.png)
|
Arhīva kalendārs
Vēl līdz 31. jūlijam Vidzemes nevalstiskās organizācijas aicinātas iesniegt pieteikumus Valmieras novada fonda izsludinātajos projektu konkursos. Tajos pieejami 22 tūkstoši eiro pilsoniskās sabiedrības un mazākumtautību iniciatīvām. Abu projektu konkursu virsmērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, iedzīvotāju līdzdalību un starpkultūru dialogu Vidzemes reģionā. Piedalīties var ikviena Vidzemē reģistrēta biedrība un nodibinājums. Vienam pilsoniskās sabiedrības projektam var saņemt finansējumu līdz pat 3000 eiro, bet mazākumtautību projektam – līdz 1750 eiro. Pieteicējus mudinām būt ekonomiskiem, jo rūpīgi vērtēsim, vai projektam patiešām nepieciešama maksimālā summa. Konkursus pilnībā finansē Kultūras ministrija no Latvijas valsts budžeta. Konkursā “Pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas Vidzemē” īpaši vēlamies uzsvērt neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu sabiedriskajos procesos un vietējās kopienas dzīves uzlabošanā. Atbalstāmo pasākumu jomas ir ļoti dažādas – interešu aizstāvība un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, pilsonisko prasmju vairošana, tradicionālo un netradicionālo līdzdalības formu attīstība, jaunu biedru un brīvprātīgo piesaiste, sadarbības stiprināšana starp dažādām institūcijām, sektoriem un ar sabiedrību. Savukārt konkursā “Mazākumtautību iniciatīvas Vidzemē” centrā ir starpkultūru dialogs, savstarpējā izpratne un mazākumtautību mijiedarbība ar latviešiem. Tajā var iesniegt integrācijas pasākumus, valsts valodas un kultūras apguvi, mazākumtautību kultūras iniciatīvas un tādus pasākumus, kas sekmē cilvēktiesību ievērošanu, iecietību, mazina stereotipus un dažādu tautību diskrimināciju. Pieteikumu iesniegšanas termiņš abiem konkursiem ir 31. jūlijs plkst. 17:00, un jau no 20. augusta līdz 30. novembrim labākos projektus varēs īstenot. Pilna informācija un pieteikumu veidlapas pieejamas fonda mājas lapā www.vnf.lv sadaļā “Īsteno ideju”. Valmieras novada fonds ir mūsdienīga labdarības organizācija Valmieras apkaimē un visā Vidzemē. Fonda pamatdarbība ir ziedojumu piesaiste, lai atbalstītu vietējo iedzīvotāju iniciatīvas. 9 gadu laikā ar fonda un ziedotāju atbalstu īstenoti vairāk nekā 100 projekti par 80 tūkstošiem eiro.
Papildu informācija: No 28. jūlija līdz 1. augustam Burtnieka ezerā viesosies zinātnieku grupa no Čehijas Zinātņu akadēmijas. Zinātnieki sadarbībā ar Vides Risinājumu institūta pētniekiem veiks zivju sabiedrības sastāva pētījumus, izmantojot inovatīvas metodes. Pētījums ļaus labāk novērtēt situāciju ezerā, un veicinās Burtnieku novada pašvaldības un Vides risinājumu institūta kopīgā projekta „Burtnieka ezera apsaimniekošanas stratēģijas izstrāde” veiksmīgu realizāciju.
Burtnieka ezera ekosistēmas izpēte tika uzsākta 2013. gadā. Pirmais pētniecības gads veiksmīgi noslēdzās, un gūtie rezultāti tika prezentēti konferencē „Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana – Burtnieka ezera piemērs” 2013. gada decembrī. Zinātnieki un speciālisti bija vienisprātis – lai dati būtu objektīvi, izpētes darbs jāturpina. Maijā Burtnieka ezerā jau norisinājās šī gada pirmais izpētes darbu etaps. Tas paredzēja zinātniski pētniecisko zveju, kā arī ezera grunts dzīvnieku un ūdens paraugu ievākšanu. Šajā izpētes reizē paredzēts četras naktis veikt zivju paraugu ievākšanu ar nelielu zinātnisko trali (4 x 7 m), kā arī ar elektroimpulsu zvejas iekārtu, ar kuru zivis netiek nogalinātas. Būtiski, ka ievāktās zivis tiks svērtas un mērītas laivā uzreiz pēc noķeršanas, kas ļaus tās dzīvas atlaist ezerā. Izpētes mērķis ir uz zinātniskiem pamatiem radīt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju, kas būtu dabai un cilvēkiem draudzīga. 2014. gadā ezera izpētes turpināšanai rasts finansējums no pašvaldības līdzekļiem, bet čehu ekspedīcijas dalību finansē Vides risinājumu institūts. Pētniecība ir saskaņota ar atbildīgajiem dienestiem.
Papildu informācija: Šodien, 23.jūlijā, atklājot diasporas jautājumiem un reemigrācijai veltīto konferenci “Cēsis pasaulē”, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš akcentēja Cēsu sakārtotās izglītības sistēmas nozīmi aizbraukušo tautiešu aicināšanā atpakaļ, kā arī uzsvēra, ka Cēsis ir izcila vieta dzīvei un personīgajai izaugsmei. “Cēsīs ir lieliski sakārtota izglītība, kas man rada pārliecību par intelektuālo uzņēmējdarbības jomu attīstību. Šeit arī ir lieliska vieta ieguldījumiem, jo pēdējo laiku notikumi parāda, ka šī teritorija ir tieša Austrumeiropas daļa, kur ir droša vide ar lielām iespējām eksportam,” sacīja prezidents. Pēc viņa teiktā, Cēsīs esot laba bāze rūpnieciskajai darbībai - vieta, kas pielāgota ES struktūrfondu apguvei kā arī teritorijas ar piekļuvi dzelzceļam. Prezidents arī solīja pielikt pūles, lai veicinātu cilvēkos sapratni par to, ka Cēsīs ir lieliska iespēja attīstīt uzņēmējdarbību, jo viņš uzskatot, ka rūpniecisko teritoriju attīstība Cēsīs neesot utopija. Tas ilgtermiņā ļaušot veicināt, gan diasporas atgriešanos, gan jaunu cilvēku piesaisti novadam. “Es aicinātu visus, kas saistīti ar Cēsīm, izmantot iespējas, ko mums sniedz šī lieliskā vieta un darītu visu, lai pēc desmit gadiem šeit būtu daudz jauni cilvēki, kas ar savu prātu un darbaspējām attīstījuši Cēsis tādā līmenī, lai mēs lepotos ar šo vietu kā izcilu vietu dzīvei, darbam, mācībām un izjustu lielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Novēlu novada vadībai izturību un veiksmi, attīstot milzīgo Cēsu potenciālu. Mēs, pārējie, centīsimies no sirds palīdzēt,” uzsvēra prezidents. Kā savā uzrunā norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, tieši izglītība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj Cēsīm konkurēt, piesaistot aizbraukušos. “Jo nereti, ja jāizvēlas starp bērnu laišanu Lielbritānijas vai Latvijas skolās, vecāki tomēr vēlas, lai viņu bērni mācās latviski, un Cēsīm ir lieliska bāze, ko piedāvāt,” skaidroja Rozenbergs.
Viņš arī piebilda, ka Cēsis pašas aktīvi sākušas diasporas uzrunāšanu, vadoties pēc principa, ka “svarīgi ir apzināt savējos un pirmajiem pasniegt roku”. Tas esot būtiski, lai parādītu cilvēkiem, ka viņi nav aizmirsti, kā arī, lai veicinātu saiknes izveidi ar mājām, vienlaikus informējot diasporu par investīciju iespējām dzimtajā pusē. Kā galvenos darbus, kas vēl jāpaveic, lai veicinātu tautiešu atgriešanos, Rozenbergs minēja mājokļu politiku novadā, lai palielinātu īrei pieejamo dzīvokļu un māju skaitu, mobilitātes plānu, kas veicinātu ātru un efektīvu sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, kas cilvēkiem ļautu brīvāk pārvietoties, strādājot, piemēram, Rīgā un vakarā atgriežoties reģionos. Tāpat esot nepieciešama industriālo teritoriju revitalizācija, lai uzņēmēji varētu radīt jaunas darba vietas. Arī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētājs Jānis Kukainis savā uzrunā akcentēja nepieciešamību pēc iniciatīvas uzņemšanas ilgtermiņa un ilgtspējīgu sakaru izveidošanā ar diasporu, kas būtu lietderīga un izdevīga visām iesaistītajām pusēm. “Nedrīkst visu gaidīt no valsts,” piebilda Kukainis, norādot, ka Cēsu novads ir lielisks piemērs aizbraukušo uzrunāšanā. “Man ir prieks par Cēsīm,” uzsvēra PBLA priekšsēdētājs. Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers sacīja, ka “emigrācija nenozīmē zaudējumus, ja tiek pielietoti pareizi mehānismi”. Viņš arī izcēla faktu, ka aizbraukušo vidū jāsekmē latvietības saglabāšana, kas sākoties ar kontaktu uzturēšanu no Latvijas, tāpēc konference “Cēsis pasaulē” un “Vispasaules cēsnieku dienas” esot brīnišķīgas iniciatīvas, ar kurām “Cēsu novada dome ir spērusi platu soli priekšā citām”. Austers vienlaikus arī aicināja domāt par cēsnieku pasākumu rīkošanu visā Eiropā. Jau ziņots, ka tautas kustības un Cēsu novada pašvaldības organizētās “Vispasaules cēsnieku dienas” notiek no 21.jūlija līdz 27.jūlijam, vienuviet pulcējot diasporas pārstāvjus no visas pasaules.
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots; karlis.pots PIE dome.cesis PUNKTS lv +371 27885220; +371 64121677 Cesis.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||