Arhīva kalendārs

Aprīļa sākumā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne un Strenču novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas starptautisko projektu koordinatore Ilona Pinzule devās uz Stokholmu, lai piedalītos projekta „ Daudzlīmeņu pārvaldes veicināšanas izpēte Eiropa 2020 stratēģijas atbalstam” pirmajā daudzpusējā projekta partneru sanāksmē. Vidzemes plānošanas reģions un Strenču novada pašvaldība padziļināti iepazīsies ar Liverpūles piemēru sociālajā uzņēmējdarbības jomā.

Projekts ir viens no Eiropa 2020 stratēģijas īstenošanas instrumentiem, koncentrējoties uz divām, ar stratēģiju saistītām prioritātēm – energoefektivitātes veicināšanu un sociālo iekļaušanu. Katrā no tēmām izvēlēti veiksmīgākie labās prakses piemēri, kuri tiks izvērtēti, lai vēlāk tos īstenotu arī projekta partneru pašvaldībās, tai skaitā Strenču novada pašvaldībā.

Tikšanās laikā sociālās iekļaušanas jomā tika prezentēti labās prakses piemēri no Stokholmas reģiona (Zviedrija), Pomorskas reģiona (Polija), Timišoaras (Rumānija) un Liverpūles (Lielbritānija).

Kā pastāstīja Strenču novada domes projektu koordinatore I.Pinzule, katra no prezentētajām labās pārvaldības praksēm atspoguļoja elementus un pieejas, kas būtu saistošas daudzām Eiropas Savienības reģioniem un pašvaldībām, arī Strenču novadam. I.Pinzule: „Stokholmas reģiona pārvalde prezentēja interesantu spēli „Urban game” (Pilsētas spēle) – uz grīdas tika ieklāts liels spēles laukums ar kvadrātiem, kur plānot teritorijas attīstību, ņemot vērā dažādus pārvaldības līmeņus (pašvaldība, reģions, valsts, ES, pilsēta, indivīds) un dažādus attīstības faktorus (nodarbinātība, infrastruktūra, kultūra, vide utml.).  I.Pinzule atklāja, ka Strenču novada domes sadarbības partneris ir Liverpūles pilsēta Lielbritānijā. Liverpūles pārstāvji Stokholmā prezentēja savu pieredzi sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā, izmantojot ES ERAF fonda līdzfinansējumu. Galvenokārt, idejas pamatā ir vietējo uzņēmēju partnerības izveide, kas palīdzēs rast nodarbinātības iespējas sociāli atstumtām grupām. Prakse paredz arī palīdzību uzņēmējdarbības uzsākšanā.

Divpusēja tikšanās starp abiem partneriem notiks jau jūnija sākumā, kad tiks pārņemta pieredze un izstrādāts konkrēts aktivitāšu plāns, kā līdzīgu projektu īstenot arī Strenču novada pašvaldībā. Liverpūles piemērs bijis interesants arī partneriem no Spānijas un Polijas.

Par stratēģiju „Eiropa 2020”

Galvenais „Eiropa 2020” stratēģijas mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā (ES) kopumā un katrā ES dalībvalstī atsevišķi. Stratēģija “Eiropa 2020” ir izstrādāta tālab, lai veicinātu izaugsmi, kas ir gudra, pateicoties efektīvākām investīcijām izglītībā, pētniecībā un inovācijā, ilgtspējīga, pateicoties izlēmīgai virzībai uz mazoglekļa ekonomiku, un iekļaujoša, sevišķu uzmanību pievēršot darbvietu izveidei un nabadzības mazināšanai. Stratēģijas centrā ir pieci vērienīgi mērķi nodarbinātības, inovācijas, izglītības, nabadzības izskaušanas, klimata un enerģētikas jomā. 

Papildu informācija: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, tālr. 29120536, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aprīļa pirmajā pusē Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne devās uz Linčepingu (Zviedrija), lai pārrunātu jauna projekta ideju par piesārņotu zemju rekultivāciju. Vidzemes plānošanas reģionam jau ir pieredze šāda veida projektos, jo pavisam nesen noslēdzās projekts „Piesārņotu vietu salīdzinošā novērtēšana (BECOSI)” un tas atzīts par vienu no Centrālbaltijas Inttereg IV A programmas labajiem piemēriem iepriekšējā programmas periodā. Paredzams, ka topošā projekta vadošais partneris varētu būt Ostergotlandes reģions Zviedrijā, savukārt projekta partneri Latvijā – Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Vidzemes plānošanas reģionā ir ļoti daudz potenciāli piesārņotu vietu, kuru piesārņojumu veids un piesārņojuma pakāpe un apjoms nav precīzi zināmi. Lielākā daļa no šīm potenciāli piesārņotajām vietām vēsturiskā mantojuma ceļā ir nonākusi pie pašreizējiem zemju īpašniekiem un trūkst rādītāju par šo zemju piesārņojuma apmēriem.

Pastāv liela iespējamība, ka daudzviet, kur iepriekš bijušas, piemēram, kolhoza minerālmēslu glabātuves, degvielas noliktavas vai militāri objekti, piesārņojuma rādītāji varētu būt ievērojami. Piesārņotas vietas samazina gan zemes ekonomisko vērtību, gan arī negatīvi ietekmē ekosistēmu un tādējādi ietekmē arī iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti. Šāda veida problēmas rada arī šķēršļus ekoloģiskām saimniekošanas metodēm, mazinot Vidzemes plānošanas reģiona kopēju teritorijas konkurētspēju, kaitējot arī tēlam, jo, kā zināms, Vidzeme bieži tiek minēta kā zaļākais  un tīrākais reģions valstī.

Šādu apdraudētu vietu piesārņojuma rādītāju noteikšana un patiesā piesārņojuma apjoma izzināšana un rekultivācija ir salīdzinoši dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc Vidzemes plānošanas reģions meklē iespējas, kā atbalstīt reģiona pašvaldības un zemju īpašniekus potenciāli piesārņoto vietu apsaimniekošanā, izmantojot inovatīvus un izmaksām efektīvus risinājumus.

No 2010.gada līdz 2013.gadam, īstenojot projektu BECOSI tika izstrādāti metodiski materiāli piesārņotu vietu plānošanai, kā arī piesārņotai teritorijai Cēsīs, pēc mērījumu veikšanas un piesārņojuma konstatēšanas, tika izstrādāts teritorijas plāns – telpiskās attīstības koncepcija, piedāvājot divus variantus, kā teritoriju attīstīt. Vairāk par īstenotā projekta BECOSI mērķiem un paveikto šeit

Papildu informācija: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, tālr. 29120536, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Pirmā uzņēmējdarbības attīstības darba grupa NFI projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros norisinājās 16. aprīlī Madonā. Tajā piedalījās pašvaldību deleģētie pārstāvji, kā arī Vidzemes augstskolas pasniedzēji un speciālisti, kas kopīgiem spēkiem strādāja pie reģiona uzņēmējdarbības nozaru un sadarbības modelēšanas.

Dienas pirmajā daļā, sadalīti grupās, dalībnieki gatavoja SVID analīzi par uzņēmējdarbības vidi Vidzemes reģionā vairākos tematiskajos virzienos – ražošana lauku teritorijās, ražošana pilsētu teritorijās, tūrisms un pakalpojumi, kā arī inovatīvās nozares. Vēlāk, balstoties uz šo analīzi, dalībniekiem bija iespēja likt lietā savu iztēli un darboties pie specializācijas nišu izvirzīšanas, sadarbības potenciāla meklēšanas un idejām investīciju un eksporta piesaistei Vidzemes reģionā.

SVID analīze uzrādīja vairākas reģiona uzņēmējdarbības vides attīstības iespējas, to starpā vienota reģiona zīmolvedība, attālinātā darba attīstīšana, lauku un pilsētu ražošanas tīklu integrācija, vienotu lauku un pilsētu komunikācijas stratēģiju īstenošana darbaspēka un speciālistu piesaistei, kā arī pārrobežu sadarbības un start-up atbalsta pasākumi. Būtiska nozīme bija diskusijām par sadarbības projektiem starp pašvaldībām reģiona ietvaros, akcentējot novadu sadarbību, paskatoties plašāk, kā vairāki novadi var strādāt vienam mērķim.

Tika konstatēts, ka reģionam ir būtisks eksporta potenciāls kokapstrādes, eko-pārtikas un metālapstrādes jomās, kā arī daudzveidīgā tūrisma piedāvājumā, it sevišķi Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt start-up uzņēmumus ar biznesa inkubācijas, pašvaldību grantu un „kopdarba telpu” attīstīšanu. Būtisks pašvaldību sadarbības potenciāls ir kopēja tūrisma piedāvājuma un vienota reģiona eko-zīmola izveide, kā arī citu darbaspēka un investīciju piesaistes pasākumu realizācija. Tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt sadarbību uzņēmumu, pašvaldību, Vidzemes augstskolas un citu izglītības iestāžu starpā, lai realizētu inovāciju projektus un stiprinātu reģiona eksportspēju.

Vidzemes plānošanas reģiona attīstības dokumentu izstrādes kontekstā šī darba grupa iezīmēja arī VPR iespējamo lomu reģiona uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, strādājot kā uzņēmējdarbības attīstību koordinējošam centram, kas sniedz palīdzību investīciju un partneru piesaistē, reģiona zīmolvedībā, kā arī kopīgu pašvaldības projektu koordinācijā.

Maija nogalē norisināsies jau nākamā uzņēmējdarbības darba grupa, kurā kopā ar pašvaldību pārstāvjiem piedalīsies arī reģiona uzņēmēji.

Paralēli darba grupām, NFI projekta ietvaros reģionā tiek izstrādāts pētījums „Par Viedās specializācijas iespējām Vidzemē”, kura ietvaros notiks diskusijas ar uzņēmējiem un pētniecības institūciju pārstāvjiem, lai izstrādātu priekšlikumus viedās specializācijas attīstības jomām gan reģionā kopumā, gan attīstības centros.

Lai nodrošinātu pēc iespējas aktīvāku komunikāciju ar mērķgrupām un nodrošinātu reģionālo un vietējo interešu atspoguļojumu jaunajos teritoriālās attīstības plānošanas dokumentos, NFI projekta ietvaros tiek organizētas tematiskās darba grupu sanāksmes. Kopumā ir izveidotas 5 tematiskās darba grupas:

1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBA – aprīlī un maijā Madonas novadā;
2. LAUKU APDZĪVOTĪBA UN VIDES ATTĪSTĪBA – aprīlī un jūnijā Pārgaujas novadā;
3. TRANSPORTS UN PIEEJAMĪBA – maijā un jūnijā Valmierā;
4. PAKALPOJUMU ATTĪSTĪBA VIDZEMĒ – maijā un jūnijā Smiltenē.
5. PĀRVALDĪBA VIDZEMĒ – maijā un jūnijā Cēsīs.

Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros.  Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus.

Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit.         

Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv