Arhīva kalendārs

Šajā pavasarī Cēsu muzejā durvis vēra līdz šim nebijusi audiovizuālā izstāde “Dzīvais cimds”. Unikālajā izstādē apkopoti domātājas un cimdu mākslinieces Jettes Užānes nozīmīgākie cimdu cikli, kas tapuši laika posmā no 1980. līdz 2003. gadam. Jau šajā rudenī izstādes veidotāji iecerējuši dibināt “Jettes skolu”, kur dažādās meistarklasēs ikviens apmeklētājs varēs ieskatīties Jettes radīšanas laboratorijā – sākot no pasaules vērošanas, iedziļināšanās dabas procesos, līdz pat adīšanas pamatiem un Jettes smalkajiem rakstu noslēpumiem.

“Jette allaž ir teikusi, ka viņa būtu gribējusi dibināt “tādu skolu, kur var nākt, kas grib un kad grib.” Kā teica Jettiņa – mēs ar bērniem mācītos būt laimīgi!Izstāde “Dzīvais cimds” ir apmeklētāju mīlēta un profesionāļu novērtēta. Tā kļuvusi par Latvijas Sabiedrisko mediju “Kilograms kultūras 2024” rudens balsojuma uzvarētāju. Tieši tādēļ radās doma dibināt Jettes skolu, jo varbūt tieši Jettes pasaule, viņas domāšanas veids un skaudrā dzīves pieredze, var palīdzēt mums mācīties būt laimīgiem,” stāsta idejas autore, izstādes kuratore Elīna Apsīte.

No rudens miglām uz Ziemassvētku gaidīšanas laiku

“Jettes skola” durvis apmeklētājiem vērs 1. novembrī ar domnīcu “Vērotāja piezīmes”. Tās dalībnieki – Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece un folkloras pētniece Janīna Kursīte, Ārne Ness Ekoloģijas un Filozofijas centra ģenerālsekretārs Martin Lee Mueller, Oslo Universitātes Ekofilozofijas pētniece Austra Apsīte un studenti no Latvijas Universitātes – diskutēs par vietas, cilvēka, dabas un pasaules mijiedarbību. Kā Jettes Užānes daiļrade mums māca vērot un ieraudzīt. Vai katrai tautai ir raksturīga sava specifiska dabas izjūta? Kā varam runāt par etnogrāfisko ainavu?

Divas sestdienas – 9. un 23. novembrī – notiks adīšanas darbnīca “Jettes cimds”. Tajā meistare Ineta Krastiņa dalīsies savos jaunatklājumos, pētot Jettes cimdu rakstus, kompozīciju un krāsu izvēli.

Savukārt tie, kuri vēlas apgūt adīšanas pamatus – Daces Marauskas vadībā trīs ceturtdienu vakaros 14., 28. novembrī un 12. decembrīvarēs mācīties latviešu rakstaino cimdu adīšanas pamatus – cimda uzmešanu, valnīša variantus un cimda raksta veidošanas principus.

Sestdien, 8.decembrī, tuvojoties Ziemassvētku sajūtām, notiks domnīca “Kad koki runāja”.Tajā kopā ar radošo direktori Dārtu Apsīti un ekofilozofijas pētnieci Austru Apsīti meklēsim saskares punktus tradīcijai ar laikmetīgo. Aplūkosim latvieša attiecības ar dabu, svētkiem, godiem, dziesmām un cilvēkiem. Apskatīsim latvieša pasaules uztveres modeļus un mēģināsim saprast paši savus, tradīcijās balstītos, pieturpunktus šodienā.

Jettes skolas un izstādes “Dzīvais cimds” noslēguma pasākumā 28. decembrī aicināsim uz sarunu par Jettes cimdiem un Jettes pasauli. To vadīs izstādes kuratore Elīna Apsīte.

“Jettes skola” notiek ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu domes finansiālu atbalstu.

Par Jetti Užāni

Jette Užāne (1924-2007), tautā dēvēta par Cimdu Jettiņu, ir daiļamatmeistare, domātāja un stāstniece, kas ieguvusi lielu atpazīstamību ar saviem cimdu cikliem. Visu mūžu pavadījusi invalīda ratiņos Dzērbenes pagasta “Lejniekos”, Jette iedvesmoja ar lielu gara spēku un domu tīrību. Pie viņas bieži viesi ir bijuši tādi ievērojami cilvēki kā mākslas zinātnieks Māris Brancis, mākslinieks Laimonis Blumbergs, fotomākslinieks Gunārs Janaitis, rakstniece un politiķe Anna Žīgure, somu žurnālists Juka Rislaki, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks Dainis Īvāns, māksliniece Rita Valnere, mākslinieks Kurts Fridrihsons, dzejniece Ludmilla Azarova, japāņu vēstniecības darbiniece Ajumi Kurosava un daudzi citi. Savulaik pie Jettes mājās ciemojušies ministri un prezidents Guntis Ulmanis 1995. gadā pasniedza Trīszvaigžņu ordeni. Jette ir bijusi VKKF mūža stipendiāte. 2017. gadā izdota “Jettes Dienu grāmata”, kurā apkopoti mākslinieces dienasgrāmatu ieraksti.

Informāciju sagatavoja: Elīna Apsīte, Izstādes “Dzīvais cimds” kuratore un “Jettes skolas” dibinātāja

.

Vētrainajā 1. novembra vakarā Siguldas Jaunajā pilī dzima pirmie “Vidzemes Prozas lasījumi”, kuros izskanēja piecu Vidzemes autoru iepriekš nepublicēti prozas darbi. Žūrija lēma, ka “Prozas lasījumos 2024” Rīgā Vidzemi pārstāvēs konkursa laureātes – valmieriete Evita Hofmane un siguldiete Lea Vinks.

“Vidzemes Prozas lasījumu” laureātes dalījās savās pēcsvētku sajūtās

Lea Vinks: Tas bija kā ceļojums vairākās laiktelpās vienlaikus. It kā pati senā Rakstnieku pils būtu uz mirkli atdzīvojusies, izslāpusi pēc balsīm un stāstiem par dzīvi, nāvi, mīlestību un ilgām. Šajā vētrainajā novembra vakarā laiks it kā sastinga – tik piepildīts. Ar smaržām, ar skaņām, ar gaismām un kopā būšanu – sadzirdot un jūtot vienam otru. Es jutos kā atspulgs senā spogulī – redzēta un sadzirdēta. Mazliet apmulsusi.

Evita Hofmane: Vidzemes Prozas lasījumi Siguldā, Jaunajā (Rakstnieku) pilī ir nozīmīgs notikums kā mums vidzemniekiem, tā visas Latvijas mērogā. Esmu dzimusi vidzemniece tāpēc man bija īpašs prieks un pagodinājums piedalīties un kopā svinēt latviešu prozas svētkus. Paldies visiem iniciatīvas bagātajiem, darbīgajiem cilvēkiem, kuri bija līdzdalīgi pirmo “Vidzemes Prozas lasījumu” ieceres veiksmīgā īstenošanā! 

Laureātu novēlējums nākošo “Vidzemes Prozas lasījumu” konkursu dalībniekiem

Lea Vinks: Novēlu nenobīties no klusinātajām balsīm sevī. Novēlu nenobīties no stāstiem, kuri vēlas tapt uzrakstīti un nolasīti, pat ja tie šķiet neērti vai grūti izsakāmi vārdos. Prozas lasījumi un Rakstnieku pils atgādina, ka vārdiem piemīt spēks – tie dzīvo ārpus laika, tie vedina just un domāt. Rakstiet, lai justu. Rakstiet, lai domātu. Rakstiet, lai piedzīvotu. Rakstiet, lai būtu.

Evita Hofmane: Vidzemes Prozas lasījumu dalībniekiem vēlu radošu uzdrīkstēšanos, uzcītību un iedvesmu. Nebaidīties piedalīties! Ir tikai viens cilvēks, kurš ir atbildīgs par jūsu iespēju uzvarēt - tas esat jūs pats. Pārsteidziet žūriju!  

“Vidzemes Prozas lasījumu” noslēguma pasākumā izskanēja Salaspils novada autores Renātes Mālmanes (konkursā piedalījās ar pseidonīmu Aukstums) stāsts “Līgodama upe nesa”, valmierietes Evitas Hofmanes stāsts “Paslēpes”, Ogres novada autores Indras Skudras stāsts “Aizmirsu, bet ko?”, Siguldas novada autores Lindas Vītumas (konkursā piedalījās ar pseidonīmu Lea Vinks) stāsts “Rozlillā gorilla” un cēsnieces Ramonas Indriksones romāna “Vidaga” fragments.

Klātienē autorus sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Ina Stupele, Siguldas novada kultūras un tūrisma centra direktore Jolanta Borīte, Salaspils novada pašvaldības deputāte Vera Kalniņa, Salaspils novada bibliotēkas pārstāve Igeta Gredzena, Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne.

Izdevniecības “Valters Dakša” līdzīpašnieks Valters Liberts pasniedza Mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” balvas – pēdējo avīzes numuru saņēma autore Renāte Mālmane, bet pie Āža Bafometa speciālbalvas tika autore Lea Vinks.

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla “Domuzīme” speciālbalvu – žurnāla abonomentu 2025. gadam – saņēma “Vidzemes Prozas lasījumu” laureātes Lea Vinks un Evita Hofmane.

“Vidzemes Prozas lasījumu” konkursa darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtēja profesionāla Vidzemes literātu žūrija: Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē); Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā); Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē); Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas); Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs); Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā).

Pasākumu vadīja publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins, ar muzikālām improvizācijām uzstājās ģitārists un vokālists Aleksandrs Aleksandrovs.

“Vidzemes Prozas lasījumus” organizēja kultūras centrs “Siguldas Devons” sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību, Siguldas novada bibliotēku un ar Vidzemes vēsturiskās zemes novadu bibliotēku atbalstu.

“Vidzemes Prozas lasījumu” konkursa norisi finansiāli atbalstīja VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

“Vidzemes Prozas lasījumu” norise tika atspoguļota mājas lapās Sigulda.lv, rakstnieciba.lv, mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas Devons”, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”. 

Informāciju sagatavoja: Sandra Marta Grudule

.