.png)
|
Arhīva kalendārs
Jau piekto gadu pēc kārtas, Rietumu Bankas labdarības fonds kopā ar Latvijas Avīzi rīko nu jau par tradīciju kļuvušo projektu konkursu „Sprīdis labākai dzīvei”, kura mērķis ir atbalstīt tādus projektus reģionālā līmenī, kas sniegs labumu lielākai sabiedrības daļai.
Kopējais konkursa finansējums būs 15 000 latu, un tāpat kā pagājušogad, vienam projektam piešķiramo līdzekļu apjoms būs no 1000 līdz 3000 latiem. Plašāka informācija par konkursa norisi: Nolikumā un pa tālruni 67020569. Veicina Latvijas un Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas sadarbību augstākajā izglītībā un pētniecībā Lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzekļu 3 872 625,74 latu apjomā pieejamību augstākās izglītības studentu un mācībspēku mobilitātei un divpusēju pētniecības projektu īstenošanai, 2012.gada 6.martā valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts - „Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV05 „Stipendijas un Latvijas – Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma” iesnieguma projektu”. 2011.gada 28.aprīlī starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti tika noslēgts Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā, kurā noteiktas prioritātes „Divpusēja sadarbība pētniecības jomā” ar finansējumu 4 500 000 EUR un „Divpusēja stipendiju programma” ar finansējumu 492 000 EUR. 2011.gada 8.jūnijā noslēgtajā Latvijas Republikas un Īslandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandā par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā tika noteikta prioritāte „Stipendijas” ar finansējumu 518 250 EUR. Saprašanās memorandos noteiktās prioritātes ir apvienotas vienā – ar MK rīkojumu apstiprinātajā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmā „Stipendijas un Latvijas – Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma”. Ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstu Latvijas augstskolas, sadarbojoties ar donorvalstu augstskolām, varēs īstenot studentu un personāla mobilitāti starp Latviju un EEZ valstīm, tostarp sagatavošanas vizītes. Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsts paredzēts arī Latvijas un Norvēģijas augstskolu un pētniecības institūciju sadarbības veicināšanai, īstenojot pētniecības projektus sociālās un humanitārās zinātnēs un sabiedrības veselības jomā. Programmas īstenošanu nodrošinās IZM, bet daļa Programmas apsaimniekotāja funkciju tiks nodotas Valsts izglītības attīstības aģentūrai. Programmas Sadarbības komitejā darbosies arī Norvēģijas Pētniecības padome un Norvēģijas Centrs starptautiskajai sadarbībai izglītībā. Ar novērotāja statusu Sadarbības komitejā darbosies Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Kultūras ministrija, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Jauno Zinātnieku asociācija, Latvijas Rektoru padome, Īslandes Pētniecības centrs, Norvēģijas Finanšu instrumenta birojs un Lihtenšteinas Starptautisko izglītības lietu nacionālā aģentūra. Plašāka informācija par rīkojuma projektu pieejama Ministru Kabineta mājas lapā.
Informācija no www.rblf.lv
Š.g. 15. un 16. martā Ekonomikas ministrija un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija Rīgā organizē plašu starptautisku konferenci „Daudzdzīvokļu māju renovācija un pārvaldīšana Latvijā un pasaulē”. Konferences galvenais mērķis ir uzsākt diskusiju par efektīvākajiem finansēšanas veidiem un finansējuma avotiem energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu mājās nākošajā ES fondu plānošanas periodā no 2014.-2020.gadam, kā arī pārrunāt aktuālos jautājumus māju pārvaldīšanā. Konferences pirmajā dienā lektori no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Somijas dalīsies savu valstu pieredzē mājokļu renovācijā. Pasākumā piedalīsies arī pārstāvis no Eiropas Investīciju bankas un prezentēs pētījuma „Finansēšanas iespējas mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā” rezultātus. Starp lektoriem būs arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas un AS „Rīgas siltums” pārstāvji. Konferences pirmās dienas noslēgumā visi tiks aicināti uz diskusiju par Latvijai piemērotāko finansēšanas veidu mājokļu siltināšanai. Konferences otrajā dienā dalībnieki iepazīsies ar iepriekšminēto valstu tiesisko regulējumu namu pārvaldīšanas jomā, kā arī dalīsies pieredzē problemātisko jautājumu risināšanā (parādu piedziņa, lēmumu pieņemšana u.c.). Konferences mērķauditorija ir dzīvokļu īpašnieku biedrības, apsaimniekošanas uzņēmumi, pašvaldības, nozaru asociācijas un citas ieinteresētas puses ēku energoefektivitātes paaugstināšanā un māju pārvaldīšanā. Š.g. 15. martā konference notiks no plkst. 10:00 Rīgas pilsētas domes telpās, bet š.g. 16. martā no plkst. 10:30 - starptautiskajā izstāžu hallē Ķīpsala izstādes „Māja I” laikā. Konferences dienas kārtība publicēta Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Dalībai konferencē interesenti var pieteikties līdz š.g. 14. marta plkst. 16.00 Ekonomikas ministrijā (inese.berzina PIE em.gov PUNKTS lv; 67013240). Konference tiek organizēta informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros. Konferences atbalstītāji - Latvijas namu pārvaldnieku ģilde, Rīgas pilsētas dome un starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Š.g. 20. martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 6. oktobra noteikumos Nr.1145 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana" īstenošanai”. Lai uzlabotu pasākuma efektivitāti, izmaiņas noteikumos paredz iespēju saņemt atbalstu arī par meža īpašnieka pašrocīgi veikto jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu. Līdz šim bija noteiks, ka atbalstu var saņemt tikai par pakalpojumiem, ko sniegušas trešās personas. Atbalsta apmērs noteikts, pamatojoties uz standarta izmaksām par atbalsta saņēmēja paša veikto darbu. Izmaiņas noteikumos nosaka arī atšķirīgu atbalsta intensitāti teritorijās mazāk labvēlīgos apvidos – 60 procenti. Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Pēc grozījumu stāšanās spēkā aktuālie MK noteikumi būs pieejami Lauku atbalsta dienesta mājas lapā. Plašāka informācija par veiktajiem grozījumiem pieejama MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40245295&mode=mk&date=2012-03-20 Š.g. 20.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos Nr.132 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)". Grozījumi paredz, ka atbalsta pretendentam ir jāpieder 51% jaundibinātā mikrouzņēmuma kapitāldaļu ne tikai mikrouzņēmuma dibināšanas brīdī, bet visu projekta uzraudzības periodu, tādējādi nodrošinot izšķirošu ietekme dibinātajā uzņēmumā. Paredzēta iespēja atbalstu saņemt arī individuālajiem komersantiem. Tiek paredzēta iespēja saņemt atbalstu arī pārtikas ražošanas aktivitātēs. Noteikti atviegloti nosacījumi projektiem, kas nepārsniedz 35 000 latus. Vienlaikus arī vienkāršota atbalsta saņemšanas procedūra. Atbalsta pretendentiem jānodrošina trešajā gadā pēc projekta realizācijas 20% apgrozījums no projektu investīcijām. Atbalsta pretendentam šāda norma ir vieglāk izpildāma, nekā visas darbības, kas saistītas ar prasībām projekta iesniegumā par finanšu rādītājiem, naudas plūsmām pa pozīcijām u.c. Ir atvieglota iesniedzamā informācija par biznesa plānu. Atbalsta pretendentam nav jāiesniedz tie dokumenti, kurus Lauku atbalsta dienests var iegūt no citām valsts iestādēm un to reģistriem, šādi mazinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējam. Projektiem ir noteikta lielāka atbalsta intensitāte – līdz 70% no kopējās attiecināmo izmaksu kopsummas. Tomēr atbalsta intensitāte līdz 40% turpmāk būs samazināta tiem mikrouzņēmumu radīšanas projektiem, kuri saistīti ar kurināmā ražošanu. Noteikumos arī precizēti nosacījumi mobilās tehnikas un kravas transporta iegādei. Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Pēc grozījumu stāšanās spēkā aktuālie MK noteikumi būs pieejami Lauku atbalsta dienesta mājas lapā. Papildu informācijai: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40245881&mode=mk&date=2012-03-20 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk- VARAM) izstrādājusi kārtību Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma saņemšanai elektromobiļu iegādei un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai Latvijā. To paredz š.g. 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais VARAM izstrādātais noteikumu projekts „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai” nolikums” (turpmāk – noteikumu projekts). Konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atbalstot elektromobiļu iegādi un ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu uzlādes staciju izveidi. Kopumā KPFI pieejamais finansējums ir LVL 3 522 621; no tiem LVL 1 761 310 plānots novirzīt elektromobiļu ieviešanai, bet LVL 1 761 311 – elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošanai. Atbilstoši konkursa nosacījumiem projekta pieteikumus var iesniegt tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātās publiskās personas, Latvijā reģistrēti komersanti un fiziskās personas. Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties MK mājas lapā. Eiropas Komisija š.g. 13.martā ir izsludinājusi ikgadējo uzaicinājumu iesniegt projektus finansējumam no LIFE+ programmas — Eiropas vides fonda. Priekšlikumus var iesniegt vienā no programmas trim komponentiem: daba un bioloģiskā daudzveidība, vides politika un pārvaldība, informācija un komunikācija. Projektu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 26.septembris. LIFE+ finansējumam var pieteikties gan publiskās institūcijas (valsts un pašvaldību iestādes), gan arī privātās struktūras (nevalstiskas organizācijas un komersanti). Kopā 2012.gada projektu konkursam ir atvēlēti 276 miljoni eiro, kur orientējoši projektu iesniedzējiem no Latvijas paredzēts finansējums vairāk kā 2,6 miljoni eiro apmērā. LIFE+ programma sastāv no trim komponentiem: LIFE+ finansē projektus, kas ir ES interesēs un nodrošina būtisku ieguldījumu LIFE+ vispārējā mērķa sasniegšanā; kas ir tehniski un finansiāli loģiski, praktiski realizējami un rada izdevumiem atbilstošus ieguvumus. Pieteikuma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti ir pieejami tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/life/funding/lifeplus.htm Papildus informāciju par izsludināto projektu konkursu var saņemt Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) mājas lapā, kā arī pie kontaktpersonam Latvijā: Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija kā LIFE+ programmas nacionālā kontaktpunkta iestāde vērš uzmanību uz to, ka šogad projektu sagatavošanā un iesniegšanā ieviestas izmaiņas. Ar projektu pieteikumu sagatavošanas vadlīnijām, rokasgrāmatu un atbalstāmajām jomām iespējams iepazīties LIFE mājaslapā. Lai projektu pieteicēji no Latvijas varētu sekmīgi sagatavot pieteikumus Eiropas Savienības (turpmāk - ES) finanšu instrumenta LIFE+ finansēšanai, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija uzsāk potenciālo projektu pieteicēju apzināšanu un līdz šā gada 20.aprīlim aicina iesniegt iespējamo projekta koncepciju, nosūtot to uz e-pastu: sandra.berzina PIE lvafa.gov PUNKTS lv . Veidlapas projektu koncepciju iesniegšanai ir pieejamas LVAF mājas lapā. Par nacionālā līdzfinansējuma iespējām un prioritārām tēmām valsts līdzfinansējuma piešķiršanā katrā no LIFE+ programmas tematiskajām sadaļām tiks paziņots pēc LIFE+ 2011.gada projektu konkursa rezultātu paziņošanas, izvērtējot pieejamo valsts finanšu līdzekļu atlikumu LIFE+ programmas projektu līdzfinansēšanai periodā no 2011.gada līdz 2013.gadam. To nosaka Ministru kabineta 2011.gada 30.jūnija rīkojums Nr.289 „Par Latvijas institūciju dalību Eiropas Komisijas LIFE+ programmas projektu konkursā un valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu”.
Informācija par finansētajiem projektiem LIFE+ ietvaros: http://ec.europa.eu/environment/life/project/Projects/index.cfm Visa informācija par LIFE+: http://ec.europa.eu/life Pārskats par LIFE projektiem Latvijā: http://ec.europa.eu/environment/life/countries/latvia.html Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) izstrādājusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - KPFI) finansēto projektu konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai” nolikumu. To paredz š.g. 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais VARAM izstrādātais noteikumu projekts „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums”. Konkursa īstenošanas mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no fosilo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti. Vienam projektam pieejamais maksimālais KPFI finansējums ir LVL 200 000. Izstrādātie noteikumi paredz atbalstīt projektus, kuriem ir augsta gatavības pakāpe un kuru aktivitāšu īstenošanai ir būvvaldē akceptēts tehniskais projekts vai vienkāršotā renovācijas karte. Atbilstoši konkursa nosacījumiem projektu iesniedzēji var būt Latvijā reģistrēti komersanti (tajā skaitā arī valsts un pašvaldību komersanti). Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties MK mājas lapā. Papildus informācija: Piektdien, 30.martā, Valmieras pilsētas pašvaldības semināru zālē (Lāčplēša ielā 2) no plkst. 11:00 līdz 14:00 plānots seminārs par Mūžizglītības programmas Grundtvig un Leonardo da Vinči mobilitātes apakšprogrammu piedāvātajām iespējām ļoti plašai auditorijai. Seminārā piedalīsies Valsts Izglītības Attīstības aģentūras pārstāvji Linards Deidulis un Kristīne Grīntāle no Leonardo da Vinči un Grundtvig nodaļas Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas departamenta. Seminārā par savu pieredzi ar šāda veida projektiem stāstīs arī Baiba Līviņa no Gaujas Nacionālā parka fonda. Pieteikties semināram aicināti kultūras institūciju, izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti, rakstot uz e-pastu biedriba.haritas PIE gmail PUNKTS com un norādot vārdu, uzvārdu un organizācijas nosaukumu, vai arī zvanot Agnesei Gruntei (tālr. 28352787). Pieteikšanās līdz 29.martam, ceturtdienai, plkst. 15:00. Semināru organizē Vidzemes kultūras un mākslas biedrība „Haritas” LR Kultūras ministrijas finansiāli atbalstītā projekta „Vienotai un pilsoniskai Vidzemei” ietvaros. Š.g. 27.martā valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.789 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu (turpmāk - KPFI) atklāta konkursa „Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām” nolikums”” (turpmāk – noteikumu projekts). Noteikumu projekts paredz no aktivitātes par radoša konkursa rīkošanu par labākajām publikācijām laikrakstos, žurnālos un tīmekļa vietnēs pāri palikušā KPFI finansējuma LVL 84 672 novirzīšanu aktivitātei par Latvijā reģistrētām elektroniskajām raidorganizācijām - raidījumu veidošanai par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, īstenojot energotaupības pasākumus vai izmantojot atjaunojamos energoresursus. Pieteikumu iesniedzēji var būt Latvijā reģistrētas raidorganizācijas vai iestādes, kā arī privātpersonas, kurām uz projekta īstenošanai nepieciešamo laiku ir līgums par ētera laika izmantošanu ar Latvijā reģistrētu raidorganizāciju. Atbilstoši grozījumiem konkursa organizēšanu veic VARAM. Konkursu plānots izsludināt līdz šā gada 16.aprīlim; apstiprinātie projekti jāīsteno līdz 2013.gada 30.aprīlim. Ar noteikumu projektu var iepazīties šeit.
Alina Kondratjeva Līdz 2012. gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES) fondu projekti ir apstiprināti par ~ 3 miljardiem latu jeb par gandrīz 4/5 no kopējā 2007.-2013. gadam Latvijai pieejamā 3,18 miljardu latu finansējuma, liecina 13. martā Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums par ārvalstu finanšu apguvi līdz 2011. gada decembrim. Savukārt projektu īstenotājiem ir izmaksāti ~1,5 miljardi latu jeb vairāk par 3/5 no kopējā ES fondu finansējuma. Bet, salīdzinot no Eiropas Komisijas (EK) saņemtās ES fondu atmaksas valsts budžetā līdz 2011. gada beigām, Latvija ierindojas sestajā vietā starp jaunajām ES dalībvalstīm. Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu ES fondu līdzekļu apguvi, FM kā ES fondu vadošā iestāde, plānojot finanšu apguvi un sadarbojoties ar atbildīgajām ministrijām, ir izstrādājusi finanšu apguves mērķus 2012.gadam. MK apstiprināja, ka šā gada ietvaros atbildīgajām ministrijām projektu īstenotājiem jāizmaksā ~550 miljoni latu ES fondu finansējuma, sasniedzot ~ 60% no kopējā ES fondu perioda piešķīruma. Neraugoties uz stingrajiem finanšu disciplīnas pasākumiem, kurus FM kā ES fondu vadošā iestāde 2011. gada sākumā veica ar mērķi novērst iepriekšējos gados novērotās situācijas, kad lielākā daļa maksājumu ES fondu finansējuma saņēmējiem tika pastāvīgi pārplānoti un atlikti uz gada pēdējo ceturksni, arī 2011. gadā vairums atbildīgo nozaru ministriju neizpildīja noteiktās maksājumu prognozes un lielāko daļu maksājumu veica gada pēdējos mēnešos. Tādējādi 2011. gadam noteikto mērķi (atmaksas projektu īstenotājiem) ministrijas izpildīja par 91% procentu jeb tika apgūti ~548 miljoni latu no valsts budžetā gada sākumā atvēlētajiem 648 miljoniem latu. FM uzsver, ka maksimāli efektīva un apjomīga ES fondu apguve līdz 2013. gada beigām ir ļoti būtiska, jo, sākot ar 2014. gadu, Latvijā tiks ieviests nākamais 2014.-2020. gada periods, kas radīs papildu slogu gan valsts budžetam, gan ES fondu vadībai kopumā, jo būs jāadministrē esošais un jaunais plānošanas periods vienlaicīgi. Tāpat arī MK lēma, ka Ekonomikas ministrijai 2012. gadā finanšu instrumentu ietvaros jānodrošina, ka uzņēmumiem tiek izsniegtas investīcijas un noslēgti garantiju līgumi vismaz 60 miljonu latu apmērā, tādējādi sekmējot finanšu resursu pieejamību privātajā sektorā aizdevumu un riska kapitāla veidā. FM 2012. gadā turpinās aktīvi gatavoties nākošajam 2014.-2020. gada plānošanas periodam, formulējot un pārstāvot Latvijas Kohēzijas politikas jeb ES fondu intereses. Balstoties uz pagājušajā gadā 6. oktobrī EK publicētajiem regulu priekšlikumiem ES fondu ieviešanai 2014. – 2020.gada plānošanas periodā, šā gada 7. februārī MK tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija. ES Kohēzijas politikas fondu 2014. – 2020. gada plānošanas dokumentu izstrāde notiek saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu. Detalizētu informatīvo ziņojumu skatīt MK mājaslapā. Informācijas sagatavotājs: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||