.png)
|
Arhīva kalendārs
Lai veicinātu dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību Latvijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina kapitālsabiedrības iesniegt projektu iesniegumus Kohēzijas fonda finansētās apakšaktivitātes „Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība” sestajā iesniegumu atlases kārtā. Projektu iesniegumus var iesniegt līdz 2012.gada 3.septembrim. Aktivitātes mērķis ir izveidot ilgtspējīgu atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas sistēmu, atbalstot atkritumu dalītas vākšanas infrastruktūras attīstību, lai veicinātu materiālu otrreizēju izmantošanu. Atbilstoši sestās iesniegumu atlases kārtas nosacījumiem finansiālajam atbalstam var pieteikties kapitālsabiedrības, kuras noslēgušas līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai ar pakalpojumu saņēmēju par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Šajā atlases kārtā pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir LVL 9 661 827. Ar vadlīnijām projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem un biežāk uzdotajiem jautājumiem par projekta iesniegšanu, sagatavošanu un vērtēšanu iespējams iepazīties šeit. Projektu iesniegumus aicinām sūtīt pa pastu vai iesniegt personīgi VARAM: Rīgā, Peldu ielā 25, LV-1494, vai, noformējot elektroniskā dokumenta veidā, sūtīt uz e-pastu: pasts PIE varam.gov PUNKTS lv. Plašākai informācijai aicinām sazināties ar Baibu Upmani - Bukavu, Ekonomikas ministrija sagatavoja un Ministru kabinets 29.maijā apstiprināja jaunas riska kapitāla valsts atbalsta programmas – izaugsmes kapitāla fondu - ieviešanu, lai turpinātu nodrošināt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pieeju riska kapitāla finansējumam uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī veicinātu uzņēmēju konkurētspēju un izaugsmi. Izaugsmes kapitāla fondi ļaus saņemt riska kapitālu situācijās, kad uzņēmuma paša nodrošinājums nav pietiekošs un uzņēmuma plānoto ieguldījumu risks ir pārāk augsts, lai varētu piesaistīt kredītiestāžu finansējumu nepieciešamajā apjomā.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Latvijas uzņēmēju vidū arvien vairāk veidojas izpratne un interese par banku kredītiem alternatīviem finanšu piesaistes instrumentiem. Riska kapitāls ir ļoti svarīgs jauniem, inovatīviem un augošiem uzņēmumiem, kuru kreditēšana bankām šķiet pārāk riskanta. No valsts puses ir svarīgi veicināt šādu instrumentu pieejamību tirgū un radīt tam nepieciešamās valsts atbalsta programmas. Agrīnas stadijas kapitāla instrumentu paplašināšana ir arī ļoti būtisks industriālās politikas elements, ko ar šo jauno programmu iedzīvinām. Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts atbalsta programma paredz, ka Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem no izaugsmes kapitāla fonda būs pieejamas investīcijas 28 miljonu latu apmērā, kas ļaus attīstīties vairākiem desmitiem uzņēmumu.” Izaugsmes kapitāla fondi pilnveidos un paplašinās riska kapitāla nozari Latvijā, papildinot citu SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” jau ieviesto riska kapitāla fondu piedāvājumu. Izaugsmes kapitāla fondi varēs veikt investīcijas mikro, mazos un vidējos uzņēmumos, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvija. Investīcijas līdz 1 miljonam latu vienā uzņēmumā varēs saņemt, lai nodrošinātu finansējumu uzņēmuma produkta vai biznesa idejas sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtēšanai un attīstīšanai, produktu izstrādei un sākotnējam mārketingam, izaugsmei un darbības paplašināšanai, paaugstinot ražošanas jaudas, attīstot noieta tirgus un produktus. Izaugsmes kapitāla fondi investēs uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu. Izaugsmes kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu apakšaktivitātes „Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos” ietvaros pieejamā finansējuma. Paredzēts, ka izaugsmes kapitāla fondu kopējais investīciju apjoms Latvijas uzņēmumos varētu sasniegt līdz 40 miljoniem eiro (aptuveni 28 miljoniem latu). SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” kā programmas ieviesējs publiskā iepirkuma procedūrā paredzētajā kārtībā izvēlēsies finanšu starpniekus – riska kapitāla fondu vadības sabiedrības, kas, savukārt, dibinās jaunas komandītsabiedrības – izaugsmes kapitāla fondus. Šie fondi tiks izmantoti riska kapitāla investīciju veikšanai Latvijas uzņēmumos. Detalizētāk ar Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.983 „Noteikumi par atbalsta piešķiršanu tehnoloģiju pārneses un riska kapitāla jomā”” var iepazīties Ministru kabineta interneta mājas lapā. Informācija par citiem LGA atbalstītajiem, jau izveidotajiem un strādājošajiem riska kapitāla fondiem atrodama LGA mājas lapas sadaļā „Riska kapitāls”. Evita Urpena
Sarunas ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības komitejas sēdē 30. un 31. maijā Rēzeknē ļauj domāt, ka jau šā gada jūnijā ES fondu maksājumi Latvijai varētu tikt atjaunoti.
Uzraudzības komitejā, kas ir lielākais forums Latvijā un kurā plašā dalībnieku lokā tiek skatīti aktuāli jautājumi saistībā ar ES fondu uzraudzību, stratēģiju un apguvi, piedalījās ES fondu vadošās iestādes Finanšu ministrijas (FM), atbildīgo ministriju, sadarbības iestāžu (aģentūru) un EK pārstāvji, kā arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri. Sanāksmes laikā tika pārrunāti jautājumi par Latvijas gatavošanos nākamajam ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam. Plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā būtiski būs savienot no vienas puses Eiropā tik aktuālos gudras izaugsmes (smart growth) jautājumus, no otras puses, integrējot nacionālā līmeņa plānošanas aktualitātes. Uzklausot Pārresoru koordinācijas centra pārstāvju pausto par Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādes gaitu, paredzams, ka ES fondu plānošanas perioda jautājumu risināšanu varēs uzsākt jau šajā vasarā, NAP izstrādes procesam tuvojoties finiša taisnei. Tāpat tika diskutēts par Eiropā aktuālo jauniešu nodarbinātības jautājumu. EK atzinīgi novērtēja, ka Latvija spējusi ātri reaģēt uz EK iniciatīvu un, uzņemoties budžeta virssaistības, nodrošinājusi papildu finansējumu šīs problēmas risināšanai. Jau ziņots, ka ES fondu vadošā iestāde Uzraudzības komitejas sēdi vienu reizi gadā rīko ārpus Rīgas reģiona pēc rotācijas principa – katru gadu citā Latvijas reģionā. Šogad, ņemot vērā Latgales reģionā rīcības plānā noteikto mērķus - attīstīt uzņēmējdarbību, panākt aktīvāku iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei Latgalē, Rēzekne tika izvēlēta kā atbilstošākā norises vieta. Uzraudzības komitejai ir izveidotas divas apakškomitejas – Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansēto darbības programmu apakškomiteja un Eiropas Sociālā fonda darbības programmas apakškomiteja. Uzraudzības sēdes tiek rīkotas divas reizes gadā. Informācijas sagatavotājs:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
