.png)
|
Arhīva kalendārs
Piektdien, 30.martā, Valmieras pilsētas pašvaldības semināru zālē (Lāčplēša ielā 2) no plkst. 11:00 līdz 14:00 plānots seminārs par Mūžizglītības programmas Grundtvig un Leonardo da Vinči mobilitātes apakšprogrammu piedāvātajām iespējām ļoti plašai auditorijai. Seminārā piedalīsies Valsts Izglītības Attīstības aģentūras pārstāvji Linards Deidulis un Kristīne Grīntāle no Leonardo da Vinči un Grundtvig nodaļas Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas departamenta. Seminārā par savu pieredzi ar šāda veida projektiem stāstīs arī Baiba Līviņa no Gaujas Nacionālā parka fonda. Pieteikties semināram aicināti kultūras institūciju, izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti, rakstot uz e-pastu biedriba.haritas PIE gmail PUNKTS com un norādot vārdu, uzvārdu un organizācijas nosaukumu, vai arī zvanot Agnesei Gruntei (tālr. 28352787). Pieteikšanās līdz 29.martam, ceturtdienai, plkst. 15:00. Semināru organizē Vidzemes kultūras un mākslas biedrība „Haritas” LR Kultūras ministrijas finansiāli atbalstītā projekta „Vienotai un pilsoniskai Vidzemei” ietvaros. Š.g. 27.martā valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.789 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu (turpmāk - KPFI) atklāta konkursa „Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām” nolikums”” (turpmāk – noteikumu projekts). Noteikumu projekts paredz no aktivitātes par radoša konkursa rīkošanu par labākajām publikācijām laikrakstos, žurnālos un tīmekļa vietnēs pāri palikušā KPFI finansējuma LVL 84 672 novirzīšanu aktivitātei par Latvijā reģistrētām elektroniskajām raidorganizācijām - raidījumu veidošanai par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, īstenojot energotaupības pasākumus vai izmantojot atjaunojamos energoresursus. Pieteikumu iesniedzēji var būt Latvijā reģistrētas raidorganizācijas vai iestādes, kā arī privātpersonas, kurām uz projekta īstenošanai nepieciešamo laiku ir līgums par ētera laika izmantošanu ar Latvijā reģistrētu raidorganizāciju. Atbilstoši grozījumiem konkursa organizēšanu veic VARAM. Konkursu plānots izsludināt līdz šā gada 16.aprīlim; apstiprinātie projekti jāīsteno līdz 2013.gada 30.aprīlim. Ar noteikumu projektu var iepazīties šeit.
Alina Kondratjeva Līdz 2012. gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES) fondu projekti ir apstiprināti par ~ 3 miljardiem latu jeb par gandrīz 4/5 no kopējā 2007.-2013. gadam Latvijai pieejamā 3,18 miljardu latu finansējuma, liecina 13. martā Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums par ārvalstu finanšu apguvi līdz 2011. gada decembrim. Savukārt projektu īstenotājiem ir izmaksāti ~1,5 miljardi latu jeb vairāk par 3/5 no kopējā ES fondu finansējuma. Bet, salīdzinot no Eiropas Komisijas (EK) saņemtās ES fondu atmaksas valsts budžetā līdz 2011. gada beigām, Latvija ierindojas sestajā vietā starp jaunajām ES dalībvalstīm. Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu ES fondu līdzekļu apguvi, FM kā ES fondu vadošā iestāde, plānojot finanšu apguvi un sadarbojoties ar atbildīgajām ministrijām, ir izstrādājusi finanšu apguves mērķus 2012.gadam. MK apstiprināja, ka šā gada ietvaros atbildīgajām ministrijām projektu īstenotājiem jāizmaksā ~550 miljoni latu ES fondu finansējuma, sasniedzot ~ 60% no kopējā ES fondu perioda piešķīruma. Neraugoties uz stingrajiem finanšu disciplīnas pasākumiem, kurus FM kā ES fondu vadošā iestāde 2011. gada sākumā veica ar mērķi novērst iepriekšējos gados novērotās situācijas, kad lielākā daļa maksājumu ES fondu finansējuma saņēmējiem tika pastāvīgi pārplānoti un atlikti uz gada pēdējo ceturksni, arī 2011. gadā vairums atbildīgo nozaru ministriju neizpildīja noteiktās maksājumu prognozes un lielāko daļu maksājumu veica gada pēdējos mēnešos. Tādējādi 2011. gadam noteikto mērķi (atmaksas projektu īstenotājiem) ministrijas izpildīja par 91% procentu jeb tika apgūti ~548 miljoni latu no valsts budžetā gada sākumā atvēlētajiem 648 miljoniem latu. FM uzsver, ka maksimāli efektīva un apjomīga ES fondu apguve līdz 2013. gada beigām ir ļoti būtiska, jo, sākot ar 2014. gadu, Latvijā tiks ieviests nākamais 2014.-2020. gada periods, kas radīs papildu slogu gan valsts budžetam, gan ES fondu vadībai kopumā, jo būs jāadministrē esošais un jaunais plānošanas periods vienlaicīgi. Tāpat arī MK lēma, ka Ekonomikas ministrijai 2012. gadā finanšu instrumentu ietvaros jānodrošina, ka uzņēmumiem tiek izsniegtas investīcijas un noslēgti garantiju līgumi vismaz 60 miljonu latu apmērā, tādējādi sekmējot finanšu resursu pieejamību privātajā sektorā aizdevumu un riska kapitāla veidā. FM 2012. gadā turpinās aktīvi gatavoties nākošajam 2014.-2020. gada plānošanas periodam, formulējot un pārstāvot Latvijas Kohēzijas politikas jeb ES fondu intereses. Balstoties uz pagājušajā gadā 6. oktobrī EK publicētajiem regulu priekšlikumiem ES fondu ieviešanai 2014. – 2020.gada plānošanas periodā, šā gada 7. februārī MK tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija. ES Kohēzijas politikas fondu 2014. – 2020. gada plānošanas dokumentu izstrāde notiek saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu. Detalizētu informatīvo ziņojumu skatīt MK mājaslapā. Informācijas sagatavotājs: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||