.png)
|
Arhīva kalendārs
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studējošie un docētāji iesaistījušies biedrības “tabureTE” un Stāmerienas pils iniciētā projektā “Dzīvie stāsti Stāmerienā”. Laikā no 7. līdz 13. augustam Stāmerienā norisināsies radošā rezidence, kuras laikā studenti rosinās Stāmerienas iedzīvotājus dalīties savās personīgajās atmiņās, komiskos atgadījumos un emocionālos notikumos, kas piedzīvoti, uzturoties pilī vai tās apkārtnē. Apkopotās dzīvesstāstu intervijas kļūs par iedvesmu jaunu performatīvu notikumu radīšanai, kas atdzīvinās Stāmerienas iedzīvotāju balsis un pieredzes, ļaujot dziļāk izprast pils kultūras mantojumu un cilvēkus, kas tajā uzturējušies. Stāmerienas pils nes nozīmīgu vēsturisko un kultūras vērtību gan vietējai kopienai, gan plašākai sabiedrībai, pēdējos gados mērķtiecīgi paplašinot kultūras piedāvājumu, veidojot plašu saturu un piesaistot arvien vairāk apmeklētāju. Pils ēka laika gaitā ir pildījusi dažādas funkcijas (lauksaimniecības tehnikums, ciema padome, sovhozs), kļūstot par vairāku paaudžu Stāmerienas bijušo un esošo iedzīvotāju dzīves daļu. Daudzi vērtīgi stāsti un pieredzes saistībā ar Stāmerienas pili nav dokumentēti un dzīvo tikai cilvēku atmiņās. Projekta “Dzīvie stāsti Stāmerienā” ietvaros LKA bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments” un “Drāmas un teksta studijas” studējošie sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem atklās un fiksēs viņu atmiņas. Tverot iedzīvotāju mutvārdu vēsturi, projekta mērķis ir vairot lokāli nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un veicināt pils nozīmes izpratni nākamajām paaudzēm. Lai nodrošinātu ilgtspējību šai iecerei, interviju ieraksti un transkripcijas tiks nodotas glabāšanā Stāmerienas pilij un Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam. Balstoties iegūtajos interviju materiālos, LKA “Drāmas un teksta studiju” programmas studenti veidos savas interpretācijas par pils vēsturi un Stāmerienas iedzīvotāju atmiņām, radot performatīvus uzstādījumus. Jaunrades darbu prezentācijas publiski būs iespējams noskatīties Stāmerienas pilī un tās apkārtnē rezidences noslēdzošajā dienā svētdien, 13. augustā plkst. 15.00. Par precīzāku pasākuma norisi aicinām sekot līdzi informācijai Stāmerienas pils, biedrības “tabureTE” vai Latvijas Kultūras akadēmijas sociālajos tīklos un mājas lapā. Studējošo darbu rezidencē atbalstīs LKA docētāji – socioloģijas lektore Ance Kristāla un dramaturģijas lektors Jānis Balodis –, kā arī dramaturģe un dzejniece Anna Belkovska. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, projekts tiek finansēts Latvijas Kultūras akadēmijas pētniecības projektu konkursa “Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” ietvaros. Informāciju sagatavoja: Tīna Žmuida, projekta “Dzīvie stāsti Stāmerienā” vadītāja, t.: 25763689
.
Mūzikas un mākslas festivāls "Veidenfests" ir bezmaksas pasākums prāta brīvībai, pašizaugsmei, mūzikas un dzejas atklāsmei, kā arī labi pavadītam laikam veselīgā vidē. Pasākums balstīts dzejnieka Eduarda Veidenbauma vērtībās. Tas ir gan pankiem, gan omītē, gan ikvienam kurš mīl labu mūziku, mākslu un literatūru. Festivālā ikvienam būs iespēja būt gan skatītājam, gan dalībniekam. Uz festivāla skatuvē dosimies jumtu raujošā mūzikas ceļojumā ar dažādu žandru, dažādu paaudžu mūziķiem. Jūs gaida leģendārais Jura Kulakova un Ievas Akurāteres duets ar “Septiņām ar pus dziesmām ar Eduarda Veidenbauma vārdiem”, Reinis Jaunais, Chris May (Austrija), Grēcīgie partizāni, Kārlis Rudra Jirgens un citi lieliski mūziķi!
Dzejas programmā – kokurss jaunajiem dzejniekiem – “Dzejas slams”, žūrijā Andris Akmentiņš, Ieva Melgalve, Agnese Rutkeviča, dzejas rakstīšanas darbnīcas ar Raimondu Ķirķi, Māru Ulmi, “Diskusijā Veidenbauma garā” piedalīsies Rvīns Varde, Māra Ulme, Elīna Vendija Rībena un Raimonds Ķirķis. Dienas programmā notiks vadīta meditācija “spogulis pagātnē”, būs pieejams kliegšanas kambaris, tiks veidotas kopīgas lielformāta gleznas, varēs piedalīties teātra, dzejas, mūzikas darbnīcās, matu griešanas perfrormancē. Pietuvoties dabai un sev ikviens varēs caur sarunām ar “Kalāču” kokiem, kavējoties “zāļu mājā”, veidojot zemes mākslas darbu, piedaloties audio performances veidošanā un citās performances, darbnīcās. Festivālu top Solidaritātes projekta “Kultūra, līdzdalība, personība” ietvaros, to veido “Kalāču” neformālā jauniešu grupa, kurā ir Cēsu un Valmieras novadu jaunieši vecumā no 13 līdz 22 gadiem. Festivāla dzejas programma tiek īstenota ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Festivāla tapšanu atbalsta Dzērbenes jauniešu centrs, Cēsu novada pašvaldība, Tradicionālās kultūras inciatīvu centrs “KasTe”. Vairāk par festivālu: https://www.facebook.com/profile.php?id=100090110942146 Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Baiba Roze
Trīs dienu laikā dalībnieki apgūs un nostiprinās prasmes darbā ar kaļķa apmetumu un tajā vilktiem dekoratīviem profiliem. Tiks veikti attīrīšanas, nostiprināšanas, apmešanas, rīvēšanas un profilu atjaunošanas darbi. Prezentācijas veidā dalībnieki tiks iepazīstināti ar ēkas vēsturi un tajā notikušajām pārbūvēm. DALĪBA BEZ MAKSAS. Pieteikšanās, rakstot uz e-pastu: cesumantojums PIE gmail PUNKTS com Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojusi: Zane Sērmaukša
Nometnē aicināti piedalīties visi interesenti no Malēnijas un visas Latvijas. Iepriekšējās nometnēs piedalījās dalībnieki gan no Alūksnes un tuvākajiem novadiem, gan arī no Rīgas, Dobeles, Ikšķiles un citām pilsētām. Pirmajā daļā dalībnieki mācīsies malēniešu izloksni un uzzinās par jaunatklājumiem malēnisko izlokšņu pētījumos valodnieces Daces Markus vadībā, kā arī uzzinās par Dienvidigaunijas un Malēnijas vēsturiskajiem lingivtiskajiem kontaktiem igauņu valodnieka un dzejnieka Karla Pajusalu stāstā (ar tulkojumu no igauņu valodas). Tāpat tiks veiktas intervijas ar Latvijas-Igaunijas pierobežas poliglotiem. Dienas otrajā daļā dalībnieki darbosies radošajās darbnīcās ar malēniešu dziesmām, dejām, rotaļām un stāstiem kopā ar malēniešu un Veru kultūras un tradīciju zinātājiem. Pēc tam sekos 2. malēniešu valodas nometnē sāktās grāmatas “Bārnu dīnas pīminut. Ziemera izloksne” (V.Supe, D.Markus) atvēršana un iepazīšanās ar 2022.gadā izdoto videostāstu- mācību līdzekli “Cita diena ar malēniešiem”. Dienas noslēgumā būs malēniešu pļāpu stunda Ievas ezera krastā un vakara rituāls ar muzicēšanu pie ugunskura, noslēpumaino viesi un vakariņām. Dalība nometnē ir bez maksas, kā arī visiem dalībniekiem tiks nodrošinātas pusdienas. Lūgums pieteikties dalībai nometnē pa telefonu 26633506 (Santa) vai e- pastu: radosie.maleniesi PIE gmail PUNKTS com. Nometni organizē biedrība “Radošie malēnieši” ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Alūksnes novada Veclaicenes tautas nama atbalstu. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Santa Usāne
DIENAS PROGRAMMA // Rožu laukums // plkst. 12.00-16.00
VAKARA PROGRAMMA // Mākslas telpa MALA // plkst. 19.00-22.00
Finansiāls atbalsts un sirsnīga pateicība Cēsu novada pašvaldībai, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions. Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. Foto: Liene Leo Photography Sīkāku informāciju skatīt šeit: https://www.facebook.com/events/241983855400540 Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Kristīne Auniņa, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS com
Centrālais “Mākslas vasaras Strenčos” notikums ir izstāde “Pirms nokrīt egle” – fotoizstāde kādreizējās Strenču fotodarbnīcas telpās Rīgas ielā 17 – ēkā, ko pirms vairāk nekā 100 gadiem cēlis nu jau leģendārais fotogrāfs Dāvis Spunde, kurš darbnīcā strādāja kopā ar fotogrāfa Konrāda Kraukļa ģimeni. Strenču dokumentēšana jau iepriekš atradusies “Orbītas” mākslinieku redzeslokā – piemēram, fotogrāmatā “Stikla Strenči”; fotodarbīcas bēniņos uzglabātā Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija kopš 2021. gada iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, un daļa no šīs kolekcijas apkopota sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju “Orbītas” izdotajā un starptautiski godalgotajā fotogrāmatā “Stikla Strenči” (2019). Izstāde “Pirms nokrīt egle” ir idejisks “Stikla Strenču” turpinājums – izstādes centrā ir kāds nesen uziets vēsturisks fotonegatīvs – Gaujas krastā krītoša egle, kas, izrādās, savulaik pārzīmēta uz auduma un Strenču fotostudijā izmantota kā fons neskaitāmām šajā studijā uzņemtajām fotogrāfijām. Izstādes kuratore Anna Volkova stāsta: “Strenču fotodarbnīcas ēka lielā mērā ir bijusi atbildīga par šīs fotokolekcijas likteņa pavērsieniem – kad 2004. gadā darbnīcai tika mainīts jumts, stikla plates nonāca Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Tagad nākamā remonta priekšvakarā, Dāvja Spundes mantinieks Viktors Gustsons telpas atvēlējis izstādei. Gatavojoties šim notikumam, darbnīcā atradām stikla negatīva plati ar krītošo egli, kuru pārzīmēta fona veidolā bijām manījuši daudzās Strenču fotodarbnīcas bildēs. Brīnišķīgā kārtā, kamēr pastāv krītošas egles attēls, egle nenogāzīsies – Strenču fotodarbnīcas meistari lieliski pārvaldīja šo fantastisko fotogrāfijas spēku!“
Izstādē būs aplūkojami grāmatā neiekļauti fotoattēli no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcijas, fotodarbnīcā 2023. pavasarī atrasti objekti, kā arī fotogrāfa un apvienības “Orbīta” mākslinieka Vladimira Svetlova no fotonegatīviem veidots objekts, kas tapis minifestivāla programmā iekļautās Vladimira Svetlova un Armanda Andžes (“Baltic analog lab”) vadītās Strenču stikla plašu meistarklases laikā no meistarklases dalībnieku veidotajiem stikla negatīviem. Pie fotodarbnīcas fasādes atradīsies vitrīna, kas ļaus digitāli ielūkoties darbnīcas telpās – nelielu izstādes daļu varēs aplūkot arī ārpus darbalaika un vitrīnas mājaslapā fotodarbnica.lv. Tāpat arī “Mākslas vasarā Strenčos” būs apskatāmi uz apkārtējo vidi orientēti skaņu mākslas darbi, kas iezīmē “Orbītas” dalībnieka Artūra Puntes kūrētā projekta “Strenču sonifikācijas stacija” darbības sākumu. Tā, piemēram, festivālā būs apskatāma brīvdabas skaņu un gaismu instalācija “No ētera” (“Orbīta”), kā arī audioinstalācija “Gaujas manuports Nr. 1” (Artūrs Punte, Maksims Šenteļevs), kurā izmantoti lauka ieraksti un fragmenti no intervijām ar pieredzējušiem Gaujas plostniekiem. 3. septembrī, noslēdzot “Mākslas vasaru Strenčos” paredzēta tikšanās ar izstādes veidotājiem Annu Volkovu un Vladimiru Svetlovu, kā arī saruna ar Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāju Baibu Teteri. Festivāls “Mākslas vasara Strenčos” iekļauts Valmieras novada kultūras attīstības programmā "Dinamiskā pilsēta". Liene Jakobsone, šīs programmas vadītāja, par Strenču mākslas nedēļu teic: “Laikmetīgu mākslas procesu attīstība Valmieras novadā ir "Dinamiskās pilsētas" programmas pamatā, tādēļ mūsu sadarbība ar "Orbītu' , viņu interese par Strenčiem, Dāvja Spundes studijas devumu un tā aktualizēšanu arvien jaunās formās ir liels ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan nacionālajai un starptautiskajai kultūrtelpai kopumā.” Iecerēts, ka festivāls kļūs par ikgadēju notikumu. Atbalstītāji un sadarbības partneri: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valmieras novada pašvaldība, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Strenču novada bibliotēka Minifestivāla programma: Izstādes atklāšana – 26. augustā plkst. 17.00 No 27. augusta līdz 3. septembrim izstādes darba laiks: 12.00–17.00 3. septembrī plkst. 15.00 – tikšanās ar izstādes veidotājiem; plkst. 17.00 – Strenču pilsētas bibliotēkā saruna ar Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāju Baibu Teteri Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Sīkāka informācija: Zane Volkinšteine, “Orbītas” preses koordinatore, +371 29237810, orbita PIE orbita PUNKTS lv
.
Piebalgā, arī “Vēveros”, un cituviet Latvijā 19. gadsimta otrā pusē zemnieku sētās parādījās koka ūdens sūkņi (pumpji) un koka ūdensvadi. Turklāt koka pumpji tika uzstādīti ne tikai sētā pie akas, bet arī mājas virtuvē un kūtī – tieši pie lopu siles. Ar aku tos savienoja koka ūdensvadi, ko sauca par līnijām, un tie varēja būt pat 200 metrus gari. Pumpjus un koka ūdensvadus uzstādīja īpaši amata meistari, kurus Piebalgā dēvēja par pumpeniekiem. Līdz ar lauku elektrifikāciju 20. gs. 2. ceturksnī, kad aizvien biežāk priekšroka tika dota moderniem sūkņiem, pumpenieku amata pratēji pakāpeniski izzuda.
Pēc foto un videomateriāliem “Vēveros” ir jaunizveidots koka pumpis, kādu to lietoja 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā. Pumpi radīja kokapstrādes meistars Rihards Vidzickis. Piebalgas pumpenieku dienā un jaunā pumpja atklāšanas svētkos būs iespēja noskatīties arī dokumentālās filmas “Sakarības” un “Pēdējais Piebalgas pumpenieks”, kuras aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados veidojuši Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieki. Viens no filmu autoriem Dr. hist. Mārtiņš Kuplais arī uzstāsies ar priekšlasījumu “Ūdens lauku sētā”. Būs iespēja apskatīt pumpenieku darba rīkus un redzēt amata paraugdemonstrējumus. Lai sekmētu pumpenieku amata prasmju un zināšanu saglabāšanu, praktizēšanu, dokumentēšanu, izpēti un popularizēšanu Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs īsteno Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstīto “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” projektu “Piebalgas pumpenieku amats”. Projekta ietvaros ir apkopoti materiāli par pumpenieku amatu, sarūpēti nepieciešamie kokmateriāli un metāla detaļas, sagatavoti darbarīki, kā arī izgatavots un uzstādīts koka ūdens sūknis. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Tuvāka informācija: Līga Rimšēviča, Komunikācijas projektu vadītāja, 29422779
Izstādi veido sešu starpdisciplināru mākslinieku sadarbība ar pusaudžiem, senioriem, vājredzīgo kopienu, cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Mākslas darbu autori ir gan mākslinieki, gan vairāk nekā 100 kopienu pārstāvji. Ekspozīcija caur vizuālās mākslas darbiem ļauj iepazīt sešu dažādu Cēsu kopienu ikdienu, vēlmes un sapņus. Savukārt darbu saturu un formu ir izvēlējušies kopienu pārstāvji. Mākslinieki darbu radīšanā iesaistījušies vai nu kā mentori, kuri ir līdzās kopienai radošajā procesā, vai kā kopīgu darbnīcu vadītāji.
Izstāde Ruckas muižas telpās, Cēsīs, skatāma no ceturtdienas līdz svētdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 19.00. Ieeja izstādē ir bez maksas. Kopienu projekta kuratori ir Oskars Goba un Līga Lindenbauma, to veido mākslinieki Aleksejs Beļeckis, Alberto Di Gennaro, Henrijs Laķis, Liene Mackus, Vivianna Maria Staņislavska, Rvīns Varde un kopienas. Projekta veidošanā kopumā ir iesaistīti vairāk nekā 100 dalībnieki gan no mākslas, gan kopienu vides. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, Vidzemes plānošanas reģions ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un Cēsu novada pašvaldība. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Saite uz ekskursijas notikumu Facebook: https://fb.me/e/1cK7SuR73
Izcilībā un talanta izkopšanā ir jāiegulda liels un smags darbs, un tas nav izdarāms bez ģimenes atbalsta. Ģimene ir jaunā mākslinieka drošais plecs un stiprā klints, kura vienmēr ir līdzās, motivē un atbalsta, tādēļ šogad koncerta vadmotīvs ir ģimene, lai akcentētu tās vērtību un nozīmi ceļā uz mērķu un sapņu piepildījumu. Koncertā piedalīsies Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Valkas, Valmieras un Vidzemes kamerorķestris. Koncertu diriģēs Artūrs Švarcbahs. Koncerta programmā būs dzirdama dažādu instrumentu – alta, čella, fagota, flautas, klavieru, kokles, marimbas, vijoles spēle, kā arī solo dziedāšana un ērģeļu spēle. Daudzas aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radījis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš. Koncerts norisināsies ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada pašvaldības, AS “Cēsu alus” un Ģimenes stādu audzētavas “Silavirši” atbalstu. Ieeja bez maksas. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Elīna Eglīte
.
Katru gadu 26. augustā Lubānā ir Broņislavas dzejas diena, katru gadu dzejnieces veikumu un vērtības daudzina gan novada ļaudis, gan profesionāli mākslinieki. Arī šogad esam sagatavojuši kvalitatīvu programmu. Pirmā daļa 15:00 Gatavojoties Latvijas tīrradņa - dzejnieces un dziesminieces Broņislavas Martuževas (1924 – 2012) simtgadei un iedvesmojoties no radošā mantojuma un likteņgaitām, Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA Madonas novada Indrānu pagasta "Dārziņos", dzejnieces mājvietas teritorijā, ir uzsācis BROŅISLAVAS DZEJAS DĀRZA veidošanu - ir atklāta Dzejas klēts, 2 Dzejas stropi un Spoguļvisrsmas slēptuve. Ar VKP 2021 programmas atbalstu īstenots mākslas un vides objekta “Broņislavas Martuževas rakstu akmeņi” 1. posms – tēlnieka Ģirta Burvja 3 laukakmeņu kompozīcija: Loga / krusta akmens (iedvesmojoties no dzejnieces iztēles par to, kāds varētu būt piemineklis Martuževu dzimtai), Rakstu rakstu akmens (veltījums brālim un līgavainim, kuri nepārnāca no kara) un Liepas akmens (veltījums zibens skartajai dižliepai un dzejai). 2023. gadā, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, tiek īstenots Rakstu akmeņu 2. posms, Broņislavas dzejas dārzu papildinot ar tēlnieka Ģirta Burvja veidoto vides objektu AUSTRAS KOKS un PRETOŠANĀS AKMENI. Turpinot 2021.gada veikumu, notiek autora stila un rokraksta tālāka attīstība, izmantojot tiešās kalšanas metodi plenērā, apvienojot oriģinālā sintēzē granīta un nerūsējoša tērauda materiālus un tehniku. Likteņgaitās un dzejā balstītie Rakstu akmeņi veido atvērtu auditoriju, kurā varam skatīt, lasīt, domāt, just. Akmens tēls kā pamatīguma simbols ierakstīts arī Martuževas dzejā. Tas arī ir ieguldījums Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras daudzveidības saglabāšanā, attīstībā un kvalitatīvas un daudzveidīgas mākslas un kultūras pieejamības paplašināšanā. PRETOŠANĀS AKMENS - veltījums Pretošanās kustībai un nacionālajiem partizāniem, Martuževas pretošanās dzejas transformācija akmens skulptūrā. Pārliecība, iekšēja brīvība, nepadošanās – Martuževas dzejas vērtības. Notikumi Ukrainā liecina, ka Maskavas vara nav kļuvusi maigāka, tāpēc jo vairāk ir pienākums liecināt un skaidrot, kas un kā ir noticis kādreiz arī pie mums. Taisnīgums to prasa. Moto ir partizāniem veltītā dzejoļa rindas: “Sirds nepanesa laimes šīs, / Viens pats pret miljoniem es cēlos” AUSTRAS KOKS – skulptūra / puzurs veido uz pagrīdē rokrakstā sakārtotā krājuma dzejnieces pašzīmētā tautas rakstu simbola trīsdimensionālu transformāciju Dzejas dārza vidē. Tai ir gan māksliniecisks, gan info zīmes raksturs – lūk, te ir BROŅISLAVAS DZEJAS DĀRZS! Uz plāksnēm autortehnikā iegravētās dzejas rindas aicinās izzināt tālāk. Rakstu akmeņi kvalitatīvi attīsta Broņislavas Martuževas piemiņas vietas un Vidzemes kultūras un mākslas daudzveidību, ir jauns pienesums mākslas un piemiņas saglabāšanas attīstībā. Broņislava Martuževa ir Latvijas lepnums, un arī Ģirts Burvis ar līdzšinējiem veikumiem ir apliecinājis savu nacionālo stāju un profesionālo varēšanu. Otrā daļa 16:00 Broņislavas dzejas dārzā uz Dzejas klēts terases
Broņislavas Martuževas dzejas klēts iesvētības notika 2018. gada 26.augustā. Noslēgumā īsi atskatīsimies uz piecos gados paveikto. Esiet laipni aicināti ierasties agrāk (sākot no 13:00), lai varētu nesteidzīgi iepazīties ar Dzejas klēti (un ierakstos ieklausīties arī dzejnieces balsī), Slēptuvi, Dzejas stropiem, Dzejas dārzu un tēlnieka Ģirta Burvja veidotajiem Rakstu akmeņiem. Šogad nav jāņem līdzi savi soliņi, ķeblīši vai sedziņas – pateicoties Madonas novada fonda, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstam (LEADER projekta finansējums), varēsim piedāvāt sēdēt uz jauniem dārza soliem, vietu pietiks visiem! Lietus nebūs, bet lietusmētelīšus gan jāpaņem rezervē! IEEJA PAR VELTI. Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA arvien ir pateicīgs par ziedojumiem. Šogad mērķziedojums veltīts Rakstu akmens kompozīcijas noslēgumam - AVOTA LĀSES akmens izveidošanai. Šis akmens ir veltījums Martuževas liriskajai dzejai, veido pieturas punktu tālākā apgaitā dārzā zem ozoliem. Dzejnieces spēja redzēt lielumu mazumā, dzīvības dzīsliņu sasaisti ar esamību, būt norisēs klātesošai un caur mazo ikdienas devumu veidot lielo pienesumu Visumam. Moto ir dzejas rindas: “Es avotā viju, es lāse tapu, / Es izritēju caur ceļmallapu.” Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties izdevumus: Pasākumu atbalsta Madonas novada pašvaldība un Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2023, organizē Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA sadarbībā ar Lubānas apvienības pārvaldi. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja Broņislavas Martuževas fonda RAKSTĪTĀJA valdes priekšsēdētāja Anna Egliena t. 29337282
.
Rezidences pirmo dienu laikā studenti intervēja 36 Stāmerienas iedzīvotājus, izzinot viņu bērnības atmiņas, skolas laiku piedzīvojumus, darba gaitas un personīgās dzīves aspektus. Padziļināta uzmanība tika pievērsta visu šo atmiņu un pieredžu saistībai ar Stāmerienu un tās apkārtni, īpaši izceļot Stāmerienas pils lomu vietējo iedzīvotāju dzīvēs. Savāktais interviju materiāls audio failu un rakstisku transkripciju formātā būs nozīmīgs ieguldījums Gulbenes novadpētniecībā un mutvārdu vēstures saglabāšanā – visi savāktie materiāli būs pieejami tālākai pētniecībai un jaunrades darbu veidošanai, jo tie tiks nodoti glabāšanā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam, Gulbenes novada bibliotēkai un Stāmerienas pilij. Rezidences nedēļas laikā savāktais interviju materiāls jau tika izmantots pirmo jaunrades darbu veidošanā – topošie dramaturgi no LKA, atlasot daļu no dzīvesstāstiem, veidoja kopīgu divu stundu garu izrādi-performanci, ko jebkuram interesentam bija iespēja noskatīties 13. augusta pēcpusdienā Stāmerienas pilī un tās parkā. Studenti vairākkārt klausījās interviju audio failus, atlasīja sev interesējošos fragmentus, montēja skaņu celiņus un iedzīvināja stāstus, izmantojot austiņu verbatim estētiku. Stāmeriešu stāstus papildināja asprātīgi, emocionāli un meistarīgi veidoti studentu jaundarbi dažādās formās, sākot no dzejas, lugas fragmenta vai esejas, līdz pat repa skaņdarbam.
Kā atzīst studenti, lielākie ieguvumi rezidencē noteikti bija iespēja atklāt tik skaistu Latvijas vietu, iepazīt cilvēkus un uzzināt to, ko zina tikai vietējie, kā arī pavadīt laiku ar citiem Akadēmijas studentiem – sociologi varēja labāk iepazīt dramaturģijas studentu darba specifiku, un otrādi. Pavadītais laiks Stāmerienā bijusi ļoti vērtīga un negaidīti interesanta pieredze – studentiem tika radīti apstākļi intensīvam, kolektīvam, radošam prāta darbam. Rezidences laikā studentu pētniecības un mākslinieciskās jaunrades procesu atbalstīja LKA lektori Ance Kristāla un Jānis Balodis, kā arī dramaturģe un dzejniece Anna Belkovska. Sirsnīgs paldies visiem interviju dalībniekiem par atsaucību un dalīšanos savos stāstos! Informāciju sagatavoja:
.
Ar savām zināšanām savvaļas ēdiena gatavošanas meistarklasēs dalīsies pazīstamie pavāri – Ingmars Ladigs un Renārs Purmalis, savas prasmes demonstrēs “Īstās latvju saimnieces” – Vineta Cipe un Sandra Matule. Ar jau iemīļotām garšām un jaunumiem apmeklētājus pārsteigs Zaubes mednieku un makšķernieku kolektīvs. Veselīga dzīves veida eksperts Andis Brēmanis dalīsies atziņās kā gūt labumu no dabas veltēm sava organisma stiprināšanai. Mazākajiem festivāla apmeklētājiem būs iespēja piedalīties “Mazo pavāru skoliņā”, ko vadīs Laura Grēviņa, bet kopā ar “Manas garšas” meistarēm tiks atklāta garšvielu pasaule! Dienas garumā norisināsies dažādas izzinošās darbnīcas, ko nodrošinās Latvijas Nacionālais dabas muzejs un Latvijas valsts mežu Kalsnavas aborētums. Pļavu tēju dziedinošo spēku atklāsiet kopā ar Evitu Lūkinu, kopā veidojot tēju mandalas. “Vienkoču parks” piedāvās izgatavot dabas rotas, bērzu tāss lietderību atklās Kaspars Zvirbulis . Aktīvākie apmeklētāji varēs iemēģināt rupuču laivas, supus, šaut ar lokiem un kopā ar jaunsargiem mācīties izdzīvošanas prasmes dabā. Lieliem un maziem apmeklētājiem tiks izveidota arī radiovadāmo džipu trasīte, kā arī varēs izbraukt zirga pajūgā. Ikgadējais Zaļais tirdziņš šogad solās būt varen liels, jo tajā atradīsiet dažnedažādus vietējos gardumus un amatniecības izstrādājumus. Arī ēdienu klāsts neatpaliks - būs gan veģetārie ēdieni, mājas desiņu hotdogi, uzbeku virtuve, arī rudenīgi burgeri un ēdieni, kas gatavoti no īsteni rudenīgām dabas veltēm. Sarunas un pasākuma norises vadīs Māris Grigalis, notiks dažādi konkursi, kur būs iespējams iegūt balvās gardumus un citus noderīgus labumus. Dienas vidū notiks arī Renāra Purmaļa grāmatas “Gatavo dabā” prezentācija un būs iespēja laimēt arī pašas grāmatas ar autora autogrāfu! Festivāla jaunums ir konkurss “Vasara burciņā”, kas tiek organizēts kopā ar Zaubes senioru biedrību “Sidrabozols”. Konkursā aiccinām piedalīties ikvienu, kas gatavo ziemas krājumus -zaptes, mērces, čatnijus u.c. gardumus. Atnes savu burciņu uz festivālu un apmeklētāju balsojums noteiks, kurš kļūs par gardāko “Saldo burciņu” un “Sāļo burciņu” meistaru. Festivāla noslēgumā apmeklētāji varēs baudīt jaudīgo etno grupas “Tā kā pērn” sniegumu un pat laisties jautros dančos. Pasākumu organizē biedrība "Vidzemes Radošie Stropi" sadarbībā ar Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldi, finansiāli atbalsta Cēsu novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pateicamies par atbalstu Zaubes veikalam “Skorpions” un uzņēmumam “Forest Wolf”, kā arī Latvijas Valsts mežiem. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Indra Paseka
.
15. septembrī interesenti aicināti uz praktisko semināru "Adīšanas skola", kuras programmā būs iedvesmojoša ekskursija pa Vecpiebalgas muižas teritoriju, iespēja apgūt adīšanas pamatprasmes un pilnveidot jau esošās adīšanas iemaņas, uzzināt zeķu adīšanas vēsturi un piedalīties radošajā diskusijā. 16. septembrī tradicionālās zeķu adīšanas sacensības. Nolikumu meklējiet ŠEIT. Savukārt tiem, kuri vēl nav gatavi piedalīties sacensībās, būs iespēja turpināt pilnveidot savas adīšanas prasmes. Diena noslēgsies ar pasākuma izvērtējumu, sacensību dalībnieku godināšanu un muzikālu sveicinājumu. Pieteikšanās semināram līdz 12.09. un sacensībām līdz 10.09., zvanot pa tālruni 26054322 (Dagnija Kupče) vai 26493591 (Zigrīda Ruicēna). Esiet gaidīti Vecpiebalgā!
Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
19. augustā pulksten 14:00, mūžam jaunā, drosmīgā dzejnieka Eduarda Veidenbauma mājās “Kalāči” - šīs vasaras skaistākais bohēmas un brīvības festivāls VEIDENFESTS.
Biedrība Cēsu mantojums rīko meistardarbnīcu namā, Gaujas ielā 11, kurš savulaik piederēja grāfam Karlam Georgam Zīversam un saukts par Villa bei Wenden. Nams ir viens no visgreznāk dekorētajiem Gaujas ielā un piedzīvojis vairākas pārbūves. Meistardarbnīcu vadīs restaurators Juris Pavlovs.
Veclaicene ir tā vieta, kur saplūst ne tikai dabas skaistums, bet arī valodas. Te cieši savijas malēniskais ar Veru valodas īpatnībām. Kas tas īsti ir – to ikviens varēs iepazīt 12.augustā jau trešajā malēniešu valodas nometnē “Ja es nebūtu no tās puses…” Kornetos. Šoreiz vienas dienas garumā Igaunijas pierobežā nometnes dalībniekiem būs iespēja uzzināt par malēniešu izloksnes veidošanos un jaunatklājumiem, par malēniešu saistību ar igauņiem, kā arī mācīties malēniešu izloksni un iesaistīties radošajās darbnīcās.
Cēsis MOOOVE atgriežas jau piekto reizi 26. augustā, lai pilsētas ielas un laukumi pārtaptu par priecīgu un neparastu skatuvi starptautiskam profesionālā laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālam. Arī šogad plānota daudzveidīga programma ar pantomīmu, darbnīcām bērniem un pieaugušajiem, interaktīvu instalāciju, gaismas šovu, sīra apli, gaisa akrobātiku, žonglēšanu, objektu manipulāciju, piesaistot 8 profesionālas apvienības no Latvijas, Igaunijas, Argentīnas un Slovēnijas. Festivālam nepastāv valodas barjeras un tas ir bezmaksas, dodot iespēju savest kopā dažādos Cēsu novadā esošos cilvēkus.
Mākslinieku apvienība “Orbīta” no 27. augusta līdz 3. septembrim rīkos minifestivālu “Mākslas vasara Strenčos”. Nedēļas garumā dažādās Strenču vietās būs skatāmi un klausāmi mākslas notikumi. Festivāls veltīts mākslinieciskai vērošanai un fiksācijai fotogrāfijā un skaņā. Programmā paredzēta vēsturiskajai Strenču fotodarbnīcai veltīta izstāde, kā arī skaņu mākslas instalācijas.
Š.g. 20. augustā plkst. 12.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas “Vēveros” tiks svinēta “Piebalgas pumpenieku diena”, kurā varēs uzzināt par kādreiz tik aktuālo pumpenieka jeb pumpju meistara amatu, un notiks pēc autentiskiem paraugiem jaunizveidotā koka pumpja atklāšana.
Sestdien, 19. augustā plkst. 13:00 Ruckas muižā Cēsīs notiks ekskursija izstādē “Kopienu projekts”. Izstādes kuratore Līga Lindenbauma iepazīstinās ar izstādes tapšanas aizkulisēm un ekspozīcijā skatāmajiem darbiem. Izstāde skatāma līdz 20. augustam.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību aicina apmeklēt Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti.” Koncerts norisināsies 2023. gada 27. augustā plkst. 16.00 Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē.
Katru gadu Broņislavās Martuževas dzejas klēts dārzā notiek dzejas diena. Šogad pasākumam ir divas daļas: pirmajā tiks atklāts tēlnieka Ģirta Burvja veidotais vides objekts AUSTRAS KOKS un Rakstu akmeņu cikla ceturtais - PRETOŠANĀS AKMENS; otrajā daļā ar koncertprogrammu “Vēl mirkli padomā par mani…” uzstāsies Dita Lūriņa Egliena un Uldis Marhilevičs.
13. augustā noslēgusies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studējošo radošā rezidence Stāmerienā. Projektā “Dzīvie stāsti Stāmerienā” LKA “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” un “Drāmas un teksta studiju” bakalaura studiju apakšprogrammu studenti septiņu dienu garumā iepazina vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstus, fiksēja tos tālākai izpētei, kā arī daļu no stāstiem izmantoja par pamatu performances veidošanā.
Šī gada 9. septembrī notiks ikgadējais Zaubes savvaļas kulinārais festivāls. Šogad festivāls savu darbību pārcēlis no jūlija uz rudens sākumu, lai izmantotu bagātīgās rudens veltes. Rudens garšas parādīsies gan meistarklasēs, gan mājražotāju gatavotajos gardumos.
Lai veicinātu tradīcijām atbilstošu zeķu darināšanu, rosinātu interesi par Piebalgas zeķu adīšanas vēsturi un adīšanas prasmju apgūšanu un saglabāšanu, Vecpiebalgā 15. un 16. septembrī ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, sadarbībā ar LNKC, notiek tradicionālais pasākums "Mācies, meitiņ, zeķi adīt!".