Arhīva kalendārs

10.septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde, lai steidzami pārrunātu jautājumus, kas bija nozīmīgi Latvijas Pašvaldību Savienības domes sēdē.  Tā secīgi noritēja uzreiz pēc VPR Attīstības padomes sēdes, piedaloties Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, novadu un pilsētu domju priekšsēdētājiem un plānošanas reģionu pārstāvjiem.

VPR Attīstības padomes sēde iesākās ar atklātu balsojumu par Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvi Eiropas Savienības Reģionu komitejā. Balsojumam sākotnēji tika izvirzīti divi kandidāti – VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs, vienlaikus Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hardijs Vents un Beverīnas novada priekšsēdētāja Cilda Purgale. Padomei balsojot, ar 19 balsīm par Hardiju Ventu un 4 balsīm par Cildu Purgali, reģiona pārstāvniecībai tika ievēlēts Hardijs Vents.

Tāpat, padomei balsojot, tika lemts par VPR pārstāvjiem LPS delegācijas sastāvā  Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā, ieceļot šos pienākumus turpmāk veikt Nikolaju Stepanovu (VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieku, vienlaikus Gulbenes novada domes priekšsēdētājs), kas šos pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī Māru Jazupu, Priekuļu novada domes priekšsēdētāju.

Padomes sēdes laikā klātesošie vienojoties nolēma atbalstīt arī Ērgļu profesionālās vidusskolas un Priekuļu tehnikuma apvienošanu, attīstot arī turpmāk izglītības programmas un veicot skolu specializāciju virzienu modernizāciju.

Novadu un pilsētas domes priekšsēdētāji tika informēti arī par Vidzemes pārtikas klastera plānoto dalību biedrībā „Vidzemes augstas pievienotās vērtības un veselīgas pārtikas klasteris”, kura vienbalsīgi, padomei vienojoties, tika atbalstīta.

Klātesošie tika informēti arī par iecerētā projekta „Ozona vēstnieki” (Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” atklāts konkurss „Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām”) ideju.

Attīstības dokumentu izstrādes process un veiktie reģiona ekonomikas pētījumi liecina, ka Vidzemes reģions ir bioloģiskajiem resursiem pietiekami bagāts, tam ir nepieciešamie resursi un potenciāls globāli konkurētspējīgas bioekonomikas attīstībai, kas balstās zemā oglekļa patēriņā, pārejā no naftas un gāzes produktiem uz atjaunojamajiem resursiem, pārejā no patērētājas sabiedrības, no atkritumu plūsmas radīšanas uz reciklēšanu un materiālu atkārtotu izmantošanu. Daudzi reģiona uzņēmumi jau tagad ir ceļā uz jauno ekonomiku: ievieš energoekonomijas pasākumus, ievieš bezatkritumu ražošanas procesus, jaunas, resursus taupošas tehnoloģijas, attīsta inovatīvus konkurētspējīgus produktus.

Jaunā ekonomika pieprasa jaunu domāšanu, spēju saskatīt biznesa attīstības iespējas tradicionālos procesos, spēju izdomāt veidu, kā aizvietot vecos paņēmienus ar jauniem, inovatīviem. Projekts „Ozona vēstnieki” ir vērsts šīs jaunās domāšanas un izpratnes veidošanu skolēniem, uzņēmējiem un Vidzemes sabiedrībai kopumā.

Projekta pamatā ir 2 aktivitātes: 1) Plaša radoša informatīva kampaņa, skaidrojot sabiedrībai oglekļa mazietilpīgas attīstības principus, priekšrocības un iespējas Vidzemē, reklamējot tos Vidzemes reģiona uzņēmumus, kuri jau ievieš jaunās ekonomikas principus savos uzņēmumos; 2)Starpdisciplināru praktisko darbu izstrāde skolu, mākslas skolu un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem, integrējot karjeras izglītību un vides izglītību

Padomes dalībnieki atbalstīja idejas tālāku virzību, savukārt Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pauda vēlmi projektu īstenot visa reģiona teritorijā, apstiprinot Cēsu novada pašvaldības gatavību tajā līdzdarboties, ja vien tas būs iespējams.

Nākamā Vidzemes plānošanas reģiona padomes sēde plānota oktobrī, Varakļānu novadā.

Papildu informācija: Guna Kalniņa – Priede, Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv; Mob.t. 29477997; veca.vidzeme.lv;

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; Mob.t. 29454752, veca.vidzeme.lv; 

Ikvienam patīk skaista ainava, bet ko mēs saprotam ar vārdu ainava? Vai tas ir iekopts parks, skats aiz mašīnas loga? Vai sagruvusi ēka pļavas malā arī ir ainava? Atbilde uz šiem jautājumiem ne vienmēr ir viennozīmīga. Tādēļ, lai aktualizētu jautājumu par ainavas jēdziena vienotas izpratnes veidošanos, 4. septembrī Burtniekos norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona rīkotais seminārs „Ainavas izpratnes veicināšana tās kvalitātes uzlabošanai”. Latvija ir ratificējusi Eiropas ainavu konvenciju, kur definēta ainavu izpratnes veidošanas būtība un kārtība kā tas darāms, taču realitātē reti kura pašvaldība zina par tās eksistenci un tajā noteiktajiem vienotas ainavu izpratnes mērķiem. Šī iemesla dēļ vairumā pašvaldību izstrādātajos attīstības dokumentos ainava aprakstīta un plānota, vadoties pēc līdzšinējās pieredzes un vietējās izpratnes, nosakot ainavu kā estētiski baudāmu un vizuāli pievilcīgu tūrisma objektu. Šis seminārs tika vērsts uz to, lai ainava netiek vērtēta vienīgi kā vizuāli estētisks papildinājums ikdienas, vietumis, haotiskajai vai degradētajai apkārtnei, bet gan kā vienots telpiskais kopums, kam nepieciešama visaptveroša un daudzslāņaina izpēte, kas būtu par pamatu kvalitātes celšanai.

Savu redzējumu par šiem jautājumiem izteica nozarē zināmi cilvēki. Piemēram, Anita Zariņa, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, skaidroja ainavas jēdzienu un to daudzveidīgās izpratnes, uzsverot, ka ainava ir vērtējama ciešā saistībā ar vietējo iedzīvotāju viedokli par to, kas ir ainavu veidojošās vērtības. Tas nozīmē to, ka liela daļa ainavu vērtību ir noskaidrojama tikai apzinot vietējo iedzīvotāju viedokli, par piemēru minot Burtnieku novada ainavu aprakstu plānošanas dokumentos kā rezultātā radīta grāmata “Burtnieku novada ainavas”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vecākā eksperte Dace Granta skaidroja Eiropas ainavas konvencijas definīciju un konvencijas satura būtību. Tāpat tika runāts arī par konvencijas ietvaros rīkoto Eiropas Padomes ainavu balvu, ko var uzskatīt par ainavas izpratnes veicinātāju, kam ir tieši praktisks nolūks ainavas uzlabošanai un attīstībai.

Pēteris Šķiņķis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors, runāja par vēlamo un iespējamo ainavu plānošana teritoriju attīstības kontekstā. Vēršot uzmanību uz to, ka ainavas saturs ir daudzslāņains un skatāms kontekstā ar vietu un laiku, kur atrodas ainavas lietotājs – cilvēks.

Visbeidzot Raimonds Indrāns, Burtnieku novada domes deputāts, sniedza piemērus tieši par ainavas resursa nozīmību Burtnieku ezera kontekstā, par to, cik liela nozīme ir tam, ka dabas piemineklis, šajā gadījumā Burtnieku ezers, tiek apsaimniekots mūsdienu nepieciešamībām atbilstoši. Kā arī par to, cik liela nozīme ir ainavas vērtību uzturēšanai un to pieejamībai iedzīvotajiem un viesiem, sabalansējot dabas vērtības ar cilvēka vajadzībām.

Ar semināra prezentācijā iespējams iepazīties šeit.

Seminārā gūtās atziņas:

Veicamās darbības:

-          Veicināt iedzīvotāju līdzdalības procesu lokāla līmeņa jautājuma risināšanā;

-          Vietas piederības sajūtas veicināšana un radīšana kopienās;

-          Vietējo plānošanas dokumentu izstrāde pēc vienotas ainavu definīcijas;

-          Pašvaldības pārstāvju izglītošana un nepārtraukta to informēšana ar ainavu saistītos jautājumos.

Novadu iespējas:

-          Iepazīties ar Eiropas ainavu konvenciju;

-          Pēc esošiem piemēriem veikt sava novada ainavu telpu analīzi;

-          Piedalīties EP Ainavu balvas konkursā;

-          Rosināt iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, šo procesu paredzot nevis tikai kā vienreizēju obligātu prasību plānošanas dokumentu radīšanai, bet gan veidot kā pastāvīgu un nepārtrauktu procesu, kur tiek risināti dažādi jautājumi, tajā skaitā ainavas kvalitātes uzlabojošo faktoru apzināšana;

-          Atbalstīt kopienu aktivitātes;

-          Meklēt un piesaistīt dažādu, uz ainavu izpratni balstītu projektu partnerus .

Lai nodrošinātu nepārtrauktu ainavu attīstības vienotu plānošanas un politikas procedūru, reģionālā līmenī nepieciešams:

-          Uzlabot reģiona plānošanas dokumentus, lai vietējām pašvaldībām būtu vienotas prasības ainavu plānošanas procesā;

-          Piesaistīt finansējumu

-          Rīkot izglītojošus un praktiskus seminārus ar ainavu pārvaldi un plānošanu saistītos jautājumos un problēmu risināšanai

-          Veidot un uzturēt vienotu datu bāzi labo piemēru izplatīšanai.

Seminārs organizēts projekta "Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas" (Histcape) ietvaros. Pojektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē programmas „Interreg IVC” ietvaros. “Histcape” galvenais uzdevums ir rast risinājumus, kā efektīvi un ilgtspējīgi apsaimniekot un aizsargāt kultūrvēsturiskos objektus un ainavas lauku reģionos, vienlaikus radot labvēlīgus dzīves apstākļus. Projektā piedalās 12 partneri. Vadošais projekta partneris Štīrijas reģionālā attīstības aģentūra no Austrijas.       

Papildu informācija: Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.: 29266757,e-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv.