.png)
|
Arhīva kalendārs
Programmas ietvaros būs iespēja sadarboties pētniecības, inovāciju, vides, resursu un uzņēmējdarbības jautājumos. Projektu atbalstam ir paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Lai sekotu līdzi konferences norisei, būs iespējams to vērot tiešsaistes translācijā programmas mājaslapā http://www.interreg4c.eu/europecooperates/webstream Papildu informācija par programmu ir pieejama tās mājaslapā http://www.interreg4c.eu/
No 2.-4. decembrim Toilā, Igaunijā notiks projekta „Via Hanseatica” noslēdzošā darba grupas un uzraudzības grupas tikšanās, kuras laikā, galvenokārt, tiks diskutēts par tūrisma maršruta „Via Hanseatica” uzturēšanu pēc projekta noslēguma. Projekta partneri visās trīs valstīs izteikuši vēlēšanos līdz šim radītos rezultātus uzturēt arī pēc projekta noslēguma, tāpēc svarīgi definēt turpmākos soļus, kā attīstību virzīt, sadalot atbildības un pienākumus starp visām projektā iesaistītajām pusēm. Paredzams, ka nākamgad turpināsies darbs pie „Via Hanseatica” tūrisma piedāvājuma popularizēšanas gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Krievijā. Nenoliedzami „Via Hanseatica” tūrisma maršruts tiks attīstīts arī nākotnē, jo maršrutu iespējams integrēt gan citos maršrutu tīklos, gan to iespējams arī paplašināt, pievienojot Lietuvas un Polijas tūrisma piedāvājumu, tā kā oriģinālais vecais Hanzas ceļš vedis līdz pat Lībekai, Vācijā. Sanāksmes laikā tiks apskatīti arī potenciālie finansējuma avoti, kas ļautu veiksmīgi turpināt aizsākto maršruta attīstību tuvākajā nākotnē. Visas projekta „Via Hanseatica“ aktivitātes bija vērstas uz šī maršruta popularizēšanu, un konkrētu ieguvumu ir daudz - apmācīti tūrisma uzņēmēji un gidi, izstrādāti tematiskie maršruti, izveidota mobilā aplikācija un ceļojuma plānotājs, grāmata – ceļvedis, uzlabota tūrisma infrastruktūra un maršruta vizuālā atpazīstamība, attīsta sadarbība starp vietējiem tūrisma uzņēmējiem un kolēģiem Igaunijā un Krievijā.
Pirmā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) attīstības dokumentu publiskās apspriešanas sanāksme norisinājās 27. novembrī Vidzemes augstskolā, Valmierā. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 cilvēku, to starpā gan uzņēmēji, gan pašvaldību un NVO pārstāvji no Vidzemes. Sabiedriskā apspriešana tika rīkota, lai vidzemniekus iepazīstinātu ar dokumentu izstrādātajām redakcijām un uzklausītu sabiedrības viedokli. Sanāksmes laikā VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa iepazīstināja ar dokumentu izstrādes procesu, kas sācies jau gada sākumā, kā arī izklāstīja dokumentu mērķus un nozīmi Vidzemes reģiona turpmākajā attīstībā. Savukārt attīstības dokumentu izstrādes eksperti Krišjānis Veitners un Visvaldis Valtenbergs iepazīstināja ar pašreizējām dokumentu redakcijām, kā arī uzklausīja sanākušo interesentu komentārus. Pasākumu vadīt bija uzticēts nevalstiskajai organizācijai „Valmieras novada fonds” ar mērķi panākt aktīvu NVO līdzdalību dokumentu izstrādē un stiprināt viņu kapacitāti un zināšanas par reģionāla līmeņa dokumentiem.
Pasākuma otrajā daļā darba process norisinājās darba grupās, kuru mērķis bija paskatīties uz Vidzemi kā uz teritoriju un meklēt attīstības iespējas un potenciālu tām vietām, kurās šobrīd nav novērojama resursu koncentrācija, līdz ar to ir jāmeklē vietas pievilcību veicinoši impulsi. Darba grupas iedalījās atbilstoši izvirzītajiem stratēģiskajiem virzieniem – cilvēks, ekonomika un teritorija. Katras grupas dalībnieki strādāja pie konkrētās jomas izaicinājumiem un risinājumiem teritorijas pievilcības paaugstināšanai. Šāda Vidzemes iedzīvotāju iesaiste plānošanas dokumentu izstrādes procesā ļauj gūt pēc iespējas plašāku mandātu dokumentos iekļaujamam saturam. Darba grupu ietvaros izstrādātais materiāls tiks izvērtēts, pilnveidojot attīstības plānošanas dokumentu redakcijas. Dalībnieku iesaistīšanās un aktīvās diskusijas darba grupās liecina par vidzemnieku ieinteresētību reģionālajā attīstībā. Šāds viedokļu apmaiņas process ļauj arī pašiem dalībniekiem uzzināt ko jaunu, paplašināt savu redzesloku un paskatīties uz apkārtējiem procesiem reģionālā perspektīvā. Atgādinām, ka līdz 14. decembrim turpinās publiskā apspriešana VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030. gadam un VPR Attīstības programmas 2014.-2020. gadam projektiem. Aicinām aktīvi iesaistīties un sniegt savus komentārus par dokumentiem VPR mājaslapā sadaļā „Attīstības plānošana” - „Sabiedrības līdzdalība”, aizpildot aptaujas anketu. Nākamā publiskās apspriešanas sanāksme norisināsies 12. decembrī plkst. 11:00 Alūksnes novada domē, Dārza ielā 11. VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma ir reģionālās politikas attīstības plānošanas dokumenti, kas kalpo kā vadlīnijas reģiona attīstības plānošanas dokumentu ieviešanā un reģiona vietējo attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ietver ilgtermiņa attīstības redzējumu, mērķus, prioritātes, telpiskās attīstības perspektīvu. Attīstības programma ietver reģiona vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzienus, uzdevumus un rīcības plānu to ieviešanai. Dokumenti tiek izstrādāti projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros. Tas tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit. Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv 2. decembrī Rīgas Mākslas telpā norisinājās Zviedrijas biznesa balvas (Swedish Business Awards) pasniegšanas ceremonija, kurā piedalījās arī Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera uzņēmumi – SIA „Felici” un SIA „Valmiermuižas alus”. 2012. gadā Vidzemes plānošanas reģions Zviedrijas biznesa balvai izvirzīja uzņēmumu SIA „Aloja Strarkelsen”, kas iekļuva finālā kategorijā „Ilgtspējības izaugsmes balva”, savukārt šogad tika izvirzīti divi citi klastera uzņēmumi. SIA „Felici” tika pieteikts nominācijai „Gada jaunais uzņēmējs” (Young Entrepreneur of the Year Award) un SIA „Valmiermuižas alus” – nominācijai „Ilgtspējības izaugsmes balva” (Sustainable Growth Award). Abi uzņēmumi iekļuva trīs labāko uzņēmumu vidū katrs savā nominācijā.
Kā atzina abu uzņēmumu pārstāvji Alise Balgalve un Aigars Ruņģis, tā bija vērtīga pieredze– piedalīties šādā pasākumā un iegūt sadarbības kontaktus. Tas, ka uzņēmumi iekļuva labāko trijniekā, dod pozitīvu stimulu attīstīties un darboties tālāk. Biznesa balvas pasniegšanas ceremonijā piedalījās Zviedrijas vēstnieks Latvijā V. E. Henriks Landerholms (Henrik Landerholm), Zviedrijas Lauksaimniecības ministrs Svens Ēriks Buhts (Sven-Erik Bucht), kā arī viens no lielākajiem Zviedrijas uzņēmumiem „Saab”. Uzņēmums nodarbojas ar automašīnu un avio tehnikas ražošanu. Zviedrijas vēstnieks Latvijā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas un Zviedrijas ciešās uzņēmējdarbības saites, kā arī akcentēja, ka Latvijā ir daudz veiksmīgu uzņēmējdarbības piemēru un aicināja uzņēmējiem būt neatlaidīgiem un drosmīgāk censties iekļūt ziemeļvalstu tirgos. Zviedrijas biznesa balva tika dibināta 2006. gadā ar mērķi izcelt veiksmīgas uzņēmējdarbības piemērus, uzsverot biznesa attīstību, sadarbību, inovācijas un ieguldījumu sabiedrībā. Iniciatīva akcentē uzņēmējdarbības starptautisko raksturu, un kalpo kā atskaites punkts mērķu sasniegšanai. Pasākuma kulminācija ir balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tiek apbalvoti vissekmīgākie vietējie un starptautiskie uzņēmumi. 26. novembrī SIA „Valmiermuižas alus” pārstāvniecībā Rīgā tika pieņemts lēmums par biedrības „Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris” dibināšanu, apstiprināti statūti un biedrības valde. Lēmumu par biedrības dibināšanu parakstīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, SIA „Aloja-Starkelsen” ģenerāldirektors Jānis Garančs, SIA „Valmiermuižas alus” valdes loceklis Aigars Ruņģis, SIA „Felici” valdes priekšsēdētāja Alise Balgalve un APP „Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūts” direktore Arta Kronberga.
Biedrības mērķis ir sekmēt veselīgas, augstvērtīgas un drošas pārtikas ražošanas un pārstrādes attīstību un patēriņa pieaugumu. Klastera galvenie uzdevumi:
Atzinību un pozitīvu novērtējumu par pieņemto lēmumu izsaka arī pārtikas klastera sadarbības partneri - Latvijas IT klasteris un Latvijas loģistikas klasteris, kā arī klastera ilgtermiņa sadarbības partneri Zviedrijā „IDEON Agro Food” pārtikas klasteris. 1.-2.decembrī Vidzemes skolu dabaszinātņu skolotāji devās jau otrajā pieredzes apmaiņas braucienā, ar mērķi aplūkot, kā Vidzemē pēc ERAF aktivitātes „3.1.3.1. Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” projektu īstenošanas mācību darbā tiek pielietoti jauniegūtie materiāltehniskie līdzekļi un pedagogu zināšanas, un kā skolas veido dažādu iniciatīvu mijiedarbību, lai uzlabotu dabaszinātņu apguvi. Šī brauciena laikā skolotāji viesojās Valmieras pilsētas, Rūjienas, Naukšēnu un Valkas novadu skolās. Pieredzes brauciens tika iesākts, apmeklējot jauno Vidzemes augstskolas inženierzinātņu kompleksu, kas tapis ERAF īstenotā projekta „Vienota, moderna un personām ar funkcionāliem traucējumiem piemērota prioritāro studiju virzienu studiju kompleksa izveide Vidzemes Augstskolā” ietvaros. Augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors Visvaldis Valtenbergs un Inženierzinātņu fakultātes dekāns Arnis Cīrulis iepazīstināja ar augstskolu, kā arī pievērsās jautājumam par nepieciešamām skolēnu prasmēm un kompetencēm, lai veiksmīgāk uzsāktu studiju procesu. Kā atzina V.Valtenbergs, trīs nozīmīgākās problēmas, ar kurām aizvien vairāk nākas saskarties jaunuzņemto studentu vidū ir fiziskās veselības pasliktināšanās, uzmanības noturēšanas grūtības, kā arī solījumu turēšanas/atbildības sajūtas trūkums. Skolotāji izmantoja iespēju arī aplūkot jaunizbūvēto inženierzinātņu kompleksu un iepazīties ar moderno tehnoloģiju aprīkojumu augstskolā.
Valmieras Viestura vidusskolā skolotāji ar lielu interesi klausījās Eko skolas koordinatores Sarmītes Balodes stāstītājā par skolas darbošanos vides izglītības jomā, integrējot dažādas ar vides jautājumiem saistītas tēmas vairākos mācību priekšmetos. Par vienu no šī brauciena pārsteidzošāko objektu dalībnieki atzina Valmieras Valsts ģimnāziju. Skolas dabaszinātņu skolotājas dalījās informācijā par skolā izveidoto Jauno biologu un mediķu skolu, Jauno fiziķu skolu, Jauno ķīmiķu skolu, kā arī par Matemātikas skolu, kuras tiek organizētas, lai darbotos ar tiem skolēniem, kuriem ir daudz padziļinātāka interese par dabaszinātnēm. Kā uzsvēra Jauno fiziķu skolas koordinatore, Valmieras Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Inese Purmale, skolēniem ir jādod iespēja redzēt tālāk un plašāk, un tad arī būs daudz labāki rezultāti. Šajās aktivitātēs iesaistās ne tikai Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni, bet arī skolēni no citām Valmieras, kā arī tuvāko novadu skolām. Brauciena dalībniekiem skolas pārstāvji deva iespēju aplūkot izstāžu zāli ledus pagrabā, skolas bibliotēku un austuvi, kā arī skolas teritorijā izveidoto dabas taku, observatoriju, kā arī praktiski darboties 3-D klasē.
Brauciena otrajā dienā dalībniekus patīkami pārsteidza Rūjienas vidusskola. Skolas bioloģijas skolotāja Līga Āboltiņa–Žīgure dalījās pieredzē ar balsošanas iekārtu izmantošanu stundās, kā arī par citiem stundās izmantojamiem materiāltehniskajiem līdzekļiem. Taču vislielāko interesi pasākuma dalībniekos izraisīja skolotājas stāstītais un rādītais par Vides spēlēm, kuras Rūjienas vidusskolā izstrādā un spēlē jau vairākus gadus. Pārsteidza skolotājas degsme, daloties pieredzē, kā arī viņas vēlēšanās dalīties ar sagatavotajiem materiāliem ar saviem kolēģiem no citām Vidzemes skolām. Rūjienas vidusskolā bija iespēja ielūkoties, kā skolēni fizikas stundā veic praktisko darbu, savukārt pašiem skolotājiem bija sagatavots ķīmijas praktiskais laboratorijas darbs. Fizikas praktisko darbu aplūkot bija iespējams arī Naukšēnu vidusskolā, kas no līdz šim apskatītajām skolām atšķīrās ar to, ka šajā skolā fizikas, ķīmijas un bioloģijas praktiskie darbi tiek veikti vienā apvienotā laboratorijā.
Pēdējā no brauciena laikā apmeklētajām skolām bija Valkas ģimnāzija, kas bija parūpējusies par ļoti pārdomātu un strukturētu vizīti. Valkas novada pašvaldības Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks iepazīstināja ar situāciju izglītībā Valkā kopumā, savukārt skolas direktore Lilita Kreicberga iepazīstināja ar skolu. Par skolas aktivitāti dažādos vides projektos pieredzē dalījās direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra. Valkas ģimnāzija nodrošināja skolotājiem iespēju piedalīties stundu vērošanā, piedāvājot atklātās matemātikas un bioloģijas stundas, kā arī mehānikas pulciņa nodarbību. Mājupceļā brauciena dalībnieki paviesojās Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejā, iepazīstoties ne tikai ar Strenču novada vēsturi, bet arī ar slimnīcas vēsturi un dažādajām ārstēšanas metodēm laika griezumā. Gluži kā iepriekšējā braucienā, arī pēc šī brauciena tika saņemti vērtējumi, ka šāda veida pieredzes iegūšana ir ļoti noderīga ne tikai lai palūkotos, kā strādā kolēģi citās Vidzemes skolās, bet arī lai gūtu jaunas idejas un ierosinājumus savam tālākajam ikdienas darbam. Nākamais pieredzes apmaiņas brauciens tiek plānots provizoriski 2015.gadā aprīlī, cerot iepazīties tuvāk ar Madonas, Cēsu, Ērgļu un tiem tuvāko novadu skolām. Saņemt sīkāku informāciju par pieredzes apmaiņas pasākumiem, kā arī tiem pieteikties, var rakstot uz e-pastu maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv. Pieredzes apmaiņas braucieni dabaszinātņu skolotājiem tiek organizēti ESF, ERAF un KF projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros.
Novembra vidū projekta „BUILD UP Skills FORCE” pārstāvji Agris Kamenders (Rīgas plānošanas reģions) un Aija Rūse (Vidzemes plānošanas reģions) devās uz Briseli, lai tiktos ar pārējiem stratēģiskās iniciatīvas „Build up Skills” projektu ieviesējiem no visas Eiropas un apmainītos pieredzēm, kā arī apmeklētu Ēku energoefektivitātes direktīvas (Energy Performance of Buildings Directive) dalībvalstu sanāksmi. Šādas sanāksmes ir būtiskas, lai katrs iniciatīvas ieviesējs pastāstītu par sava projekta attīstības gaitu, gan arī uzklausītu citu pieredzi un kopīgi strādātu pie problēmjautājumu risināšanas. Tikšanās laikā tika organizētas vairākas darba grupas, kurās tika diskutēts par būtiskiem jautājumiem, kas tieši ietekmē projektu veiksmīgu ieviešanu. Sarunās tika rastas gan jaunas idejas, kā risināt pašmāju problēmsituācijas, gan tika dibināti arī kontakti ar citu valstu pārstāvjiem, īpaši vēršoties pie tiem, kuru pieredze lieti varētu noderēt veiksmīgai projekta ieviešanai Latvijā. Interesanta pieredze uzklausīta jautājumā par būvlaukumā strādājošo kvalifikācijas diferencēšanu – Igaunijā strādājošo kategorijas jau ieviestas, savukārt Īrijā ir nodoms ieviest t.s. strādnieku pases, kurās tiek veikti ieraksti par apmācībās iegūtajām zināšanām. Tādējādi radīts stimuls arī strādniekiem būt ieinteresētiem savu zināšanu un kvalifikācijas celšanā par energoefektīvu būvniecību, jo kļūstot par speciālistiem, no tā atkarīgs gan prestižs, gan arī atalgojums. Tāpat tika diskutēts par to, cik specifiskām šādām apmācībām būtu jābūt, lai tās spētu sniegt nepieciešamās zināšanas par energoefektīvu būvniecību, kā tās integrēt profesionālās izglītības sistēmā, kā arī, vai šādai izglītībai vispār būtu pieprasījums. Darba grupu laikā tika paskatīti arī jautājumi par iespējamiem finansēšanas modeļiem – no kādiem avotiem varētu segt šādu apmācību programmu ieviešanu, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams piesaistīt un cik efektīvi darbotos pašu strādnieku līdzmaksājumu sistēma. Lai arī pēc sākotnēji piešķirtajiem Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem varētu rosināt strādniekus iesaistīties apmācībās ar pašu līdzfinansējumu, diskusijās vairākkārt tika pausta pārliecība, ka šādā gadījumā jābūt konkrētam motivējošajam faktoram – piemēram, pēc apmācībām tiek iegūts sertifikāts, kas garantē arī lielāku atalgojumu. Tāpat darba grupās tika diskutēts par būvniecībā strādājošo iegūtās izglītības un prasmju atzīšanu starp vairākām valstīm. Piemēram, ja strādnieks ieguvis pēc mācībām Latvijā sertifikātu, to atzītu arī darba devējs būvlaukumā Zviedrijā. Ņemot vērā, ka vairākās valstīs projekta ieviešana ir tikai uzsākšanas fāzē, vairākas valstis izteica vēlmi tikties atkal pēc kāda laika un apmainīties ar projekta ieviešanas stratēģijām tad, kad būs izstrādāti konkrēti risinājumi par apmācību ieviešanu, metodēm, kā arī izstrādāts plāns, kā radīt pieprasījumu pēc kvalitatīva darba veicējiem.
Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv ; tālr. 29145442 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; tālr.29454752 Turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi iesākto tradīciju, vienu reizi gadā vienkopus pulcēt reģiona pašvaldību attīstības speciālistus un palūkoties uz gadā paveikto, ir aizritējusi Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību speciālistu konference, kurā piedalījās vairāk kā 50 dalībnieki. Šogad konference tika veltīta audiovizuālajai jomā reģionā, jo nozares izaugsmei ir potenciāls un vajadzīgie priekšnosacījumi, lai attīstītu Vidzemi par izcilu vietu radošam digitālam darbam pievilcīgā vidē. Par veiksmīgiem piemēriem radošās digitālās uzņēmējdarbības attīstībai stāstīja Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora, Madonas un Cēsu novada pašvaldību un Vidzemes Augstskolas pārstāvji. Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Vidzemes Augstskola ir svarīgs virzītājspēks audiovizuālās jomas attīstībai reģionā, jo pēc augstskolas absolvēšanas daudzi jaunie speciālisti izvēlas biznesa inkubatorā uzsākt savu uzņēmējdarbību audiovizuālajā jomā. Nereti no idejas izveidojas ilgtspējīgs uzņēmums. Veiksmīgi piemēri ir SIA „80 Art”, kurš nodarbojas ar radio reklāmu izveidi un SIA „FunGenerationLab”, kura darbības sfēra ir spēļu radīšana mobilajām ierīcēm. Tāpat konferences laikā tika sniegts atskats uz šajā gadā paveikto. 2014. gads Vidzemes plānošanas reģionam ir nozīmīgs, jo noslēdzas vairāki projekti, dodot savu ieguldījumu reģiona attīstībai tūrisma, uzņēmējdarbības, izglītības un transporta jomā. Lai risinātu sabiedriskā transporta lielāku pieejamību, Vidzemes plānošanas reģions ir nolēmis ieviest papildinošu transporta veidu „Transports pēc pieprasījuma”. Tas ir ar dispečera starpniecību vai mobilās aplikācijas palīdzību pieteikts brauciens lietotājam ērtā laikā un vietā. Savukārt, rūpējoties par tūrisma nozares un uzņēmējdarbības attīstību, projekta „Via Hanseatica” ietvaros ir izveidots tūrisma uzņēmēju sadarbības tīkls un mobilā aplikācija ceļotājiem. Pateicoties projekta „Health4Growth” aktivitātēm, Vidzemes plānošanas reģions ir vienīgais Latvijas reģions, kuram ir izveidota sabiedrības veselības stratēģija. Stratēģijas mērķis ir radīt reģionālu ilgtermiņa skatījumu uz sabiedrības veselības jomu un parādīt virzienus, kuros veicināt attīstību. Projektu gaitā izveidotie dokumenti ir bijuši nozīmīgs atbalsts, veidojot Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentus.
Lai reģions un pašvaldības sekmīgi attīstītos, veidotu jaunas darbavietas un veicinātu ekonomisko izaugsmi, ir nepieciešams piesaistīt investīcijas, profesionālu darbaspēku, attālinātā darba veicējus un uzņēmumus. Liela nozīme resursu piesaistē ir pašvaldību un vietu pievilcībai, ko var attīstīt ar stratēģisku zīmolvedību un vietas mārketingu. Mūsdienās plaši pieejamie dažāda veida ģeotelpiskās informācijas dati, programmatūra un IT risinājumi var kalpot kā lieliski rīki profesionāla vietas mārketinga īstenošanai. Lai diskutētu par risinājumiem un iespējām, 11. decembrī Vidzemes koncertzālē „Cēsīs” (izstāžu zālē) notiks seminārs “Vietas mārketings darbaspēka un investīciju piesaistei, izmantojot ģeomātikas rīkus”. Seminārs sniegs iespēju pašvaldību speciālistiem, uzņēmējiem un citiem interesentiem apgūt praktiskas zināšanas par to, kā pareizi īstenot stratēģisku vietas zīmolvedību un mārketingu, kādas iespējas sniedz dažādi ģeomātiskie rīki un IT risinājumi, un kā šīs iespējas izmantot ikdienas darbā, piesaistot teritorijai investīciju un cilvēkresursus. Dienaskārtība pieejama šeit. *Ģeomātika ir zinātnes virziens, kas balstīts uz ģeotelpiskās informācijas ieguvi, apstrādi un izmantošanu.
Ar ziņu lapu angļu valodā varat iepazīties šeit. Par projektu: Tā galvenais uzdevums ir veicināt starptautiskas nozīmes sadarbību un pieredzes apmaiņu starp projekta partneru reģionu uzņēmējiem un augstskolām, meklējot risinājumus audiovizuālās jomas straujākai attīstībai Eiropā. Līdz šim projektā ir veikts detalizēts audiovizuālā sektora izvērtējums Vidzemē, kas parādījis, ka Vidzemē ir liels potenciāls un vajadzīgie priekšnosacījumi jomas attīstībai. Dokumentā skatīti gan audiovizuālās jomas attīstības priekšnosacījumi, gan vērtēts arī institucionālais atbalsts un finansējums sektora attīstībai. Tāpat pētīta likumdošana un izglītības iespējas, arī galvenie audiovizuālā satura izplatīšanas kanāli. Ar detalizētu sektora izvērtējumu varat iepazīties šeit. Papildu informācija:
Šī gada vasarā Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Riverways ietvaros tika uzsākta akcija “Upes oga” ar mērķi aicināt iedzīvotājus pavadīt brīvo laiku pie upēm, ezeriem un jūras krastā. Akcijas ideja bija ne tikai sniegt pozitīvu impulsu cilvēkiem atpūsties pie ūdens, bet arī aicināt kaimiņus laivot - latviešus Igaunijā un igauņus Latvijā, izceļot laivošanu kā lielisku aktīvās atpūtas veidu – līdzīgi kā riteņbraukšana, skriešana, došanās pārgājienā vai cita aktīvā atpūta dabā.
Akcija “Upes oga” notika no 15. jūlija līdz 15. novembrim, kuras laikā ikviens tika aicināts braukt ar laivu un reģistrēt vienu braucienu Latvijā un vienu - Igaunijā. Uzdevums bija gana sarežģīts, jo braukt laivot uz citu valsti, lai arī attāluma ziņā tas nemaz nebūtu tik tālu, tomēr ir izaicinājums. Nolaivojot vienu maršrutu Igaunijā un vienu Latvijā, varēja laimēt vērtīgas balvas - gan brīvdienu atpūtu Igaunijā 4 personām, gan Jāņa Sētas karšu komplektu „Ar karti dabā”. Spriežot pēc dalībnieku reģistrācijas, laivošana ik vasaru ir vienreizējs pasākums, kad tiek nolaivots kāds no klasiskajiem upju maršrutiem, piemēram, pa Gauju. Bet ir arī daži piemēri, kas parāda, ka var piedzīvot īstu laivošanas vasaru, piemēram, viena no laimētājām Jana Bērziņa kopā ar draugiem šovasar laivoja gan pa Gauju, gan pa Braslu, Pededzi un Salacu, gan paviesojās Igaunijā, nobraucot Mustajogi. Balvas - brīvdienu atpūtu Igaunijā “Nāc un atklāj brīnumzemi bērniem Veru novadā” - saņēma Agnese Fogele, relaksējošu nedēļas nogales atpūtu jūras krastā Lēnemā novadā – Inese Lasmane, piedzīvojumu nedēļas nogali Otepē, Valgas reģionā – Juris Zaķis, Jāņa Sētas karšu komplektus “Ar karti dabā” - Jana Bērziņa, Anita Bagāta, Marija Lavruhina. Arī igauņi tika aicināti laivot vienu maršrutu Igaunijā un vienu – Latvijā. Jāatzīst, ka interese par akciju abās valstīs bija ļoti līdzīga. Balvas – nedēļas nogales atpūtu Gaujas nacionālajā parkā, ko piedāvā Enter Gauja, saņem Liina Sadam, nedēļas nogales atpūtu Slīteres nacionālajā parkā un Dundagā – Janno Hansson, nedēļas nogales atpūtu Tukuma novadā – Ellen Emilie Laaksonen. Akcijas laikā visvairāk dalībnieku reģistrējuši braucienus pa Latvijā iecienītākajām upēm - Gauju, Salacu, Abavu, Pededzi un Ventu, tajā pašā laikā bija reģistrēti laivojumi pa mazāk zināmām upēm – Tebru, Roju, Durbi un Misu. Līdzīgi Igaunijā ir populārākās laivošanas upes – Vehandu un Ahja, kā arī laivošana pa jūru Pērnavas līcī, bet reģistrēta arī laivošana pa mazākām un maz zināmākām upītēm - Vainameri, Mustajogi, Kasari, Raudna. Akcijas ietvaros īpaši populāras bijušas robežupes, tādējādi ķerot divus zaķus vienā maisā – Gauja jeb Koiva un Omuļupe jeb Ihne. Kopumā akcijā piedalījās 37 laivu nomas no Latvijas ar 1140 laivām, savukārt no Igaunijas 17 laivu nomas ar 446 laivām. Visvairāk dalībnieku bija reģistrējušies no laivu nomām “Loodusturism.ee” Igaunijā un „Gaujas krasts” Latvijā. Akcijas laikā tika izveidots informatīvs materiāls ar karti, kur interesenti varēja ērti izvēlēties upi, pa kuru laivot. Pārstāvis no “Jenču laivām” atzīst, ka laivošanai Latvijā ir ļoti sezonāls raksturs, lai gan šoruden gan akcijas publicitātes dēļ, gan skaistā rudens laika dēļ laivošana pa nedēļas nogalēm vēl aktīvi turpinājusies arī septembrī un oktobrī. Rudens laivošanai ir īpaši piemērots, lai baudītu zelta rudeni un vēl pēc lapu nokrišanas no upes iespējams vērot skaistas dabas ainavas, kuras vasarā aizsedz koku lapas. Projekta Riverways koordinatore Aiga Petkēvica stāsta, ka ar nākošās sezonas sākumu klājā nāks arī detalizētas laivojamo upju kartes ar praktisku informāciju – kur sākt laivošanu, kur nakšņot un ko apskatīt. Kopumā tiks izdotas vairāk kā 40 upju kartes. Savukārt Upes ogas mājas lapa - www.upesoga.lv un www.seikleveel.ee kļūs par informācijas avotu ikvienam laivotgribētājam, jo te atradīsies informācija par laivošanas maršrutiem vairāk kā par 80 upēm Latvijā un Igaunijā, kā arī jūras laivošanas maršruti. Jau šovasar ir attīrītas vairākas upes gan Latvijā, gan Igaunijā, kas tagad ir pieejamas ērtai laivošanai. Upju tīrīšanas darbus plānots turpināt arī nākamajā gadā. Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tiek ieviests projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways. Projekts tiek īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros un tā mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit. Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
9. decembrī uzņēmuma SIA „Rozīne” - Skrīveru mājas saldējuma telpās notika Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera tikšanās, kurā klātesošie pārrunāja klastera nākotnes perspektīvas un atskatījās uz paveikto. Kā zināms klastera dalībnieki ir pieņēmuši lēmumu par biedrības „Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris” dibināšanu. Notikušajā sanāksmē tika pārrunāti turpmākie attīstības soļi un prioritātes. Turpmākie biedrības uzdevumi ir censties aktīvāk apgūt eksporta tirgu un vēl vairāk veicināt savstarpējo klastera biedru sadarbību. Sanāksmē tāpat tika apspriesta ideja par kopīgu klastera zīmola izveidi. Viena no klastera prioritātēm ir fokuss uz starp-industriju sadarbību. Lai paplašinātu savu darbību, ir plānots piesaistīt jaunus sadarbības partnerus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šobrīd klasterī darbojas dažādi pārtikas nozares uzņēmumi, kā arī vairākas izglītības, pētniecības iestādes un asociācijas - kopskaitā 31 dalīborganizācija no Vidzemes, Rīgas un Pierīgas. Klasteris aktīvi sadarbojas ar citām pārtikas klasteru organizācijām Baltijas jūras reģionā – Zviedrijas „Ideo Agroo Food”, Dānijas „Agro Tech”, Vācijas „FoodRegio”, Somijas „Foodwest” un ar citu nozaru klasteriem Latvijā.
Šodien, 18. decembrī, sākas projektu pieteikumu pieņemšana Centrālās Baltijas jūras reģiona programmā. Pieteikumus ir iespējams iesniegt elektroniski tam paredzētajā vietnē līdz 2015. gada 9. februārim. Programmas mājas lapā ir atrodami visi nepieciešamie dokumenti, no kuriem vis svarīgākie ir Programmas rokasgrāmata un Projekta pieteikumu aizpildīšanas vadlīnijas. Programas kopējais pieejamais finansējums projektu partneriem ir 115 miljoni eiro, kurus finansē Eiropas Regionālās attīstības fonds (ERAF). Programmas atbalstu var saņemt nacionālās, reģionālās un vietējas institūcijas un to izveidotās iestādes, nevalstiskās organizācijas un privātie partneri atbilstoši projekta ieviešanas nepieciešamībai. Programmas pārklājums ir centrālais Baltijas jūras reģions – Baltijas valstis, Somija, Zviedrija un Ālandu salas.
Seminārā pulcējās pašvaldību un dažādu organizāciju pārstāvji. Kā arī uzstājās mārketinga un zīmolvedības speciālisti – Cēsu novada Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots, arhitekts un Toms Kokins, SIA „Intro Marketing” direktors Ivo Valdovskis un SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” IT projektu vadītājs Visvaldis Gercāns. Gandrīz nevienai Vidzemes pašvaldībai līdz šim nav izstrādāta atsevišķa zīmolvedības stratēģija. Kā atzina semināra dalībnieki, konkrēta mārketinga stratēģija parasti ir izveidota tūrisma aktivitātēm pašvaldībās, jo tūrisms ir tas, kas piesaista apmeklētājus. Iemesls zīmovedības stratēģijas neesamībai ir datu un izpētes trūkums. Viens no datu veidiem ir ģeogrāfiska rakstura informācija. Piemēram, izpētot ģeogrāfiski attēlotu pašvaldības teritorijas ceļu un ielu tīklojumu, apbūvi vai dabas resursu esamību, iespējams izdarīt secinājumus par tās pozitīvajām pusēm un iespējām. Tādejādi, balstoties uz ģeogrāfiskajiem datiem un izmatojot ģeomātikas rīkus, var rast pamatu zīmolvedības stratēģijas izstrādei. *Ģeomātika ir zinātnes virziens, kas balstīts uz ģeotelpiskās informācijas ieguvi, apstrādi un izmantošanu. Seminārs notika projekta „Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS” (GRISI PLUS) projekta ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē programmas „Interreg IVC” ietvaros. Grisi Plus mērķis ir, palielinot ģeogrāfiskās informācijas un ģeomātikas instrumentu izmantošanu, veicināt lauku reģiona ekonomisko attīstību un teritorijas pievilcības veidošanu.
Bukletā ir iekļauta informācija par digitālo tehnoloģiju pieejamību reģionā, izglītības un uzņēmējdarbības iespējām un veiktajām iniciatīvām audiovizuālajā sektorā. Tāpat bukletā var atrast Vidzemes pašvaldību piemērus audiovizuālās jomas attīstībai.
Papildu informācija: Pirms Ziemassvētkiem tika noskaidroti Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra izsludinātā fotokonkursa „Vidzeme toreiz un tagad” uzvarētāji. Konkursā galveno balvu – 100 EUR ieguva Zane Jēgere, ar tilta pār Gauju Valmierā fotogrāfiju, kuras sauklis ir „Apskāviens Gaujai”. Vaira Pinzuļa iesūtītā fotogrāfija „Lai skan”, kurā attēlota rekonstruētā Valmieras mūzikas skolas ēka, ieguva 2.vietu (balvā 50 EUR), savukārt trešo vietu ieguva Aivis Stračinskis ar fotogrāfiju „Valmieriešu lepnums – jaunais tilts pār Gauju” (balvā 30 EUR). Laika posmā no 15.-21. decembrim Vidzemes plānošanas reģiona Facebook lapā ikvienam bija iespējams nobalsot par sev tīkamāko konkursa fotogrāfiju. Šajā interneta balsojumā par uzvarētāju tika atzīta Elitas Jēkabsones fotogrāfija „Viss bērnu priekam!”, kurā attēlota ERAF projekta ietvaros rekonstruētā Gulbenes pirmsskolas izglītības iestāde „Auseklītis” (balvā 30 EUR). Pavisam konkursam tika iesniegtas 14 fotogrāfijas. Konkurss norisinājās no 2014. gada 5.novembra līdz 15.decembrim Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbības nodrošināšanai” Nr. VSID/TP/CFLA/11/09/003 ietvaros. Vērtējot pieteikumus, žūrija izvērtēja ne tikai pašu fotogrāfiju, bet arī sniegto informāciju par projekta ieguvumiem.
Fotokonkursa mērķis bija sekmēt sabiedrības iesaistīšanos ES struktūrfondu projektu popularizēšanā un nodrošināt iespējami plašāku struktūrfondu publicitāti, atpazīstamību un iedzīvotāju informētību par īstenotajiem ES struktūrfondu projektiem 2007. – 2013.g. plānošanas periodā. Konkursa ietvaros jebkuram interesentam bija iespēja iemūžināt Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā īstenoto ES struktūrfondu projektu objektus/iniciatīvas, kas īstenotas piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Kohēzijas fonda.
Vidzemes plānošanas reģiona kolektīvs novēl ikvienam gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus! Visskaistākie svētki ir tie svētki, kas pavadīti kopā ar saviem mīļajiem! Savukārt Jaunajā gadā novēlam panākumus, veselību, dzīvesprieku un darbasparu! Lai Laimīgs 2015.gads!
Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot projektu TOURAGE, izstrādājis ieviešanas plānu senioru tūrisma attīstībai reģionā, pamatojoties uz projektā gūto pieredzi – labo prakšu atlasīšanu un izvērtēšanu, veiktajiem pētījumiem un izstrādātajiem dokumentiem, kā arī diskusijām ar senioru organizāciju pārstāvjiem, tūrisma speciālistiem. Ar ieviešanas plānu un labo prakšu pārņemšanas gaitu aicinām iepazīties šeit . Projekta realizācijas laikā katrs projekta partneris iepazīstināja ar piecām labajām praksēm savā reģionā, kopumā projektā - 55 praksēm. Apkopotās prakses kalpo gan kā lieliski tūrisma galamērķi, gan arī kā iedvesmas avots pašmāju tūrisma pakalpojumu attīstībai, tos pielāgojot senioru vajadzībām. No 2015. gada janvāra labo prakšu brošūras drukātā formātā būs pieejamas gan Vidzemes plānošanas reģiona senioru biedrībās, gan arī tūrisma informācijas centros.
Vidzemes plānošanas reģions citiem projekta partneriem piedāvāja iepazīt un pārņemt piecas labās prakses senioru tūrisma attīstībai – starp tām bija gan Dikļu pils piedāvājums lēnas atpūtas baudītājiem un gardēžiem, gan arī dažādas fiziskās aktivitātes un īpaši izveidotas programmas senioriem, t.sk. nūjošanas iespējas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, ko piedāvā rehabilitācijas centrs „Līgatne”. Projekta laikā tika stāstīts arī par Valmieras un apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvās padomes darbu, viena no tās izvirzītajām mērķa grupām ir seniori. Pārējos projekta partnerus iepazīstinājām arī ar Latvijas aktīvo senioru darbu, stāstot par Mazsalacas senioru biedrības „Atbalss” aktivitātēm un Gulbenes pašvaldības iniciēto senioru brīvprātīgā darba projektu. Visas projekta laikā iepazītās idejas apkopotas vienviet un izdota labo prakšu brošūra, kas lasāma arī latviešu valodā gan drukātā, gan elektroniskā versijā. Ar brošūras elektronisko versiju aicinām iepazīties šeit Projekta laikā katram no projekta partneriem bija jāpārņem vismaz viena iepazītā labā prakse senioru tūrisma attīstībai un jāievieš savā reģionā. Ļoti veiksmīga izvērtās no Spānijas aizņemtā ideja par senioriem, kas Granadas pilsētas Zinātniskajā muzejā strādā par brīvprātīgajiem gidiem un vada ekskursijas, kā arī iekārto ekspozīcijas. Veiksmīgas sadarbības rezultātā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Amatas novada pašvaldību un tūrisma informācijas centru organizēja mācības, kuru rezultātā 14 seniori no Amatas novada kļuva par brīvprātīgajiem ekskursantu pavadoņiem, sevi nosaucot par Amatas pagastu stāstniekiem. Pavadot grupas, vietējie seniori dalās ar atmiņām, pieredzi un zināšanām par faktiem un liecībām, kuras labi pārzināt var tikai vietējie iedzīvotāji. Tāpat seniori tūristiem piedāvā ekskursijas brīvā dabā, stāstot par tur sastopamām dabas veltēm, dzīvnieku pasauli utt. . Kopumā projekta laikā uzkrātās zināšanas tiks izmantotas arī turpmāk, lai seniori tūrisma objektos Vidzemē justos gaidīti.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
