.png)
|
Arhīva kalendārs
2012. gads paskrējis nemanot un klāt jau atkal jaunais gads. Atskatoties uz pagājušā gadā padarīto, kā nozīmīgāko, ne tikai aizvadītajā gadā, bet kopš strādāju Vidzemes plānošanas reģionā kā kultūras eksperte, noteikti vēlos minēt ciešo sadarbību ar kultūras darbiniekiem visā Vidzemē. Uzsākot darbu, viena no manis noteiktajām prioritātēm bija pilnveidot reģiona kultūras darbinieku profesionālās zināšanas, kā arī maksimāli veicināt kultūras iestāžu sadarbību, veidot sadarbības tīklu. Uzskatu, ka svarīgi ir skaidri apzināties katras kultūras institūcijas misiju un spēt saredzēt, kā strādāt, lai īstenotu organizācijas mērķus. Jāspēj paredzēt situācijas, jāpazīst savs apmeklētājs, jāzina viņa vēlmes, jāprot vadīt kultūras procesus, atrast nepieciešamo finansējumu. Tam visam nepieciešamas zināšanas un nepārtraukta pieredzes papildināšana, ko arī mēs, kā Vidzemes plānošanas reģions, cenšamies sniegt. Šobrīd droši varu teikt, zināšanas dažādu semināru, apmācību un pieredzes braucienu veidā ir sniegtas visiem kultūras darbiniekiem, kas to ir vēlējušies gūt. Varu būt gandarīta, ka starp Vidzemes kultūras nozares pārstāvjiem ir izveidojusies ļoti cieša, atbalstoša un vienota komanda. Aizvadītajā gadā esam strādājuši, lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību Vidzemes reģiona iedzīvotājiem. Aizvadītajā gadā notikuši 27 pasākumi un Vidzemes iedzīvotājiem bijusi iespēja apmeklēt teātri, cirku, dažādus muzikālos pasākumus, koncertuzvedumus, operas izrādes, kamerizrādes un baudīt džeza mūziku. Ļoti svarīga darba daļa bijusi un ir metodiskās un konsultatīvās palīdzības nodrošināšana kultūras speciālistiem Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās. Esmu gandarīta, ka kolēģi zvana un jautā pēc padoma, priecājos, ja varu palīdzēt. Tikai sadarbojoties ir iespējams sasniegt vēlamos rezultātus. Aktīvi norisinājies darbs pie projekta „Kapacitātes paaugstināšana kultūras nozares projektu un pasākumu īstenošanai Vidzemes plānošanas reģionā”, kura ietvaros noorganizēts kultūras darbinieku pieredzes apmaiņas brauciens uz Daugavpili, aktīvā veidā ģenerētas kultūras projektu idejas – Nākotnes pilsētas spēle. Tāpat notikusi aktīva kultūras darbinieku profesionālo zināšanu celšana, noorganizējot desmit mācību reizes, kurās dalībnieki apguva zināšanas, kas nepieciešamas veiksmīgai projektu īstenošanai. Mācību reizēs klātesošajiem bija iespēja uzzināt par kultūru kā peļņas avotu, mārketinga sniegtajām iespējām, finansējuma piesaistes veidiem un citiem aktuāliem tematiem par kultūras projektu izstrādi. Ar Kultūras ministrijas atbalstu notikuši trīs semināri. Viens no tiem bija Vidzemes plānošanas reģiona kultūras speciālistu ikgadējā tikšanās, kuras laikā tika runāts par gaidāmajām aktualitātēm 2012. gadā. Noorganizēts arī informatīvais seminārs par „Vidzemes kultūras programma 2012” projektu konkursa noteikumiem un projekta pieteikuma izstrādi. Kā arī seminārs par Kultūrkapitāla fonda izsludinātā konkursa projektu pieteikuma aizpildīšanas nosacījumiem. 2012. gadā veiksmīgi noslēgusies Vidzemes kultūras programma 2011, kurā realizēti 20 kultūras projekti. Šobrīd notiek darbs pie Vidzemes kultūras programmas 2012 koordinēšanas, kurā arī atbalstu guvuši 20 projekti. Patlaban Valsts Kultūrkapitāla fonds ir izsludinājis 2013. gada projektu konkursu par tiesībām realizēt Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes kultūras programmas, kurā Vidzemes plānošanas reģions piedalīsies ar Vidzemes kultūras programmas projekta pieteikumu. Pozitīva rezultāta gadījumā jau februāra beigās tiks izsludināta „Vidzemes kultūras programma 2013”. Pārstāvot visu Vidzemes kultūras nozarē strādājošo intereses, kā Vidzemes plānošanas reģiona kultūras eksperte, aktīvi esmu piedalījusies Kultūras ministrijas reģionālās kultūrpolitikas nodaļas rīkotajās sanāksmēs. Tāpat darbojos Kultūras ministrijas konsultatīvajā padomē, kuras uzdevums ir sniegt ministrijai ieteikumus, kas palīdzētu izvērtēt no valsts budžeta finansējamo izglītojamo skaitu profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un deju izglītības programmās. Arī šajā gadā turpināšu aizsākto darbu pie reģiona kultūras darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanas, organizējot dažādus seminārus, mācības un pieredzes apmaiņas braucienus. Tāpat turpināšu darbu pie kultūras iestāžu sadarbības attīstīšanas, veidojot sadarbības tīklus ne tikai reģiona līmenī, bet arī visas Latvijas un, iespējams, arī starptautiskā līmenī. Šogad plānota arī Vidzemes kultūras darbinieku konference, kas notiek reizi divos gados. Šoreiz tā gaidāma 9. augustā Jaunpiebalgā. Kā zināms, nākamais ir XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku gads. Svētki noteikti ir gada nozīmīgākais kultūras notikums un liels prieks, ka dalībnieku vidū plaši pārstāvēti būs arī Vidzemes reģiona pašdarbības kolektīvi. Vēlu veiksmi, izturību un neatlaidību šajā ne vieglajā, bet patīkamajā procesā! Vidzeme ir Latvijas kultūras šūpulis, tādēļ svarīgi kopīgiem spēkiem kopt mūsu kultūras mantojumu, tradīcijas, neaizmirstot iet laikam līdzi un saskatīt iespējas attīstīt 21. gadsimta kultūru Vidzemē. Lai mums izdodas! Olita Landsmane, 2012. gads Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centram bijis ražīgs. Noorganizēti 39 semināri, kurus noklausījušies teju 800 cilvēku. Arī tematu loks bijis gana plašs, sākot ar projektu pieteikumu sagatavošanu, beidzot ar sociālo mediju pielietošanu ES SF projektu popularizēšanā. Saistībā ar izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2012. gada 1. augustā, liela uzmanība aizvadītajā gadā vērsta tieši šī likuma aktualitātēm, kā arī iepirkumu procedūras visiem posmiem. Tāpat organizēti semināri par aktuālajām atbalsta programmām uzņēmējdarbībā, kvalitatīvu mājas renovācijas projekta ieviešanu un iepirkuma procedūras veikšanu, kvalitatīvu ēku renovāciju, daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem, projektu izstrādi un vadību un daudzām citā tēmām. 2012. gadā pastiprinātu uzmanību esam vērsuši arī uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai reģionā. Aktīvi darbojāmies, lai popularizētu klastera veidošanas ideju Vidzemē, sadarbojoties ar Somija pārtikas klasteri un komunicējot ar vietējiem uzņēmējiem par pārtikas klastera attīstības iespējām Vidzemē. Tāpat Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem un citiem interesentiem bija iespēja apmeklēt pasaulē zināma klasteru eksperta Aifors Fovca – Viljamsa (Ifor Ffowcs – Williams) lekciju klasteru attīstības jomā. Arī nākotnē turpināsim strādāt pie šīs idejas un Vidzemes uzņēmējdarbības potenciāla attīstības kopumā. Pērn esam uzņēmuši kolēģus no citiem plānošanas reģioniem, kā arī dalījušies pieredzē ar kolēģiem no Bulgārijas, kuriem ES fondu ieviešanas process vēl tikai priekšā. Tāpat esam devušies ciemos uz citiem reģioniem, iepazinušies ar Līvānu un Ogres novada pieredzi projektu ieviešanā. Tā bijusi lieliska iespēja mācīties vienam no otra un pārņemt labāko turpmākās darbības uzlabošanai. Mūsu galvenais uzdevums ir sniegt aktuālāko informāciju par atbalsta programmām, tajās pieejamo finansējumu un sniegt konsultācijas ikvienam, kam nepieciešama palīdzība atrast sev piemērotāko finansējuma avotu un sagatavot projektu pieteikumu. Tādēļ aicinām ikvienu - uzņēmējus, NVO, pašvaldību darbiniekus, privātpersonas - jebkuru, kas vēlas izmēģināt savus spēkus projektu jomā, sazināties ar mums, lai varam organizēt tādus pasākumus un piesaistīt tādus lektorus, kas tiešām sniegs patiesu ieguldījumu un būs apmeklētājiem vērtīgi. Paldies par kopā jau paveikto un uz saredzēšanos 2013. gadā! VPR ES fondu informācijas centra kolektīvs Ir aizvadīts vēl viens darbīgs gads. Arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības plānošanas nodaļai darāmā ir bijis ne mazums. Viens no galvenajiem teritorijas plānošanas nodaļas uzdevumiem ir attīstības plānošanas organizēšana un īstenošana, kā arī atzinumu sniegšana un Vidzemes pašvaldību konsultēšana attīstības plānošanas jautājumos. Tad nu atskatīsimies, kas ir paveikts un paraudzīsimies arī nedaudz nākotnē. Aizvadītā gada laikā ir sniegti desmit atzinumi par vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijām. 12 atzinumi par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem, kā arī 24 atzinumi par vietējo pašvaldību attīstības programmām. Sagatavoti atzinumi par vietējo pašvaldību sagatavotajiem projektu pieteikumiem aktivitātes „Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes centros” ietvaros Alūksnes, Smiltenes, Gulbenes novadu pašvaldībām un Valmieras pilsētas pašvaldībai. Sniegti atzinumi projektu pieteikumiem Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātei „Policentriska attīstība” Valmieras pilsētas pašvaldībai, Alūksnes un Smiltenes novadu pašvaldībām. Esam uzsākuši darbu pie Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes, kā arī VPR attīstības programmas izstrādes. Saskaņā ar spēkā esošo Teritorijas attīstības plānošanas likumu, abi dokumenti jāizstrādā līdz 2013. gada 31. decembrim. Lai attīstības dokumenti būtu pēc iespējas pilnvērtīgāki, lai precīzi un pamatoti varētu noteikt attīstības prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, nospraustu mērķus un izstrādātu ilgtspējīgu stratēģiju, ir identificēti nepieciešamie pētījumi VPR attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Tāpat aizvadītā gada laikā ir sniegti priekšlikumi un sagatavoti komentāri reģionālās attīstības pamatnostādnēm. Lai paaugstinātu reģiona attīstības plānotāju kapacitāti un papildinātu zināšanas, tika noorganizēti divi mācību semināri, kur vienā no tiem vides eksperti Loreta Urtāne un Andris Urtāns lasīja lekciju par ūdensceļu potenciālu un izmantošanas iespējām pašvaldībās, vadlīnijām ūdens apsaimniekošanai, likumdošanu un aizsargjoslām ap ūdeņiem. Otrajā mācību reizē uzsvars tika likts uz piesārņoto vietu plānošanas pamatprincipiem. Gada nogalē notika konference, lai pārrunātu aktualitātes un kopīgi meklētu risinājumus esošajām problēmām attīstības plānošanas jomā. Tika apmeklētas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās sanāksmes par ainavu politikas pamatnostādņu izstrādi, kā arī piedalījāmies darba grupu sanāksmēs par vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, t.sk. vispārīgo apbūves noteikumu izstrādi. Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai esam snieguši priekšlikumus un savus komentārus par Norvēģu finanšu instrumenta projekta ieviešanas nepieciešamību attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanai un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Vidzemes plānošanas reģionā. 2012. gads Vidzemes plānošanas reģionam pagāja Nacionāla attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020. gadam zīmē, sniedzot priekšlikumus gan NAP prioritāšu pamata ziņojumam, gan par NAP izstrādāto projektu un tā gala redakciju. Apzinoties nepieciešamību piedalīties plāna izstrādē un aizstāvēt savas un Vidzemes pašvaldību intereses, VPR pārstāvji aktīvi iesaistījās NAP izstrādes darba grupās. Rezultātā tika iesniegti 84 priekšlikumi. Liela nozīme mūsu darbā ir sadarbībai ar Vidzemes pašvaldībām, jo tikai tā ir iespējams paveikt ko nozīmīgu. Tādēļ 2012. gadā notika vairākas tikšanās ar Valmieras, Cēsu un Smiltenes pašvaldību pārstāvjiem, lai kopīgi pārrunātu sadarbības iespējas investoru piesaistei. Kā sadarbības partneris, Vidzemes plānošanas reģions piedalījās Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) īstenotajā projektā „Pašvaldību teritorijas plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas - 2.kārta”. Tās ietvaros ir izveidots Reģionālās attīstības indikatoru modulis (RAIM). Sistēma publiski būs pieejama 2013. gada janvārī. RAIM izveidots kā instruments reģionālās attīstības monitoringam un lēmumu pieņemšanas atbalstam. Informācijas sistēmas datu bāze ļaus analizēt sociālekonomiskos un nozaru rādītājus teritoriālā griezumā - valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī. Lietojot RAIM, gan reģionam, gan pašvaldībām būs iespēja izmantot visus sistēmā pieejamos datus. Atskatoties uz 2012. gadu paveikts ir daudz, taču arī šajā, 2013. gadā, darāmā netrūks. Kā svarīgākais jāmin reģiona attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrāde. Lai veiksmīgi to izdarītu, tiks veidotas tematiskās darba grupas, kurās būs aicināti piedalīties gan nozaru eksperti, gan vietējo pašvaldību speciālisti. Tāpat tiks veidota koordinācijas darba grupa, kurā piedalīsies nozaru ministriju pārstāvji. Plānots izstrādāt arī attīstības programmas uzraudzības sistēmu. Neiztrūkstoši reģions turpinās aktīvi piedalīties dažādu nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu sagatavošanas procesā, sniedzot priekšlikumus un komentārus sagatavotajiem projektiem. Turpināsim arī sniegt atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu prasībām. Jaunajā gadā gribētos novēlēt, lai gads nāk ar labām domām, darbīgām dienām un priecīgiem atelpas brīžiem. Lai mums visiem pietiek izturības, optimisma un neatlaidības savu mērķu sasniegšanā.
Ieva Kalniņa,
2012. gads sadarbības vēsturē ar Francijas Lejasreinas departamentu bija nozīmīgs, jo vēl uz 4 gadiem tika pārslēgts Vidzemes reģiona un Lejasreinas departamenta sadarbības līgums. Svinīgajā ceremonijā Valmierā piedalījās Francijas vēstniece Latvijā, VPR attīstības padomes priekšsēdētājs, pašvaldību vadītāji, kā arī Lejasreinas departamenta padomes deputāti. Kopš līguma parakstīšanas uzsākti vairāki kultūras projekti, kā arī turpināts attīstīt kājnieku tūrismu Vidzemē. Ik gadu sadarbība ar Lejasreinas departamentu uzņem jaunus apgriezienus - 2013. gads sola jaunu virzību sadarbībai uzņēmējdarbības jomā.
Būtiski notikumi norisinājušies sadarbībā kultūras jomā, piemēram, fotogrāfa Reiņa Hofmaņa rezidence Strasbūrā, kā rezultātā tapa lieliska fotogrāfiju izstāde “Akmeņi”, kā arī izdots izstādes katalogs. 2012. gadā izstādi bija iespējams apskatīt Strasbūrā, Francijas Institūtā Rīgā kā arī vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pilsētās. Tāpat sadarbības ietvaros tika tulkota Eiropā plaši pazīstamā elzasiešu mākslinieka, rakstnieka Tomija Ungerera pasaka “Trīs laupītāji”. Grāmata izdota bilingvālā izdevumā franču un latviešu valodās. Grāmatas kā dāvinājums tika nodots Vidzemes plānošanas reģionā esošajām bibliotēkām. Apjomīga Tomija Ungerera zīmējumu, ilustrāciju izstāde bija apskatāma arī Latvijas Mākslas akadēmijā un Valmieras novadpētniecības muzejā. Izstāde tapa sadarbībā ar Tomija Ungerera muzeju Strasbūrā, Francijas Institūtu Rīgā. Tā bija pirmā autora darbu izstāde Latvijā. Sadarbība starp Dabas aizsardzības pārvaldi, Veclaicenes pagastu un Lejasreinas departamentā darbojošos Vogēzu kluba federāciju veiksmīgi turpina kājāmgājēju taku maršrutu ierīkošanu Vidzemē. 2012. gadā Vogēza kluba federācijas speciālistu vadībā Veclaicenes pagastā ar sertificētu federācijas marķējumu tika nomarķētas divas jaunas kājnieku tūrisma takas – Peļļu un Ilgāja– kopā aptuveni 11 kilometru garumā. Taku ierīkošanā kopā strādāja pārstāvji no Veclaicenes pagasta pārvaldes, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes, kā arī aktīvākie Veclaicenes iedzīvotāji. Šobrīd maršruta kopējais garums jau sasniedz 25 kilometrus. 2013. gadā plānots kājnieku tūrisma projektu turpināt, popularizējot izveidotos kājāmgājēju maršrutus, kā arī ierīkojot jaunus. 2013. gadā Vidzemes plānošanas reģions turpinās sadarbību kultūras, tūrisma un uzņēmējdarbības jomā, aktīvi iesaistīsies arī Frankofonijas ietvaros rīkotajos pasākumos.
Informāciju sagatavoja:
Projekta “Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” (Medi@TIC) 2012. gads pavadīts meklējot radošus un veiksmīgus risinājumus IKT attīstībai Vidzemē. Kopā ar pārstāvjiem no Vidzemes Augstskolas, Vidzemes Televīzijas, kā arī uzņēmuma “Epata Studio” apmeklēti projekta ārzemju partneri Spānijā, Norvēģijā un Itālijā. Ar veiksmīgiem piemēriem no pašmāju audiovizuālās jomas speciālistiem Vidzeme pārsteigusi pārstāvjus no 11 Eiropas valstīm.
Ar atklāšanas pasākumu Spānijas pilsētā Seviļā uzsākās projekta Medi@TIC gaitas. Ar pirmajiem piemēriem no Seviļas pilsētas uzņēmējdarbības inkubatora audiovizuālajiem uzņēmējiem projekta partneri uzsāka diskusijas par nepieciešamajām darbībām, lai nomaļie Eiropas reģioni kļūtu aizvien konkurētspējīgāki. Turpinot sarunas Norvēģijas pilsētā Kristiansandā un Itālijas piekrastē Dženovā, Vidzemes plānošanas reģions projektā iesaistīja reģiona audiovizuālās jomas speciālistus. Kristiansandā ar savu pieredzi dalījās Vidzemes Augstskolas bakalaura studiju programmas “Mediju studijas un žurnālistika” direktore Agnese Karaseva. Karasevas kundze kopā ar citiem Medi@TIC pārstāvjiem uzsāka diskusiju par nepieciešamību sadarboties ne tikai augstskolām ar uzņēmējiem, bet arī uzņēmējiem savā starpā. Informācijas komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir nomaļo reģionu attīstības nākotne. Norvēģijas pārstāvji vizītes laikā uzsvēra, ka jebkura attīstība balstās uz savstarpējo sadarbību, jo “be better together” (“būt labākiem kopā”) princips vienmēr darbojas veiksmīgāk nekā vienkārša konkurence. Dženovā Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja speciālisti no Vidzemes Televīzijas un radošās studijas “Epata Studio”. Kā uzsvēra Vidzemes Televīzijas un Re:TV pārstāve Aiva Logina: “Piedaloties visās prezentācijās projekta semināra laikā, kur valstu pārstāvji prezentēja savus labās prakses piemērus un dažādu uzņēmumu darbības sfēras, ieguvu patiesi noderīgu informāciju jaunu projektu attīstīšanā saistībā ar Re:TV kanāla turpmāko izaugsmi – gan tehniski, gan jaunu ideju līmenī.” Savukārt “Epata Studio” vadītājs Dāvis Doršs stāsta: “Ieklausoties ekspertos un partneros, kā arī paturot acis mazliet plašāk vaļā, bija iespēja piebremzēt ikdienu un veselīgāk aplūkot idejas, projektus, pie kurām šobrīd strādājam, kas atgriežoties deva papildu produktivitāti un jaunu skatpunktu pienesumu.” Nākamā projekta pārstāvju tikšanās plānota janvāra beigās Maltā, kad kopā ar projekta ekspertiem no Vidzemes plānošanas reģiona dosies jauni audiovizuālās jomas pārstāvji no Vidzemes.
Apkopota informācija par projekta “Koksnes enerģija un ekoloģiski tīras tehnoloģijas” paveikto trīs jomās - “Politika un plānošana”, “Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstība”, “Tehnoloģijas un ražošana”.
Politika un plānošana - Enerģētikas plānošanas procedūru vadības izpēte VPR;
Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstība
Tehnoloģijas un ražošana
Līdz ar svētvietu maršrutu izvērtēšanas braucienu un novērtējumu anketu apkopojumu Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta “Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” partneriem no Rīgas, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģioniem, kā arī ārzemju partneriem no Zviedrijas un Igaunijas izveidojis divus svētvietu maršrutus Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā - “Vidzemes augstienes spēka vieta” un “Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti”. Maršruti apvieno Alūksnes, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cesvaines, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu Strenču un Vecpiebalgas novadus.
Abi Vidzemes plānošanas reģiona izveidotie maršruti plānoti nelielām autotūristu grupām. Kā viens no Vidzemes svētvietu maršrutiem ir “Vidzemes augstienes spēka vieta”, kam kopējais maršruta garums ir 145 kilometri. Maršrutā iekļauti tādas svētvietas kā Bānūžu svētavots (Taurenes pagasts), Bānūšu velnakmens - vella vārtu akmens (Taurenes pagasts), Velna tupele Alauksta krastā (Taurenes pagasts), Bolēnu acu avots (Bērzaunes pagasts), Īvānu velnakmens (Sarkaņu pagasts), Vaļģu velna akmens (Cesvaines novads), Kāpurkalns - Māras svētnīca un Māras akmens (Zosēnu pagasts). Otrs izveidotas maršrutas veido 175 kilometru garumu un nosaukts par “Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti”. Maršrutā iekļatās dabas svētvietas - Zilaiskalns ar upurakmeni (Kocēnu pagasts), Daviņu lielais akmens (Bērzaines pagasts), Lielais Bauņu greižu akmens (Matīšu pagasts), Velnozols - Dreimaņu ozols (Sēļu pagasts) , Pantenes svētavots (Sēļu pagasts), Jaunutēnu velnakmens (Skaņkalnes pagasts), Mazsalacas velna pagrabs (Mazsalaca), Skābumbaļļas avots un ala (Mazsalaca), Rūjienas svētavots un krustakmens (Rūjiena), Andrecēnu velna gulta (Naukšēnu pagasts), Jēču bļodakmens (Naukšēnu pagasts), Kaņepju svētozols (Jērcēnu pagasts), Sīmanēnu ozols (Valmieras pagasts), Elku saliņa (Valmiera). Iespējams maršrutos iekļaut vēl papildu apskates objektus, kas atrodas netālu no jau pieminētajām svētvietām. Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma speciālisti un piesaistītie eksperti papildu izvēlējušies vairākas netālu no maršrutiem atrodamas svētvietas - Riņņukalna apmetni un upurakmeni (Vecates pagasts), Raganu lielās un mazās klintis (Ape), Atpiļu upurozolu un kulta vietu (Trikātas pagasts), Vosvu Dieva kalnu ar Māras pēdas akmeni (Veclaicenes pagasts), Vītolēnu velna pulksteni (Kocēnu pagasts), kā arī Mellaču lielakmens (Burtnieku pagasts). 2013. gadā plānots ar maršrutiem iepazīstināt plašāku sabiedrības daļu, tāpēc kopā ar projekta partneriem tiek izstrādāta brošūra par katra partnera izveidotajiem svētvietu maršrutiem un tūrisma ceļvedis - buklets par senajām svētvietām. Tāpat norit darbs pie kopīga tūrisma stenda izveides, lai piedalītos tūrisma gadatirgos Rīgā, Tallinā un Gēteburgā. Par minētajām svētvietām ir saņemts apstiprinājums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un patlaban norisinās saskaņošanas darbi ar Va/s “Latvijas Valsts ceļi” par tūrisma norāžu zīmju un stendu izvietošanu pie iepriekš minētajām svētvietām.
Ikdienas darbā vai nejauši saskaroties ar jautājumiem, kas saistīti ar upju, ezeru vai to krastu plānošanu, izmantošanu un apbūvēšanu, rodas neskaidrības, kas ceļo no kabineta uz kabinetu atbilžu vietā radot vienīgi jautājumu: „Kurš ir atbildīgs par ūdeņiem un ko ar tiem iesākt?”
Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai Šādas neskaidrības ir pamatotas, jo šobrīd Latvijā nav vienotas ūdens resursu izmantošanas politikas un tiesiskais regulējums, kas noteiktu, kādas saimnieciskās darbības var veikt uz ūdens vai to malās. Neskatoties uz to, ka Latvija ir bagāta ar ievērojamiem ūdens resursiem, to potenciāls netiek izmantots un pašreizējās izmantošanas rezultātā zūd upju bioloģiskā daudzveidība un saimnieciskais potenciāls (ūdenstūrisms, makšķerēšana, atpūta dabā u.c.). Projekta „Ūdensceļi attīstībai” (Waterways Forward) ietvaros Vidzemes plānošanas reģions savas kompetences robežās mēģinās uzlabot ūdens resursu izmantošanas plānošanu dokumenta „Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai” ietvaros. Šis dokuments atvieglos darbu pašvaldību teritorijas plānotājiem, kā arī izglītos sabiedrību, īpaši upju un ezeru īpašniekus, kādas ir iespējas ūdeņu izmantošanā un apsaimniekošanā. Vadlīnijas izstrādājuši hidrobiologi Loreta Urtāne un Andris Viesturs Urtāns ar lielu praktisko pieredzi upju un ezeru apsaimniekošanā, teritorijas plānotāji Mihails Čeburaškins un Egons Bērziņš. Šo vadlīniju pamatā izmantota ekosistēmu pakalpojumu pieeja, kas balstās uz atziņu, ka cilvēces pastāvēšana uz Zemes ir iespējama pateicoties dabā noritošajiem un cilvēka eksistenci nodrošinošajiem procesiem. Katrs no konkrētajiem ekosistēmu pakalpojumiem (piemēram, ūdenstūrisms, makšķerēšana, ūdens ņemšana u.c.) ir izsakāms ekonomiski novērtējamās kategorijās, tāpēc šī pieeja praksē arvien plašāk tiek izmantota izstrādājot dažāda līmeņa plānošanas dokumentus un veicot konkrētu teritoriju attīstības plānošanu. Latvijā šobrīd ir pavisam neliela prakse ekosistēmu pakalpojumus izteikt ekonomiski novērtējamos lielumos, tomēr ārvalstu prakse pierāda, ka šāda veida pieeja ļauj daudz efektīvāk plānot un novērtēt ekonomisko ieguvumu attiecībā uz kaitējumu dabai. Izsakot konkrētu aktivitāšu radīto ietekmi naudas izteiksmē ir daudz vieglāk pārliecināt lēmuma pieņēmējus par konkrētas teritorijas attīstīšanas vai aktivitāšu veikšanas nepieciešamību. Kā piemēru var minēt veloceliņu izbūvi pilsētu vai lauku teritorijās. Ekosistēmu pakalpojumus izsakot ekonomiskos lielumos var pierādīt, ka ieguldot pašvaldības līdzekļus veloceliņu attīstībā, iedzīvotāji mazāk izmantos automašīnas, tādā veidā samazinot CO2 izmešus gaisā, kā rezultātā valsts saņemts vairāk naudas pārdodot CO2 kvotas. Šos iegūtos līdzekļus citās, ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās aktivitātēs, varēs piesaistīt pašvaldības visā Latvijā. Vadlīniju ietvaros liela uzmanība vērsta uz likumdošanas prasībām saistībā ar ūdeņu un ūdensmalu plānošanu. Jāatzīst, ka Latvijā ūdensmalu apsaimniekošanā joprojām tiek izmantots piesardzības princips, kā rezultātā likumdošanas ietvaros visas ūdeņu resursu izmantošanas iespējas praksē nemaz netiek izmantotas. Šajās vadlīnijās sniegts apkopojums par Latvijas likumdošanā paredzētās ūdeņu resursu izmantošanas iespējām, izvērtējot kā tās tiek izmantotas Vidzemes plānošanas reģionā un kādi plānošanas dokumenti konkrētā administratīvā vienībā nosaka ūdens resursu izmantošanu. Lai būtu vieglāk uztvert vadlīnijās sniegto informāciju, tajās iekļauti dažādi ilustratīvi attēli un kartes, kas sniegs arī piemērus, kā iespējams veikt ūdeņu un tiem pieguļošo teritoriju zonēšanu atbilstoši resursa izmantošanas mērķiem. Tāpat vadlīnijās parādīti labākie Latvijas un ārvalstu piemēri ūdensceļu plānošanā un izmantošanā.
Burtnieku ezera zonēšanas piemērs.
Vadlīniju pilnā versija būs pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Projekts noslēdzies 2012. gada decembrī. Projekta partneri cer, ka projekta ietvaros veiktās aktivitātes ir uzrunājušas sabiedrību un ūdensceļi tiks pareizi un pārdomāti izmantoti un apsaimniekoti arī nākotnē. Ar projektā paveikto vairāk var iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā (veca.vidzeme.lv), kā arī projekta „Ūdensceļi attīstībai” mājas lapā (www.watarways-forward.eu).
Noslēguma konference Ar ievadvārdiem no Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājas Gunas Kalniņas - Priedes 22. novembrī tika uzsākta projekta “Ūdensceļi attīstībai” noslēguma konference. Konferenci apmeklēja pašvaldību pārstāvji un teritorijas plānotāji, lai uzzinātu, kā projektā gūto pieredzi izmantot savā ikdienas darbā. Projekta vadītāja Elīna Muižniece konferences dalībniekus iepazīstināja ar projekta gaitu un galvenajiem rezultātiem. Ūdens bioloģe Loreta Urtāne prezentēja Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai. Strādājot grupās, konferences dalībnieki diskutēja par iespējām projektā gūto pieredzi izmantot savā ikdienas darbā. Konferences noslēgumā tās apmeklētāji atzinīgi novērtēja projektā paveikto, kā arī pārrunāja iespējas, kā izmantot vadlīnijas savā ikdienas darbā Konference bija kā lieliska iespēja Pašvaldību plānošanas speciālistiem tikties vienam ar otru un kopīgi meklēt veidus sadarbībai nākotnē.
Informāciju sagatavoja:
2012. gads Eiropas Savienībā tika pasludināts par Aktīvās novecošanas un solidaritātes gadu. Pēdējo 15 gadu laikā Eiropā par vairāk kā 25 miljoniem palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas sasnieguši 65 gadu slieksni. Vidzemes plānošanas reģions 2012. gadā uzsāka dalību projektā “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos”. Ar pieredzi no Somijas, Spānijas, Īrijas un Ungārijas Vidzemes plānošanas reģions pagājušajā gadā meklēja veidus, kā sabiedrības novecošanu izmantot nomaļo reģionu attīstībai tūrisma un uzņēmējdarbības jomā. Iesaistot projektā senioru pārstāvjus no laikraksta “Atbalsts”, kā arī speciālistus no Līgatnes rehabilitācijas centra, tiek turpināts attīstīt senioru tūrismu Vidzemē un Latvijā.
Projekta “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos” kā viena no aktivitātēm ir labās prakses piemēri, kas tiek iegūti pieredzes apmaiņas braucienos dažādās partneru pārstāvētajās valstīs. 2012. gadā projekta partneri tikušies Ziemeļkarēlijā Somijā, Granadas pilsētā Spānijā, Rietumu reģionā Īrijā, Balatona ezera reģionā Ungārijā, kā arī Vidzemes plānošanas reģionā. Projekta partneru pieredzes ir dažādas tāpat kā veidi, kādos senioru tūrists tiek uzrunāts. Projekta partneri vizītes laikā Vidzemes plānošanas reģionā apmeklēja Līgatnes rehabilitācijas centru, “Baņutas operas muzeju”, Valmieras pilsētu un muzeju, kā arī Dikļu pili. Ārzemju partneri savas vizītes organizēja, balstoties uz divām mērķgrupām - aktīviem, veseliem senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, Īrijā veikts pētījums, kas apliecina, ka senioru tūrists ir gatavs tērēt papildu līdzekļus par komfortu, kas senioram garantē patīkamu un mierīgu atpūtu. Tāpat seniori ir ieinteresēti piedalīties dažādos tematiskajos pasākumos, kur atrastu sev līdzīgi domājošos. Katrā no pieredzes apmaiņas braucieniem Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti guvuši nozīmīgu pieredzi, ko iespējams pārmantot arī Latvijā. Ungārijas pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās arī Līgatnes rehabilitācijas centra galvenā ārste Ingrīda Tambora. Ungārijas braucienā speciāliste iepazinās ar termālo ūdeņu SPA centra piedāvātajiem pakalpojumiem, atpūtas iespējām ārpus SPA teritorijas, kā arī Balatona ezera piedāvātajiem pakalpojumiem senioriem, piemēram, brīvā laika pavadīšanas iespējām ar ģimeni. Vairāk par pieredzes apmaiņas braucieniem lasiet šeit: Latvija - Vidzemes plānošanas reģions
2012. gada nogalē Vidzemes plānošanas reģions uzsācis senioru pilotaptauju, lai noskaidrotu senioru vajadzības un vēlmes Vidzemē. 2013. gada sākumā sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu plānots uzsākt vērienīgāku aptauju, kuras laikā tiks noskaidrotas senioru vēlmes un ieteikumi Vidzemes tūrisma attīstībai.
Projektā ‘’Piesārņoto vietu salīdzinoša novērtēšana’’ 2012. gads ir bijis aktīvas projekta ieviešanas laiks. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta partneriem no Esterjetlandes reģiona Zviedrijā, Igaunijas vides pārvaldes, Tallinas pilsētas domes Vides departamenta, Somijas Vides institūta, Hāmes ekonomiskās attīstības, vides un transporta centra Somijā, Motalas pašvaldības Zviedrijā, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ir piedalījies vairāku izglītojošu semināru ieviešanā, izveidojies Ģeoinformācijas sistēmas (ĢIS) attēlojumu par potenciāli piesārņotām un piesārņotam vietām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, kā arī uzsācis darbu pie piesārņotas vietas attīstības koncepcijas- teritorijas plāna izstrādes.
Projekta ietvaros organizēti vairāki semināri ar dažādiem mērķiem – sākot no teritorijas plānošanas speciālistu izglītošanas par piesārņoto vietu plānošanu, turpinot ar projekta partneru kopējas izpratnes veidošanu par piesārņoto vietu uzskaiti, klasificēšanu, sanāciju un citiem ar piesārņojumu saistītiem procesiem. Semināri norisinājās gan starptautiskā, gan vietējā līmenī. Par vairāku semināru ieviešanu atbildīgs bija arī Vidzemes plānošanas reģions. Piemēram, Helsinkos 2012. gada 9. un 11. maijā norisinājās semināri projekta partneriem par piesārņotām būvēm, kuros vides eksperte no Latvijas - Marita Nikmane - (SIA ‘’Grupa 93’’) lasīja lekciju par piesārņoto būvju iedalījumu un Latvijas pieredzi, strādājot ar degradētajām teritorijām. Tāpat semināra laikā projekta partneri dalījās savā pieredzē, kur Vidzemes plānošanas reģiona piemēru par degradētajām teritorijām stāstīja Cēsu novada domes projektu un vides speciāliste Inta Ādamsone. Pagājušā gada 30. augustā ekoloģiskajā saimniecībā “Lielkrūzes’’ norisinājās seminārs pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistiem ‘’Piesārņojuma risku novērtēšana’’, kurā speciālisti no SIA ‘’Venteko’’ Vidzemes pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistiem skaidroja iespējamā piesārņojuma risku novērtēšanu un tā apdraudējuma mazināšanu ar telpiskās plānošanas rīkiem. Papildu semināriem 2012. gada vasarā projekta ietvaros sagatavots ĢIS datu slānis par potenciāli piesārņotām un piesārņotām vietām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, kas izmantojams kā praktisks rīks teritorijas plānošanai. ĢIS datu bāzē iekļautas vietas, kuras oficiāli reģistrētas, kā piesārņotas vai potenciāli piesārņotas. Pagājušajā gadā uzsākts arī aktīvs darbs pie piesārņotas vietas attīstības koncepcijas - teritorijas plāna izstrādes. Piesārņotas vietas attīstības koncepciju - teritorijas plānu paredzēts izstrādāt kā pilotprojektu, kurš demonstrētu kādas piesārņotas vietas integrāciju vidē. Par teritoriju, kurai izstrādāt attīstības koncepciju - teritorijas plānu, izvēlēta centrālās katlumājas apkārtne Cēsīs, iekļaujot tajā arī slēgtā dolomīta karjera teritoriju, kas ir lielākā ūdenstilpne Cēsīs. Paralēli attīstības koncepcijas - teritorijas plāna izstrādei notiek arī rokasgrāmatas par piesārņotu vietu plānošanu sagatavošana. Attīstības koncepciju - teritorijas plānu sagatavo SIA ‘’Reģionālie projekti’’, savukārt rokasgrāmatu par piesārņotu vietu plānošanu - SIA ‘’Venteko’’. Iecerēts, ka minētie darbi tiks pabeigti līdz šī gada martam. Tomēr darbs pie teritorijas izpētes projektā vēl turpināsies līdz pat projekta noslēgumam. 2013. gads ir projekta noslēguma gads, tāpēc tajā iecerēti vairāki kopēji projekta partneru semināri un konferences, kurās būs iespējas dalīties projekta laikā gūtajā pieredzē un demonstrēt projekta rezultātus. Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā - Jānis Antons - uzsver, ka “Piesārņoto vietu salīdzinoša novērtēšana’’ visiem projekta partneriem ir devis jaunu un plašāku izpratni par piesārņojumu, tā radītajiem riskiem, ietekmes mazināšanu, t.sk., kā instrumentu izmantojot arī teritorijas plānošanu. Projektā gūtās zināšanas un apgūtā pieredze atklājušas arī daudzus neatbildētus jautājumus, piemēram, par piesārņojuma uzskati, kaitīguma līmeņiem, sanācijas metodēm un ekonomisko efektivitāti. Katrs no minētajiem jautājumiem ir padziļinātas izpētes vērts.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
