.png)
|
Arhīva kalendārs
Izsludināts projektu konkursi "Atbalsts jauniešu centru darbības nodrošināšanai pašvaldībās ar mērķi īstenot neformālās mācīšanās aktivitātes visiem jauniešiem, popularizējot līdzdalību un aktīvu dzīves veidu” un „Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā”. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra līdz 2015. gada 27. februārim izsludina atklāto projektu konkursu „Atbalsts jauniešu centru darbības nodrošināšanai pašvaldībās ar mērķi īstenot neformālās mācīšanās aktivitātes visiem jauniešiem, popularizējot līdzdalību un aktīvu dzīves veidu”. Atklātā projektu konkursa mērķis ir izvēlēties projekta iesniedzējus, kas īstenos projektus ar mērķi stiprināt un veicināt jauniešu uzņēmību, lai vairāk jauniešu iesaistītos pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, uzņēmējdarbībā, kā arī veicināt jauniešu piederīguma apziņu, kas stiprinās viņu lojalitāti, pienākuma apziņu, veselīgu dzīves veidu, darba tikumu, un tādu neformālo mācīšanās aktivitāšu realizēšanu, kas pilnveidotu jauniešu personību un attīstību, sekmējot tādu zināšanu un prasmju apguvi, kas pilnveidotu jaunieša vispusīgu attīstību garīgi, intelektuāli un emocionāli. Projekts īstenots Jaunatnes politikas valsts programmas 2015.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. Valsts programmas pasākumus īsteno Izglītības un zinātnes ministrija un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Valsts programmas kopējais valsts budžeta finansējums – 330 520 EUR. Vienam projektam pieejamais maksimālais finansējuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem ir 4000,00 EUR. Projektu iesniegšanas termiņš - 2015. gada 27. februāris. 1.pielikums Projekta iesnieguma veidlapa Kontaktinformācija: Informācijas avots: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ****
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra izsludina atklāto projektu konkursu „Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā”. Atklātā projekta konkursa mērķis izvēlēties līdz 8 projektu iesniedzējiem – jaunatnes organizācijām, kuras atbilst Jaunatnes likuma 6.panta pirmajā daļā ietvertajiem kritērijiem, lai Jaunatnes programmas ietvaros sniegtu atbalstu pasākumiem ar mērķi veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanas un sabiedriskajā dzīvē, stiprināt un veicināt jauniešu uzņēmību, lai vairāk jauniešu iesaistītos pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, uzņēmējdarbībā, kā arī veicināt jauniešu piederīguma apziņu, kas stiprinās viņu lojalitāti, pienākuma apziņu, veselīgu dzīves veidu, darba tikumu, un tādu neformālo mācīšanās aktivitāšu realizēšana, kas pilnveidotu jauniešu personību un attīstību, sekmējot tādu zināšanu un prasmju apguvi, kas pilnveidotu jaunieša vispusīgu attīstību garīgi, intelektuāli un emocionāli. Valsts budžeta finansējuma sadalījums var tikt pārskatīts gadījumā, ja projekta iesniedzēju skaits būs mazāks par astoņiem; kā arī izvēlēties līdz trim projektu iesniedzējiem – jaunatnes organizācijām, kuras atbilst Jaunatnes likuma 6. panta pirmajā daļā un 12. panta ceturtajā un ceturtajā prim daļā ietvertajiem kritērijiem, lai Jaunatnes programmas ietvaros sniegtu atbalstu to darbības veicināšanai un līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā. Valsts budžeta finansējuma sadalījums var tikt pārskatīts gadījumā, ja projekta iesniedzēju skaits būs mazāks par trim. Projekts īstenots Jaunatnes politikas valsts programmas 2015.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. Valsts programmas pasākumus īsteno Izglītības un zinātnes ministrija un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Valsts programmas kopējais valsts budžeta finansējums – 330 520 EUR. Projektu iesniegšanas termiņš – 2015. gada 27. februāris. 1.pielikums Projekta iesnieguma veidlapa Kontaktinformācija: Informācijas avots: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra  Biedrība "Latvijas Lauku forums" sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju ir izstrādājusi Vadlīnijas un ieteikumus vietējo rīcības grupu stratēģiju izstrādei 2014-2020. gada plānošanas periodam.
Vadlīnijas sagatavotas ar mērķi, lai sniegtu ieskatu potenciālajām Vietējām rīcības grupām un Zivsaimniecības vietējām rīcības grupām prasībās un ieteikumos, ko nosaka normatīvie akti (MK noteikumi vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai, kā arī Lauku attīstības programma un Zivsaimniecības rīcības programma 2014.-2020. gadam), kā arī teritoriju attīstības plānošanas pamatprincipi. Vadlīnijās ietverts apkopojums par Latvijas un citu valstu iepriekšējo labo praksi Sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas ieviešanā. Vadlīnijas pieejamas šeit.
Papildu informācija: Laura Dimitrijeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā konsultante Tel.: 66016780 Mob.: 25 749 711 Sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu 10. un 11. februārī Vidzemē viesosies pārstāvji no Träcentrum kokapstrādes izglītības un attīstības centra Dienvidzviedrijā, lai tiktos ar Vidzemes kokapstrādes uzņēmumiem un pārrunātu Latvijas un Zviedrijas kokapstrādes uzņēmumu līdzīgās problēmas un izaicinājumus. Šīs vizītes laikā tiks apspriesta iespējamā sadarbība problēmu risināšanā un biznesa attīstībā, strādājot pie kopīga projekta sagatavošanas sadarbībā arī ar Polijas un Igaunijas kokapstrādes uzņēmumiem. Pirmajā vizītes dienā Träcentrum pārstāvji tiksies ar Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektoru Gati Zamuru, pēc tam viņi dosies uz Līgatni, kur tiksies ar koka māju ražotāju, uzņēmumu „Eco House International”, uz Ieriķiem, kur viesosies guļbūvju ražotnē „Dores Fabrika” un uz Vidrižiem, kur apmeklēs parketa ražotājus „Vidrižu atvari”. Otrajā dienā Zviedrijas pārstāvji apmeklēs Cēsu kokapstrādes uzņēmumu „Staļi”, „J.T. Galdniecību” Valmierā un lielāko Latvijas biškopības inventāra ražotāju „Nemiers Plus” Smiltenē. Papildu informācija: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, mob. +371 29120536 e-pasts: laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra izsludinātā konkursa „ES struktūrfondi Vidzemē” 1.kārta veiksmīgi noslēgusies. Starp dalībniekiem, kas pareizi atbildēja uz visiem 10 kārtas jautājumiem, tika izlozēti trīs veiksmīgie, kas savā īpašumā saņēma arī balvas. Konkursa 1.kārtas laureāti – Ilvija Ķimse, Una Bergsone un Antra Krievāne. Kopumā konkursa 1.kārtā piedalījās 91 dalībnieks, no tiem pareizas atbildes bija iesūtījuši 54 dalībnieki.
Konkursa 1.kārtas pareizās atbildes:
Februārī uzsākas konkursa „ES struktūrfondi Vidzemē” 2.kārta, kurā aicinām piedalīties ikvienu interesentu. Marta sākumā starp 2.kārtas pareizo atbilžu iesūtītājiem atkal tiks izlozētas 3 balvas. Atgādinām, ka tie konkursa dalībnieki, kas būs piedalījušies visās konkursa kārtās un atbildēs uz jautājumiem pareizi, gada beigās cīnīsies par konkursa galveno balvu. Ar konkursa „ES struktūrfondi Vidzemē” nolikumu aicinām iepazīties šeit . Konkurss tiek rīkots projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros.
Papildu informācija: Dace Liepiņa, ES struktūrfondu informācijas centra speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, dace.liepina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26569160, veca.vidzeme.lv . Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta informācijas speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.29454752, veca.vidzeme.lv .
Šobrīd viens no būtiskākajiem jautājumiem būvniecības nozarē ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, veicinot kvalitatīvu ēku būvniecību un renovāciju. Ēkas renovācija, ja to veic kvalificēts darbaspēks, paaugstina komfortu telpās, samazina ēkas uzturēšanas izmaksas kā arī uzlabo ēkas vizuālo izskatu. Energoefektīvas renovācijas priekšrocības Ievērojama daļa Latvijas dzīvojamā fonda turpina strauji novecot, un ēku tehniskais stāvoklis ar katru gadu pasliktinās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ēku (68%) ir celtas periodā no 1958. līdz 1992. gadam. Šobrīd tās ir novecojušas un ir nepieciešama šo ēku visaptveroša renovācija.
Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās Latvijā ir ap 180 kWh/m2 gadā, bet, izpildot būvnormatīvā LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” noteiktās minimālās energoefektivitātes prasības, iespējams sasniegt energoefektivitātes līmeni, kas samazina ēku enerģijas patēriņu uz pusi, vai pat vairāk. Tas nozīmē, ka nākotnē gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir līdz 30 kWh/m2 gadā, patērēs līdz 6 reizēm mazāk nekā vidēji pašlaik, savukārt pasīvās ēkas, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir līdz 15 kWh/m2 gadā, patērēs aptuveni desmit līdz divpadsmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkas Latvijā. Izvērtējot energoefektivitātes pasākumiem nepieciešamās investīcijas, ne mazāk svarīgi ieguvumi ir arī citās jomās. Zemāks ēku enerģijas patēriņš nozīmē mazākas siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas, mazāku lokālo piesārņojumu un mazāku dabas resursu patēriņu, kas ir būtisks ieguvums vides jomā. Uzlabotais iekštelpu komforts un piesārņojuma mazināšanās pozitīvi ietekmē arī sabiedrības veselību, ko īpaši izjūt cilvēki ar elpceļu problēmām. Nav noslēpums, ka renovētas ēkas tiek pilnveidotas ne vien tehniski, bet arī vizuāli, sniedzot ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā. Ilgtermiņā energoefektivitātes pasākumi nozīmīgu ieguldījumu sniegtu arī valsts energoapgādes drošībā, jo šobrīd lielākā daļa apkures enerģijas tiek ražota no gāzes, kuras piegāde lielā mērā ir atkarīga no viena piegādātāja – Krievijas. Līdz ar to enerģijas patēriņa samazinājums ļautu palielināt arī valsts energoapgādes neatkarību. Lai realizētu ekonomiski pamatotus un ilgtspējīgus energoefektivitātes projektus, nepieciešams paātrināt esošos ēku renovācijas tempus un uzlabot darbu kvalitāti, tādā veidā nodrošinot augstāku komfortu iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem. Jau šobrīd Latvijā realizēti vairāki projekti, kur ietaupītie finanšu līdzekļi enerģijas patēriņa samazinājuma dēļ ļāvuši renovēt visu ēku.
Darbaspēka kompetences pilnveidošana Veicot ēku energoefektīvu renovāciju svarīga ir veikto darbu kvalitāte, kuru var nodrošināt kvalificēts darbaspēks. Ja darbaspēkam nav atbilstošas kvalifikācijas, renovējot ēku, potenciālie riski var būt visdažādākie. Piemēram, netiek nodrošināts iepriekš plānotais komforts telpās vai arī uzstādīto iekārtu nepareizas ekspluatācijas gadījumā nav sasniegts gaidītais enerģijas patēriņa samazinājums. Šis aspekts būtiski ietekmē iespēju atmaksāt kredīta saistības. Tāpat arī, piemēram, nekvalitatīva izpildījuma rezultātā jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams atkārtots remonts, kas rada neērtības iedzīvotājiem un papildus izmaksas. Rodoties tehniskām grūtībām darbu īstenošanas gaitā, ēkas renovēšanas projekts var pārsniegt paredzēto budžetu. Ēka Gaujas ielā 13, Valmierā pirms un pēc renovācijas Ēkas Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, patērē vismaz 40% no kopējā enerģijas patēriņa. Enerģijas patēriņa samazināšana ēkas ekspluatācijā, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas patēriņa segšanai palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar energoapgādes drošību un izmaksām. Pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti nosaka, ka:
Šos izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt, ja, būvniecības darbi netiek veikti augstā kvalitātē, un strādājošajiem trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu. Lai risinātu šo problēmu un veicinātu ilgtspējīgu būvniecību Latvijā, tiek īstenots projekts „BUILD UP Skills FORCE” ar mērķi paaugstināt būvniecībā strādājošo zināšanas un prasmes ļoti zema enerģijas patēriņa ēku renovācijā un/vai būvniecībā. Projekta “BUILD UP Skills FORCE” ietvaros kopā ir aicināti būvniecības, izglītības un enerģētikas eksperti, lai izstrādātu divas profesionālās pilnveides programmas, kas ļaus būvniecības nozarē strādājošajiem papildināt zināšanas un prasmes energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Latvijas Vides investīciju fondu un Zemgales, Vidzemes, Kurzemes plānošanas reģioniem projekta „BUILD UP Skills Force” ietvaros strādā pie divu profesionālo pilnveides programmu „Ēku siltināšanas darbi un energoefektīva renovācija” un „Inženierkomunikāciju izolēšanas darbi” izstrādes, kuras plānots pabeigt 2015. gada nogalē. Plašāka informācija projekta mājaslapā: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/ Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv; tālr. 29145442. Piektdien, 6. februāri Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Lotārs Dravants piedalīsies Sabiedriskā transporta padomes sēdē Rīgā. Sanāksmes dienaskārtībā dažādi jautājumi par konsolidētā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla apstiprināšanu un grozījumu apstiprināšanu maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutos. Tiks pārskatīts 2015.gada februāra mēnesī pārvadātājiem avansā izmaksājamo dotāciju apjoms, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālos pārvadājumos avansā izmaksājamo dotāciju apjoms par personu ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu. Tāpat tiks skatīts jautājums par 2015.gada februārī AS „Pasažieru vilciens” avansā izmaksājamo dotāciju saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras lietošanu. Tiks apstiprināti arī vienotas reģionālās nozīmes maršrutu braukšanas maksas (tarifu) politikas principi un sniegta informācija par AS „Pasažieru vilciens” priekšlikumiem atsevišķu pieturvietu slēgšanai. Papildu informācija: Lotārs Dravants, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs, Mob. +371 26359634, lotars.dravants PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv Janvāra beigās tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka, ka sākot ar 2015. gada 1. februāri politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem noteikti braukšanas maksas atvieglojumi visā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā (t. i. tiesības bez maksas izmantot gan reģionālos starppilsētu, gan vietējās nozīmes autobusus un vilcienus). Līdz tam sabiedrisko transportu bez maksas iepriekš minētā pasažieru kategorija varēja izmantot tikai starppilsētu maršrutos, kamēr citām pasažieru kategorijām, kurām bija piešķirti braukšanas maksas atvieglojumi – gan starppilsētu nozīmes, gan vietējās nozīmes maršrutos. Izmaiņas neskar republikas nozīmes pilsētās (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils un Rīga) noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, tur saglabājas attiecīgo pašvaldību noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi. Braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanas kārtības precizējumi noteikti saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem nr.872 „Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”. Trešdien, 11. februārī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Kristaps Ročāns piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā Pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanas seminārā, lai dalītos pieredzē par apmācībām plānošanas reģioniem un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem, kas notika 2014. gada pavasarī Parīzē. Apmācības organizēja VARAM sadarbībā ar OECD LEED (Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programma). Tāpat K.Ročāns pieaicināts vadīt arī vienu no semināra darba grupām - "Teritoriju ekonomikas attīstība - resursi, specializācija un stratēģiskāplānošana rezultātu sasniegšanai".
Vēlāk seminārā biedrības „ZINIS” pārstāvis sadarbībā ar pašvaldībām informēs par reģionos notikušo Nākotnes pilsētas spēļu rezultātiem, kā arī pašvaldību apmācību programmas „Zināšanu eņģeļi” ietvaros rastajām biznesa idejām un to īstenošanas pieredzi. Biedrības „Urban Institute” pārstāvis informēs par kopienu aktivizēšanas aktivitātēm, kopienu un pašvaldību sadarbības stiprināšanas priekšnosacījumiem. Semināra otrajā daļā paredzēts darbs grupās – pašvaldību pārstāvjiem tiks dota iespēja pašiem izstrādāt attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanas pasākumu ietvaru, nosakot sev nepieciešamās tēmas, lektorus/ekspertus un apmācību veidus/metodes. Rezultātā katra darba grupa sagatavos pašvaldību pieprasījumu VARAM pēc konkrēta attīstības plānošanas kapacitātes celšanas pasākuma atbilstoši savām vajadzībām. Pašvaldību pārstāvju viedoklis ir īpaši būtisks, jo atbilstoši pašvaldību pieprasījumam projekta ietvaros tiks organizēti turpmāki pasākumi pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanai. Seminārā aicināti piedalīties vietējo pašvaldību vadītāji, izpilddirektori, attīstības plānotāji, uzņēmējdarbības speciālisti, nozaru eksperti un citi interesenti.
Projekta Riverways ietvaros klajā nākusi informatīva brošūra par ūdenstūrisma iespējām Igaunijā un Latvijā. Tajā var iepazīties gan ar Igaunijas un Latvijas upēm, gan arī ar jūras laivošanas iespējām šo valstu piekrastēs un salās. Kopumā apkopota informācija par 65 upēm un 15 jūras maršrutiem. Brošūra noderēs ikvienam, kurš plāno atpūtu uz ūdens, ļaujot izvēlēties savām interesēm un spējām piemērotāko upi un izbaudīt piedzīvojumus uz ūdens gan brīvā dabā, gan pilsētu gaismās.
Brošūras elektroniskā versija latviešu valodā pieejama šeit. Brošūra angļu valodā pieejama šeit. Brošūra krievu valodā pieejama šeit. Brošūra igauņu valodā pieejama šeit. Brošūra lietuviešu valodā pieejama šeit. Brošūra somu valodā pieejama šeit. Brošūra vācu valodā pieejama šeit.
Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tiek ieviests projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways. Projekts tiek īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros un tā mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit.
Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv Ceturtdien 12. februārī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) vadība piedalīsies starptautiskā konferencē „Uzņēmējdarbība reģionos Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšanai”, kuru Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīko Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Cēsu pašvaldību. Konference norisināsies Vidzemes koncertzālē „Cēsis” un no VPR tajā piedalīsies Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Gercāne, ES fondu informācijas centra vadītāja Lelde Ābele, kā arī projektu vadītājs Kristaps Ročāns. Konferenci moderēs Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, tajā piedalīsies gan augstas Eiropas amatpersonas un biznesa pārstāvji, gan arī Latvijas nozaru ministri. Konferences pirmajā daļā plānots runāt gan par reģionu konkurētspēju, gan uzņēmējdarbību reģionos, gan arī par vietējo pašvaldību un pilsētu lomu reģionālās uzņēmējdarbības atbalstā. Savukārt dienas otrajā daļā plānotas paralēlas diskusijas par vairākām tēmām: darbaspēka mobilitāti un nodarbinātību ES dalībvalstu mazapdzīvotajos reģionos, par sociālo dialogu uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī par finanšu un nefinanšu instrumentiem reģionālajai attīstībai un vietējai uzņēmējdarbībai. Konferences noslēgumā paredzēta arī vizīte pa Cēsīm un pieņemšana pie Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga. Konferences darba kārtību var apskatīt šeit.
Komplekss situācijas izvērtējums nepieciešams gan mācību programmu satura veidošanai, gan arī ceļot reģiona konkurētspēju gan valsts mērogā, gan arī starptautiski. Jau kādu laiku profesionālās izglītības iestādes, kurās ir mazāk par 300 audzēkņiem, nonākušas situācijā, kad valsts to uzturēšanu vairs nevēlas nodrošināt, savukārt pašvaldības bieži vien finansiālu apsvērumu dēļ tās nav spējīgas uzturēt. Tuvākajā laikā līdzīgs liktenis varētu skart arī tās profesionālās izglītības iestādes, kurās ir līdz 500 audzēkņiem. Jāsecina, ka neviļus skolas liktenis tiek atstāts novada pašvaldības rokās – diemžēl līdzekļi, kas jāiegulda, lai skolu savestu kārtībā un to uzturētu, bieži ir nesamērojami ar pašvaldību rīcībā esošo budžetu. Pēdējos gados slēgtas vai reorganizētas daudz Izglītības un zinātnes ministrijā esošās izglītības iestādes. Tiek veidoti profesionālās izglītības kompetences centri – tie paliek valsts gādībā. 2015. gada 3. februārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem norādīja, ka risinot vienu problēmu – profesionālās izglītības sadrumstalotību un programmu neefektīvu pārklājumu, tiek radīta jauna – palielinās attālums, kas bērniem jāveic no dzīvesvietas uz izvēlēto skolu. Tas bieži vecākiem sagādā papildus grūtības un var rezultēties ar vecāku lēmumu par bērna izņemšanu no skolas, jo nav iespējams segt bērna transporta un uzturēšanās izmaksas. Paradokss, ka profesionālās izglītības reformas viens no mērķiem ir veicināt šādas izglītības pieejamību, t.sk. nodrošināt mobilitātes iespējas audzēkņiem, kamēr skolu optimizācija rada gandrīz diametrāli pretēju situāciju. G.Kalniņa-Priede arī norādīja, ka agrāk šos izdevumus valsts audzēkņiem kompensēja, šobrīd, likuma normas, kas regulē transporta izmaksu kompensāciju, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem nav saistošas. Vidzemes plānošanas reģions rosina pārskatīt šo jautājumu. Līdzīga rakstura problēma ir arī situācijās, kad skolēns izvēlējies turpināt mācības kādā no profesionālajām skolām, kura vienīgā īsteno kādas konkrētas profesijas apmācības – nereti tieši papildus izdevumi, kas rodas attālumam starp dzīvesvietu un mācību iestādi, ir lielākais kavēklis, lai izšķirtos par labu konkrētā aroda apguvei. Papildus Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka tās profesionālās izglītības iestādes, kurās vienīgajās tiek sagatavoti kādas konkrētas profesijas pārstāvji, obligāti jāsaglabā. Piemēram, Vidzemes plānošanas reģionā Ērgļu profesionālajā vidusskolā vienīgajā Latvijā tiek gatavoti arboristi, kas daudzviet Eiropā uzskatāma par prestižu profesiju un šo speciālistu zināšanas un prasmes tiek augsti vērtētas. Katra reģiona situācija ir jāskata atsevišķi, ne vienmēr noteicošais ir audzēkņu skaits skolā, to gan diskusijās atzinusi arī Izglītības un zinātnes ministrija – skaits nav vienīgais kritērijs, lai izšķirtos par skolas likvidēšanu. Vidzemes plānošanas reģions pauž stingru nostāju, ka vitāli nepieciešamas ir arī tādu skolu kā Alsviķu arodskolas saglabāšana, kura paralēli aroda apmācībai īsteno arī sociālu funkciju – sniedz iespēju integrēties sabiedrībā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un invaliditāti. Jomas savstarpēji pārklājas un, īstenojot reformas vienā, nevar aizmirst par izvirzītajiem mērķiem citās. Vidzemes plānošanas reģions līdzšinējo sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju vērtē kā pozitīvu un ir gatavs arī turpmāk sadarboties profesionālās izglītības reformas īstenošanā. Jāpiebilst gan, ka plānošanas reģioniem ar likumu nav deleģēta neviena funkcija, kas paredzētu iesaistīšanos profesionālās izglītības reformas īstenošanā vai izglītības problēmu risināšanā kopumā, taču atbildot sabiedrības priekšā par reģiona līdzsvarotu attīstību, kā arī palīdzot risināt pašvaldībām starpnovadu problēmas, Vidzemes plānošanas reģions arī turpmāk apņemas aktīvi sekot līdzi notikumiem, sniedzot savu ieguldījumu efektīva rezultāta sasniegšanā. Lai veicinātu jauniešu iespējas politiskai līdzdalībai, tiek organizēta Strukturētā dialoga (SD) Vidzemes reģionālā konference, uz kuru aicināti pašvaldības lēmumu pieņēmēji un jaunieši. Konference notiks š.g. 20. februārī no pl.10.00-14.00 Valmieras integrētajā bibliotēkā (Cēsu 4). Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne tajā dalīsies ar reģiona pieredzi jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanā.
Konferences galvenā tēma ir jauniešu iespēju veicināšana politiskai līdzdalībai, kuras laikā tiks apskatīti jauniešu politiskās līdzdalības piemēri Vidzemes plānošanas reģionā, kā arī Gulbenes un Mazsalacas novados. Konferences dalībniekiem būs iespēja uzzināt par demokrātijas projektiem, kā arī uzzināt labās prakses piemērus jaunatnes stratēģijas izstrādē un kā iespējams pašam kļūt par domes priekšsēdētāju. Konferencē tiks arī attīstītas idejas no notikušajām SD diskusijām “Kafija ar politiķiem” Burtnieku, Gulbenes un Madonas novados un Valmieras pilsētā. Ar konferences darba kārtību var iepazīties šeit.
Strukturētā dialoga pasākumus organizē Latvijas Jaunatnes Padome (LJP) sadarbībā ar koordinatoru Vidzemes reģionā nodibinājumu Valmieras novada fonds. Vairāk par strukturēto dialogu: www.ljp.lv.
Papildus informācija un pieteikšanās konferencei Valmierā: Gundega Siliņa, gundega.silina PIE vnf PUNKTS lv, t.27820430.
„Strukturētā dialoga aktivitātes tiek organizētas un finansētas projekta “Strukturētā dialoga īstenošana Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē” ietvaros, ar Eiropas Komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Savienības programmas Erasmus+ finansiālu atbalstu.”
Februāra sākumā tika izsludināta konkursa „ES struktūrfondi Vidzemē” 2.kārta. Lai gan līdz konkursa kārtas noslēgumam atlikušas vēl 2 nedēļas, jāsecina, ka vidzemnieki ir azartiski – dalībnieku skaits strauji aug, turklāt arī konkurence palielinās, jo lielākoties atbildes iesūtītas pareizas uz visiem desmit 2. kārtas jautājumiem. Konkursa jautājumi tiek sastādīti ar mērķi informēt iedzīvotājus par īstenotajiem ES struktūrfondu projektiem Vidzemē 2007.-2013. gada plānošanas periodā, rosinot pievērst uzmanību, cik lietderīgi un efektīvi izlietots Eiropas Savienības finansējums, lai attīstītu dažādas reģiona nozares. Tāpat īstenotie projekti pierāda projektu īstenotāju entuziasmu un vēlmi veicināt savas vietas attīstību, sniedzot maksimālu labumu iedzīvotājiem, kas vēlāk projekta laikā radīto lieto ikdienā.
Atgādinām, ka konkursa 2.kārta norisināsies līdz 28. februārim. Kā ierasts, arī starp 2.kārtas pareizo atbilžu iesūtītājiem tiks izlozēti 3 laimīgie, kas saņems savā īpašumā balvas. Savukārt tie, kas būs piedalījušies visās konkursa 11 kārtās un atbildējuši pareizi, piedalīsies izlozē par galveno balvu. Tā tiks izlozēta 2015. gada decembrī. Ar konkursa „ES struktūrfondi Vidzemē” nolikumu aicinām iepazīties šeit . Konkurss tiek rīkots projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros. Papildu informācija: Dace Liepiņa, ES struktūrfondu informācijas centra speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, dace.liepina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26569160, veca.vidzeme.lv . Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.29454752, veca.vidzeme.lv
Projekta „BUILD UP Skills FORCE” ietvaros aizvadīta pirmā būvniecības, izglītības un enerģētikas ekspertu tikšanās par divu profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādi, kas strādājošajiem ļaus papildināt zināšanas un prasmes energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Šobrīd eksperti darbojas pie programmu satura izstrādes, tēmu izklāsta un sasniedzamo rezultātu un to vērtēšanas metožu noteikšanas. Ekspertu lokā ir gan pārstāvji no Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Būvnieku asociācijas, biedrības „Passive House Latvija” un SIA „Knauf”, gan arī no profesionālās izglītības iestādēm – Jelgavas tehnikuma, Ērgļu Profesionālās vidusskolas, Liepājas valsts tehnikuma un Rīgas Tehniskās universitātes. Projekta ietvaros plānots izstrādāt divas profesionālās pilnveides izglītības programmas, lai paaugstinātu būvdarbu veicēju zināšanas un prasmes: 1. Ēku siltināšanas darbi un energoefektīva renovācija
2. Inženierkomunikāciju izolēšanas darbi
Tikšanās laikā tika prezentēts izstrādāto izglītības programmu ietvars un Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegtie komentāri. Izglītības programmu ietvaros plānots veltīt lielu uzmanību praktiskajiem uzdevumiem un darbam ar materiāliem un instrumentiem. Tāpat arī sagaidāms, ka izstrādātās izglītības programmas veicinās starpdisciplināru sadarbību, sistēmisku izpratni par ēku kopumā, kā arī attīstīs komunikācijas un savstarpējās sadarbības iemaņas un produktu un pakalpojumu prezentācijas un pārdošanas prasmes. Tikšanās laikā tika runāts ne vien par izglītības programmu izstrādi, bet arī par aktivitātēm, kas veicamas, lai radītu pieprasījumu pēc šāda veida izglītības programmām. Svarīgi rast valsts pārvaldes iestāžu, būvmateriālu ražotāju, būvniecības kompāniju un skolu atbalstu, lai nodrošinātu ilgtermiņa sadarbību starp būvniecības industriju un skolām, kā arī piesaistītu finansējumu izglītības programmu realizācijai. Nākamā ekspertu tikšanās plānota februārī. Ar Rīgas plānošanas reģiona vadību tiek ieviests projekts „Profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde energoefektīvu ēku būvniecības prasmju pilnveidei Latvijā” (BUILD UP Skills FORCE). Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības „Intelligent Energy Europe” programmas ietvaros. Projekta mērķis ir sekmēt kvalificētu strādnieku, kuriem ir zināšanas un prasmes zema energopatēriņa ēku būvniecībā un renovācijā, pieejamību būvniecības nozarei. Projekta partneri: Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Būvinženieru savienība, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Latvijas Vides investīciju fonds. Vairāk par projektu: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/ Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv, tālr. 29145442. Kā jau iepriekš ziņots, 10. un 11. februārī Vidzemē ieradās pārstāvji no Dienvidzviedrijas kokapstrādes izglītības un attīstības centra Träcentrum, lai tiktos ar Vidzemes kokapstrādes uzņēmumiem un pārrunātu Latvijas un Zviedrijas kokapstrādes uzņēmumu līdzīgās problēmas un izaicinājumus. Träcentrum pārstāvji Tomas Strands (Thomas Strand) un Johans Palms (Johan Palm) vēlējās iepazīt kokapstrādes nozari Latvijā, kā arī saprast, kuri uzņēmumi varētu būt ieinteresēti kopīga sadarbības projekta realizācijā. Zviedru pārstāvji tikās ar Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektoru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvi, kurus īpaši interesētu ārējo tirgu apgūšana un eksports. Vēlāk viņi apmeklēja un iepazinās ar kokapstrādes uzņēmumiem Vidzemē – „Eco House International”, „Dores Fabrika”, „Staļi”, „J.T. Galdniecība” un „Nemiers Plus”. Viņi apmeklēja ražotnes un tikās ar uzņēmumu pārstāvjiem, kuri izrādīja interesi par sadarbību ar zviedru kolēģiem. Träcentrum pārstāvji augsti novērtēja Vidzemē redzētās ražotnes, kuras, salīdzinot ar atsevišķām ražotnēm Zviedrijā, ir ļoti modernas un sakārtotas. Tāpat arī zviedrus pārsteidza, ka Latvijā bieži vien tiek nodrošināts viss kokapstrādes process – no jēlmateriāla līdz gatavam produktam, tā nodrošinot, ka viss process noris uzņēmuma iekšienē, pretēji tam, kā tas galvenokārt noris Zviedrijā, kur tiek algoti apakšuzņēmēji un piegādātāji atsevišķu posmu izpildei.
Träcentrum pārstāvji Johans Palms, Tomas Strands, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne un Dores Fabrikas eksporta projektu vadītājs Oskars Atvase. Pēc vizītēm Träcentrum pārstāvji turpinās darbu pie sadarbības projekta idejas sagatavošanas. Projekta ietvaros viņus īpaši interesētu attīstīt savstarpējas nozares uzņēmumu vizītes, ļaujot uzņēmējiem apgūt otras valsts pieredzi. Lai atrastu un izvērtētu kopīgās nozares problēmas, šādās vizītes Träcentrum ir devies arī uz Poliju un Igauniju. Papildu informācija: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, mob. +371 29120536 e-pasts: laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv Rīt 18. februārī plānota Jauniešu garantijas prorammas īstenošanas konsultatīvās padomes sēde. Tajā Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts izglītības un attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ziņos par Jauniešu garantijas programmas īstenošanas progresu. Savukārt Labklājības ministrija (LM) iepazīstinās ar situāciju jauniešu nodarbinātības un bezdarba mazināšanas jomā un citu dalībvalstu progresu Jauniešu garantijas īstenošanā, kā arī informēs par paveikto un plānoto Eiropas Komisijas finansētajā pilotprojektā komunikācijas ar jauniešiem uzlabošanai Jauniešu garantijas ietvaros. Noslēgumā LM prezentēs OECD pētijuma par sociālajām politikām jauniešiem īstenošanas progresu.
Sēdes darba kārtība apskatāma šeit.
Urban Institute un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), 11. februārī organizēja semināru pašvaldību pārstāvjiem attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanai. Semināra pirmajā daļā atskatījāmies uz VARAM un OECD LEED plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu apmācībām, guvām ieskatu Urban Institute īstenotajā Latvijas vietējo kopienu aktivizēšanas un apmācību programmā, uzklausījām pašvaldību apmācību programmas „Zināšanu eņģeļi” un “Nākotnes spēles” jaunākos panākumus, kā arī dzirdējām Brocēnu iespaidu par dalību iepriekš minētajās programmās. Prezentācijas:
Dienas otrajā daļā trīs paralēlās darba grupās tika plānotas turpmākās pašvaldību un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu apmācību aktivitātes trīs tēmu grupās: „Teritoriju ekonomikas attīstība – resursi, specializācija un stratēģiskā plānošanas rezultātu sasniegšanai”, „Pašvaldību savstarpējā sadarbība un kopīgu projektu īstenošana, pašvaldību sadarbība ar vietējiem partneriem, reģionālo un nacionālo pārvaldes līmenī” un „Politiskā līderība: vietējo iniciatīvu veicināšana un sadarbības iesaiste lēmumu pieņemšanā”. Pēc vairāk nekā pusotras stundas ilgām diskusijām un aktīva darba, katra no darba grupām prezentēja savu paveikto, daloties viedokļos par to, kādi pasākumi būtu jāīsteno arī turpmāk, lai stiprinātu pašvaldību attīstības plānošanas kapacitāti Latvijā. Izrietot no seminārā gūtajām atziņām par pašvaldību aktuālākajām vajadzībām attīstības plānošanas kapacitātē, projekta ietvaros tiks organizēti tālāki pasākumi, sniedzot pašvaldību un plānošanas reģionu ekspertiem iespēju iegūt nepieciešamās papildus zināšanas, lai arī turpmāk varētu tik īstenoti investīciju projekti, kuri veicinātu novadu, reģionu un visas Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi. * - Seminārs tika īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Laura Dimitrijeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā konsultante Tel.: 66016780 Tā kā aktīvi uz apstiprināšanu tiek virzīti Ministru kabineta noteikumi par deinstitucionalizācijas (DI) procesu, Vidzemes plānošanas reģions ir uzsācis diskusijas ar pašvaldībām, lai noskaidrotu to nostāju un vēlmes saistībā ar projektu, kurā pašvaldībām būs iespēja caur plānošanas reģionu saņemt finansējumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī investīcijām infrastruktūrā. Uz šīm diskusijām tiek aicināti pašvaldību vadītāji, sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji (NVO), lai pārrunātu, vai pašvaldībām ir vēlme iesaistīties projektā, kā arī, kādus pakalpojumus pašvaldībā varētu piedāvāt. 17. februārī ir aizvadīta pirmā tikšanās ar Cēsu, Priekuļu un Amatas pašvaldību pārstāvjiem, kur sociālie dienesti izrādīja interesi par finansējuma piesaistīšanu, īstenojot DI projektu. Otrā tikšanās plānota 19. februārī ar Rūjienas, Naukšēnu un Mazsalacas pašvaldību pārstāvjiem. Nākamajā nedēļā plānota tikšanās ar Gulbeni, Alūksni un Api, un arī ar pārējām Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām diskusijas norisināsies jau tuvākajā laikā.
Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv Ceturtdien, 19. februārī uz Pērnavu (Igaunijā) dosies Vidzemes plānošanas reģiona Projektu un attīstības nodaļas vadītāja Laila Gercāne un tūrisma eksperte Ilze Liepa, lai piedalītos Igaunijas-Latvijas programmas 2014-2020 ietvaros organizētajā sanāksmē. Uz pasākumu aicināti abu valstu tūrisma nozares profesionāļi, lai diskutētu par potenciālo sadarbību un projektu idejām kultūras un dabas tūrismā nākamajā periodā. Latvijas-Igaunijas programma 2014-2020 apstiprināšanai Eiropas Komisijā tika iesniegta 2014. gada novembrī, oficiāli tā tiks atklāta 2015. gada pavasarī. Kopējais programmas budžets ir 35 miljoni eiro, kas piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). ERAF fonda finansējums paredzēts reģionālo atšķirību izlīdzināšanai, sniedzot palīdzību mazāk attīstītiem reģioniem un galvenokārt koncentrējoties uz publiskās infrastruktūras uzlabošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu. Tūrismā 2014.-2020. gadam Igaunijas-Latvijas programmā izvirzīta prioritāte, lai stimulētu daudzveidīgu un ilgtspējīgu dabas un kultūras mantojuma izmantošanu – šai aktivitātei atvēlēti 4 līdz 4,5 miljoni eiro. Tikšanās laikā tiks diskutēts par idejām, ko varētu attīstīt programmas teritorijā, saņemot finansiālu atbalstu, kas būtu paredzēts tūrisma un kultūras mantojuma saglabāšanai. Latvijā projektu ideju iesniegšanā var piedalīties Vidzemes, Rīgas un Kurzemes reģioni.
Noteikumi nosaka pašvaldību vai to izveidotu iestāžu projektu nacionālā publiskā finansējuma sadalījumu un valsts budžeta dotācijas pašvaldībām īpatsvaru. Tāpat noteikumi nosaka, ka ES fondu vadībā iesaistītā institūcija, pieņemot pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprina valsts budžeta atbalsta īpatsvaru pašvaldībai, ņemot vērā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī aktuālo pašvaldības budžeta kapacitātes rādītāju, kur VARAM aktualizē katru gadu līdz 10.janvārim (skat. VARAM tīmekļa vietnē http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/kohez/2014_2020/?doc=18633). Papildu informācijas saņemšanai aicinām sazināties ar VARAM Investīciju politikas departamenta Programmu plānošanas nodaļas vecākajiem ekspertiem Lindu Lāmu, tel. 66 016 753, e-pasts:Linda.Lama PIE varam.gov PUNKTS lv vai Ritvaru Timermani, tel. 66 016 709, e-pasts:Ritvars.Timermanis PIE varam.gov PUNKTS lv .
Informācijas avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
23.-24. februārī Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja Lelde Ābele piedalīsies konferencē „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”, ko organizē Veselības ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes ietvaros. Konferences laikā vadošie Eiropas līmeņa veselības nozares eksperti diskutēs par uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs. Rīkojot konferenci "Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem skolās", turpināsies iepriekšējo prezidentūru - Grieķijas un Itālijas - uzsāktās diskusijas, uzsverot, ka pilnvērtīgs uzturs un pietiekoša fiziskā aktivitāte ir galvenie veselīga dzīvesveida faktori dzīves ilguma un kvalitātes uzlabošanai Eiropā. Konferences mērķis ir izvērtēt ar uzturu un fiziskajām aktivitātēm saistīto Eiropas līmeņa stratēģisko dokumentu īstenošanas progresu. Konferences dalībnieki diskutēs arī par nākotnes izaicinājumiem veselīga uztura un fizisko aktivitāšu jomā, lai efektīvi realizētu politikas bērnu aptaukošanās mazināšanai un veicinātu veselīgu dzīvesveidu, vidi un izvēli bērnu un jauniešu vidū. Konferenci atklāja Latvijas Republikas veselības ministrs Guntis Belēvičs, Eiropas Komisijas pārstāvis Džons F.Rajens (John F.Ryan) un Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Gaudens Galea (Gauden Galea). Dalību konferencē ir apstiprinājuši augsta līmeņa pārstāvji no sabiedrības veselības, uztura, sporta jomas, Latvijas pašvaldību pārstāvji, kā arī citi ar veselīgu dzīvesveidu saistīti eksperti. Konferences darba kārtība šeit. Konferences tiešraide šeit
Papildu informācija: Lelde Ābele, ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; Mob.t. 29266757 No 25.-26. februārim Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sociālie darbinieki dosies Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā. Braucienam pieteikušies 27 speciālisti no visas Vidzemes. Šis jau ir otrais brauciens sociālo dienestu darbiniekiem, tā mērķis – iepazīties ar citu pašvaldību sociālo dienestu darbinieku pieredzi, īstenojot dažādus Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) un citu fondu projektus. Pagājušo reizi sociālo dienestu darbinieki viesojās Priekuļu novadā, Naukšēnu novadā, Valmieras pilsētā, Valkas novadā un Smiltenes novadā, iepazīstoties ar tur realizētajiem projektiem. Šoreiz brauciena dalībnieki dosies apciemot kolēģus Raunas novadā, Vecpiebalgas novadā, Madonas novadā, Dzelzavā un Lubānā, arī Varakļānos, lai uzzinātu par iniciatīvām un realizētajiem projektiem, kā arī pārrunātu līdzīgus problēmjautājumus un iespējamos risinājumus. Šādi braucieni kalpo arī kā iespēja socializēties vienas jomas pārstāvjiem, jo pārbraucienos tiek diskutēts par dažādām ikdienas problēmām, ar kurām jāsaskaras darba vidē un nereti kolēģis kolēģim sniedz vērtīgus padomus, kā arī tiek veidoti jauni kontakti sadarbībai nākotnē. Šoreiz dalībnieki viesosies Raunas novada Gatartas pansionātā, kur Raunas novada pašvaldība veiksmīgi piesaistījusi speciālistus, tai skaitā sociālo darbinieku, īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu. Savukārt Madonas novadā dalībnieki apskatīs Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centru „Ozoli”. Madonā realizētās idejas ir labs piemērs tam, cik efektīvi iespējams piesaistīt vairāku fondu līdzekļus, realizējot projektus neatrauti vienu no otra, tādējādi panākot daudz labāku rezultātu. Par to tad arī stāstīs Madonas novada pārstāvji, daloties pieredzē sociālajā darbā un ES Struktūrfondu projektu realizēšanā. Tāpat jāizceļ arī programmā iekļautie papildus apskates objekti Madonā – BJIC „Kubs” un biedrība „Mēs saviem bērniem”, kur īstenoti vairāki projekti sadarbībā ar pašvaldību un tās sociālo dienestu. Savulaik biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu, par savu partneri piesaistīja BJIC „Kubs”, kopīgi pierādot, ka arī jauniešu centri var sekmīgi pildīt tik nozīmīgo sociālo funkciju sabiedrībā. Lubānā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki varēs uzzināt arī mazāku novadu iespējas veiksmīgi piesaistīt dažādu struktūrfondu līdzekļus. Īpaši jāuzsver, ka Lubānas novadā sociālā darba veicēji ir sava amata entuziasti – paralēli smagajam ikdienas darbam iesaistījušies brīvprātīgās iniciatīvās, dibinot biedrības un pildot nozīmīgu funkciju sabiedrībā, turklāt arī mērķtiecīgi piesaistot dažādu struktūrfondu līdzekļus darbības pilnveidošanai. Visbeidzot brauciens otrās dienas pusē noslēgsies Varakļānos, kur Varakļānu novada pašvaldības darbinieki izrādīs alternatīvās aprūpes centru, kā arī iepazīstinās ar veiktajām aktivitātēm sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanai. Arī šajā pusē daudz padarīts, prasmīgi piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus vietējās sabiedrības dzīves apstākļu uzlabošanai. Brauciens tiek organizēts Vidzemes plānošanas reģiona projekta "Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” ietvaros. Šādi braucieni tiek organizēti regulāri, aicinot ar kolēģu pieredzi citviet iepazīties dažāda profila speciālistus, novērtējot ES struktūrfondu lietderību, kas būtiski uzlabojuši vietējās sabiedrības dzīves kvalitāti. Papildu informācija: Maija Rieksta, ES struktūrfondu informācijas centra speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26099521, veca.vidzeme.lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta informācijas speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.29454752, veca.vidzeme.lv .
Lai iedvesmotu jauniešus politiskajai līdzdalībai, pagājušās nedēļas izskaņā, 20. februārī, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Strukturētā dialoga (SD) Vidzemes reģionālā konference. Tajā jaunieši kopā ar pašvaldību lēmumu pieņēmējiem izstrādāja idejas par dažādiem politiskiem pasākumiem un iedvesmojās no Vidzemes labās prakses piemēriem jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanā.
Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks iedvesmoja jauniešus nebaidīties pieļaut kļūdas un nekad nepadoties pēc pirmajām neveiksmēm, jo ne vienmēr viss izdodas ar pirmo reizi. Arī tagadējā Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja Harija Rokpelņa projekts par tenisa laukuma izveidi sākotnēji netika īstenots, bet gan dažus gadus vēlāk. Turklāt Harija dzīvesstāsts par savas pašvaldības pamanīto Harija degsmi jauniešu vecumā un vēlmi uzlabot apkārtējo vidi, kas tagad rezultējusies Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja amatā viņa 28 gados, šķita gana iedvesmojošs piemērs ne tikai jauniešiem. Jauniešu lietu speciāliste Ilze Vanaga dalījās ar Gulbenes novada pieredzi par pagastos dzīvojošo jauniešu iesaistīšanu Gulbenes novada jauniešu stratēģijas izstrādē. Lai gan ikdienā jaunieši paši neizmanto šo stratēģijas dokumentu, darbā ar jaunatni iesaistītajiem ir nepieciešamas kopīgas vadlīnijas jauniešu aktualitāšu plānošanā. Un kā uzsvēra Valmieras un Mazsalacas domju priekšsēdētāji, “lai ietekmētu vietējos procesus, arī mums pašiem ir jāiesaistās!”. Arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāve Laila Gercāne norādīja uz jauniešu svarīgumu reģiona topošajos plānošanas dokumentos. Savukārt Ritvars Bogdanovičs dalījās pieredzē par VPR projektu “Jaunieši un demokrātija”, kas Zviedrijas un Latvijas jauniešiem palīdzējis apjaust dažādos demokrātijas procesus abās valstīs.
Konferences dalībnieki balsoja par aktuālākajiem priekšlikumiem, kas apkopoti visās Vidzemes SD diskusijās “Kafija ar politiķiem” Burtnieku, Gulbenes un Madonas novados un Valmieras pilsētā (skatīt ŠEIT). Tika plānoti arī jauni pasākumi, ko jaunieši vēlētos īstenot kopā ar politiķiem un deputātiem - kopīgas neformālas tikšanās “Ceļš uz pašvaldības sirdi” un “Bez šlipses”, fotosienas, Politikas dienas, mini konkursi un daudz kas cits. Nobeigumā sakām paldies Latvijas Jaunatnes padomei par iespēju satikties Vidzemes jauniešiem ar lēmumu pieņēmējiem, Valmieras integrētajai bibliotēkai par viesmīlību konferences uzņemšanā mājīgajās telpās un Valmieras Tūrisma informācijas centram par skaistajiem suvenīriem!
Vidzemes SD konference tiek organizēta un finansēta projekta “Strukturētā dialoga īstenošana Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē” ietvaros, ar Eiropas Komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Savienības programmas Erasmus+ finansiālu atbalstu. Vairāk par SD atradīsiet LJP mājas lapā www.ljp.lv.
Informāciju sagatavoja: Gundega Siliņa Valmieras novada fonds Tālrunis: 27820430 e-pasts: gundega.silina PIE vnf PUNKTS lv,
19. un 20. februārī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Kristaps Ročāns kopā ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā pieredzes braucienā uz Aust-Agderes reģionālā līmeņa pašvaldību Norvēģijā, lai iepazītos ar Norvēģijas pašvaldību pieredzi vietējās attīstības plānošanā, ar plānošanas metodēm, procesa organizāciju un plašākas sabiedrības un vietējo kopienu iesaisti vietējā plānošanā.
Norvēģijas attīstības plānošanas sistēmā liels uzsvars tiek likts uz starp pašvaldību sadarbību. Gan vietējā, gan reģionālā līmeņa pašvaldības aktīvi sadarbojas attīstības plānošanas procesā, stratēģiskajā biznesa plānošanā, kopīgu marketinga aktivitāšu veikšanā un kopīgā konsultatīvajā atbalstā uzņēmējiem. Tā kā Norvēģijas pašvaldības saskaras ar līdzīgu problēmu kā Latvijas pašvaldības, ka nereti izstrādātie plāni netiek pilnvērtīgi īstenoti, Norvēģijā aizvien nopietnāku uzmanību pievērš plānu publiskajai apspriešanai, pēc iespējas vairāk iesaistot sabiedrību un padarot tos piemērotākus reālajai situācijai un vajadzībām. Šī paša iemesla dēļ publiskais sektors aktīvi sadarbojas arī ar privāto sektoru, lai plānos atspoguļotu privātā sektora vajadzības un veicinātu tā ieguldījumu pašvaldības attīstībā. Telpiskajā plānošanā tiek plaši izmantotas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un dati gan sabiedriskā transporta, gan apdzīvotības, gan arī biznesa attīstības vietu noteikšanā. Arī Norvēģijā aktuāls jautājums ir zemais iedzīvotāju blīvums šīs valsts teritorijā. Tiek aktīvi strādāts pie tā, lai noturētu cilvēkus mazajās pilsētās. Neatkarīgi no pašvaldību izmēra vai iedzīvotāju skaita, valsts politika paredz, ka visās pašvaldībās jābūt pieejamiem noteiktiem pakalpojumiem labā līmenī. Ja pašvaldība nespēj tos nodrošināt, valsts šos pakalpojumus dotē.
Komandējumā iepazīto pieredzi VARAM izmantos Latvijas vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanas apmācību programmas pasākumu satura pilnveidei. Aust-Agderes reģionālās pašvaldības centrs - Arendāles pilsēta, jau vairākus gadus sekmīgi sadarbojas ar Rēzeknes pilsētu Latgalē, un Norvēģijas partneri ir ieinteresēti arī turpmākā sadarbībā ar Latvijas reģioniem un pašvaldībām, jo abu valstu līdzības, to skaitā mazs iedzīvotāju blīvums un sabiedrība, kura straujo noveco, ļauj smelties pieredzi no sadarbības partneriem un meklēt efektīvākos risinājumus teritorijas attīstībai. Vizīte norisinājās projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros. Tas tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit. Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
Vidzemes plānošanas reģions aicina atsaukties ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzējus, kas savus pakalpojumus piedāvā pie Vidzemes upēm. Lai veicinātu ūdenstūrisma attīstību Vidzemes upēs, kas piemērotas laivošanai gan vasarā, gan arī ārpus ierastās sezonas – pavasaros un rudeņos, Vidzemes plānošanas reģions šobrīd izstrādā ūdenstūrisma kartes Vidzemes upēm, kas ietvers informāciju par ūdenstūrisma maršrutiem, apskates vietām pie upēm, kā arī informāciju par to, kur laivotājiem meklēt nakšņošanas vietas un/vai celt teltis, kā arī baudīt citus Vidzemes labumus. Kopumā plānots izdot 9 Vidzemes upju kartes par Gauju, Salacu, Amatu, Braslu, Aivieksti, Pededzi, Abulu, Vaidavu, Rūju, Sedu, Briedi un Burtnieku ezeru.
Ja vien dzīvojat pie upes, un Jums ir piedāvājums laivotājiem, aicinām Jūs atsaukties, lai vienotos par informāciju, kas iekļaujama kartē. Aicinām atsaukties arī tos, kas, iespējams, šobrīd tikai ir apsvēruši iespēju kaut ko veidot upes krastā, bet pietrūkst padoma, ko veidot un piedāvāt ūdenstūristiem. Labprāt ar Jums sazināsimies! Gaidīsim no Jums informāciju līdz 2015. gada 20. martam!
Kontakti: Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte Ilze Liepa, 29335677, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv
Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tiek ieviests projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways. Projekts tiek īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros un tā mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit. 19. februārī Rūjienas Tautas skolā notika Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju tikšanās ar speciālistiem no Mazsalacas novada, Rūjienas novada un Naukšēnu novada pašvaldībām, lai turpinātu diskusijas par plānoto deinstitucionalizācijas procesu (DI) Latvijā, kā arī, lai vienlaikus noskaidrotu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību nostāju un vēlmi piedalīties valsts mēroga projektā, ko paredzēts īstenot līdz 2020.gada beigām. Deinstitucionalizācijas ietvaros tiek plānota sociālās aprūpes iestādēs mītošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus. Jāpiemin gan, ka uz dzīvi sabiedrībā paredzēts pārcelt tos klientus, kuri, saskaņā ar novērtēšanas komisijas atzinumiem, būs spējīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm. Lai noskaidrotu visu pašvaldību nostāju, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji plānojuši tikties ar visām reģiona pašvaldībām. Šobrīd starp aptaujātajiem pašvaldību pārstāvjiem neviens nav iebildis pret dalību projektā, saredzot gan sociālās aprūpes pakalpojumu attīstības iespēju, gan arī iespēju uzlabot līdzšinējo situāciju, kad rindā uz sociālās aprūpes namiem pašvaldībās gaida daudz cilvēku. Sanāksmēs piedalās gan pašvaldību priekšsēdētāji, gan sociālo dienestu darbinieki, gan arī pārstāvji no sociālajām aprūpes iestādēm. 19. februāra diskusijas dalībniekus interesēja, piemēram, metodikas izstrādāšanas principi, pēc kuriem tiks veikts novērtējums, vai sociālās aprūpes iestādes klients būs piemērots pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Taču visbūtiskākais jautājums pašvaldību pārstāvjiem bija par projekta rezultātu ilgtspēju pēc tam, kad Eiropas Savienības finansējums projekta īstenošanai būs beidzies. Labklājības ministrija gan solījusi, ka arī turpmāk valsts budžetā tiks atvēlēti resursi izveidotās sistēmas uzturēšanai pašvaldībās. Labklājības ministrija jau iepriekš informējusi, ka nākamajā plānošanas periodā šīs sistēmas ieviešanai atvēlēti ievērojami līdzekļi - 47,21 miljons eiro no Eiropas Sociālā fonda un vēl 7,08 miljoni valsts līdzfinansējuma. No šiem līdzekļiem apmēram 10% jeb 4,7 miljoni eiro paredzēti sistēmas ieviešanai Vidzemes plānošanas reģionā, kas šobrīd aprēķināts saskaņā ar prognozi par klientu skaitu, kas varētu pamest sociālās aprūpes iestādes. Taču projekts paredz principu „nauda seko klientam”, tāpēc gadījumā, ja pakalpojuma saņēmēju skaits palielināsies, finansējums tiks pārdalīts plānošanas reģionu starpā. Atsevišķi paredzēts arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums infrastruktūras attīstīšanai pakalpojumu pilnveidošanai – kopējais budžets sastāda 44,44 miljonus eiro. ERAF finansējums plānošanas reģioniem tiks piešķirts saskaņā ar rīcības plāniem, kas tiks veidoti projekta pirmajā daļā.
Papildu informācija: Ineta Puriņa, projektu vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv 23.-24. februārī Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja Lelde Ābele piedalījās konferencē „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”, ko organizēja Veselības ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes ietvaros. Konferences laikā vadošie Eiropas līmeņa veselības nozares eksperti diskutēja par uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi bērnu un jauniešu vidū izglītības iestādēs. Konferences laikā eksperti norādīja, ka ikviens ir atbildīgs par veselības līmeni sabiedrībā. Konferences laikā tika atzīts, ka, lai cīnītos ar esošajām sekām – neveselīgo pārtikas patēriņu un mazkustīgo dzīvesveidu bērnu un jauniešu vidū, kas noved pie aptaukošanās – to nav iespējams novērst vienīgi ar sporta aktivitāšu palielināšu un/vai ar veselīgu pārtikas patēriņu izglītības iestādēs. Veselīgai dzīvei jākļūst par dzīvesveidu – lai šo apgalvojumu ieviestu dzīvē, jautājums jāskata kompleksi. Sabiedrības veselības jautājumi ir starpnozaru atbildībā – tas attiecas gan uz izglītības, gan uz kultūras, gan vides, gan sociālo, gan veselības jomu valstī. Iesaistītās atbildīgās puses ir vairākas – gan ģimene, gan valsts un vietējās pārvaldes institūcijas (pašvaldības, nevalstiskās organizācijas), un, protams, arī izglītības iestādes. Būtiska ir atbilstošas infrastruktūras un dzīves telpas radīšana vietējās pašvaldībās – veloceliņi, parki un āra trenažieri ir svarīga veselīga dzīvesveida popularizēšanas pieeja. Tieši radītie apstākļi un to pieejamība veselīga dzīvesveida ievērošanai var mainīt sabiedrības paradumus. Konferences laikā gan vairāk uzmanība tika koncentrēta uz to, ko veselīga dzīvesveida stiprināšanā varētu mainīt tieši izglītības iestādes. Jau tagad tajās ieviestas atsevišķas aktivitātes, piemēram, skolas auglis (pusdienās skolēniem pieejams pa svaigam auglim), kā arī tiek ierobežota atsevišķu neveselīgu pārtikas produktu tirdzniecība – taču tas nav pietiekami. Igaunijas Nacionālā veselības attīstības institūta pārstāve norādīja, ka būtu nepieciešamība ieviest skolās garākus pusdienu pārtraukumus, lai pagūtu gan papusdienot, gan arī pietiktu laika iziet svaigā gaisā. Tāpat būtu svarīgi nodrošināt bezmaksas ūdens pieejamību ikvienam skolēnam jebkurā laikā, kā arī rast iespēju citām veselības veicināšanas aktivitātēm. Zināms, ka skolēni ir auditorija, kas jo īpaši izmanto savā ikdienā dažādas tehnoloģijas – gan skatās televīziju, gan lieto datorus un mobilos tālruņus, ideālā variantā varētu mazināt bērnu un jauniešu pavadīto laiku pie televīzijas un datora, tomēr to nav iespējams panākt īsā laikā. Šobrīd sociālie mediji jāizmanto kā instruments, kurš palīdzētu veicināt veselīgu dzīvesveidu. Regulējot neveselīgo pārtikas produktu reklāmas, kā arī, reklāmās vairāk liekot uzsvaru uz veselīga dzīvesveida priekšrocībām, varētu tikt mainīta auditorijas attieksme. Arī, izmantojot dažādas jauniešiem saistošas mobilās aplikācijas, iespējams radīt interesi par sportu, daloties panākumos un sasniegumos draugu vidū. Kā piemēru var minēt Endomondo mobilo aplikāciju. Balstoties uz konferences laikā gūtajām atziņām, tiks sagatavots ziņojums, iekļaujot tajā gūtos secinājumus un labās prakses piemērus. Šo ziņojumu plānots prezentēt veselības ministru neformālajā sanāksmē, kas notiks aprīlī Rīgā, un tās laikā tiks rosināta ministru diskusiju par uztura politikas nākotni Eiropas Savienībā. Konferences organizatori solījuši arī nodrošināt drīzumā pieeju konferences prezentācijām. Tās tiks ievietotas Veselības ministrijas mājaslapā.
Papildu informācija: Lelde Ābele, ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29266757 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions, sekojot līdzi profesionālās izglītības reformas attīstībai valstī, saredz duālās izglītības pozitīvo ietekmi uz reģiona ekonomisko attīstību. Taču šobrīd lielākās neskaidrības ir jautājumā par profesionālo vidusskolu apvienošanu vai pat slēgšanu, kas saistīts ne tikai ar demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, bet arī ar faktu, ka skolēni bieži izvēlas turpināt mācības vispārējās izglītības mācību iestādēs. Audzēkņu skaits daudzās profesionālajās skolās ir nepietiekošs. Lai celtu profesionālās izglītības prestižu un raisītu skolēnos interesi paralēli vidējai izglītībai apgūt kādu konkrētu arodu, jāpieliek milzu pūles un darbs ne tikai ministrijai, bet arī pašām izglītības iestādēm, pašvaldībām un darba devējiem. Būtisku devumu veiksmīgas reformas īstenošanā var sniegt arī plānošanas reģioni ne tikai izprotot katras teritorijā esošās profesionālās izglītības iestādes specifiku, bet arī definējot jomas, kurās reģionam saskatāms potenciāls, kā arī sadarbojoties ar reģiona teritorijās esošajiem uzņēmumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) informē, ka š.g. 4.februārā stājās spēkā 
