2018. gada pavasarī noslēdzās darbs pie RATIO projekta rīcības plāna mazo un vidējo uzņēmumu(MVU) inovāciju sekmēšanai Vidzemes plānošanas reģionā izstrādes. Patlaban noris rīcības plāna ieviešana un uzraudzība. Plāns izstrādāts ar mērķi rosināt un īstenot tādus pasākumus, kuru ieviešana uzlabotu Latvijas reģionālās politikas instrumentus - darbības programmas mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas atbalstam lauku reģionos, pilnveidotu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākumus, radītu priekšnoteikumus inovāciju vides attīstībai.  Izvērtējot RATIO projektā paveikto, var secināt, ka izdevies sasniegt RATIO projektā uzstādītos mērķus - uzlabot reģionālo politiku MVU inovācijas atbalstam; veicināt uzņēmēju, uzņēmējdarbības atbalsta struktūru un pašvaldību  sadarbība; motivēt MVU iesaistei inovāciju procesā; apgūt partnervalstu labāko pieredze inovāciju ieviešanas jomā.

19.martā Vidzemes plānošanas reģions rīkoja informatīvu semināru par projektu pieteikumu sagatavošanu konkursam “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Šogad Vidzemes kultūras programmā iekļauta jauna prioritāte - sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā un uzturēšanā.

Latvijā mākslas terapija (vizuāli plastiskās mākslas terapija) ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām (līdzās mūzikas, deju un kustību, drāmas terapijai), kurā izmanto mākslu un radošo procesu terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labklājību.Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu „valoda” - māksla.Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa, ņemot vērā katra vēlmes un iespējas.Mākslas terapija notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt mākslas terapijas procesu atbilstoši katra vajadzībām, vēlmēm un iespējām.(Informācijas avots: http://www.arttherapy.lv/lv/makslas-terapija/kas-ir-makslas-terapija)

“Pilsonības komisija atzinīgi vērtē reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu. Neformalizēta, radoša darbība, kuru pilotprojekta ietvaros pašlaik veic pieci reģionālie koordinatori, ir lielisks veids, kā sasniegt un atbalstīt cilvēkus, kuri vēlas atgriezties Latvijā, taču, iespējams, šaubās, jo nezina, kā nokārtot praktiskos jautājumus, piemēram, saistībā ar dzīvesvietu, skolu vai darbavietu. Tāpat būtiski, ka informatīvs atbalsts tiek turpināts arī pēc atgriešanās,” pēc sēdes trešdien, 13.martā, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

13. martā Vidzemes koncertzālē CĒSIS norisinājās vērtīgām atziņām bagāts forums “Bioekonomika – inovāciju iespējas”, kurā pasaulē atzīti bioekonomikas un aprites ekonomikas eksperti kopā ar pasākuma dalībniekiem diskutēja par bioekonomikas attīstības iespējām un izaicinājumiem Latvijā – tādās jomās kā mežsaimniecība, arhitektūra, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, jaunās tehnoloģijas, mikrobioloģija, aktīvā atpūta u.c.

Pēc Vidzemes plānošanas reģiona rosinājuma šogad pirmo reizi tika rīkota Vidzemes Inovāciju nedēļa ar mērķi mudināt esošos un topošos uzņēmējus, darbiniekus un vadītājus saskatīt inovāciju potenciālu savā ikdienā. Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar Vidzemē radītām inovācijām un inovatīviem uzņēmumiem un iedvesmotu inovāciju radīšanai arī citus, Vidzemes Inovāciju nedēļā tika atklāta Inovāciju izstāde, kuru šobrīd līdz 30. martam var aplūkot Valmieras integrētās bibliotēkas foajē un 1. stāva lasītavā (Cēsu iela 4, Valmiera).

Vidzemes plānošanas reģions izsludinājis kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. VKP 2019 mērķa sasniegšanai noteiktas vairākas prioritātes, viena no tām: “Sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu”.

Šādu secinājumu ļauj izdarīt Vidzemes plānošanas reģiona ilggadējā atbildība par sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu reģionā, kā arī vairāku Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu īstenošana Interreg Baltijas jūras reģiona programmā: TENTacle, MAMBA, MARA.TENTacle projekta ietvaros 2018. gadā tika izstrādāts Mobilitātes plāns 2030 ar detalizētu esošās situācijas analīzi un risinājumiem, kā uzlabot sasniedzamību  attālās lauku teritorijās, tādējādi nodrošinot piekļuvi darbam, izglītībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem. Tas var būt par pamatu uzlabotu vai pavisam jaunu mobilitātes risinājumu radīšanai. Mobilitātes plāns sniedz būtisku ieskatu nākotnes attīstības virzienos, taču vienlaikus tas palīdz jau šobrīd, plānojot sabiedriskā transporta kustību reģionā, ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbus pašvaldībās, kā arī ļauj skaidrāk noteikt prioritātes jautājumos, kuros nepieciešams pārstāvēt reģiona intereses nacionālā līmenī.Vidzemes plānošanas reģions uzsāks proaktīvu rīcību, lai transporta un sasniedzamības plānošanā sēdētu pie viena galda ar transporta politikas veidotājiem nacionālā līmenī un nozares atbildīgajām institūcijām.

No 25.februāra līdz 1.martam pirmo reizi norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Vidzemes Inovāciju nedēļa, kurā par centrālo notikumu varēja uzskatīt konferenci “Inovācija attīstībai”, bet arī pārējā nedēļa bija inovatīviem pasākumiem piepildīta. Teju divdesmit dažāda formāta pasākumi notika vairākos Vidzemes novados.

Rudens, ziemas un pavasara mēneši ir tie, kad telpās uzturamies visvairāk. Šajā laikā skolēni apmeklē skolu, tādēļ ļoti svarīgs ir iekštelpu klimats klasēs, kur tie uzturas lielāko dienas daļu.  Valmierā 27. februārī notika diskusija par iekštelpu klimatu, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestādēm. Diskusijā piedalījās gan ēku apsaimniekotāji no vairākām Vidzemes pašvaldībām, gan arī projekta “EFFECT4buildings” pārstāvji – ēku apsaimniekotāji un pašvaldību speciālisti no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Polijas un Igaunijas.