.png)
|
Arhīva kalendārs
Izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumus par valsts teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu, visu koalīcijas partiju pārstāvji šodien, 2015.gada 1.decembrī, vienojās atbalstīt sadarbības teritoriju noteikšanu. Viens no VARAM piedāvātajiem variantiem administratīvi teritoriālās struktūras uzlabošanai paredzēja 63 pašvaldību izveidi līdz 2021. gadam, otrs – noteikt sadarbības teritorijas, kuru ietvaros pašvaldībām likumā noteiktu funkciju izpildei būtu jāsadarbojas vai tās varētu brīvprātīgi apvienoties. „Koalīcijas sadarbības padome nolēma atbalstīt koncepcijas otro variantu par sadarbības teritoriju noteikšanu, kas paredz pašvaldībām iespējas brīvprātīgi apvienoties,” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Konsultējoties ar pašvaldībām un iesaistītajām institūcijām par sadarbības teritoriju izveidošanu, līdz 2016. gada 1. oktobrim VARAM iesniegs priekšlikumus Ministru kabinetā, bet Saeimā - likumprojektus par pašvaldību sadarbības teritoriju noteikšanu, vienlaikus nosakot administratīvos centrus. Sadarbības teritoriju izvērtēšana un lemšana par tālākajām nepieciešamajām darbībām administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanai jāveic līdz 2019. gadam.
Informāciju sagatavoja: Oskars Vizbulis Ministra padomnieks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel. 67026463 E-pasts: Oskars.Vizbulis PIE varam.gov PUNKTS lv
24. novembrī, Rīgā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) Struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kuras laikā tika izskatīti aktuālie jautājumi un pieņemti lēmumi attiecībā uz jaunā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanu. Tie ir nozīmīgi soļi, lai uzsāktu jaunu investīciju projektu īstenošanu ar ES fondu atbalstu tādās valstij un sabiedrībai nozīmīgās jomās kā uzņēmējdarbība, profesionālā izglītība, pētniecība, sociālo dienestu efektivitāte, transporta infrastruktūra un darba drošība. “ES fondi mums sniedz iespējas atbalstīt uzņēmēju konkurētspējīgu ideju realizēšanu un īstenot apjomīgus infrastruktūras projektus, kuriem citādi no valsts budžeta neatliktu līdzekļu. Vienlaikus, lai fondu investīcijas varētu ieplūst valsts ekonomikā un lai ikkatra no mums kā nodokļu maksātāja līdzekļi sniegtu vislielāko iespējamo atdevi, vispirms nozaru ministrijām ir jāpaveic noteikti priekšdarbi. Tas ir laikietilpīgs process, jo pirms varam izsludināt projektu atlases, ir jāizvērtē, kur un kā šīs investīcijas ieguldīt. Tādēļ ir gandarījums par katriem Uzraudzības komitejā apstiprinātajiem ES fondu projektu ieviešanas kritērijiem, kas izstrādāti konstruktīvā dialogā ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Vēlreiz jāuzsver, ka Finanšu ministrija turpinās sniegt atbalstu nozaru ministrijām un partneriem stratēģiski nozīmīgajā ES fondu ieviešanas nosacījumu izstrādes procesā, lai ES fondu investīcijas projektu īstenotājiem būtu pieejamas pēc iespējas ātrāk, ērtāk un ar skaidriem „spēles nosacījumiem”,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Uzraudzības komitejā šajā reizē piedalījās augsta līmeņa vadība no Eiropas Komisijas (EK) – Reģionu un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) direktors Mikelis Landabaso (Mikelis Landabaso), DG REGIO Baltijas valstu nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola (Angela Martinez Sarasola) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Egberts Holtis (Egbert Holthuis), kā arī citi EK pārstāvji. Šis ir apliecinājums, ka EK uztver Uzraudzības komiteju kā nozīmīgu un ietekmīgu partnerības forumu stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. EK amatpersonas īpaši uzsvēra nepieciešamību ES fondu ieviešanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanā fokusēties uz kvalitāti un stratēģisku vīziju, kas ir realizējama praktiski. Tāpat EK norādīja, ka tiklīdz ir skaidra vīzija, turpmākie darbi ir jāveic ātri. “Kvalitāte, laba plānošana un ātra ieviešana ir īstais ceļš veiksmīgai ES fondu ieguldīšanai,” atzīst DG REGIO direktors Mikelis Landabaso. Uzraudzības komitejas sēdēs tiek apstiprināti nozaru ministriju sagatavotie projektu atlases kritēriji arvien jaunās no plānotajām ES fondu atbalsta jomām. Šajā sēdē tika izskatīti un atbalstīti vairāki projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji. Tādējādi tiek pavērta iespēja drīzumā apstiprināt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus un izsludināt projektu atlases. Šo kritēriju saskaņošana ir solis tuvāk arvien jaunām ES fondu investīcijām jau 2016. gadā tādās jomās, kā sociālo dienestu efektivitātes palielināšana, darba drošības uzlabošana, sabiedriskā sliežu transporta infrastruktūras attīstīšana un Rīgas transporta infrastruktūras uzlabošana. Uzraudzības komiteja apstiprināja kritērijus arī tādos uzņēmējdarbībai svarīgos Ekonomikas ministrijas pasākumos, kā “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” un “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators”, ar kuriem jau 2016. gada pirmajā pusē tiek plānots sniegt finansējumu jauniem biznesa uzsācējiem, mikro, inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem konkurētspējas veicināšanai. Tāpat tika atbalstīti projektu atlases kritēriji Izglītības un zinātnes ministrijas pasākumam “Praktiskās ievirzes pētījumi” un specifiskajam atbalsta mērķim, kas paredz palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu. Finanšu ministrija Uzraudzības komiteju iepazīstināja ar ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanas progresu, aktuālo laika grafiku un informāciju par EK izvirzīto priekšnosacījumu izpildi. Līdz šim ES fondu ieviešanā ir paveikts daudz, kam rezultāts ir jau reāli apstiprināti un noslēgti līgumi. Tomēr vēl joprojām nozaru ministrijām ir jāveic apjomīgs darbs, lai sagatavotu visus nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra varētu izsludināt attiecīgās projektu atlases. 2014. – 2020. gada plānošanas periodā Latvijā jau ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 372 miljonu eiro apmērā. Tomēr atsevišķos gadījumos konstatējamas arī novirzes no sākotnējā investīciju uzsākšanas plāna, radot risku finansējuma pārrāvumam starp plānošanas periodiem. Tādēļ Uzraudzības komiteja pārrunāja arī risinājumus, kā paātrināt ES fondu investīciju ieguldīšanu dažādās nozarēs. Savukārt Satiksmes ministrija informēja Uzraudzības komiteju par aktuālo statusu lielo projektu sagatavošanā un rīcības plānu saistībā ar vēl risināmiem jautājumiem. Savus ieteikumus sniedza arī JASPERS eksperti, kas nodrošina profesionālu tehnisko atbalstu lielo projektu dokumentācijas sagatavošanā. ES fondu Uzraudzības komiteja ir izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši darbības programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Komitejas sēdē piedalās EK pārstāvji un valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji, tādējādi nodrošinot efektīvu partnerību un plašu interešu pārstāvību. Uzraudzības komitejas darbs norit tās apakškomitejās, un projektu atlases kritēriji tiek apstiprināti arī rakstiskajās procedūrās, negaidot kārtējo Uzraudzības komitejas sēdi. Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtība un izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī, kas pieejams šeit. Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” papildinājums, kā arī darbības programmas papildinājumā iekļauto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu (konkrētas investīciju jomas, kur plānots ES fondu atbalsts) īstenošanas laika grafikā pieejama šeit.
Informācijas avots: Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Padomnieku konventa sēdes darba kārtībā tika iekļauti šādi jautājumi:
2015.gada 2.septembrī ViA Senāts apstiprināja augstskolas rektora Gata Krūmiņa izvirzīto priekšlikumu par Padomnieku konventa sastāvu, kurā vienkopus pulcināti gan vietējā un Vidzemes reģiona, gan valsts mēroga uzņēmēji un dažādu citu jomu eksperti, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvji – domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže. ViA Padomnieku konventa priekšsēdētājs ir SIA „VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. ViA Padomnieku konvents ir augstskolas konsultatīva institūcija, kas, sniedzot padomus ViA Senātam un rektoram, veicina ViA attīstību un sekmē ViA darbības saskaņošanu ar sabiedrības interesēm. Konventa sastāva viens pilnvaru termiņš ir 4 gadi.
Informāciju sagatavoja: Maira Andžejevska Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.: 29137907
Sadarbības līgums tiek slēgts starp Igaunijas Republikas Valgas, Hummuli, Tōrvas, Helmes, Karksi, Abjas, Saardes, Hāādemeestes, Taheva, Karulas, Mōnistes, Varstu, Rōuge, Haanja un Misso pašvaldībām, un Latvijas Republikas Alūksnes, Apes, Valkas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Alojas, Salacgrīvas novadu pašvaldībām par sadarbību ekonomiskajā, tūrisma, kultūras, izglītības, sporta un sociālajā jomā. Informāciju sagatavoja: Guna Ķibere,
Vizītes mērķis ir apmeklēt abas dvīņu pilsētas un klātienē iepazīties ar situāciju uz valsts robežas, kā arī ar tām problēmām un šķēršļiem, ar kuriem pilsētas saskaras ikdienā saistībā ar pārrobežu darbībām. Dienas pirmajā daļā delegācija apmeklēs Valgas slimnīcu, dzelzceļa staciju un profesionālo izglītības centru, savukārt Valkā viesi apmeklēs nesen atklāto multifunkcionālo centru un Valkas mākslas skolu. Dienas otrajā pusē Valkas novada domē, Beverīnas ielā 3, delegācija tiksies ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli un Valgas mēru Kalevu Herku, kā arī nozaru ekspertiem, lai diskutētu par abu pilsētu problemātiskajiem jautājumiem – veselības aprūpi, izglītību, transportu, uzņēmējdarbību, nodarbinātību, nodokļiem un budžeta prognozi.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere
1. decembrī Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) “Smiltenes tehnikums” Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā notika Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde, kurā tika pievērsta uzmanība šīs izglītības iestādes nākotnei. Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju pārstāvēja tās priekšsēdētājs Jānis Vucāns un deputāti Ivans Klementjevs, Arvīds Platpers un Valdis Skujiņš un konsultante Elza Baldiņa. Sēdē piedalījās Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un viņa vietnieks Aivars Fomins, kā arī Alūksnes novada domes deputāti Elita Laiva, Jana Zilkalne un Jānis Sadovņikovs. Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldi sēdē pārstāvēja Silva Zariņa. Uz sēdi ieradies bija arī PIKC “Smiltenes tehnikums” direktors Andris Miezītis, projektu vadītājas Zigeta Vīķele un Rudīte Grabauska, bet Alsviķu skolu pārstāvēja bibliotekāre un metodiķe Astrīda Bētere, sociālā darbiniece un latviešu valodas skolotāja Dace Ķimele un Struktūrvienības vadītāja vietniece un skolotāja Inita Kokoreviča. Sēdes sākumā klātesošos uzrunāja Alūksnes novada domes priekšsēdētājs A. Dukulis, kurš uzsvēra Alsviķu skolas nozīmīgumu izglītības nozarē un sociālajā integrācijā. Viņš informēja komisijas locekļus par jautājumiem, uz kuriem labprāt vēlētos saņemt atbildi, piemēram, kāda būs Alsviķu skolas nākotne. Komisijas priekšsēdētājs J. Vucāns atzina, ka pirmo reizi apmeklē Alūksnes novadu. Viņš uzvēra, ka problēmas, kas skar šo mācību iestādi, vajadzētu pārrunāt nevis kabinetos Rīgā, bet apmeklējot šo iestādi un iepazīstoties ar apstākļiem uz vietas. J. Vucāns informēja, ka komisijas interesēs ir padziļināti izprast šīs mācību iestādes problēmas, lai pēc tam, veidojot politiku, pieņemot lēmumus vai diskutējot ar Izglītības un zinātnes ministriju, būtu izpratne par šiem jautājumiem. Vucāns uzsvēra arī to, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nav tā, kas iedzīvina konkrētu izglītības politiku, jo tas ir ministrijas kompetencē, tomēr tā var aicināt uz diskusiju jautājumā iesaistītās puses, lai meklētu labākos risinājumus. Par to, vai Alsviķu skola ir ilgtermiņa risinājums un, kā tas iekļaujas stratēģiskajos attīstības plānos, viņš aicināja izteikties PIKC “Smiltenes tehnikums” direktoru Andri Miezīti, kurš uzsvēra, ka, viņaprāt, šobrīd Alsviķu skola strādā praktiski tādā pašā režīmā kā līdz reformai, galvenās izmaiņas saistītas ar centralizēto grāmatvedību un iepirkumu veikšanas procedūru. Viņš atklāja, ka PIKC “Smiltenes tehnikums” savu atbalstu Alsviķu teritoriālajai struktūrvienībai varētu sniegt, galvenokārt, saimnieciskos jautājumos, protams, būtu nepieciešams attīstīt vides pieejamību šajā skolā, bet ar pašreizējo finansējumu to nebūšot iespējams paveikt. Alsviķu teritoriālās struktūrvienības pārstāves iepazīstināja klātesošos ar prezentāciju par Alsviķu skolu, īpašu uzmanību pievēršot aktuālākajām skolas vajadzībām un problēmām. Viena no tām saistīta ar ierēdņu kļūdainu uzskatu, ka Alsviķu skolā iegūst speciālo izglītību, lai gan skolā netiek izmantota neviena speciālās izglītības programma un tās audzēkņi iegūst arodizglītību. Skolā šobrīd trūkst arī speciālistu, piemēram, skolā strādā tikai viens surdotulks, kuram pēc paredzētajās 0,5 slodzēs jāstrādā ar četrām grupām, kā arī jāapmāca skolotājiem pamata zināšanas zīmju valodā. Skolai šobrīd nav arī psihologa, kurš būtu ļoti nepieciešams komunikācijai ar jauniešiem par personiskas dabas jautājumiem, tāpat skolā izteikti jūtams logopēda trūkums. Skolas administrācijas un vides pieejamības attīstībai skolai būtu nepieciešams arī savs projektu vadītājs, kā tas bija līdz pievienošanai PIKC “Smiltenes tehnikums”. Prezentācijas noslēgumā Alsviķu skolas pārstāves norādīja normatīvos aktus, kuros būtu nepieciešams veikt labojumus. Pēc prezentācijas diskusijā Alūksnes novada domes priekšsēdētājs PIKC “Smiltenes tehnikums” direktoram atgādināja, ka laikā, kad pašvaldības un skolas pārstāvjus iepazīstināja ar šo reformu programmu, viens no uzsvariem bija tas, ka, ja skola netiks pievienota šādam centram, tad tai nebūs iespējams piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu. Domes priekšsēdētājs vēlējās dzirdēt A. Miezīša redzējumu, cik liela daļa no fondu finansējuma varētu tikt piesaistīta konkrēti Alsviķu teritoriālās struktūrvienības vajadzībām. A. Miezītis paskaidroja, ka, tā kā Alsviķu teritoriālā struktūrvienība tehnikumam pievienota ar 2015. gada 1. septembri, bet Smiltenes tehnikuma attīstības stratēģijas pirmie varianti tika izstrādāti 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā, tad Alsviķu skola nav iekļauta prioritātēs. Diskusiju turpinot, Jānis Vucāns informēja, ka pirms skolas pievienošanas PIKC “Smiltenes tehnikums” Izglītības un zinātnes ministrijā vairākkārt izskanējusi informācija par vispārēju Alsviķu skolas likvidāciju un šī apvienošana bijusi kā vienīgā iespēja skolu saglabāt, viņš arī atklāja, ka skola šobrīd ir divkārša cietēja, jo nepamatoti izslēgta no iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas perioda un nav iekļauta arī nākamajā periodā. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, savukārt, diskusijā iezīmēja vēl vienu problēmu, kura skārusi Alsviķu skolu, respektīvi, tā tikusi pielīdzināta arodskolai tradicionālā izpratnē, nepievēršot uzmanību tās specifikai, kā arī to, ka ar šo skolu saistītie jautājumi būtu jārisina Izglītības un zinātnes ministrijai, sadarbojoties ar Labklājības ministriju. Arī Zigeta Vīķele minēja, ka darbs Alsviķu skolā prasa daudz vairāk gan no skolotāja, gan no vides pieejamības viedokļa. Astrīda Bētere atgādināja, ka skolas, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, audzēkņus uzņem, vadoties no speciālu testu rezultātiem, bet Alsviķu skola ir vienīgā valstī, kas uzņem ikvienu, kurš vēlas mācīties un iegūt arodu, neraugoties uz noteikto diagnozi. Viņa uzsvēra, ka skolā nodrošinātā sociālā vide ļauj izglītojamajam veidot izpratni par tā saucamo pieaugušo dzīvi, jo bērns, kuram nav vecāku vai ir no nelabvēlīgas ģimenes, kurš, sasniedzot pilngadību, iegūst vienreizējo finansiālo pabalstu un dzīvokli, nezina, ko ar šīm lietām iesākt, un visbiežāk kļūst par krāpnieku upuri. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis Arvīds Platpers diskusijā piebilda, ka tāda tipa skolas kā Alsviķos, būtu jāsaglabā kā patstāvīgas mācību iestādes ar savu infrastruktūru un finansējumu. Viņš norādīja, ka ir svarīgi saprast šādu skolu specifiku, nevis apvienot iestādes tikai tāpēc, lai kaut ko optimizētu. Viņš informēja klātesošos, ka ir apmeklējis šāda tipa skolu Vācijā, kur nevienam pat prātā neienāk doma šādai skolai atņemt patstāvību. Platpers izteicās, ka līdz ar šo apvienošanu Alsviķu skola nostādīta ļoti nepateicīgā situācijā, jo PIKC “Smiltenes tehnikums” vadībai ir neliela interese par to, kas notiek Alsviķos. PIKC “Smiltenes tehnikums” Alsviķu teritoriālo struktūrvienību (pirms tam Alsviķu arodskola) Ministru kabinets dibinājis 1991. gadā un līdz 2005. gadam tā bijusi Labklājības ministrijas pārziņā, kopš 2005. gada Izglītības ministrijas pārziņā. Tajā mācās darbspējīgas personas ar invaliditāti no visiem Latvijas novadiem. Kopš 2015. gada 1. septembra skola pievienota PIKC “Smiltenes tehnikums”.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv
Valkas novadpētniecības muzeja Izstāžu zālē no 2015.g. 5. decembra līdz 2016.g. 9. janvārim būs apskatāma Lilitas Ikales un Lindas Ikales radošo darbu izstāde „Ārpus rāmjiem”. Izstādes atklāšana 2015. gada 5. decembrī plkst. 15:00. Lilita un Linda Ikales – radošo darbu izstādes "Ārpus rāmjiem" autores – ir māte un meita. Lilita eksponē kolāžas, floristikas darbus, šūtos tērpus un aksesuārus, bet Linda – fotogrāfijas un foto kolāžas. Abas piekrīt rakstniecei un žurnālistei Monikai Zīlei: "Ir tik daudz pamata priekam, ja vien to tīšām nesper pagultē". Izstādēs Lilita eksponē savus radošos darbus kopš 1997. gada, bet Linda fotogrāfijas – kopš 2013. gada. Valkas novada mākslinieku izstādēs Lilita piedalās no 2010. gada, Linda no 2013. gada – tās arī deva impulsu šim radošajam iznācienam divatā. Katrai ir izveidojies individuāls stils gan darbos, gan savā apģērbā. Toties Lilitas un Lindas kopīgā draudzene noteikti ir daba un lauki. Autores saka: "Kāpēc "Ārpus rāmjiem"? Jo mēs darām to, kas mums sagādā prieku, neskatoties uz noteiktajiem standartiem. "Mēs katrs esam zīmulis Dieva rokās, un ja vien ļaujamies, ar mums raksta ļoti skaisti." /rakstniece I. Blūma/." Izstāde apskatāma: līdz 2016. gada 9. janvārim pirmdienās – piektdienās plkst. 10:00-17:00 sestdienās plkst. 10:00-16:00 Ieejas maksa: 0,75 € pensionāriem, studentiem, skolēniem 0,30 €
Informāciju sagatavoja Ligita Drubiņa, Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja T. 64722198 Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 2015.gada 26.novembrī tika pieņemts lēmums Nr. 434 par Valmieras pilsētas pašvaldības iestādes „Valmieras Izglītības pārvalde” struktūrvienības „Dienesta viesnīca” izveidošanu. Pieņemtais lēmums paredz, ka turpmāk ēkas Ausekļa ielā 25B un Ausekļa ielā 25C, Valmierā, kā arī līdzšinējā dienesta viesnīca Jāņa Enkmaņa ielā 14, Valmierā būs integrētas vienā struktūrvienībā, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus Valmieras pilsētas vispārizglītojošo skolu izglītojamajiem, kā arī pilotprojekta “Augstas klases sasniegumi sportā” dalībniekiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 30.septembra rīkojumu Nr. 587, Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības tika nodotas līdzšinējās Valmieras tehnikuma ēkas Ausekļa ielā 25B un 25C, Valmierā. Tuvākajā nākotnē plānots veikt abu Ausekļa ielas ēku pārbūves darbus, tās siltināt, kā arī labiekārtot, lai tās būtu drošas, komfortablas un mājīgas. Šobrīd daļēji tiks apdzīvota dienesta viesnīca Ausekļa 25C, izmitinot apmēram 60 audzēkņus. 6.decembrī notiks audzēkņu pārcelšanās no līdz šim dienesta viesnīcas vajadzībām izmantotajām mītnes vietām uz Ausekļa ielas 25C telpām. Lēmums par viesnīcu apvienošanu vienā struktūrvienībā pieņemts, lai Valmieras pilsētas pašvaldība nodrošinātu kvalitatīvas dienesta viesnīcas pakalpojuma piedāvājumu. Tas ir svarīgi Valmieras pilsētas apkārtnes un reģiona ģimenēm, kuru bērni mācās Valmieras pilsētas vispārizglītojošajās mācību iestādēs un kuriem nav iespēju katru dienu nokļūt mājās vai izīrēt dzīvojamo platību no privātpersonām nepietiekamā īres dzīvokļu piedāvājuma un augsto īres maksu dēļ. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piesaistīt arvien jaunus mācīties gribētājus ārpus Valmieras, domājot par to, kā arvien uzlabot Valmierā piedāvāto izglītības pakalpojumu kvalitāti.
Informāciju sagatavoja: Maira Andžejevska Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.: 29137907 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai 2015. gada 8. decembra valdības sēdē metodiku*, kādā turpmāk aprēķinās izmaksas viena bērna izglītošanai pašvaldības bērnudārzā. Šīs izmaksas pašvaldībai būs jāsedz privātajam bērnudārzam. Plašāk par izstrādāto metodiku vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Jānis Eglīts un VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze informēs preses konferencē. Tā notiks otrdien, 2015. gada 8. decembrī, plkst.11:30 Ministru kabineta ēkas preses konferenču zālē, Brīvības bulv. 36, Rīgā. Atgādinām, ka 2015. gada 3. decembrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Likumprojekts uzdod Ministru kabinetam noteikt metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs un kārtību, kādā pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei. VARAM, izprotot metodikas nozīmīgumu un steidzamību, darbu pie tās sagatavošanas uzsāka vienlaicīgi ar Izglītības likuma grozījumu izskatīšanu Saeimā. Metodika tika izstrādāta sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, vecāku intereses pārstāvošajām organizācijām un privāto izglītības iestāžu pārstāvjiem. Šādas metodikas izstrādāšanas mērķis ir nodrošināt caurskatāmību un rast skaidrību, par ko tiek sniegts pašvaldības līdzfinansējums, kā arī līdzīgu pieeju pašvaldībās izmaksu noteikšanai viena bērna pirmsskolas izglītības programmas apguvei. Saskaņā ar likumdošanu pašvaldībām jau šobrīd ir pienākums segt izmaksas vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. VARAM izstrādātā metodika nenoteiks jaunu apmaksas kārtību, bet gan noteiks vienotas izdevumu pozīcijas, pēc kurām pašvaldība aprēķina viena izglītojamā pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamās vidējās izmaksas attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs.
*Ministru kabineta noteikumu projekts "Metodika, kādā pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei”
Kristīne Kļaveniece
“Cēsis ir pelnījušas titulu, kā vienu no jaukākās dzīves vietu Latvijā. Šeit ir izcila vieta attīstībai,” tā piektdien, 4.decembrī, apmeklējot Cēsis, sacīja Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Apmeklējuma laikā, iepazīstoties ar visdažādākajām izglītības iestādēm, ministre atzina: : “Cēsis ir ieguldījušas lielisku darbu izglītības infrastruktūrā”. Vizītes laikā ministre iepazinās ar Rāmuļu pamatskolas ikdienu, Cēsu 2.pamatskolas infrastruktūru darbam ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un Cēsu Internātpamatskolu – Rehabilitācijas centru, vienlaikus tur tiekoties ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, kā arī uzklausīja Cēsu novada Jauniešu domi un Vecāku domi. Rāmuļu skolā ministri iepazīstināja ar nelielās izglītības iestādes paveikto skolēnu un līdzekļu piesaistē, darbojoties starpvalstu projektos. Ministre uzsvēra, ka svarīgi saglabāt mazās skolas un norādīja, ka, ņemot vērā šībrīza skolu tīklu, lauku skolām Cēsīs ir nākotne, un tās spēj veikt kvalitatīvu izglītības procesu. Kā uzsvēra Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina, Cēsu skolās vidēji ir 300 bērni un “pašvaldība strādā, lai attīstītu ikkatru skolu Cēsu novadā, vienlaikus regulāri cenšoties piesaistīt finansējumu to attīstībai”. Cēsu 2.pamatskolas direktors Ojārs Bicāns ministrei parādīja klasi, kurā izglītojas bērni ar funkcionālajiem traucējumiem. Diskusijas gaitā direktors izklāstīja pieredzi šo bērnu integrēšanā pamatizglītības programmā gan mācību jomā, gan ārpusskolas aktivitātēs. Direktors uzsvēra nepieciešamību pēc jaunu mācībspēku piesaisti darbam, jo šīs skolas izglītības specifika bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vairumā gadījumu paredz, ka katram bērnam nepieciešama individuāla pedagoģiskā uzraudzība. Ministre pauda pārliecību, ka šādas klases skolās ir nepieciešamas un izteica atzinību skolas vadībai un personālam par kvalitatīvo darbu un centību integrēt un sniegt iespējas izglītoties ikvienam bērnam. Cēsu Internātpamatskolas – Rehabilitācijas centra direktors Zigmunds Ozols prezentēja ministrei skolas attīstību pēdējos gados. Īpaša vērība tika pievērsta jaunajiem pakalpojumiem, ko piedāvā skola, piemēram, sāls kameras ierīkošana, dažādās astmas terapijas un citi medicīnas pakalpojumi, ko izmanto ne vien šīs, bet arī citu skolu bērni. Kā veiksmīgs piemērs tika pieminētas arī atbalsta programmas vecākiem, individuāla pieeja skolēniem, iespēja pavadīt brīvo laiku ārpusskolas aktivitātēs un kopīgas darbošanās, piemēram, regulāras teritorijas sakopšanas talkas, kurās piedalās gan skolas personāls, gan skolēni. Sarunā ar septiņu pašvaldību vadītājiem ministre, diskutējot par skolu tīklu, minēja, ka pašvaldībai skolām ir jādarbojas kā partnerim, kā arī to, ka nevar Latvijas mērogā spriest par skolu tīklu, jo katras izglītības iestādes gadījums ir individuāls, un ir atsevišķi jāvērtē katras mazās lauku skolas pastāvēšanas, izglītojamo skaita un izglītības kvalitātes jautājums. Runājot par specializēto programmu nepieciešamību, visu pašvaldības vadītāju viedokļi sakrita, ka tās ir nepieciešamas. Vairākuma lūgums ministrei bija labvēlīgāku kritēriju noteikšana Eiropas Savienības finansējuma piesaistei, kas ļautu mazajās lauku skolās ieviest mūsdienīgas izglītības sistēmas un piesaistīt specializētas izglītības nišas profesionāļus. Tikšanās laikā ar Cēsu novada Jauniešu domi ministre tika iepazīstināta ar tās vispārējo darbību, ievērojamākajiem sasniegumiem, tiešo iesaisti Cēsu novada pašvaldības darbā un ieguvumiem, ko sniedz darbošanās Cēsu ārpusskolas aktivitātēs. Diskusijas laikā Mārīte Seile jauniešiem lūdza nosaukt, viņuprāt, piemērotāko izglītības modeli un to, kādām zināšanām būtu jāpiemīt, beidzot 12.klasi. No auditorijas tika uzsvērta lietderība tā saukto “bloka stundu” ieviešanā, kad vienas dienas laikā tiek apgūts mazāk priekšmetu. Arguments par labu bloku-moduļu principam ir, ka pāra stundu rezultātā tiek kvalitīvāk apgūta viela un veltīta lielāka uzmanība tieši viena priekšmeta apgūšanā, nevis ik pēc mācību stundas beigām mainīta mācību vide. Tāpat jaunieši norādīja, ka pēc skolas beigām absolventam būtu jāpiemīt prasmei kritiski domāt, kā arī izprast, kā iemācīto pielietot turpmākajā dzīvē. Pēc sarunas ministre atzinīgi novērtēja Cēsu novada Jauniešu domes paveikto un pateicās par vērtīgajām atziņām. Vizītes noslēgumā, tiekoties ar Vecāku domes pārstāvjiem, Mārīte Seile prezentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumu par kvalitatīvās izglītības kritērijiem, kā arī pārrunāja šībrīža aktualitātes un izaicinājumus ar kuriem saskaras gan IZM, gan skolotāji, gan skolēni, kā arī vecāki. Informāciju sagatavoja Aleksandrs Abramovs Otrdien, 2015.gada 8.decembrī, valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto metodiku*, kādā turpmāk aprēķinās izmaksas viena bērna izglītošanai pašvaldības bērnudārzā. Šīs izmaksas pašvaldībai būs jāsedz privātajam bērnudārzam. Šādas metodikas izstrādāšanas mērķis ir nodrošināt caurskatāmību un rast skaidrību, par ko tiek sniegts pašvaldības līdzfinansējums, kā arī līdzīgu pieeju pašvaldībās izmaksu noteikšanai viena bērna pirmsskolas izglītības programmas apguvei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Jānis Eglīts uzsver: “Mūsu galvenais uzdevums bija nodrošināt, ka pašvaldības maksā vienādu naudas apmēru gan par bērnu, kurš apmeklē pašvaldības bērnudārzus, gan par bērnu, kuram netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā. VARAM izstrādātā metodika garantēs, ka uz visiem bērniem tiek attiecināti vienādi nosacījumu, tādējādi ievērojot vienlīdzības principu”. VARAM izstrādātā metodika nosaka izdevumu pozīcijas, pēc kurām pašvaldība aprēķina viena izglītojamā pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamās vidējās izmaksas attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Turpmāk izmaksu aprēķinā tiks iekļauti šādi pašvaldības izglītības iestādes izdevumi – atalgojums, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, administratīvie izdevumi iestādes darbības nodrošināšanai, remontdarbu un uzturēšanas pakalpojumu izmaksas, īres un nomas maksa, izdevumi par mācību līdzekļiem u.c. Līdz šim pašvaldības piemēroja dažādus nosacījumus, piešķirot pašvaldības atbalstu bērniem, kas apmeklē privātās pirmskolas izglītības iestādes - vai vecākiem vajag, vai nevajag savu dzīves vietu deklarēt pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī bija atšķirīgi termiņi, cik ilgi vecākiem un bērnam ir jābūt deklarētām pašvaldībā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju, tiek noteikts, ka turpmāk pašvaldība piešķirs atbalstu gadījumā, ja bērna un viena vecāka vai bērna likumiskā pārstāvja dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā. Metodiku pašvaldības ņems vērā pašvaldību budžeta plānošanā, pārskatot savus saistošos noteikumus un tādējādi ieviešot skaidrību vecākiem attiecībā uz papildus maksājuma apjomu privātajam bērnudārzam. Atgādinām, ka 2015. gada 3. decembrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Likumprojekts uzdod Ministru kabinetam noteikt metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs un kārtību, kādā pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei. VARAM, izprotot metodikas nozīmīgumu un steidzamību, darbu pie tās sagatavošanas uzsāka vienlaicīgi ar Izglītības likuma grozījumu izskatīšanu Saeimā. Metodika tika izstrādāta sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, vecāku intereses pārstāvošajām organizācijām un privāto izglītības iestāžu pārstāvjiem. *Ministru kabineta noteikumu projekts "Metodika, kādā pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei” - http://ieej.lv/MetodikaPII
Kristīne Kļaveniece Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel.67026533 E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv
Gulbenes novada dome laidusi klajā jau otro suvenīrmonētu, kas šoreiz veltīta atpazīstamākajam Gulbenes novada simbolam, vienīgajam Baltijā regulāri kursējošajam šaursliežu dzelzceļa vilcienam – Gulbenes-Alūksnes bānītim. Monētas aversā iekalts bānītis, bet monētas reverss visām Latvijas monētām ir vienots - centrā Latvijas kontūrkarte ar 4 zvaigznēm katrā malā, ietverot vārdus „Latvian Heritage" un „Collection Coin". Monēta ir iepakota četrās dažāda dizaina kartiņu/kapsulas iepakojumā. Viena no monētas kartiņām vēsta par skaistāko Gulbenes leģendu – barona Heinriha fon Volfa un viņa sievas baroneses Marissas mīlas stāstu. Kartiņas dizains atklāj arī līdz šim nepublicētu pāra foto. Nu ir iespējams par Marissu ne tikai klausīties nostāstus, bet arī aplūkot daiļavu, kas reiz laupījusi barona fon Volfa sirdi. Pagaidām vēsture klusē, kur un kā abi iepazinušies, bet kāzu laikā Heinriham bija 32 gadi, bet Marissai tikai 18. Nostāsti vēsta, ka Heinrihs Marisu tik ļoti mīlējis, ka kādā dzimšanas dienā uzdāvinājis viņai nelielu pili - Vecgulbenes muižas Sarkano pili, bet citā – licis izrakt dīķi lielā M burta veidā. Savukārt cita kartiņa ir veltīta stāstam par Gulbenes dzelzceļnieku koloniju, kuras būvniecība aizsākās 1920.gada sākumā, lai dzelzceļa darbinieku ģimenēm novērstu dzīvokļu trūkumu. Dzelzceļnieku kolonijas izveidošana Vecgulbenē ir starp pirmajiem Latvijas Republikas pilsētbūvnieciskajiem pasākumiem. Joprojām Gulbenē ir apskatāmas sešas slavenā latviešu arhitekta Paula Kundziņa radītās divstāvu dzīvojamās mājas, kas celtas nacionālā romantisma stilā - arhitektūrā izmantojot latviešu nacionālās koka celtniecības elementus. Pārējie divi suvenīrmonētas iepakojumi vēsta par pašu bānīti un Gulbeni – dzelzceļa pilsētu, kā arī par Stāmerienas pagastu – Gulbenes novada greznāko rotu – kurai ik dienas cauri kursē Gulbenes-Alūksnes bānītis. Informācija kartiņām tika sagatavota sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju. Monēta, kas iekļaujas Latvijas Nacionālā mantojuma suvenīrmonētu kolekcijā, izgatavota 1000 eksemplāros, un ir īpašs suvenīrs, kas tiks izmantots novada prezentāciju vajadzībām. Monētas kaltas Beļģijas monētu kaltuvē Mauquoy Token Company, kura ir izveidojusi suvenīrmonētu tīklu „Heritage on a coin". Informāciju sagatavoja: Gunta Krevica, Sabiedrisko attiecību speciāliste Gulbenes novada dome T.26191107, e-pasts: gunta.krevica PIE gulbene PUNKTS lv
Ceturtdien, 10.decembrī, plkst.14.00 Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centrā “Vecupītēs”, Kocēnu pagastā interesenti aicināti uz tikšanos ar ilggadējo Gaujas Nacionālā parka inspektoru Māri Ansi Mitrevicu jeb saukt par Mitro viņa grāmatas “Lašu stāsti” prezentācijas pasākumā.
“Lašu stāsti” ir atskats uz nelielu daļu no tiem brīnumainajiem, dažreiz neticamajiem, bet tomēr patiesajiem notikumiem, ko pirmā Latvijas nacionālā parka inspektori ir piedzīvojuši uz Gaujas, pie Gaujas un tās pietekām, visvairāk – lašus sargājot. Grāmatā ar labu humora izjūtu aprakstīti daudzi gadījumi no dabas sargu ikdienas. “Neviens stāsts nevar pārspēt dzīvi, bet šeit jūs to satiksiet. Satiekot autoru, MITRO, jūs izjutīsiet īsto maluzvejnieku un to ķērāju atmosfēru. Iespēja izprast lašu sargus un to idejas, kā arī iepazīt lašu mednieku domu gaitu un instinktus,” stāsta dabas izglītības centra “Vecupītes” vadītāja Baiba Līviņa- Jarohoviča. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar lašu un citu lašveidīgo zivju dzīves ciklu, piedalīties atraktīvās spēlēs un savu zināšanu vai izlozes rezultātā tikt pie pašas grāmatas. Ieeja bez maksas. Informāciju sagatavoja: Papildus informācija:
Vēl līdz šīs nedēļas piektdienai (11. decembrim) iespējams pieteikties Vidzemes reģiona biedrību un nodibinājumu jauniešu apmācībām "ES pa VIDu ZEMEI" (pieteikuma anketa ej.uz/espaviduzemei), kuras notiks Burtnieku novada Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā no 8. janvāra līdz 10. janvārim.
Plašāk par pasākumu šeit. Sestdien, 12. decembrī Koncertzālē “Cēsis” tiks atklāta Jāņa Deinata personālizstāde “Pasaules mala”, kurā iekļauti darbi no sērijām “Ainas”, “XI” un “Ainas II/Pasaules mala”, kā arī vairāki jaundarbi. Darbu sērijā “Ainas II/Pasaules mala”, kas būs skatāma koncertzāles Izstāžu zālē, Jānis Deinats pievēršas redzes un uztveres īpatnībām. Lai veidotos priekšstats par kādas noteiktas vietas un situācijas noskaņu, lietojot multiekspozīcijas paņēmienu, tiek fotografēti vairāki kadri viens uz otra, impulsīvi ļaujoties dievišķās nejaušības likumsakarību dinamikai. “Jānim Deinatam telpu un laiku jaukšana/ jukšana un pārklāšanās ir viens no tēlu veidošanās principiem. Vizuāli šie viņa darbi bieži vien izskatās kā smalki saausts tīmeklis no dažādām realitātēm, kas klājas vai nobīdās viena pāri otrai. Dažādi fotoefekti to tikai pastiprina un padziļina. Līdz ar telpu kustīgumu izmainās arī laiks, kurā esošā klātbūtne sadzīvo ar neesošu mistisku nekurieni”, vērtē mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis. Izstādē iekļautas arī Jāņa Deinata fotogrāfiju sērijas “Ainas” un “XI”, kas uzņemtas 2013. gadā. Sērija ar nosaukumu „Ainas” atveido apdzīvotas vietas, ritmus, līnijas, cilvēku un arhitektūras mijiedarbību. Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis raksta: „Šī sērija vēsta, ka neredzamais varbūt ir būtiskāks par redzamo, ka tur – aiz šīs ikdienā vērojamās vizuālās „ādas” – slēpjas kaut kas tikpat vientuļš, varbūt izmisis, ilgu pilns, samīļojams, kaut kas ļoti līdzīgs tam, kas mājo ikvienā no mums. Atbildes, kas palīdz saprast, kur un kāpēc mēs patiešām dzīvojam.” Tā būs skatāma koncertzāles pirmā stāva foajē. Otra 2013. gadā tapusī Jāņa Deinata darbu sērija „XI”, kas izstādīta koncertzāles otrajā stāvā, atveido rakstus asfaltā, kuri skatītāju rosina saskatīt tēlus un figūras. „Mēs stāvam nevis uz zemes, bet uz zīmēm, mītiem, tēliem, stāstiem, pieņēmumiem, iztēles, pārsteigumiem, brīnumiem,” piezīmē Ivars Runkovskis.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) vakar, 9. decembrī, pasniedza Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas projektu kvalitātes balvas „Spārni 2015”. Sešās nominācijās balvas saņēma astoņi ilgtspējīgākie projekti, kuru īstenotāju vidū ir gan skolas un profesionālās izglītības kompetences centrs, gan sabiedriskā organizācija un valsts iestāde. Projektu kvalitātes balvas „Spārni 2015” konkursā piedalījās 2011. - 2013. gada ES Mūžizglītības programmu Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci un Grundtvig projektu īstenotāji no visas Latvijas. “Lai pilnveidotos un gūtu panākumus mūsdienu mainīgajā pasaulē, ikvienam, neatkarīgi no vecuma, ir pastāvīgi jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes, tāpēc mūžizglītībai ir jābūt pievilcīgai un pieejamai, kā arī jāatbilst globalizācijas izaicinājumiem. Ar balvu “Spārni 2015” vēlamies pateikties ES Mūžizglītības projektu īstenotājiem par kvalitatīvi izstrādātiem un īstenotiem projektiem, kas ir apliecinājuši savu ilgtspēju, snieguši ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas pilnveidē un veicinājuši projektos iesaistīto personu izaugsmi,” uzsver VIAA direktore Dita Traidās. Projektu kvalitātes balvas “Spārni 2015” ieguvēji: - nominācijā “2011. un 2012. gada ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas skolu partnerības projekti” – Jelgavas 4. vidusskola par projektu “Mācīties vai strādāt? Palikt vai aizbraukt?” un Olaines 2. vidusskola par projektu “Tolerance kā atslēga jauniešu sociālai integrācijai Eiropas dimensijā”; - nominācijā “2011. un 2012. gada ES Mūžizglītības programmas Grundtvig apakšprogrammas partnerības projekti” – “Vidzemes kultūras un mākslas biedrība Haritas” par projektu “Eiropas kopīgie stāsti”; - nominācijā “2013. gada ES Mūžizglītības programmas Grundtvig apakšprogrammas darbnīcu projekti” – Valmieras 2. vidusskola par projektu “Kā lasīt neparasti: metodes pieaugušo motivēšanai un lasītprasmes uzlabošanai”; - nominācijā “2011. un 2012. gada ES Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammas inovāciju pārneses projekti” – Valsts izglītības satura centrs par projektu “Hanzas tradīcijas profesionālās izglītības un mācību mobilitātes stratēģijām, lai veicinātu profesionālās izglītības audzēkņu uzņēmējdarbības prasmes”; - nominācijā “2012. un 2013. gada ES Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammas mobilitātes projekti”- profesionālās izglītības kompetences centrs “Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums” par projektu “Modernas kompetences nākotnes Eiropas profesionāļiem” un Daugavpils Valsts tehnikums par projektu “Daugavpils Valsts tehnikuma audzēkņu prakse Vācijā”; - nominācijā “2012. un 2013. gada ES Mūžizglītības programmas Erasmus apakšprogrammas Intensīvās programmas projekti” – Latvijas Kristīgā akadēmija par projektu “Sociālā ekonomika, sociālais uzņēmums un Eiropas demokrātijas dinamika”. Kopējais finansējums ES Mūžizglītības programmai Latvijā 2007. – 2013. gada periodā ir vairāk nekā 62,2 milj. eiro, Comenius īstenoti projekti par 11,6 milj. eiro, Grundtvig - par 3,6 milj. eiro, Erasmus - par 29,7 milj. eiro, Leonardo da Vinci – projekti par vairāk nekā 17 milj. eiro, savukārt vadošo izglītības speciālistu mācību braucieniem ir piešķirti turpat 340 tūkst. eiro. Konkursu „Spārni” VIAA organizē, lai izceltu kvalitatīvākos un ilgtspējīgākos ES Mūžizglītības programmas projektus divu līdz trīs gadu periodā. Konkurss pirmoreiz notika 2004. gadā.
Papildu informācija: Kristīne Keiča Mob.: 28628088
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) rīko informatīvus reģionālos seminārus par projektu iesniegšanu Erasmus+programmas 2016. gada konkursā. Semināros VIAA informēs par iespējām organizācijām iesniegtErasmus+ mācību mobilitātes projektus skolu, profesionālās un pieaugušo izglītības sektoros, kā arī stratēģiskās partnerības projektus, skolu, profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības sektoros. Pasākumu aicināti apmeklēt tuvāko novadu institūciju pārstāvji, kas plāno iesniegt Erasmus+ projektu pieteikumus 2016. gadā. Tā kā vietu skaits seminārā ir ierobežots, liela interesentu skaita gadījumā tiks dota iespēja piedalīties seminārā tikai vienam pārstāvim no katras ieinteresētās institūcijas.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra informē, ka nākamajā gadā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektiem pieejami 2 697 427.00 eiro. Saskaņā ar programmas vadlīnijām, projektu pieteikumu iesniegšana būs iespējama trīs termiņos: līdz 2. februāra, 26. aprīļa un 4. oktobra plkst. 13:00 pēc Rīgas laika. Tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv jau pieejamas projektu elektroniskās pieteikumu veidlapas angļu valodā. 2016. gads būs jau trešais gads programmas “Erasmus+” ciklā, kas kopumā ilgst no 2014. līdz 2020. gadam. Programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem, jaunatnes darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbā ar jaunatni, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, pašiem veidojot un īstenojot projektus. Programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ir iespējams īstenot projektus trīs pamatdarbībās : pirmā – “Personu mobilitāte mācību nolūkos” (mobilitātes veids “Jauniešu apmaiņas”, ” Eiropas Brīvprātīgais darbs”, “Jaunatnes darbinieku mobilitāte”); otrā – “Stratēģiskās partnerības jaunatnes jomā”; trešā – “Strukturētais dialogs: jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās”. Vēršam uzmanību, ka 2016. gadā 1. pamatdarbības projektus varēs iesniegt trīs termiņos: līdz 2. februārim, 26. aprīlim un 4. oktobrim. Savukārt 2. un 3. pamatdarbības projektus varēs iesniegt divos termiņos: līdz 2. februārim un 4. oktobrim. Par pieteikšanos “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektiem Kopš šī gada 10. decembra Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras tīmekļa vietnēwww.jaunatne.gov.lv pieejamas programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu elektroniskās pieteikuma veidlapas angļu valodā, kas nepieciešamas uz 2016. gada 2. februāra projektu iesniegšanas termiņu. Ar aktuālajām veidlapām aicinām iepazīties tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv izvēlētā projektu veida sadaļā “Dokumenti”. Elektroniskās pieteikuma veidlapas uz 2. februāra termiņu nebūs pieejamas latviešu valodā, tāpēc projektu iesniedzēji tiek aicināti angļu valodas veidlapas pildīt latviešu valodā. Par finansējumu 2016.gada pirmajā projektu iesniegšanas termiņā 1. pamatdarbības projektiem pieejamais finansējums ir 634 370.00 eiro, t.sk. finansējums projektiem sadarbībā ar ES Kaimiņvalstīm 158 592.50 eiro, 2. pamatdarbības projektiem 212 880.00 eiro, 3. pamatdarbības projektiem 530 310.00 eiro. Informējam, ka saskaņā ar ES programmas “Erasmus+” vadlīnijām jaunatnes jomas projektus var uzsākt ātrākais trīs mēnešus pēc projektu iesniegšanas termiņa. Par atbalsta iespējām Lai veiksmīgi sagatavotu un iesniegtu projekta pieteikumu līdz nākamajam iesniegšanas termiņam – 2. februārim – aicinām konsultēties ar aģentūras darbiniekiem. Ja, rakstot projektu pieteikumus, rodas papildus jautājumi, droši izmanto Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras sniegtos atbalsta pasākumus: konsultācijas (tiešsaistē/klātienē); “atvērtās otrdienas” (katra mēneša pēdējā otrdiena no plkst. 9:00 līdz plkst. 16:00); informatīvos pasākumus un starptautiskās apmācības (par aktuālajām apmācībām un pasākumiem seko līdzi informācijai www.jaunatne.gov.lv). Ir pieejamas arī video filmiņas - praktiska pamācība, kurā soli pa solim parādīts, kā pareizi aizpildīt projektu pieteikumu anketu tiešsaistē. Video filmiņas vari noskatīties: http://jaunatne.gov.lv/lv/raksti/pieejami-video-ka-iegut-pic-kodu-un-aizpildit-pieteikumu-veidlapas Programma „Erasmus+” sniedz iespēju darboties neformāli, veidot un īstenot projektus starptautiskā līmenī, sadarboties ar citu valstu jauniešiem, iegūt nozīmīgas prasmes un iemaņas, attīstot jaunatnes jomu Eiropā un Latvijā. Programmas mērķis ir veicināt Eiropas pilsonības apzināšanos un iesaistīt jauniešus Eiropas nākotnes veidošanā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Erasmus+” īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lvsadaļā „Erasmus+”. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā „Erasmus+”. Informāciju sagatavoja: Kintija Bulava Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Informācijas avots: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis izraudzīts par Vidzemes novadu pastāvīgo pārstāvi Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā. "Izpratne par kongresā notiekošo man ir, taču, protams, pirmais pienākums būs detalizētāka iepazīšanās ar tā darbu. Pirmajā kongresa tikšanās reizē būs uzmanīgi jāvēro un jāizprot notiekošais, un šajā ziņā man palīdzēs pozitīvā pieredze Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas Uzraudzības komitejā. Protams, esmu gatavs vērsties pie saviem kolēģiem citās Vidzemes pašvaldībās, gadījumos, kad nepieciešams saskaņot vienotu nostāju vai apkopot viedokļus. Esmu gatavs godam pārstāvēt Mazsalacas novadu un visu Vidzemi starptautiskajā līmenī. Ceru uz sadarbību arī ar pārējiem Latvijas pārstāvjiem kongresā – līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijas delegātu viedokļi saskan daudzos jautājumos," pēc ievēlēšanas atzina Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs, kurš saņēma 10 balsstiesīgo Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdes dalībnieku atbalstu. Deviņas balsis tika Raunas novada domes priekšsēdētājai Evijai Zurģei. Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir konsultatīva Eiropas Padomes institūcija. Tajā darbojas 648 pārstāvji no 47 Eiropas valstīm. Kongresa prioritātes 2013.-2016. gada periodā ir vietējo un reģionālu pašvaldību kvalitātes veicināšana un cilvēktiesību situācijas uzlabošanās; ekonomiskās un fiskālās krīzes radīto izaicinājumu risināšana un savstarpējās sadarbības un partnerības attīstība. H. Rokpelnis Latvijas delegācijā pievienosies Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim (delegācijas vadītājs), Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam un Daugavpils novada domes priekšsēdētājai Janīnai Jalinskai. Pastāvīgo pārstāvju aizstājēji ir Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics un Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa. VPR Attīstības padomes sēdē, kas šoreiz notika Līgatnē (11. decembrī), tika izvirzīts arī organizācijas pārstāvis Valmieras tehnikuma konventā. Bez iebildumiem tika atbalstīta Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Baika kandidatūra. Attīstības padomes sēdē klātesošos uzrunāja arī VPR ES fondu informācijas un uzņēmējdarbības centra vadītāja Lelde Ābele, kura iepazīstināja ar centra darbības sasniegumiem un nākotnes plāniem. Turpmāk paredzēts vēl vairāk stiprināt sadarbību starp topošajiem un esošajiem uzņēmējiem un pašvaldības un valsts institūcijām, jo vairs netiek paredzēta ES struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centra līdzdalība informācijas un atbalsta sniegšanā esošajiem un potenciālajiem ES fondu atbalsta saņēmējiem, to nodrošinās Centrālā finanšu un līguma aģentūra (CFLA). ES fondu kontekstā būtiska bija arī CFLA prezentācija, kurā Daiga Reihmane un Dace Fūrmane informēja pašvaldību pārstāvjus par organizācijas funkcijām un vietu ES fondu vadības struktūrā, tostarp norādot arī uz šī brīža aktualitātēm un nākotnes plāniem. Vidzemes pašvaldību pārstāvji tika informēti par specifiskiem atbalsta mērķiem, kuros pašvaldība var darboties kā finansējuma saņēmējs, mērķa grupa vai partneris. VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Lotārs Dravants iepazīstināja klātesošos ar statistiku par skolēnu pārvadājumiem ar VPR pašvaldību organizētajiem autobusiem. L. Dravants norādīja, ka dienā ar pašvaldību organizēto transportu tiek pārvadāti 1177 jeb gandrīz septiņi procenti reģiona skolēnu, līdz ar to ir pamats domāt par skolēnu un sabiedriskā transporta maršrutu iespējamu apvienošanu. VPR projektu vadītājs Henrijs Rūsis prezentēja profesionālās pilnveides izglītības programmas energoefektīvu ēku būvniecības nozarē. Programmas "Saprātīga enerģija Eiropai" līdzfinansētā projekta "BUILD UP Skills FORCE" ietvaros veidotās izglītības programmas paredz zināšanu apguvi par ēku siltināšanu, energoefektīvu atjaunošanu un inženierkomunikāciju izolēšanas darbiem. VPR Attīstības padomes sēdes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar SIA "Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija" (ZAAO) izstrādāto Vides izglītības stratēģiju 2015.-2020. gadam. Tās izstrāde bijusi pašas "ZAAO" iniciatīva, jo līdz šim esot trūcis atbilstošu dokumentu vides izglītības jautājumos, uz kuriem balstīties ikdienas darbā. VPR Attīstības padome šajā sakarā lēmumus nepieņēma, jo tas, kā pielietot šo stratēģiju, ir katras pašvaldības ziņā. Informāciju sagatavoja: Jānis Rubulis, Sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 28735705, E-pasts: janis.rubulis PIE vidzeme PUNKTS lv Divi no Valmieras uzņēmumiem – AS “Valmieras stikla šķiedra” un SIA “ZAAO” – ieguvuši Valsts vides dienesta 2015. gada apbalvojumu “Zaļās izcilības balva”, ko piešķir A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības veicošiem uzņēmumiem un atkritumu apsaimniekotājiem par visaugstākajā līmenī ievērotām vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī pašiniciatīvu, ikdienā veicot savas darbības ietekmes uz vidi mazināšanu. “Valmieras uzņēmumi mums ir nozīmīgi ne tikai tāpēc, ka veicina pilsētas ekonomisko attīstību, nes Valmieras un Latvijas vārdu pasaulē, rada darbavietas un ietekmē iedzīvotāju labklājību, bet arī ir sociālatbildīgi un rūpējas par vidi, kurā viņi darbojas, kurā strādā un dzīvo viņu darbinieki un darbinieku bērni. Valmieras uzņēmumu saņemtā balva ir kā apliecinājums un pierādījums, ka pilsētas attīstība ir savienojama ar kvalitatīvas vides nodrošināšanu. Mēs lepojamies, ka mūsu uzņēmumiem ir šī labā griba un Latvijā pamanīti un augsti novērtēti darbi vides labā, kas atbilst Valmieras vides deklarācijai un “zaļās Valmieras” būtībai,” uzņēmumu sasniegumus atzinīgi vērtē Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. SIA “ZAAO” – vienīgais uzņēmums, kurš Latvijā saņēmis maksimālo novērtējumā iespējamo punktu skaitu – 14 punktus – ir reģionāla atkritumu apsaimniekošanas organizācija, kas jau vairāk nekā 15 gadus Valmieras pilsētā nodrošina atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši vides prasībām, izglītojot sabiedrību par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem un ieviešot inovatīvus risinājumus efektīvai atkritumu savākšanai, piemēram, izveidojot un attīstot pazemes konteineru laukumus – EKO punktus – daudzdzīvokļu namu pagalmos. AS “Valmieras stikla šķiedra” ir Valmiera Glass Grupas uzņēmums ar galveno mītni Valmierā un ir viens no vadošajiem stikla šķiedras produktu ražotājiem Eiropā. Uzņēmums ir uz eksportu orientēts un nodarbina vairāk nekā 1100 darbiniekus. Tajā tiek ražoti stikla šķiedras izstrādājumi, kas izmantojami kompozītmateriālu, siltuma un tehniskās izolācijas, būvniecības un tekstilarhitektūras produktu tirgus vajadzībām. “Valmieras stikla šķiedra” ir viens no četriem Latvijas uzņēmumiem, kas saņēma otro augstāko vērtējumu – 13 punktus. Pēc apbalvojuma kritērijiem vērtēti tika kopā ap 2500 uzņēmumi, no kuriem 20 labākie saņēma augsto novērtējumu no Valsts vides dienesta.
2015. gada 12. decembrī plkst. 14:00 Amatas novada domes ēkā Drabešu pagasta „Ausmās” tika atklāta Melānijas Vanagas muzeja virtuālās ekspozīcija „ESI PATS!” angļu valodas versija. Muzeja virtuālā ekspozīcija „ESI PATS!”, kas tika izveidota 2014. gadā, vēsta par piecu deportēto latviešu bērnu pieredzi. Ekspozīcijas varoņus – piecgadīgos Intu Broku, Andri Eglīti un Ivaru Kārkliņu, astoņgadīgo Alni Vanagu un vienpadsmitgadīgo Ilgu Hāgemani, kā arī viņu vecākus totalitārā padomju vara nepamatoti apsūdzēja „dzimtenes nodevībā”. Par spīti ciešanām un bezcerībai viņi izdzīvoja. Katra bērna stāsts ir varoņdarbs viņa ceļā uz pieauguša cilvēka dzīvi. Ekspozīcija balstīta Amatas novadnieces un rakstnieces Melānijas Vanagas autobiogrāfiskajā darbā „Veļupes krastā”, kas latviešu literatūrā ir viens no spilgtākajiem vēstījumiem par Staļina režīma noziegumiem pret cilvēci. Melānijas Vanaga: „Vēsture ir tīrības, brīvības un drošības izjūta”. Ekspozīcija pieejama bez maksas tās virtuālajā mājvietā www.esipats.lv, kur to gan Latvijā, gan citur pasaulē var apmeklēt ikviens, kam pieejams dators ar vidēji jaudīgu interneta pieslēgumu. Ekspozīcijas franču valodas versija no 12.dcembra būs pieejama: www.esipats.lv/en „Ekspozīcija, kuras tapšanu rosinājusi Amatas novada pašvaldība, tika radīta ar mērķi vairot gan vietējās, gan starptautiskās sabiedrības izpratni par Latvijas vēstures notikumiem 20.gadsimta 40. un 50. gados, kā arī izgaismot vispārcilvēciskas vērtības: taisnīgumu, godīgumu, iejūtību, mīlestību, atbildību. Lai pievērstu uzmanību cilvēka vērtībai un aicinātu ekspozīcijas apmeklētājus aizdomāties par indivīda un totalitārās varas attiecībām, kā arī vērtēt un apzināties savas patreizējās iespējas demokrātiskā valstī, ekspozīcijai dots nosaukums „ESI PATS!””- skaidro ekspozīcijas autore Elīna Kalniņa. Ekspozīcijas angļu valodas versijas nepieciešamības pamatojums sakņojas 2009.gada 2.aprīlī Eiropas Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā „Par totalitārismu un sirdsapziņu”, kas apliecina, ka ekspozīcijas pieejamība vienā no lielākajām Eiropas Savienības valodām veicinās komunisma upuru iekļaušanu kopīgajā Eiropas atmiņā. Ekspozīcijas angļu valodas versijas izveidē tika iesaistīti 22 Latvijas bērni, pusaudži un jaunieši ar labām angļu valodas zināšanām, t.sk. 16 Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēni. Viņi Jura Podnieka Studijā ierunāja represēto stāstus, lai ekspozīcijā apmeklētajam tie būtu pieejami audio formātā. Stāstiem tika veidots īpašs skaņu dizains, kura autors ir skaņu dizainers Mārtiņš Roķis. Izmatojot plašu foto, video un citu vēsturisko materiālu klāstu no Melānijas Vanagas personīgā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja, Latvijas Valsts Latvijas Vēstures arhīva, Intas Krišjānes, Ilgs Alksnes, Andra Eglīša un Ivara Kārkliņa ģimenes albūmiem, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumiem tapa ekspozīcijas satura vizualizācijas, kuru izveidē līdzdarbojās profesionāli mākslinieki: Ilmārs Blumbergs, Bruno Aščuks, Zintis Butāns, „TRITONE Studio” video un datormākslinieki, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Monta Apsāne, Kārlis Caune, Rolands Briedis un gleznotāja Arta Kalniņa. Ekspozīcijas programmatūras autors ir Jānis Caune. Ekspozīcijas angļu valodas versijas satura tulkojumu nodrošināja tulkotāji Miks Koljērs, Baiba Peciņa un Eva Eihmane. Tulkoto tekstu rediģēšanu veica Juris Beņķis un Iveta Rībena. Ekspozīcijas angļu valodas versijas izveidi koordinēja ekspozīcijas autore Elīna Kalniņa Ekspozīcijas angļu valodas versijas izveidi finansiāli atbalstīja Nacionālā Apvienība „Visu Latviaji!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja: ekspozīcijas autore Elīna Kalniņa elina.cesis PIE gmail PUNKTS com / Mob.tel.: 25445433 Pielikumā vizuālais materiāls. No septembra līdz decembrim Vidzemes kultūras programmas ietvaros Valmieras kultūras centrā norisinās Vidzemes plānošanas reģiona rīkots un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīts projekts Vidzemes šatiersegu aušanas apmācības. Apmācībās tiek apskatītas šādas tēmas: Vidzemes segu vēsture, dažādas aušanas tehnikas, pinumu tehniskie zīmējumi, kompozīcijas pamati un krāsu mācība saistībā ar Vidzemes segām. Paralēli teorētiskām apmācībām notiek arī praktiskās meistarklases materiālu sagatavošanā un segu aušanā. Projekta laikā radītie darbi būs apskatāmi 2016. gada martā Valmieras muzejā.
Notikusi Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla ietvaros organizētā videokonference, kuras tēma bija “Brīvprātīgā darba likums. Brīvprātīgā darba organizēšana pašvaldībās.” Ar Brīvprātīgā darba likumu iepazīstināja Saeimas deputāte Silvija Šimfa. Savukārt par to, kā praksē pašvaldībās tiek organizēts brīvprātīgais darbs, ar labās prakses piemēriem iepazīstināja Daugavpils pilsētas domes Jaunatnes departamenta Vadītāja pienākumu izpildītāja Gunita Vanaga. Kā arī Valmieras novada fonda Jauniešu lietu koordinatore Gundega Siliņa informēja par Valmieras novada fonda labo pieredzi brīvprātīgajā darbā ar jauniešiem.
Videokonference un prezentācija pieejama LPS mājaslapā: www.lps.lv/Profesionalas_apvienibas/Latvijas_Pasvaldibu_jaunatnes_lietu_atbalsta_tikls/?task=view&article_id=5282
Informāciju sagatavoja: SIA “VTU Valmiera” informē par izmaiņām maršrutu autobusu kustības sarakstā skolēnu brīvlaikā, no 2015. gada 21. decembra līdz 2016. gada 3. janvārim (ieskaitot). Konkrēti reisi maršrutos no Valmieras, Smiltenes un Rūjienas autoostām tiks gan slēgti, gan atjaunoti. Izmaiņu sarakstu iespējams skatīt uzņēmuma interneta vietnes vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstos”. Pēc brīvlaika, sākot ar 4. janvāri, SIA “VTU Valmiera” autobusi kursēs ierastajā kārtībā.
Slēgti reisi:
× no Valmieras AO plkst. 0630 Valmiera – Brenguļi – Staišas - Valmiera 0645 Valmiera - Dikļu skola - Valmiera 0710 Valmiera – Tožas – Mujāni - Valmiera 0730 Valmiera - Rubenes skola - Kocēnu skola - Valmiera 0800 Valmiera – Cempi - Valmiera 1355 Valmiera – Brenguļi - Valmiera 1510 Valmiera – Kauguri – Jaunvāle – Brenguļi – Valmiera 1525 Valmiera - Dikļu skola 1535 Valmiera – Vaidava - Valmiera 1550 Valmiera - Tožas- Mujāni - Valmiera 1610 Valmiera - Cempi- Valmiera
× no Smiltenes AO plkst. 0615 Smiltene – Krūklanti – Launkalne – Mežciems - Pamatskola 0635 Smiltene – Mēri – Džindžas - Smiltene 0650 Smiltene – Aumeistari - Gauja (pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās) 0650 Smiltene – Šķipeles – Jurģēni - Smiltene 0655 Smiltene – Vidaga - Smiltene (otrdienās, ceturtdienās) 0700 Smiltene – Mēri – Rauza – Variņi - Smiltene 0710 Smiltene – Blome – Smiltene - Brantu skola - Smiltene 0743 Pamatskola – Smiltene – Ķieģeļceplis – Launkalne - Smiltene 1315 Smiltene – Vidaga - Smiltene (otrdienās, ceturtdienās) 1415 Smiltene – Šķipeles – Jurģēni - Smiltene 1423 Smiltene – Mežciems - Launkalne - Smiltene 1500 Smiltene – Aumeistari - Gauja (pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās) 1520 Smiltene – Blome – Smiltene - Brantu skola - Smiltene 1550 Smiltene – Mēri – Džindžas - Smiltene 1625 Smiltene - Launkalne – Ķieģeļceplis - Smiltene
× no Rūjienas AO plkst. 0630 Rūjiena – Naukšēni – Piksāri - Rūjiena 0635 Rūjiena – Arakste - Rūjiena 0645 Rūjiena – Naukšēni – Nurmi - Rūjiena (pirmdienās) 0800 Rūjiena - Naukšēnu skola - Rūjiena 1435 Rūjiena – Naukšēni – Nurmi - Rūjiena (piektdienās) 1510 Rūjiena – Naukšēni – Piksāri - Rūjiena 1523 Rūjiena - Naukšēnu skola - Rūjiena (no pirmdienas līdz ceturtdienai) 1428 Rūjiena - Naukšēnu skola - Rūjiena (piektdienās) 1600 Rūjiena – Arakste - Rūjiena
Atjaunoti reisi:
× no Smiltenes AO plkst. 0655 Smiltene – Mēri – Rauza – Variņi - Smiltene
× no Rūjienas AO plkst. 0628 Rūjiena – Sēļi – Idus - Rūjiena 0650 Rūjiena – Arakste - Rūjiena (trešdienās) 0655 Rūjiena – Naukšēni – Piksāri - Rūjiena (otrdienās, ceturtdienās) 0730 Rūjiena - Naukšēnu skola - Rūjiena 0810 Rūjiena - Ipiķu skola - Rūjiena (trešdienās) 1300 Rūjiena - Ipiķu skola - Rūjiena (trešdienās) 1435 Rūjiena – Naukšēni – Piksāri - Rūjiena (otrdienās, ceturtdienās) 1600 Rūjiena – Arakste - Rūjiena (trešdienās)
Informācija sagatavota: SIA „VTU Valmiera”
2015. gada decembrī kino “Splendid Palace” notika Ghetto Games 7. Sezonas Gada balva, kurā Latvijā lielākās ielu kultūras un jauniešu kustības vadītājs Raimonds Elbakjans izteica pateicību sadarbības partneriem, tostarp 17 pašvaldībām. Par labāko Ghetto Games norises vietu 2015. gadā tika atzīta Smiltene. Kā Smiltenes novada pašvaldībai atzīst “Ghetto Games” vadītājs R.Elbakjans, “mēs iekšējā balsojumā nolēmām, ka Smiltene ir 2015. gada labākā norises vieta. To noteica vietējā iniciatīva, jo cilvēki ļoti iesaistās un uzņemšana vienmēr ir ļoti sirsnīga un cilvēcīga. Smiltene ir ļoti laba vieta tieši centrālā laukuma dēļ, kurā var organizēt lielas aktivitātes. Paldies Aldim Pukstam par aktivitāti un līdzdarbošanos pasākuma organizēšanā!” Daudziem vēl spilgtā atmiņā palicis Smiltenes pilsētas svētku pasākums 2015.gada jūnijā, kad visas dienas garumā Baznīcas laukumā norisinājās spraigas basketbola un florbola komandu spēles, kā arī citas aktivitātes. Ghetto Games sezonas noslēgumā balvu Smiltenes vārdā saņēma Smiltenes sporta kluba “Motonams” prezidents Aldis Puksts. “Balva ir negaidīta! Šī ir pirmā reize, kad šāda balva tiek pasniegta, iepriekš nekas tamlīdzīgs nav bijis. Smiltenes Ghetto Games ievērības ziņa noteikti nebija lielākās, bet organizatoriski ļoti sakārtotas. Tas bija pamatīgs komandas darbs, paldies visiem, kuri iesaistījās Ghetto Games organizēšanā!” saka Aldis. 11.decembrī A.Puksts pasniedza Smiltenes iegūto balvu Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim. Aldis pateicas par sadarbību Smiltenes sporta klubam “Motonams”, Pārslai Jansonei, Ilzei Jēkabsonei, Jānis Šepteram, Smiltenes NKUP, Smiltenes “Klondaikai”, Smiltenes televīzijai, laikrakstam “Ziemeļlatvija” un citiem. Ghetto šobrīd ir lielākā ielu kultūras un jauniešu kustība valstī. Zem Ghetto karoga tiek organizēti teju 70 pasākumi sezonā. Tūkstošiem jauniešu ir iespēja pozitīvā vidē regulāri sportot un veselīgi pavadīt laiku.
Informāciju sagatavoja: Smiltenes novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/
Šī projekta mērķis ir dot Vidzemes lauku rajonu iedzīvotājiem iespēju baudīt klasisko mūziku profesionālu mūziķu izpildījumā, sniedzot koncertus vietējās mūzikas skolās. Koncertos klausītāji var dzirdēt Vidzemes komponistu, kā, piemēram, A.Kalniņa, J.Vītola, E.Dārziņa, A.Riekstiņa un citu komponistu skaņdarbus. Sarīkojumā tiek sniegts arī neliels stāstījums par katru no komponistiem. Īstenotais projekts ļauj talantīgākajiem un centīgākajiem mūzikas skolu audzēkņiem spēlēt kopā ar Vidzemes Kamerorķestri viņu pašu mājās, sniedzot koncertu savai ģimenei, draugiem, kaimiņiem un skolotājiem. “Tas bija liels prieks, katru reizi redzēt, cik ļoti satraukušies pirms šī atbildīgā priekšnesuma, ir bērni un jaunieši, un cik patiesi priecīgi, ar lielām ovācijām viņu uzstāšanos uzņēma līdzcilvēki. Katrs no šiem koncertiem bija emocionāls lādiņš arī pašiem mūziķiem, jo šajā pacilātajā atmosfērā, kura valdīja pēc katra koncerta, vienaldzīgs nevarēja palikt neviens.”, teic Vidzemes kamerorķestra pārstāve Dace Vilemsone. Pateicības vārdi par jauno mūziķu iedrošinājumu un doto iespēju spēlēt kopā ar profesionāļiem tika izteikti arī Vidzemes Kamerorķestra diriģentam Andrim Veismanim un orķestra mūziķiem. Koncerti līdz šim ir notikuši trijos pagastos: Gaujienā, Nītaurē un Jaunpiebalgā. Nākamā gada sākumā koncerti paredzēti Staicelē un Limbažos.
Nupat šajā rudenī apgāds “Zvaigzne ABC” laidis klajā publicistes Birutas Eglītes grāmatu “Zvēri un cilvēki”. Šī ir grāmata par Līgatnes lāčiem, aļņiem, zaķiem, citiem zvēriem un, pats galvenais, par Velgu Vītolu- Līgatnes dabas taku dzīvnieku kopēju, “lāču mammu”, Līgatnes vēstnieci Latvijā un arī ārpus valsts robežām. Aicinām visus interesentus uz tikšanos ar Velgu Līgatnes kultūras namā, Spriņģu ielā 4, Līgatnē 19. decembrī plkst. 13:00. Velga stāstīs par sevi un saviem mīluļiem, par grāmatu un arī par jauno 2016. gada kalendāru “Meža mātes bērnudārzs”, kas tapis, Velgai sadarbojoties ar meitu- Daci Vītolu. Būs iespēja arī aplūkot Velgas uzņemtās fotogrāfijas, iegūt autogrāfu jaunajā grāmatā un iegādāties Ziemassvētku dāvanas saviem mīļajiem Līgatnes amatnieku tirdziņā.
Informāciju sagatavoja Inese Okonova P/A „Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs” direktore tālrunis: 64153169, 29189707 www.visitligatne.lv
Iesākumā dalībnieki devās ekskursijā pa “Very Berry” ražotni, ar lielu interesi apskatot gan noliktavas, gan iekārtas. Viņiem bija iespēja iepazīties ar produktu ražošanas procesu, kā arī ar uzņēmuma nākotnes plāniem. Pēc ekskursijas “Very Berry” mārketinga vadītāja Ilze Sauškina un “Felici” vadītāja Alise Balgalve pārējos klastera biedrus iepazīstināja ar “BSR Innovation express” programmas klasteru sadarbības projekta pieredzes apmaiņas braucienā Dānijā un Zviedrijā gūtajām idejām. Kā viņas atzina, brauciena laikā gūtas zināšanas, kas jau tagad tiek pielietotas jaunu produktu attīstībā. Tāpat arī iegūti kontakti ar Dānijas un Zviedrijas ekspertiem, ar kuriem aktīva sadarbība turpinās joprojām, jo līdzvērtīga ekspertīze Latvijā nav atrodama. Klastera biedri vienojās arī turpmāk meklēt iespējas ciešāk sadarboties ar Dānijas un Zviedrijas ekspertiem jaunu produktu izstrādē un ieviešanā, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešanā garšu veidošanā un citos produktu izstrādes posmos. Sanāksmes turpinājumā INTERREG Igaunijas-Latvijas programmas 2014-2020 sekretariāta pārstāvji iepazīstināja ar jauno programmu un ar tās uzņēmējdarbības prioritāti, kā arī informēja par projektu iesniegšanas un realizācijas procesu. Uzņēmēji atzina, ka šī programma sniedz labas iespējas iegūt finansējumu jaunu produktu attīstīšanai, tāpēc sekretariāta pārstāvji aicināja viņus meklēt sadarbības partnerus Igaunijā un gatavot projektu pieteikumus. Ieskatoties Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera nākotnē, klastera koordinators Kristaps Ročāns pastāstīja par aktualitātēm apstiprinātajā projektā “5 izcilībai”, kas tiks realizēts Eiropas Komisijas programmas “Uzņēmumu konkurētspēja un MVU” (COSME). Projekta ietvaros paredzēts uzlabot klasteru vadības kompetenci un izstrādāt klastera iekšējās darbības stratēģiju, kas fokusēta uz praktiskiem pakalpojumiem klastera biedriem, kā arī iegūt klasteru vadības izcilības starptautisko sertifikāt. Savukārt Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedrības valdes priekšsēdētājs un “Aloja Starkelsen” ģenerāldirektors Jānis Garančs runāja par kārtību, kādā klastera dalībnieki var kļūt par biedrības biedriem, uzsvēra to ieguvumus un iezīmēja biedrības attīstības virzienus. Arī turpmāk klastera darbs būs fokusēts 2 virzienos – biedru eksporta sekmēšana un jaunu produktu izstrāde gan sadarbojoties klastera iekšienē, gan ar ārvalstu speciālistiem. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projektu vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, mob. +371 29753011 e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv SIA “VTU Valmiera” informē par izmaiņām Valmieras pilsētas un maršrutu autobusu kustību sarakstos Ziemassvētku un Jaunā gada svētku dienās, no 2015. gada 23. decembra līdz 26. decembrim (ieskaitot), kā arī no 2015. gada 30. decembra līdz 2016. gada 1. janvārim (ieskaitot). Valmieras pilsētas nozīmes reisi tiks veikti:
Izmaiņas arī gaidāmas autobusu kursēšanas kārtībā maršrutos: Valmiera - Cēsis, Valmiera – Gaujiena - Alūksne, Alūksne – Gaujiena - Smiltene, Rīga - Valmiera, Limbaži - Rūjiena, Valmiera - Blome – Smiltene, Valmiera – Rencēni - Valka, Valmiera - Valka, Rūjiena – Sēļi – Mazsalaca - Rūjiena, Smiltene – Palsmane – Variņi – Ķeņģi - Smiltene, Smiltene – Vijciems - Smiltene, Valmiera - Ēveles pienotava - Valmiera, Smiltene – Mēri – Rauza – Variņi - Smiltene, Valmiera – Vaidava – Rubene - Valmiera, Valmiera – Mūrmuiža - Valmiera, Valmiera – Bērzaine – Vākšēni - Valmiera, Valmiera – Cempi - Kauguri – Valmiera, Smiltene - Valka, Valmiera – Zilaiskalns – Tožas - Valmiera, Rūjiena – Sēļi – Idus - Rūjiena, Valmiera - Dikļu skola – Valmiera. Izmaiņas apskatāmas uzņēmuma interneta vietnes vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstā”. Pēc svētku dienām SIA “VTU Valmiera” autobusi kursēs ierastajā kārtībā. Jau informējām, ka izmaiņas autobusu kursēšanā gaidāmas arī skolēnu Ziemassvētku brīvlaikā: http://vtu-valmiera.lv/index.php/pasazieru-parvadajumi/izmainas-kustibu-sarakstos/1263-izmainas-autobusu-kustibas-saraksta-skolenu-ziemassvetku-brivlaika-21-12-2015-03-01-2016
Informācija sagatavota: SIA „VTU Valmiera” Valmieras tehnikumam piešķirta Erasmus+ profesionālās izglītības un mācību (PIA) mobilitātes harta. To svinīgā ceremonijā 9. decembrī Rīgā pasniedza Valsts izglītības attīstības aģentūra Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas projektu kvalitātes balvas “Spārni 2015” ietvaros, informēja tehnikuma sabiedrisko attiecību speciāliste Sabīne Šmite. Valmieras tehnikumam šī balva piešķirta, jo izglītības iestāde veiksmīgi īstenojusi dažādus audzēkņu prakšu mobilitātes projektus un to apņēmusies darīt arī turpmāk. Valsts izglītības un attīstības aģentūrā šogad tika saņemti 9 pieteikumi hartas saņemšanai, tomēr to ieguva tikai Valmieras tehnikums. Šī ir pirmā Erasmus+ PIA mobilitātes harta, ko ir izsniegusi Valsts izglītības un attīstības aģentūra un tā nodrošina atvieglotu dalību tupamākajos mobilitātes projektos, kā arī plašākas sadarbības iespējas. Kā atzīst tehnikuma direktors Ēriks Spuriņš: “Šī balva mums ir ļoti nozīmīga, un tā apstiprina to, ka savu darbu darām, cik labi vien iespējams. Audzēkņiem jau vairākus gadus ir iespēja braukt dažādās ārvalstu praksēs un papildināt ne tikai savas profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas, bet arī attīstīt valodas prasmes un kļūt patstāvīgākiem. Šāda balva mums ir liels pagodinājums un motivācija arī turpmāk piedāvāt saviem audzēkņiem jaunas prakses un izaugsmes iespējas.” PIA mobilitātes harta ir paredzēta, lai rosinātu organizācijas, kas iepriekš pierādījušas, ka spēj organizēt kvalitatīvu PIA mobilitāti audzēkņiem un personālam un īsteno drošu finanšu vadību, plašāk attīstīt to Eiropas internacionalizācijas stratēģijas. Tā ietver arī starptautisku pieeju pilnveidošanu visā organizācijā, piemēram, veidojot sadarbības tīklus ar partneriem citās valstīs, veicinot svešvalodu apgūšanu un raugoties plašāk par valsts profesionālās izglītības un mācību pieejām. PIA mobilitātes hartu piešķir uz visu Erasmus+ programmas laiku, un programmas īstenošanas gaitā tiek veikta tās uzraudzība. PIA mobilitātes harta nav obligāta prasība, tomēr tās iegūšana izglītības iestādei dod iespēju vienkāršotā kārtībā pieteikties projektiem un saņemt atbalstu. Kā norāda Valsts izglītības un attīstības aģentūras direktore Dita Traidās: “Lai pilnveidotos un gūtu panākumus mūsdienu mainīgajā pasaulē, ikvienam, neatkarīgi no vecuma, ir pastāvīgi jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes, tāpēc mūžizglītībai ir jābūt pievilcīgai un pieejamai, kā arī jāatbilst globalizācijas izaicinājumiem.”
Informācijas avots: valmieraszinas.lv
Ansambļu darbnīcā Valkā būs iespēja apgūt gan skatuves performances un mēģinājumu kultūru, uzstāšanos publikas priekšā, mācīties atpazīt un izprast dažādus mūzikas žanrus, kā arī apgūt strādājoša mūziķa prasmes. Pieteikties dalībai darbnīcā iespējams rakstot uz e-pastu ansamblu.darbnica PIE valka PUNKTS lv. Darbnīcu vadīs jaunais mūziķis, Tallinas mūzikas un teātra akadēmijas džeza nodaļas students Ilmārs Priede. Atlases process sāksies janvāra mēneša otrajā pusē, kurā darbnīcas vadītājs Ilmārs Priede personīgi tiksies ar interesentiem. Lai mēģināšanas un izaugsmes process ansamblī (vai ansambļos) būtu sekmīgs, ansambļus komplektēs pēc to dalībnieku prasmju līmeņa, tādēļ notiks atlase un konkurss. Ansambļus kodolu veidos ritma sekcija (bungas, bass, ģitāra vai/un klavieres) un solisti (vokālists(te), pūšamais instruments utml.). Atkarībā no interesentu skaita un atlases procesa tiks izveidoti kolektīvi vai viens kolektīvs. Par sevi Ilmārs stāsta: “Dzimis, esmu Valkā, kur nodzīvoju teju 20 gadus. Šogad pabeidzu Ventspils mūzikas vidusskolu džeza un estrādes nodaļā kā basists, iegūstot mūziķa un ansambļa vadītāja sertifikātu. Ar mūziku profesionāli nodarbojos aptuveni četrus gadus, esmu muzicējis dažādos sastāvos – īpaši uzsvēršu dalību Ventspils bigbenda sastāvā, kas man ir devis visvairāk – iepazīties ar pasaules mūziku, pilnveidot manu skaņu un zināšanas mūzikā, kā arī dalīt skatuvi ar vairākiem izcliliem mūziķiem no Latvijas, gan ārpus tās”. “Dzīves līkloči mani ir noveduši atpakaļ manā dzimtajā pilsētā, kur esmu saņēmis iespēju uzsākt, ko, manuprāt, ļoti interesantu – izveidot ansambli (vai ansambļus), kur mans uzdevums būs iepazīstināt jaunos mūziķus ar pēc iespējas dažādāku mūziku – mācēt atpazīt, pareizi interpretēt un stilistiski iekļauties attiecīgajā žanrā. Mērķis ir izveidot sastāvu, kas tālredzīgi spētu darboties arī patstāvīgi, veidot mēģinājumus un priekšnesumus publikas priekšā”, saka I.Priede. Papildus informācija: ansamblu.darbnica PIE valka PUNKTS lv .
Informāciju sagatavoja: Zane Brūvere, Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste No 28. līdz 31. janvārim Valmierā norisināsies XXV Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls, kurā ik gadu piedalās profesionāli mūziķi, mūzikas skolu audzēkņi, absolventi un citi mākslinieki no Latvijas un kaimiņvalstīm. Šogad festivālā piedalīsies Latvijas Radio koris, pianiste Jautrīte Putniņa, baroka ansamblis „Collegium Musicum Riga”, soliste Elīna Šimkus un Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņi. Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla atklāšanas koncerts notiks 28. janvārī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā. Tajā piedalīsies Latvijas Radio koris. Ieejas maksa: EUR 5-10. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs. Valmieras kultūras kartes īpašnieki biļetes var iegādāties ar 15% atlaidi. Savukārt 29. janvārī plkst.18.00 ikviens aicināts uz pianistes Jautrītes Putniņas koncertu Valmieras 5. vidusskolā. Ieeja bez maksas. Plkst.20.00 Valmieras 5. vidusskolas zālē norisināsies Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņu koncerts. Ieeja bez maksas. 30. janvārī plkst.11.00 festivāla ietvaros Valmieras 5.vidusskolā notiks Guntara Prāņa lekcija „Viduslaiku mūzikas aizraujošais stāsts Eiropas kultūras vēsturē". Ieeja bez maksas. Plkst. 15.00 turpat notiks Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu koncerts, bet festivāla trešo dienu noslēgs Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņu koncerts plkst.19.00 Valmieras 5.vidusskolā. Ieeja bez maksas. Festivāla noslēgumā, 31. janvārī plkst.16.00 ikviens aicināts uz festivāla noslēguma koncertu Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Koncertā piedalīsies baroka ansamblis „Collegium Musicum Riga” un soliste Elīna Šimkus. Ieejas maksa: EUR 7. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs. Valmieras kultūras kartes īpašniekiem 15% atlaide no biļetes cenas. Jāpiebilst, ka 29. un 30. janvārī Valmieras 5. vidusskolā būs apskatāma Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde. Festivālu organizē Valmieras Mūzikas skola un Valmieras Kultūras centrs. Festivāla sadarbības partneri un atbalstītāji ir Valmieras pilsētas pašvaldība, VSIA „Latvijas Koncerti” un Valmieras 5.vidusskola. Informatīvais atbalstītājs: portāls „Valmieras Ziņas”. Ikviens laipni aicināts apmeklēt XXV Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla koncertus!
Informācijas avots: visit.valmiera.lv Lai atzīmētu Ziemas saulgriežus, 19. decembrī no pl. 11:00 – 15:00 pie „Valmiermuižas alus” darītavas notiks šī gada noslēdzošais lauku labumu tirdziņš „Ar Gardu Muti Valmiermuižā”, svētku radošās darbnīcas un pl. 19:00 Valmiermuižas klētī lustīgi danči un dziesmas kopā ar jauniešu folkloras kopu „Kokle”. Ziemas saulgriežu svinībās varēs iegādāt smeķīgus gardumus svinībām un jaukas, noderīgas dāvaniņas saviem mīļajiem. Svētku noskaņu radīs arī radošās darbnīcas, kur izdarīgas saimnieces ierādīs svētku puzuru un salmu rotājumu veidošanu, piparkūku dekorēšanu un sveču gatavošanu. Mazākie tirdziņa viesi kā allaž varēs doties izjādēs zirga vai ponija mugurā. Savukārt Valmiermuižas virtuves meistari rūpēsies par īstenu svētku garšu - taukšķētiem zirņiem ar aizdaru un Valmiermuižas karstajiem dzērieniem. /Ieeja bez maksas/ Tirgotāju pieteikšanās dalībai tirdziņā: info PIE gardumuti PUNKTS lv
Brango svinību noslēgumā Valmiermuižas klētī pl. 19:00 kopā ar jauniešu folkloras kopu "Kokle" varēs lēkt lustīgos dančos un baudīt svētku mielastu. /Biļešu cena: 7,00 €, tās var iegādāt „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un Valmiermuižas tirgotavā līdzās alus darītavai, Dzirnavu ielā 2./ Plašāk http://www.gardumuti.lv
Informācijas avots: visit.valmiera.lv Valkas novada dome ir vērsusies pie LR veselības ministra Gunta Belēviča ar aicinājumu apzināt Valkas un Valgas situāciju un atrisināt veselības aprūpes problēmjautājumus pierobežas reģionā. Pirmkārt, dome aicina izdarīt grozījumus noslēgtajā vienošanās starp Latvijas Republikas Veselības ministriju un Igaunijas Republikas Sociālo lietu un Iekšlietu ministrijām par savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pierobežas teritorijā, nosakot diagnozes un precizējot gadījumus, kuros Valkas novada iedzīvotāji varētu tikt transportēti ar Latvijas Republikas neatliekamās palīdzības mašīnu uz Valgas, nevis Vidzemes slimnīcu Valmierā. Diagnožu un gadījumu noteikšanā pašvaldība aicina ņemt vērā ne tikai apdraudējumu pacienta veselībai un dzīvībai, bet arī izvērtēt ekonomiskos apsvērumus, kad 50 kilometru tālais ceļš līdz Vidzemes slimnīcai Valmierā nav ekonomiski izdevīgs. Otrkārt, dome rosina izskatīt iespēju slēgt nolīgumu starp Latviju un Igauniju par veselības aprūpi pierobežu reģionā kā to nosaka 2011. gada 9. marta Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežas veselības aprūpē. Pamatojums šāda nolīguma slēgšanai Valkas un Valgas gadījumā atrodams šīs direktīvas preambulas 39. punktā, kur teikts, ka var būt zināmi apstākļi, kad pacienti vēlas saņemt kādu veselības aprūpes veidu, ko sniedz citā dalībvalstī. Piemēram, tā var būt ļoti specializēta aprūpe vai veselības aprūpe, ko sniedz pierobežas zonās, kur tuvākā atbilstošā veselības aprūpes iestāde atrodas otrpus robežai. Turklāt daži pacienti vēlas saņemt ārstēšanu ārzemēs, lai būtu tuvumā saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, vai lai piekļūtu ārstēšanas metodei, kas ir atšķirīga no tās, kādu nodrošina piederības dalībvalstī, vai arī tāpēc, ka viņi uzskata, ka citā dalībvalstī saņems kvalitatīvāku veselības aprūpi. Tāpat vērā būtu jāņem šīs direktīvas preambulas 50. punktā noteiktais, ka dalībvalstīm būtu jāveicina dažādu dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju, pircēju un regulatoru sadarbība valsts, reģionu vai vietējā mērogā, tādējādi panākot drošu, augstas kvalitātes un efektīvu pārrobežu aprūpi. Tas jo īpaši varētu būt svarīgi pierobežas apgabalos, kur pārrobežu pakalpojumu sniegšana varētu būt visefektīvākais līdzeklis, kā vietējos iedzīvotājus nodrošināt ar veselības aprūpes pakalpojumiem, bet tam ir nepieciešama dažādu dalībvalstu veselības sistēmu sadarbība, lai nodrošinātu ilgstošu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Treškārt, dome lūdz izskatīt iespēju izdarīt grozījumus 17.12.2013. Ministru kabineta noteikumos Nr. 1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, papildinot XVI sadaļu „Kārtība, kādā tiek atlīdzināti izdevumi par citā ES, EEZ dalībvalstī un Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem” ar attiecīgu regulējumu attiecībā uz pierobežas reģionu, t.i. regulējumu, ka pierobežu reģionos deklarētājiem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi tiek segti vai atlīdzināti Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas savstarpējā nolīgumā noteiktajā kārtībā un apjomā. Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere Otrdien, 22.decembrī, no plkst.16.00 līdz 20.00 laukumā pie Valmieras Kultūras centra notiks Coca-Cola HBC Latvia un Latvijas Olimpiskās komitejas kopīgi rīkotais labdarības projekts “Ziemassvētku karavāna”. Pasākuma laikā iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas aicinātas ziedot sporta inventāru, lai palīdzētu atbalstīt sportisku, izglītotu, drosmīgu un mērķtiecīgu jauno paaudzi. Labdarības projekta laikā plkst.16.00 klātesošos uzrunās Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētājs Einārs Fogelis un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Plkst.16.20 notiks iesildīšanās ar olimpieti, BMX treneri Ivo Lakuču un “Valmiera/ORDO” basketbolistiem. Savukārt plkst.17.00 uzstāsies Normunds Rutulis. Tāpat pasākuma laikā būs atvērtas Ziemassvētku vecīša un rūķīšu darbnīcas, kā arī notiks dāvanu dalīšana skolām un bērniem. “Ziemassvētku karavāna” ir labdarības projekts, kā mērķis ir radīt bērniem labākus apstākļus sportošanai. Ikviens var palīdzēt, ziedojot jaunu vai mazlietotu sporta inventāru – bumbas, lecamauklas, nūjas, riņķus u.c. –, kas varētu noderēt sporta stundās. Ziedojums tiks nogādāts: Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai – attīstības centram, Valmieras pilsētas speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei “Bitīte”, Laurenču sākumskolai, Mores pamatskolai, Jelgavas 4.vidusskolai, Jelgavas 1.internātpamatskolai, Jelgavas 2.pamatskolai, Jelgavas 5.vidusskolai, Rīgas 66.speciālajai vidusskolai, pamatskolai “Rīdze”, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolai, Rīgas Daugavgrīvas vidusskolai, Rīgas 25.vidusskolai un Ziepniekkalna sākumskolai. Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.: 26186068
23.decembra Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē tika lemts piešķirt ikmēneša līdzfinansējumu 200 EUR apmērā SIA “Mēbeļu kombināta ēdnīca” zupas virtuves pakalpojuma nodrošināšanai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem Valmieras iedzīvotājiem no 2016.gada 1.janvāra līdz 31.maijam un no 2016.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim. Kā pastāstīja SIA “Mēbeļu kombināta ēdnīca” valdes loceklis Imants Trumpis, zupas virtuve pastāv jau pusgadu. “Regulāri pie mums uz maltīti ierodas 40-50 cilvēku. Daļai no viņiem šī ir vienīgā ēdienreize. Pa šo laiku esmu lielu daļu no šiem cilvēkiem iepazinis, uzklausījis viņu stāstus, sapratis, cik viņiem ir grūti. Viņi nav slikti vai slinki cilvēkiem, tikai viņiem šajā dzīvē nav tik ļoti paveicies kā citiem. Tie, kuri var, ir piedāvājuši savu palīdzību, sakopjot pagalmu, bet būtībā mēs viņiem neko neprasām. Mums pietiek ar gandarījumu, kas rodas, redzot cilvēku pateicīgās sejas un siltos smaidus.” SIA “Mēbeļu kombināta ēdnīca” zupas virtuve ir atvērta katru pirmdienu, trešdienu un piektdienu no plkst.14.00. Zupu iespējams ēst gan uz vietas, gan ierasties ar saviem traukiem līdzņemšanai. Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa norāda: “Nolēmām atbalstīt SIA “Mēbeļu kombināta ēdnīca” lūgumu, jo mūs aizkustināja uzņēmuma iniciatīva palīdzēt valmieriešiem, kuri nonākuši grūtībās un kuri sev nespēj nodrošināt siltu maltīti pat vienu reizi dienā. Šāda pašaizliedzīga rīcība svētku laikā sagādā īpašu prieku.” Papildus Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējumam savu artavu 200 EUR apmērā katru mēnesi dāvās arī VAS “Latvijas Valsts meži”. “Izteicām aicinājumu atbalstīt mūsu iniciatīvu, lai zupas virtuvi varētu apmeklēt arvien vairāk cilvēku. Priecājamies, ka mūsu lūgums ir uzklausīts. Tāpat aicinu arī citus Valmieras uzņēmumus, ja iespējams, piedalīties ar savu līdzfinansējumu, jo cilvēku, kuriem mūsu palīdzība ir nepieciešama, ir vairāk nekā ikdienas steigā to saskatām.”
Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.: 26186068
Otrdien, 29. decembrī, Koncertzālē “Cēsis” gaidāms krāšņs gadumijas koncerts, kurā cēsnieki un pilsētas viesi varēs baudīt pasaules mūziklu skaistākās melodijas. Lai svētku sajūtu sniegtu plašākam klausītāju lokam, koncerts tiešraidē tiks translēts lietotnē LMT Straume.
Mūziklu zelta melodijas skanēs solistu - latviešu muzikālo iestudējumu cerības, dziedātājas Annijas Putniņas un Londonas Vestendas teātru aktiera, solista Naidžela Ričardsa (Nigel Richards) izpildījumā. Programmai krāšņumu un skanīgumu piešķirs Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā. Koncerta pirmajā daļā klausītāji dzirdēs skaņdarbus no tādiem mūzikliem kā “Ozas pilsētas burvis” un “Nožēlojamie”. 2008. gadā par Eponīnas lomu mūziklā “Nožēlojamie” Annija Putniņa tika izvirzīta Spēlmaņu nakts balvai nominācijā “Gada jaunā skatuves māksliniece”. Arī šajā koncertā Epnonīnas ārija “On my Own” priecēs tieši Annijas izpildījumā. Koncertprogrammas otrajā daļā skanēs skaistākās ārijas un duetus no populārajiem Endrjū Loida Vēbera mūzikliem “Operas spoks”, “Evita”, “Kaķi” un citiem. Dziedātāja Annija Putniņa jau vairāk nekā gadu ir atgriezusies Latvijā pēc studijām Londonas Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā, kur apguvusi mūzikla žanra specifiku. Paralēli studijām, Annija kopā ar spožākajām mūziklu zvaigznēm piedalījusies prestižajā BBC Radio2 rīkotajā koncertā “Friday Night is Music Night”. Viņa ir atveidojusi lomu amerikāņu komponista Džona Bukino (John Bucchino) mūzikla “A Catered Affair” Eiropas pirmizrādē. Pirms Londonas perioda mākslinieci Latvijā varējām redzēt mūzikla ”Vestsaidas stāsts” titullomā, Britu aktieris un dziedātājs Naidžels Ričards savu karjeru saistījis ar muzikālo teātri un savulaik strādājis kopā ar leģendāro amerikāņu komponistu Leonardu Bernstainu (Leonard Bernstein). Vestendā viņš spēlējis galvenās lomas tādos mūziklos kā “Operas spoks”, “Nožēlojamie” un Princis Edvards”. Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā Naidžels Ričards debitēja Kurta Veila (Kurt Weill) izrādē “Songs From A Hotel Bedroom”. Mūziķis bieži uzstājas arī TV, kino un radio projektos. Koncerta tiešraidi varēs vērot lietotnē LMT Straume un internetā http://straume.lmt.lv/lv/kultura/koncerti/zelta-melodijas/1661. Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 Rūpējoties, lai Valmiera būtu sakopta un valmieriešiem un pilsētas viesiem būtu viegli un ērti orientēties pilsētvidē, Valmieras pilsētas pašvaldība ir uzsākusi nolietoto ielu nosaukumu plāksnīšu nomaiņu pret jaunām. Vēl šogad plānots nomainīt vai uzstādīt no jauna 93 plāksnītes, bet nākamā gada laikā tiks uzstādītas vēl aptuveni 150 ielu norādes. Pirmās tiek mainītas tās ielu norādes, kuru nosaukumā ir personvārdi, jo, kā nosaka 10.01.2012. Ministru kabineta noteikumi Nr.50 “Vietvārdu informācijas noteikumi”, personvārdi ielu nosaukumos tiek rakstīti ar vārdu un uzvārdu pilnā garumā, izņemot gadījumus, kad tas tehniski nav iespējams, un saīsinātajai formai neradot pārpratumus vai neapgrūtinot attiecīgā ģeogrāfiskā objekta viennozīmīgu identificēšanu. Pēc tam tiks mainītas vai no jauna uzstādītas arī citu ielu norādes. Jaunās ielu nosaukumu plāksnes tiks uzstādītas uz ēkām vai sētas, vai uz atsevišķiem balstiem. Plākšņu stiprinājumi pie ēkām tiks izvēlēti atbilstoši ēkas fasādes apdares materiāliem. Pirms ielu nosaukumu plāksnīšu izveidošanas pašvaldība veic saskaņojumu ar ēkas un sētas īpašniekiem. Ielu nosaukumu plāksnītes uzstāda SIA “SIGNUM” saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtījumu. Jaunās plāksnītes ir apstrādātas ar pulverlakošanas tehnoloģiju, pagarinot to ilgmūžību. Paredzamais ielu norāžu kalpošanas laiks ir vismaz 10 gadi.
Līdz 2016. gada 18. janvārim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina iesniegt priekšlikumus koncepcijā par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu integrēšanas iespējām pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos (Koncepcija)* piedāvātajiem risinājumiem. Ar koncepciju par dabas aizsardzības plānošanas procesa pilnveidošanu var iepazīsties tīmekļa vietnē: http://ieej.lv/q6Teh Priekšlikumus lūgums iesniegt, rakstot uz e-pastu signe.millere PIE daba.gov PUNKTS lv. Visi iesniegtie priekšlikumi tiks izvērtēti un to apkopojums tiks ievietots mājaslapā http://integralplan.daba.gov.lv/. Jau ziņojām, ka 2015. gada 9. decembrī VARAM sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi organizēja semināru** par dabas aizsardzības plānu satura un izstrādes procedūras pilnveidošanu, kā arī iespējām dabas aizsardzības plānus integrēt teritorijas plānošanas dokumentos. Papildus tika sniegta informācija par dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. 2015. gada 9. decembra semināra prezentācijas un informācija par izstrādes procesā esošiem dabas aizsardzības plāniem, kā arī informācija par citām aktivitātēm pieejama tīmekļa vietnē: http://ieej.lv/q6Teh Tāpat informējam, ka 2016. gada martā VARAM organizēs reģionālos seminārus par saņemtajiem un koncepcijā iekļautajiem priekšlikumiem. *Koncepcija izstrādāta Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) 2009.-2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-003 „Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā” ietvaros. **Seminārs „Kā padarīt dabas aizsardzības plānu juridiski saistošu?” notika NFI 2009.-2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-003 „Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā” ietvaros.
Laura Jansone Sabiedrisko attiecību nodaļa
Valmieras pilsētas pašvaldība ir uzsākusi dalību starptautiskā projektā INSURE – “Inovatīva ilgtspējīga attīrīšana” par inovatīvu un ilgtspējīgu sanācijas metožu izstrādi un izmēģināšanu bijušajā SIA “Valmieras Siltums” mazuta saimniecības teritorijā. Projekta ietvaros paredzēts testēt in situ attīrīšanas metodes, kuru ietvaros attīrīšana tiek veikta piesārņojuma vietā, izmantojot dažādas bioloģiskās attīrīšanas metodes, tādējādi aizstājot ierasto metodi, kas paredz piesārņotās grunts izrakšanu un aizvešanu turpmākajai uzglabāšanai. No 14. līdz 17.decembrim Linčepingā, Zviedrijā projekta uzsākšanas sanāksmē tikās visi projekta partneri no Zviedrijas, Somijas un Latvijas. “Valmieras pilsētas pašvaldībai ir svarīgi piedalīties šādā projektā, jo plānots vēsturiski piesārņoto teritoriju sakopt, lai turpmāk to izmantotu uzņēmējdarbības attīstīšanai un investoru piesaistes vajadzībām. Projekta partneru – Helsinku Universitātes zinātnieku – pieredze ļaus sekmīgāk izvērtēt, kura tehnoloģija piesārņoto teritoriju attīrīšanai ir visilgtspējīgākā un tās ieviešanas pārnese izmantošanai Latvijā vispiemērotākā, kā arī noskaidrot dažādu tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus. Projekta ietvaros paredzēts veikt arī izmaksu efektivitātes analīzi un iespējamo risku izvērtējumu. Valmieras pilsētai projekta rezultāti dos iespēju īstenot laika un izmaksu ziņā ekonomiskāko teritorijas attīrīšanu, kas ir priekšnoteikums turpmākai teritorijas izmantošanai”, dalību projektā pamato projekta Vadības komitejas dalībnieks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. Vēsturiski 2,1 hektārus plašā projekta pilotteritorija Dzelzceļa ielā 9 tika izmantota naftas produktu uzglabāšanai un pārkraušanai, kas joprojām rada vides piesārņojuma risku. Objekts netiek lietots jau vairākus gadus. “Lai teritoriju varētu izmantot atkal, tajā ir nepieciešams veikt izpēti par teritorijas piesārņojuma apjomu un sanācijas metodēm, jānojauc un jādemontē pašreiz teritorijā esošās ēkas, rezervuāri, cisternas un konstrukcijas, jāveic piesārņojuma sanācija, kā arī nākotnē inženierkomunikāciju un pievadceļu infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve”, teritorijas attīstības iespējas komentē Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes galvenā projektu vadītāja Maija Zālamane. Projekta INSURE vadošais partneris ir Esterjitlandes reģiona padome (Zviedrija). Projektā piedalās septiņi partneri, to skaitā no Latvijas – Valmieras pilsētas pašvaldība, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Vidzemes plānošanas reģions. Projekts tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros. Projekta ieviešana ilgs līdz 2018. gada oktobrim. Kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašvaldības aktivitātēm ir 130 000,00 EUR, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 13 000,00 EUR apmērā. Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1.decembrī Vidzemes Augstskolā (ViA), Tērbatas ielā 10 norisinājās pirmā Vidzemes Augstskolas jaunā Padomnieku konventa sastāva sēde. Šajā akadēmiskajā mācību gadā Padomnieku konvents jaunapstiprinātajā sastāvā vēl nebija ticies.
4.decembrī plkst.10.00 Rūjienas kultūras namā, Rūjienā, Upes ielā 9 notiks svinīga Sadarbības līguma parakstīšana starp 23 Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pierobežas pašvaldībām.
4.decembrī vienas dienas vizītē Valkā un Valgā ieradīsies Latvijas un Igaunijas parlamenta pārstāvji.
Jau vairākus gadus Vidzemes kamerorķestris piedalās “Jauno talantu” koncertos Cēsīs, kur labākie Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi spēlē skaņdarbus Vidzemes Kamerorķestra mūziķu pavadījumā. Šogad ar Vidzemes Attīstības fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, ir uzsākts projekts “Mūzikas svētki manās mājās”.
16. decembrī Apē uzņēmuma “Very Berry” telpās uz šī gada noslēguma sanāksmi bija aicināti Vidzemes plānošanas reģiona koordinētā (VPR) Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedri un Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera dalīborganizācijas. Tikšanās laikā dalībnieki vienojās par klastera turpmākās darbības virzieniem, viesojās “Very Berry” ražotnē, iepazinās ar INTERREG Igaunijas-Latvijas programmu 2014-2020 un dalījās atsauksmēs par pieredzes apmaiņas braucienu uz Dāniju un Zviedriju.
No nākamā gada Valkā jaunajiem mūziķiem – instrumentālistiem un vokālistiem būs iespēja pilnveidot savas kolektīvās muzicēšanas prasmes rokmūzikā, popmūzikā, latviešu estrādē un improvizētajā mūzikā – blūzā, džezā kā arī citos žanros.
