.png)
|
Arhīva kalendārs
Piektdien, 30.martā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs darba vizītē apmeklēja Neretu un Viesīti, kur tikās ar novadu vadību un piedalījās publiskajā diskusijā ar iedzīvotājiem. Tikšanās laikā ar Neretas novada domes priekšsēdētāju Antonu Blūmu un domes pārstāvjiem galvenais sarunu temats bija administratīvi teritoriālās reformas rezultāts, tās trūkumi un nepieciešamās izmaiņas reģionālās attīstības nodrošināšanai. Ministrs un novada vadība bija vienisprātis - reģionu nākotne ir lielākas pašvaldības un to iespējas piesaistīt investīcijas, attīstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas, kā arī garantēt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Situācija šobrīd diezgan skaidri apliecina, ka daudzu, bet mazu novadu kapacitāte nav pietiekama, lai šajā sarežģītajā situācijā sekmētu reālu attīstību reģionos, vienlaikus nodrošinot arī visas valsts tautsaimniecības uzplaukumu. Kā optimāls variants tika minēta 25-30 teritoriālu vienību (novadu, rajonu vai tml.) izveide, un gan E.Sprūdžs, gan Neretas novada domes vadība atzina, ka šim modelim prognozējams neapstrīdams potenciāls tomēr tā īstenošanai primāri nepieciešams pašvaldību atbalsts. Jau šobrīd lielāko pašvaldību kapacitāte, pakalpojumu kvalitāte un profesionālās prasmes ļauj tām attīstīties ātrāk un veiksmīgāk kā mazajām - jo ātrāk spēsim visi kopā paskatīties pāri sava mazā novada robežām un interesēm, atzīstot, ka mazo novadu saliedētībā un kopīgā darbā ir spēks, jo veiksmīgāk no ekonomiskās situācijas stabilizācijas ieiesim izaugsmē. Savukārt sarunā ar Viesītes novada domes priekšsēdētāju Juri Līci tika pārrunāti pašvaldībai aktuāli un jau ilgstoši sasāpējuši jautājumi, īpašu uzmanību pievēršot līdzšinējo un potenciālo ES finansējuma projektu pārskatam, uzņēmējdarbības veicināšanas iespējām un atbalstam no pašvaldību puses. E.Sprūdžs pauda viedokli, ka būtiski ir izvērtēt apgūto Eiropas Savienības fondu un arī valsts atbalsta ieguldījumus, kā arī nākotnē aktīvāk veicināt pašvaldību sadarbību ne tikai starpvalstu pārrobežu, bet arī starpnovadu projektu īstenošanā. Līdzšinējā prakse liecina, ka pašvaldības vairāk strādājušas ar investīciju piesaisti pilsētvides un infrastruktūras sakārtošanai. Tomēr šādu pieeju šobrīd vairs nepietiek, ir svarīgi iet soli tālāk, pašām pašvaldībām kritiski izvērtējot un valsts līmenī definējot, ka prioritārs atbalsts nosakāms projektiem, kas perspektīvā spēj atpelnīt tajos ieguldīto finansējumu. Reģionālās vizītes laikā ministrs piedalījās arī Lauku bibliotēku atbalsta biedrības organizēto 11.Novadu grāmatu svētku publiskajā diskusijā ar iedzīvotājiem. Neretas novada Sproģu pamatskolā E.Sprūdžs uzklausīja iedzīvotāju bažas par lauku depopulāciju, zemo dzimstību un arvien sarūkošajām iespējām atrast darbu apdzīvotās vietās pierobežā; izskanēja arī neapmierinātība ar nepietiekamu sabiedriskā transporta nodrošinājumu. Tomēr visas minētās problēmas caurvija rūpes par tautas nākotni un mīlestība pret savu zemi. "Kamēr mums - katram atsevišķi un visiem sāp, priecē vai sadusmo apkārt notiekošais, kamēr mums nav vienalga - tikmēr man ir pārliecība, ka ar Latviju viss būs kārtībā. Mēs vēlamies dzīvot un pēc iespējas vienmērīgi apdzīvot savas valsts teritoriju. Ja uz šo jautājumu mēs skatītos tikai no ekonomiskā aspekta, tad, visticamāk, mums visiem finansiāli pamatotākais lēmums būtu dzīvot Rīgā vai pat Stokholmā. Bet tas nav tas, ko mēs patiesi vēlamies, jo ar savām saknēm un sirdi turamies Latvijas zemē. Tādēļ jāsaprot kāda ārkārtīgi būtiska lieta -ilgtspējīga un vienmērīga teritorijas apdzīvotība un ekonomiskā attīstība ir finansiāli dārga, tāpēc pieejamās finanses jātērē tā, lai tās nestu maksimālu atdevi mūsu ekonomikai. Mums primāri ir jāiegulda uzņēmējdarbības attīstīšanā, lai katrs lats pelnītu nākamo latu. Tad būs darba vietas, dzims bērni, cilvēki nebrauks prom. Cita ceļa nav. Mums jāiet un jādara kopā, jātic sev un saviem spēkiem!", uzsvēra ministrs. Kristaps Kaugurs Trešdien, 4.aprīlī, plkst. 15:00 Valmieras muzeja Izstāžu zālē, Valmierā, Bruņinieku ielā 3, norisināsies izcilā franču mākslinieka Tomija Ungerera izstādes atklāšana. Ekspozīcijā apskatāmie 60 mākslinieka visraksturīgākie darbi iepazīstina skatītājus Latvijā ar stilistiski un tematiski daudzpusīgo Tomija Ungerera māksliniecisko rokrakstu, apliecinot autora grafiķu talantu, bezgalīgo izdomu un tehnisko meistarību.
Ungerers ir kļuvis plaši pazīstams visā pasaulē ar savām bērnu grāmatu ilustrācijām, satīriskajiem zīmējumiem un reklāmas plakātiem. Karjeras gaitā mākslinieks ir apguvis strādāt arī tēlniecības un arhitektūras jomā. Izstādītie darbi uz Latviju ir atceļojuši no mākslinieka daiļradei veltītā Tomija Ungerera muzeja – Starptautiskā ilustrācijas centra Strasbūrā - fondiem. Jāatzīmē, ka Ungerers ir vienīgais mākslinieks Francijā, kam, vēl dzīvam esot, izveidots savs muzejs. Uz izstādes atklāšanu aicināts ikviens interesents. Izstāde būs apskatāma no 4.aprīļa līdz 5.maijam Valmieras muzeja Izstāžu zālē, Valmierā, Bruņinieku ielā 3. Izstāde norisinās Vidzemes plānošanas reģiona un Francijas Lejasreinas departamenta sadarbības ietvaros, piesaistot atbalstītājus no Francijas Institūta Latvijā, Tomija Ungerera muzeja Strasbūrā, kā arī Valmieras muzeju.
Informāciju sagatavoja: Māra Poikāne Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Tālr.: 64219027 Mob.: 26454562 e-pasts: mara.poikane PIE vidzeme PUNKTS lv Aktualizējot jautājumu par Latvijas iedzīvotāju ilglaicīgu atrašanos ārpus valsts robežām, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Vidzemes Augstskolu, organizē diskusiju, kuras laikā aicināsim pārrunāt risinājumus, kā noturēt un nezaudēt saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem - Latvijas diasporu. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no Latvijas Ārlietu ministrijas, Vidzemes plānošanas reģiona un tā teritorijas pašvaldību vadītāji, Nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī reģionālās augstskolas - Vidzemes Augstskolas - pārstāvji. Lai noskaidrotu visu interesentu redzējumu par sadarbības iespējām ar Latvijas diasporu, Vidzemes plānošanas reģions novērtētu Jūsu dalību diskusijā “Mūsu tautieši ārzemēs - kā nepazaudēt saikni?”. Ar prezentāciju par pašreizējo situāciju valstī uzstāsies Speciālo uzdevumu vēstnieka Latvijas Ārlietu ministrijā Rolanda Lappuķes uzruna un īsa prezentācija par galvenajām aktivitātēm saistībā ar Latvijas diasporu.
Norises laiks un vieta: Diskusija norisināsies 2012.gada 26.aprīlī, plkst 13:00, Vidzemes Augstskolā, 310.auditorijā, Cēsu ielā 4, Valmierā.
Pasākuma moderators Vidzemes Augstskolas docents, Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriju izstrādes darba grupas vadītājs Visvaldis Valtenbergs. Pieteikšanās: Dalību aicinām apstiprināt līdz 24.aprīlim plkst. 13:00, Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā, sadaļā "Semināri VPR"
Detalizēta dienas kārtība pieejama šeit.
Papildus informācija: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) aicina iesniegt projektu iesniegumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI) finansiālam atbalstam TV un radio raidījumu veidošanai par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, īstenojot energotaupības pasākumus vai izmantojot atjaunojamos energoresursus. Projektu iesniegumus aicinām iesniegt KPFI finansēto projektu atklātā konkursa „Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" 7.2. aktivitātes otrās kārtas ietvaros no šodienas līdz šā gada 14.maijam (ieskaitot). Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību. Projektu īstenošanas termiņš 2013.gada 30.aprīlis. Konkursa ietvaros kopējais pieejamais KPFI finansējums ir 84 672 latu. Aktivitātes otrajā kārtā viena projekta maksimālais finansējums ir 84 672 lati, bet minimālais finansējums – 5 000 latu. Projektus var iesniegt Latvijas Republikā reģistrēta raidorganizācija, iestāde vai privātpersona, kurai uz projekta īstenošanai nepieciešamo laiku ir noslēgts līgums par ētera laika izmantošanu ar Latvijas Republikā reģistrētu raidorganizāciju. Projekta iesniegums jāiesniedz personīgi darba dienās no plkst. 8:30 līdz plkst. 17:00 vai jānosūta pa pastu: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Peldu ielā 25, Rīgā, LV–1494, vai noformētu elektroniskā dokumenta veidā jānosūta uz elektroniskā pasta adresi: sabiedriba PIE varam.gov PUNKTS lv. Jautājumus par projekta iesnieguma iesniegšanu var sūtīt elektroniski uz e- pasta adresi: ilze.trusinska PIE varam.gov PUNKTS lv. Sabiedrības informēšanas nodaļa Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais reģions pēc tā platības, taču mazākais pēc iedzīvotāju skaita. Aizvien biežāk sabiedriskajā telpā tiek runāts par Latvijas un tai skaitā Vidzemes iedzīvotāju izbraukšanu uz ārvalstīm. Meklējot risinājumus, kā nepazaudēt saikni ar ārvalstīs dzīvojošajiem Latviešiem - Latvijas diasporu - Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Ārlietu ministriju 26.aprīlī plkst. 13:00 Vidzemes Augstskolā organizē diskusiju “Mūsu tautieši ārzemēs - kā nepazaudēt saikni?”.
Aktualizējot jautājumu par Latvijas iedzīvotāju ilglaicīgu atrašanos ārpus valsts robežām, diskusijas laikā dalībnieki aicināti pārrunāt risinājumus, kā noturēt un nezaudēt saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem - Latvijas diasporu. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no Latvijas Ārlietu ministrijas, Vidzemes plānošanas reģiona un tā teritorijas pašvaldību vadītāji, Nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī reģionālās augstskolas - Vidzemes Augstskolas - pārstāvji. Diskusija “Mūsu tautieši ārzemēs - kā nepazaudēt saikni?” norisināsies 26. aprīlī plkst. 13:00 Vidzemes Augstskolas telpās, Cēsu ielā 4, Valmierā. Savu redzējumu aicināts izteikt ikviens interesents, iepriekš piesakoties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā veca.vidzeme.lv sadaļā “Semināri VPR”.
Papildus informācija:
Kopā ar īpašo uzdevumu vēstnieku Ārlietu ministrijā Rolandu Lappuķi 26.aprīlī, Vidzemes Augstskolas telpās norisinājās diskusija “Mūsu tautieši ārzemēs – kā nepazaudēt saikni?”. Risinājumu kā nepazaudēt kontaktu ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem meklēja Vidzemes plānošanas reģions, pārstāvji no Vidzemes nevalstiskajām organizācijām (NVO), pašvaldībām un Vidzemes Augstskolas. Pēc vairākām prezentācijām un aktīva darba grupās, diskusijas dalībnieki uzsver: “Latviešiem ārzemēs ir jājūt, ka viņi ir gaidīti, par viņiem atceras un viņi šai valstij ir svarīgi un vajadzīgi.” Par to, ka ārzemju latviešu saikne ar Latviju nav zudusi pierāda arī Speciālo uzdevumu vēstnieka diasporas (ārzemēs dzīvojošo latviešu) jautājumā Rolanda Lappuķes teiktais par 2012.gada 18.februāra referendumu: “Ārvalstīs dzīvojošie latvieši stāvēja rindās, lai atdotu savu balsi par latviešu valodu. Bija vērojama trīs reizes lielāka aktivitāte kā Saeimas vēlēšanās. Tas liecina, ka ārvalstīs dzīvojošie tautieši nav aizmirsuši Latviju un dzimtene viņiem joprojām ir svarīga.” Lappuķes kungs savā prezentācijā atgādina: “Tā ir mūsu atbildība, kā valstij veidot politiku un attieksmi - svarīgs ir cilvēks, kas atgriežas ar ģimeni - jābeidz likt uzsvars tikai uz statistiku. Runa ir par cilvēkiem, nevis skaitļiem.” Tāpat Lappuķes kungs uzsvēra, ka jāmēģina saglabāt saikne ar latviešu diasporu, neskatoties uz to, kāds būs rezultāts: “Lai veidotu saikni un meklētu tautiešus, svarīgi, lai to darītu cilvēki, kam šis jautājums patiesi rūp, un kuri to dara sirds vadīti nevis atalgojuma pēc vai skaitot ieguldītās stundas.” Lai gan Ārlietu ministrijā jautājums par latviešu diasporu aktualizēts pēdējā gada laikā, Vidzemē jau pastāv vairākas iniciatīvas, kas meklē veidus, kā uzrunāt ārzemēs dzīvojošos tautiešus. Tā, piemēram, Jaunpiebalgas pārstāve Vēsma Johansone stāstīja par savu darbu, kas saistīts ar Vispasaules jaunpiebaldzēnu salidojumu, kā arī ar cita veida komunikāciju ar ārvalstīs dzīvojošajiem. Jaunpiebalgā izdotas grāmatas un regulāras avīzes, kas tiek sūtītas latviešu diasporas pārstāvjiem ar pasta palīdzību. Jaunpiebaldzēnu dzimtas, kuru pārstāvji dzīvo vai ir dzīvojuši ārzemēs, atbalsta savu novadu dažādos jautājumos. Sadaloties vairākās grupās – NVO, izglītības nozares pārstāvji un pašvaldības, reģioni – dalībnieki meklēja risinājumus un iespējamos resursus diasporas jautājuma aktualizēšanai katrā no nozarēm. Vairums no dalībniekiem atzina, ka svarīgi ir veidot tīklojumus, datu bāzes, kā arī izmantot sociālos medijus kā komunikācijas instrumentu. Iespējams nepieciešams vienots medijs, kas apkopotu visu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem aktuālo un interesanto informāciju. Taču svarīgs ir politiskais atbalsts, kā arī ieinteresētība, vēlme darboties ar šiem jautājumiem pašvaldību līmenī. Rolanda Lappuķes prezentācija pieejama šeit. Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
