.png)
|
Arhīva kalendārs
Valsts reģionālās attīstības aģentūra aicina pašvaldību pārstāvjus uz apmācību semināriem "Praktiskie projektu ieviešanas aspekti VRAA administrētajās ES fondu aktivitātēs", kas jau drīzumā notiks Kuldīgā, Jelgavā, Preiļos un Cēsīs. Klātesošajiem būs iespēja uzzināt par aktualitātēm Eiropas Savienības fondu (ES fondu) ieviešanā, kā arī iegūt praktisku informāciju par ES fondu līdzfinansēto projektu ieviešanas gaitu. Semināros VRAA pārstāvji stāstīs par publisko iepirkumu procesu VRAA administrētajās ES fondu aktivitātēs, biežāk pieļautajām kļūdām iepirkumu dokumentācijas izstrādē un pretendentu atlases procesā, kā arī tiks skaidrota būvniecības un pakalpojumu iepirkumu specifika, piemērojot dažādas iepirkumu procedūras. Tāpat būs iespēja uzzināt praktiskos projektu ieviešanas aspektus, grozījumu ierosināšanas process un izmaiņu vadība ES fondu projektos, izmaiņas uzraudzības rādītājos un izmaksu attiecināmība un darbību dokumentēšanu, kā arī par projektu pēc ieviešanas uzraudzību un sasniegto rezultātu uzturēšana.
Semināri notiks:
Š.g. 30. martā finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar Eiropas Savienības (ES) Reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu (Johannes Hahn), lai runātu par ES fondu ieviešanu Latvijā pēc 2013.gada un atkārtoti paustu, ka Latvija nav mierā ar EK priekšlikumu ierobežot ES fondu finansējuma jeb Kohēzijas politikas griestus, kas Latvijai nozīmētu ~ viena miljarda eiro samazinājumu.
„Latvija ir paveikusi milzīgu darbu, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, kas atspoguļojas arī IKP rādītājos un prognozēs. Taču vienlaikus Latvijas attīstības līmenis ir 51% no ES dalībvalstu vidējā rādītāja, un Latvija ierindojas mazāk attīstīto ES reģionu kategorijā, kas ir Kohēzijas politikas galvenā mērķauditorija,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. A.Vilks pauž, ka EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas jeb ES fondu griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm) ir netaisns pret Latviju (būtiski mazāk nekā 3,7% no IKP, ko Latvija saņem esošajā periodā), jo ES fondu finansējums vismaz līdzšinējā perioda apmērā Latvijai ir vitāli nepieciešams arī nākamajā 2014.-2020.gadā, ņemot vērā, ka ir praktiski vienīgais finansējuma avots ekonomika izaugsmei un attīstībai, kā arī nacionālo mērķu sasniegšanai. Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica PIE fm.gov PUNKTS lv
Nodarbinātības valsts aģentūra kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde (turpmāk – Sadarbības iestāde) informē, ka 2012.gada 1.ceturksnī ar Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) atbalstu uzsākta 56 jaunu projektu īstenošana sociālo pakalpojumu attīstīšanai reģionos par kopējo summu 5,1 miljons latu. Projektos iecerēto sociālo pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs - tiek izstrādātas un īstenotas sociālās rehabilitācijas un motivācijas programmas, veidotas jaunas sociālās institūcijas, tai skaitā, krīzes centrs Neretā, higiēnas centrs Jūrmalā, grupu māja Balvu novada iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem, specializētā darbnīca Siguldas novadā, kā arī īslaicīgās pieskatīšanas un aprūpes centri Rīgā. Arvien plašāk valstī tiek attīstīti aprūpes mājās pakalpojumi, tai skaitā, drošības pogas Daugavpilī un Jelgavā, mobilās brigādes Talsu novadā un Kārsavā, aprūpe mājās Rīgā, Alūksnes, Iecavas un Skrīveru novados.
Ģimenes videi pietuvinātos pakalpojumus saņem sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas – pieaugušie un bērni ar funkcionāliem traucējumiem, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji, daudzbērnu un nepilnās ģimenes, no psihoaktīvām vielām atkarīgie, no vardarbības cietušas sievietes un bērni, bezpajumtnieki u.c. Psihosociālu atbalstu saņem arī tie iedzīvotāji, kas kopj slimu ģimenes locekli. Kopumā pasākumos piedalīsies vairāk nekā 9,5 tūkstoši iedzīvotāju.
Rīgas plānošanas reģionā tiek īstenoti 17 projekti – Rīgā, Jūrmalā, Siguldas un Inčukalna novados. Vienpadsmit projektos uzsākta sociālo pakalpojumu attīstība Zemgales plānošanas reģionā, 13 projektos - Latgales teritorijā. No Kurzemes reģionā atbalstītajiem astoņiem projektiem lielākie ieguvēji būs Liepājas, Ventspils, Kuldīgas un Talsu novada sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji. Savukārt Vidzemes teritorijā sociālās aprūpes un rehabilitācijas attīstīšanai uzsākti septiņi projekti.
Turklāt kopš 2011.gada sākuma Latvijas reģionos turpina īstenoties arī Aktivitātes „Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” (1.4.1.2.4.) pirmās atlases kārtas 38 projekti, kuru ietvaros ESF atbalstu saņem 7,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Projektu īstenotājiem sociālo pakalpojumu attīstīšanā nav jāiegulda līdzfinansējums, jo projekta īstenošanas izmaksas 100% apmērā nodrošina ESF atbalsts.
Detalizētāks apraksts par katru atbalstīto projektu ir pieejams Sadarbības iestādes mājas lapā www.nva.gov.lv/esf sadaļā „Noslēgtie līgumi”.
Sagatavoja:
Baiba Jakovļeva
Nodarbinātības valsts aģentūras
Eiropas Sociālā fonda departamenta
Projektu atbalsta nodaļas projektu vadītāja
e-pasts: baiba.jakovleva PIE nva.gov PUNKTS lv
tālr.: 67072007 3. aprīlī Ministru kabineta sēdē tiks skatīts kārtējais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestādes 2011. gada ES fondu revīzijas rezultātiem.
Atbilstoši regulu prasībām pagājušā gada decembrī Revīzijas iestāde iesniedza šo ziņojumu Eiropas Komisijā. Ziņojumā Revīzijas iestāde ir secinājusi, ka Latvijā izveidotā ES fondu sistēma ir vērtējama 2. kategorijā, kas nozīmē, ka sistēma darbojas, taču tajā ir nepieciešami atsevišķi uzlabojumi. Savukārt atklātais kļūdas līmenis ir 1.76%, kas ir zem Eiropas Komisijas noteiktā būtiskuma sliekšņa 2% apmērā.
Neskatoties uz to, ka Eiropas Komisijā ziņojums tika iesniegts bez būtiskām iebildēm no Revīzijas iestādes puses, Eiropas Komisija janvāra beigās apturēja Latvijai Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda maksājumus, uzdodot Finanšu ministrijai kā ES fondu vadošajai iestādei Latvijā stiprināt citām iestādēm deleģēto funkciju izpildes kontroli un ietekmes mehānismu attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu izlietojumu. Tāpat uzdeva Latvijai 2-3 mēnešu laikā izstrādāt rīcības plānu un novērst trūkumus ES fondu vadības un kontroles sistēmā.
ES fondu vadošā iestāde februāra sākumā Eiropas Komisijai ir nosūtījusi rīcības plānu, pēc Komisijas pieprasījuma to saskaņojot arī ar Revīzijas iestādi. Šobrīd norit aktīva plāna izpilde, un no plānotajiem 28 pasākumiem ir ieviesti 17 uzlabošanas pasākumi, pārējie ir ieviešanas procesā. Tā, piemēram, sākot ar šā gada 1. martu, spēkā ir stājusies ES fondu vadošās iestādes reorganizācija, kā rezultātā ir izveidots jauns ES fondu vadības sistēmas departaments, kura atbildība ir esošās ES fondu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošana, tai skaitā pārbaužu veikšana ES fondu vadībā iesaistītajās institūcijās, lai nodrošinātu atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādēm deleģēto funkciju uzraudzību. Tāpat, ņemot vērā risku izvērtējumu, ir veiktas divas deleģēto funkciju uzraudzības pārbaudes ES fondu iestādēs (vēl divās iestādēs pārbaudes tuvāko dienu laikā noslēgsies), kā arī atbilstoši plānam tiek veiktas virs pārbaudes projektu īstenošanas vietās un citi uzlabošanas pasākumi. Atbilstoši plānam šāda veida pārbaudes turpmāk notiks regulāri, to intensitāte būs atkarīga no konstatētajiem trūkumiem un iestādes riska novērtējuma. Savukārt no 15. marta Revīzijas iestāde pārliecinās par Vadošās iestādes paveikto. Gala ziņojumu Revīzijas iestāde plāno iesniegt Eiropas Komisijā līdz šā gada 27. aprīlim, lai Komisija to izvērtētu un pieņemtu lēmumu par maksājumu atjaunošanu. Finanšu ministrija par plāna ieviešanas progresu regulāri ir informējusi gan valdību, gan Saeimu, gan plašāku sabiedrību. Pagājušajā nedēļā Latvijā vizītē bija ieradies ES Reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns (Johannes Hahn), kurš apstiprināja, ka apturētie ES fondu maksājumi Latvijai varētu tikt atjaunoti tuvāko mēnešu laikā. Tāpat arī uzsvēra, ka maksājumu pārtraukšana Latvijai nav nekas ārkārtējs, ņemot vērā, ka kopumā ES fondu maksājumi ir pārtraukti 20 ES dalībvalstīm aptuveni 100 ES fondu programmās.
Ņemot vērā, ka šobrīd norit intensīva ES fondu projektu ieviešana un attiecīgi arī kontroles fāze, jo līgumi ir noslēgti teju par 95% no pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā, likumsakarīgi, ka EK vēlas būt pārliecināta par drošu ieviešanas sistēmu Latvijā. ES fondu vadības institucionālo ietvaru Latvijā skatīt ES fondu mājaslapā. Šī gada 12. aprīlī plkst. 14:00 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk -VARAM), Peldu ielā 25, 409.telpā notiks informatīvs seminārs potenciālajiem projektu iesniedzējiem par iespējām saņemt finansiālu atbalstu elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai Latvijā.
To paredz šobrīd izstrādes stadijā un šā gada 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē VARAM izsludinātais noteikumu projekts „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI) finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai” nolikums” (turpmāk – noteikumu projekts). Seminārā plānots informēt par KPFI atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai” noteiktajiem pamatnosacījumiem finansiāla atbalsta saņemšanai elektromobilitātes ieviešanas iespējām Latvijā, kā arī tiks sniegtas atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par šī konkursa norisi. Par dalību informatīvajā seminārā aicinām pieteikties līdz š.g. 11.aprīlim plkst. 16:00, nosūtot informāciju ar savu vārdu, uzvārdu, organizāciju un e-pasta adresi uz e-pastu: Liene.Voroncova PIE varam.gov PUNKTS lv Ar noteikumu projektu var iepazīties šeit. Savukārt semināra darba kārtība ir pieejama šeit. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa Tālrunis: 67026418 E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv http://twitter.com/VARAM_Latvija 19.aprīlī, Vidzemes plānošanas reģiona ES Struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizē informatīvo semināru. Tā mērķis ir informēt apmeklētājus par dažādām ar projektu ieviešanas norisēm saistītām aktivitātēm un jaunumiem ēku renovācijas jautājumos. Seminārs norisināsies Valmierā, Tērbatas 16a, viesnīcas „Wolmar” telpās, plkst. 10.00. Semināra pirmajā daļā savās zināšanās ar interesentiem dalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste Olga Pižikova. Pižikovas kundze stāstīs par galvenajiem nosacījumiem ieviešot projektu un gatavojot atskaites. Kārlis Bērenfelds, LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vecākais speciālists, iepazīstinās ar iepirkumu procedūras organizēšanas specifiku. Ekonomikas ministrijas pārstāve Inese Bērziņa diskutēs par svarīgāko renovācijas procesu būvniecības kontekstā. Par biežāk pieļautajām kļūdām energoefektivitātes projektu realizācijā stāstīts, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas pārstāvis un SIA „Jurēvičs un partneri” valdes loceklis Māris Jurēvičs. Dienas otrajā daļā par zemapmetuma fasādēm un ETAG 004 runās Dzintars Šulcs, Būvmateriālu ražotāju asociācijas biedrs un SIA „Knauf” tirdzniecības pārstāvis. Vairāk par slīpo jumtu un bēniņu siltināšanu daudzdzīvokļu mājās pastāstīs Būvmateriālu ražotāju asociācijas biedrs un SIA „Knauf Insulation” tirdzniecības attīstības direktors, Normunds Kalniņš. Visbeidzot Renāte Ļaksa, Latvijas energoefektivitātes asociācijas biedre un SIA „Danfoss” pārstāve, dalīsies aktualitātēs siltumapgādes sistēmas renovāciju jomā un rekonstrukcijām daudzdzīvokļu mājās. Detalizētāku informāciju par semināra programmu un norisi meklējiet šeit. Pieteikties var Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā VPR semināri. Papildus informācija par semināru un pieteikšanos: Inese Bērziņa 19. aprīlī, plkst. 11.00, viesnīcā „Wolmar” norisināsies bezmaksas seminārs "Aktuālās atbalsta programmas uzņēmējdarbībā". Tā mērķis ir informēt uzņēmējus un uzņēmējdarbības uzsācējus par dažādiem atbalsta veidiem savas darbības uzsākšanai un esošās darbības attīstīšanai. Semināra dalībniekiem būs iespēja uzzināt par Hipotēku bankas piedāvājumiem uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmējiem ar pieredzi, par kuru stāstīs Hipotēku bankas Valmieras filiāles vadītāja Agrita Vagoliņa, kā arī Aizdevumu daļas vadītāja Anda Čukure. Artūrs Karlsons informēs par Latvijas Garantiju aģentūras piedāvāto atbalstu. Lauku atbalsta dienesta pārstāve Inita Krivašonoka stāstīs par Lauku atbalsta dienesta atbalsta programmas uzņēmējiem. Dienas noslēgumā Kārlis Bērenfelds, LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vecākais speciālists, iepazīstinās ar aģentūras atbalsta programmām uzņēmējiem. Detalizētāku informāciju par semināra programmu un norisi meklējiet šeit. Piteikties semināram var Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā VPR semināri. Papildus informācija par semināru un pieteikšanos: Inese Bērziņa 19. aprīlī, plkst. 11.00, viesnīcā „Wolmar” norisinājās bezmaksas seminārs "Aktuālās atbalsta programmas uzņēmējdarbībā". Tā mērķis bija informēt uzņēmējus un uzņēmējdarbības uzsācējus par dažādiem atbalsta veidiem savas darbības uzsākšanai un esošās darbības attīstīšanai. Semināra dalībniekiem bija iespēja uzzināt par: * Hipotēku bankas piedāvājumiem uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmējiem ar pieredzi; Semināra prezentācijas pieejamas šeit: http://intranet.vidzeme.lv/images/Upload/prezentacijas mvu .rar Lauku atbalsta dienests paziņo, ka atsauc 2012.gada 5.aprīļa laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (Nr.55 (4658)) izsludināto paziņojumu par atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu no 2012.gada 7.maija. Astotās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2012.gada 28.maija līdz 2012.gada 26.jūnijam.
Detalizētāku informāciju meklējiet šeit. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||