.png)
|
Arhīva kalendārs
Pirmo reizi akreditētas Latvijas augstskolas un zinātniskās institūcijas Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izsludinātajā konkursā var pieteikties finansējuma saņemšanai, lai uzaicinātu Šveices pētniekus atsevišķu lekciju, lekciju kursu pasniegšanai vai īstenotu pieredzes apmaiņu augstākajā izglītībā vai zinātniskajā darbā. Grantu shēmas „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” atklātais konkurss paredzēts, lai attīstītu un paaugstinātu Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju potenciālu, veicinātu ilgtspējīgu sadarbību starp Latvijas un Šveices augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām. „Piedaloties šajā programmā, ieguvēji galvenokārt ir Latvijas augstskolu studenti, pasniedzēji un zinātnisko institūtu pētnieki, bet, ja raugāmies plašāk, tad pieredzes apmaiņu augstākajā izglītībā vai zinātniskajā darbā paaugstina mūsu valsts augstākas izglītības eksportspēju,” pauž Liene Gailīte-Ernestsone VIAA Starptautiskās sadarbības programmu nodaļas vecākā speciāliste. Latvijas augstskolas un zinātniskās institūcijas pieteikumus VIAA var iesniegt līdz 2012.gada 30.aprīlim. Pēc pieteikumu izvērtēšanas konkursa kārtībā atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai VIAA piešķirs finansējumu – stipendiju. Viena projekta minimālais finansējums ir CHF 1505,00, maksimālais – CHF 11 680,00. Stipendijā ir iekļauta pētnieka dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni) un ceļa izdevumi. Līdz 2014.gadam Latvijai piešķirts CHF 528 411 liels finansējums. Konkursa nolikums, iesnieguma veidlapa un papildu informācija pieejama VIAA mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā „Šveices sadarbības programma – Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā”. Nākamais konkurss tiks izsludināts 2012.gada septembrī. Grantu shēmas „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” īstenošanā VIAA veic ieviešanas iestādes funkcijas.
Papildu informācija: Jauniešiem rūp vide! Zviedrijas pilsētas jaunieši Luis, Dāvids, Jonas un Elēna aicina jauniešus no citām valstīm apmeklēt Zviedriju un Tranemo pavasarī. Nometne norisināsies no 27.aprīļa līdz 1.maijam netālu no Tranemo Påarp fermā Svenljungas pašvaldībā.
Nometnē jauniešiem būs iespēja diskutēt par nākotni un vidi mums apkārt. Tā ir lieliska iespēja pavadīt jautri laiku un iegūt jaunus draugus.
Detalizētāka informācija par nometni, pieejama šeit.
Strādājot pie idejām, kā izveidot jaunu, interesantu un dabai draudzīgu tūrisma piedāvājumu, Vidzemes plānošanas reģiona eksperti no Vidzemes Augstskolas sadarbībā ar Kurzemes tūrisma asociāciju veic aptauju par seno dabas svētvietu potenciālajiem apmeklētājiem. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts izteikt savu viedokli par dabas svētvietām un ar to saistītām tūrisma aktivitātēm. Aptaujas rezultāti kalpos kā vadlīnijas jaunu tūrisma maršrutu izstrādē, īpaši akcentējot senās dabas svētvietas. Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu būs pateicīgi, ja veltīsiet nedaudz laika aptaujas aizpildīšanai.
ANKETA PIEEJAMA ŠEIT:
Aptauja tiek organizēta Centrālās Baltijas programmas Interreg IV A projekta “Senās Kulta Vietas Baltijas Jūras Piekrastes Kopīgā Identitāte” ietvaros. Detalizētāka informācija par projektu pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā,veca.vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja:
Marta sākumā, no 6. līdz 8.martam, Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) viesojās Francijas Lejasreinas departamenta pārstāvji, lai pagarinātu abu pušu sadarbības līgumu. Pēc vairākām vizītēm vietējos uzņēmumos, kā arī oficiālo daļu Valmieras muzejā, VPR un Francijas pārstāvji vienojās turpmākajā sadarbībā lielāku uzmanību pievērst uzņēmējdarbības attīstībai. Pirmajā vizītes dienā viesi no Francijas apskatīja divus uzņēmumus VPR teritorijā - koka būvju ražotāju SIA “Dores”, kā arī alus darītavu SIA “Valmiermuižas alus”. Noslēgumā Francijas Lejasreinas departamenta viceprezidents Pjērs Bertrands izteica vēlmi attīstīt līdzšinējo reģionu sadarbību ekonomiskā virzienā: “Līdz šim abi reģioni vairāk attīstījuši kultūras un tūrisma projektus, kas, protams, arī ir nozīmīgi un veicina vispārējo ekonomiku, taču uzskatu, ka abos reģionos darbojas interesanti un profesionāli uzņēmēji, kas savā starpā varētu smelties pieredzi un, iespējams, veidot jaunas sadarbības formas,” tā Bertranda kungs. Jau pirmajās sarunās ar vietējiem uzņēmējiem Francijas pārstāvji izteica vēlmi palīdzēt atrast sadarbības partnerus Lejasreinas departamentā. Šāda veida starptautiskā sadarbība var veicināt ne tikai pieredzes apmaiņu, bet arī pavērt jaunus eksporta ceļus vietējiem Vidzemes uzņēmējiem. Par godu veiksmīgajai sadarbībai VPR un Lejasreinas departamenta starpā, līguma parakstīšanu ar savu klātbūtni pagodināja arī Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē. Vēstnieces kundze uzsvēra abu valstu sadarbības nozīmi, piedāvājot savu atbalstu ne tikai reģionu sadarbības attīstībai, bet arī organizējot dažādus sagatavošanās pasākumus, lai Latvija pēc iespējas veiksmīgāk varētu startēt kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts 2015.gada pirmajā pusē. Septiņu gadu laikā Vidzemes plānošanas reģionā īstenoti vairāk nekā 30 projekti galvenokārt divos pamatvirzienos: starpinstitucionālā pieredzes apmaiņa (aizrobežu sadarbība, pārvalde, tūrisms un citi) un kultūras apmaiņa. Īpaši aktīva bijusi sadarbība tūrisma jomā, izstrādājot jaunas tūristu takas, un kultūras jomā saistībā ar mūzikas un folkloras grupu apmaiņu, vizuālās mākslas meistarklašu projektiem, mākslinieku rezidencēm un izstādēm.
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (no kreisās) un Francijas Lejasreinas departamenta padomes viceprezidents Luis Bekers (Louis Becker) paraksta sadarbības līgumu. FOTO: Māra Poikāne
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (No kreisās) un Francijas Lejasreinas departamenta padomes viceprezidents Luis Bekers (Louis Becker) paraksta sadarbības līgumu. Aizmugurē no kreisās: Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta direktors Valērijs Seilis, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments, Lejasreinas departamenta padomes viceprezidents Pjērs Bertrands, Valmieras domes priekšsēdētāja vietniece un Valmieras Kultūras centra direktore Vaira Dundure, Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē, Francijas kultūras centra direktors un Padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos M. Denis Duclos, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins, Raunas novada domes priekšsēdētājs Andris Neimanis. FOTO: Māra Poikāne Informāciju sagatavoja:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs Briselē, Beļģijā, pārstāvēja Latviju kārtējā Eiropas Savienības Vides ministru padomē (turpmāk – Padome). Padomes laikā notika plaša viedokļu apmaiņa par īstenojamajiem pasākumiem, gatavojoties Rio+20 konferencei par ilgtspējīgu attīstību, kas šogad jūnijā notiks Riodežaneiro, Brazīlijā. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis vienojās par nepieciešamajām aktivitātēm un mērķiem pārejai uz iekļaujošu zaļo ekonomiku tādās jomās kā ilgtspējīga enerģijas nodrošināšana, ilgtspējīga zemes un ekosistēmu pārvaldība, ūdens resursu apsaimniekošana, kā arī resursu efektivitāte, īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomā. Balstoties uz Padomes pieņemtajiem secinājumiem, ES dalībvalstis aktīvi turpinās darbu, izstrādājot kopīgo ES pozīciju, ko prezentēs Rio+20 konferencē. E.Sprūdžs jau uzsvēris, ka Latvijai ir ļoti būtiski, lai globālā mērogā valstis īstenotu pāreju uz zaļo ekonomiku, samazinot nevienlīdzību un uzlabojot konkurētspēju. Tāpat dalībvalstis panāca vienošanos par turpmākajiem pasākumiem klimata pārmaiņu jomā pēc Durbānas klimata konferences. Padomes secinājumi atspoguļo ES kopējo pozīciju par konferencē pieņemtajiem lēmumiem, it īpaši panākto vienošanos par Durbānas paplašinātās rīcības platformas izveidi. Tās mērķis ir izstrādāt juridiski saistošu saprašanos, kas noteiks visu pasaules valstu saistības klimata politikas jomā pēc 2020.gada. Nozīmīga loma šajā Padomē tika atvēlēta diskusijai par Kioto protokola 2.saistību perioda nosacījumiem – perioda ilgumu (panākts atbalsts 8 gadu periodam, tas ir, no 2013. līdz 2020.gadam), kvantitatīvām emisiju samazināšanas saistībām un noteiktā daudzuma vienību pārnesi. Padomes pieņemtajos secinājumos pilnībā ņemtas vērā Latvijas intereses, neierobežojot turpmākās darbības ar noteiktā daudzuma vienībām. Secinājumos uzsvērta arī sadarbības stiprināšana ar trešajām pasaules valstīm, tādējādi sekmējot starptautiskās klimata politikas ieviešanu. Padomes laikā izvērsās plašas diskusijas par emisijas samazināšanas starpmērķiem (25% samazinājums līdz 2020.gadam, 40% - līdz 2030.gadam, 60% - līdz 2040.gadam un 80% - līdz 2050.gadam) un turpmākajiem pasākumiem, lai līdz 2050.gadam sasniegtu emisiju samazinājumu 80% apmērā, tomēr vienbalsīgu atbalstu šie Padomes secinājumi neguva. Politiskās debates par šo jautājumu turpināsies arī nākamajās Padomes sanāksmēs. Dalībvalstis nespēja panākt vienošanos par regulas priekšlikumu, kas ļautu ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā. Jautājuma izskatīšana tika atlikta uz kādu no nākamajām Padomes sēdēm. Šobrīd Latvijā savu teritoriju kā brīvu no ģenētiski modificētajiem kultūraugiem uz pieciem gadiem noteikusi 101 novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina pašvaldību pārstāvjus uz semināru par energoservisa kompāniju (ESCO) piesaisti energoefektivitātes uzlabošanā sabiedrisko ēku sektorā. Semināru VARAM organizē sadarbībā ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Dānijas Karalistē Gintu Jegermani. Seminārā piedalīsies arī vairāku ESCO kompāniju pārstāvji no Dānijas. VARAM turpina realizēt pašvaldību sabiedrisko ēku energoefektivitātes atbalstu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmās. Jau organizētas divas kārtas, nodrošinot vairāk nekā 350 ēku renovāciju, un, ja būs pieejami jauni finanšu līdzekļi, tiks izskatīta iespēja atbalstu turpināt. Taču vajadzības energoefektivitātes uzlabošanā sabiedriskajā sektorā ir lielākas nekā iespējas sniegt atbalstu. Tāpēc nepieciešams izstrādāt jaunus finanšu instrumentus, lai piesaistītu ne tikai publisko, bet arī privāto kapitālu. ESCO ir uzņēmumi, kas uzņemas kapitālās izmaksas energoefektivitātes uzlabošanai un uz līguma pamata garantē noteiktu enerģijas ietaupījumu, kas pēc investīciju atmaksāšanās pašvaldībai dod iespēju izmantot priekšrocības, ko sniedz zemākas enerģijas izmaksas ilgtermiņā. Tā, piemēram, Dānijā jau 15 pašvaldības noslēgušas ESCO līgumus un vēl 5 gatavojas to parakstīšanai. Seminārā īpaši aicinām piedalīties Latgales pašvaldību pārstāvjus, jo, lai pārvarētu Latgalē ilglaicīgi novērojamo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu, reģiona attīstībai jāpiesaista papildu investīcijas. Energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajā sektorā ir viena no šādām iespējām. Seminārs notiks š.g. 22.martā Rīgā, Peldu ielā 25, VARAM 409.telpā no plkst. 10.00 līdz 12.00. Aicinām pieteikt savu dalību līdz š.g. 19.martam, sūtot e-pastu uz liene.voroncova PIE varam.gov PUNKTS lv. Semināra darba valodas: latviešu un angļu (tiks nodrošināts sinhronais tulkojums). Guntis Puķītis, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz š.g. 10.aprīlim izsludina atklātu projektu konkursu „Atbalsts jauniešu centru darbības nodrošināšanai pašvaldībās, attīstot jaunatnes informācijas punktu pieejamību, kā arī pilnveidojot infrastruktūru jauniešu veselīgā un lietderīgā brīvā laika pavadīšanai”. Konkursa mērķis ir ar neformālās izglītības metodēm veicināt atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz jauniešiem orientētu plānotu praktisku pasākumu kopuma organizēšanu un piedāvājot iespējas izmantot brīvo laiku veselīgi un lietderīgi jauniešu pilnvērtīgai izaugsmei. Projekta iesniedzējs ir pašvaldība. Kopējais pieejamais finansējums - 44 480 LVL. Viena pieteiktā projekta finansējuma apmērs nedrīkst būt mazāks par 1800 LVL un lielāks par 2 224 LVL. Projekta iesnieguma iesniegšanas termiņš - 2012.gada 10.aprīlis. Kontaktpersona – IZM Politikas koordinācijas departamenta Jaunatnes politikas nodaļas vecākā referente Nelda Kastēna, tālrunis 67047759. Plašāka informācija par konkursu pieejama IZM mājas lapā. Līdz 2012.gada 10.aprīlim uzņēmumi var iesniegt piedāvājumus Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) centralizētā iepirkumu konkursā „Par drukas iekārtu piederumu piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem”. Pirmo reizi Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) drukas iekārtu katalogos tiks izmantots „reģionālais princips”, kas nozīmē, ka pretendents savas preces var iesniegt, piedāvājot tās pa atsevišķiem reģioniem. Savukārt, ja pretendents iesniedz piedāvājumu reģionā “Rīga”, piedāvājums automātiski uzskatāms par iesniegtu visos reģionos. VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs aicina uzņēmumus no reģioniem būt aktīviem un iesniegt savus piedāvājumus. „Lai atvieglotu reģionālajiem uzņēmējiem dalības nosacījumus EIS, tiem pretendentiem, kuri startēs atsevišķos reģionos (izņemot Rīgas reģionu) attiecīgi ir noteiktas specializētas prasības par pretendenta iespējām, saimniecisko un finansiālo stāvokli. Šī ir iespēja uzņēmumiem no reģioniem piegādāt savu preci tikai sava reģiona ietvaros, jo katram reģionam - Rīgai un četriem novadiem, tiks noteikti savi uzvarētāji”, uzsver O.Fiļipovičs. EIS apgrozījums 2011.gadā drukas iekārtu piederumu piegādēm bija 1 178 806 latu, kas ir viens no lielākajiem apgrozījumiem EIS katalogos. Papildus informācijai Informāciju sagatavoja:
Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2012.gada 23.martam, plkst.14.00 Vidzemes plānošanas reģiona kabinetā J. Poruka iela 8-108, Cēsis, LV-4101, nogādājot tos personīgi vai nosūtot pa pastu. Personīgi piedāvājumus var iesniegt darba dienās no plkst. 9.00 līdz 12.30 un no plkst.13.00 līdz 17.00. Projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” mērķis ir nodrošināt Vidzemes reģiona pašvaldības, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas un citus interesentus ar kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par ES struktūrfondu projektu sagatavošanu un ieviešanu. Informāciju sagatavoja: Iznākuši "VPR Jaunumi" februāra/marta izdevums. Izdevums pieejams šeit. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
