.png)
|
Arhīva kalendārs
Augusta sākumā Pārgaujas un Amatas novados viesojās delegācija no Černihivas apgabala Ukrainā. Par reģiona un pašvaldību sadarbības iespējām, reģionālās politikas attīstību kopumā un par pieredzi, ieviešot Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus, stāstīja arī pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona – Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. Viesi no Ukrainas , viesojies vairākās pašvaldībās, pauda atzinīgus vārdus par sasniegto Latvijas attīstībā, uzsverot, ka bijušo padomju valstu pieredze viņiem ir īpaši nozīmīga – jo arī Ukrainas izvēlētais virziens ir vēlme pievienoties Eiropas Savienības dalībvalstu pulkam. Valstī nepieciešams veikt valsts un pašvaldību sistēmas sakārtošanu, vajadzība pēc reformām ir spēcīga. Ukrainas delegācijas pārstāvji cer, ka iecerētais izdosies – nepieciešams iegūt atkal uzticību valstij. Delegācijas sastāvā bija Mikola Zverevs (Černihivas apgabala padomes priekšsēdētājs), Arsens Didurs (Černihivas apgabala padomes priekšsēdētāja padomnieks, Černihivas apgabala padomes Pastāvīgās komisijas agrorūpnieciskā kompleksa, zemes attiecību, ekoloģijas un dabas resursu jautājumos vadītājs), Oļegs Soskins (Sabiedrības Transformācijas institūta direktors, Nacionālās Pārvaldes akadēmijas profesors) un Andrejs Šumilovs (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Ukrainā). Delegācija viesojās Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) poligonā Daibē un pauda atzinīgus vārdus par ilgtermiņā pārdomātu attīstību, kā arī bija patīkami pārsteigti, ka ZAAO nodarbojas arī ar sabiedrības izglītošanu – māca šķirot atkritumus, aicina dzīvot videi draudzīgi un veido īpašas izglītojošas programmas skolēniem un citiem interesentiem.
Vēlāk delegācija devās aplūkot PKS „Straupe”, kur varēja vērot arī ražošanas procesu. Pienotavas veiksmīgā darbība ieinteresēja delegācijas pārstāvjus, jo tā savu peļņu iegulda uzņēmuma attīstībā, sekmīgi izveidojusi savu veikalu ķēdi, veiksmīgi konkurējot ar lielveikaliem. Īpašs izbrīns bija par joprojām pastāvošo Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta darbību, jo Ukrainā viss iespējamais nodots privātīpašumā, savukārt institūts Priekuļos joprojām darbojas valsts, t.i. ministrijas pakļautībā. Apkures katls, kurā kā kurināmo materiālu izmanto graudu atlikumus, delegācijas pārstāvjiem šķita ļoti inovatīva pieeja. Vizītes dalībnieki viesojās arī Ungurmuižā, aplūkojot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas metodes un tūrisma attīstības iespējas, kā arī apmeklēja Amatas tūrisma un informācijas centru un Ieriķu dabas taku, īpaši interesējoties par Gaujas nacionālā parka statusu un darbību. Vizīte Vidzemes plānošanas reģionā notika attīstības sadarbības ietvaros, Latvijai sniedzot atbalstu Ukrainas valstij. Vizīti organizēja Ārlietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Papildus informācija: Guna Kalniņa – Priede, Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv; Mob.t. 29477997; veca.vidzeme.lv; 28.augustā plkst.11:00 Līgatnes kultūras namā Vidzemes plānošanas reģions projekta „Tourage” ietvaros organizēs semināru par vides pieejamību tūrisma objektos. Seminārā ar savu pieredzi un zināšanām dalīsies gan augstu novērtēti eksperti no Latvijas, gan savu redzējumu aicināts paust arī eksperts vides pieejamības jautājumos Timo Ekroos no Somijas. Semināra noslēgumā semināra dalībniekiem būs iespēja kopā ar ekspertiem doties pastaigā pa Līgatnes dabas takām, izvērtējot tur esošos vides pieejamības risinājumus, kā arī uzklausīt radošas idejas, kā līdz šim īstenoto pilnveidot, padarot tūrisma objektu pieejamu ikvienam. Aicināti piedalīties gan tūrisma uzņēmēji, taku apsaimniekotāji un tūrisma speciālisti, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, pašvaldību pārstāvji (t.sk. komunālo pārvalžu, būvvaldes, attīstības nodaļu darbinieki), arhitekti, būvnieki un citi interesenti.
Aicinām pieteikties semināram līdz š.g. 25.augustam! Reģistrēšanās šeit
Papildu informācija: Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26400288, e-pasts: aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions šobrīd izstrādā reģiona attīstības plānošanas dokumentus turpmākajiem 15 gadiem. Viens no daudzajiem uzdevumiem šajā procesā ir noteikt reģiona uzņēmējdarbības jomu viedās specializācijas potenciālu. Kā portālam "Valmieras Ziņas" pastāstīja Vidzemes plānošanas reģiona reģionālās plānošanas eksperts Krišjānis Veitners, šos virzienus turpmākai attīstībai patlaban meklē arī Vidzeme. Viedās specializācijas definīcija Viedā specializācija ir stratēģiska pieeja ekonomikas attīstībai, vienlaikus attīstot pētniecību un inovācijas vietējā biznesa vajadzībām, ar nolūku veicināt inovāciju un produktivitātes pieaugumu jomās, kur reģionam ir konkurētspējīgas priekšrocības un inovāciju potenciāls. Nepieciešamība veicināt inovācijas un produktivitāti nav nekas jauns, tas ir līdz šim īstenotās ekonomiskās attīstības politikas turpinājums, tikai arvien lielāku uzmanību veltot nepieciešamībai radīt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. Tas ir iespējams tikai cieši sadarbojoties uzņēmumiem, pētnieciskajām un izglītības institūcijām. Būtiski, ka viedā specializācija neattiecas tikai uz augsti tehnoloģiskām inovācijām, bet arī uz procesa un intelektuālajam inovācijām, piemēram, dizaina radītu pievienoto vērtību.
Jomas, kurās Vidzemei ir konkurētspējīgās priekšrocības Reģionam jāizmanto tās priekšrocības, ko rada vismazākais apdzīvotības blīvums Latvijā – neskarta un nepiesārņota daba, klusums un miers. Vidzemē ir visvairāk radošo profesiju pārstāvju ārpus Rīgas, daudz iedzīvotāju ar pieredzi tirdzniecībā, pārtikas produktu pārstrādē, kokapstrādē, amatniecībā, izglītības un citās jomās, viegli pieejama augstākā izglītība. Salīdzinot ar citiem reģioniem, Vidzemē vērojama visaugstākā uzņēmējdarbības aktivitāte, liels strauji augošo uzņēmumu skaits apstrādes rūpniecībā, īpaši pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, koka izstrādājumu un mēbeļu ražošanā. Reģionā ir ļoti veiksmīga nozaru klasteru darbības pieredze pārtikas un tūrisma jomās, te darbojas nacionālas nozīmes pētnieciskās un izglītības iestādes. Reģiona ekonomikā šobrīd dominē primārās nozares, tostarp lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un dabas resursu ieguve. Augstas pievienotās vērtības ražošanas un pakalpojumu nozares ir koncentrējušās galvaspilsētā Rīgā un tās apkārtnē, kas specializējies zināšanu ekonomikā. Lai noteiktu kurās uzņēmējdarbības jomās Vidzemes reģionam ir vislielākais viedās specializācijas potenciāls, šobrīd tiek veikts Vidzemes viedās specializācijas iespēju pētījums. Pētījumā, balstoties uz jomas ilgtermiņa perspektīvām, reģiona konkurētspējīgajām priekšrocībām attiecīgajā jomā, nozares attīstībai pieejamajiem resursiem, uzņēmēju, pētniecības un izglītības iestāžu sadarbības potenciālu un eksporta potenciālu pētījumā ir izvirzītas šādas viedās specializācijas jomas: - zināšanu ietilpīga bioekonomika, kas ietver tādus Vidzemei īpašus specializācijas virzienus kā augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu ražošanu, veselīgas pārtikas un dzērienu ražošanu un biomasas izmantošanu ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai, - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, - viedie materiāli (materiāli ar jaunām vai uzlabotam īpašībām, kas reaģē uz ārējās vides kairinājumiem), - radošās industrijas, - rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms, - rehabilitācija un veselības aprūpes pakalpojumi, un - attālināti profesionālie pakalpojumi. Šīs jomas atbilst arī nacionālā mērogā noteiktajām viedās specializācijas jomām. Ne visās no tām ir vienlīdz augsts potenciāls, vairākās no tām Vidzeme konkurē ar citiem reģioniem, kuriem ir līdzvērtīgas priekšrocības.
Un turpmāk… Tagad, kad ir apzinātas jomas, kurās reģionam ir potenciāls attīstīt zināšanu ekonomiku, ir iespējami dažādi ceļi reģionālo inovāciju ieviešanai un attīstībai. Ir jāveicina augstākas pievienotās vērtības produktu, tostarp nišas produktu ražošanu reģiona tradicionālajās nozarēs, īpaši koksnes izstrādājumu, pārtikas un dzērienu ražošanas, rekreācijas un tūrisma nozarē. Tāpat jāa ttīsta uzņēmējdarbība ar viedo specializāciju saistītās jomās, tostarp veicinot dažādu jomu kopīgu attīstību, piemēram rehabilitācijas un veselības aprūpes pakalpojumus attīstot ciešā sasaistē ar rekreācijas un tūrisma pakalpojumiem un veselīgas pārtikas un dzērienu ražošanas bāzi. Jāattīsta arī jaunas uzņēmējdarbības jomas zināšanu ekonomikas nozarēs, piemēram, izmantojot jaunas tehnoloģijas reģiona ekonomikas modernizēšanai, automatizējot procesus un uzlabojot to dizainu un lietojamību. Šie mērķi un uzdevumi tiks iestrādāti Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmā 2014-2020.gadam, kuras projekts sabiedrības apspriešanai būs pieejams rudenī.
Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit.
Informācija publicēta www.valmieraszinas.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
