Arhīva kalendārs

1.-2.decembrī Vidzemes skolu dabaszinātņu skolotāji devās jau otrajā pieredzes apmaiņas braucienā, ar mērķi aplūkot, kā Vidzemē pēc ERAF aktivitātes „3.1.3.1. Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” projektu īstenošanas mācību darbā tiek pielietoti jauniegūtie materiāltehniskie līdzekļi un pedagogu zināšanas, un kā skolas veido dažādu iniciatīvu mijiedarbību, lai uzlabotu dabaszinātņu apguvi. Šī brauciena laikā skolotāji viesojās Valmieras pilsētas, Rūjienas, Naukšēnu un Valkas novadu skolās.

Pieredzes brauciens tika iesākts, apmeklējot jauno Vidzemes augstskolas inženierzinātņu kompleksu, kas tapis ERAF īstenotā projekta „Vienota, moderna un personām ar funkcionāliem traucējumiem piemērota prioritāro studiju virzienu studiju kompleksa izveide Vidzemes Augstskolā” ietvaros. Augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors Visvaldis Valtenbergs un Inženierzinātņu fakultātes dekāns Arnis Cīrulis iepazīstināja ar augstskolu, kā arī pievērsās jautājumam par nepieciešamām skolēnu prasmēm un kompetencēm, lai veiksmīgāk uzsāktu studiju procesu. Kā atzina V.Valtenbergs, trīs nozīmīgākās problēmas, ar kurām aizvien vairāk nākas saskarties jaunuzņemto studentu vidū ir fiziskās veselības pasliktināšanās, uzmanības noturēšanas grūtības, kā arī solījumu turēšanas/atbildības sajūtas trūkums. Skolotāji izmantoja iespēju arī aplūkot jaunizbūvēto inženierzinātņu kompleksu un iepazīties ar moderno tehnoloģiju aprīkojumu augstskolā.

Valmieras Viestura vidusskolā skolotāji ar lielu interesi klausījās Eko skolas koordinatores Sarmītes Balodes stāstītājā par skolas darbošanos vides izglītības jomā, integrējot dažādas ar vides jautājumiem saistītas tēmas vairākos mācību priekšmetos.

Par vienu no šī brauciena pārsteidzošāko objektu dalībnieki atzina Valmieras Valsts ģimnāziju. Skolas dabaszinātņu skolotājas dalījās informācijā par skolā izveidoto Jauno biologu un mediķu skolu, Jauno fiziķu skolu, Jauno ķīmiķu skolu, kā arī par Matemātikas skolu, kuras tiek organizētas, lai darbotos ar tiem skolēniem, kuriem ir daudz padziļinātāka interese par dabaszinātnēm. Kā uzsvēra Jauno fiziķu skolas koordinatore, Valmieras Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Inese Purmale, skolēniem ir jādod iespēja redzēt tālāk un plašāk, un tad arī būs daudz labāki rezultāti. Šajās aktivitātēs iesaistās ne tikai Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni, bet arī skolēni no citām Valmieras, kā arī tuvāko novadu skolām. Brauciena dalībniekiem skolas pārstāvji deva iespēju aplūkot izstāžu zāli ledus pagrabā, skolas bibliotēku un austuvi, kā arī skolas teritorijā izveidoto dabas taku, observatoriju, kā arī praktiski darboties 3-D klasē.

Brauciena otrajā dienā dalībniekus patīkami pārsteidza Rūjienas vidusskola. Skolas bioloģijas skolotāja Līga Āboltiņa–Žīgure dalījās pieredzē ar balsošanas iekārtu izmantošanu stundās, kā arī par citiem stundās izmantojamiem materiāltehniskajiem līdzekļiem. Taču vislielāko interesi pasākuma dalībniekos izraisīja skolotājas stāstītais un rādītais par Vides spēlēm, kuras Rūjienas vidusskolā izstrādā un spēlē jau vairākus gadus. Pārsteidza skolotājas degsme, daloties pieredzē, kā arī viņas vēlēšanās dalīties ar sagatavotajiem materiāliem ar saviem kolēģiem no citām Vidzemes skolām. Rūjienas vidusskolā bija iespēja ielūkoties, kā skolēni fizikas stundā veic praktisko darbu, savukārt pašiem skolotājiem bija sagatavots ķīmijas praktiskais laboratorijas darbs. Fizikas praktisko darbu aplūkot bija iespējams arī Naukšēnu vidusskolā, kas no līdz šim apskatītajām skolām atšķīrās ar to, ka šajā skolā fizikas, ķīmijas un bioloģijas praktiskie darbi tiek veikti vienā apvienotā laboratorijā.

Pēdējā no brauciena laikā apmeklētajām skolām bija Valkas ģimnāzija, kas bija parūpējusies par ļoti pārdomātu un strukturētu vizīti. Valkas novada pašvaldības Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks iepazīstināja ar situāciju izglītībā Valkā kopumā, savukārt skolas direktore Lilita Kreicberga iepazīstināja ar skolu. Par skolas aktivitāti dažādos vides projektos pieredzē dalījās direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra. Valkas ģimnāzija nodrošināja skolotājiem iespēju piedalīties stundu vērošanā, piedāvājot atklātās matemātikas un bioloģijas stundas, kā arī mehānikas pulciņa nodarbību.

Mājupceļā brauciena dalībnieki paviesojās Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejā, iepazīstoties ne tikai ar Strenču novada vēsturi, bet arī ar slimnīcas vēsturi un dažādajām ārstēšanas metodēm laika griezumā.

Gluži kā iepriekšējā braucienā, arī pēc šī brauciena tika saņemti vērtējumi, ka šāda veida pieredzes iegūšana ir ļoti noderīga ne tikai lai palūkotos, kā strādā kolēģi citās Vidzemes skolās, bet arī lai gūtu jaunas idejas un ierosinājumus savam tālākajam ikdienas darbam. Nākamais pieredzes apmaiņas brauciens tiek plānots provizoriski 2015.gadā aprīlī, cerot iepazīties tuvāk ar Madonas, Cēsu, Ērgļu un tiem tuvāko novadu skolām. Saņemt sīkāku informāciju par pieredzes apmaiņas pasākumiem, kā arī tiem pieteikties, var rakstot uz e-pastu maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.

Pieredzes apmaiņas braucieni dabaszinātņu skolotājiem tiek organizēti ESF, ERAF un KF projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros.

Novembra vidū projekta „BUILD UP Skills FORCE” pārstāvji Agris Kamenders (Rīgas plānošanas reģions) un Aija Rūse  (Vidzemes plānošanas reģions) devās uz Briseli, lai tiktos ar pārējiem stratēģiskās iniciatīvas „Build up Skills” projektu ieviesējiem no visas Eiropas un apmainītos pieredzēm, kā arī apmeklētu Ēku energoefektivitātes direktīvas (Energy Performance of Buildings Directive) dalībvalstu sanāksmi.

Šādas sanāksmes ir būtiskas, lai katrs iniciatīvas ieviesējs pastāstītu par sava projekta attīstības gaitu, gan arī uzklausītu citu pieredzi un kopīgi strādātu pie problēmjautājumu risināšanas. Tikšanās laikā tika organizētas vairākas darba grupas, kurās tika diskutēts par būtiskiem jautājumiem, kas tieši ietekmē projektu veiksmīgu ieviešanu. Sarunās tika rastas gan jaunas idejas, kā risināt pašmāju problēmsituācijas, gan tika dibināti arī kontakti ar citu valstu pārstāvjiem, īpaši vēršoties pie tiem, kuru pieredze lieti varētu noderēt veiksmīgai projekta ieviešanai Latvijā.

Interesanta pieredze uzklausīta jautājumā par būvlaukumā strādājošo kvalifikācijas diferencēšanu – Igaunijā strādājošo kategorijas jau ieviestas, savukārt Īrijā ir nodoms ieviest t.s. strādnieku pases, kurās tiek veikti ieraksti par apmācībās iegūtajām zināšanām. Tādējādi radīts stimuls arī strādniekiem būt ieinteresētiem savu zināšanu un kvalifikācijas celšanā par energoefektīvu būvniecību, jo kļūstot par speciālistiem, no tā atkarīgs gan prestižs, gan arī atalgojums. Tāpat tika diskutēts par to, cik specifiskām šādām apmācībām būtu jābūt, lai tās spētu sniegt nepieciešamās zināšanas par energoefektīvu būvniecību, kā tās integrēt profesionālās izglītības sistēmā, kā arī, vai šādai izglītībai vispār būtu pieprasījums.

Darba grupu laikā tika paskatīti arī jautājumi par iespējamiem finansēšanas modeļiem – no kādiem avotiem varētu segt šādu apmācību programmu ieviešanu, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams piesaistīt un cik efektīvi darbotos pašu strādnieku līdzmaksājumu sistēma. Lai arī pēc sākotnēji piešķirtajiem Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem varētu rosināt strādniekus iesaistīties apmācībās ar pašu līdzfinansējumu, diskusijās vairākkārt tika pausta pārliecība, ka šādā gadījumā jābūt konkrētam motivējošajam faktoram – piemēram, pēc apmācībām tiek iegūts sertifikāts, kas garantē arī lielāku atalgojumu. Tāpat darba grupās tika diskutēts par būvniecībā strādājošo iegūtās izglītības un prasmju atzīšanu starp vairākām valstīm. Piemēram, ja strādnieks ieguvis pēc mācībām Latvijā sertifikātu, to atzītu arī darba devējs būvlaukumā Zviedrijā.

Ņemot vērā, ka vairākās valstīs projekta ieviešana ir tikai uzsākšanas fāzē, vairākas valstis izteica vēlmi tikties atkal pēc kāda laika un apmainīties ar projekta ieviešanas stratēģijām tad, kad būs izstrādāti konkrēti risinājumi par apmācību ieviešanu, metodēm, kā arī izstrādāts plāns, kā radīt pieprasījumu pēc kvalitatīva darba veicējiem.

Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv ; tālr. 29145442

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; tālr.29454752