Arhīva kalendārs
Vidzemes mazie uzņēmēji un amatnieki aicināti piedalīties dizaina domāšanas darbnīcās 18. septembrī Madonā, LIAA inkubatora telpās (Blaumaņa ielā 3, Madonā), un 27.s eptembrī Cēsīs, Koprades mājā Skola6 (Lielā Skolas ielā 6, Cēsīs). Darbnīcas ietvaros būs iespēja praktiski izmēģināt metodes, kas palīdz uzlabot produktu, pakalpojumu vai procesu strādājot radošajās industrijās.
Dizaina domāšana apvieno gan radošo, gan analītisko domāšanu, veidojot metožu kopumu, kas ļauj radošajiem procesiem strādāt praktiski. Septembrī notiekošo dizaina darbnīcas mērķis ir sniegt mazajiem uzņēmējiem un amatniekiem Vidzemē prakstisku ieskatu kā dizaina domāšanas process var palīdzēt ikdienā, attīstot produktu, pakalpojumu, vai risinot jebkuru uzņēmuma attīstības izaicinājumu. Darbnīcas ietvaros būs iespēja praktiski izmēģināt risinājumus šādiem jautājumiem: Kā iesaistīt lietotāju agrīnā produkta izstrādes procesā? Kā labāk stāstīt par savu produktu? Kā veidot ciešāku kontaktu ar savu klientu? Kā vislabāk testēt produktu tā izgatavošanas procesā? Darbnīcas vadīs Design elevator eksperts Charles Bušmanis un Creativity Lab eksperte Signe Adamoviča Pieteikšanās darbnīcām aizpildot pieteikuma anketu: https://ej.uz/dddarbnica_madona_cesis Radošās industrijas ir viens no dzinējspēkiem ekonomikas attīstībai visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībā, kur radošās industrijas pēdējos piecos gados attīstās visstraujāk, gan jaunu darba vietu ziņā, gan pievienotās vērtības pieauguma ziņā. Arī Latvijā radošo industriju izaugsme ir vērojama, tomēr saskaņā ar LR Kultūras ministrijas veikto Radošo industriju pētījumu, šī nozare saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Līdz šim radošās industrijas vairāk attīstījušās Rīgā, tādējādi radošo industriju uzņēmējdarbību var raksturot kā izteikti monocentrisku. Radošo industriju attīstības centri ārpus galvaspilsētas (Cēsis, Liepāja u.c.) nav pietiekami spēcīgi, lai virzītu nozares policentrisku izaugsmi. Tikai ceturtā daļa no radošo industriju uzņēmumiem atrodas reģionos, 80% no nozares apgrozījuma un 60% no pievienotās vērtības rada Rīgā strādājošie uzņēmumi. Dizaina domāšanas darbnīcas tiek organizētas projekta “Dizaina domāšana radošo izaugsmei”, kuru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda “Vidzemes kulūras programma”, Vidzemes plānošanas reģions un Nodibinājums “Koprades māja Skola6”. Projekta ievaros, balstoties uz dizaina domāšanas darbnīcu rezultātiem tiks izstrādāts materiāls, kas apkopos metodes un piemērus kā dizaina domāšanu izmantot ikdienā jebkurā uzņēmējdarbības attīstības fāzē. Izstrādātais materiāls būs pieejams digitāli ikvienam interesentam. Darbnīcas organizē: Koprades māja Skola6 Darbnīcas līdzfinansē: Valsts Kultūrkapitāla fonda “Vidzemes kultūras programma”, Nodibinājums “Koprades māja Skola6” Informāciju sagatavojusi: Dita Trapenciere Koprades mājas Skola6 vadītāja Lai paplašinātu redzesloku, uzlabotu esošās prasmes un apgūtu iemaņas prezentēt darbus, nepieciešama amatnieku un mākslinieku sadarbība. Biedrība “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums” realizē projektu “Mākslinieku un Vidzemes amatnieku mijiedarbība” ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas finansiālo atbalstu 1000,- eiro apmērā. Projekts tiek īstenots sadarbojoties Sarkaņu amatu skolas dalībniekiem un amatniekiem ar mākslinieci Baibu Vaivari, dizaineri, Tautas Daiļamata meistaru Māri Maniņu un SIA „Mailīšu Fabrika” Ērgļos. Lai rastu ieskatu par amatniecības tendencēm, kā arī starptautiskajām amatniecības un lietišķās mākslas izpausmēm, maijā apmeklējām "Līvas tirgu” Liepājā, kur katru gadu piedalās vairāk kā 200 dalībnieku ar saviem amatniecības izstrādājumiem un demonstrē amata prasmes meistarklasēs, iesaistot apmeklētājus. Jūlijā Ērgļu novada “Zemzaros” projekta dalībnieki M.Maniņa vadībā mācījās pašausta vilnas auduma pēcapstrādi – velšanu. Meistarklasē tika izmēģināti četri velšanas paņēmieni ar mājas apstākļos pieejamu aprīkojumu un salīdzināti gūtie rezultāti. Meistars bagātīgi dalījās ar zināšanām ne tikai par auduma mazgāšanu, žāvēšanu un velšanu, bet arī par dzijas krāsošanu. Ilzes Mailītes meistarklasē audējas ar interesi iepazina “Toika Oy” ražotās programmējamās stelles, kuras SIA “Mailīšu fabrika” šobrīd ir vienīgās Latvijā. Septembrī biedrības “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums” telpās tiksimies mākslinieces Baibas Vaivares meistarklasē, lai gūtu zināšanas par kompozīciju, izstāžu zāles interjeru un iekārtojumu.
Informāciju sagatavojusi projekta vadītāja I.Bačuka
St. Sladzevska atstātajā filmiņu klāstā atainota Vestienas pagasta dzīve laikā no 1950. -1990. gadam. Fotogrāfijās skatāmas Gaiziņkalna apkārtnes ainavas, tā laika režīma uzspiestās tradīcijas, ļaužu ikdiena un godi. Vestienas pagasta dzīve fotogrāfijās ir daļiņa no Latvijas pusgadsimta stāsta. Fotogrāfs 40 gadu garumā iemūžinājis mūsu pagastu, saglabājot Latvijas kultūras mantojumu kā nācijas identitātes veidotāju, veicinājis jaunu iniciatīvu veidošanos materiālā kultūras mantojuma saglabāšanai, kopīgi meklējot atbildi uz jautājumu - kāds būs Latvijas kultūras mantojums pēc 100 gadiem, un ko mēs varam darīt šodien? Dažāda gadagājuma cilvēkiem būs dota iespēja iepazīties ar Vestienas pagasta un Gaiziņkalna dabas parka kultūrvēstures mantojumu no 1950. -1990. gadam. Jaunākajai paaudzei, kas dzimuši pēc 1990. gada, būs iespēja vizuāli iepazīt tā laika darba tikumu, kultūras pasākumu norisi un tradīcijas Vestienas pagastā pēc kara gados un vēlāk. Kultūras mantojums veidos izpratni par nacionālām vērtībām un atbildīgu attieksmi pret nākotni. Fotogrāfijās attēlotās situācijas pēc kara gados un vēlākajā periodā veicinās kultūras mantojuma pieejamību un izpratni. Tā laika liecinieki dzīvo mūsu vidū, viņu stāsti un saglabātās liecības vēl arvien pieejami ikvienam. Nesenās vēstures avoti, par kuriem varam saņemt komentārus un tuvākus paskaidrojumus, ir īpaši vērtīgi. Sabiedrības un muzeja darbinieku interese par šīm fotogrāfijām ir ļoti liela. Informāciju sagatavojusi Jolanta Bardziņa, Madonas novada Vestienas pagasta Kultūras pasākumu organizatore.
Interesentiem arī līdz šim ir bijusi iespēja iepazīties ar atsevišķiem tautas mūzikas instrumentiem no biedrības “Skaņumāja” kolekcijas, gan biedrības veidoto tradicionālās mūzikas pasākumu, gan Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkoto projekta “Satiec savu meistaru” norišu laikā. Šoruden, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansiālajam atbalstam*, varam atvērt renovētās daudzfunkciju telpas ar nelielu, bet daudzpusīgu tradicionālo mūzikas instrumentu izstādi. Šī ekspozīcija būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā. Tā koncentrētā formā iepazīstinās ar nozīmīgākajām instrumentu spēles tradīcijām (to skaitā nemateriālā kultūras mantojuma Nacionālajā sarakstā iekļautajām), piedāvās iespēju ne vien aplūkot senos instrumentus, bet iepazīties ar to skaņu un spēles paņēmieniem, iegūt zināšanas par muzikantu kapelu sastāviem un instrumentu spēles reģionālajām īpatnībām. Pasākums tiek rīkots atskatoties uz biedrības divpadsmit gadu darbības laikā paveikto, pateicoties domubiedriem, sadarbības partneriem, iedvesmotājiem un atbalstītājiem. Muzeja vaļā vēršanas svētkus kuplinās Ķekavas muzikantu kopa “Brička” un Skaņumājas muzikanti. *Biedrības "Skaņumāja" projekts ""Skaņumājas" tautas mūzikas centrs” īstenots Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros. Līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai apakšpasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.) Informāciju sagatavojusi Sandra Lipska, biedrības “Skaņumāja” projektu vadītāja. Ošupes pagasta jauniešiem 2. oktobrī ir iespēja doties uz Gaigalavu pie seno mūzikas instrumentu meistara Gunāra Igauņa, lai kopā pagatavotu kokles. Pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajam Vidzemes kultūras programmas projektam, jaunieši tiks pie trīs lielām koklēm un vienas mazākas. Pēc vairākām nodarbībām kokles gatavošanā sekos arī ievads kokles spēlē, kur meistars mācīs spēlēt uz šiem senajiem vidzemnieku mūzikas instrumentiem. Šāda seno amatu apgūšana jauniešiem pavērs plašāku ieskatu par senajiem instrumentiem un attīstīs viņu muzikalitāti. Ceram, ka gatavotās kokles jau skanēs Latvijas valsts 100 gades pasākumā Degumnieku tautas namā. Arī vēlāk turpināsim spēlēt kokles jauniešu centrā, lai priecētu ne tikai sevi, bet arī apkārtējos. Vēl joprojām notiek pieteikšanās dalībai projektā „Kokļu izgatavošanas meistardarbnīca un ievad stundas kokles spēlē Ošupes pagasta jauniešiem". Nesēdi mājās, nāc un piedalies! Pieteikšanās zvanot Dacei Kalniņai, nr. 28893026.
Informāciju sagatavojusi SIA “Sipiņi S” valdes priekšsēdētāja Dace Kalniņa.
|
|