Arhīva kalendārs

Esmu brīvprātīgais! Skan lepni...bet ko tas sevī ietver?! Tā ir mācīšanās apzināt savus resursus, pašrefleksija, personības izaugsme. Būt brīvprātīgajam nozīmē izprast brīvprātīgā darba filozofiju, būtību un vērtību sabiedrības dzīves veidošanā.

Strādājot brīvprātīgo darbu, cilvēki gūst zināšanas, iegūst jaunas prasmes, jaunus draugus un paziņas, kas bieži palīdz rast jaunas vai labākas darba iespējas. Tā ir lieliska iespēja personības izaugsmei.

Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē ir aizsāktas vairāk kā pirms 100 gadiem. Pirmās valstis bija Nīderlande un ASV. Citās pasaules valstīs brīvprātīgais darbs ir ļoti izplatīts, piemēram, Skandināvijas valstīs ap 30% iedzīvotāju darbojas kā brīvprātīgie, Vācijā tie ir 34%, ASV vairāk kā 50% iedzīvotāju. Mērķtiecīgi un organizēti brīvprātīgo kustība Latvijā tiek attīstīta tikai no 1998.gada.

Labi iesāktais darbs tika turpināts arī Cēsīs. Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēma „NVO fonds” ietvaros laika posmā no 2011.gada janvāra līdz decembrim Cēsu novadā biedrība „Sociālā līdzatbildība” sadarbībā ar Cēsu Pieaugušo izglītības centru un partnerorganizāciju Šveicē Infoclick.ch īstenoja projektu jauniešiem „Brīvprātīgais darbs kā sociālās iekļaušanas instruments”.

Projekta ietvaros tika aktualizēts mērķtiecīgs brīvprātīgais darbs vietējā līmenī. Līdzdarbojoties projektā apmēram 30 Cēsu un tās apkārtnes novadu jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem bija iespēja dažādot savu un līdzcilvēku ikdienu, iegūt nozīmīgas dzīves un sociālās prasmes sev interesējošā jomā, lietderīgi pavadīt brīvo laiku, mācīties, izmantojot neformālās izglītības pieeju un metodes.

Brīvprātīgais darbs ir jāizmēģina katram. Tā ir iespēja ieraudzīt, iepzīties, iemācīties, izmēģināt, saprast.

Laura,brīvprātīgā Cēsu pilsētas pansionātā, atzīt, ka brīvprātīgais darbs ir vieta, kurā ir ko likt. Vairs ne cerības un sapņus, bet konkrētas lietas un pieredzi. Jebkāda pieredze ir pieredze un vajadzīga.

Savukārt, Lūcija, brīvprātīgā dabas takās Gaujas ielā 88, Cēsīs, saka, ka iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ir rast piederības sajūtu un ka brīvprātīgais darbs ir kā iedot daļiņu no sevis pasaulei, sabiedrībai, neko materiālu nesaņemot pretī.

Ingus, brīvprātīgais Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļā, norāda, ka brīvprātīgais darbs ir kā durvis uz nezināmo, ko tu atver un sākumā nezini, ko gribi, bet pēc tam, kad esi atvēris durvis, tu ieraugi pavisam citu pasauli un tu tiecies būt labāks cilvēks.

Ir laba sajūta būt brīvprātīgajam, jo vari darīt to, kam tici... un galvenais, ka neesi vienīgais. IEDOMĀJIES?! Tādi vēl ir tūkstoši visā pasaulē... DARI TO, KAM TICI!

BAIBA ĀBOLIŅA

projekta aktivitāšu ieviešanas asistente

e-pasts: bbabolina PIE gmail PUNKTS com

Alūksnes novada pašvaldība pilsētas tranzīta ielu ikdienas uzturēšanai 2012. gada vienā mēnesī var izlietot apmēram 2 tūkstošus latu, kas ļauj ielas piecas reizes notīrīt un tikpat bieži – nokaisīt ar pretslīdes materiālu.

Tas nozīmē, ka, sākoties puteņiem un biežai snigšanai vai atkalām, mēnesī atvēlamās naudas summas var nepietikt tranzīta ielu ikdienas uzturēšanas darbiem – to tīrīšanai, kaisīšanai.

- Tranzīta ielu ikdienas uzturēšanai Alūksnē šogad ir 28 tūkstoši latu, tajā skaitā gandrīz 16 tūkstoši no pašvaldības budžeta un nedaudz vairāk par 12 tūkstošiem – no valsts budžeta. Ceturksnī tranzīta ielu ikdienas uzturēšanai varam izlietot apmēram 6 tūkstošus latu, bet mēnesī – apmēram divus. Šīs naudas ir stipri par maz, lai varētu normālā stāvoklī uzturēt pilsētas tranzīta ielas, - norāda Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova.

Līgumu par Alūksnes pilsētas tranzīta ielu apsaimniekošanu Alūksnes novada pašvaldība saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem noslēdza ar AS „Latvijas Autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajons. Ņemot vērā pieejamo finansējumu tranzītielu uzturēšanai, ceļu uzturētājs, ar ko noslēgts šis līgums, vērtēs katru konkrēto situāciju.

Jāpiebilst, ka Alūksnes pilsētā tranzīta ielas ir Pils, Rīgas, Pleskavas, Tālavas, Jāņkalna, Helēnas un Bērzu ielas 10,150 km kopgarumā, kuru ikdienas uzturēšanu finansē gan no pašvaldības, gan valsts budžeta naudas, kā arī 0,535 km garš Pils ielas posms no Miera ielas krustojuma, kas iekļauts valsts vietējā autoceļā V386 Alūksne – Ziemeri – Veclaicene un kuru pašvaldība uztur tikai par saviem līdzekļiem.

Savukārt to pašvaldības ielu un autoceļu, kas nav tranzīta maršruti, uzturēšanai pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas Alūksnes novada pašvaldībai 2012. gadā no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu programmai piešķirto līdzekļu daļas būs piešķirta mērķdotācija Ls 200697, kas ir 67,7% no 2011. gadā piešķirtās mērķdotācijas jeb par Ls 96110 mazāk nekā pērn.

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381488

www.aluksne.lv

Alūksnes novada domes ārkārtas sēdē 3. janvārī deputāti no jauna apstiprināja projekta ,,Tranzītceļa P43 rekonstrukcija Alūksnes pilsētas teritorijā” iesniegumu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai atklātā projektu konkursā.

Minētais projekts paredz Jāņkalna ielas rekonstrukciju 1,75 km garumā. Dome apstiprināja projekta kopējās izmaksas Ls 1 620 821,57 un Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējumu Ls 405 367,47 apmērā.

Lēmumu par šī projekta apstiprināšanu dome pieņēma jau decembrī, taču pēc sēdes saņemtajā projekta tehniskās ekspertīzes atzinumā attiecībā uz izmaksu aprēķinu norādīts, ka projektā ir pārāk zemas pieskaitāmās izmaksas (virsizdevumi un peļņa). Līdz ar to paaugstinot pieskaitāmās izmaksas līdz ekspertīzes atzinumā ieteiktajiem mūsdienu situācijai atbilstošajiem 10%, par 56 tūkstošiem latu pieaug kopējās projekta izmaksas un palielinās arī pašvaldības līdzfinansējums.

Ja projektu atbalstīs, pašvaldība nodrošinās tā priekšfinansēšanu no 2012., 2013. un 2014. gada budžeta līdzekļiem.

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381488

www.aluksne.lv