.png)
|
Arhīva kalendārs
Aizvadīti jau trīs mēneši, kopš upēs un ezeros atsākusies makšķerēšana no laivām. Burtnieku novada pašvaldība, kuras pārvaldībā atrodas Burtnieka ezers, apkopojusi rezultātus par makšķerēšanas intensitāti šajā periodā un noskaidrojusi, kādēļ maija mēneša beigās ezerā bija novērojami beigti zandarti. Skaidrojumu par situāciju ezerā sniedz Burtnieku novada pašvaldības dabas resursu speciālists Gatis Cukmacis. Sezonas sākumā daudzos interesentos sašutumu izraisīja makšķerēšanas licences cena maija mēnesī (8 eiro par dienas licenci, 150 eiro par mēneša licenci). Jāatgādina, ka licencētā makšķerēšana Burtnieka ezerā ieviesta, lai samazinātu antropogēno slodzi un radītu labvēlīgus apstākļus dabas resursu ilgtspējīgai un saudzējošai izmantošanai, zivju resursu pavairošanai un aizsardzībai, kādēļ pašvaldībai ir tiesības atbilstoši valsts likumdošanai izstrādāt saistošos noteikumus un noteikt gan pieejamo licenču daudzumu, gan to cenu. Gatis Cukmacis norāda, ka šis šķietami pārdrošais solis – palielināt maija mēneša licences izmaksas – ir sevi attaisnojis, jo slodze uz ezeru nav palielinājusies. „Sanāk, ka cena ir adekvāta, jo maijā nopirkts maksimālais pieļaujamais dienas licenču skaits – 3000 un bija arī interese par mēneša licencēm,” atzīst speciālists. Lielo pieprasījumu pēc licencēm viņš skaidro ar to, ka Burtnieks ir zivīm bagāts un makšķernieku vidū iecienīts ezers. Šajā sezonā pašvaldība lielāku vērību pievērsusi lomu uzskaitei. Cukmacis saka paldies visiem tiem makšķerniekiem, kuri atgriež iegādātās licences un sniedz ziņas par lomiem: „Puse no iegādātajām licencēm tiek vai nu atgrieztas licenču pārdošanas vietās vai iemestas speciāli šim nolūkam izvietotajās „Licenču pastkastēs”. Tas ļauj veikt uzskaiti un nodrošināt efektīvāku ezera pārvaldību. Esmu statistiski aprēķinājis, ka maijā makšķernieka vidējais loms bija 2,7 kg jeb 1,5 zivis.” Sākoties zvejas sezonai, zvejnieku lomos bija dzīvi zandarti, bet tiem bija novērojamas slimības pazīmes. Zivis tika nodotas izmeklēšanai „BIOR” laboratorijā. Kā skaidro Dr.med.vet. Mārcis Ziņģis, zivīm tika konstatēta dabiska bakterioloģiskā saslimšana, kas pastiprinājusies apstākļu sakritības rezultātā. Viens no iemesliem varētu būt maija mēnesim netipiski siltais laiks un zemais ūdens līmenis Burtniekā. Makšķernieki, ievērojot noteikumus, noķertos zandartus atlaida atpakaļ ezerā, taču noķerta un brīvībā palaista zandarta imunitāte ir pazemināta. Tas, savukārt, palielināja inficēšanas iespēju, jo siltā ūdenī baktēriju izplatīšanās notiek ievērojami ātrāk. Šobrīd beigti zandarti ezerā vairs nav novērojami, kas liek secināt, ka slimības izplatība ir mazinājusies, taču situācijas izpēte tiek turpināta.
Papildu informācija: Zane Ābelīte-Medne Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631, e-pasts: zane.abelite-medne PIE burtniekunovads PUNKTS lv Alūksnes novada pašvaldība saņēmusi jaunāko informāciju par vietējās pierobežas satiksmes atļauju noformēšanu – pēc pašvaldības iesniegtajiem atjaunotajiem pamatsarakstiem dokumentu pieņemšanu atļauju noformēšanai Krievijas Federācijas institūcijas uzsāks augustā – septembrī. Jau aptuveni gadu darbojas kārtība, kas Latvijas un Krievijas pierobežas iedzīvotājiem ļauj konkrētos gadījumos izmantot iespēju vienkāršāk šķērsot abu valstu robežu. Reizi gadā tiek izveidots pamatsaraksts un reizi ceturksnī ir iespējams pieteikties papildus sarakstiem. Alūksnes novada pašvaldības iesniegtie iedzīvotāju pamatsaraksti ar atjaunoto informāciju 4. jūlijā nodoti Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātā Daugavpilī.
Krievijas ģenerālkonsulāts augustā – septembrī uzsāks dokumentu pieņemšanu atļauju noformēšanai pēc atjaunotajiem pamatsarakstiem. Vienošanās nosacījumu nevainojamas izpildes gadījumos var tikt piemērota atļauju izsniegšana uz garāku laika periodu, piemēram 2 gadiem. Alūksnes novada iedzīvotāju saraksts papildus tiks nosūtīts Krievijas vēstniecības Rīgā Konsulārajai nodaļai, lai mūsu novada ļaudīm atvieglotu atļauju saņemšanas procedūru. Jāņem vērā, ka pamatojoties uz abu valstu konsulārajās konsultācijās panākto vienošanos, Krievijas Federācijas pārstāvji pieņems dokumentus personīgi no sarakstos iekļautajiem Latvijas pierobežas iedzīvotājiem, kā arī no viņu tuviem radiniekiem. Atgādinām, ka Latvijas un Krievijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu regulē abu valstu valdību vienošanās, kas nosaka, ka pierobežas teritorijas ir abu valstu pašvaldību teritorijas, kas piekļaujas robežai un atrodas ne tālāk kā 30 km no tās, bet, ja daļa no šādas teritorijas atrodas no 30 līdz 50 km no robežas, tad arī to uzskata par pierobežas teritoriju. Alūksnes novadā tas attiecas uz Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes un Ziemera pagastiem. Saskaņā ar vienošanos, vietējās pierobežas satiksmes atļaujas bez maksas var tikt izsniegtas personām, kas pastāvīgi un likumīgi dzīvo abu valstu pierobežas teritorijās ne mazāk kā 3 gadus, viņu laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un personām, kas atrodas to aizbildnībā vai apgādībā neatkarīgi no pierobežas teritorijā nodzīvotā laika. Šādas atļaujas dod iespēju ieceļot un uzturēties otras valsts pierobežas teritorijā līdz 90 dienām 180 dienu laikā. Jāuzsver gan, ka pamatojums pierobežas teritoriju iedzīvotāju iekļaušanai sarakstos ir tikai šādos konkrētos gadījumos: nekustamais īpašums pierobežas teritorijā, radinieku apmeklējums, radinieku apbedījumu vietu apmeklējums, medicīniskās palīdzības saņemšana, piedalīšanās kultūras, izglītības vai sporta pasākumos, ko regulāri rīko pušu valsts pārvaldes iestādes un institūcijas vai to organizēšana, piedalīšanās reliģiskos rituālos, regulāru kontaktu īstenošana saimnieciskās darbības jomā (bez tiesībām strādāt algotu darbu). Atļauju saņemšanai iedzīvotāji var pieteikties Alūksnes novada pašvaldībā vai pagastu pārvaldēs pēc savas deklarētās dzīvesvietas.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||