.png)
|
Arhīva kalendārs
Cēsu muzejs ielūdz uz domātājas un cimdu mākslinieces Jettes Užānes simtgadei veltītu “JETTES SKOLU”
“Jette allaž ir teikusi, ka viņa būtu gribējusi dibināt “tādu skolu, kur var nākt, kas grib un kad grib.” Kā teica Jettiņa – mēs ar bērniem mācītos būt laimīgi!Izstāde “Dzīvais cimds” ir apmeklētāju mīlēta un profesionāļu novērtēta. Tā kļuvusi par Latvijas Sabiedrisko mediju “Kilograms kultūras 2024” rudens balsojuma uzvarētāju. Tieši tādēļ radās doma dibināt Jettes skolu, jo varbūt tieši Jettes pasaule, viņas domāšanas veids un skaudrā dzīves pieredze, var palīdzēt mums mācīties būt laimīgiem,” stāsta idejas autore, izstādes kuratore Elīna Apsīte. No rudens miglām uz Ziemassvētku gaidīšanas laiku “Jettes skola” durvis apmeklētājiem vērs 1. novembrī ar domnīcu “Vērotāja piezīmes”. Tās dalībnieki – Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece un folkloras pētniece Janīna Kursīte, Ārne Ness Ekoloģijas un Filozofijas centra ģenerālsekretārs Martin Lee Mueller, Oslo Universitātes Ekofilozofijas pētniece Austra Apsīte un studenti no Latvijas Universitātes – diskutēs par vietas, cilvēka, dabas un pasaules mijiedarbību. Kā Jettes Užānes daiļrade mums māca vērot un ieraudzīt. Vai katrai tautai ir raksturīga sava specifiska dabas izjūta? Kā varam runāt par etnogrāfisko ainavu? Divas sestdienas – 9. un 23. novembrī – notiks adīšanas darbnīca “Jettes cimds”. Tajā meistare Ineta Krastiņa dalīsies savos jaunatklājumos, pētot Jettes cimdu rakstus, kompozīciju un krāsu izvēli. Savukārt tie, kuri vēlas apgūt adīšanas pamatus – Daces Marauskas vadībā trīs ceturtdienu vakaros 14., 28. novembrī un 12. decembrīvarēs mācīties latviešu rakstaino cimdu adīšanas pamatus – cimda uzmešanu, valnīša variantus un cimda raksta veidošanas principus. Sestdien, 8.decembrī, tuvojoties Ziemassvētku sajūtām, notiks domnīca “Kad koki runāja”.Tajā kopā ar radošo direktori Dārtu Apsīti un ekofilozofijas pētnieci Austru Apsīti meklēsim saskares punktus tradīcijai ar laikmetīgo. Aplūkosim latvieša attiecības ar dabu, svētkiem, godiem, dziesmām un cilvēkiem. Apskatīsim latvieša pasaules uztveres modeļus un mēģināsim saprast paši savus, tradīcijās balstītos, pieturpunktus šodienā. Jettes skolas un izstādes “Dzīvais cimds” noslēguma pasākumā 28. decembrī aicināsim uz sarunu par Jettes cimdiem un Jettes pasauli. To vadīs izstādes kuratore Elīna Apsīte.
“Jettes skola” notiek ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu domes finansiālu atbalstu. Par Jetti Užāni Jette Užāne (1924-2007), tautā dēvēta par Cimdu Jettiņu, ir daiļamatmeistare, domātāja un stāstniece, kas ieguvusi lielu atpazīstamību ar saviem cimdu cikliem. Visu mūžu pavadījusi invalīda ratiņos Dzērbenes pagasta “Lejniekos”, Jette iedvesmoja ar lielu gara spēku un domu tīrību. Pie viņas bieži viesi ir bijuši tādi ievērojami cilvēki kā mākslas zinātnieks Māris Brancis, mākslinieks Laimonis Blumbergs, fotomākslinieks Gunārs Janaitis, rakstniece un politiķe Anna Žīgure, somu žurnālists Juka Rislaki, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks Dainis Īvāns, māksliniece Rita Valnere, mākslinieks Kurts Fridrihsons, dzejniece Ludmilla Azarova, japāņu vēstniecības darbiniece Ajumi Kurosava un daudzi citi. Savulaik pie Jettes mājās ciemojušies ministri un prezidents Guntis Ulmanis 1995. gadā pasniedza Trīszvaigžņu ordeni. Jette ir bijusi VKKF mūža stipendiāte. 2017. gadā izdota “Jettes Dienu grāmata”, kurā apkopoti mākslinieces dienasgrāmatu ieraksti. Informāciju sagatavoja: Elīna Apsīte, Izstādes “Dzīvais cimds” kuratore un “Jettes skolas” dibinātāja
.
“Vidzemes Prozas lasījumu” laureātes dalījās savās pēcsvētku sajūtās Lea Vinks: Tas bija kā ceļojums vairākās laiktelpās vienlaikus. It kā pati senā Rakstnieku pils būtu uz mirkli atdzīvojusies, izslāpusi pēc balsīm un stāstiem par dzīvi, nāvi, mīlestību un ilgām. Šajā vētrainajā novembra vakarā laiks it kā sastinga – tik piepildīts. Ar smaržām, ar skaņām, ar gaismām un kopā būšanu – sadzirdot un jūtot vienam otru. Es jutos kā atspulgs senā spogulī – redzēta un sadzirdēta. Mazliet apmulsusi. Evita Hofmane: Vidzemes Prozas lasījumi Siguldā, Jaunajā (Rakstnieku) pilī ir nozīmīgs notikums kā mums vidzemniekiem, tā visas Latvijas mērogā. Esmu dzimusi vidzemniece tāpēc man bija īpašs prieks un pagodinājums piedalīties un kopā svinēt latviešu prozas svētkus. Paldies visiem iniciatīvas bagātajiem, darbīgajiem cilvēkiem, kuri bija līdzdalīgi pirmo “Vidzemes Prozas lasījumu” ieceres veiksmīgā īstenošanā! Laureātu novēlējums nākošo “Vidzemes Prozas lasījumu” konkursu dalībniekiem Lea Vinks: Novēlu nenobīties no klusinātajām balsīm sevī. Novēlu nenobīties no stāstiem, kuri vēlas tapt uzrakstīti un nolasīti, pat ja tie šķiet neērti vai grūti izsakāmi vārdos. Prozas lasījumi un Rakstnieku pils atgādina, ka vārdiem piemīt spēks – tie dzīvo ārpus laika, tie vedina just un domāt. Rakstiet, lai justu. Rakstiet, lai domātu. Rakstiet, lai piedzīvotu. Rakstiet, lai būtu. Evita Hofmane: Vidzemes Prozas lasījumu dalībniekiem vēlu radošu uzdrīkstēšanos, uzcītību un iedvesmu. Nebaidīties piedalīties! Ir tikai viens cilvēks, kurš ir atbildīgs par jūsu iespēju uzvarēt - tas esat jūs pats. Pārsteidziet žūriju! “Vidzemes Prozas lasījumu” noslēguma pasākumā izskanēja Salaspils novada autores Renātes Mālmanes (konkursā piedalījās ar pseidonīmu Aukstums) stāsts “Līgodama upe nesa”, valmierietes Evitas Hofmanes stāsts “Paslēpes”, Ogres novada autores Indras Skudras stāsts “Aizmirsu, bet ko?”, Siguldas novada autores Lindas Vītumas (konkursā piedalījās ar pseidonīmu Lea Vinks) stāsts “Rozlillā gorilla” un cēsnieces Ramonas Indriksones romāna “Vidaga” fragments. Klātienē autorus sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Ina Stupele, Siguldas novada kultūras un tūrisma centra direktore Jolanta Borīte, Salaspils novada pašvaldības deputāte Vera Kalniņa, Salaspils novada bibliotēkas pārstāve Igeta Gredzena, Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne. Izdevniecības “Valters Dakša” līdzīpašnieks Valters Liberts pasniedza Mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” balvas – pēdējo avīzes numuru saņēma autore Renāte Mālmane, bet pie Āža Bafometa speciālbalvas tika autore Lea Vinks. Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla “Domuzīme” speciālbalvu – žurnāla abonomentu 2025. gadam – saņēma “Vidzemes Prozas lasījumu” laureātes Lea Vinks un Evita Hofmane. “Vidzemes Prozas lasījumu” konkursa darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtēja profesionāla Vidzemes literātu žūrija: Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē); Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā); Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē); Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas); Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs); Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā). Pasākumu vadīja publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins, ar muzikālām improvizācijām uzstājās ģitārists un vokālists Aleksandrs Aleksandrovs. “Vidzemes Prozas lasījumus” organizēja kultūras centrs “Siguldas Devons” sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību, Siguldas novada bibliotēku un ar Vidzemes vēsturiskās zemes novadu bibliotēku atbalstu. “Vidzemes Prozas lasījumu” konkursa norisi finansiāli atbalstīja VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. “Vidzemes Prozas lasījumu” norise tika atspoguļota mājas lapās Sigulda.lv, rakstnieciba.lv, mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas Devons”, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”. Informāciju sagatavoja: Sandra Marta Grudule
.
Vēl mazliet turpinās arī pats krāsošanas process, jo sēnes aug un augu lapas ir savāktas. Noslēguma solī notiks amatniecības stunda Rankas pamatskolā, parunāsim ar skolniekiem par rokdarbu tradīcijām pagastā, par dabas materiālu izmantošanu mūsdienu amatnieku darbos.
1.decembrī interesenti tiek aicināti uz nodarbību par Vidzemes šatieru segu kompozīju un krāsu mācību Rankas pagasta Doktorātā, #Rankasbize audēju telpās. Būs skatāma augu un sēņu krāsotu materiālu izstāde. Nodarbību vadīs meistare Irita Lukšo. Dabas materiāli ir iedevuši daudz toņus, kam līdzi nāk klēpis iedvesmas un darboties gribas! Informāciju sagatavoja: Inga Freimane
.
Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi. Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.
Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca, kā arī pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senlejā. Izstādē “Fluvius” būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 15. decembrim katru dienu no plkst. 9.00-17.00 Siguldas Jaunās pils telpās. Ieeja izstādē saskaņā ar Siguldas Jaunās pils cenrādi: https://tourism.sigulda.lv/objects/siguldas-jauna-pils-un-pils-kvartals/?lang=lv Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”. Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, dzimtas vēsturi un atmiņas. Mākslinieciskajā praksē rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP skolā. Piedalījusies izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada, un izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”. Kuratore Laima Daberte (1991) labprāt pēta un apraksta dažādas pieejas un notikumus. Interese par cilvēka uztveri, atmiņu un telpas mijiedarbības jautājumiem un starpdisciplinaritāti veidojusies arhitektūras un tēlniecības studijās. Kuratora specializāciju Laima pašlaik apgūst Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolā. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos, ir “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja. Biennāles ietvaros veidojusi izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”. Informāciju sagatavoja: Zanda Puče
.
Projekta nosaukums angļu valodā ietver atsauci uz E. Melngaiļa uzvārdu un jidiša vārdu kapelye, kas apzīmē kapelu jeb tautas muzikantu grupu. Tajā sadarbojas trīs latviešu un trīs ebreju mūziķi, kuru senču saknes vijas cauri Latvijas teritorijai. Kā Melngaiļa laikā, tā arī šodien saspēle starp no viena reģiona nākošām dažādām etniskām grupām ir visai liels retums, un albums "Vos Mir Zaynen" jeb tulkojumā no jidiša uz latviešu valodu "Kas mēs esam" tapis, tautas mūzikas aranžijās apvienojot latviešu, latgaliešu, lietuviešu un jidiša tekstus par piederību kādai vietai un spēcīgiem, abām tautām nozīmīgiem simboliem. Albuma 14 kompozīcijās līdzās daudzbalsīgai dziedāšanai kopīgu skaņas valodu atradusi vijole, bajāns, kokle, elektriskā ģitāra, dūdas, stabule, mandolīna, vargāns, perkusijas un citi skaņu rīki. Projekts sācis veidoties jau pirms vairāk kā desmit gadiem, kad Latvijas ebreji dziedātāja Saša Lurje (Sasha Lurje) un multiinstrumentālists Iļja Šneiveiss (Ilya Shneyveys) Melngaiļa kolekciju kopā sāka caurskatīt ar vēlmi to revitalizēt un ieskandināt mūsdienu mūzikas iespēju apstākļos. Vairākus gadus vēlāk latviešu folkloras mūziķe un pētniece Ilga Vālodze Ābele to uzgāja netīšām un, vēlēdamies pieskarties ebreju mūzikas tradīcijai, ar savu grupu "Banga" radīja koncertprogrammu. Šodien no "Bangas" programmas atdalījušies Eli Ellere un Jānis Zemgus Jātnieks, kas kopā ar Ilgu veido "Black Rooster Kapelye" Latvijas pusi. Sestais projekta dalībnieks ir virtuozais amerikāņu ebreju vijolieks Kreigs Jūdelmans (Craig Judelman), kuram arī ir saknes Latvijā. Jūdelmans un pārējie grupas ebreju mūziķi atzīst, ka šajā reģionā pierakstītajai klezmera un jidiša mūzikai ir no balkānu u.c. reģioniem atšķirīgs skanējums un tā ir maz pētīta un izpildīta, jo Austrumeiropas ebreju mūzikas izpēte pārsvarā tiek balstīta materiālos no Ukrainas, Rumānijas un Polijas, unikālo ebreju mūzikas skanējumu no nometinājuma joslas ziemeļiem, tostarp Latvijas teritorijas, atstājot neizpētītu. Gluži tāpat, kā dzīves ceļi grupas mūziķus Lurji un Šneiveisu no Rīgas aizveduši līdz Berlīnei un Ņujorkai, arī "Vos mir zaynen" ieraksts noticis šajās trijās spilsētās, vienā skaņu kopumā savienojot pasaules pieredzi. Vairāk informācijas: www.blackroosterkapelye.com. Koncerts un meistarklase Vidrižos notiks bez maksas un tos finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt albuma izdošanu līdzfinansē fonds "Uniting", Valsts kultūrkapitāla fonds, atbalsta atbalsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas instititūts un Latviešu folkloras krātuve. Projekta īstenošanai tiek izmantoti Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda saskaņā ar likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai" piešķirtie finanšu līdzekļi. Albuma izdevējs ir kultūras un menedžmenta centrs "Lauska". Informāciju sagatavoja: Daina Zalāne
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šajā pavasarī Cēsu muzejā durvis vēra līdz šim nebijusi audiovizuālā izstāde “Dzīvais cimds”. Unikālajā izstādē apkopoti domātājas un cimdu mākslinieces Jettes Užānes nozīmīgākie cimdu cikli, kas tapuši laika posmā no 1980. līdz 2003. gadam. Jau šajā rudenī izstādes veidotāji iecerējuši dibināt “Jettes skolu”, kur dažādās meistarklasēs ikviens apmeklētājs varēs ieskatīties Jettes radīšanas laboratorijā – sākot no pasaules vērošanas, iedziļināšanās dabas procesos, līdz pat adīšanas pamatiem un Jettes smalkajiem rakstu noslēpumiem.
Vētrainajā 1. novembra vakarā Siguldas Jaunajā pilī dzima pirmie “Vidzemes Prozas lasījumi”, kuros izskanēja piecu Vidzemes autoru iepriekš nepublicēti prozas darbi. Žūrija lēma, ka “Prozas lasījumos 2024” Rīgā Vidzemi pārstāvēs konkursa laureātes – valmieriete Evita Hofmane un siguldiete Lea Vinks.
Krāsaina vasara ir pārvērtusies zeltaini slapjā novembrī un tuvojas atskaites brīdis par paveikto projekta realizācijā “Augu un sēņu krāsas rokdarbu materiālos”. Projekts tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.
Izstāde "Fluvius" [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunājā pilī (16.11.-15.12.2024.) ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvosmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audio-vizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senlejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažadu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.
Ar koncerttūri pa Emiļa Melngaiļa folkloras vākšanas ceļa nozīmīgām vietām starptautiskā muzikālā apvienība "Black Rooster Kapelye" atklās savu pirmo studijas albumu. Vidzemē grupa viesosies un kopā ar koncertu sniegs tradicionālās muzicēšanas meistarklasi sporta un kultūras centrā "Vidriži", kas atrodas dažu kilometru attālumā no Melngaiļa dzimtajām mājām. Albums tapis, dinamiskos skaņdarbos savienojot pirms vairāk kā simts gadiem pierakstītos izcilā folklorista un komponista latviešu un ebreju mūzikas kolekciju materiālus un ir kā sveiciens viņa 150. gadskārtā.