Arhīva kalendārs

« January 2012 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

8.decembrī Misso pagasta Nopri saimniecībā Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. EU 30266 „BUY LOCAL” noslēguma forumā tikās Apes un Setomaa novadu uzņēmēji, projekta darba grupa un citi interesenti, lai atskatītos uz projektā paveikto, ieklausītos pētnieku secinājumos par dzīvi šajās teritorijās un diskutētu par tālākajām sadarbības iespējām.

Forums iesākās ar Setomaa pagastu apvienības priekšsēdētāja Margus Timmo uzrunu klātesošajiem par to, kā radusies ideja par projektu un kā aizsākusies veiksmīga sadarbība ar Apes pašvaldību. Igaunijas parlamenta deputāts pateicās par apvienības uzņēmību šāda projekta realizēšanā un vietējo uzņēmēju aktivizēšanā. Viņš uzsvēra, ka šāda veida projekti ir nozīmīgi pierobežas teritorijām un izteica cerību, ka projekta komanda neapstāsies pie paveiktā, bet turpinās uzsākto darbu ar jaunu projektu īstenošanu. Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju uzsvēra, ka viens no lielākajiem projekta ieguvumiem ir paveiktais darbs Apes novada uzņēmēju aktivizēšanā, iesaistot ne tikai pētījumu procesā un semināros par viņiem saistošajām tēmām, bet arī apmācībās un pieredzes apmaiņas braucienos. Projektu ietvaros tika izveidots uzņēmēju katalogs un datubāze. Ne mazāk svarīgs ieguvums ir veiktie pētījumi, izstrādātās rentabilitātes analīzes un rokasgrāmatas, kuras būs pieejamas elektroniskā veidā jaunajā mājas lapā www.apesnovads.lv., kura tiks aktivizēta februāra mēnesī. Projekta laikā tika īstenota arī ideja par koksnes pārstrādes inkubatora izveidošanu uz D.Ozoliņa Apes vidusskolas bāzes ar mācību klasēm Gaujienā, Trapenē un Virešos, tādējādi nodrošinot skolu darbmācību klases ar nepieciešamajiem kokapstrādes instrumentiem un radot iespēju ne tikai skolēniem, bet arī vietējiem amatniekiem, mazajiem uzņēmējiem un citiem interesentiem apstrādāt koksni. Šo tēmu turpināja Margus Timmo sakot, ka sākotnējā neticība projektam no uzņēmēju puses, īpaši Latvijas, projekta laikā mainījusies un ir prieks par visu uzņēmēju vēlmi iesaistīties aktivitātēs un dažiem pat savas darbības izvērtēšanu un uzlabošanu. Setomaa ieguvums no realizētā projekta ir izveidotais vietējo dabas resursu izmantošanas kompetences centrs Obinitsā, kurš turpmāk darbosies uzņēmēju interesēs un protams, sadarbosies ar Apes  inkubatora centru. Foruma laikā tika prezentēts projekta ietvaros izveidotais uzņēmēju katalogs „Laba prece no vietējā ražotāja rokām”, kurā apkopota informācija par Setomaa un Apes uzņēmēju darbību. Tie uzņēmēji, kuri vēl nav pievienojušies tika aicināti iesūtīt informāciju par sevi un savu produkciju vai pakalpojumu datubāzei www.setoape.eu.

Forumu turpināja Igaunijas Universitāšu pārstāvji, kuri sniedza ieskatu esošajā situācijā lauku dzīvē un uzņēmējdarbībā laukos, kā arī runāja par dzīves iespējām laukos.

Foruma noslēgumā vadošais partneris Setomaa pagastu apvienības priekšsēdētājs pateicās Setomaa un Apes novadu aktīvākajiem uzņēmējiem, kuri piedalījās lielākajā daļā projekta aktivitāšu. No Apes novada pateicības saņēma Jānis Oplucāns, Ojārs Gailītis, Vairis Vilemsons, Mirdza Harkina un Dzintars Raibekazs. Liels paldies visiem projekta dalībniekiem, kuri projekta laikā aktīvi piedalījās gan semināros, gan apmācībās! 

Daiga Bojāre,
Apes novada domes projektu vadītāja

15.februārī Kocēnu novada domes darbinieki jau trešo reizi piedalīsies Biznesa izglītības biedrības “Junior Achievement – Young Enterprise Latvija” izsludinātajā projektā “Ēnu diena”.

Lai sniegtu skolēniem iespēju iepazīt pašvaldības darba specifiku, Kocēnu novada dome piedāvā kļūt par “ēnām” šādiem pašvaldības darbiniekiem - Kocēnu novada domes priekšsēdētājam un izpilddirektoram, kā arī finanšu nodaļas, attīstības nodaļas, izglītības pārvaldes, sociālā dienesta, Vaidavas pagasta pārvaldes un Dikļu pagasta pārvaldes speciālistiem.

Pieteikties dalībai “Ēnu dienā” iespējams divos veidos – līdz 9. februārim reģistrējoties projekta interneta mājas lapā www.enudiena.lv un izvēloties kādu no piedāvātajām vakancēm, vai līdz 10. februārim rakstot Kocēnu novada domes sabiedrisko attiecību speciālistei Elīna Upītei uz e-pasta adresi elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

 

Elīna Upīte
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome
Tālr.: 642 07683
E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv
www.kocenunovads.lv

Valmieras Sociālajā dienestā AS „Latvenergo” sociālās atbalsta kampaņas ietvaros saņemtas 390 elektrības kartes Ls 53,70 vērtībā, kas, sākot ar 25.janvāri,ik trešdienu, no plkst.09:00 – 12:00 un no plkst.13:00-18:00, tiks dalītas Valmieras pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem.

Elektrības kartes, saskaņā ar AS „Latvenergo” akcijas nosacījumiem, varēs saņemt trūcīgās un mazaizsargātās ģimenes ar bērniem. Akcija turpināsies līdz pat 2013.gada 31.martam. 

Valmieras Sociālajā dienestā pastāstīja, ka elektrības kartes varēs saņemt trūcīgās ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem (izņemot tās ģimenes, kas iepriekšējās akcijas ietvaros saņēmušas jau 2 kartes); ģimenes ar bērniem-invalīdiem; ģimenes ar audžubērniem un aizbildniecībā esošiem bērniem, kā arī daudzbērnu ģimenes ( kas nav saņēmušas tarifa kompensāciju 2400 kWh patēriņam). 

Vēršam uzmanību, ka viena mājsaimniecība var saņemt tikai vienu elektrības norēķinu karti.

Lai saņemtu elektrības karti, dodoties uz Sociālo dienestu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase) un dokumenti, kas apliecina atbilstību mērķa grupai, kā arī jāzina elektroenerģijas piegādes līguma numurs, uz kuru vēlaties attiecināt dāvinājumu. Papildus jāiesniedz/jāuzrāda:

*Ja esat trūcīgā ģimene ar bērniem, tad sociālajā dienestā ir jāuzrāda izziņa par piešķirtā „Trūcīgā” statusu un nepilngadīgo bērnu (līdz 18. gadu vecumam) dzimšanas apliecības.
*Ja esat ģimene ar bērnu/iem invalīdu/iem, tad papildus jāuzrāda dokuments- apliecība, kas apliecinātu bērnam piešķirto invaliditāti;
*Ja esat ģimene ar audžubērniem un aizbildniecībā esošiem bērniem, tad papildus jāuzrāda dokuments – Bāriņtiesas lēmums, kas apliecinātu bērnu nodošanu Jums aizbildniecībā, kā arī nepilngadīgo bērnu dzimšanas apliecības.
*Ja esat daudzbērnu ģimene, tad papildus jāuzrāda nepilngadīgo bērnu dzimšanas apliecības.

Jaunās norēķinu elektrības kartes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atšķiras ar to, ka kopš šī gada izsniegtās kartes varēs attiecināt arī uz juridisko personu elektroenerģijas piegādes līgumiem, kas nozīmē, ka kartes varēs saņemt arī personas, kas dzīvo sociālajās mājās, māju kooperatīvos u.tml., kurām nav līguma ar „Latvenergo”, jo par elektroenerģiju norēķinās nama apsaimniekotājs.

 

Anita Zušmane
sabiedrisko attiecību speciāliste
Valmieras pilsētas pašvaldība
mob.t.29454752

Valmiera, 25.janv., LETA. Šīs nedēļas nogalē, 28.janvārī, Gulbenē tiks svinēta deju pedagoga Kārļa Venta 85.jubileja, aģentūru LETA informēja Gulbenes novada domē.

Plkst.18 Gulbenes kultūras centrā notiks izcilā tautisko un sporta deju skolotāja, deju kolektīvu vadītāja, horeogrāfa un daudzkārtēja Dziesmu un deju svētku dalībnieka 85 gadu jubilejas vakars "Es varēju vieglu soli kā riteni ritināt".

Jubilāra dejas izdejos deju kopa "Ratiņš" kopā ar jubilāra ģimeni. Aicināti bijušie dejotāji, dejas draugi un visi, kam tuva deja.

Vents ir dzimis 1927.gada 26.janvārī Baldonē. Dzīvo Gulbenē. Pēc profesijas viņš ir deju skolotājs, bet tagad - pensionārs. 

Gulbenes kultūras centra deju kolektīvs "Ratiņš" savu māksliniecisko vadītāju raksturo ar vārdiem: "Kārļa Venta vārds pasaulē ierakstīts jau vairāk nekā 80 gadus. Stalts, iznesīgs, saprotošs, vienmēr laipns, smaidīgs, atvērts pasaulei un dzīvei. Tādu deju maestro un savas dzimtenes patriotu zina un pazīst daudzi gan viņa mīļajā Latvijā, gan daudzus gadus mīlētajā Gulbenē."

Kopā ar "Ratiņu" Vents kopš 1995.gada ir koncertējis Eiropeādēs - Francijā, Spānijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Dānijā, Beļģijā, Portugālē un Austrijā. Divus gadus Latvija sevi Eiropeādēs prezentējusi ar Venta veidotām dejām "Skroderis" un "Suseklis".

Vents visu mūžu ir mācījis dejot gan sporta, gan tautas dejas. Pats dejošanu apguvis pēc kara, un deja viņu aizrāvusi. Mīļākās no tām ir tautas dejas. 

Deviņus gadus nostrādājis Jēkabpilī, kur vadījis Jēkabpils, Krustpils, Jaunjelgavas, Seces kultūras nama kolektīvus, kā arī Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecības un Sēlijas deju kolektīvu. Lielāko dzīves daļu darbojies Gulbenē, kur vadījis tautas deju ansambli "Madara"(1979) un skolēnu nama deju kolektīvu "Delveri". Vēl arī vadījis kolektīvus Tirzā, Kalnienā, Stāmerienā, Lizumā, Rankā, Zeltalejā, Balvos, Ventspilī. Pedagogs mācījis arī kurlmēmus un neredzīgus dejotājus. Visi šie deju kolektīvi ir izcīnījuši tiesības piedalīties Latvijas Deju svētkos.

Kopš 1952.gada Vents bijis deju kolektīvu virsvadītājs Jēkabpils, Krustpils, Balvu, Gulbenes rajonā un Ventspils pilsētā. 1985.gadā bijis Latvijas Deju svētku virsvadītāja asistents. Kopš 1987.gada strādā ar deju kopu "Ratiņš".

Deju jaunrades konkursos godalgotās Venta horeogrāfijas: "Malienas solis" (deja uzņemta Latvijas etnogrāfiskajā Zelta fondā), "Kur tu augi, daiļa meita", "Nāc man līdz uz Vidzemi", "Delvei", "Dzirnaviņas" un "Meklēj’ savu kumeliņu". Šo deju apraksti ir publicēti grāmatā "Latviešu jaunrades dejas". Vents izveidojis daudz horeogrāfisko uzvedumu, kā arī veidojis sakrālo horeogrāfiju par Ziemassvētku tēmu. Viņš veidojis arī cittautu deju horeogrāfiskās apdares - krievu ("Lielmāte", "Pie vārtiem", "Ziemeļu kadriļa"), ukraiņu ("Guculka", "Hopaks"), poļu ("Aiz upes", Krakovjaks"), ķīniešu ("Deja ar lukturīšiem"), franču ("Provansas deju svīta", "Farandola"), skotu, kā arī kubiešu ("Brīvības vārdā").

Vents ir izveidojis arī Daugavas Vanagu Gulbenes apvienību, kurā darbojās vairāk nekā 500 biedru, Vanadzēnu organizāciju. Šī kustība tagad attīstījusies visā Latvijā, bet tās pirmsākumi meklējami Gulbenē.

Vents visus savus darbus veic ar lielu pienākuma apziņu, akurāti un precīzi, ieguldot radošo enerģiju un entuziasmu.

 

Kristīne Meistere LETA

25.01.2012

Copyright © LETA

Valmiera, 24.janv., LETA. 1.februārī apritēs pieci gadi, kopš darbību ir sākusi Cēsu novada pašvaldības aģentūra "Sociālais dienests", kas veidojusies uz kādreizējās Cēsu pilsētas domes Sociālās nodaļas, kas izveidota 1993.gadā, aģentūru LETA informēja Cēsu novada pašvaldībā.

2007.gada 1.februārī durvis vēra Cēsu pašvaldības aģentūra "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra", kas vēlāk pārtapa par Cēsu novada pašvaldības aģentūru "Sociālais dienests", apvienojoties ar Vaives pagasta sociālo nodaļu.

Kā aģentūru LETA informēja Sociālā dienesta projektu vadītāja-attīstības speciāliste Ance Saulīte, kopš aģentūras darbības sākuma sniegto pabalstu apjoms, kā arī apmeklētāju un klientu skaits ir būtiski pieaudzis. Kopējais aģentūras izsniegtais pabalstu apjoms, salīdzinot ar 2007.gadu, pieaudzis vairāk nekā sešas reizes, savukārt aģentūras budžets no 59 026 latiem 2007.gadā pieaudzis līdz 283 622 latiem 2011.gadā.

Aģentūra savas piecu gadu pastāvēšanas laikā ir īstenojusi idejas, projektus un aktivitātes sociālajā jomā. Nu jau par tradīciju ir kļuvuši aģentūras rīkotie Ģimenes dienas svētki katru gadu maijā. Piecos darba gados aģentūra ir izveidojusi labdarības virtuvi, izsniedzot siltas pusdienas mazturīgajiem Cēsu novada iedzīvotājiem, pakalpojumu "Aprūpe mājās", kā arī HIV/AIDS atkarību profilakses kabinetu. Ar Bērnu un ģimeņu lietu ministrijas atbalstu tika īstenots projekts "Caur rotaļu uz veselību".

 Realizēts projekts "Personiskais asistents", kura laikā invalīdiem ar redzes traucējumiem tika nodrošināts personiskie asistenti. Renovēta sociālā dzīvojamā māja Caunas ielā 8.

Jaunākais realizētais projekts ir pērnā gadā izveidotais Invalīdu habilitācijas-dienas centrs, savukārt gada nogalē sadarbībā ar Igaunijas un Zviedrijas partneriem tika sākta dalība projektā "Innocare", kas nodrošinās inovatīvu risinājumu ieviešanu mājas aprūpē.

Šo gadu laikā ir izveidota cieša sadarbība ar Cēsu novadā esošām nevalstiskajām organizācijām, realizēti kopēji projekti.

Aģentūru vairakkārt pieredzes apmaiņā apmeklējušas ukraiņu, baltkrievu, Polijas, Vācijas, Lietuvas un citu valstu, kā arī Latvijas pilsētu delegācijas.

Ikdienā aģentūra organizē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu Cēsu novada iedzīvotājiem, sniedz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, aģentūras valdījumā nodots pašvaldības dzīvojamais fonds. Sociālās palīdzības ietvaros tiek piešķirti pabalsti. Aģentūra organizē nakts patversmes un Cēsu sabiedriskās pirts darbību Cēsīs, sniedz pašvaldības palīdzību, izīrējot dzīvojamo telpu. Aģentūra izsniedz AS "Latvenergo" Elektrības norēķinu kartes un Eiropas Savienības pārtikas pakas.

 

Kristīne Meistere LETA
24.01.2012
Copyright © LETA