.png)
|
Arhīva kalendārs
Latvijas iedvesmas stāstu vietnē TUESI.LV publicēts video par biologu Ivaru Kažmeru no Dzirnavsila Jaungulbenē
http://tuesi.lv/2016/08/skatities-uz-prieksu/ “Es cilvēkos gribētu redzēt paškritiku un pašdisciplīnu. Tas Latvijai dotu lielu impulsu un izrāvienu,” ir pārliecināts biologs Ivars Kažmers no Dzirnavsila Jaungulbenē. “Latviskais ir spēja pieņemt dažādo un priecāties par to, ka mēs esam daudzveidīgi. Galvenais būt pašiem, nevajag sevi ielikt kaut kādos standartos vai rāmjos.” “Es vairāk skatos uz priekšu. Saknes ir svarīgas, bet tās parādās arī nākamajās paaudzēs. Ja ar saknēm viss ir kārtībā, tad arī ar nākamajām paaudzēm viss ir kārtībā,” atzīst Ivars. “Man nav jālielās ar savām saknēm, bet jārāda, cik lielu spēku saknes manī ir iedevušas. Ejot pa dzīvi un darot darbus es parādu, kas ir mani senči.” Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Video veidots projekta "TUESI.LV Latvijas simtgadei" ietvaros, kuru īsteno biedrība “NEXT” ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Biedrība “NEXT” tālr.22382139 info PIE nextyouth PUNKTS org No 26. jūnija līdz 9. jūlijam Vaidavas keramikas ražotnē norisinājās 1. Starptautiskais keramikas simpozijs “Mālēdiens”, kurā 20 keramikas mākslinieki no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Šveice, Beļģija, ASV, Spānija, Gruzija, Argentīna, Īrija, Norvēģija, Turcija, Jordānija, Krievija, Somija un Izraēla, darināja keramikas traukus no sarkanā Lodes māla. Simpozijs norisinājās keramikas mākslinieku Vinsenta Kempenaersa (Beļģija) un Initas Reimandovas (Latvija) vadībā. Simpozija mērķis ir veicināt Latvijas atpazīstamību saistībā ar vienu no aktuālākajām tendencēm gastronomijas pasaulē – ideju par “tīro ēšanu”, kuras pamatā ir vienkāršas, dabiskas un pēc iespējas mazāk pārveidotas pārtikas lietošanas princips. Šī ideja veicina pasaulē labākos restorānus atteikties no tradicionālajiem baltajiem porcelāna traukiem, aizstājot tos ar mākslinieku veidotiem “dabīgiem” māla traukiem. Ēšana vairs nav tikai gastronomiska bauda, bet arī vizuāla bauda, tāpēc simpozija galvenais uzdevums māksliniekiem bija garšu burvja, restorāna „Valmiermuižas pārstāvniecība Rīgā” šefpavāra Dzintara Kristovska veidotā 11 kārtu ēdienkarte, kur katrai vakariņu kārtai mākslinieki radīja noteikta izmēra, taču savas iztēles un iedvesmas vadītus, traukus. Radītie trauki nodoti lietošanai Valmiermuižas restorānam Rīgā. Pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam, 3. jūlijā Vaidavas ražotnē tika īstenota atvērto durvju diena jeb keramikas plenērs „3 cepļi”. Plenērā tika aicināti piedalīties gan vietējie Vidzemes keramiķi, gan ikviens interesents, lai iepazītos ar simpozija māksliniekiem un piedalītos papīra cepļu būvēšanas un dedzināšanas performancē. Papīra cepļos tika veikts dekoratīvs dedzinājums vairāk kā 30 keramikas darbiem, kas plenēra noslēgumā tika izstādīti Vaidavas amatniecības un kultūras centrā. Simpozija atvērto durvju dienas laikā ikvienam interesentam bija iespējams noklausīties mākslinieka Giorgija Pačkoria (Gruzija) prezentāciju par keramikas mākslu Gruzijā, vērot mākslinieces un keramikas profesores Perihanas San Aslanas (Turcija) paraugdemonstrējumus dažādu keramikas virsmu apdrukas tehnikās, kā arī pašiem piedalīties okarīnu jeb vēja instrumentu izgatavošanas darbnīcā, ko vadīja māksliniece Paula Suko (Argentīna). Bērniem visas dienas garumā bija iespējams spēlēties, veidot un eksperimentēt ar mālu. Simpozija noslēgumā 8. un 9. jūlijā tika organizētas vakariņas “Pilnbrieda garša. Latvijas vasara”. Vakariņas kā īpaša noskaņu, skaņu, smaržu, krāsu un garšu simbioze, kuras laikā šefpavāra Dzintara Kristovska gatavotie ēdieni tika pasniegti uz mākslinieku radītajiem traukiem, norisinājās brīvā dabā – pašā Vaidavas ezera krastā un pulcēja lielu gardēžu un keramikas mīļotāju skaitu. Pasākumus īstenoja biedrība “Radošuma meka”. Pasākumus atbalstīja „Vaidava Ceramics”, „Valmiermuižas alus”, Kocēnu novada dome, Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, „Kunturi”, „Nilsson Coffee” un „Bee in”. Informatīvais atbalstītājs – „Četras sezonas”.
Informāciju sagatavoja: Linda Stabiņa Biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” realizētais projekts “Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana” ir noslēdzies. Vidzemes plānošanas reģiona Latvijas valsts mežu atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursa ietvaros piešķirtie 1000 eiro izmantoti, lai veiktu Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas arhīva grāmatu, fotomateriālu un citu māksliniecisko vērtību ekspertīzi, sāktu tā izpēti. Projekta īstenošanai piesaistītie eksperti daļai materiālu veikuši dezinfekciju un atputekļošanu. Draudzes locekļiem parādīts, kā iesākto turpināt pašu spēkiem. Ir apzināti un sistematizēti kolekcijas vērtīgākie iespieddarbi, veikta grāmatu un rokrakstu inventarizācija. Projekta ietvaros daudz darīts, lai popularizētu Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūrvēsturisko mantojumu un tā izpētē un sakārtošanā iesaistītu iespējami plašāku cilvēku loku. “Pasākuma “Baznīcu nakts” laikā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti vēsta – 48% respondentu gatavi baznīcas atjaunošanā un tās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ieguldīt savu darbu,” informē projekta vadītāja un biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Laima Šmite – Ūdre. “Vairums smilteniešu vēlētos, lai baznīca būtu atvērta katru dienu. Lielākā daļa aptaujāto ļaužu Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamu atzinuši par pievilcīgu tūrisma objektu. Domājot par baznīcas atjaunošanas prioritātēm, respondenti pirmajā vietā min dievnama jumtu, tad - apkures sistēmu, fasādes atjaunošanu un baznīcas dārza labiekārtošanu. Savukārt, nosaucot iemeslus, kas visbiežāk rosina apmeklēt dievnamu, vairākums atbildējuši, ka tie ir draudzes dievkalpojumi.” Mācītājs Reinis Kulbergs, tiekoties ar projekta dalībniekiem un vietējiem iedzīvotājiem, izteica prieku par to, ka jaunās ieceres ļāvušas satikties ļaudīm ar visdažādāko pieredzi. Viņš izteica cerību, ka kopīgās intereses palīdzēs uzturēt saikni un rosinās uz labu sadarbību arī turpmāk. Mācītājs klātesošos iepazīstināja ar interesantākajiem projekta realizēšanas laikā jaunatklātajiem materiāliem un pastāstīja par turpmākajām iecerēm. Paredzēta vērtīgāko materiālu digitalizācija, virtuālas izstādes veidošana, kā arī projekti, ar kuru palīdzību mēģinās piesaistīt līdzekļus ekspertu minētajām prasībām atbilstošas draudzes muzeja telpas ierīkošanai. “Secinājumi ir bargi – nedz atputekļošanai, nedz dezinfekcijai nav jēgas, ja baznīcas arhīvu pēc apstrādes nepārvietos uz tam piemērotam telpām. Pirms mazliet vairāk nekā mēneša rūpīgi apstrādātie izdevumi, uz kuriem jau atkal parādījusies pelējuma sēnīte, tam ir spilgts apliecinājums,” informē Reinis Kulbergs. Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes kultūrvēsturiskajam mantojumam priekšā vēl arī liels pētnieciskais darbs. Daudzām senajam fotogrāfijām nav atšifrējuma. Taču šī problēma, iespējams, atrisināsies, fotogrāfijas ievietojot portālā www.zudusilatvija.lv, kur cilvēki, atpazīstot bildēs redzamo personu, var rakstīt komentārus. Draudzes mācītājs domā, ka, rūpīgāk izpētot un atšifrējot senos rokrakstus, iespējams, atklāsies ne viens vien pārsteigums. “Ja starp šiem darbiem izdotos atrast dzejnieka, valodnieka un Smiltenes kādreizējā mācītāja Gustava Dīča darbus, tas būtu patiešām liels bibliogrāfisks atklājums. Interesanti, ka mācītājs Dīcis ir viens no pēdējiem draudzes ganiem, kas apglabāts Smiltenes baznīcā.” Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas galvenā bibliogrāfe Ināra Buce draudzes rīcībā nodeva seno rakstu atšifrēšanas paraugus, parādīja, kā pareizi atputekļot senās grāmatas. Viņa informēja arī par to, kā šo kultūrvēsturisko mantojumu vislabāk uzglabāt. Bibliogrāfe tuvāk iepazīstināja ar vērtīgākajiem izdevumiem un atzina, ka Smiltenes draudzei ir bagāta vēsture, kuras izzināšana varētu būt liels ieguvums ne tikai novadam, bet visai Latvijai. “To apliecina arī Latvijas universitātes studentu pētījumi par Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturi un mācītājiem, sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuru veikums sniedzas daudz tālāk par draudzes gana pienākumu pildīšanu. Projekta ietvaros iepazinusies ar Smilteni, Ināra Buce atzina, ka no sirds priecājas redzēt pilsētu tik skaistu un sakārtotu. “Baznīcā regulāri iegriežas tūristi, kuriem noteikti būtu interesanti aplūkot arī vēstures materiālus, kas šobrīd tiek atkaroti laika zobam.” Smiltenes mācītājs Kārlis Kundziņš - seniors, kurš bijis arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes loceklis un LELB Valkas apriņķa prāvests, jau mācoties Tērbatas universitātē, vadījis latviešu studentu literāros vakarus, publicējis rakstus par Latvijas vēsturi “Baltijas vēstnesī”. Kārlis Kundziņš pazīstams arī kā latviešu mācītāju atmodas kustības vadītājs. Zīmīgi, ka tieši viņš 1932. gadā uzaicināts iesvētīt Brīvības pieminekļa pamatakmeni Rīgā. Mācītāja dēls, profesors Kārlis Kundziņš - juniors bijis luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas prezidents. Augstāko izglītību ieguvis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātē, papildinājis zināšanas Berlīnes universitātē. Pirmā pasaules kara laikā strādājis par Sarkanā krusta nodaļas priekšnieka vietnieku. Pēc studijām kalpojis par Valmieras iecirkņa vikārmācītaju un guvis atzinību kā izcils pedagogs. Kārlis Kundziņš bijis Tērbatas un Latvijas universitātes mācībspēks, Filoloģijas fakultātes dekāns un viens no Teoloģijas fakultātes dibinātājiem. Vairākkārt ievēlēts par tās dekānu. Kārļa Kundziņa grāmatas un publikācijas guvušas atzinību ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Profesors ieņēmis vairākus nozīmīgus administratīvus amatus. Būdams Bērnu palīdzības savienības priekšnieks, atbalstījis daudzas grūtībās nonākušās ģimenes. Kārlis Kundziņš - juniors kalpošanu latviešu draudzēm un akadēmisko karjeru turpināja arī trimdā, kur 1962. gadā viņu ievēlēja par arhibīskapu. Kārļa Kundziņa - seniora otrs dēls, izcilais arhitekts Pauls Kundziņš, absolvējis Tērbatas pilsētas ģimnāziju, pēc tam ieguvis arhitektūras inženiera grādu Rīgas Politehniskajā institūtā. Strādājis par arhitektu savulaik slavenajā Eižena Laubes birojā. Bijis Latvijas universitātes mācībspēks un dekāns. Aktīvs Pieminekļu valdes loceklis. Ievērojamākie Paula Kundziņa projekti – Latvju sesto vispārējo dziesmu svētku brīvdabas estrāde Esplanādes laukumā, kā arī Ikšķiles un jaunā Usmas luterāņu baznīca. Smiltenes mācītājmuižā bērnību aizvadījušais arhitekts pazīstams arī kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja idejas autors un pirmais vadītājs. Pēc otrā pasaules kara viņš turpinājis pedagoģisko un zinātnisko darbību kā Baltijas universitātes dekāns Vācijā, vēlāk – strādājot Stokholmas Etnoloģijas institūtā un gatavojot nozīmīgas publikācijas par etnoloģiju un arhitektūru Kanādā. Pauls Kundziņš ir arī izcilās monogrāfijas “Latvju sēta” autors. Veicot baznīcas arhīva inventarizāciju, atrastas Paula Kundziņa skolas gadu skices, kas ļauj izsekot viņa profesionālās izaugsmes ceļam. Kopā ar draudzi gandarīta par paveikto ir arī biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Gita Mūrniece. Interesanti, ka viņas vectēvs bijis pusgraudnieks pie viena no brāļiem Drandēm. Baznīcas arhīvā aplūkojot podnieku meistara Drandes diplomu, viņai jādomā par to, cik ļoti mūsu visu likteņi savijas. “Mēs, latvieši, esam tikai nepilni divi miljoni. Tāpēc jāsaprot, ka neviens cits nenāks un par mūsu vērtībām neiestāsies. Mani senči vairākās paaudzēs bijuši saistīti ar šo pusi, nākuši uz šo baznīcu. Iespējams, pēc divdesmit gadiem vairs nebūs uzņēmuma, ko šobrīd vadu, bet joprojām būs Smiltenes baznīca un mums jāizdara viss iespējamais, lai tā tiktu saglabāta vēl vismaz divsimt gadu! Par dievnamu man vairāk vai mazāk drošs prāts. Pašvaldība tam neļaus sagrūt. Daudz vairāk satrauc Smiltenes macītājmuižas liktenis. Ja tuvākajā laikā neuzradīsies labā nozīmē traki entuziasti, tad tā var aiziet bojā. Tāpēc šobrīd meklējam iespējas, kā šo kādreiz tik skaisto, vēsturisko celtni glābt. Arī šī ēka taču glabā tik daudz stāstu un smilteniešu atmiņu.” Biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” pirmais lielākais projekts noslēdzies. Taču tie ir tikai pirmie soļi, lai nosargātu kultūrvēsturisko mantojumu un stiprinātu mūsu saknes, bez kurām pamazām zaudējam savu unikālo identitāti.
Informāciju sagatavoja: Baiba Vahere
7. septembrī plkst. 18:00 bibliotēkā viesosies duets – dziesminiece Helēna Kozlova un jaunā dzejniece Elīna Bākule – Veira. Dzejniece E. Bākule – Veira literatūrā darbojas jau kopš 2002. gada, taču pēc vairāku gadu publicēšanās dažādos latviešu un ārzemju periodiskajos izdevumos, 2015. gadā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājums “Zilonis okeāns”. Savukārt H. Kozlova ir latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore. Viņa uzstājusies gan solokoncertos, gan grupu sastāvos “Skumju akmeņi” un “Levīti”. Dzejas dienu mēnesis ir laiks, kad daba krāsojas īpaši liriskās noskaņās, tāpēc šī tikšanās būs viena no tām, kas īpaši iemīļotas. Akustiska mūzika, dzeja un sarunas. 14. septembrī plkst. 18:00 bibliotēkā notiks vēl līdz šim nebijusi aktivitāte – Dzejas slams. Citiem vārdiem, sacensība, kurā jaunie dzejnieki izpildīs savus oriģināldarbus auditorijas priekšā. Jaunie dzejnieki nebūt nav tikai tie, kuri gados jauni. Slama dalībnieki būs paaudžu mikslis, kurus vieno mīlestība pret dzeju un literāru jaunradi. Dzejniekus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs Lauris Mihailovs un Edžus Ķaukulis jeb grupa “Transleiteris”, un skatītāji. Kopīgā balsojumā tiks noteikts šīs sacensības uzvarētājs. 21. septembrī plkst. 18:00 bibliotēka aicina ikvienu interesentu uz muzikālu tikšanos ar Ievu un Aivaru Lapšāniem. Fakts, ka šo divu personu muzikālais devums ir atzīts cēsnieku un visas Latvijas vidū, ir neapšaubāms. Viņu meditatīvā lirika uzrunā un iedvesmo klausītājus. Godinot novadnieku, dzejnieku Edvardu Treimani – Zvārguli viņa 150. dzimšanas dienā, laikā no 30. septembra līdz 2. oktobrim norisināsies “Zvārguļa festivāls”. Gan Rīgas, gan Cēsu publikai tiks piedāvāts daudzveidīgs aktivitāšu klāsts, tai skaitā starptautiska akadēmiskā konference “Populārā kultūra 19. un 20. gadsimta mijā Baltijas reģionā”, kuras organizēšanā un norisē piedalīsies arī Cēsu Centrālā bibliotēka. Bibliotēkā būs apskatāma arī fotogrāfiju izstāde par aizvadītajiem dzejas un grāmatu dienu pasākumiem dzejnieka mājās „Leukādija”. Tie allaž norisinājušies tuvu dzejnieka jubilejas datumam – 2. oktobrim, tā godinot viņa piemiņu. Izstādi papildinās bibliotēkas Novadpētniecības krājuma materiāli par dzejnieku un viņa daiļradi. Par “Zvārguļa festivālu” sīkāka informācija atrodama: https://www.facebook.com/zvargulafestivals/. Bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļa dzejas mēnesī piedāvā apskatīt izstādi “Dzejoļiem ir rudens krāsas” un pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem pieteikt klasi uz literāro stundu “Dzejoļu krāsainā pasaule”. Savukārt Pieaugušo apkalpošanas nodaļa veidos izstādi, kurā būs apskatāmi latviešu autoru jaunākie dzejas izdevumi. Plašāka informācija par katru pasākumu tiks publicēta bibliotēkas mājas lapā - http://www.biblioteka.cesis.lv/ Ieeja visos pasākumos bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Cēsu Centrālās bibliotēkas Projektu speciāliste Krista Lauberga
Pasākumu plāns: 26.augusts Plkst.10.00 Pulcēšanās pie Kultūras centra izbraukšanai uz Stāmerienu. Plkst.16.00 Festivāla atklāšana,koncerts Plkst.17.00-18.30 Darbnīcu meistarklases: Teātra darbnīca,deju darbnīca,savstarpēja iepazīšanas ar kolektīvu pārstāvjiem, darbnīca cilvēkiem ar ierobežotām kustībām. Plkst.19.30 Festivāla dalībnieku sadraudzības diskotēka kultūras centrā Plkst.23.00 Uguns šovs (Polija)
27.augusts Plkst.9.00 Brokastis Plkst.10.00 Festivāls (teātra izrādes) 1. Goldapa (Polija) 2. LNB Balvu TO 3. Kenčina (Polija) 4. Mazurskije (Lietuva) 5. Gulbenes NIB 6. Madonas IB „Mēs saviem bērniem” 7. Alūksne un Apes NIB 8. VSAC Latgale Litenes filiāle 9. Madona bērnu, jauniešu centrs 10. Goldapa KC (Polija)
Informāciju sagatavoja: Gulbenes novada invalīdu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Kozlovskis
Bērni un jaunieši no Staiceles, Gaujienas, Dzērbenes, Alojas, Madonas, Smiltenes, Limbažiem, Ogres, Jaunpiebalgas, Valmieras un Cēsīm atskaņos daudzveidīgu un interesantu repertuāru krāšņā koncertā vairāk kā divu stundu garumā. “Koncerts “Vidzemes Talanti” ir kļuvis par nozīmīgu un prestižu notikumu. Tā ir lieliska iespēja bērniem parādīt sevi un ieraudzīt citus jaunos mūziķus. Koncerts sniedz iedvesmu un jaunus impulsus arī pedagogiem, lai pirms jaunā darba cēliena gūtu prieku un gandarījumu,” stāsta Vigo Račevskis, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors. Pasākums top ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada pašvaldības atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Ruta Krastiņa AKCMV projektu vadītāja
Madonas novada bibliotēka piedāvā „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” finansēto neformālās izglītības projektu ”Mācīsimies sadarbību jeb kopā varam vairāk”.
Mērķauditorija: 3 kultūras nozaru - bibliotēku, kultūras namu, muzeju darbinieki.
Projekta realizācijas vieta – Madonas novada bibliotēka, Madonas Kultūras nams.
Projekta ietvaros plānotas 3 dienu apmācības un noslēguma pasākums:
1. diena Iedvesmojošā diena 14.09.2016 Madonas novada bibliotēkā
Uldis Pāvuls - Iedvesmojoša un iesaistoša vadība, Personīgā efektivitāte un radošas pieejas sekmēšana uzņēmumā.
Par attīstītām komunikācijas prasmēm tiek uzskatīta spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem un sarunas partneriem, lai sasniegtu sev vēlamu rezultātu. Kolīdz attīstīsi savas komunikatīvās prasmes, vari aizmirst par klientu provokācijām uzsākt konfliktsituāciju! Kā izvairīties, kā un ko noklusēt un tieši pretēji – kā aizvirzīties no esoša konflikta uz mierpilnu izlīgumu?
2.diena Ekonomiskā diena 12. 10. 2016 Madonas novada bibliotēkā
Aigars Plotkāns - Cita ekonomika
Izaicinājums konservatīvajai domāšanai un nosūbējušām teorijām. Ekonomikai tiek norauts tās elitārais noslēpumainības plīvurs. Tas ir gan vienkāršs un katram saprotams ekonomisko procesu skaidrojums, gan loģiska reakcija uz šobrīd ekonomikā notiekošo.
Patērētāju psiholoģija un uzvedība. Kas mums par to jāzina? - Uz klientiem orientēta organizācijas kultūra.
3.diena Inovāciju diena 9.11. 2016 Madonas novada bibliotēkā
Pauls Irbins - Inovācijas un ideju vadība
Inovācijas ir kas vairāk, kā tikai radošas idejas: tām ir jārada pievienotā vērtība uzņēmuma darbībai, jārisina konkrētas uzņēmuma problēmas. Ideju vadībai jābūt sistemātiskai un regulārai. Tās pamatā ir inovāciju kultūras izveide uzņēmumā. Ideju radīšanas un procesu vadīšanas metodikas ir vienkāršas, tomēr veiksme ir atkarīga no regulāra darba un pacietības
4.diena Projekta noslēgums ’’Kopā varam vairāk” 23.11. 2016 Madonas Kultūras namā
Rezultātā tiks attīstītas un pilnveidotas prasmes un iemaņas savstarpējā komunikācijā, komandas darba organizācijā, tiks iegūtas jaunas zināšanas un materiāli par turpmākām sadarbības iespējām un iepazīta profesionālā pieredze, attīstot kopīgu sadarbības filozofiju.
Dalībnieki, kuri apmeklēs 2/3 no programmas, saņems Madonas Augstākās izglītības centra apliecības par 32 stundu neformālās izglītības apguvi (programma ietver kontaktstundas un patstāvīgo darbu).
Dažas vietas vēl brīvas.
Lūdzu pieteikties dalībai līdz 5.09. 2016
telefoniski 64821399, 26173465 – Imelda Saulīte
64820913- Daiga Puķīte;
elektroniski imelda.saulite PIE madona PUNKTS lv
daiga.pukite PIE inbox PUNKTS lv
Lektori
Uldis Pāvuls
Mans aicinājums “Iedvesmot attīstībai”
Organizāciju psihologs, personāla vadības konsultants, treneris. Kompetences attīstības konsultāciju uzņēmuma Energise partneris, specializējas korporatīvo mācību programmu izstrādē un vadīšanā, kā arī mācību sistēmas pilnveidošanā uzņēmumos. Vairāk kā 10 gadu pieredze personāla vadības konsultāciju jomā Fontes Latvija speciālistu komandā.
Uldis Pāvuls ieguvis maģistra grādu organizāciju psiholoģijā Stokholmas Universitātē un psiholoģijas doktora grādu Latvijas Universitātē. Šobrīd ir Latvijas Universitātes docents.
Kā konsultāciju grupas vadītājs un SIA Fontes Latvija valdes loceklis kopā ar kolēģiem palīdzējis vadošajiem Latvijas uzņēmumiem un Valsts pārvaldes iestādēm attīstīt personāla vadības funkcijas.
2007.gadā nodibinājis SIA Energise ar mērķi palīdzēt vadītājiem un personāla vadības speciālistiem veidot savās organizācijās izcilu vidi efektīvām mācībām.
Iedvesmojošākais personīgais sasniegums: noskrieti 496 km gar jūras krastu no Nidas līdz Ainažiem.
Iedvesmojošā diena
Saturs:
1. Iedvesmojoša un iesaistoša vadība
2. Personīgā efektivitāte
3. Iniciatīvas un radošas pieejas sekmēšana uzņēmumā
Aigars Plotkāns
“Cita ekonomika" - Izaicinājums konservatīvajai domāšanai un nosūbējušām teorijām. Ekonomikai tiek norauts tās elitārais noslēpumainības plīvurs. Tas ir gan vienkāršs un katram saprotams ekonomisko procesu skaidrojums, gan loģiska reakcija uz šobrīd ekonomikā notiekošo.
Ekonomists, biznesa konsultants un pedagogs. Gandrīz 20 gadu pedagoģiskā pieredze vairākās Latvijas augstskolās, 16 dažādu uzņēmējdarbības priekšmetu pasniegšana, konsultāciju prakse un biznesa treniņu vadīšana ir ļāvusi autoram savākt iespaidīgu ekonomisko atziņu kolekciju. Pēc 9 mācību grāmatu uzrakstīšanas autors ir pievērsies arī plašākam interesentu lokam. "Cita ekonomika" ir Aigara Plotkāna benefice uz Latvijas ekonomiskās domas skatuves.
Ekonomiskā diena
Saturs:
1. Patērētāju psiholoģija un uzvedība. Kas mums par to jāzina? (Uz klientiem orientēta organizācijas kultūra
Doma vai apgalvojums, ka pircējs ir karalis, šķiet loģiska. Pircējs ar savu naudu balso par viņaprāt labāko izvēli tirgū. Izvēli tradicionāli nosaka vajadzības, to apmierināšanas alternatīvas, produktu cenas, pieejamība, servisa līmenis un virkne emocionālu faktoru. Realitātē pircējs ir vergs un ar atkarību sirgstoša persona.
2. Ekonomikas globalizācijas procesi. Draugs vai ienaidnieks?
“Vēlaties iemūžināt kādu problēmu, bezgalīgi novilcināt lēmuma pieņemšanu vai iegrimt neauglīgā un ilgstošā viedokļu apmaiņā? Tad izveidojiet darba grupu vai komisiju!”
3 Citas ekonomikas meklējumi
“Radošums nav risinājums mūsu iegribu un vēlmju apmierināšanai, tā ir mēness otrā puse. Negaidīta, pārsteidzoša un varbūt pat biedējoša. Tomēr Pasaule šodien visaugstāk novērtē un apmaksā radošos produktus. Radošais ir pievienotā vērtība jebkuram produktam”
Pauls Irbins
Inovācijas ir kas vairāk, kā tikai radošas idejas: tām ir jārada pievienotā vērtība uzņēmuma darbībai, jārisina konkrētas uzņēmuma problēmas. Ideju vadībai jābūt sistemātiskai un regulārai. Tās pamatā ir inovāciju kultūras izveide uzņēmumā. Ideju radīšanas un procesu vadīšanas metodikas ir vienkāršas, tomēr veiksme ir atkarīga no regulāra darba un pacietības.
Pasniedzējs un starptautiski sertificēts TOC konsultants ražošanas un piegāžu ķēdes optimizācijas jautājumos.
Augstāko izglītību uzņēmējdarbības ekonomikā ieguvis Latvijas Universitātē. Saņēmis TOCICO (Theory of Constraints International Certification Organization) sertifikātu “TOC Application Expert” (Goldratt School). Šobrīd Pauls ir mentors Zaļo tehnoloģiju inkubatorā un uzņēmuma “PI projekti” īpašnieks un konsultants. Savas profesionālās darbības laikā bijis Cēsu novada pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas vadītājs, Ltd. “Emprower Management” (Malaizija) un SIA “TOC Solutions” konsultants, Ltd. “Ting Tai Constructions Co.” (Taivāna) projektu un mārketinga konsultants, SIA “GRANDEG” direktora vietnieks, SIA “Sāga” starptautisko attiecību menedžeris, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktora vietnieks, AS “Laima” eksporta menedžeris, AS “BKD” Nassau tirdzniecības nodaļas vadītājs, AS “Valpro Corporation” prezidenta vietnieks un AIESEC dibinātājs, izstrādājis un vadījis Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) programmu “Business Creativity”. Izveidojis bērnu zinātnes centrus “Z(in)oo” Cēsīs, “Zili Brīnumi” Rīgā, “Lielvārdi” Lielvārdē un organizējis pirmās Latvijas kosmiskās zondes “Zinoo-1” palaišanu. Ir pirmā Baltijas kosmosa festivāla organizators.
Guvis vairāk nekā 10 gadu darba pieredzi pārdošanas un kvalitātes jautājumu risināšanā ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos Latvijā un ārpus tās (Lietuva, Igaunija, Krievija, Taivāna, Malaizija, Japāna, Ķīna un Indija). Pateicoties praktiski iegūtajām zināšanām, spēj iedziļināties katra klienta vajadzībās un piemeklēt precīzākos risinājumus.
Klienti visaugstāk novērtē viņa praktisko pieredzi un kompetenci, kas ļauj plašas un sarežģītas tēmas izskaidrot kompaktā, vienkāršā un viegli uztveramā formā.
Inovāciju diena
Saturs
1. Radošums – talants vai iemaņas? Smadzeņu puslodes un to loma radošumā.
2. Ideju vadības sistēmas pamati: mērķi - problēmas - risinājumi.
3. Ideju ģenerēšanas paņēmieni un metodikas.
4. Ideju atlase, kombinēšana un pārveidošana.
5. Inovāciju kultūras veidošana uzņēmumā.
Informāciju sagatavoja I. Saulīte 26173465
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jau tradicionāli Cēsu Centrālā bibliotēka septembri veltīs Dzejas dienām. Ar “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” palīdzību bibliotēka organizēs literāras aktivitātes un aicina ikvienu interesentu iepazīties ar šī gada Dzejas dienu programmu.
Gulbenē no 26. līdz 27. augustam notiks starptautisks amatierteātru festivāls
2016.gada 4.septembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” norisināsies nu jau par tradīciju kļuvušais koncerts “Vidzemes Talanti”. Koncertā piedalīsies 20 talantīgākie Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi, kuri uz Lielās zāles skatuves muzicēs kopā ar Vidzemes Kamerorķestri, diriģenta Andra Veismaņa vadībā.