.png)
|
Arhīva kalendārs
elpoju savu zemi tā ir lielākā atzīšanās mīlestībā un dziļākā piederības sajūta elpoju savu zemi
savus vējus un arī tos caurvējus kas piederas pie manas zemes būtības
laimīgi un nelaimīgi sāpīgi un smeldzīgi cerīgi un mūžīgi… /M. Laukmane/
sabiedrības dvēsele, harizmātiska personība, diplomātijas paraugs, radošs, saprotošs, atsaucīgs, Latvijas sabiedrībā plaši pazīstams cilvēks - Nikolajs Stepanovs. Savu 42 gadus ilgo darba mūžu N.Stepanovs ir nesavtīgi atdevis Gulbenes rajona, pilsētas un novada cilvēkiem. Pirmā darba vieta, pēc Daugavpils pedagoģiskā institūta beigšanas, ir Rēveļu 8-gadīgā skola. Tieši tur, Gaujas krastos esošajā skolā sāk urdzēt un burbuļot spridzīgā, sabiedriski aktīvā, jaunā fizikas-matemātikas skolotāja darba avots. Patiesi talantīgo, pašatdeves pilno pedagogu pamanīja ātri, un jau pēc diviem gadiem viņš kļuva par šīs skolas direktoru. Mīlestība pret savu darbu, skolēniem un darba kolēģiem, spēja skatīties mērķtiecīgi izglītības nākotnē, jau pēc gada, izvirzīja N.Stepanovu par Gulbenes rajona Tautas izglītības nodaļas vadītāju. Astoņus darba gadus, vadot nodaļu, N.Stepanovs ieguva nedalītu cieņu rajona skolu direktoru, pedagogu, skolēnu, vecāku vidū par saviem ilgtspējīgajiem lēmumiem, patiesajām rūpēm par skolu izaugsmi un attīstību. N.Stepanovs veicināja sadarbību gan ar Latvijas skolām, gan smēlās labās prakses piemērus citvalstu darba pieredzē. Viņu ievēlēja par Gulbenes Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju, un vēlāk - Latvijas Atmodas laikā, viņam kā tautfrontietim, izrādīja vēl lielāku uzticību, ievēlot par Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāju. Pats N.Stepanovs mēdza teikt: “Strādājot šajā darbā, esot politikā, visu daru ar maksimālu atdevi. Es esmu no tiem cilvēkiem, kas neprot strādāt ar pusapgriezieniem. Vai nu risināt un padarīt plānoto līdz galam, vai nesākt nemaz.”. Un tiešām - viņa vadībā Gulbenes rajons, pilsēta un novads attīstījās ar sakārtotu infrastruktūru. Viņš vienmēr rūpējās par izglītības, kultūras, sporta un citu iestāžu attīstību, veidojot plašu sadarbību starp dažādām organizācijām, ministrijām un ārvalstīm. N.Stepanova īpašā, gudrā, sirsnīgā spēja vienlīdzīgi komunicēt gan ar valsts prezidentiem, gan ar pilsētas sētniekiem bija cilvēcības un diplomātijas paraugs. Esot Latvijas pašvaldību reformu virpulī, 2009. gadā N.Stepanovs kļuva par Vidzemes plānošanas reģiona priekšsēdētāju, visu šo laiku pašvaldību vēlēšanās saņemot arī vietējās sabiedrības uzticību – darbojoties kā Gulbenes novada deputātam. Pēdējos gadus viņš vadīja Gulbenes novadu, ik brīdi domājot par tā plānveida stabilu, radošu attīstību visās jomās, ļoti vēloties, lai Gulbenes novadā dzīvotu laimīgi un lepni cilvēki. Ārpus darba N.Stepanovu pazina kā pieredzes bagātu, azartisku mednieku, “Zaķakāju” māju viesmīlīgu saimnieku, zemes un meža pazinēju. Saskanīgajā laulībā ar dzīvesbiedri Valentīnu uzaudzinājis meitu Diānu un dēlu Andri, bija lielisks vectētiņš saviem diviem mazdēliem, kuriem sniedza bezgala lielu mīlestību un atbalstu. Ir cilvēki, kuru soļi neaiziet, neapklust, neizgaist, jo zemes mūžs bijis pilns cilvēkmīlestības un nesavtīga darba savas pilsētas, novada un Latvijas nākotnei. Paldies par ilgajiem, piepildītajiem darba gadiem un Tavu neizmērojamo sirdsgudrību un cilvēcību. Gulbenes novada dome
Atvadīšanās no Nikolaja Stepanova Gulbenes Tanslavu (Jauno kapu) kapu kapličā sestdien, 2015. gada 3.oktobrī, pulksten 15:00 Izvadīšana plkst.16:00
Vidzemes plānošanas reģions un Pārgaujas novada pašvaldība aicina nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvjus piedalīties seminārā par priekšnosacījumiem veiksmīgai projektu realizācijai. Seminārs notiks 9.oktobrī Auciema muižā, Pārgaujas novadā. Semināra mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par projekta iesniegumu sagatavošanu, finansējuma piesaistes iespējām, praktiskām ideju ģenerēšanas metodēm, kā arī veicināt atbildību par apstiprināto projektu realizāciju. To vadīs Ieva Garjāne, kas ir Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora projektu vadītāja, neformālās izglītības trenere, Reģionālā mācību centra pasniedzēja, biedrības „Jumata” valdes priekšsēdētāja. Viņai ir pieredze darbā ar pašvaldības attīstības plānošanu, uzņēmējdarbības veicināšu, izglītības programmu realizēšanu gan jauniešiem, gan uzņēmumu, organizāciju vadītājiem. Ieva Garjāne piedāvās atšķirīgu pieeju projekta sagatavošanai, priekšplānā virzot idejas, mērķa, satura un sadarbības nozīmi. Semināra laikā tās dalībniekiem būs iespēja likt pamatus iecerētajiem projektiem un finanšu piesaistes plāniem. Semināra darba kārtība pieejama šeit. Aicinām pieteikties semināram līdz 2015. gada 6. oktobrim Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē vidzeme.lv, sadaļā „VPR Semināri”. Seminārs ir bez maksas. Papildu informācija: Laima Engere, ES fondu informācijas un uzņēmējdarbības centra komercdarbības speciāliste, Mob. t.: 28376912, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Gatis Tauriņš, ES fondu informācijas un uzņēmējdarbības centra Tehniskās palīdzības projekta sabiedrisko attiecību speciālists, Mob. t.: 28303078, gatis.taurins PIE vidzeme PUNKTS lv.
Liepājas pašvaldības Sociālais dienesta (turpmāk – Sociālais dienests) pieredze Latvijas mērogā ir vērtējama kā ļoti progresīva vairākos aspektos, piemēram, nodrošinot sabiedrībā balstītus, efektīvus un augstas kvalitātes sociālus pakalpojumus, kas saistās ar šī brīža sociālās politikas uzsvaru par deinstucionalizācijas pakalpojumu attīstību. Par savu pieredzi izsmeļoši dalījās Liepājas speciālisti kolēģiem no Vidzemes. Viena no Sociālā dienesta iniciatīvām ir grupu dzīvokļu pakalpojums, kas pieejams pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Tā iemītnieki iegūst, ne tikai mājokli, bet arī, piemēram, atbalstu sociālu problēmu risināšanā un pasākumus, kas īstenoti pēc individuāli sastādīta sociālā rehabilitācijas plāna. Pieredzes apmaiņas dalībniekiem bija iespēja aplūkot šo pakalpojumu arī klātienē, ielūkoties dzīvokļos un aprunāties ar to iemītniekiem. Kā atzina grupu dzīvokļu vadītāja Virgīnija Stankuviene: “Ir dažādi piemēri - pozitīvākie piemēri, kad grupu dzīvokļu iemītnieks pēc kāda laika kļūst patstāvīgāks, spēj pilnvērtīgi par sevi rūpēties un aiziet dzīvot atsevišķi (visbiežāk tie ir sociālo māju dzīvokļi), bet ir arī daži ne tik pozitīvi piemēri, kad iemītnieks nokļūst atpakaļ ārstniecības iestādē, jo saprot, ka nav piemērots šādiem dzīves apstākļiem”. Tāpat dalībniekiem bija iespēja viesoties Liepājas dienas centrā personām ar garīgās attīstības traucējumiem, kur klientiem ir iespēja apmeklēt dažādus kultūras un sporta pasākumus, piedalīties centra rīkotajos pasākumos un nodarbībās, piemēram, pašaprūpes iemaņu apgūšanā, sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanā, rokdarbos, peldēšanā un sportā. Dienas centrs personām ar garīgās attīstības traucējumiem ir sociāla institūcija, kurā personas ar garīga rakstura traucējumiem dienas laikā tiek nodrošinātas ar sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Pēc šāda veida pakalpojumiem pieprasījums ir liels, šobrīd nevar nodrošināt pakalpojuma pieprasījumu pilnā apmērā un centra vadītāja Maija Agatina, cer, ka drīzumā tiks domāts par otra dienas centra personas ar garīga rakstura traucējumiem izveidi Liepājā. Viens no Sociālā dienesta sadarbības partneriem ir Liepājas Neredzīgo biedrība. Arī biedrībai ir liela pieredze, dažādu ES projektu realizācijā. Kā atzīst Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvji, tad biedrības vērtīgais projekts ir “Dvēseles veldzes dārzs”. Projekts vēl nav noslēdzies, bet jau uzsācis savu darbu Latvijā pirmais invalīdu rehabilitācijas centrs lauku vidē - Pāvilostas novada Ziemupē. Klienti tajā uzturas ilgstoši un dod iespēju baudīt dabu, doties dārzā, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, veicināt personības veidošanos. Nākotnē šeit veidos sociālo uzņēmumu, lai veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību. Liepājas Neredzīgo biedrībai ir arī pieredze vides pieejamības un universālā dizaina principu popularizēšanā un realizēšanā. Princips nosaka vienādas iespējas visiem cilvēkiem. Liepājas pilsētvidē ieviesti vairāki risinājumi, kas piemēroti personām ar redzes traucējumiem – gājēju ietve, skaņas luksofori un autobusi, kas pieturā nosauc maršrutu un virzienu. Paši pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki atklāj, ka brauciens bija ideju pilns. Tikšanās ar kolēģiem bija lieliska atelpa grūtajā ikdienas darbā, kad varēja iegūt jaunu skatījumu uz savu darbu un iedvesmu turpmākajām iecerēm. Kāda no brauciena dalībniecēm noslēgumā saka: “Tā bija sava veida supervīzija ar produktīvu iznākumu.” Pieredzes apmaiņas brauciens notika projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros. Papildu informācija: Lelde Ābele, ES Struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centra vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; Mob.t. +371 29266757, veca.vidzeme.lv.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotajam konkursam “ES struktūrfondi Vidzemē” izsludināta 10. kārta. Ikvienam, kuru interesē Vidzemes reģiona attīstība un ES devums tajā, konkurss dod iespēju ne tikai pārbaudīt savu erudīciju un izzināt daudz jauna, bet arī iegūt praktiskas dāvanas no VPR. Konkursa dalībniekus aicinām būt aktīviem un pareizās atbildes lūkot tīmeklī. Konkursa pēdējā kārta norisināsies novembrī, pēc kuras viens, kurš būs pareizi atbildējis uz visu kārtu jautājumiem, iegūs pārsteiguma balvu no VPR. Konkursa 9. kārtā pareizi uz visiem jautājumiem atbildējuši 16 dalībnieki, un izlozes kārtībā noskaidroti 3 laureāti – Edgars Pudzis no Carnikavas novada, Vija Tašiņa no Gulbenes novada un Anita Gribonika no Preiļiem, kuriem tiks pārsteiguma veltes no VPR. Pareizās 9. kārtas atbildes:
Ar konkursa „ES struktūrfondi Vidzemē” nolikumu aicinām iepazīties šeit. Konkurss tiek rīkots projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros. Papildu informācija: Dace Liepiņa, ES struktūrfondu informācijas centra speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, dace.liepina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26569160, veca.vidzeme.lv.
Augusta beigās 11 ar Hanzas vēsturi cieši saistīti partneri apstiprināja pārrobežu sadarbības projektu HANSA (Ilgtspējīga jaunā Hanzas alianse). Projekta tapšanu nodrošina Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam atbalsts. No 5.-11. oktobrim visi partneri dodas kopīgā ceļojumā aplūkojot visas projekta partneru Hanzas pilsētas, tai skaitā Straupi, Pārgaujas novadā. Viesus no 9 Hanzas pilsētām - Limbaži, Valmiera, Cēsis, Koknese, Kuldīga, Straupe, Pērnava, Vīlande, Visbija-, Vidzemes plānošanas reģiona un divus tūrisma ekspertus no Zviedrijas, Pārgaujas novada pašvaldība pie sevis uzņems 7.oktobrī. Pulksten. 9:00 notiks partneru uzņemšana Lielstraupes pilī, Straupes Narkoloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Pētera Kuprēviča vadībā. Pēc kā sekos mācītājas Daigas Ummeres ekskursija uz Straupes baznīcu, kas tālāk gar dzirnavām vedīs uz Mazstraupes pili, ar kuru iepazīstinās Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa. No plkst. 10:15 Hanzas partneri tālāk aplūkos vēsturisko Piķiera namiņu Straupes centrā un tālāk dosies uz Ungurmuižu, kur tiks pasniegta liepziedu tēja un ar 18. gs. stāstu apvīts cienasts. Hanzas partneru tikšanās laikā tiek pārrunāti HANSA projekta mērķi, kuri ir noteikti kā Hanzas zīmola attīstīšana un pilnveidošana atpazīstamībai noteiktos reģionos starptautiski. Papildus veidojot kopīgas tūrisma aktivitātes, radot jaunus tūrisma produktus un pakalpojumus, kas ietekmē noteikto teritoriju ilgstpējīgu attīstību. Projekta koordinatore –Rudīte Vasile uzsver-, ka Pārgaujas novada pašvaldībai projekta ietvaros būs iespējas realizēt arī pasākumus, kas, mūsdienu interpretācijā, ļaus izpētīt, apzināties un izmantot esošās vēstures vērtības, kas saistītas ar bagāto Hanzas vēsturi novadā. Projekta realizācijas termiņš ir sākot no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 31.decembrim.
Informāciju sagatavoja: Pārgaujas novada Sabiedrisko attiecību speciāliste Stefānija Jančevska E-pasts: stefanija.jancevska PIE pargaujasnovads PUNKTS lv T: 26368154 Piektdien, 9. oktobrī, Alūksnē norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk - VPR) Attīstības padomes sēde un VPR ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju Kopsapulce. Kopsapulcē paredzēts ievēlēt Attīstības padomes dalībniekus no Beverīnas un Gulbenes novada. Savukārt sēdē iecerēts vēlēt padomes priekšsēdētāja vietnieku. Darba kārtībā turklāt iekļauti jautājumi par atkārtotiem priekšlikumiem Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.- 2020. gadam. Sēdes dalībnieki plašāk tiks iepazīstināti arī ar Latvijas Samariešu apvienības sniegto pakalpojumu pieejamību lauku reģionos. Sēdes darba kārtību skatīt šeit. Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja, Mob.t.: 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Šobrīd par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) nav iespējams pilnībā konstruktīvi spriest, jo Vidzemes plānošanas reģions par to ir informēts vienīgi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un nav pieejama detalizēta informācija par datiem un pētījumiem, kas likti pamatos šiem ATR variantiem. Tik visaptverošas reformas ievadā ļoti nepieciešama ir arī sabiedrības iesaiste, kuras vairuma viedoklis ir noteicošais tās īstenošanā. Pirms diskutēt un rosināt jaunu ATR, ir nepieciešams objektīvi izvērtēt 2009. gadā veiktās pašvaldību ATR rezultātus. Tas ļautu spert daudz pamatotākus turpmākos soļus un izvairīties no tiem grābekļiem, kuriem esam uzkāpuši nesenās ATR gaitā. Plānotā ATR otrā kārta nav viennozīmīgs instruments deklarētajai vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai reģionos. Latvijā nav korekti salīdzināmi dati, kas apstiprinātu, ka iedzīvotāju un teritorijas ziņā lielākie novadi ir attīstītāki un iedzīvotājiem tuvāki nekā mazie novadi. Iecerētās reformas rezultātā primāri ieguvējas būtu republikas nozīmes pilsētas un reģionālas nozīmes attīstības centri, kas tādējādi gūtu lielākus budžeta ienākumus savu pakalpojumu nodrošināšanai, taču iedzīvotājiem draudzīgāki nereti ir mazie novadi, kur manāma cieša saikne starp novada vadību, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nodrošinot nekavējošu rīcību problēmsituācijās, kā arī iespēju preventīvajam darbam, lai problēmsituācijas nerastos. Nekorekti tiek apgalvots, ka mazo novadu pašvaldībās ir salīdzinoši lieli pārvaldes izdevumi. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā vairākas pašvaldības jau ilgstoši sadarbojas ar kaimiņu novadiem gan izglītības pārvaldes un būvvaldes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, gan elektroenerģijas iepirkumu jomā un sabiedriskā transporta pakalpojumu loģiskā nodrošināšanā, un šāda rīcība ir nevis pašvaldības vājuma izpausme, bet gan ekonomiski efektīva un apdomāta darbība. Aktīvi novadu savstarpējā sadarbība noris arī kopīgu tūrisma galamērķu pozicionēšanā, uzņēmējdarbības attīstības un sadarbības sekmēšanā, kā arī īstenojot dažādus pārrobežu sadarbības projektus. Pašvaldību ekonomiskās attīstības un panākumu atslēga ir atbildīga un sabalansēta pašvaldības vadīšana profesionālā komandā, kura strādā iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un vienmērīgākas pašvaldības teritorijas apdzīvotībai. Tādēļ kārtējā teorētiski veiktā pašvaldību apvienošana nav instruments ceļā uz vienlīdzīgi attīstītām pašvaldībām Latvijā. Mākslīgas apvienošanas rezultātā pašvaldības riskē zaudēt saikni ar saviem iedzīvotājiem. Guna Kalniņa – Priede Trešdien, 28. oktobrī, Gulbenē un piektdien, 30. oktobrī, Valmierā Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldību un to kapitālsabiedrību iepirkumu speciālistus un citus interesentus piedalīties semināros “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, plānojot ES fondu projektus” par jaunākajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un biežāk pieļautajām kļūdām ES fondu iepirkumu dokumentācijā. 2015. gada 1. augustā stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kur būtiskākais jauninājums saistās ar ierobežojumu nodokļu nemaksātājiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Likuma grozījumi nosaka, ka nodokļu parādi nedrīkst būt jau iepirkuma izsludināšanas brīdī. Tāpat pasūtītāja pienākums ir izvērtēt nepamatoti lētu piedāvājumu, pārliecinoties, vai pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā. Semināru vadīs Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamenta pārstāvji. Aicinām pieteikties semināram līdz 2015. gada 26.oktobrim Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā vidzeme.lv, sadaļā „VPR Semināri”. Semināri ir bez maksas. Seminārs tiek organizēts projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (Vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros. Papildu informācija: Maija Rieksta, ES fondu informācijas un uzņēmējdarbības centra Tehniskās palīdzības projekta speciāliste, Mob.t.: 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.
Turpat norisinājās arī Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju Kopsapulce, kuras laikā apstiprināja jaunus Attīstības padomes dalībniekus no Beverīnas un Gulbenes novada. Attīstības padomē turpmāk darbosies Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Sandris Brālēns, savukārt Gulbenes novadu pārstāvēs pašvaldības vadītājs Andris Apinītis. VPR Attīstības padomes dalībnieki sēdē uzklausīja Latvijas Valsts ceļu pārstāvja informāciju par turpmākajos gados iecerētajiem darbiem Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošā valsts autoceļu tīklā, kā arī vienojās VPR Administrācijai uzdot sagatavot reģiona prioritāro valsts autoceļu sarakstu, ko iekļaut Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2016.- 2020. gadam. Sēdes dalībnieki plašāk tika iepazīstināti arī ar Latvijas Samariešu apvienības sniegtā pakalpojuma “Aprūpe mājas” pieejamību lauku reģionos. Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja, Mob.t.: 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv
Vēl nesen, septembra beigās Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas noslēguma pasākumā Rīgā projekta “Via Hanseatica” ieviesēji tika vairākkārt aicināti uz skatuves, lai saņemtu apbalvojumus trīs nominācijās - Labākais projekta vadītājs”, “Labākā komunikācija” un “Labākā partnerība”. Pavisam oficiālajā apbalvošanas ceremonijā godināja izcilākos Est-Lat-Rus pārrobežu sadarbības programmas projektus septiņās nominācijās: labākais projekta vadītājs, labākais apskates objekts, labākā komunikācija, labākā partnerība, projekts ar lielāko ietekmi uz nākotni, labākais risinājums un dzīvi mainošs stāsts. Sarakstu ar balvu saņēmējiem var aplūkot šeit. Pasākums pulcēja vairāk nekā 130 dalībniekus, kas pārstāvēja Eiropas Komisiju, valsts institūcijas, reģionālās un vietējās pašvaldības un projekta realizētājus no Igaunijas, Latvijas un Krievijas. Pasākumu atklāja Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, savā uzrunā uzsverot, ka visi projektos ieguldītie līdzekļi tika izlietoti, lai veicinātu pierobežā dzīvojošo dzīves līmeni. Ministrs secināja, ka Programma tās lielajā aktivitāšu un sasniegto rezultātu dažādībā ir ievērojami veicinājusi attīstību pierobežas reģionos.
Turpmāka pārrobežu sadarbība starp Igauniju, Latviju un Krieviju tiks īstenota divās divpusējās programmās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) 2014-2020 - Igaunijas-Krievijas pārrobežu sadarbība programma un Latvija-Krievijas pārrobežu sadarbība programma. Foto: Kaspars Garda ***
Iepazīsties ar “Via Hanseatica” īstenotajām aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā, kā arī apmeklē tūrisma maršruta “Via Hanseatica” mājaslapu un seko līdzi jaunumiem tūrismā Vidzemē “Via Hanseatica” Facebook kontā.
Kopumā konkursā dalību pieteica 20 klašu kolektīvi no dažādām Latvijas malām – Ogres, Alūksnes, Priekuļiem, Maltas, Valmieras, Rīgas, Siguldas, Trikātas, Rencēniem, Gulbenes, Ļaudonas, Straupes, Kocēniem, Liepājas.Iesūtītos darbus izvērtēja tūrisma objektu saimnieki – konkursa uzvarētāji dosies ekskursijās uz izvēlēto tūrisma objektu, lai ar to iepazītos tuvāk un atklātu vēl līdz šim nezināmo „Via Hanseatica“ maršrutā. Konkursa rezultāti: 1) Valkas novadpētniecības muzejā viesosies un spēli "Šķērsojam Latvijas/Igaunijas robežu" izspēlēs Priekuļu vidusskolas 6.b klase 2) Cēsu viduslaiku pili iepazīs Maltas vidusskolas 5.c klase, Ogres sākumskolas 2.c klase, Valmieras Pārgaujas sākumskolas 3.d klase un Rīgas 40.vidusskolas zīmēšanas studijas bērni 3) Vējiņu pazemes ezeros viesosies Trikātas pamatskolas 7.klase 4) Mucu muzejā roku iemēģinās Alūksnes pilsētas sākumskolas 2.b klase 5) Cecīļu dabas takas iepazīs Gulbenes vidusskolas 3.a klase 6) Sajūtu parka Taku kokos izmēģinās Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas 8.klase un Kocēnu pamatskolas 8.klase, savukārt Straupes pamatskolas 8.klasei un Valmieras 5.vidusskolas 6a. klasei tiek piešķirta simpātiju balva – 50% atlaide ieejas biļetei 7) Ar rollerslēpēm Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā slēpos Valmieras Viestura vidusskolas 5.a klase 8) Raunas pils skatu tornī kāps Gulbenes vidusskolas 3.a klase 9) Ungurmuižā Leļļu izstādi aplūkos un Mazo Unguriņu apmeklēs Sveķu internātpamatskolas 5.klases skolēni Apsveicam uzvarētājus! Konkursa organizatori atgādina, ka transporta izdevumi nokļūšanai uz objektiem nav iekļauti balvā, kā arī sliktu laikapstākļu gadījumā z/s Vildēni un Vējiņu pazemes ezeru apmeklējumu ieteicams pārcelt uz pavasara sezonu.
Paldies visiem par dalību konkursā!
*** Facebook: www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija E-pasts: viahanseatica PIE vidzeme PUNKTS lv
„Atvērto dienu” semināri Eiropas reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros notika jau 13. reizi, un tos kā ierasts rīkoja Reģionu komiteja sadarbībā ar Eiropas Komisiju. Interesentiem bija iespēja izvēlēties sev interesantākos no vairāk nekā 100 piedāvātajiem semināriem, kuros piedalījās pārstāvji no 177 reģioniem un pilsētām. Ar gandarījumu jāuzsver, ka šī bija pirmā reize, kad Latvija bija tik plaši pārstāvēta „Atvērto dienu” semināros. Šogad no Latvijas „Atvērtajās dienās” piedalījās Rīgas pilsēta, Vidzemes plānošanas reģions un pašvaldību uzņēmums SIA „ZAAO”. Ilggadējais „Atvērto dienu” dalībnieks Vidzemes plānošanas reģions šoreiz piedalījās seminārā „Nostājoties uz pareizā ceļa: pieejams transports gados vecākiem cilvēkiem”, kurā auditorijai bija iespēja iepazīties ar labās prakses piemēriem inovatīvos risinājumos pieejama transporta nodrošināšanā vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Lelde Ābele klausītājus iepazīstināja ar pagājušā gadā iesākto pilotprojekta ieceri piedāvāt jaunu, inovatīvu pakalpojumu – „transports pēc pieprasījuma”. Šis pakalpojums būs jo īpaši nozīmīgs vecāka gadagājuma iedzīvotājiem teritorijās, kur sabiedriskais transports nav regulāri pieejams vai netiek nodrošināts vispār. Piezvanot uz zvanu centru vai piesakot pakalpojumu elektroniski, iedzīvotājiem būs iespēja pieteikt transportu sev vēlamā laikā un vietā un nokļūt līdz tuvākajam reģionālajam centram, lai saņemtu ikdienā svarīgus pakalpojumus, piemēram, apmeklēt ārstu, iepirkties vai izmantot pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus. Seminārā ar savu pieredzi dalījās arī Flandrijas – Eiropas sadarbības aģentūra, Katalonija, Arnhem Nihmegen pilsētreģions, Eindhovenas pilsēta, Liverpūles pilsēta, Flandrija, Southend-on-Sea pašvaldība, AGE Platform Europe un POLIS tīkls. Savukārt SIA „ZAAO” piedalās seminārā „Nākotnes ilgtspējīga enerģijas nodrošināšana ar inovatīvu partnerību starpniecību – biometāna un SDG piemērs”. Seminārā, kurā viens no runātājiem bija arī ZAAO pārstāvis Mārtiņš Niklass, klātesošos iepazīstināja ar organisko atkritumu pārveidi biometānā, kas ir otrās paaudzes biodegviela un rada ne tikai uzlabojumus enerģijas drošībā un emisiju samazinājumā, bet arī jaunas darbavietas un ekonomisko izaugsmi. Semināru organizēja Inovatīvā partnerība ilgtspējīgai enerģijai 2020. Rīgas pilsēta tika pārstāvēta divos „Atvērto dienu” semināros. Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis piedalījās seminārā „Ietverot „e” e-pārvaldē: vai IKT risinājumi var veicināt labu pārvaldību?”, iepazīstinot ar elektroniskās pārvaldes sistēmu Rīgas pašvaldībā. Par e-pārvaldes sniegto iespēju veicināt iedzīvotāju un dažādu pārvaldes līmeņu sadarbību viedoklī dalījās arī Eiropas Savienības komisāra digitālā vienotā tirgus jautājumos Andrusa Ansipa kabineta pārstāvis Maksimilāns Štrotmanis (Maximilian Strotmann) un Beļģijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju federālā dienesta pārstāvis Franks Leimans (Frank Leyman). Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko piedalījās seminārā „Ceļā uz elastīgu, ilgtspējīgu un resursu efektīvu Enerģētikas savienību – Eiropas galvaspilsētu un reģionu loma”. Tajā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētas iepazīstināja ar savām stratēģijām un aktivitātēm enerģijas drošības, elektroenerģijas un gāzes monitoringa un efektīvu siltumapgādes tīklu jomā, kā arī energoefektīviem projektiem sabiedriskā transporta sektorā. Atvērtās dienas jeb OPEN DAYS ir gadskārtējs četru dienu pasākums, kas notiek Briselē un kura laikā reģionu un pilsētu administrāciju pārstāvji, kā arī eksperti un akadēmiskās aprindas var apmainīties ar labu praksi un zinātību reģionālās un pilsētu attīstības jomā. Tas ir arī atzīts forums, kurā notiek politiska līmeņa saziņa par ES kohēzijas politikas attīstību un paveras iespēja vērst lēmumu pieņēmēju uzmanību uz reģionu un pilsētu nozīmi ES politikas veidošanā. OPEN DAYS ir lielākais šāda veida publiskais Eiropas mēroga pasākums. Konkursā "Sējējs - 2015" par gada uzņēmumu pārtikas ražošanā atzīts Alojas novada uzņēmums "Aloja Starkelsen", kas ir Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedrs. Kā vēsta Latvijas Avīze, piektdien, 16. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa “Sējējs – 2015″ laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, lauku uzņēmējus un jaunos zinātniekus lauksaimniecībā. Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās. Laureāta nosaukums konkursa grupā “Gada lauku saimniecība” piešķirts Alūksnes novada zemnieku saimniecībai “Kadiķi M.A.” un tās vadītājam Mārtiņam Augstkalnietim. Konkursa grupā “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā” par labāko atzīta Alojas novada sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Aloja Starkelsen”, tās vadītājs Jānis Garančs. Konkursa grupā “Ģimene lauku sētā” šogad laureāta titulu ieguva Ogres novada zemnieku saimniecība “Ogrēni”, kurā saimnieko Gailīšu ģimene. Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Zilupes novada sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vinca Agro” īpašnieks Andrejs Rasimenoks, bet laureāta nosaukumu nominācijā “Bioloģiskā lauku saimniecība” ieguva Vecumnieku novada zemnieku saimniecība “Ozoli”, tās vadītājs Andris Kalniņš. Šogad vērtēja arī pretendentus nominācijā “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā”. Par laureātiem šajā nominācijā kļuva Reinis un Loreta Pižiki, kuri realizēja projektu “Loka šaušanas treniņu laukuma un treniņu materiāli tehniskās bāzes izveide” Ventspils novadā. Par labāko jauno zinātnieci lauksaimniecībā šogad atzīta dr. agr. Ilze Grāvīte, izstrādājot zinātnisko darbu “Dažādu faktoru ietekme uz plūmju (Prunus domestica L.) augšanu un attīstību, ražu un augļu kvalitāti”. Balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” šogad piešķirta zootehniķei Maijai Brunovskai, kura ar savu profesionālo darbu sekmējusi lopkopības nozares un ciltsdarba uzlabošanu, līdz ar to visu savu mūžu veltījusi Latvijas lauksaimniecības attīstībai. Veicināšanas balvas un diplomus kopumā saņēma 14 konkursa dalībnieki visās konkursa grupās. Vairāk informācija par konkursu un tā dalībniekiem pieejama Zemkopības ministrijas mājaslapas sadaļā “Sējējs”, kā arī mājaslapā www.sejejs.lv. Konkursa “Sējējs” apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimnieku pasākumiem, bet laureāta nosaukums “Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi.
Informācijas avots: www.la.lv
Brauciena mērķis bija aplūkot, kā tiek veicināta uzņēmējdarbības attīstība Latgalē, izmantojot gan ES Struktūrfondu atbalstu, gan īstenojot citas aktivitātes. No šī gada VPR ES fondu informācijas un uzņēmējdarbības centra (Centrs) viena no galvenajām aktivitātēm ir tieši uzņēmējdarbības atbalsts. Centrs jau vairākkārt ir aicinājis pašvaldību speciālistus uz kopīgām sanāksmēm, lai diskutētu par uzņēmējdarbības vidi Vidzemes reģionā, kā arī lai vienotos par kopīgiem sadarbības soļiem. Tā kā Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centrs darbojas jau kopš 2013.gada, tad Vidzemes reģiona pašvaldībām ir īpaši nozīmīgi iepazīties ar to, kā notiek uzņēmējdarbības atbalsts Latgalē un konstatēt, kādas iniciatīvas būtu iespējams arī pārnest un īstenot mūsu reģionā. Brauciena pirmais pieturas punkts bija Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC), kur dalībniekus par situāciju uzņēmējdarbības jomā iepazīstināja Līvānu novada pašvaldības pārstāve Zane Gaiduka, kas vienlaikus ir arī LIIC vadītāja. Pateicoties aktīvāko Līvānu uzņēmēju līdzdalībai, šeit uzsākās aktīvas diskusijas par pašvaldību un uzņēmumu savstarpējo komunikāciju, abu pušu lomu nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā. Aktīvajās diskusijās piedalījās ne tikai VPR pašvaldību speciālisti, bet arī Līvānu uzņēmēji, kas ne tikai rūpējas par savu biznesa attīstību, bet arī par uzņēmējdarbības vides kopējo attīstību Līvānu pašvaldībā. Kā vienā no galvenajām Līvānu uzņēmēju iniciatīvām ir nodibinātā biedrība, lai aktīvi paustu viedokli un aktivizētu plašāku uzņēmēju loku. Interesanti bija salīdzinājumi, kā šie procesi notiek Līvānu novadā un kā Vidzemes novados. Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja arī uzņēmumu SIA “Zelta zeme”, kas nodarbojas ar kūdras pārstrādi, un šobrīd īsteno ERAF projektu aktivitātē „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, attīstot augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un ar projekta palīdzību uzlabojot ražošanas tehnisko bāzi.
Turpinot pasākumu Daugavpilī, īpašs pārsteigums bija Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra (LUC) aktivitātes uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales reģionā. LUC saņem atbalstu uzņēmējdarbības aktivitāšu īstenošanai jau kopš 2013. gada, savukārt pārējie plānošanas reģioni šādu atbalstu saņem tikai no 2015. gada. Šī tikšanās bija īpaši vērtīga, lai saprastu, kā līdz šim sadarbību ar pašvaldībām ir organizējis LUC, kādi ir veiksmīgie piemēri un kas būtu jāņem vērā arī citiem reģioniem, uzsākot uzņēmējdarbības atbalsta aktivitāšu īstenošanu. LUC vadītājs Vladislavs Stankevičs dalījās pieredzē, ka Latgalē uzņēmējiem lielākoties nepieciešams atbalsts saistībā ar ALTUM programmām un dažādām mārketinga aktivitātēm, tai skaitā ERAF atbalstīto ārējā mārketinga programmu, kuru administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Arī šeit, gluži tāpat kā iepriekš Līvānos, izvērtās diskusija par biznesa inkubatoru programmu, tās plusiem un mīnusiem, lietderību un ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību. Pasākuma dalībnieki varēja arī smelties vairākas jaunas idejas, kuras varētu īstenot pašvaldībās sadarbībā ar Centru. Brauciena otrajā dienā dalībnieki tika iepazīstināti ar biedrību „Latgales Kulinārais mantojums”, kā arī ar Krāslavas pašvaldības pieredzi uzņēmējdarbības atbalstā. Šeit iezīmējās, ka Latgales reģionā ir diezgan līdzīgi risinājumi uzņēmējdarbības attīstībai, taču tas, ar ko īpaši uzrunāja Krāslavas novads, ir šīs pašvaldības apziņa, ka uzņēmējdarbībai uzmanība jāpievērš jau skolas un pat pirmsskolas vecumā. Krāslavas novadā tiek piedomāts par dažādām vecumam atbilstošām aktivitātēm, lai mudinātu bērnus un jauniešus domāt, analizēt, izvērtēt ekonomiskos procesus. Savukārt biedrības „Latgales kulinārais mantojums” pārstāve pastāstīja par projekta tapšanas un īstenošanas vēsturi, kā arī paskaidroja, kāds labums ir uzņēmējiem sadarboties zem viena pazīstama zīmola, lai piesaistītu ne tikai vietējo, bet arī ārzemju tūristu uzmanību. Pasākuma noslēgumā brauciena dalībnieki viesojās Rēzeknes novada pašvaldībā, kur arī tika iepazīstināti ar uzņēmējdarbības vidi un tās veicināšanas aktivitātēm. Rēzeknes novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema informēja Vidzemes pārstāvjus par veiksmīgākajiem īstenotajiem projektiem, kā arī pastāstīja par Rēzeknes novada pašvaldības un visu 25 Rēzeknes novada pagastu pārvalžu izveidoto nodibinājumu „LEARN”, kas paredzēts, lai sekmētu uzņēmējdarbību Rēzeknes novadā. Šis ir nodibinājums, kas izsniedz mazu, bet nozīmīgu atbalstu uzņēmumu sākotnējās attīstības stadijās un tiek vērtēts kā viens no nozīmīgākajiem atbalstiem tieši mazajiem komersantiem. Sanāksmē piedalījās arī nodibinājuma „LEARN” finansējuma saņēmējs, kas ražo dažāda veidu sierus, un dalījās pieredzē, kāds ir bijis ieguvums no LEARN atbalsta. Visās apmeklētajās Latgales pašvaldībās tiek organizēti ideju konkursi ne tikai pieaugušajiem, bet arī jauniešiem un bērniem, kas tiek atzīta kā viena no svarīgākajām uzņēmējdarbības veicinošām aktivitātēm, jo ir svarīgi bērnus radināt pie biznesa domāšanas līdz ar skolas gaitu uzsākšanu. Jo agrāk bērns iepazīstas ar biznesa pamatprincipiem, jo vieglāk viņam pārkāpt emocionālo barjeru, lai kļūtu par uzņēmēju. Izvērtējot braucienā redzēto, dalībnieki secināja, ka Latgalē ir aizgūstamas labas idejas un iniciatīvas, kuras būtu arī visai vienkārši īstenot VPR, arī dažas no pašvaldībām pēc pasākuma ir izrādījušas iniciatīvu tālākai sadarbībai. Pieredzes apmaiņas brauciens organizēts ESF, ERAF un KF projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros.
2015. gada 21. un 22.oktobrī Latvijas delegācija darba vizītes laikā iepazīsies ar Norvēģijas pieredzi, īstenojot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai un pakalpojumu nodrošināšanai attālos un mazattīstītos reģionos. Uz Norvēģiju dosies pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Vidzemes plānošanas reģiona, Cēsu novada pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības „Latvijas Lielo pilsētu asociācija” un biedrības “Latvijas Lauku forums”, kā arī nevalstiskā sektora speciālisti. Plānota tikšanās ar Aust – Agder apgabala mēra vietnieku, Risør pašvaldības mēru, pašvaldības uzņēmējdarbības speciālistu, pašvaldības izpilddirektoru pakalpojumu nodrošināšanas jautājumos un vietējo uzņēmējdarbības attīstību atbalstošo organizāciju pārstāvjiem. Paredzēts apmeklēt arī pilsētas uzņēmējdarbības teritorijas un iepazīsies ar pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu praksē, apmeklējot veco ļaužu aprūpes namu. Darba vizītes noslēgumā tiks apkopota informācija par Norvēģijas pieredzi un sagatavoti sākotnējie secinājumi par iespējām piemērot Norvēģijā īstenoto praksi Latvijas situācijai. 2016.gada sākumā plānotas Norvēģijas ekspertu vizītes Latvijā. To mērķis būs diskutēt ar nozaru ekspertiem par Norvēģijas pieredzes piemērotību Latvijai. *Pieredzes apmaiņas brauciens notiek Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta „Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” ietvaros. Projekta īstenotājs ir VARAM sadarbībā ar Latgales, Vidzemes, Rīgas, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģioniem. Savukārt projekta partneri Norvēģijā - Norvēģijas Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrija, Oppland reģionālā līmeņa pašvaldība un Aust-Agder reģionālā līmeņa pašvaldība. Kopējās projekta izmaksas ir 1 172 029.00 eiro. Projektā „Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” viena no aktivitātēm ir atbalsta pasākumu izstrāde attāliem un mazattīstītiem reģioniem kvalificēta darbaspēka un uzņēmēju piesaistei. Aktivitātes ieviešanas ietvaros Norvēģijas puse veic izvērtējumu par Norvēģijā pielietoto atbalsta pasākumu attāliem un mazattīstītiem reģioniem efektivitāti un iespējām un lietderību tos īstenot Latvijā.
Informāciju sagatavoja: Laura Jansone Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel.+371 67026418 E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Vidzemes reģiona lauku teritorijās Vidzemes plānošanas reģions (VPR) rosina ieviest jaunu pakalpojumu - "Transports pēc pieprasījuma", tika vēstīts ceturtdien, 22. oktobrī Valmierā rīkotajā seminārā "Ilgtspējīga sabiedriskā transporta attīstība Vidzemes reģionā: problēmas, izaicinājumi un iespējas". Kā skaidro VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, rosinājums par jaunā pakalpojuma ieviešanu ir izstrādes stadijā, šobrīd nacionālajā līmenī tiek diskutēts par šāda pakalpojuma ieviešanu, kā arī tas iekļauts VPR plānošanas dokumentos. Ideja par pakalpojumu aizgūta no citu Eiropas valstu piemēriem, kur pakalpojums "Transports pēc pieprasījuma" ir kā papildinājums ierastajai sabiedriskā transporta kustībai - pēc līdzīga principa pakalpojums darbotos arī Vidzemē. Šobrīd aptaujātas Vidzemes reģiona pašvaldības un iedzīvotāji par iespējamo pakalpojuma nepieciešamību. "Vidzeme ir tipisks lauku reģions, šeit ir tikai viena Republikas nozīmes pilsēta - Valmiera. Salīdzinājumā ar visu Latviju, Vidzeme jau vēsturiski ir vismazāk apdzīvotais reģions. Cilvēki, kas dzīvo aptuveni 25 kilometru attālumā no pagastu centriem vai 60 kilometrus no novadu centriem, saskaras ar problēmām nokļūt sev nepieciešamos galamērķos. Aptaujās secinājām, ka jaunieši lauku teritorijās izmantotu šo pakalpojumu, lai no kļūtu uz dažādiem kultūras pasākumiem pilsētās, savukārt vecāka gada gājuma cilvēki to izmantotu, lai nokļūtu ārstniecības iestādēs," skaidro Kalniņa-Priede. "Transports pēc pieprasījuma" darbotos vietās, kur sabiedriskais transports ikdienā kursē neregulāri vai nekursē nemaz. Iedzīvotājiem tiktu dota iespēja pieteikt individuālu braucienu sev vēlamā laikā, lai nokļūtu līdz tuvākajam reģiona centram. Plānots, ka pieteikties braucieniem būs iespējams dažādos veidos - elektroniski vai zvanot uz pakalpojuma sniegšanas centru. Pašlaik sabiedriskā transporta maršruta tīklu Vidzemes reģionā veido 3500 autobusu pieturvietas, 33 dzelzceļa stacijas un pieturvietas, 78 reģionālie starppilsētu maršruti, 222 reģionālie vietējās nozīmes maršruti, 36 pilsētas nozīmes maršruti, 316 reģionālie starppilsētu reisi, 1230 reģionālie vietējās nozīmes reisi, 162 pilsētas nozīmes reisi un 16 dzelzceļa reisi. Tāpat, diskutējot par sabiedriskā transporta attīstības iespējām Vidzeme reģionā, semināra dalībnieki aplūkoja biogāzes un dabasgāzes izmantošanas iespējas. Kā norādīja SIA "VTU Valmiera" Transporta daļas vadītājs Guntis Kamzols, uzņēmums šobrīd neredz iespējas izmantot videi draudzīgākus resursus, jo Latvijā nav izveidotas attiecīgas uzpildes stacijas.
Informācijas avots: Valmiera.pilseta24.lv
No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspire Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Projekta rezultātā plānots izveidot vairākus aizraujošus pārgājienu un riteņbraukšanas maršrutus, iedzīvināt zīmolu “Hanzas gastronomija”, savienojot Hanzas vērtības ar vietējām gastronomiskajā vērtībām. Paredzētas arī citas aktivitātes, lai palielinātu tūristu skaitu visa gada garumā. Lai iepazītos ar projektā iesaistītajām 9 Hanzas pilsētām – Cēsīm, Koknesi, Limbažiem, Straupi, Kuldīgu, Valmieru, Pērnavu, Vīlandi un Visbiju, oktobra sākumā projekta partneri devās nedēļu garā mācību tūrē. Viesojoties katrā pilsētā, tika apmeklēts Tūrisma informācijas centrs, lai uzzinātu, kādas aktivitātes katra pilsēta organizē Hanzas mantojuma popularizēšanā un tūristu piesaistē. Tāpat arī katrā pilsētā tika apmeklēts muzejs un iepazīta pati pilsēta un tās vēstures liecības. Nedēļas gaitā projekta partneri sniedza detalizētu izvērtējumu par katru pilsētu un veica SVID analīzi, lai konstatētu esošo situāciju un projekta noslēgumā varētu uzskatāmi redzēt projekta ietekmē radušās izmaiņas. Partneri atzina Pērnavu par atpūtas un izklaides paradīzi, novērtēja īsto, tradicionālo Igauniju Vīlandē, bija patīkami pārsteigti par profesionālo līmeni Cēsu pils kompleksa izmantošanā tūrismam, par Kokneses pilsdrupu lielo potenciālu, kā arī Kuldīgas sakopto vēsturisko vecpilsētu. Liels atklājums bija Limbažu Sudraba muzejs, kā arī mazākā Hanzas pilsēta – Straupe. Partneri novērtēja Hanzas mantojuma izmantošanu Valmieras muzejā un daudzās saglabātās Hanzas savienības laika liecības Visbijā. Projekta turpinājumā notiks darbs pie padziļinātas Hanzas vēstures izpētes gan vietējos, gan ārvalstu arhīvos, kā arī tiks strādāts pie jaunu tūrisma pakalpojumu izveides un Hanzas mantojuma atpazīstamības uzlabošanas.
Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās. Vairāk par projektu lasiet šeit. Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 64116007, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv ; veca.vidzeme.lv
Liekot lietā dažādas metodes tika radītas jaunas idejas, kas varētu pievilcīgi papildināt kultūras piedāvājumu Vidzemes reģionā. Ar dažādiem piemēriem tika apgūta šveicieša A. Ostervaldera izstrādātā pieeja kultūras vērtību celšanai kopienā, kopīgiem spēkiem grupu darbā izveidojot kultūras iestādes ilgtspējīgu modeli. Lektore iepazīstināja arī ar atziņām, kas izskanēja Baltijas jūras reģiona padomes rīkotajā konferencē septembra beigās Gdaņskā “Culture as a driving force for social and economic development of the region”. Tās ietvaros tika pieņemts tā sauktais Gdaņskas manifests, kas oficiāli apstiprina kultūras nozīmi novadu un reģionu ilgtspējā, kultūras klātesamības nepieciešamību pozitīvām izmaiņām sabiedrībā, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma aizvien pieaugošo vērtību. Pusdienas laikā ar Sedas vēstures pētījumu rezultātiem un topošās padomju laiku ekspozīcijas koncepciju klātesošos iepazīstināja vēsturniece, Valmieras muzeja krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere, kura izpētes darbu arhīvos un bibliotēkās par Sedas pilsētas vēsturi veic Vidzemes kultūras programmas atbalstīta projekta ietvaros. Kopā ar Sedas kultūras nama vadītāju Artu Šomasi ikviens varēja doties nelielā ekskursijā pa unikālās Sedas pilsētas centru un iepazīties ar paveikto Sedas kultūras nama atjaunošanā. Liels paldies par jauko sadarbību Strenču novada pašvaldībai, Sedas kultūras nama vadītājai Artai Šomasei, Strenču novada Plānošanas un attīstības nodaļas vadītājai Ivetai Encei, Valmieras muzeja Krājuma nodaļa vadītājai Indrai Vīlisterei un Oļegam Ragilo par iespēju iepazīt Sedas garšu un kulināro mantojumu! Sagatavoja Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dziļās sērās paziņojam, ka mūžībā aizgājis ilggadējais Gulbenes rajona, Gulbenes pilsētas un novada vadītājs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Triju zvaigžņu V šķiras ordeņa kavalieris Nikolajs Stepanovs (1950.06.02.- 2015.01.10.)
29.-30. septembrī Vidzemes sociālie darbinieki devās trešajā, noslēdzošajā pieredzes apmaiņas braucienā, ar mērķi aplūkot, kā citviet reģionos tiek strādāts sociālajā jomā, īstenojot gan struktūrfondu projektus, gan realizējot citas iniciatīvas. Tajā piedalījās 38 sociālie darbinieki no 13 pašvaldībām - Smiltenes, Strenčiem, Kocēniem, Valkas, Lubānas, Jaunpiebalgas, Cesvaines, Amatas, Burtniekiem, Apes, Priekuļiem, Cēsīm un Beverīnas. 
Par Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk - VPR) Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Naukšēnu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Zuments. 9. oktobrī Alūksnē notikušajā Attīstības padomes sēdē viņu atbalstīja 13 no 17 klātesošajiem padomes pārstāvjiem. Priekšsēdētāja vietnieka amatam kandidēja arī Smiltenes novada priekšsēdētājs Gints Kukainis, kurš guva četru padomes dalībnieku atbalstu.
Kaut gan oficiāli Vidzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Via Hanseatica” noslēdzās jau pagājušā gada nogalē, tas ne tikai turpina veiksmīgi darboties, pateicoties ciešajam sadarbības partneru tīklam, bet joprojām tiek uzteikts kā viens no Igaunijas-Latvijas-Krievijas (Est-Lat-Rus) pārrobežu sadarbības programmas veiksmīgākajiem projektiem.
Programmas darbības cikls ticis apkopots un atspoguļots tikko izdotajā Programmas 
Septembrī tūrisma maršruts „Via Hanseatica“ izsludināja zīmējumu konkursu izglītības iestāžu klašu kolektīviem no visas Latvijas. Lai piedalītos konkursā, skolēni līdz 12.oktobrim tika aicināti izvēlēties kādu no „Via Hanseatica“ tūrisma objektiem – tas bija jāattēlo zīmējumā vai kādā citā radošā formātā, lai cīnītos par balvām – bezmaksas ieejas kartēm klases ekskursijai izvēlētajā objektā. 
12. – 15. oktobrī Briselē norisinājās „Atvērto dienu” semināri, kas šoreiz bija veltīti tēmai „Eiropas reģioni un pilsētas: partneri investīcijām un izaugsmei”.
15.-16.oktobrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizēja pieredzes apmaiņas braucienu Vidzemes pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta speciālistiem uz Latgali. Tajā piedalījās pārstāvji no Cēsīm, Rūjienas, Līgatnes, Mazsalacas, Strenčiem, Ērgļiem, Gulbenes un Alūksnes.
Oktobrī, sadarbojoties partneriem no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas, ir uzsākts jauns Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 finansēts projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”. Kā vēsta projekta nosaukums, tā galvenais mērķis būs popularizēt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības, kas vēl mūsdienās, lielākā vai mazākā mērā, sastopamas katrā partnera pilsētā un, sadarbojoties projekta partneriem, veidot jaunus tūrisma produktus un piedāvājumus, lai kopīgi attīstītu Hanzu par vadošo tūrisma zīmolu Baltijas jūras reģionā.
Oktobra pēdējā trešdienā Sedā notika LR Kultūras ministrijas finansētās un Vidzemes plānošanas reģiona organizētās apmācības kultūras speciālistiem. Visas dienas garumā pasākuma dalībniekiem bija iespēja klausīties un aktīvi līdzdarboties zinošās lektores Vitas Brakovskas vadītajās apmācībās - Radošuma nedarbnīca „Parastu lietu neparasts pielietojums. Kultūrā!”