Arhīva kalendārs

19. februārī Rūjienas Tautas skolā notika Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju tikšanās ar speciālistiem no Mazsalacas novada, Rūjienas novada un Naukšēnu novada pašvaldībām, lai turpinātu diskusijas par plānoto deinstitucionalizācijas procesu (DI) Latvijā, kā arī, lai vienlaikus noskaidrotu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību nostāju un vēlmi piedalīties valsts mēroga projektā, ko paredzēts īstenot līdz 2020.gada beigām.

Deinstitucionalizācijas ietvaros tiek plānota sociālās aprūpes iestādēs mītošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus. Jāpiemin gan, ka uz dzīvi sabiedrībā paredzēts pārcelt tos klientus, kuri, saskaņā ar novērtēšanas komisijas atzinumiem, būs spējīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm.

Lai noskaidrotu visu pašvaldību nostāju, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji plānojuši tikties ar visām reģiona pašvaldībām. Šobrīd starp aptaujātajiem pašvaldību pārstāvjiem neviens nav iebildis pret dalību projektā, saredzot gan sociālās aprūpes pakalpojumu attīstības iespēju, gan arī iespēju uzlabot līdzšinējo situāciju, kad rindā uz sociālās aprūpes namiem pašvaldībās gaida daudz cilvēku. Sanāksmēs piedalās gan pašvaldību priekšsēdētāji, gan sociālo dienestu darbinieki, gan arī pārstāvji no sociālajām aprūpes iestādēm. 19. februāra diskusijas dalībniekus interesēja, piemēram, metodikas izstrādāšanas principi, pēc kuriem tiks veikts novērtējums, vai sociālās aprūpes iestādes klients būs piemērots pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Taču visbūtiskākais jautājums pašvaldību pārstāvjiem bija par projekta rezultātu ilgtspēju pēc tam, kad Eiropas Savienības finansējums projekta īstenošanai būs beidzies. Labklājības ministrija gan solījusi, ka arī turpmāk valsts budžetā tiks atvēlēti resursi izveidotās sistēmas uzturēšanai pašvaldībās.

Labklājības ministrija jau iepriekš informējusi, ka nākamajā plānošanas periodā šīs sistēmas ieviešanai atvēlēti ievērojami līdzekļi - 47,21 miljons eiro no Eiropas Sociālā fonda un vēl 7,08 miljoni valsts līdzfinansējuma. No šiem līdzekļiem apmēram 10% jeb 4,7 miljoni eiro paredzēti sistēmas ieviešanai Vidzemes plānošanas reģionā, kas šobrīd aprēķināts saskaņā ar prognozi par klientu skaitu, kas varētu pamest sociālās aprūpes iestādes. Taču projekts paredz principu „nauda seko klientam”, tāpēc gadījumā, ja pakalpojuma saņēmēju skaits palielināsies, finansējums tiks pārdalīts plānošanas reģionu starpā. Atsevišķi paredzēts arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums infrastruktūras attīstīšanai pakalpojumu pilnveidošanai – kopējais budžets sastāda 44,44 miljonus eiro. ERAF finansējums plānošanas reģioniem tiks piešķirts saskaņā ar rīcības plāniem, kas tiks veidoti projekta pirmajā daļā.

Papildu informācija: Ineta Puriņa, projektu vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv

23.-24. februārī Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja Lelde Ābele piedalījās konferencē „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”, ko organizēja Veselības ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes ietvaros.  Konferences laikā vadošie Eiropas līmeņa veselības nozares eksperti diskutēja par uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi bērnu un jauniešu vidū izglītības iestādēs.

Konferences laikā eksperti norādīja, ka ikviens ir atbildīgs par veselības līmeni sabiedrībā. Konferences laikā tika atzīts, ka, lai cīnītos ar esošajām sekām – neveselīgo pārtikas patēriņu un mazkustīgo dzīvesveidu bērnu un jauniešu vidū, kas noved pie aptaukošanās – to nav iespējams novērst vienīgi ar sporta aktivitāšu palielināšu un/vai ar veselīgu pārtikas patēriņu izglītības iestādēs. Veselīgai dzīvei jākļūst par dzīvesveidu – lai šo apgalvojumu ieviestu dzīvē, jautājums jāskata kompleksi. Sabiedrības veselības jautājumi ir starpnozaru atbildībā – tas attiecas gan uz izglītības, gan uz kultūras, gan vides, gan sociālo, gan veselības jomu valstī.

Iesaistītās atbildīgās puses ir vairākas – gan ģimene, gan valsts un vietējās pārvaldes institūcijas (pašvaldības, nevalstiskās organizācijas), un, protams, arī izglītības iestādes. Būtiska ir atbilstošas infrastruktūras un dzīves telpas radīšana vietējās pašvaldībās – veloceliņi, parki un āra trenažieri ir svarīga veselīga dzīvesveida popularizēšanas pieeja. Tieši radītie apstākļi un to pieejamība veselīga dzīvesveida ievērošanai var mainīt sabiedrības paradumus.

Konferences laikā gan vairāk uzmanība tika koncentrēta uz to, ko veselīga dzīvesveida stiprināšanā varētu mainīt tieši izglītības iestādes. Jau tagad tajās ieviestas atsevišķas aktivitātes, piemēram, skolas auglis (pusdienās skolēniem pieejams pa svaigam auglim), kā arī tiek ierobežota atsevišķu neveselīgu pārtikas produktu tirdzniecība – taču tas nav pietiekami. Igaunijas Nacionālā veselības attīstības institūta pārstāve norādīja, ka būtu nepieciešamība ieviest skolās garākus pusdienu pārtraukumus, lai pagūtu gan papusdienot, gan arī pietiktu laika iziet svaigā gaisā. Tāpat būtu svarīgi nodrošināt bezmaksas ūdens pieejamību ikvienam skolēnam jebkurā laikā, kā arī rast iespēju citām veselības veicināšanas aktivitātēm.

Zināms, ka skolēni ir auditorija, kas jo īpaši izmanto savā ikdienā dažādas tehnoloģijas – gan skatās televīziju, gan lieto datorus un mobilos tālruņus, ideālā variantā varētu mazināt bērnu un jauniešu pavadīto laiku pie televīzijas un datora, tomēr to nav iespējams panākt īsā laikā. Šobrīd sociālie mediji jāizmanto kā instruments, kurš palīdzētu veicināt veselīgu dzīvesveidu. Regulējot neveselīgo pārtikas produktu reklāmas, kā arī, reklāmās vairāk liekot uzsvaru uz veselīga dzīvesveida priekšrocībām, varētu tikt mainīta auditorijas attieksme. Arī, izmantojot dažādas jauniešiem saistošas mobilās aplikācijas, iespējams radīt interesi par sportu, daloties panākumos un sasniegumos draugu vidū. Kā piemēru var minēt Endomondo mobilo aplikāciju.

Balstoties uz konferences laikā gūtajām atziņām, tiks sagatavots ziņojums, iekļaujot tajā gūtos secinājumus un labās prakses piemērus. Šo ziņojumu plānots prezentēt veselības ministru neformālajā sanāksmē, kas notiks aprīlī Rīgā, un tās laikā tiks rosināta ministru diskusiju par uztura politikas nākotni Eiropas Savienībā.

Konferences organizatori solījuši arī nodrošināt drīzumā pieeju konferences prezentācijām. Tās tiks ievietotas Veselības ministrijas mājaslapā.

Papildu informācija: Lelde Ābele, ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29266757