.png)
|
Arhīva kalendārs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai 2015. gada 8. decembra valdības sēdē metodiku*, kādā turpmāk aprēķinās izmaksas viena bērna izglītošanai pašvaldības bērnudārzā. Šīs izmaksas pašvaldībai būs jāsedz privātajam bērnudārzam. Plašāk par izstrādāto metodiku vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Jānis Eglīts un VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze informēs preses konferencē. Tā notiks otrdien, 2015. gada 8. decembrī, plkst.11:30 Ministru kabineta ēkas preses konferenču zālē, Brīvības bulv. 36, Rīgā. Atgādinām, ka 2015. gada 3. decembrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Likumprojekts uzdod Ministru kabinetam noteikt metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs un kārtību, kādā pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei. VARAM, izprotot metodikas nozīmīgumu un steidzamību, darbu pie tās sagatavošanas uzsāka vienlaicīgi ar Izglītības likuma grozījumu izskatīšanu Saeimā. Metodika tika izstrādāta sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, vecāku intereses pārstāvošajām organizācijām un privāto izglītības iestāžu pārstāvjiem. Šādas metodikas izstrādāšanas mērķis ir nodrošināt caurskatāmību un rast skaidrību, par ko tiek sniegts pašvaldības līdzfinansējums, kā arī līdzīgu pieeju pašvaldībās izmaksu noteikšanai viena bērna pirmsskolas izglītības programmas apguvei. Saskaņā ar likumdošanu pašvaldībām jau šobrīd ir pienākums segt izmaksas vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. VARAM izstrādātā metodika nenoteiks jaunu apmaksas kārtību, bet gan noteiks vienotas izdevumu pozīcijas, pēc kurām pašvaldība aprēķina viena izglītojamā pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamās vidējās izmaksas attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs.
*Ministru kabineta noteikumu projekts "Metodika, kādā pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei”
Kristīne Kļaveniece
“Cēsis ir pelnījušas titulu, kā vienu no jaukākās dzīves vietu Latvijā. Šeit ir izcila vieta attīstībai,” tā piektdien, 4.decembrī, apmeklējot Cēsis, sacīja Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Apmeklējuma laikā, iepazīstoties ar visdažādākajām izglītības iestādēm, ministre atzina: : “Cēsis ir ieguldījušas lielisku darbu izglītības infrastruktūrā”. Vizītes laikā ministre iepazinās ar Rāmuļu pamatskolas ikdienu, Cēsu 2.pamatskolas infrastruktūru darbam ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un Cēsu Internātpamatskolu – Rehabilitācijas centru, vienlaikus tur tiekoties ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, kā arī uzklausīja Cēsu novada Jauniešu domi un Vecāku domi. Rāmuļu skolā ministri iepazīstināja ar nelielās izglītības iestādes paveikto skolēnu un līdzekļu piesaistē, darbojoties starpvalstu projektos. Ministre uzsvēra, ka svarīgi saglabāt mazās skolas un norādīja, ka, ņemot vērā šībrīza skolu tīklu, lauku skolām Cēsīs ir nākotne, un tās spēj veikt kvalitatīvu izglītības procesu. Kā uzsvēra Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina, Cēsu skolās vidēji ir 300 bērni un “pašvaldība strādā, lai attīstītu ikkatru skolu Cēsu novadā, vienlaikus regulāri cenšoties piesaistīt finansējumu to attīstībai”. Cēsu 2.pamatskolas direktors Ojārs Bicāns ministrei parādīja klasi, kurā izglītojas bērni ar funkcionālajiem traucējumiem. Diskusijas gaitā direktors izklāstīja pieredzi šo bērnu integrēšanā pamatizglītības programmā gan mācību jomā, gan ārpusskolas aktivitātēs. Direktors uzsvēra nepieciešamību pēc jaunu mācībspēku piesaisti darbam, jo šīs skolas izglītības specifika bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vairumā gadījumu paredz, ka katram bērnam nepieciešama individuāla pedagoģiskā uzraudzība. Ministre pauda pārliecību, ka šādas klases skolās ir nepieciešamas un izteica atzinību skolas vadībai un personālam par kvalitatīvo darbu un centību integrēt un sniegt iespējas izglītoties ikvienam bērnam. Cēsu Internātpamatskolas – Rehabilitācijas centra direktors Zigmunds Ozols prezentēja ministrei skolas attīstību pēdējos gados. Īpaša vērība tika pievērsta jaunajiem pakalpojumiem, ko piedāvā skola, piemēram, sāls kameras ierīkošana, dažādās astmas terapijas un citi medicīnas pakalpojumi, ko izmanto ne vien šīs, bet arī citu skolu bērni. Kā veiksmīgs piemērs tika pieminētas arī atbalsta programmas vecākiem, individuāla pieeja skolēniem, iespēja pavadīt brīvo laiku ārpusskolas aktivitātēs un kopīgas darbošanās, piemēram, regulāras teritorijas sakopšanas talkas, kurās piedalās gan skolas personāls, gan skolēni. Sarunā ar septiņu pašvaldību vadītājiem ministre, diskutējot par skolu tīklu, minēja, ka pašvaldībai skolām ir jādarbojas kā partnerim, kā arī to, ka nevar Latvijas mērogā spriest par skolu tīklu, jo katras izglītības iestādes gadījums ir individuāls, un ir atsevišķi jāvērtē katras mazās lauku skolas pastāvēšanas, izglītojamo skaita un izglītības kvalitātes jautājums. Runājot par specializēto programmu nepieciešamību, visu pašvaldības vadītāju viedokļi sakrita, ka tās ir nepieciešamas. Vairākuma lūgums ministrei bija labvēlīgāku kritēriju noteikšana Eiropas Savienības finansējuma piesaistei, kas ļautu mazajās lauku skolās ieviest mūsdienīgas izglītības sistēmas un piesaistīt specializētas izglītības nišas profesionāļus. Tikšanās laikā ar Cēsu novada Jauniešu domi ministre tika iepazīstināta ar tās vispārējo darbību, ievērojamākajiem sasniegumiem, tiešo iesaisti Cēsu novada pašvaldības darbā un ieguvumiem, ko sniedz darbošanās Cēsu ārpusskolas aktivitātēs. Diskusijas laikā Mārīte Seile jauniešiem lūdza nosaukt, viņuprāt, piemērotāko izglītības modeli un to, kādām zināšanām būtu jāpiemīt, beidzot 12.klasi. No auditorijas tika uzsvērta lietderība tā saukto “bloka stundu” ieviešanā, kad vienas dienas laikā tiek apgūts mazāk priekšmetu. Arguments par labu bloku-moduļu principam ir, ka pāra stundu rezultātā tiek kvalitīvāk apgūta viela un veltīta lielāka uzmanība tieši viena priekšmeta apgūšanā, nevis ik pēc mācību stundas beigām mainīta mācību vide. Tāpat jaunieši norādīja, ka pēc skolas beigām absolventam būtu jāpiemīt prasmei kritiski domāt, kā arī izprast, kā iemācīto pielietot turpmākajā dzīvē. Pēc sarunas ministre atzinīgi novērtēja Cēsu novada Jauniešu domes paveikto un pateicās par vērtīgajām atziņām. Vizītes noslēgumā, tiekoties ar Vecāku domes pārstāvjiem, Mārīte Seile prezentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumu par kvalitatīvās izglītības kritērijiem, kā arī pārrunāja šībrīža aktualitātes un izaicinājumus ar kuriem saskaras gan IZM, gan skolotāji, gan skolēni, kā arī vecāki. Informāciju sagatavoja Aleksandrs Abramovs |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||