Arhīva kalendārs

« November 2024 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930 

No 2. līdz 4. novembrim Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule un Zemgales plānošanas reģiona koordinatore Agnese Bokta apmeklēja Spānijas Alikantes reģionu, lai tiktos ar latviešu diasporas skola "Ābolītis" pārstāvjiem un piedalītos kopienas aktivitātēs. Šī vizīte bija daļa no centieniem stiprināt saikni ar tautiešiem ārvalstīs un veicināt remigrācijas iespēju apzināšanos.

 Izaicinājumi saistībā ar postošajiem plūdiem Spānijā

Plānotais pasākums sākotnēji bija paredzēts Rekenā, pēc tam tika pārcelts uz Valensiju, tad Ibi pilsētu, taču reģionu smagi skāra dabas katastrofa – postošie plūdi, kas radīja būtiskus infrastruktūras bojājumus un ieviesa ierobežojumus ceļošanā. Ņemot vērā situāciju, Levantes reģiona latviešu skolas "Ābolītis" vadītāja un skolotāja Ieva Ince kopā ar vietējiem vecākiem operatīvi rīkojās, pārceldama pasākumu uz drošāku vietu. Galīgā tikšanās norisinājās Alikantes pilsētā, kur dalībniekus viesmīlīgi uzņēma uzņēmēja, viena no skoliņas aktīvākajām līdzdalībniecēm, viesmīlīgā namamāte - Madara Saulesleja.

Šī neplānotā vietas maiņa demonstrēja ne tikai organizatoru elastību, bet arī diasporas kopienas saliedētību, kas ļāva veiksmīgi realizēt plānoto, neskatoties uz ārējiem šķēršļiem.

Latviešu diaspora Spānijā

Statistika liecina, ka latviešu skaits Spānijā pēdējo gadu laikā strauji palielinās. 2019. gadā Spānijas migrācijas dienesti reģistrēja 9037 Latvijas pilsoņus, no kuriem lielākā daļa dzīvoja Valensijas un Alikantes reģionā (3212). Diemžēl nav pieejami konkrēti pēdējā gada statistikas dati, bet tendence ir strauji augoša.

Iemesli noteikti ir dažādi - attālinātā darba iespējas, siltā klimata pievilcība, cerība uz labāku dzīvi vai darba iespējām, bailes no kaimiņvalsts agresijas,  u.c.

Neskatoties uz pieaugošo interesi par dzīvi Spānijā, latviešu diasporas aktivitātēm ir arī būtiski izaicinājumi. Kā piemēram sadarbība starp Latvijas vēstniecību Spānijā un diasporas organizāciju nav pietiekama un trūkst reāla atbalsta.

Iedvesmojoši dzīvesstāsti

Tikšanās laikā tika uzklausīti daudzi iedvesmojoši stāsti par latviešu dzīvi Spānijā. Piemēram, uzņēmēja Madara Saulesleja dalījās pieredzē par olīvu audzēšanu un dažādu ar olīvām saistīto produktu ražošanu, kas tiek piedāvāti gan vietējiem, gan klientiem Latvijā.

Uzņēmēja Inguna no Valmieras, kas Spānijā dzīvo jau 26 gadus, veiksmīgi vada skaistumkopšanas salonu Alikantē.

Lelde Jauja, rakstniece un literāte, dzīvo starp Latviju un Spāniju, regulāri uzturoties arī Rīgā. Viņa raksta grāmatas gan pieaugušajiem, gan bērniem un aktīvi piedalās Latvijas literārajā dzīvē. Viņas stāsti un iesaiste kalpo kā piemērs tam, kā iespējams veiksmīgi līdzsvarot dzīvi starp divām valstīm.

Aleksandrs, jurists, uz Spāniju pārcēlās ar ģimeni, lai uzlabotu savas meitas veselību. Viņš turpina strādāt attālināti, savukārt meita apgūst spāņu valodu un studē tālmācībā. Šis stāsts apliecina, ka latvieši var saglabāt profesionālās saiknes ar Latviju, vienlaikus integrējoties vietējā sabiedrībā.

Aktivitātes un tikšanās ar diasporu

Tikšanās laikā rakstniece Inese Zandere vadīja radošu nodarbību bērniem, iedvesmojot viņus izzināt latviešu valodu un kultūru caur literatūru. Reportieris Atis Klimovičs sniedza ieskatu par Ukrainas kara situāciju un Latvijas lomu starptautiskajā kontekstā, rosinot diskusijas un jautājumus.

Inga Madžule un Agnese Bokta piedāvāja individuālas konsultācijas, kurās dalībnieki varēja uzzināt par remigrācijas iespējām, valsts sniegtajiem atbalsta mehānismiem un praktiskajiem aspektiem, kas saistīti ar pārcelšanos. Šīs sarunas palīdzēja labāk izprast diasporas vajadzības un sniedza vērtīgu atgriezenisko saiti.

Levantes reģiona latviešu skola "Ābolītis"

Levantes reģiona latviešu skola "Ābolītis", kuru vada Ieva Ince, tika īpaši izcelta kā būtisks latviešu kultūras un izglītības centrs Spānijā. Skoliņa tikko nosvinēja savu 11 gadu pastāvēšanas jubileju. Skolā notiek klātienes nodarbības reizi mēnesī, kā arī tiešsaistes aktivitātes, piemēram, "Lasāmstūrītis" un folkloras kopas mēģinājumi platformā Zoom. Šīs iniciatīvas palīdz bērniem saglabāt saikni ar latviešu valodu un kultūru. Skolas darbība balstās uz Ievas Inces nesavtīgo darbu un vietējo vecāku atbalstu.

Galvenais vizītes mērķis

Šādu vizīšu galvenais uzdevums ir veidot dialogu ar diasporu, stiprināt latviešu identitātes saglabāšanu un sniegt informāciju par remigrācijas iespējām. "Mēs ne tikai sniedzam informāciju, bet arī mācāmies no diasporas pieredzes, lai uzlabotu atbalsta mehānismus tiem, kas apsver iespēju atgriezties Latvijā," uzsvēra Inga Madžule.

_________________________________________________________________________________________________________________________________

Kontaktinformācija:

Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā

E-pasts: inga.madzule PIE vidzeme PUNKTS lv

Tālrunis: +371 29432959

Informāciju sagatavojis:

Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā

E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv

Tālrunis: +371 28246484

Vidzemes plānošanas reģions aicina tūrisma uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus pievienoties "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" kustībai un saņemt apliecinājuma zīmi. Šī zīme parāda, ka uzņēmējs saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības un ka šeit viņi ir gaidīti. Uzņēmējs piedāvā gājējiem būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram, informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, kā arī naktsmītnē ir iespēja izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus un citu personīgo ekipējumu. Zīme darbojas visā Baltijā, norādot nu jau 466 pārgājienu ceļotājiem draudzīgas vietas, starp tām 284 Latvijā.

Pakalpojuma sniedzēja atbilstība tiek vērtēta pēc izstrādātiem kritērijiem, kas dalīti divās daļās – obligātajos un ieteicamajos. Lai tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņemtu zīmi “Gājējam draudzīgs”, jābūt izpildītiem vismaz 75 % no obligātajiem kritērijiem. Ir izstrādāti atšķirīgi kritēriji: 1) naktsmītnēm, 2) tūrisma informācijas centriem/punktiem, 3) tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Jaunas zīmes papildu specializācijas

Kopš 2024. gada septembra ir izstrādāti jauni zīmes kritēriji un iespēja saņemt šīs zīmes papildu specializācijas: "Bērniem draudzīgs", "Pieejams ratiņkrēslā" un "Pielāgots redzes ierobežojumiem".

Papildzīmes iespējams saņemt tikai, izpildot pamata kritērijus. Šis nav obligāts priekšnosacījums zīmes “Gājējam draudzīgs” saņemšanai; joprojām var pretendēt tikai uz "Gājējiem draudzīgs" pamatzīmi. Šādas papildu specializācijas domātas, lai veicinātu pārgājienu ceļošanu kopā ar bērniem un iedrošinātu pastaigām pārgājienu takās cilvēkus ar redzes un kustību ierobežojumiem. Papildu specializācijas norāda, ka pakalpojumi naktsmītnēs, ēdināšanas vietās un citur ir pielāgoti viņu ērtībām.

Pieteikšanās zīmes saņemšanai

Tie uzņēmumi, kam jau zīme "Gājējam draudzīgs", aicināti pieteikties papildzīmju saņemšanai. Katrai papildzīmei atbilstība tiek vērtēta atsevišķi, un uzņēmums var pretendēt uz sev atbilstošo papildzīmi.

Jauno papildu specializāciju kritēriji un to skaidrojumi kopā ar zīmes  “Gājējam draudzīgs” pamata kritērijiem atrodami šeit: Hiker_Friendly_Criteria_lv.pdf. Pieteikuma anketas lejupielādei: 1) anketa pakalpojumu sniedzējam, 2) anketa naktsmītnei, 3) anketa tūrisma informācijas centram.

Aizpildītus pieteikumus lūgums līdz 19. novembrim sūtīt Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma ekspertei Ilzei Liepai: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā sazinieties pa tālruni +371 29335677.

Balstoties uz Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" sagatavoto informāciju, ziņu publicējusi Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģions, ieviešot projektu “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmu atbalstoša vide” (KISMET), 28. novembrī aicina lielus un mazus vietējos pārtikas ražotājus uz tīklošanās pasākumu "Resursu menedžments un prioritātes pārtikas ražotājiem”. Pasākuma mērķis ir veicināt zināšanu un sadarbības iespēju paplašināšanu starp pārtikas ražotājiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām. Tīklošanās notiks Straupes Zirgu pastā – vietā, kur norisinās Slow Food Straupe tirdziņš, un tas ilgs no plkst. 10:30 līdz plkst. 14:30. Dalība pasākumā bez maksas.

Reģistrācija pasākumam šeit: https://forms.gle/hrfGammuNN7921ZJ7

Pasākumā uzstāsies Marika Rudzīte-Griķe. Marika ir sociālo un biznesa projektu izstrādātāja un vadītāja ar vairāk kā 20 gadu pieredzi, Latgales mūsdienu amatniecības vērtību mājvietas "Handmade Latgola" koncepta radītāja un īstenotāja Līvānos ("Handmade Latgola" ir vairāk kā 30 Latgales amatnieku un lauku tūrisma jomas pārstāvju sadarbības platforma, ko vada Marikas ģimenes uzņēmums). Papildus viņa darbojas neformālās izglītības jomā, vadot izaugsmes pasākumus un palīdzot aktīviem cilvēkiem īstenot t.s. "5 soļu formulu" – no idejas līdz praktiski īstenotam rezultātam. Viņa ir pārliecināta, ka panākumi ir paredzami un ka Latvijas reģionos ir tikpat daudz iespēju, resursu un vērtību, cik lielpilsētās – ja spējam tās saskatīt un viedi izmantot.

Sesijas laikā tiks apspriesti jautājumi:

  • Kādi ir mūsu galvenie resursi?
  • Ko mēs varam menedžēt un ko nevaram?
  • Kur aizplūst mūsu enerģija un vai to var kontrolēt?
  • Kas ir “maģiskais piecinieks” panākumu gūšanai?
  • Kas notiek, ja ir skaidrība un sadarbība?

Tīklošanās noslēgumā Smiltenes un Valmieras tehnikumu pārstāvji pastāstīs par iespējām sadarboties ar tehnikumiem, prakses iespējām un pārtikas ražošanai nepieciešamā inventāra izmantošanu.

Pasākumā piedalīsies arī Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore, biedrības Greenfest valdes locekle Lāsma Ozola. Lāsma iepazīstinās ar to, kā pašvaldība, attīstot bioreģionu, veido zaļo publisko pārtikas iepirkumu, kas jāņem vērā, lai varētu tajā piedalīties un dalīsies ar svarīgu informāciju, ko būtu vērts zināt pārtikas ražotājiem, kas vēlas sadarboties ar pašvaldību.

Nepalaidiet garām iespēju piedalīties un veicināt sadarbību ilgtspējīgu pārtikas sistēmu attīstībai Vidzemē!

Pasākums tiek organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2021.-2027. gadam projekta KISMET “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas atbalstoša vide” ietvaros.

Vairāk informācijas: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā