.png)
|
Arhīva kalendārs
17., 18., 19.augustā Dzērbenes autobusu pieturā notiks Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes Kultūras programmas projekta AMATS ZELTA PAMATS -2018 Botāniskās glezniecības meistarklase. Aicināti piedalīties visi pamatiedzīvotāji, vasarnieki, garāmgājēji un caurbraucēji.
17.augustā 20.00 satiksimies, iepazīsimies un vienosimies par uzdevumiem 18.augustā no 11.00 notiks neatlaidīgs darbs līdz spēku izsīkumam 19.augustā līdz 15.00 varēs darbus pielabot, apbrīnot un sākt atvadīties BEZMAKSAS DALĪBA, nāc ar savām krāsām, zīmuļiem un papīriem, kopdarbam nepieciešamie darbarīki un krāsas būs uz vietas PIETEIKTIES PIE MĀKSLINIECES ĒRIKAS MĀLDERES 29424560 Botānika (grieķu: βοτανή, botanē — ‘augs’) zinātne par augiem - par to uzbūvi, augu orgānu funkcijām, individuālo un vēsturisko attīstību, augu valsts sastāvu, par augu un vides savstarpējām attiecībām. Dalībnieki iegūs skaistu pašizgatavotu darbu, ko iespējams dāvināt vai glābāt par piemiņu no Dzērbenē pavadītās vasaras. Pasākuma laikā tiks veidots kopdarbs Dzērbenes centra uzlabošanai. Ēdināšana pasākuma laikā nenotiks, jo blakus atrodas veikals.
Informāciju sagatavojusi Ērika Māldere
2018. gada 23. augustā norisināsies Ogres dzimšanas dienas koncerts "Zvaigžņu lietus Ogrē".
Plkst. 20:00 SKOTA MAKALISTERA simfonija MERKŪRIJS UZ MĒNESS Ogres novada Kultūras centra laukumā Piedalās orķestris RĪGA Diriģents Valdis BUTĀNS Solisti Jānis ŠIPKĒVICS (vokāls) Matīss ČUDARS (ģitāra) Ieva SARJA ( klavieres) Ievadvārdi ORESTS SILABRIEDIS
"Merkūrijs uz Mēness", ko autors, amerikāņu komponists Skots Makalisters nosaucis par konceptsimfoniju, ir pasaules jaunākās mūzikas topa virsotnē un to atskaņo visā pasaulē. Šo 2012.gadā sacerēto skaņdarbu savā repertuārā ir uzvedis orķestris "Rīga" un diriģents, ogrēnietis Valdis Butāns. Uzvedumā piedalās arī dziedātājs Jānis Šipkēvičs un ogrēnietis ģitārists Matīss Čudars. Vakara turpinājumā uzstāsies jaunais talantīgais mūziķis Reinis Jaunais, kurš vairākus gadus ir koncertējis visā Eiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē daloties ar savām ģitārspēles prasmēm un oriģināldziesmām, kuras pasniedz publikai, izmantojot dažādas ģitāras spēlēšanas tehnikas. Dienu noslēgs DJ EMIL DEO priekšnesums. Notikuma noskaņu veidos projekcijas un vides objekti MĒNESS, ZVAIGŅU LIETUS un MĒNESS TAKA, ko radījis videomakslinieks Ansis Imaks un VJ Ignacs Andars. Būs stāsti par zvaigznēm un iespēja tās vērot divos teleskopos, ko nodrošinās Suntažu observatorija STAR SPACE. Darbosies kafejnīca Ieeja bez maksas
Pasākumu organizē Ogres novada Kultūras centrs Koncertu atbalsta Ogres novada Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes kultūras programma un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojusi: Laila Baumane Laila.baumane PIE okc PUNKTS lv / 29470103
2018. gada 10. augustā Sēļu muižā apmeklētājus jau piekto gadu priecēs Mazie Opermūzikas un Mākslas svētki. Šoreiz pasākumā, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmai, izskanēs Gaetāno Doniceti operas “DONS PASKVĀLE” muzikālais stāsts. Svētki sāksies plkst.21.00 ar vairāku izstāžu atklāšanu. Sēļu muižas lielajā zālē notiks Igaunijas mākslinieku gleznu izstādes atvēršana. Piedalīsies: Malle Heinonen un Tīna Erala (Pērnava). Savukārt Muižas klētī notiks tradicionālās izstādes “Ziedi manā dārzā” atvēršana. Ar muzikāliem sveicieniem atklāšanā uzstāsies Valmieras dāmu vokālā grupa “AD REM”. Pasākuma laikā apskatāmas vēl četras izstādes: gleznotāja Jāņa Kalmītes (1907-1996) gleznas no Valmieras muzeja krājuma, porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija), lielajā klētī sadarbībā ar Valmieras muzeju izstāde „Sprēslenīcas, vārpstiņas, ērkulīši...” un vēsturiskā ekspozīcija “Sēļu muiža un apkārtnes muižas”. Koncertā plkst.22.00 Sēļu muižas estrādē Gaetāno Doniceti operas “DONS PASKVĀLE” muzikālais stāsts. Tas būs komisks operas žanra meistardarbs, kur sižetiskā līnija atspoguļo padzīvojuša vecpuiša izjokošanu, ko veic viņa ārsts, ārsta māsa – jauna un skaista atraitne, savukārt tam visam pa vidu kā allaž klīst mīlas mokās sirgstošs brāļadēls, kas beigās, protams, iegūst par sievu jauno un skaisto atraitni. Piedalās Latvijas Nacionālās Operas un Baleta (LNOB) solisti: Inga Šļubovska-Kanceviča (Norīna), Krišjānis Norvelis (Dons Paskvāle), Kalvis Kalniņš (Malatesta), Viesturs Jansons (Ernesto), Juris Ādamsons (Karlīno) un LNOB kamerorķestris diriģenta Normunda Vaiča vadībā. Ieeja uz koncertu 5 euro, skolēniem 1 euro. Projekts “Dons Paskvāle Sēļu muižā” (projekta numurs VKP/2018-89) tiek īstenots pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu atbalstam un Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 3000 euro apmērā. Projekta mērķis ir aktualizēt Sēļu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, ļaujot klātienē baudīt augstvērtīgu un profesionālu mākslinieku sniegumu, attīstot un saglabājot muižas vēsturiskās tradīcijas. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. Aicinām izbaudīt Sēļu muižas senatnīgo auru, dabas krāšņumu un romantisko noskaņu Mazajos Opermūzikas un Mākslas svētkos 10. augustā!
Informāciju sagatavojusi: Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Projekta „Dosim iespēju talantam” ietvaros tiek organizētas rokdarbu nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti LNB Cēsu TO telpās. Pielāgoto rokdarbu nodarbības vada rehabilitētāja Zaiga Liepiņa, kurai ir liela pieredze darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti un zināšanas par rokdarbu veidošanu. Uz nodarbībām laipni gaidīts ikviens Vidzemes plānošanas reģionā dzīvojošs iedzīvotājs ar invaliditāti. Pirms katras nodarības lūgums personīgi pieteikties pie Zaigas Liepiņas (26324742), jo vietu skaits katrā nodarbībā ir ierobežots (ne vairāk kā 10 personas). Projekta ietvaros var apgūt dekupāžas tehniku, gatavojot paplātes, kartona kārbiņas un vāzes marmorēšanas tehnikā. Tāpat var nodoties arī dažādu rokdarbu apgūšanai- adīšanai, tapošanai, tamborēšanai. Tie, kuriem īpaši tuva ir floristika, var apgūt arī to. Radošās nodarbības notiek katra mēneša otrajā un ceturtajā nedēļā no plkst. 14.00 – 18.00 LNB Cēsu TO telpās, Kr. Valdemāra ielā 13. Projekta ietvaros radītie darbiņi rūpīgi krāsies vienuviet, lai pēc laika par godu Starptautiskajai invalīdu dienai tiktu izlikti apskatei plašākai publikai.
Nodarbību datumi un laiki augustā: 7. augustā no plkst: 10.00 - 14.00 dekupāža, rokdarbi - adīšana, tamborēšana, tapošana, kolāžu veidošana 21. augustā 10.00 - 14.00 dekupāža, marmorēšana, rokdarbi - adīšana, tamborēšana, tapošana, kolāžu veidošana. Projekts tiek realizēts Vidzemes plānošanas reģiona kultūras programmas 2018 konkursa ietvaros ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi Sandra Smona LNB projektu vadītāja
23. augustā Cēsīs Pils ielas 12 nama pagalmā, kurā padomju okupācijas gados atradās čekas īslaicīgās aizturēšanas izolators, tiks atklāta vēstures ekspozīcija “SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS”. Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrība sadarbībā ar kuratori Elīnu Kalniņu un māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo, izveidojusi Latvijas okupāciju vēsturi skaidrojošu ekspozīciju, kas vēsta par notikumiem Centrālvidzemē (kādreizējā Cēsu apriņķa teritorijā) laika posmā no 1940. līdz 1957. gadam. Ekspozīcija izgaismo okupāciju norises gaitu un atklāj par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju uzdrīkstēšanos – daudzveidīgo pretošanos okupācijām (gan padomju, gan nacistiskajai), salīdzina komunistiskā un nacistiskā režīma politiku pret Latvijas tautu, iepazīstina ar atsevišķu indivīdu pretošanās stāstiem un ļauj apjaust viņu motivāciju, pašaizliedzīgi iestājoties par Latvijas valstij un tautai svarīgām vērtībām šķietami bezcerīgos brīžos. Ekspozīcijas kuratore Elīna Kalniņa skaidro ekspozīcijas saturā ietverto jēgu: “Vērtības, par kurām mūsu priekšteči, kam bija lemts piedzīvot okupāciju norisi, iestājās un atdeva savas dzīvības, nav mums neizprotamas, tālas un svešas. Arī mēs šodien ar tām dzīvojam, arī mūsu sirdsapziņu tās biksta. Proti, runa ir par taisnīgumu, godu, brīvību, neatkarību, demokrātiju. Būtībā ekspozīcija būs stāsts par šo vērtību nozīmi individuālā līmenī un līdz ar to arī par mūsu sirdsapziņām, tamdēļ ekspozīcijai ir dots nosaukums – SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS”. Tas, ko apmeklētājiem piedāvās ekspozīcija Cēsīs, kā arī tas, ko okupāciju vēsturē vēl izpētīsim un sapratīsim mēs paši pilsētās, pagastos, novados ir svarīgi ikvienam no mums. Ja gribam dzīvot labāk šodien, tad saskaņa, vienotība, tēvzeme un brīvība tāpat kā gods kalpot Latvijai nedrīkst būt tikai tukši, politiķu novazāti saukļi, nonivelētas vērtībiņas. Tām atkal jākļūst par mūsu lielajām vērtībām, mums tikpat nozīmīgām kā tās bija mūsu priekštečiem-cīnītājiem par brīvību un demokrātiju 20.gadsimta vidū. Tām jābūt vērtībām, kas mums tik lielā mērā svarīgas, ka spējam par tām iestāties un pastāvēt, ka spējam mainīties, pārvarēt savu savtīgumu, savu nevēlēšanos saprast un pieņemt citādo, zināt savu pagātni un godā turēt mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu.” Ekspozīcijas “SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS” izveidi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma „Latvijai-100”, Kultūras ministrija, Konrāda Adenauera fonds, Valmieras Novada Fonds, Vidzemes Plānošanas reģiona Kultūras programma, Cēsu novada pašvaldība, Amatas novada pašvaldība, Ērgļu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Jaunpiebalgas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Pārgaujas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Raunas novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība un Vecpiebalgas novada pašvaldība, privātie sponsori un ziedotāji. 2018. gadā Latvijas valsts svin simtgadi, un plaša norišu programma iecerēta līdz pat līdz 2021. gadam, lai padziļinātu izpratni par Latvijas valstiskumu, vēsturi, notikumiem un personībām, kas veidojušas Latvijas valsti. Informāciju sagatavojusi: Ekspozīcijas kuratore: Elīna Kalniņa e-pasts: elina.cesis PIE gmail PUNKTS com / mob.tālr.: 25445433 Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības valdes priekšsēdis Pēteris Ozols e-pasts: cesu_prb PIE inbox PUNKTS lv / mob. Tālr.: 29297513
Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA (BMFR), sadarbībā ar Lubānas novada pašvaldību, īsteno ELFLA atbalstītu projektu “Broņislavas Martuževas dzejas klēts” : tiek rekonstruēta B.Martuževas pēdējās dzīvesvietas (1974. - 2012.) “Dārziņu” māju senā klēts (būvdarbus veic SIA “Kalna nami”, vad. P.Igaunis), kurā iekārtota piemiņas vieta – veltījums dzejnieces un dzimtas vērtību apcirkņiem. Sadarbībā ar scenogrāfu Ivaru Noviku veidots klēts apcirkņu saturiskais iekārtojums (par atbalstu pateicība Vidzemes Kultūras programmai), interjera priekšmetu restaurācijas firma SIA “Intarsija” (vadītājs J.Ceplis) ir restaurējusi B. Martuževas mātes pūra lādi (par atbalstu pateicība Latgales Kultūras programmai), pasākumu un tipogrāfijas darbus atbalsta Valmieras novada fonds un Kultūras ministrija. Dzejas diena Broņislavās Lubānas Dārziņos, 2018. gada 26. augustā 15:00 ŠĶIRITĒS, ZŪSU PULKI – Broņislavas dienas ieskandināšana, folkloras kopu un kapellu sadziedāšanās un saspēle, izdziedot B.Martuževas dziesmas; 16:00 IZSOLE / ZIEDOJUMS Dzejas klētij. Izsolāmie priekšmeti iepriekš apskatāmi. 16:30 DZEJAS KLĒTS IESVĒTĪBAS (pr. Andrejs Kazakevičs, pr. Rihards Rasnacis), klēts apcirkņu vērtību daudzinājums.
Piedalās: Bērzpils folkloras kopa “Saivenis”, folkloras kopa “Lubāna”, Lubānas lauku kapela “Meldiņš”, Lubānas jauktais vokālais ansamblis “Naktsputni”, Meirānu tradīciju kopa “Sietiņš”, Miķelis Gruzītis, režisors Valdis Lūriņš, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte, Andris Baltacis un solistu apvienība “Jubilāri”, Latvijas Ordeņu brālība.
Informāciju sagatavojusi: Lubānas novada pašvaldības kultūras darba speciāliste
Latvijas simtgades pasākumu ietvaros Zeltiņu tautas nams realizē projektu ”Dots devējam atdodas”, kas guva atbalstu “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursā. Projekts sākās ar sevis izglītošanu un emocionālu sagatavošanu psiholoģes Daigas Sliņķes un mācītāja Viļņa Sliņķa vadībā. Dalībnieki - Zeltiņu pagasta bērni, jaunieši un pieaugušie - guva daudz vērtīgu atziņu un tagad, tiekoties ar bērniem, kas izņemti no ģimenēm, kuriem ir invaliditāte, dažādas uzvedības problēmas, saprot, ka šīs zināšanas ir ļoti noderīgas. Viņi spēja šos bērnus un jauniešus saprast un pieņemt tādus, kādi viņi ir. Un viņi ir dažādi… pārdzīvotās sāpes, neciešamie dzīves apstākļi, vecāku alkoholisms un citas nebūšanas šo bērnu psihē un uzvedībā ir radījušas sekas. Un tagad ar šīm sekām soli pa solītim ar milzīgu pacietību cīnās aprūpes centru un ģimenes atbalsta centru darbinieki. Vieglāk ir nosodīt un šausmināties, grūtāk padodas iedziļināties un saprast. Lielisks devums nāca no Inas Zvirbules (Strautiņi), Aijas un Alises Prancānēm, kas ieguldīja lielu darbu un daudz brīvā laika, lai šūtu stilīgas auduma somas, kuras ar prieku saņēma bērnu sociālās aprūpes centra “Gaujiena” un Valkas novada ģimenes atbalsta centra “Saulīte” bērni un jaunieši. Auduma somas tika darinātas, lai nebūtu jālieto plastmasas iepirkuma maisi, lai pa mazam solītim mācītos dzīvot videi draudzīgi. Bērni nodarbībās apgleznoja T-kreklus, pina aproces, veidoja piekariņus, arī šis lietas tika dāvinātas jaunajiem draugiem. Šīs prasmes bērni apguva pie skolotājas Mārītes Kaļānes, savukārt galda kultūru, modes un stila gudrības bērniem mācīja stiliste Antra Reismane. 7. jūlijā notika pirmā tikšanās ar bērnu sociālās aprūpes centra “Gaujiena” bērniem un jauniešiem, kas atbrauca uz zirgaudzētavu “Purenes” Beļavā, kur viņiem tika dāvināta zirgu izjāde, somas, cienāts ar gardumiem. Kopā tika darinātas aproces. Bērni bija pieklājīgi, tomēr sarunām un kopīgām aktivitātēm atraisījās pamazām. 11. jūlijā Zeltiņu pārstāvji devās uz Valkas novada ģimenes atbalsta centru “Saulīte”, kas atrodas Ērģemes pagastā. Tur uz vietas bija tie bērni, kurus neviens nebija izvēlējies paņemt ģimenē vasaras brīvlaikā. Bērniem bija dažāds uzvedības modelis un komunikācija. Viesi iepazinās ar sadzīves apstākļiem un radās iespaids, ka praktiski jau nekā viņiem netrūkst, ir gards ēdiens cik gribās, drēbes, televizors, tīras, gaišas telpas. Bet…nav paša galvenā - māju un vecāku mīlestības. Un tādēļ ir tādi mazi “ezīši”, kuri nesaprot, kā izkliegt šai pasaulei savu sāpi. Arī šiem bērniem tika vestas dāvanas, dažādi kārumi un tas, ko viņi paši visvairāk vēlējās - biļetes uz Valmieras kinoteātri. 24. augustā norisināsies vizīte Cēsu novada bērnu atbalsta un aprūpes centrā - internātā “Skangaļi”, kur, visticamāk, gaida vislielākais pārbaudījums, jo šajā iestādē pamatā mitinās bērni un jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem. Šiem bērniem tiks vestas galda spēles, kas iegādātas uzklausot mācību iestādes speciālistu ieteikumus. Bērniem nepieciešami arī apavi, apģērbs. Protams, neiztikt bez kārumiem, tādēļ ik viens, kas vēlas bērniem radīt ko gardu pašu rokām, ir aicināts to darīt, jo veikalos pirktie saldumi nevar aizstāt mājās ceptos, kam pielikti ne tikai labākie produkti, bet arī sirds siltums un mīlestība. Tiks vests arī muzikāls sveiciens. Projekts noslēgsies 28. augustā, kad Zeltiņu pārstāvji apmeklēs dzīvnieku patversmi “Astes un Ūsas”. Bērni jau gatavo kaķiem mājas un gudro ko garšīgu vedīs, kā dosies ar sunīšiem pastaigā. Noslēdzot projektu, tiks veidots filmas materiāls, kurā tiks atspoguļotas aktivitātes un visas gaitas projekta laikā. Jau tagad jāsaka paldies visiem, kas iesaistās un aicinām to darīt arī uz priekšu.
Informāciju sagatavojusi: Gunita Paleja Zeltiņu tautas nama vadītāja
Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” (Salacgrīva) sācis nopietnu gatavošanos 28 Vidzemes bibliotēku apmeklējumam “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajai Vidzemes kultūras programmai, kas no septembra līdz pat Ziemassvētkiem noritēs ar devīzi “Meklējiet jūras ābeci bibliotēkās!” Bibliokuģa komanda jūrniecības arodizglītības veicināšanai izvēlējusies novadu Gaismas pilis – bibliotēkas, lai astoņos tematiskajos lokos jauniešus uzrunātu izvēlēties ar jūrniecību saistītus arodus, mācības turpinot Rīgas jūrskolā, Liepājas Jūrniecības koledžā vai Latvijas Jūras akadēmijā. Visa pamatā tiks likta grāmata, lasīšana, zināšanas. Tematisko loku “Visas upes plūst uz jūru” aptvertās bibliotēkas apņem visu Vidzemi. Braucienu loģistika izkārtota atbilstoši novadu ģeogrāfijai: “Ziemeļu stīga, kas Salacu skar” (Staicele, Mazsalaca, Rūjiena, Naukšēni), “Malēnijas lielais loks” (Ape, Liepna, Lejasciems, Cesvaine), “Piebalgas ūdensrozes” (Jaunpiebalga, Vecpiebalga, Ērgļi), “Kur Lubāns viļņus veļ” (Ļaudona, Varakļāni, Lubāna), “Amatas krastos Rāmuļu takās” (Rāmuļi, Līgatne, Nītaure), “Ciemos Beverīnas zemē” (Kauguri, Burtnieki, Kocēni), “Kantrī dzimis Smiltenē!” (Smiltene, Strenči, Valka) un “Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna” (Stalbe, Priekuļi, Rauna). Tikšanās laikā bibliotēkās tiks demonstrēta videofilma “Salacas plostnieki”, stāstīts par mūsu novada zvejniecības tradīcijām, skolēnus mudinās apmeklēt Salacas nēģu tačus, novada muzejus un randu pļavas. Kopā ar Bibliokuģa komandu būs tālbraucēji kapteiņi, zvejnieki un zivju apstrādātāji – mūsu novada izcilās personības. Šīs aktivitātes tradicionāli atbalsta Salacgrīvas novada dome.
Tematiskie loki – “Visas upes tek uz jūru” 1. loks: “Ziemeļu stīga, kas Salacu skar” – 13. septembris 1) Alojas novada Staiceles bibliotēka – 10.00 2) Mazsalacas novada Mazsalacas pilsētas bibliotēka – 12.00 3) Rūjienas novada Rūjienas pilsētas bibliotēka – 14.00 4) Naukšēnu novada Naukšēnu bibliotēka – 15.30
2. loks: “Malēnijas lielais loks” – 20. septembris 1) Apes novada Apes bibliotēka – 10.00 2) Alūksnes novada Liepnas bibliotēka – 13.00 3) Gulbenes novada Lejasciema bibliotēka – 15.00 4) Cesvaines novada Cesvaines bibliotēka – 17.00
3. loks: “Piebalgas ūdensrozes” – 27. septembris 1) Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas bibliotēka – 10.00 2) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas bibliotēka – 12.00 3) Ērgļu novada Ērgļu pagasta bibliotēka – 14.00
4. loks: “Kur Lubāns viļņus veļ” – 11. oktobris 1) Madonas novada Ļaudonas pagasta bibliotēka - 10.00 2) Varakļānu novada Varakļānu bibliotēka – 12.00 3) Lubānas novada Lubānas bibliotēka – 14.00
5. loks: “Amatas krastos Rāmuļu takās” – 18. oktobris 1) Cēsu novada Vaives pagasta Rāmuļu bibliotēka – 10.00 2) Līgatnes novada Līgatnes pilsētas bibliotēka – 12.00 3) Amatas novada Nītaures bibliotēka – 14.00
6. loks: “Ciemos Beverīnas zemē” – 29. novembris 1) Beverīnas novada Kauguru pagasta bibliotēka – 10.00 2) Burtnieku novada Burtnieku bibliotēka – 12.00 3) Kocēnu novada Kocēnu bibliotēka – 14.00
7. loks: “Kantrī dzimis Smiltenē!” – 31. oktobris 1) Smiltenes novada Smiltenes bibliotēka – 10.00 2) Strenču novada Strenču pilsētas bibliotēka – 12.00 3) Valkas novada Centrālā bibliotēka – 14.00
8. loks: “Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna” – 22. novembris 1) Pārgaujas novada Stalbes pagasta bibliotēka – 10.00 2) Priekuļu novada Priekuļu bibliotēka – 12.00 3) Raunas novada Raunas bibliotēka – 14.00
9. loks: “No Svētupes līdz Liepupei” – 6. decembris 1) Limbažu novada Pāles bibliotēka – 10.00 2) Salacgrīvas novada Liepupes bibliotēka – 13.00
Informāciju sagatavojis: Gints Šīmanis žurnālists, biedrības “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” valdes loceklis
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs 2018. gada 13. septembrī plkst. 12:00 aicina ikvienu interesentu uz J. Podnieka filmas “Vai viegli būt jaunam?” (1986) seansu un diskusiju kopā ar kinokritiķi Anitu Uzulnieci par tēmu “Padomju laiki jauniešiem – vai bija viegli būt jaunam? Domu un rīcības brīvība dzīvē un kino”. Filma “Vai viegli būt jaunam?” ir viena no vispopulārākajam Latvijas dokumentālajām filmām. Gada laikā pēc pirmizrādes filmu noskatījās 28 miljoni skatītāju visā pasaulē un to turpina rādīt un skatīties arī vairāk kā 30 gadus pēc pirmizrādes. Filmas centrā jaunieši, to ikdiena, sapņi un apkārtējā sabiedrība. Kāds no filmas personāžiem ir saistīts arī ar Madonu… “Vai viegli būt jaunam?” – nāc, skaties, klausies un atceries! Pirms un pēc pasākuma ikviens aicināts arī apskatīt izstādi “Vai viegli būt jaunam? – PROTESTS [Madonas rajona 50-90. gadu jaunatne]. Pasākumi tapuši ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, AS “Latvijas valsts meži” projekta “Vai viegli būt…?” finansiālo atbalstu. Ieeja uz kino seansu un diskusiju bez maksas! Laipni lūdzam!
Līga Irbe
Ruckas mākslas rezidenču centrs sadarbībā ar biedrību "Cēsu mantojums" aicina pieteikties "Vēsturiskā apmetuma restaurācijas meistarklasei", kas notiks no 14.-16. septembrim Cēsīs Ruckas muižā.
Dalība meistarklasē ir bezmaksas un pieteikties var rakstot uz epastu sermauksa PIE gmail PUNKTS com Infromāciju sagatavojusi: Zane Sērmaukša Rucka Artist Residency Piebalgas iela 19, Cēsis No 2018. gada maija līdz decembrim Valmierā, Naukšēnos, Ēvelē un Drabešos Vidzemes stāstnieku kopa īsteno projektu “Papīra teātris KAMIŠIBAI jeb skolnieki bērniem un stāstnieks pa vidu”. Vidzemes stāstnieki sadarbībā ar Valmieras Mākslas vidusskolu (VMV) maijā uzsākuši darbu pie papīra/attēlu teātra KAMIŠIBAI komplekta izveidošanas, kuru iecerēts izmantot pirmskolas un sākumskolas vecuma bērnu runas prasmju, valodas un domāšanas attīstībā, kā arī stāstīšanas un klausīšanās prasmju veicināšanā un attīstīšanā, vienlaikus iedzīvinot un popularizējot papīra teātri Vidzemē. Šīs sadarbības rezultātā taps papīra teātra komplekts ar pārveidojamu kartona skatuves kārbu, 4 pasaku ilustrāciju komplektiem un metodisko līdzekli lietotājiem. Pēc VMV skolēnu sagatavota prototipa paredzēts izgatavot un lietotājiem dāvināt 100 teātra komplektus. Projekts noslēgsies ar izglītojošu semināru Valmieras un apkārtējo novadu sākumsskolu un pirmskolu pedagogiem, logopēdiem, bibliotekāriem, kas aktīvi strādā ar bērnu auditoriju, kā arī stāstniekiem. Visi semināra dalībnieki saņems KAMIŠIBAI komplektu. KAMIŠIBAI ir viena no japāņu kultūrā izplatītajām un iecienītajām stāstniecības tradīcijām, kas uzrunā gan bērnus, gan pieaugušos. Ceļojošie stāstnieki savus stāstus ilustrē ar maināmiem attēliem, tos ievietojot skatuvei līdzīgā ietvarā. Pakāpeniski izņemot attēlus, tiek izstāstīts notikums vai pasaka. Stāstītājs atrodas blakus skatuvei un var uzturēt acu kontaktu ar publiku, kā arī sākt sarunu par dzirdēto un redzēto. Lai veicinātu bērnu valodas attīstību, ļoti svarīgi ir lasīt priekšā grāmatas, stāstīt pasakas un sarunāties, kas vienlaikus ir bērna domāšanas spēju attīstīšana. Lai arī ne vienmēr izdodas bērnu uzmanību piesaistīt ar grāmatu, mēs uzdrošināmies apgalvot, ka visiem bērniem patīk klausīties stāstus. Ja stāstus papildina kvalitatīvs vizuālais materiāls, tad verbālo un neverbālo izteiksmes līdzekļu apvienojums nodrošina panākumus valodas un domāšanas attīstībā. Šie uzdevumi palīdz veidot saistītu runu, paplašina vārdu krājumu, veicina sadarbības prasmes, attīsta kognitīvo procesu darbību. Valodas un runas attīstība ir cieši saistīta ar vispārējo un smalkmotorikas attīstību, tāpēc svarīgi veidot interaktīvus uzdevumus, kas veicina šo procesu kvalitatīvu attīstību. Vasaras mēnešos Vidzemes stāstnieki izvēlējušies un sagatavojuši četras pasakas. Septembrī Pasaku stundā VMDV audzēkņiem un pedagogiem stāstnieki stāstīs pasakas un pārrunās tās kopā ar jaunajiem māksliniekiem. Iecerēts, ka jaunākās klases dažādās tehnikās veidos pasaku ilustrācijas, bet vidusskolēni strādās pie skatuves kārbas dizaina. Nedaudz par Vidzemes stāstnieku kopu: tā ir domubiedru grupa, kas uztur, attīsta un popularizē stāstniecības tradīciju kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi. Kopa izveidojās 2015. gadā un tās dalībnieki individuāli un grupā piedalās dažādos stāstnieku notikumos, t.sk. visos četros stāstnieku festivālos Latvijā. Šobrīd grupas aktīvais kodols ir pieci stāstnieki, kas rīko stāstu pasākumus bērniem un pieaugušajiem Valmierā, Cēsīs, Drabešos, Mazsalacā un Rūjienā, kā arī aktīvi iesaistās jauno stāstnieku sagatavošanā, rīkojot jauno stāstnieku konkursa “Teci, teci valodiņa” Valmieras pusfinālu un citas aktivitātes. Projekta mērķis ir Vidzemes novadam raksturīgo vērtību, tradīciju un kultūrvides bagātināšana, izmantojot stāstniecību kā rīku ar attēlu teātra KAMIŠIBAI palīdzību Vidzemes stāstnieku kopa realizē projektu biedrības „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””paspārnē un to finansiāli atbalsta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programma 2018.
Informāciju sagatavojusi projekta koordinatore Agita Lapsa, biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Godinot Latvijas valsts simtgadi, Cēsīs – kādreizējā čekas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, ir izveidota pastāvīga vēstures ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs”, kas vēsta par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. līdz 1957. gadam.