Arhīva kalendārs

Noslēgusies jaunās dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība apmeklētākajos smilšakmens iežu atsegumos Gaujas Nacionālajā parkā - Zvārtes iezī un Sietiņiezī. Līdz ar to šie populārie dabas tūrisma infrastruktūras objekti ir atvērti un pieejami apmeklētajiem. 

Tūristi un dabas draugi ilgi gaidīja iespēju apmeklēt iecienīto Zvārtes iezi, kas atrodas Amatas upes krastā. Nu te var iziet ierasto apļveida taku pāri pār straujo Amatas upi, uzkāpjot virs paša Zvārtes ieža, no kura paveras skaistais skats uz pļavām un seno klēti, tad atgriezties atpakaļ pa taciņu, kas ved caur vecu, daudzveidīgu mežu.

Savukārt Zvārtes pļava apmeklētājus sagaida ar vairākām jaunām atpūtas un ugunskura vietām. Pretim iezim izbūvēta skatu platforma, uz kuru ved jauna, grants seguma veidota taka. Pļavā un autostāvvietā pie informācijas namiņa izvietoti vairāki jauni stendi un tualetes apmeklētāju ērtībai. Gar Amatas upi no Zvārtes ieža ved atjaunota taka līdz Veclauču tiltam, pie kura atjaunota ūdenstūristu apmetne ar laivu novietnēm, ugunskura un atpūtas vietām. Zvārtes iezī atjaunots arī gājēju tilts.

Lielākais baltā smilšakmens atsegums Latvijā Sietiņiezis pēc infrastruktūras atjaunošanas gaida savus apmeklētājus. Te izbūvētas jaunas kāpnes, atpūtas vietas un tualete, atkritumu urnas, jauni soliņi, kā arī laivu novietne un barjeras apmeklētāju drošībai. Arī šeit apmeklētāji jaunos stendos varēs atrast vajadzīgo informāciju. Krietni uzlabots auto stāvlaukums pirms Sietiņieža, tam uzbērts jauns segums.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina izmantot jaunizveidoto dabas tūrisma infrastruktūru, vienlaikus aicinot saudzēt ne tikai dabas vērtības, bet arī cilvēku radītās vērtības.

Jau ziņots, ka šajā gadā daudzviet Latvijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tika atjaunota dabas tūrisma infrastruktūra. Projekta mērķis bija nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), samazinot augsnes eroziju, mazinot piesārņojumu, optimizējot apmeklētāju plūsmas un nodrošinot dabas teritoriju pieejamību. Kopumā Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pēdējos gados ieguldīti 7,5 miljoni eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu.

4. martā plkst.19.00 Valkas pilsētas kultūras namā uzstāsies ķeltu dīva, Grammy balvas ieguvēja Moija Brenana (Moya Brennan) un īru arfas virtuozs Kormaks de Bara (Cormac De Barra).

Abi mūziķi - Moija Brenana un Kormaks De Bara nāk no lielām, muzikālām īru ģimenēm un viņu atzinība vienam pret otru pārtapusi spilgtā muzikālā duetā. Viņu albums „Voices & Harps” (“Balsis un arfas”) ir kulminācija viņu draudzībai un radošajai sinerģijai iepriekšējo desmit gadu laikā. Viņi apvieno vienkāršību, dziļumu un skaistumu savās īpašajās prasmēs, kas padara viņus tik unikālus savā lauciņā.

Grammy balvas ieguvēja, Moija Brennana, ir leģendārās grupas Clannad dziedātāja ar ļoti veiksmīgi izveidotu solo karjeru. Viņa ir uzstājusies uz gandrīz visām iespējamām pasaules lielākajām skatuvēm un ir sadarbojusies ar daudziem pasaulslaveniem māksliniekiem, to skaitā The Chieftains, Paulu Breidiju un Bono.

Moija ieguvusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus - Ivor Novello un BAFTA balvas, kā arī prestižo Grammy balvu 1999. gadā. Viņas māsa ir pasaulslavenā dziedātāja, četru Grammy balvu ieguvēja Enja (Enya Brennan).

Kormaks De Bara ir starptautiski atzīts daudzpusīgs arfas virtuozs. Viņš nemitīgi cenšas pārkāpt robežas īru arfas spēlei savos darbos kopā ar citiem māksliniekiem, tai skaitā Heizelu O’Konoru, Džūliju Fīniju un jau pieminēto grupu Clannad. Kormaks arī dodas koncertturnejās un ieraksta darbus ar saviem brāļiem Fjonanu and Īmonu ģimenes grupā Barcó. Papildus intensīvajam uzstāšanās grafikam, viņš regulāri vada muzikālas darbnīcas un meistarklases visā pasaulē.

Biļetes pārdošanā no 5. janvāra Biļešu paradīzē un Valkas pilsētas kultūras nama kasē. Biļešu cena no 12 līdz 30 eiro.

Informāciju sagatavoja:

Valkas novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Zane Brūvere

Pagājušā gada nogalē Vidzemes plānošanas reģions (VPR) nav saskaņojis Optiskā tīkla uzraudzības komitejas lēmuma projektu Par piekļuves tarifu pakalpojumam “Vidējās jūdzes optiskā tīkla resursu noma” un tā aprēķināšanas metodikas atbalstīšanu iepriekšējā redakcijā, balstoties uz Vidzemes plānošanas reģionā esošo pašvaldību viedokli.

Interneta pakalpojumu sniedzēji izrāda ļoti zemu interesi par pieslēgšanos LVRTC vidējās jūdzes[1] pieslēgumiem, jo Vidzemē tiek izmantoti mazāk kā 10% no vidējās jūdzes ierīkotajiem punktiem. Vidzemes pašvaldības uzskata, ka esošie tarifu plāni nav konkurētspējīgi un kā vienīgo risinājumu nākamajā periodā redz cenas samazinājumu lauku reģionos, jo pie esošajiem apstākļiem interneta pakalpojumu sniedzējiem nav interese ienākt attālākajos reģionos.

Salīdzinot VAS LVRTC piedāvāto vidējās jūdzes pakalpojumu tarifu plānu ar esošajiem tarifiem, galalietotājiem interneta pakalpojumi izmaksātu vairākas reizes dārgāk, nekā izmantojot esošos radiokanāla savienojumus. Samazinot tarifu plānus, iedzīvotājiem palielināsies iespēja saņemt kvalitatīvus interneta pakalpojumus lauku reģionos.

Projekta „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos” ietvaros VAS LVRTC visā Latvijā ir izbūvējis platjoslas optiskā tīkla infrastruktūru tā saucamajās „baltajās” teritorijās - vietās, kur dažādu apstākļu dēļ elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji neplānoja veidot savu optiskā tīkla infrastruktūru. Izveidotā infrastruktūra būs pieejama visiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, lai uzņēmumi varētu nodrošināt reģionu iedzīvotājiem interneta piekļuvi ar uzlabotiem datu pārraides parametriem.

Papildu informācija: Jānis Upenieks, Vidzemes plānošanas reģiona IT speciālists, e-pasts: janis.upenieks PIE vidzeme PUNKTS lv.

No pirmdienas, 2016. gada 4. janvāra līdz 31. janvārim Siguldas novada bibliotēkas izstāžu telpā (Skolas ielā 3, Siguldā) skatāma Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotā izstāde “Ķemeru Nacionālā parka bagātības”.

Ekspozīcija interesentiem ļaus tuvāk iepazīt gan izcilas dabas bagātības, gan kultūrvēsturiskās vērtības, kas atrodamas Ķemeru Nacionālajā parkā – purvus, mežus, ūdeņus, pļavas un jūras piekrasti, kā arī cilvēku radītās vērtības.

Izstādē galvenā uzmanība pievērsta cilvēku un dabas mijiedarbībai, parādot, ko sabiedrība iegūst, saglabājot šīs vērtības. Savukārt ekspozīcijas interaktīvajā daļā šīs vērtības iespējams iepazīt ar visām cilvēka maņām - sajust purva sūnu pieskārienus, sasmaržot pļavu, pagaršot sērūdeni... Jaunākajiem apmeklētājiem noteikti būs interesanti pārbaudīt savas zināšanas par dabu, darbojoties ar krāsainajām dabas un vēstures vērtību apceļošanas spēlēm.

Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā vairākas ceļojošās izstādes, kas veltītas dabas daudzveidības izzināšanai Latvijā. Informācija par to eksponēšanu lasāma šeit:

http://www.daba.gov.lv/public/lat/vides_izglitiba/izstades/celojosas_izstades/

No 2015. gada aprīļa līdz decembrim Gulbenes novadā norisinājās projekts „MINIES GLOBĀLI”. Tā mērķis bija paaugstināt sabiedrības izpratni par samērīgu patēriņu, videi draudzīgu dzīvesveidu, eko un atbildīgu tūrismu, piedāvājot aktivitātes, kurās iespējams mācīties darot. Projekta laikā dažādās aktivitātēs tika popularizēts videi draudzīgs dzīvesveids :

• samērīga patēriņa darbnīcās jeb modes talkās vecie apģērba gabali ieguva jaunu veidolu;
• pieredzējušu rokdarbnieču vadītās otrreizējās pārstrādes darbnīcās „otro dzīvi” ieguva dažādi priekšmeti;
• izzinošos velobraucienos uz attālākiem pagastiem bija iespējams ne tikai izkustināt kājas, iepazīt pagastus, bet arī attīrīt taku uz avotu un mācīties ieklausīties dabā kopā ar Agri Vanagu;
• vides ekspedīcijās pa upēm un mežiem tika tīrītas upes un sastapti interesanti cilvēki (laika zīmju vērotāju Vili Bukšu, Kurzemes zālīšu meitenēm u.c.);
• Gulbenes, Alūksnes un Jaunpiebalgas jauniešu veidotas sociālās kampaņas.

Aktivitātes notika ne tikai Gulbenes pilsētā, bet arī vairākos Gulbenes novada pagastos, Jaunpiebalgā un Alūksnē. Vairākas aktivitātes notika Gulbenes novada svētku laikā Lejasciemā. Jauniešu veidotās sociālās kampaņas 3 mēnešus rotēja pa Gulbenes, Jaunpiebalgas un Alūksnes novadu sociālajiem tīkliem, kā arī jaunieši citiem jauniešiem vadīja nodarbības par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paldies dalībniekiem un projekta sadarbības partneriem - Jaunpiebalgas bērnu un jauniešu iniciatīvu centram „Tagad”, Alūksnes Bērnu un jauniešu centram „Pa GALMS”, biedrībai „Homo ecos:”, biedrībai “Humana People to Peolpe in Latvia”.

Projekta aktivitāšu foto skatāmi projekta facebook lapā „Minies globāli”.

Projektu “MINIES GLOBĀLI” (līg.nr. 1-20/43, proj.reģ.Nr. 1-08/522/2014) finansē Latvijas vides aizsardzības fonds un Gulbenes novada dome. Projektu realizē biedrība “JUMATA” sadarbībā ar Gulbenes novada iestādēm un pagastiem.

Informāciju sagatavoja:

Biedrības “Jumata” pārstāve

Elīna Nagle

No 2015. gada 30. decembra spēkā stājusies Cēsu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam. Tas ir pašvaldības ilgtermiņa plānošanas dokuments, kurā ietverta vīzija par pašvaldībai svarīgākajiem attīstības virzieniem, kurus kopā vēlamies sasniegt turpmāko 15 gadu laikā. Cēsu novada attīstības redzējums veidots, lai rosinātu ikvienu novada iedzīvotāju saskatīt savu nākotni novadā, un kopīgi veidot to tādu, kādu vēlamies redzēt – skaistu, sakārtotu, dzīvu.

Cēsu novada attīstības centrā ir cilvēks – iedzīvotājs, tā labsajūta un labklājība. Novada attīstības redzējumā savstarpēji līdzsvarotas ilgtspējīgas attīstības dimensijas – sociālā, ekonomikas, kultūras un vides.
Cēsu novada galvenās attīstības intereses līdz 2030.gadam:
• Veicināt iedzīvotāju apmierinātību ar dzīves kvalitāti un apstākļiem novadā;
• Veidot visiem ērtu, saprotamu un pieejamu dzīves telpu, pilsētvidi un infrastruktūru;
• Veicināt deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugumu;
• Veicināt uzņēmējdarbību, kas rada augstu pievienoto vērtību;
• Kultūrvides attīstība kā daļa no Cēsu novada unikālās identitātes;
• Izveidot novadu par radošo, kultūras un digitālo industriju centru, veselības veicināšanas un labjūtas centru;
• Veicināt novada kā vienotas pašvaldības teritorijas attīstību.

Lai sasniegtu izvirzītās ambīcijas, pašvaldība izvirzījusi trīs Stratēģiskos mērķus un kopumā piecas Ilgtermiņa prioritātes, kas turpmāk kalpo kā vadlīnijas vidēja termiņa prioritātēm, ikgadējiem uzdevumiem un budžeta plānošanai.

Ar Cēsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju iespējams iepazīties ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
Cēsu novada pašvaldības
Projektu un attīstības speciāliste
Evija Taurene

Svētdien, 10. janvārī, Kocēnu novada Vaidavā norisināsies, iespējams, vienīgais tautas slidojums Latvijā - sacensības “Slidojums apkārt Vaidavas ezeram”.

Dalībniekiem būs jāveic aptuveni 8 km garš slidošanas aplis, kas tiks izveidots uz Vaidavas ezera un interesentiem būs pieejams jau no ceturtdienas, 7. janvāra.

Sacensības norisināsies vairākās vecuma grupās: līdz 18 gadu vecumam, no 19 līdz 35 gadiem, 36 un vairāk gadi.

Katras grupas seši ātrākie slidotāji gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē saņems organizatoru un atbalstītāju sarūpētās balvas.

Tāpat atsevišķa trase (apmēram 0,5 km garumā) būs arī bērniem, kur tiks apbalvoti trīs labākie katrā grupā: līdz 9 gadu vecumam, 10 – 12 gadi, 13 – 15 gadi.

Pieteikšanās: sacensību norises dienā uz Vaidavas ezera pludmalē, sākot no plkst. 10:30. Starts pieaugušajiem plkst. 12:00, bērniem plkst. 12:40. Dalības maksa: pieaugušajiem – 4 EUR, bērniem – 2 EUR.

Pasākumā piedalīties aicināts ikviens – ne tikai sacensību dalībnieki, bet arī tie, kuri vēlas pavadīt skaistu ziemas dienu pie gleznainā Vaidavas ezera. Būs iespējams izbaudīt īstu ziemas pikniku – Vaidavas ezera pludmalē būs iekurti ugunskuri, uz kuriem pagatavot līdzpaņemtās desiņas vai kādu citu gardumu, tāpat varēs cienāties ar pasākuma organizatrou sarūpētu siltu tēju. Pasākuma laikā darbosies arī “Valmiermuižas vasarnīca” ar siltiem dzērieniem un uzkodām. Varēs piedalīties arī dažādās citās organizatoru sadomātās ziemīgās izdarībās.

“Slidojumu apkārt Vaidavas ezeram” organizē „Aktīvā tūrisma centrs EŽI” un Kocēnu novada dome. Sacensības atbalsta: vīna darītava “Matilde”, “Valmiermuižas alus”, "Vaidava Ceramics", SIA "Milda KM", Vidzemes Olimpiskais centrs, "Food Union".

Vairāk informācijas: www.ezi.lv

Informāciju sagatavoja: 

Elīna Upīte 

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

Tālr.: 642 07683

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

14. februārī plkst. 17.00 Valkas pilsētas kultūras namā – Latvijas Nacionālās operas un baleta piedāvātais P. Čaikovska balets “Gulbju ezers’’!

"Gulbju ezers" ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Petipā un Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums...

Latvijas Nacionālā baleta trupas sniegumā Gulbju ezera interpretācijā fascinē rūpīgā attieksme pret klasiku ik detaļā - deju zīmējumā, žestu valodā, tēlu attiecībās, dekorācijās un kostīmos”.

Izrāde ilgst 2 stundas un 45 minūtes gara, tai ir 3 cēlieni.

Biļetes iespējams iegādāties Valkas pilsētas kultūras namā.

Nelielu ieskatu par izrādi var gūt http://www.opera.lv/lv/izrade/gulbju-ezers/

Informāciju sagatavoja:

Valkas pilsētas kultūras nama

Kultūras pasākumu organizatore

Līga Šnuka

No decembra vidus “Sudraba Ceļasomas” („Silver Suitcase”) piedāvājumā ietilpst arī Cēsu pils kompleksa apmeklējums. Šajā kartē ir senioriem (vecumā virs 55 gadiem) draudzīgas vietas, ceļojumi un tūrisma objektu apmeklēšana ar atlaidēm, kā arī tieši šai vecuma grupai paredzēti pakalpojumi.

Senioriem draudzīgo apskates vietu vidū iekļauts arī Cēsu pils komplekss, kur senioram (no jebkuras valsts) un vienai viņa pavadošai personai (neskatoties uz tās vecumu), uzrādot  „Silver Suitcase” karti, tiek piemērotas pensionāra biļešu cenas. Cēsu pils komplekss ir pieejams ne tikai fiziskā izpratnē (viegli sasniedzams, ir lifts, viegli pārvarami pakāpieni ekspozīciju telpās,  labiekārtotas, cilvēkiem ar kustību traucējumiem piemērotas tualetes, u.c.) , bet arī pils apmeklētāju centra speciālisti ir vērsti uz saprotamu, skaidru un seniora vēlmēm atbilstošu informācijas nodrošināšanu.

Latvijā kartes darbība notiek, balstoties uz sadarbību starp Latvijas Pensionāru federāciju, kura izplata šo karti saviem biedriem vai caur savām reģionālajām organizācijām, un “Lauku ceļotāju”, kas ir atbildīgs par senioriem draudzīga lauku tūrisma piedāvājuma izveidi un tā pārbaudi Latvijā, un sadarbību ar citām Eiropas valstīm.

 • Karte darbojas noteiktās tūrisma mītnēs un apskates vietās, kuras iesaistījušās senioru programmā.

• Senioriem draudzīgās tūrisma mītnes var atpazīt pēc „Silver Suitcase” simbola reklāmas materiālos vai uzlīmes konkrētajā tūrisma objektā.

• Karti izsniedz noteiktam lietotājam, uz kartes norādot personas vārdu, uzvārdu un kartes reģistrācijas numuru.

• Kartes atlaides un īpašie piedāvājumi attiecas uz kartes īpašnieku un vienu tā pavadoni.

• Veicot rezervācijas, ir jāinformē par to, ka klients vēlas izmantot senioru atlaižu karti un jānosauc kartes numurs.

• Klientam ierodoties tūrisma uzņēmumā, var tikt pārbaudīts kartes derīguma termiņš un piederība tās uzrādītājam. Uz kartes jābūt kartes īpašnieka vārdam un numuram.

• Karte „Silver Suitcase” („Sudraba Ceļasoma”) ir noformēta angļu valodā, lai to varētu izmantot arī ārpus Latvijas.

Vairāk informācijas par karti un nosacījumiem tās izmantošanā: www.celotajs.lv

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv

64121677; 27882118.

Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101

Cesis.lv

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk tekstā – DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra “Līgatnes dabas takas” apsaimniekošanu no 2016. gada uzticējusi Līgatnes novada pašvaldības aģentūrai "Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs".

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta informācijas sniegšana tūristiem, biļešu tirdzniecība, taču plašāk plānots darboties Līgatnes dabas taku (turpmāk – LDT) popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

“Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde ievērojami uzlabojusi Līgatnes dabas taku infrastruktūru, lai nodrošinātu apmeklētājiem ne tikai izzinošu, bet arī drošu atpūtu dabā.  Nākamais solis LDT attīstībā ir uzlabot Informācijas centra darbību. Meklējot labāko risinājumu, esam noslēguši līgumu ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru, kuras darbiniekiem ir pieredze tūrisma, informācijas un mārketinga aktivitāšu plānošanā un kopīgu aktivitāšu īstenošanā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes dabas taku kolektīvu. Šīs sadarbības rezultātā mēs ceram uzlabot LDT atpazīstamību un sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu,” pauž DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Līgatnes dabas takas ir viens no populārākajiem objektiem Gaujas Nacionālajā parkā. Ik gadu to apmeklē vidēji 35-40 tūkstoši cilvēku.

Objekts tika izveidots 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām un, uzkāpjot skatu tornī, ar Gaujas senlejas dabas daudzveidību. 2015.gadā ar dažādiem pasākumiem tika atzīmēta Līgatnes dabas taku izveidošanas 40.jubileja.

1991. gada janvāris Latvijas vēsturē bija laiks, kad cilvēki ticēja, ka visiem kopā izdosies nosargāt Latvijas brīvību, un apvienoja spēkus, veidojot barikādes Rīgas stratēģiski svarīgākajās vietās. Šogad janvārī apritēs 25. gadskārta kopš šiem notikumiem. Barikāžu gadadienas atcerei dažādi pasākumi norisināsies arī Alūksnes novadā. Alūksnes muzejā no 13. līdz 30. janvārim demonstrēs filmas “Tēvu barikādes” un “Veltījums 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem”. 25 gadus senajiem notikumiem veltītās filmas “Veltījums 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem” pirmā skatīšanās un tikšanās ar barikāžu dalībniekiem notiks 13. janvārī pulksten 15.00. Atceres pasākumā aicināti piedalīties barikāžu dalībnieki, lai visi kopā atminētos, kā arī dalītos pieredzē un sajūtās par piedzīvoto. Savukārt līdz pat janvāra beigām no pulksten 10.00 līdz 17.00 ikviens interesents gan individuāli, gan grupās var doties uz Alūksnes muzeju un noskatīties filmu. Grupas aicinātas pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni 25665538.

20. janvārī barikāžu atcerei veltīti pasākumi notiks Alūksnē un vairākos novada pagastos. Tā pulksten 18.00 Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē uz atceres pasākumu “Barikādes – 25” aicinām ikvienu Alūksnes novada iedzīvotāju, īpaši gaidīti būs barikāžu dalībnieki. Pulksten 14.00 Jaunlaicenes pamatskolā, sadarbojoties bibliotēkai, tautas namam un pamatskolai, notiks vēsturiskā barikāžu laika atceres pasākums “Janvārī deg ugunskuri”.

Pie Mālupes Saieta nama 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīts pasākums „Mirkļi barikāžu ugunskura atblāzmā”, ko rīko Saieta nams sadarbībā ar bibliotēku un Mālupes pamatskolu, sāksies pulksten 12.30. Pulksten 14.00 uz barikāžu 25. gadadienai veltīto atceres pasākumu “Kvēlo atmiņu dzirkstis” apmeklētājus aicina Zeltiņu muzejs.

21. janvārī pulksten 18.00 1991. gada barikādēm veltīts pasākums notiks Liepnas tautas namā, bet 23. janvārī pulksten 15.00 barikāžu atceres ugunskuru iedegs pie Annas pagasta sporta centra.

Arī novada bibliotēkās 1991. gada janvāra notikumus atcerēsies ar dažādām literatūras izstādēm. Tā, piemēram, Zeltiņu bibliotēkā 30. janvārī būs iespējams apskatīt  izstādi “1991. gads - Barikāžu laiks”, Māriņkalna bibliotēkā būs izstāde „20. janvāris – barikāžu atceres 25. gadadiena”  un te notiks arī pasākums skolēniem, bet Annas bibliotēkā 1991. gada janvāri atcerēties palīdzēs izstāde: „Ir atkal janvāris/Ar ugunskuru liesmām…”.

Informāciju sagatavoja:

Alise BEĶERE,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību praktikante

www.aluksne.lv

19. janvārī Valmierā notiks īpaši pasākumi, tādējādi atzīmējot 25. gadadienu kopš 1991. gadā notikušajām barikādēm Rīgā.

Jau tradicionāli pie Barikāžu piemiņas akmens, laukumā iepretim ēkai Rīgas ielā 50, gaidāms barikāžu atceres pasākums, ko rīko Valmieras Valsts ģimnāzija (VVĢ). Lai pasākumu varētu apmeklēt visi VVĢ 7.-12.klašu skolēni, tas tiks rīkots divos laikos – plkst. 10.30 un plkst. 12.10. Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni kopā ar pedagogiem pie piemiņas akmens noliks svecītes, kā arī šogad, jubilejas gadā, apmeklētājiem būs sarūpējuši īpašu pārsteigumu – skolēnu pašu radītus dzejoļus par barikādēm, kuros atklāsies mūsdienu bērnu pārdomas, sajūtas un izpratne par vēsturisko notikumu. Plkst. 12.10 pie piemiņas akmens kopā ar VVĢ skolēniem un pedagogiem pulcēsies Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis, kurš ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Zemessardzes 22. kājnieku bataljons, Valmieras skolu jaunsargi un Valmieras Viestura vidusskolas skauti.

Vakarā, plkst. 18.00, Valmieras muzeja Izstāžu nama pagalmā būs iedegti simboliski barikāžu piemiņas ugunskuri. Pie siltas tējas un pīrāgiem klātesošie būs aicināti dalīties atmiņu stāstos, tādējādi izglītojot interesentus par piedzīvotajiem pagātnes notikumiem un emocijām, aizstāvot savas valsts godu un alkas pēc brīvības. Tāpat kopā ar Valmieras Kultūras centra politiski represēto vīru kori “Baltie bērzi”, kamerkori “Kaķi” un Valmieras pagasta senioru ansambli “Dziesmotā senatne” ikviens varēs vienoties brīvības dziesmās. Apmeklētājus uzrunās arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma aicina: “Lai Valmieras muzejs varētu izveidot īpašo barikāžu laika arhīvu, aicinām iedzīvotājus ne tikai dalīties atmiņu stāstos, bet atnest līdzi kādus priekšmetus, fotogrāfijas vai video materiālus, ko pēc tam aicinām atstāt glabāšanai muzejā. Ja kāds nevēlas publiski uzstāties ar atmiņu stāstu, bet viņam ir savs stāsts vai kāda īpaša piemiņas lieta, ko parādīt plašākai sabiedrībai, arī viņus aicinām droši pievienoties šai akcijai. Muzeja speciālisti pasākuma laikā dokumentēs stāstīto un piedzīvoto. Tāpat brīvā dabā tiks demonstrētas muzeja krājumā jau esošās un citu vēstures notikumu dokumentētāju saglabātās foto liecības, apkopotas vēsturisko fotogrāfiju slīdrādē.”

Paralēli pagalmā notiekošajām aktivitātēm Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāmas dokumentālās filmas par barikāžu laiku – Jura Podnieka studijas filmas “Pēcvārds” un “Mūsu barikāžu laiks”. Filma “Pēcvārds” (1991) atspoguļo traģiskos 1991. gada notikumus Latvijā, kad tika nogalināti divi Podnieka grupas operatori – Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Savukārt filma “Mūsu barikāžu laiks” (2001) apkopojusi barikāžu dalībnieku atmiņas pēc desmit gadiem. Tāpat tajā redzami dokumentālie kadri no barikādēm, 20. janvāra apšaudes un notikumiem Viļņā. Pasākuma apmeklējums – bez maksas.

Aicinām ikvienu apmeklēt gan pasākumu dienā pie Barikāžu piemiņas akmens, gan vakara pasākumu Valmieras muzejā un kopīgi pieminēt barikāžu laiku, kas Latvijai tās ceļā uz brīvību bija īpašs notikums.

1991. gadā no 13. līdz 27. janvārim Rīgā notika atjaunotās neatkarīgās Latvijas aizsardzības pasākumi, kas tiek apzīmēti kā “Barikāžu laiks”. Pēc Padomju Savienības karaspēka uzbrukuma Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem Rīgā nozīmīgu ēku aizsardzībai tika organizēta smagsvara tehnika no lauku saimniecībām un mazpilsētām. Galvenie aizsargājamie objekti bija Radio nams Doma laukumā, Latvijas Republikas (LR) Augstākās padomes un LR Ministru padomes ēkas, Radio un televīzijas centrs Zaķusalā, Telefona un telegrāfa centrāle. Rīgas vecpilsētā būvēja aizsardzības sienas no betona bluķiem un baļķiem. Cilvēki gatavojās Padomju Savienības iespējamam uzbrukumam. Daudzi no barikāžu laika dalībniekiem par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā tika apbalvoti ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.      

Semināra laikā tiksiet iepazīstināti ar uzņēmumu stratēģiju veidiem, stratēģiju izstrādes metodēm un būs iespēja praktiski izmantot stratēģijas izstrādes metodes. Būs iespēja iepazīties ar rezultatīvo rādītāju veidiem, to izmantošanas iespējām uzņēmumā, izmēģināt praktiski rezultatīvo rādītāju definēšanas metodes.

Praktiski piedalīsieties uzņēmuma efektivitātes uzlabošanas spēlē, kas balstīta uz LEAN principiem. Semināra norises laiks un vieta: 21. janvāris, no plkst. 11:00-16:00, viesnīcā "Wolmar", Tērbatas ielā 16a, Valmierā.

Semināra programma:

Biznesa procesu analīze efektivitātes uzlabošanai (arī ietverot LEAN);

Uzņēmuma stratēģiju veidošana, mērķu definēšana un rezultāturādītāju mērīšana;

ABC izmaksu metodes pielietošana, kas ir uz aktivitātēm balstīta izmaksu aprēķina metode, un tā nodrošina izmaksu sadalījumu un analīzi pa produktu grupām, klientiem, piegādātājiem, darbiniekiem pēc veiktajām aktivitātēm.

Eksperti:

Dr.sc.ing. Renāte Strazdiņa – SIA „Ernst & Young Baltic” vadības konsultāciju departamenta direktore.

Dzintars Kalniņš – SIA „Ernst & Young Baltic” vadības konsultāciju departamenta projektu vadītājs.

Baiba Lokenbaha - SIA „Ernst & Young Baltic” vadības konsultāciju departamenta vecākā konsultante.

Dalības maksa: LTRK biedriem: 17,00€ + PVN; citiem: 30,00€ + PVN

Reģistrēšanās līdz 15. janvārim!

Piereģistrēties var: http://goo.gl/forms/ZknxkxXmVC vai pa tālruni +37120264530 vai rakstot uz valmiera PIE chamber PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja:

Baiba Birzgale

LTRK Vidzemes nodaļa

Vadītāja vietniece

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Stacijas iela 26, Valmiera, LV-4201, Latvija

T. + 371 64235320

M. + 371 20264530

F. + 371 64281214

valmiera PIE chamber PUNKTS lv

www.chamber.lv

5. janvārī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs uz sarunu bija uzaicinājis Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu un Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini, lai kopā ar pašvaldību attīstības struktūrvienību vadītājiem pārrunātu sadarbības iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Tikšanās laikā trīs Vidzemes ekonomiski aktīvāko pilsētu vadītāji pauda kopīgu redzējumu par biznesa inkubatoru pakalpojumu pieejamību, kā vienu no veidiem mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

Sarunas laikā pašvaldību priekšsēdētāji vienojās par kopīga projekta pieteikuma gatavošanu sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par pirmsinkubācijas un biznesa inkubācijas pakalpojumu nodrošināšanu nākotnē.  Projekta pieteikumā tiks noformulētas pašvaldību prasības attiecībā uz pieejamajām telpām, nepieciešamajiem atbalsta veidiem un apmēru, kā arī sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Visi pašvaldību vadītāji atzina: katrai pašvaldībai projektā būtu gan kopīgas, gan arī tikai konkrētai pašvaldībai specifiskas intereses par inkubācijas programmām un dažādu uzņēmējdarbības veidu attīstīšanu savās teritorijās.

Savukārt Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks piebilda, ka projekta realizēšanā varētu lieliski izmantot Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora iepriekšējā periodā uzkrāto pieredzi: “Tā darbības laikā ir izvērtētas vismaz 500 idejas, no 2007.gada ir inkubēti vairāk nekā 150 uzņēmumi un radīti 90 jauni produkti. Daudzi uzņēmumi ir kļuvuši spēcīgi un starptautiski atpazīstami. Valmieras pilsētas pašvaldība inkubatora darbībai ir uzbūvējusi arī piemērotu ēku”. 

Visu trīs pilsētu pašvaldības ir ieinteresētas projekta īstenošanā arī tāpēc, ka katrā no tām darbojas vidējās profesionālās izglītības iestādes – kompetences centri. Jau šonedēļ turpināsies pašvaldību speciālistu sarunas un darbs pie kopīga projekta pieteikuma sagatavošanas.

2007.gadā Valmieras pilsētas pašvaldība ierosināja biznesa inkubatora izveidi Valmierā, tādējādi kļūstot par vienu no pirmajām valstī, kas uzsāka biznesa inkubācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Visā Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) darbības laikā pašvaldība bija būtisks partneris – ar pašvaldības atbalstu tika uzcelta ēka, kā arī pašvaldība tika pārstāvēta biznesa ideju vērtēšanas komisijās, kas lēma par uzņēmumu uzņemšanu inkubatorā.

Kopš VBII dibināšanas 2007.gadā finansiālu atbalstu tajā saņēmuši 162 jaundibināti uzņēmumi. Biznesa uzsācējiem sniegti padomi, konsultācijas par finansējuma piesaisti, juridiskiem, pārdošanas, mārketinga un citiem jautājumiem, kā arī nodrošināti administratīvie un grāmatvedības pakalpojumi, aprīkotas biroja un ražošanas telpas. Kopumā VBII ir izvērtētas vairāk nekā 500 biznesa idejas, veikts informatīvais un izglītojošais darbs, notikusi sadarbība ar vidējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, pašvaldībām un industrijas pārstāvjiem.

VBII darbība vērtējama kā nozīmīgs uzņēmējdarbības atbalsts ne tikai Valmierā, bet arī Vidzemē un valstī kopumā.

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Melece

Valmieras pilsētas pašvaldības

sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Mob. tel.: 26553317

2016.gadā Valmieras, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu, kā arī Gaujas Nacionālā parka (GNP) tūrisma piedāvājums ar zīmolu “Enter Gauja” tiks popularizēts vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs – gadatirgos Eiropā.

Starptautisko tūrisma izstāžu sezona tiks aizsākta ar izstādi “Vakantiebeurs” Utrehtā (Nīderlandē), kas norisināsies no 13. līdz 17.janvārim. Izstāde tiek uzskatīta par vienu no vadošajām tūrisma izstādēm ceļotājiem Eiropā. Izstādes tematika ietver labsajūtas un velotūrisma akcentus. Valmieras Tūrisma informācijas centra (TIC) pārstāvji iepazīstinās interesentus ar jauno velobrošūru “Ar velo Valmieras lokos” un ar daudzveidīgajām tūrisma iespējām Gaujas Nacionālā parka teritorijā, tostarp ar dabas maršrutiem un taku tīklojumu aptuveni 1800 km garumā.

Viens no nozīmīgākajiem Ziemeļvalstu tūrisma gadatirgiem “Matka” norisināsies no 21. līdz 24.janvārim Helsinkos (Somijā). Šī gada izstādes tematika ietver darījumu un pasākuma tūrisma aspektus, kas atbilst Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera piedāvājumam, izceļot konferenču un semināra vietu piedāvājumu, kā arī popularizējot lielākos pasākumus GNP teritorijā. Valmiera īpaši uzsvērs XXV Starptautisko Ziemas mūzikas festivālu, Mākslas dienas aprīlī, Valmieras vasaras teātra festivālu, kas gaidāms augustā, Latvijas IV olimpiādi jūlijā un citus starptautiskus pasākumus. Tāpat interesenti tiks iepazīstināti ar gastronomijas tūrisma piedāvājumu Rīgas – Gaujas reģionā, informējot arī par iegūto Eiropas Gastronomijas reģiona titulu 2017.gadam.

Savukārt februāra sākumā Rīgā norisināsies lielākais tūrisma gadatirgus Baltijas valstīs – “Balttour”. Laikā no 5. līdz 7.februārim pašmāju interesentiem būs iespēja uzzināt par aktualitātēm un jaunumiem dažādās Latvijas un Baltijas pilsētās, gatavojoties vasaras tūrisma sezonai. Arī šajā izstādē Valmieras pilsēta, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadi iepazīstinās interesentus ar kopīgo galamērķa piedāvājumu, jaunajiem tūrisma produktiem, piemēram, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parku un Taku kokos, velobrošūru “Ar velo Valmieras lokos” un 2016.gada lielākajiem pasākumiem. Tāpat stāstīs par piedāvājumu ģimenēm ar bērniem, uzsverot īpašo vasaras tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu “Velo un Kino festivāls”, kas norisināsies Valmierā un apkārtējos novados 14. un 15.maijā.

Tūrisma gadatirgi kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā (“Adventure” Viļņā no 22. līdz 24.janvārim un “Tourest” Tallinā no 12. līdz 14.februārim) iepazīstinās ar labsajūtas un velotūrismu. Ceļotājiem no Igaunijas, kuri joprojām ir vieni no regulārākajiem un biežākajiem viesiem Valmierā un GNP, un lietuviešiem tiks prezentēts Valmieras, apkārtējo novadu un GNP kopīgi izstrādātais dabas tūrisma un aktīvās atpūtas piedāvājums, mudinot ceļotājus ilgāku laiku uzturēties GNP teritorijā.

No 9. līdz 13.martam Valmieras TIC pārstāvji tūrisma piedāvājumu prezentēs starptautiskajā tūrisma biržā “ITB” Berlīnē (Vācijā), kas ir viens no nozīmīgākiem tūrisma tirgiem pasaulē, kas vienkopus pulcē nozares profesionāļus darījumu attiecību veicināšanai.

Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma piedāvājums ārvalstu izstādēs tiek popularizēts pārstāvot GNP galamērķa vienoto zīmolu “Enter Gauja”. Gaujas Nacionālais parks vēsturiski ir viens no Latvijas atpazīstamākajiem un piedāvājuma ziņā bagātākajiem galamērķiem. Tāpēc, lai piesaistītu arvien lielāku ārzemju tūristu īpatsvaru visa gada garumā, pašvaldības kopā ar tūrisma uzņēmējiem vienojušās par kopīgu stratēģiju konkurētspējas palielināšanai.

Piedalīšanās tūrisma izstādēs un gadatirgos tiek organizēta ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Informāciju sagatavoja:

Aiga Akmentiņa

Valmieras Tūrisma informācijas centra

tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.: 26308785

27. janvārī Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē, Brūža ielā 7, norisināsies Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Meža programmas seminārs, kurā interesenti varēs uzzināt par meža ekonomisko vērtību, meliorācijas nozīmi, dabas kapitāla daudzveidību un ekosistēmas procesiem.

Semināra dalībnieku reģistrācija sāksies no pulksten 9.30, bet jau pulksten 10.00 ar Meža programmu iepazīstinās tās vadītājs Māris Liopa. No pulksten 10.10 par meža ekonomiskās vērtības paaugstināšanas nepieciešamību, ekonomiskā pamatojuma izstrādi, meža novērtēšanu, ekoloģiju un tipoloģiju un meža audzēšanas ietekmi uz meža nākotnes vērtību informēs LVMI “Silava” direktors dr. silv. Jurģis Jansons.

Vēlāk, no pulksten 12.00 semināra dalībniekus ar meliorācijas nozīmi meža ražības paaugstināšanā, meliorācijas sistēmu ierīkošanu  un renovācijas ietekmi uz vidi iepazīstinās vadošā pētniece dr. silv. Zane Lībiete. Dienas noslēgumā no pulksten 13.35 Z. Lībiete semināra apmeklētājiem stāstīs par dabas kapitāla daudzveidību un izmantošanu, ekosistēmu procesiem, funkcijām un pakalpojumiem, kā arī mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz vidi.

Aicinām semināru apmeklēt ikvienu interesentu, kam pieder mežs, kas vēlas iepazīties ar jaunāko informāciju par mežu kopšanu, attīstību un tā ražības paaugstināšanu. Dalība seminārā ir bez maksas.

Interesentus aicinām semināram pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruņiem 64381502, 26646749 vai rakstot uz e-pastu evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv līdz 25. janvārim (ieskaitot).

Semināru organizē LVMI “Silava” un Alūksnes novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

11.janvārī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Launkalnes pagastu, kur privātpersonas īpašumā, sagruvušā ēkā, konstatētas nezināmas ķīmiskas vielas. Par bīstamo vietu ziņojis Smiltenes novada iedzīvotājs un Smiltenes novada pašvaldības policija nekavējoties reaģēja un uzsāka problēmas risināšanu.

Bīstamā ēka ir kādreizējā “Smiltene MRS” ķimikāliju glabāšanas noliktava, kura šobrīd pieder privātpersonai, kura īpašumu mantojusi 2013.gadā.

“Aptuvenais savāktais bīstamo atkritumu daudzums ir 1,5 tonnas. To utilizēšanu nodrošinās bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrība A/S “BAO”. Papildus tam īpašniece tuvāko dienu laikā nodrošinās, lai ēkā iekļūt vairs nebūtu iespējams”, informē Smiltenes novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Jānis Leitis.

Jautājot par ķimikāliju veidu, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece un kontroles daļas vadītāja Līga Zvirbule informē, ka ķimikālijas veidu noteiks ekspertīzē, tomēr šobrīd ir zināms, ka šī ķimikālija savulaik bijusi paredzēta pret kukaiņiem un nezālēm.

Smiltenes novada pašvaldība sadarbībā ar Valmieras reģionālās vides pārvaldi ir novērsusi ķimikāliju noplūdi, to aizvešanu nodrošinās A/S “BAO”. Smiltenes novada pašvaldība pateicas par operatīvo rīcību palīdzības sniegšanā Z/S “Rožkalni”, SIA “Smiltene Impex” un “Latvijas Valsts mežu” Smiltenes kokaudzētavai.

Informāciju sagatavoja:

Līga Hofmane

Smiltenes novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv

Mob.tel. 28334474

www.smiltene.lv

http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/

www.facebook.com/SmiltenesNovads

https://twitter.com/SmiltenesNovads

No šā gada 8.  līdz 10. janvārim Burtnieku novada Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā norisinājās jauniešu apmācības “ES pa VIDu ZEMEI”,  kurās piedalījās četri jaunieši no Alūksnes Bērnu un jauniešu centra – Rihards Lācis, Niks Stāvausis, Roberts Jakovļevs un Roberts Simsons.

Apmācību mērķis bija veicināt Vidzemes reģiona ar jauniešiem saistīto biedrību un nodibinājumu prasmes veikt saimniecisko darbību, lai piesaistītu naudas līdzekļus savu mērķu īstenošanai. Viens no apmācību galvenajiem uzdevumiem bija attīstīt Vidzemes nevalstisko organizāciju prasmes rast finansējumu, veicot saimniecisko darbību, kā arī iedvesmot jauniešus no mazbudžeta uzņēmējdarbības piemēriem, attiecinot tos arī uz savām prasmēm

Apmācību ietvaros jauniešiem bija iespēja iepazīties ar finanšu ilgtspējas modeļiem nevalstiskajā organizācijā un ģenerēt savas naudas piesaistes idejas.  Apmācībās notika arī pieredzējušās lektores Vitas Brakovskas vadītā “Nākotnes pilsētas spēle”, kurā galvenais uzsvars tika likts uz radošas domāšanas attīstīšanu. Spēles ietvaros jauniešus sadalīja četrās komandās, ievērojot principu, ka katrā komandā jauniešiem jāpārstāv pēc iespējas atšķirīga pašvaldība un vecuma grupa. Katra komanda radīja desmit uzņēmējdarbības idejas un testēja tās gan uz Burtnieku novada iedzīvotājiem, gan telefoniski sazinoties ar potenciālajiem pircējiem. Apmācību noslēguma dienā 10. janvārī jaunieši prezentēja savas biznesa idejas ekspertiem no Burtnieku, Alūksnes, Mazsalacas un Valmieras pilsētas pašvaldībām, pēc prezentācijām saņēma ekspertu ieteikumus, kā arī paši balsoja par, viņuprāt, labāko ideju.

Pēc kopīgā ekspertu un jauniešu balsojuma par labāko tika atzīta ideja “Garšo miers”, kura iecerēta kā speciāla dizaina koka kastu izveidošana, kuras dizaina izveidē iespējams iesaistīties arī pašiem patērētājiem. Kastēs iecerēts ievietot augsni un iesēt paša potenciālā klienta izvēlētus zaļumus un garšaugus, kuru kopšana ļautu izrauties no ikdienas steigas un relaksēties, kā arī pati kaste kļūtu par stilīgu interjera objektu. Pie šīs idejas ģenerēšanas darbojās arī divi Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunieši Rihards Lācis un Niks Stāvausis.

Informāciju sagatavoja:

Druvis Mucenieks

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi 64381503, 26456644

www.aluksne.lv

9.janvārī Valkas pilsētas kultūras namā svinīgi apbalvoja bērnu un jauniešu literārā konkursa "Doma izgaismo vārdu" laureātus. Jau otro gadu konkursu organizē Valkas novada literārā apvienība un Latvijas bērnu fonds, sadarbībā ar Valkas novada domi.

Šogad žūrija piešķīra balvas trīs laureātiem katrā vecuma grupā, galveno balvu piešķirot Gundaram Tomašam no Vecpiebalgas. Galvenās balvas ieguvējs saņēma arī naudas balvu 100 eiro apmērā. 10 - 14 gadu vecumu grupā par labāko žūrija atzina Sauli Līzu Survilaiti, Austru Dūti un Elīnu Bombaku. 15-18 gadu vecuma grupā labāko literāro sniegumu parādīja Mārtiņš Dubovskis, Edvards Francis Kuks un valcēnietis Agnis Adienis.

Pasākumu ar stāstījumu par Latvijas kultūras kanonu kuplināja Latvijas Radio žurnāliste un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konsultatīvā centra projektu vadītāja Liega Piešiņa.

Noslēgumā konkursa laureāti lasīja savus darbus un izspēlēja interaktīvu spēli “Latvijas kultūras kanons” L.Piešiņas vadībā, kurā jaunajiem literātiem bija iespēja līdz nepazīšanai pārvērst Latvijas dižgarus.

Informāciju sagatavoja:

Valkas novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Zane Brūvere

2015.gada nogalē Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) atkārtoti saņēma tūrisma pakalpojumu kvalitātes zīmes “Q-Latvia” lietošanas termiņa pagarinājumu, ko izsniedza kvalitātes sistēmas “Q-Latvia” uzraudzības komisija.

“Q-Latvia” ir kvalitātes sistēma, kas izveidota ar mērķi celt viesmīlības kultūru un tūrisma pakalpojumu kvalitāti Latvijā, nodrošinot klienta vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, tādējādi veicinot arī tūrisma pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju un reputāciju. “Q-Latvia” kvalitātes zīme tiek izsniegta uz pieciem gadiem, bet atkārtotas uzraudzības procedūras tiek veiktas katru gadu.

Valmieras Tūrisma informācijas centrs “Q-Latvia” kvalitātes zīmi saņēma 2012.gada jūnijā, un tā ir spēkā līdz 2017.gadam. Lai tas notiktu, tika ieguldīts darbs, pierādot tūrisma informācijas centra darbības atbilstību “Q-Latvia” principiem, vērtībām un nosacījumiem, īpaši akcentējot kvalitātes pilnveides rīcības un to īstenošanas efektivitāti. Kopumā ieguvēji no “Q-Latvia” kvalitātes sistēmas ir gan Valmieras TIC apmeklētāji, gan arī darbinieki. Apmeklētāji saņem augstvērtīgu pakalpojumu, bet darbiniekiem tā ir iespēja uzturēt labu reputāciju tūrisma nozarē un profesionāli pilnveidoties. Turklāt “Q-Latvia” kvalitātes zīme nodrošina iespēju iekļauties nacionālos un starptautiskos tūrisma informatīvajos materiālos un mārketinga aktivitātēs, ko izdod Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

Jāatzīmē, ka Valmieras pilsētas pašvaldībai 2015.gada novembrī tika piešķirts kvalitātes vadības sertifikāts ISO 9001:2015, kas attiecas arī uz Valmieras Tūrisma informācijas centra nodrošinātajiem pakalpojumiem – informācijas sniegšanu par tūrisma galamērķi, gidu darbības un pakalpojuma nodrošināšanu un vienotā galamērķa vortāla www.visit.valmiera.lv uzturēšanu.

Informāciju sagatavoja:

Iluta Bērziņa

Valmieras Tūrisma informācijas centra

tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.: 29140488

Valkas novadpētniecības muzejs 2016.gada 14. janvārī plkst. 17:00 rīko pasākumu ”Par savu Latviju”, veltītu 1991. gada barikāžu atceres 25. gadadienai.

Pasākumā pasniegs Valkas novadpētniecības muzeja ekspozīcijas “Valka – Latvijas neatkarības idejas šūpulis” mākslinieciskās koncepcijas metu konkursa godalgas.

Pasākuma turpinājumā atklās izcilās latviešu fotogrāfes Māras Brašmanes (Rīga) darbu izstādi “Barikādes. 1991.”

Pēc izstādes atklāšanas visi aicināti muzeja parkā pie ugunskura dalīties atmiņās par barikāžu dienām. Spēlēs dziesmu draugu kopu “Nāburgi”. Būs arī tēja un pīrādziņi.

Pasākumā piedalīsies Valkas ģimnāzijas teātris “Griesti” (režisors O.Morozovs) un pilsētas kapelas “Bumerangs” dalībnieki.

Muzejs aicina kopā ar barikāžu dalībniekiem vēlreiz atminēties Barikāžu laiku, kad 1991.gadā laikā no 13. līdz 27. janvārim vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju piedalījās atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumos. Jo īpaši gaidīta jaunatne, lai saprastu, ka 1990. gada 4. maijā atgūtā Latvijas neatkarība bija arī jānosargā.

1991.gada janvārī barikāžu aizstāvji Rīgā iededza ugunskurus, lai sasildītos. Tie kļuva arī par brīvības un cerību ugunskuriem. Tagad visā Latvijā aizdedzinām piemiņas ugunskurus, lai to liesmas un barikāžu laika pārliecība sildītu un stiprinātu mūs.

Informāciju sagatavoja:

Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Tālr. 64722198

SIA “VTU Valmiera” informē, ka no 2016.gada 18.janvāra tiks mainīti reģionālo vietējās nozīmes maršrutu Rūjiena – Kārķi – Valka, Rūjiena – Mazsalaca – Valmiera un Rūjiena – Arakste – Rūjiena autobusu atiešanas laiki, braukšanas laiki starp pieturvietām un pienākšanas laiki galapunktos vairākos reisos.

Mainīti atiešanas laiki starp pieturvietām un pienākšanas laiki galapunktā maršruta Rūjiena – Kārķi – Valka reisiem. Šie reisi izpildīti katru dienu. Tāpat arī Rūjiena – Mazsalaca – Valmiera autobuss, kas pašreiz izbrauc plkst. 15.30, turpmāk ceļā dosies plkst. 15.25, mainīti arī šī reisa braukšanas laiki starp pieturvietām. Reisu izpilda katru dienu. Izmaiņas kustību sarakstā gaidāmas arī maršrutā Rūjiena – Arakste – Rūjiena reisam, kas pašlaik ir plkst. 6:35, bet būs plkst. 6:25, kā arī reisiem plkst. 6.25 un plkst.16:00 mainīti braukšanas laiki starp pieturvietām, slēgta pietura “Eriņi”. Šos reisus izpilda darba dienās mācību gada laikā, mācību dienās.

Maršrutā Rūjiena – Kārķi - Valka tiek samazināts braukšanas laiks, jo ir uzlabots ceļa segums. Savukārt autobusu kursēšanas grafiks maršrutā Rūjiena – Mazsalaca – Valmiera mainīts, lai pasažieri paspētu pārsēsties autobusā, kas no Valmieras dodas uz Rīgu. Maršrutā Rūjiena – Arakste - Rūjiena ir slēgta pieturvieta “Eriņi” nepietiekama pasažieru skaita dēļ.

Mainītais autobusu kursēšanas saraksts skatāms uzņēmuma interneta vietnes vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstos”, kā arī tas būs apskatāms attiecīgo maršrutu pieturvietās.

Informāciju sagatavoja:

SIA „VTU Valmiera”
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Rīt, 15.janvārī, plkst. 10.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centra Mazajā zālē, Gaujas ielā 1, Smiltenē izbraukuma sēdē par “Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu” diskutēs pārstāvji no Latvijas Republikas Saeimas komisijām, ministrijām, valsts iestādēm un Latvijas pašvaldībām.

Izbraukuma sēdē tiks pārrunāts jaunais likumprojekts par katastrofu pārvaldīšanas procesu, kā arī notiks diskusija par atsevišķu pantu, kuri saistīti ar valsts iestāžu un pašvaldību kompetencēm katastrofu gadījumā un civilās aizsardzības jautājumos, redakciju.

Sēdē piedalīsies pārstāvji no Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu, un korupcijas novēršanas komisijas, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kā arī pārstāvji no Valmieras, Smiltenes, Jūrmalas, Rīgas, Cēsu, Pļaviņu, Jēkabpils un Madonas pašvaldībām.

Sēdi, sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldību un VUGD, rīko Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

Informāciju sagatavoja:
Līga Hofmane,
Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel. 28334474
e-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv

Lai uzlabotu apmeklētājiem pieejamās informācijas kvalitāti un par Cēsu pilsētu un Cēsu pils kompleksu, pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” piedāvā iespēju apgūt gidu kursus gan klātienē, gan e-vidē.

Uz kursiem aicināti visi interesenti, kuri labprāt padziļinātu zināšanas par Cēsu pilsētas vēsturi, arhitektūru, Cēsu viduslaiku un Jauno pili, kā arī profesionālie gidi, kuri sadarbojas ar Latvijas tūrisma firmām un vada ekskursijas Cēsīs.

Kursi klātienē notiks no š.g. 25.janvāra līdz 29.aprīlim. Tie dos lielisku iespēju uzlabot komunikācijas un prezentācijas prasmes, praksē nostiprināt svešvalodu zināšanas un apgūt gidu darba pieredzi. Kursu ietvaros dalībnieki apgūs ne tikai vēsturiskās zināšanas, bet arī tiks iepazīstināti ar gidu uzvedības ābeci - runas kultūru, sevis pasniegšanu publikas priekšā. Nodarbības vadīs Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti Dace Tabūne, Gundars Kalniņš, Vija Rozentāle, Tālis Pumpuriņš, Dace Cepurīte, viduslaiku pils programmu koordinatore Ieva Kalniņa un vēsturnieks Daumants Vasmanis, lektors Dr.geogr. Andris Klepers un lektore Ieva Niedre. Kursu noslēgumā paredzēti eksāmeni – ekskursiju vadīšana pa vecpilsētu un Cēsu Pils kompleksu, kurus sekmīgi nokārtojot tiks iegūta ekskursiju vadītāja apliecība Cēsu Pils kompleksā.

Atraktīvākajiem, labākajiem klātienes kursu beidzējiem tiks piedāvāts aktīvs un radošs darbs vēsturiskā vidē, kas ietver iespēju vadīt ekskursijas Cēsu Pils kompleksā, pilsētā un novadā, kā arī piedalīties teatralizētajās programmās, iemiesojot senos pils iedzīvotājus.

Klātienes gidu kursu interesenti laipni gaidīti uz pirmo nodarbību pirmdien, 25.janvārī plkst.17:00 Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9).

Savukārt e-apmācības kurss, kurš notiks interneta vidē, balstās uz individuālu darbu ar katru dalībnieku, izmantojot e-pasta komunikāciju, kuras laikā dalībniekiem elektroniski tiks nosūtīti materiālu apkopojumi par četrām tēmām, kā arī par katru tēmu tiks veikts zināšanu pārbaudes tests. Neklātienes kursiem var pieteikties līdz 2016.gada 24.janvārim.

Iepriekšēja pieteikšanās un sīkāka informācija par abu veidu kursiem kursiem: Ieva Kalniņa, ieva.kalnina PIE cesis PUNKTS lv vai pa tālruni 26339342.

Maksa par kursiem 43,00 EUR, skolēniem 30,00 EUR. Interesentiem, kuri vēlas apmeklēt tikai atsevišķas nodarbības, vienas nodarbības cena 3,00 EUR

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv

64121677; 27882118.

Kā liecina apkopotā informācija par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Kocēnu novadā, 2015. gadā Kocēnu novads ir kļuvis bagātāks ar 71 jaundzimušo – 42 meitenēm un 29 zēniem. Salīdzinot ar 2014. gadu, jaundzimušo skaits ir palielinājies par 10 mazuļiem.

Aizvadītajā gadā Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādīti 70 dzimšanas reģistri, no kuriem 67 reģistrēts Kocēnu novadā deklarēts jaundzimušais.

Viskuplākais mazuļu pieaugums ir bijis Kocēnu pagastā, kurā deklarēti 34 jaundzimušie, tam seko Dikļu pagasts – 16, Zilākalna pagastā – 11, Vaidavas pagastā – 6, Bērzaines pagastā – 4.

Proporcionāli iedzīvotāju skaitam vislielākais jaundzimušo skaits bijis Dikļu pagastā, kam seko Zilākalna pagasts, Kocēnu pagasts, Bērzaines pagasts, vismazākais – Vaidavas pagastā.

Visvairāk mazuļu – katrā mēnesī deviņi – piedzimuši maijā un oktobrī, par vienu mazāk decembrī, savukārt vismazāk septembrī – trīs.

Ja aizvadītajos gados vairāk nekā puse jaundzimušo tika reģistrēti ar paternitātes atzīšanu - bērna tēvs un māte nav reģistrējuši laulību, un jaundzimušajam pie dzimšanas reģistrācijas dots tēva uzvārds, tad 2015. gadā statistika ir pretēja – 52% mazuļu piedzimuši laulībā.

32% pērn reģistrēto jaundzimušo savām māmiņām ir pirmdzimtais bērniņš, salīdzinājumā  ar 2014. gadu palielinājies māmiņu skaits, kuras pasaulē laida otro mazuli, 9% - trešais mazulis, četrām māmiņām ģimene kļuva bagātāka ar ceturto bērniņu, divas māmiņas laida pasaulē piekto atvasi, savukārt vienā ģimenē ienāca septītais bērniņš. Viena ģimene Kocēnu pagastā sagaidīja dvīņu pāri – divus brašus puisīšus.

Populārāko meiteņu vārdu topā aizvadītajā gadā nav bijis izteiktu līderu – vairākās ģimenēs meitām dots vārds Anna, Beāte, Marta, Alise, Elizabete un Kate, savukārt zēnu vārdu topā arvien aktuāls Roberts un jaunpienācējs – Rodrigo. Vairāki mazuļi ieguvuši mazāk izplatītus vārdus, piemēram, meitenēm – Milana, Līze, Vika, Heilija, Amina, Emija, Elija, Enija, zēniem – Everts, Rojs, Marts, Dilans un Emiljans. Samazinājies to mazuļu skaits, kuriem vecāki devuši divus vārdus – pērn tikai septiņiem mazuļiem.

2015. gadā Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 60 laulības, par 17 laulībām vairāk nekā 2014. gadā. Tradicionāli visbiežāk pāri izvēlas laulāties vasaras mēnešos, laika posmā no jūnija līdz augustam dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas divas trešdaļas laulību – 44, laulībām bagātākais ir bijis augusts, kad apprecējās 25 pāri. Februāris un marts ir bijuši „tukšie mēneši”.

Visbiežāk (72%) pāri izvēlējušies laulāties Dzimtsarakstu zālē Kocēnos (pašvaldības administrācijas ēkā), 28% pāru laulājās citviet – Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, arvien vairāk pāru izvēlas svinīgo laulību reģistrācijas ceremoniju organizēt ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, piemēram, Dikļu pils dārzā, Vaidavas ezera apkārtnē esošo viesu namu teritorijā, viesu namā “Lantus” Bērzaines pagastā un citviet.

62% gadījumu gan līgavainis, gan līgava laulībā stājās pirmo reizi. Vidējais vecums līgavainim, pirmo reizi stājoties laulībā, - 31 gads, līgavai – 30 gadu. 2015. gadā Kocēnu novadā laulībā stājušies dažādu tautību cilvēki. 77% pāru abi jaunlaulātie ir latvieši, 15% pāru latvietis bijis viens no jaunlaulātajiem, otrs – azerbaidžānis, krievs, norvēģis, anglis, krievs, ukrainis vai lietuvietis.

Kopumā no Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajām laulībām tikai 8 pāros (13%) abi laulātie ir Kocēnu novada iedzīvotāji, 9 pāros (15%) viens no laulātajiem ir novadnieks, savukārt 72% pāru abi laulātie nav Kocēnu novada iedzīvotāji.

Jaunākajai līgavai pagājušajā gadā bija 16 gadu, līgavainim – 19 gadi, laulībā stājās arī pāris cienījamā vecumā – 71 gads, apliecinot, ka nekad nav vēlu savas attiecības oficiāli reģistrēt. Visbiežāk (70%) līgavainis ir bijis vecāks par līgavu.

Saistībā ar izmaiņām likumdošanā, kas paredz iespēju personas miršanas faktu reģistrēt jebkurā LR Dzimtsarakstu nodaļā, mazāk kā pusē no pagājušajā gadā Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādītajiem 245 miršanas reģistriem reģistrēti Kocēnu novada iedzīvotāji, šādi ir bijuši 94 reģistri. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā pieejamo informāciju 2015. gadā mūžībā aizgājuši 94 Kocēnu novada iedzīvotāji – 35 sievietes un 59 vīrieši.

Pērn aizsaulē aizgājuši 11 Bērzaines pagasta iedzīvotāji, 16 Dikļu pagasta iedzīvotāji, Kocēnu pagastā – 43, Vaidavas pagastā – 9, Zilākalna pagastā – 15. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam vislielākais mirušo personu skaits bijis Zilākalna pagastā – 1,96%, kam seko Bērzaines pagasts – 1,89%, Dikļu pagastā – 1,40%, Kocēnu pagastā – 1,38%, vismazāk Vaidavas pagastā – 0,89%.

Nemainīgi saglabājas statistika, ka ātrāk šo pasauli pamet vīrieši – vidējais vīriešu dzīves ilgums bijis 65 gadi, savukārt sievietēm 77 gadi. Galvenie nāves cēloņi bijuši sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji. Visvairāk mirušo reģistrēts aprīlī un oktobrī, vismazāk – augustā un decembrī.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Upīte

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

2015.gada nogalē AS “Lauku Avīze” izdeva Gotharda Ādolfa Cauča grāmatu “Viena latvieša stāsts”, kurā atklātas autora atmiņas, emocijas, novērojumi, piedzīvojumi un fakti, kas raksturo Valmieras apriņķa dzīvi 20.gadsmita pirmajā pusē.

Kā stāsta Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadošā pētniece Liene Rokpelne, grāmatai viennozīmīgi jābūt pieejamai Valmieras un apkārtējās bibliotēkās. “Tā kā autors lielu dzīves daļu pavadījis Valmieras un Cēsu apriņķī, grāmata ir nozīmīga un noderīga daudzos aspektos. Tā parāda dzīvi pilsētā un laukos, raksturo personāžus, izdevumus, politiskos spēkus, iestādes, kas šeit darbojušās 20.gadsimta pirmajā pusē, sniedz plašāku ieskatu sadzīviskajos notikumos. Arhīva materiālos un dokumentos ir iespējams atrast faktus, no kuriem iespējams izskaidrot dažādas likumsakarības, taču šie dokumenti mums nesniedz cilvēcisko pusi – emocijas. Cauča grāmata “atdzīvina” atmiņas un notikumus par Latvijas valsts veidošanās laiku un to, kā tas atspoguļojies Valmierā un bijušajā apriņķī.”

Autors grāmatā pastāstījis, kā tajos laikos dzīvoja dažādu sociālo slāņu cilvēki, piemēram, zemnieki, pilsētnieki, muižkungi, politiķi, nabagi, pilsētas dīvaiņi, bērni un seniori. Tāpat tajā atklājas dažādi interesanti fakti, kas citos vēstures materiālos nekad nebūs atrodami, piemēram, cik mašīnu tajos laikos bijušas Valmierā. Gothards Ādolfs Caucis emocionālā valodā stāsta par valmieriešu izklaidēm, brīvā laika pavadīšanas iespējām, sadzīvi, darba dunu un politisko varu. Aizraujoši – jau tajos laikos Valterkalniņš bijis slavenākā randiņu vieta, kur Valmieras jaunskungi cerējuši zagt meiteņu skūpstus vai izteikt bildinājumus, bet Vecpuišu parks – galvenā atpūtas vieta. Grāmata uztverami parāda laiku, kāds tas patiešām bija, neko nenoklusējot un nepiepušķojot.

“Darbs būtu interesanta lasāmviela ikvienai paaudzei, jo, lai gan grāmata ir vēstures faktiem bagāta, tas ir biogrāfisks stāsts, kas pasniegts vienkāršā, saprotamā un interesantā valodā. Grāmatā atklājas Latvijā valdošais daudznacionālisms, valodas pārbagātība ar dažādiem sulīgiem izteicieniem, kas aizgūti no valdošajām varām. Katras paaudzes pārstāvis tajā atradīs sev ko tuvu, tādējādi vairāk uzzinot par Latviju un Valmieru 20.gadsimta sākumā,” norāda L. Rokpelne.

Atmiņas Gothards Ādolfs Caucis apkopoja grāmatā 20.gadsimta 50.gados, dzīvodams trimdā ASV, bet, pateicoties mazdēlam Aivaram Caucim, tās tagad pieejamas arī latviešu auditorijai. Grāmata ir daudzu vēsturnieku – kritiķu atzīta.

Par autoru

Latvijas pašvaldību darbinieks Gothards Ādolfs Caucis dzimis 1889.gada 13.aprīlī Cēsu apriņķī, Vaives pagastā kā vecākais dēls saimnieku Jūlijas un Pētera ģimenē. Izgājis visu “latviešu zemnieka skolu” no ganiņa līdz sējējam. Darbu pašvaldībā sāka kā pagasta rakstvedis. Latvijas brīvvalsts laikā darbojās kā apriņķa valdes priekšsēdētājs Valmierā, Talsos un Bauskā, būdams Latvijas Zemnieku savienības biedrs un kvēls Kārļa Ulmaņa atbalstītājs. No 1935.gada Caucis darbu turpināja Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamentā kā vicedirektors, vēlāk – direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. Miris trimdā – ASV, Kalifornijā 1964.gada 16.aprīlī.

Informāciju sagatavoja:

Justīne Deičmane

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste

Mob. tālr.: 26186068

Sestdien, 16. janvārī, Lielvārdē notiks Latvijas Pašvaldību savienības paspārnē izveidotās apvienības „Sabiedrība ar dvēseli" sanāksme un apvienības organizētā konkursa finālam izvirzīto iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu prezentēšana un izvērtēšana, lai suminātu iniciatīvu grupas un pašvaldības, kas atbalstījušas iedzīvotāju centienus pilnveidot un uzlabot savu dzīves vidi.

Kocēnu novada dome iesniedza apvienības Vidzemes reģiona konkursā vairākus pašvaldības finansētos iedzīvotāju iniciatīvu grupu pagājušā gadā īstenotos projektus. Žūrijas komisija kā pretendentus veiksmīgākā Vidzemes reģiona projekta titulam no Kocēnu novada ir izvirzījusi divus projektus.

Viens no tiem ir biedrības "Rubenes Anši" projekts “Vides labiekārtošanas projekts - ģimenei, atpūtai”. Projekta ietvaros izveidotas drošas trepes ar margām pastaigu takai, izveidoti balsti slīkšņainajā krasta zonā un zem dēļu platformas šķembu slāņa, izveidota ugunskura vietu un malkas novietne, uzbūvēti soliņi, uzstādīta vasaras tualete, izveidots nožogojums no dabiskiem materiāliem, iegādāta un uzstādīta kūpinātava, kā arī izgatavots šķirojamo atkritumu stends.

Otrs izvirzītais projekts ir Rubenes iniciatīvas grupas projekts “Veļas žāvētavas rekonstrukcija – atpūtas vietas izveide Rubenes ciemā”. Projekta ietvaros atjaunota un jaunām vajadzībām pielāgota esošā veļas žāvētava. Daļa no tās nojaukta pilnībā, un vietā izveidota puķu dobe. Izveidota jauna atpūtas vieta, kuru var izmantot gan bērni, gan viņu vecāki un vecvecāki, gan apkārtējo māju seniori. Saglabāta arī veļas žāvēšanas zona. Darbu veikšanā iesaistījās apkārtējo māju iedzīvotāji.

Apvienības „Sabiedrība ar dvēseli” noslēguma pasākumā Lielvārdē tiks noteikts katra reģiona - Vidzemes, Zemgales, Latgales, Kurzemes un Rīgas uzvarētājs, kas pretendēs uz nacionālo balvu un tiks noteikts ar balsošanas palīdzību. Konkursa reģionālie laureāti saņems naudas balvas - 1.vietai 100 eiro, 2. un 3. vietai - 50 eiro. Savukārt viens no pieciem fināla projektiem - reģiona laureātiem, saņems konkursa nacionālo balvu 500 eiro apmērā. Svētku koncertā uzstāsies grupa no Kocēnu novada Vaidavas - “Rudolf & Red Nosers”.

Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā Kocēnu novada domes finansētu iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā tika saņemti 13 pieteikumi, kurus saskaņā ar konkursa nolikumu izvērtēja vērtēšanas komisija. Finansējums tika piešķirts 11 projektiem. Iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu konkursu Kocēnu novada dome rīkoja jau trešo gadu, un šim mērķim 2015. gada budžetā pašvaldība paredzēja finansējumu 7000 eiro apmērā. Viena projekta pieteikuma īstenošanai no pašvaldības pieprasītā finansējuma maksimālais apjoms bija 700 eiro. Šāda veida konkursu Kocēnu novada dome izsludinās arī šogad.

Informāciju sagatavoja:

Eva Eglīte
Attīstības nodaļas vadītāja
Kocēnu novada dome
Tālr.: 642 07683
Mob.tel.: 26422411
E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv

Lai vērotu un izzinātu norises dabā ziemā, sestdien, 23. janvārī, pl.12:00 Gaujas Nacionālajā parkā Kocēnu novadā dabas izglītības centrā “Vecupītes” notiks Dabas aizsardzības pārvaldes organizēts ziemas pārgājiens ģimenēm un citiem interesentiem “Pēdas mežā”.

Pasākuma ietvaros bildēs un stāstos varēs uzzināt par dzīvniekiem mežā ziemas laikā, mazākie dalībnieki radošajās nodarbībās varēs zīmēt, krāsot un likt puzles.

Pēc stāstījuma būs iespēja doties nepilnus 3 km garā pārgājienā, vērot norises dabā, mēģinot pašiem ieraudzīt dzīvnieku un viņu darbības pēdas mežā.

Lai plānotu pasākuma norisi, dalībniekus aicinām iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu: baiba.livina PIE daba.gov PUNKTS lv  vai zvanot uz t. 29433353 līdz piektdienai, 22.janvārim

Ceturtdien savu simto jubileju atzīmēja alūksniete Zenta Vīna, kura dzimusi 1916. gada 14. janvārī, un kuru cienījamās jubilejas dienā apciemoja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins un Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Grīvniece.

Viesus laipni sagaidīja Zentas kundzes meita Astrīda, kura visus aicināja pie svētku galda, kur vietas jau ieņēmusi smaidošā jubilāre un viņas mīlule kaķenīte Pūka. Zentas kundze atklāja, ka kaķi par viņas mīļākajiem dzīvniekiem kļuvuši jau bērnībā, kad tie nākuši līdzi ganos.

Jubilāre ir ļoti priecīga par viņai dāvātajiem ziediem, jo ir liela ziedu cienītāja, un vēl pirms dažiem gadiem pati aktīvi rosījusies savā puķu dobē. Tāpat Zentas kundze vienmēr rūpējusies, lai arī iekštelpās uz galda vāzē mājiniekus priecētu svaigi un smaržīgi ziedi.

Alūksnes novada pašvaldības vārdā domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins jubilārei dāvināja ziedu klēpi un pašvaldības svētku pabalstu - 150 eiro.

Informāciju sagatavoja:

Druvis Mucenieks

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi 64381503, 26456644

www.aluksne.lv

19. janvārī plkst. 10.00 Kocēnu kultūras namā notiks Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” Meža programmas ietvaros rīkots seminārs sadarbībā ar Kocēnu novada domi.

Semināra tēmas: Medības, resursu apsaimniekošana, organizācija un prakse, medījamo dzīvnieku skaita regulēšana. Lielo plēsēju populācijas stāvoklis, aizsardzības prasības un medīšanas nosacījumi Latvijā. Ieroču aprites likums.

Semināra programma pieejama www.kocenunovads.lv

Informāciju sagatavoja:

Eva Eglīte
Attīstības nodaļas vadītāja
Kocēnu novada dome
Tālr.: 642 07683
Mob.tel.: 26422411
E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv

Kultūras ministrija aicina pieteikt pretendentus KM balvai bērniem un jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs.

Kultūras ministrijas balva ir augstākais apbalvojums kultūrizglītības nozarē. Tās mērķis ir novērtēt Latvijas bērnu un jauniešu vecumā no 10 līdz 25 gadiem sasniegumus starptautiskajos konkursos, izstādēs un skatēs iepriekšējā kalendārajā gadā. To piešķir par individuāliem vai autoru grupas sasniegumiem vizuālās mākslas un dizaina, mūzikas un dejas nozarēs. Kultūras ministrijas balvas pretendenti ir arī pedagogi un koncertmeistari, kuri gatavojuši bērnus un jauniešus starptautiskajiem konkursiem, izstādēm un skatēm, ja šie konkursu dalībnieki ieguvuši godalgotu vietu.

Informācija par pieteikumu iesniegšanu pieejama Kultūras ministrijas mājaslapā www.km.gov.lv un Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā www.lnkc.gov.lv.

Pieteikumu pieņemšana līdz 2016. gada 18. februārim.

KM balvas un Latvijas Nacionālā kultūras centra Cimzes balvas izciākajiem kultūrizglītības pedagogiem pasniegšanas ceremonija notiks 2016. gada 28.aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Nolikums

Pieteikums - māksla

Pieteikums - mūzika

Pieteikums - deja

Japānas valdība un Japānas vēstniecība Latvijā piedāvā Latvijas vispārizglītojošo skolu pedagogiem stipendiju, kas sniedz iespēju sākot no 2016. gada oktobra kādā no Japānas augstskolām veikt pusotru gadu ilgu ar vispārizglītojošo skolu pedagoģiju saistītu pētījumu.

Šī ir iespēja iepazīt Japānu, paplašināt redzesloku un iegūt jaunu skatījumu uz savu specialitāti. Stipendijas saņēmējam tiks piedāvāts apgūt japāņu valodu un ar izglītības administrāciju, pedagoģijas metodēm vai specializēto priekšmetu apguvi saistītus mācību kursus, kā arī papildus apmeklēt mācību ekskursijas un praktiskās nodarbības.

Stipendija mācībām Japānā tiek piešķirta konkursa kārtībā, un tā ietver transporta izdevumus uz un no Japānas, universitātes mācību maksu, kā arī ikmēneša uzturnaudu, kas pilnībā segs uzturēšanos Japānā. Stipendijas pretendentu izvēlas, izvērtējot iesniegtos dokumentus, rakstisko pārbaudījumu rezultātus un intervijas ar Japānas vēstniecības pārstāvjiem.

No stipendijas kandidātiem tiek sagaidīta:

• augsta personīgā un profesionālā motivācija mācīties Japānā un apgūt japāņu valodu,
• interese par Japānu,
• labas angļu valodas zināšanas.

Japāņu valodas zināšanas nav obligātas. (Atlases tests jākārto ne tikai angļu, bet arī japāņu valodā, taču ar tā palīdzību novērtēsim, cik nopietnas japāņu valodas studijas pretendentam turpmāk nepieciešamas.) Stipendijas kandidātiem jābūt dzimušiem pēc 1981. gada 2. aprīļa, kā arī jābūt augstākai vai augstākai pedagoģiskai izglītībai, darba stāžs skolā 2016. gada 1. aprīlī - ne mazāk kā 5 gadi (augstskolu pasniedzēji nevar pieteikties).

Detalizēts stipendijas nolikums un pieteikuma anketas pieejamas Japānas vēstniecības mājaslapā.

Rakstiskie eksāmeni stipendiju pretendentiem plānoti 16. februārī (10:00 - 12:00 japāņu valoda, 12:15 - 13:15 angļu valoda), intervija klātienē paredzēta 23. februārī.

Līdz šim šo stipendiju saņēmuši četri Latvijas pārstāvji, kuri Japānā papildinājuši zināšanas skolu vadībā, speciālajā pedagoģijā un dejas pedagoģijā.

Vēstniecība adrese: Vesetas iela 7, Rīga, LV-1013
Pieņemšanas laiks: 10:00 – 13:00, 14:00 – 17:00

Papildu informācija: 
Zaiga Stankeviča-Mača
Japānas vēstniecības studiju informācijas nodaļa
Tālrunis: 67812001
E-pasts: zaiga.stankevica PIE rg.mofa.go PUNKTS jp">zaiga.stankevica PIE rg.mofa.go PUNKTS jp
www.lv.emb-japan.go.jp

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) aicina novadu pašvaldības līdz 2016. gada 16. februārim (ieskaitot) iesniegt projektu idejas Eiropas Savienības fondu finansējumam ar mērķi veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras un industriālo pieslēgumu izveidei. Šādu projektu īstenošanas rezultātā ilgtermiņā pašvaldībās tiks piesaistītas komersantu investīcijas un radītas papildu darbavietas privātajā sektorā, palielinot ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību reģionos.

Šajā atlases kārtā* līdz 2018. gadam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 34,92 milj. eiro. Uz Eiropas Savienības fondu finansējumu var pretendēt Latvijas novadu pašvaldības (89 novadi), to izveidotas iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Vienas novada pašvaldības ietvaros iesniedzamo projektu ideju konceptu skaits nevar būt lielāks par trīs un to kopējais ERAF finansējums nevar pārsniegt 3 milj. eiro.

„Jau tagad varam paredzēt, ka potenciālo projektu iesniedzēju loks būs plašs. Tādēļ, lai taupītu pašvaldību administratīvos resursus, VARAM organizēs projektu ideju konceptu priekšatlasi. Izvēlēsimies projektus, kuri dos lielāku ieguldījumu ekonomiskās aktivitātes veicināšanā un darbavietu radīšanā reģionos. Labākie projektu ideju koncepti tiks saskaņoti VARAM izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē un būvdarbus plānotajos objektos varēs veikt jau 2016. gada būvniecības sezonā,” informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

VARAM aicina komersantus interesēties pašvaldībās par publiskās infrastruktūras atbalstu savas komercdarbības attīstībai. Investīcijas paredzētas maza mēroga uzņēmējdarbības atbalsta publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamības veicināšanai, pašvaldību attīstības programmās noteiktajās ar komercdarbību saistītajās teritorijās, tās attīstot, izveidojot nepieciešamos industriālos pieslēgumus un sagatavojot komercdarbībai nepieciešamās industriālās ēkas un pievedceļus.

Ar projektu priekšatlases dokumentāciju (projekta idejas koncepta priekšatlases veidlapu, projektu ideju konceptu priekšatlases vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodiku) var iepazīties VARAM mājas lapā -/lat/fondi/kohez/2014_2020/?doc=18635.

Sagatavotos projektu ideju konceptus pašvaldībām jāiesniedz VARAM līdz 2016. gada 16. februārim (ieskaitot) vienā no šādiem veidiem:

1) personīgi VARAM Rīgā, Peldu ielā 25, darbdienās no plkst.8:30 līdz plkst.17:00;

2) nosūtot ierakstītā vēstulē pa pastu VARAM, Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494;

3) noformētu elektroniskā dokumenta veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: pasts PIE varam.gov PUNKTS lv.

*Projektu priekšatlase norisinās Eiropas Savienības fondu specifiskā atbalsta mērķa Nr. 3.3.1. “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība” ietvaros.

Papildus informācija:

Reģionālās attīstības koordinācijas padomē piedalās ne tikai ministriju amatpersonas, bet arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības, katra plānošanas reģiona, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takās no sestdienas, 16.janvāra atvērta distanču slēpošanas trase.

Izveidoti divi slēpošanas apļi. Viens no tiem ir 1,5km garš un piemērots arī bērniem. Savukārt otra slēpošanas aplis izveidots aktīvās atpūtas cienītājiem ar lielāku pieredzi. Tas ir 5 kilometrus garš un dod iespēju atpūtu dabā apvienot arī ar Līgatnes dabas taku ainavu un dzīvnieku vērošanu.

Jāpiebilst, ka trases izmantošana iekļauta maksā par Līgatnes dabas taku apmeklējumu. Slēpot iespējams doties ar savu inventāru vai izmantot pie informācijas centra “Līgatnes dabas takas” pieejamo slēpju un kamanu nomu.

Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki trasi uzturēs un kops atbilstoši laika apstākļiem.

Grāmata “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā” klajā nākusi 2015.gada nogalē, tās sastādītājs un zinātniskais redaktors ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns. Izdevums ir zinātnisku rakstu un folkloras kopojuma krājums, kas tapis Latvijas Zinātnes Padomes atbalstītā  projekta „Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā“ ietvaros.

Izdevumā publicēti projekta īstenotāju - Rūtas Muktupāvelas, Jura Urtāna, Janīnas Kursītes, Sanda Laimes, Rasmas Noriņas,  Ievas Vītolas - zinātniskie raksti , kuri sagatavoti, balstoties uz triju gadu garumā veikto pētījumu rezultātiem Svētupes krastos.

Svētupe ir 48 km gara upe, kas iztek no Dūņezera pie Limbažiem. Tā tek cauri mūsdienu Limbažu un Salacgrīvas novadiem. Lejtecē Svētupe sadalās – 4,4 km garā Jaunupe to savieno ar Salacas upi, savukārt vecā Svētupe pie Svētciema ietek Rīgas jūras līcī.

Grāmatas autori publikācijās lūkojuši atklāt Svētupes daudzpusīgo kultūrvēsturisko mantojumu, upes krastu iedzīvotāju dzīvesveidu, zināšanas, tostarp garīgās un materiālās mijattiecības ar hidroģeoloģisko objektu. Kultūrantropoloģe Rūta Muktupāvela pievērsusies teorētiskajiem lokālās identitātes un vietas piederības apziņas aspektiem, tēmas analīzei  izmantojot Svētupes projekta lauka pētījuma materiālus.  Kultūrvēsturnieks un arheologs Juris Urtāns savā rakstā skaidrojis, vai agrākos laikos ir pastāvējis Svētupes ūdensceļš un, ja ir pastāvējis, kāda ir bijusi tā nozīmība. Valodniece un folkloriste Janīna Kursīte pētījusi Svētupes lībiski latvisko māju nosaukumu semantiku, bet folklorists Sandis Laime analizējis tautas uzskatus par zemākajām mitoloģiskajām būtnēm Svētupes krastu folkloras vākumos. Vēsturniece un novadpētniece Rasma Noriņa uz bagātīgā seno fotoattēlu vākuma pamata vērtējusi Svētupes apkārtnes kultūrainavas vizuālās izmaiņas 20. gadsimta garumā, bet folkloriste Ieva Vītola apkopojusi ziņas par Svētupes krastu vietvārdiem un vietu folkloru.

Projekta īstenošanā iesaistījās arī Latvijas Kultūras akadēmijas Tradicionālās kultūras un folkloras  studenti – piedaloties folkloras vākšanā un pierakstu atšifrēšanā, Svētupes krastu apsekošanā gan kājām pa upes krastiem, gan arī ar laivām un lidmašīnuām. Studentes Digne Ūdre un Justīne Jaudzema krājumam sagatavojušas rakstu par Svētupes tiltiem un to vietu kultūrainavā.

Grāmatā iekļauts arī apjomīgs folkloras kopojums, kurā publicētas gan agrāk pierakstītās teikas un nostāsti par Svētupi un ap to, gan mūsdienās lauka pētījumos dokumentētās Svētupes krastu iedzīvotāju mutvārdu liecības.

Vairāk informācijas:

Juris Urtāns

Latvijas Kultūras akadēmija, Ludzas iela 24, Rīga

juris.urtans PIE lka.edu PUNKTS lv">urtans PIE lka.edu PUNKTS lv; 67114816, 29485326

Jauniešiem iespēja pieteikties dalībai Eiropas Padomes (EP) Vietējo un Reģionālo varu kongresa plenārsesijās 2016.gada martā un oktobrī. Pieteikšanās termiņš: 5.februāris. 

Plašāka informācija un nosacījumi šeit.

Koncertzāle “Cēsis” gadu sāk ar jubilāram Imantam Kalniņam veltītu koncertu 30. janvārī. Liepājas Simfoniskā orķestra, solista Pētera Endzeļa un diriģenta Māra Sirmā izpildījumā skanēs trīs sengaidīti komponista jaundarbi – Septītā simfonija, Koncerts obojai un miniatūra “Santakrusa”. Koncerta pirmās daļas muzikālais centrs būs Koncerts obojai. Ar žanra apzīmējumu ‘koncerts’ Imanta Kalniņa darbu sarakstā līdz šim rodam vien divus opusus – studiju laikā 1963. gadā sacerēto Čellkoncertu un 1966. gadā radīto viendaļīgo Koncertu orķestrim. Vaicāts, kādēļ tapis koncerts ar obojas solo, Imants Kalniņš atzīst, ka obojas tembrs ir īpašs: “Tam ir noslēpumains, orientāls valdzinājums un tas nav salīdzināms ne ar vienu citu pūšaminstrumentu”.  Šajā skaņdarbā dzirdēsim Latvijas Nacionālās operas orķestra oboju grupas koncertmeistara un Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga pirmās obojas Pētera Endzeļa solo.

Īpaši šai reizei tapusi arī simfoniskā miniatūra stīginstrumentu orķestrim “Santakrusa”, kuras galvenā tēma skanēja 1971. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajā Maksa Friša lugā “Santakrusa” ar Veltu Līni, Gunāru Cilinski un Intu Burānu galvenajās lomās.

Koncerta otrajā daļā skanēs sen gaidītā Imanta Kalniņa Septītā simfonija, kuru no Sestās šķir piecpadsmit gadu. Tās ieceri autors neatklāj, sakot, ka pārstāstīt ar vārdiem to, ko vēsta mūzika, ir apmērām tas pats, kas mēģināt aprakstīt, kā smaržo puķe. Klausītāju gaida pārsteigums, kas Imantam Kalniņam šajā žanrā būs sakāms tiem, kas labi atceras dinamiskas enerģijas pārpilno, roķīgo Ceturto simfoniju (1973), zīmīgi citēto tautasdziesmu “Caur sidraba birzi gāju” Piektās simfonijas finālā (1979), kā arī “Balli pilī” Rabindranata Tagores dzejas iedvesmotajā Sestajā simfonijā ar kora līdzdalību (2001).

Par koncerta krāšņo skanējumu rūpēsies Liepājas Simfoniskais orķestris, kas vienmēr bijis spožs Imanta Kalniņa mūzikas interprets, un publikas atzinības lutinātais maestro Māris Sirmais – prasmīgs un iejūtīgs Latvijas komponistu daiļrades tulks.

Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīze” tirdzniecības tīklā un koncertzāles “Cēsis” kasē.

Līdz februāra vidum turpinās uzņemšana gadu ilgajās Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās. 18 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem piedāvā bez maksas apgūt 20 darba tirgū pieprasītas profesijas.

Jauniešu garantijas profesiju loks katru gadu tiek noteikts, konsultējoties ar nozaru ekspertu padomēm. Tādējādi jaunieši var būt droši, ka šīs profesijas ir darba tirgū pieprasītas. Šobrīd Jauniešu garantija piedāvā apgūt tādas profesijas kā pavārs, frizieris, lietvedis, māsas palīgs, kā arī šuvēja un drēbnieka profesijas.

Ingrīda Šahta, Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante darba devēju satura jautājumos, atzīst: “Attīstoties apstrādes rūpniecībai, tajā skaitā tekstilrūpniecībai, nākotnē ir prognozēts darbinieku skaita pieaugums tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana nozarē. Kvalificēti šuvēji ir pamats jebkuram tekstila izstrādājumu šūšanas uzņēmumam. Šuvēja un drēbnieka profesijas ir cieši līdzās pastāvošas, un nozarē tieši šīs abas profesijas ir visnepieciešamākās.”

Piedāvājumā ir arī tehniskas ievirzes profesijas, piemēram, autoatslēdznieks, lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG), apdares darbu strādnieks un mūrnieks. “Jauniešu interese par tehniskajām profesijām Jauniešu garantijā ir nepietiekama, tomēr darba tirgū ir nepieciešami profesionāļi, kas spēj strādāt ar sarežģītām iekārtām. Šobrīd daudzas profesionālās izglītības iestādes ir modernizētas un aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas padara mācību procesu pievilcīgu un palīdz iegūt darba tirgus prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes. Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmas ir laba iespēja spert pirmo soli, lai kļūtu par profesionāli,” stāsta Andis Lejiņš, Metālapstrādes un mašīnbūves nozaru ekspertu padomes koordinators.

Uzsākt mācības kādā no Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmām var jaunieši ar pamatizglītību, vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību. Pieteikties aicināti arī jaunieši, kas strādā algotu darbu vai ir pašnodarbināti, kā arī tie jaunieši, kas mācās vakarskolā, iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmās.

Mācoties Jauniešu garantijas programmās, audzēkņi saņem dažāda veida atbalstu, tai skaitā stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī. Papildus tam tiek nodrošināti nepieciešamie mācību līdzekļi, bezmaksas dzīvošana dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pasākumi. Mācības ietver arī 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja tas pamatoti nepieciešams.

Plašāka informācija par projektu Jauniešu garantija pieejama VIAA interneta vietnes www.viaa.gov.lv sadaļā “Jauniešu garantija”. Ar projekta Jauniešu garantija piedāvātajām izglītības programmām var iepazīties nacionālajā izglītības iespēju datubāzē www.niid.lv.

Projekta Jauniešu garantija aktivitāte “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” tiek finansēta ar Eiropas Savienības Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.

Papildu informācija:

Kristīne Keiča

VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67785461, 28628088,

e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv

Lai veicinātu aktīvu dzīvesveidu Latvijā, “Coca-Cola Foundation” sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) īsteno jaunu projektu atbalsta programmu “Par aktīvu dzīvesveidu”. Noslēdzoties projektu iesniegšanas termiņa beigām, LOK ir saņēmusi 49 projektu pieteikumus.

“Mazkustīgs dzīvesveids ir nopietna problēma, īpaši jaunatnes vidū", izsakās LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. “Tāpēc esam gandarīti, ka “Coca-Cola Foundation” ir nolēmis popularizēt un atbalstīt aktīva dzīvesveida projektus Latvijā un tās reģionos. Veselība ir viena no svarīgākajām cilvēka dzīves vērtībām un sporta nodarbības ir efektīvs veids kā to uzlabot.”

“Priecē pieteikto projektu dažādība”, pēc žūrijas sēdes saka “Coca-Cola HBC Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Dricka. “Projektu pieteikumos ir gan lieli un masveidīgi sporta pasākumi kā kalnu divriteņu sacensības, pusmaratoni un dažādas aktivitātes ziemā, kuriem jau ir ilgas tradīcijas Latvijā, kā arī pilnīgi jaunas sacensības un sportiskas aktivitātes, ko projektu iesniedzēji vēlas sarīkot savā novadā.”

“Ļoti svarīgi vērtēšanas kritēriji pirmajā kārtā bija “pieejamība” un “unikalitāte”, atzīst auditorfirmas “Ernst and Young” vadības konsultāciju departamenta direktore Renāte Strazdiņa. “Otrajai kārtai žūrija virzīja tālāk tos projektus un pasākumus, kuri atbilda visiem vērtēšanas kritērijiem un, kuri ir visplašāk pieejami iedzīvotājiem, tostarp ir bez dalības maksas, tādējādi fiziskajām aktivitātēm iesaistot vēl vairāk iedzīvotāju.”

Otrai kārtai ir izvirzīti 22 projekti, kuri atbilda visiem pieteikuma iesniegšanas kritērijiem un 25.janvārī projektu pieteicēji detalizētāk stāstīs par savu plānoto pasākumu žūrijas komisijai.

Labākie projekti, kurus žūrijas komisija balsojot izvēlas no iegūto punktu reitingā augstāk ierindotajiem pieteikumiem, saņems līdzfinansējumu. Apbalvoti tiks 11 projekti:

¾    1 projekts – 5000 EUR (dalībnieku minimālais skaits – 5000);

¾    2 projekti – katrs 3000 EUR (dalībnieku minimālais skaits – 1500);

¾    3 projekti – katrs 2000 EUR (dalībnieku minimālais skaits – 1000);

¾    5 projekti – katrs 1000 EUR (minimālais dalībnieku skaits – 500).

Grantu programmai  “Par aktīvu dzīvesveidu” tika aicinātas pieteikties visas Latvijas novadu pašvaldību un pilsētu izglītības iestādes, sporta organizācijas un klubi, kas organizē sporta pasākumus. Piesakoties programmai, organizācijām un klubiem ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu līdz pat 5 000 eiro sava sporta pasākuma īstenošanai vai paplašināšanai.

Programmas galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, atbalstot gan jaunus, gan jau tradicionālos sporta pasākumus, kurus plānots paplašināt aktivitāšu loka vai mēroga ziņā. Kopumā projektu atbalsta programmas “Par aktīvu dzīvesveidu” ietvaros tiks piešķirti 11 granti dažāda veida un mēroga sportisku aktivitāšu organizēšanai. 

Galvenie programmas uzdevumi ir:

¾    veicināt sportiskas aktivitātes visu iedzīvotāju vidū, tādā veidā popularizējot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī izmantot sportiskas aktivitātes kā lielisku brīvā laika pavadīšanas iespēju;

¾    2016. gadā iesaistīt  vismaz 15 000 Latvijas iedzīvotāju jebkāda veida fiziskajās aktivitātēs;

¾    atbalstīt ilgtermiņa uz vietējām tradīcijām balstītus pasākumus;

¾    pilnveidot sporta pasākumu organizatoru prasmes, strādājot komandā;

¾    piesaistīt sabiedrības uzmanību aptaukošanās problēmai un veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu par labu aktīvam un veselīgam dzīvesveidam.

“Coca-Cola Foundation” ir  starptautiskā uzņēmuma “Coca-Cola” labdarības fonds, kas jau vairākus gadus atbalsta iedzīvotāju dažāda veida fiziskās aktivitātes, cīnoties ar Eiropas un visas pasaules iedzīvotāju pasīvo ikdienu. Pērn uzņēmums bija atvēlējis 22 miljonus eiro fizisko aktivitāšu  atbalstam  vairāk nekā 40 valstīs. Pašlaik “Coca-Cola Foundation” atbalsta vismaz 330 aktīva dzīvesveida programmas 112 tirgos visā pasaulē.

Informāciju sagatavoja:

Mārtiņš Mālmeisters

LOK preses sekretārs

Mob. tel.: +371 26197135

E-pasts: martins.malmeisters PIE olimpiade PUNKTS lv

www.olimpiade.lv

www.draugiem.lv/olimpiade

www.facebook.com/OlimpiadeLV

www.twitter.com/Olimpiade_lv
www.youtube.com/OlimpiadeLV

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad īsteno Jauniešu garantijas atbalsta pasākumu “Pirmā darba pieredze jaunietim” un aicina darba devējus - komersantus, pašnodarbinātas personas, kā arī biedrības vai nodibinājumus –  piedāvāt darba vietas jauniešiem ar profesionālo vai augstāko izglītību.

Darba devējs, pieņemot darbā jaunieti, saņem Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu un gūst iespēju piesaistīt savam uzņēmumam jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku. Šogad Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā “Pirmā darba pieredze jaunietim”  plānots izveidot 522 darba vietas.

Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā “Pirmā darba pieredze jaunietim” tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība un kuri šobrīd nestudē pilna laika klātienē. Lai iegūtu darba pieredzi, viņi ar NVA finansiālu atbalstu var gadu strādāt pie darba devēja. Pirmo pusgadu jauniešu algai NVA maksā dotāciju – 160 eiro (jaunietim ar invaliditāti – 240 eiro), bet otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 100 eiro mēnesi (jaunietim ar invaliditāti – 200 eiro). Taču darba devējam jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. Jāuzsver, ka darba vietai ir jābūt izveidotai speciāli dalībai šajā pasākumā vai vakantai vismaz 4 mēnešus pirms pasākuma uzsākšanas, turklāt darba devējs nedrīkst nodarbināt jaunieti nekvalificētos un mazkvalificētos darbos.

Kāds darba devējam ieguvums?

1. NVA vienu gadu daļēji finansē darba algu jaunietim;
2. Darba vadītājs, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem, saņem ik mēnesi 50% no valstī noteiktās minimālās algas;
3. NVA sedz izdevumus par veselības pārbaužu veikšanu (ja nepieciešams);
4. Vienreizēja dotācija (līdz 50 euro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu (ja nepieciešams);
5. Lai pielāgotu darba vietas jauniešiem ar invaliditāti, NVA segs izdevumus līdz 711euro.

Detalizētāka informācija par Jauniešu garantijas atbalsta pasākumu “Pirmā darba pieredze” izlasāma NVA interneta vietnē, kur pieejama arī pieteikuma veidlapa.

Ja darba vietas tiek veidotas Rīgā, Ādažu, Babītes, Baldones, Garkalnes, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novados, tad pieteikums  jāiesniedz NVA Rīgas reģionālajā filiālē, Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 11, 508.kabinets.

Kontaktinformācija: tālr. 67507883,

2016.gada 19.janvārī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā apliecinājumu par Smiltenes novada pašvaldības stipendijas piešķiršanu saņēma Smiltenes novada vispārizglītojošo skolu skolēni. Piecdesmit viens Smiltenes ģimnāzijas un Smiltenes Centra vidusskolas skolēns ik mēnesi saņems stipendiju, atbilstoši savam sekmēm un sabiedriskajai aktivitātei.

“Jūs esat pirmie, kuri saņems Smiltenes novada domes stipendiju, tāpēc šis mirklis ir vēsturisks. Vēlam jums būt zinātkāriem, mērķtiecīgiem un veiksmīgiem, jo atzīmes un panākumi ietekmēs jūsu tālāko dzīves ceļu, ļaujot īstenot savus sapņus,” godinot skolēnus, sacīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Pašvaldības mērķis ir motivēt Smiltenes novada vispārizglītojošo skolu izglītojamos sasniegt iespējami augstākos individuālos intelektuālos rezultātus, apgūstot izglītības programmas, stimulēt izglītojamo vēlmi apgūt augstvērtīgas zināšanas, atbildīgi, ieinteresēti un daudzveidīgi, uzcītīgi un patstāvīgi darboties padziļinātai prasmju apguvei, radošas pieejas izmantošanai ārpus izglītības programmas un mācību priekšmetu programmām.

Atbalstu skolēni saņems katru mācību gada mēnesi. Stipendijas tiks piešķirtas, ņemot vērā 1.semestra un mācību gada noslēguma vidējo atzīmi un skolas vērtējumu par izglītojamā sabiedrisko aktivitāti. Stipendijas apmērs atkarīgs no izglītojamā sasniegtajiem rezultātiem; jo tie augstāki, jo stipendija lielāka – sākot ar 15 eiro, ja sasniegumu vidējais vērtējums bijis 7 balles, līdz 40 eiro, ja sasniegumu vidējais vērtējums bijis 9,5 balles un vairāk.

2015.gada 26.novembrī Smiltenes novada domes deputāti lēma par nolikuma Nr.12/15 “Stipendijas Smiltenes novada vispārizglītojošo skolu izglītojamajiem” apstiprināšanu, paredzot, ka līdz 2015./2016. mācību gada beigām 51 skolēns ik mēnesi saņems stipendiju.

Informāciju sagatavoja:
Līga Hofmane,
Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel. 28334474
e-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv

www.smiltene.lv
http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/
www.facebook.com/SmiltenesNovads
https://twitter.com/SmiltenesNovads

Svētdien, 31. janvārī, Kocēnu novada Vaidavā notiks Tautas slēpojums un slidojums “Baiļu apļi apkārt Vaidavas ezeram 2016”.

Kā ierasts, slēpojums norisināsies divās klasēs – tautas un sporta, lai interesenti varētu izvēlēties sev piemērotāko, ņemot vērā sagatavotības pakāpi. Tautas klasei būs jāveic viens aplis apkārt ezeram, kas ir apmēram 7,5 km garš, savukārt sporta klasei divi apļi, kopējās distances garums apmēram 15 km. Atsevišķas distances būs arī pašiem mazākajiem dalībniekiem – bērniem līdz 6 gadu vecumam 400 m liels aplis, bērniem līdz 10 gadu vecumam – 2 km.

Ja laikapstākļi būs piemēroti trases sagatavošanai, norisināsies arī slidošanas sacensības astoņās grupās. Aktuālā informācija par slidošanas sacensību norisi būs pieejama “Aktīvā tūrisma centra EŽI” un Kocēnu novada domes interneta mājaslapā un sociālajos tīklos.

Sacensību dienā Vaidavas ezera pludmalē būs pieejama slēpju smērēšana un nepieciešamības gadījumā arī slidu asināšana. Par slēpju nomu interesēties iepriekš, zvanot pa tālr. 64226223 (Ežu veikals).

Tāpat darbosies “Valmiermuižas vasarnīca”, kur līdzjutēji varēs sasildīties ar karstiem dzērieniem un citiem Valmiermuižas Alus virtuves gardumiem. Sacensību dalībniekiem sadarbībā ar tradicionālajiem pasākuma atbalstītājiem – 22. Zemessardzes kājnieku bataljona Lauku virtuvi, uzņēmumiem - “Dimdiņi”, “Nākotne”, “Liepkalni” un “Valmiermuižas alus” - pēc sacensībām tiks nodrošināta spēcinoša maltīte.

Vairāk informācijas un iepriekšēja pieteikšanās: www.ezi.lv. Iepriekš piesakoties (līdz 30. janvārim ieskaitot) – dalības maksa ir lētāka, Kocēnu novada iedzīvotājiem – īpašas atlaides.

Pasākuma organizētāju un atbalstītāju komanda: SIA “Aktīvā tūrisma centrs EŽI”, Kocēnu novada dome, Valmieras pilsēta, Fisher, SWIX, SEB, Ežu veikals, Valmiermuižas alus, vīnadarītava “Matilde”, “Vaidava Ceramics”, “Milda KM”, “Valmieras piens”, “Augļu serviss”, atpūtas komplekss “Avoti”, “Dimdiņi”, “Nākotne”, “Artifex Plus”, “Valpro”, “Liepkalni”, “Vidzemes olimpiskais centrs”, Sajūtu parks, Valmieras drāmas teātris, “3D Cinema Valmiera”, “Gaujas tramvajs”, drosmes tornis “Vells”.

Informāciju sagatavoja: 

Elīna Upīte

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

Tālr.: 642 07683

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

22. janvārī stājas spēkā grozījumi Kocēnu novada domes saistošajos noteikumos Nr. 6/2014 “Par materiālo atbalstu Kocēnu novada iedzīvotājiem”, kas nosaka pašvaldības materiālā atbalsta būtisku palielinājumu Kocēnu novada ģimenēm, kurās piedzimis bērns.

Turpmāk, ja abi vecāki un jaundzimušais ir deklarēts Kocēnu novadā, 100 eiro vietā pašvaldība ģimenei izmaksās materiālu atbalstu 200 eiro apmērā. Savukārt, ja viens no vecākiem un jaundzimušais ir deklarēts Kocēnu novadā, materiālais atbalsts būs 100 eiro iepriekšējo 50 eiro vietā.

Grozījumi saistošajos noteikumos paredz arī pašvaldības materiālā atbalsta palielinājumu Kocēnu novada iedzīvotāja bēru gadījumā – no 80 eiro uz 100 eiro.

Lai saņemtu materiālo atbalstu, jāiesniedz iesniegums Kocēnu novada domes Sociālā dienestā.

Kā iepriekš vēstīts, 2015. gadā Kocēnu novads kļuva bagātāks ar 71 vienu jaundzimušo, un pašvaldība materiālajā atbalstā bērna piedzimšanas gadījumā izmaksāja kopumā 6000 eiro. Savukārt mūžībā aizgāja 94 Kocēnu novada iedzīvotāji, un bēru gadījumā tika izmaksāti 7920 eiro.

Informāciju sagatavoja: 

Elīna Upīte

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

73,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauž atzinīgu viedokli un vērtējumu Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanai Latvijā, liecina jaunākie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti par iedzīvotāju informētību ES fondu jautājumos. 2015. gada novembrī veiktajā aptaujā vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 80% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka ES fondu piešķirtie līdzekļi ir pozitīvi ietekmējuši gan valsts tautsaimniecību, gan sabiedrības labklājību.

“Latvijas Fakti veiktā sabiedriskās domas aptauja jau vairākus gadus norāda uz pozitīvām tendencēm kopējā Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā par līdz šim veiktajiem ES fondu ieguldījumiem. 2015. gadā pirmo reizi ES fondu finansējuma ieguldīšanu Latvijā kā sekmīgu vērtēja vairāk nekā 70% jeb jau 73,3% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt, apskatot tās jomas, kurās iedzīvotāju vērtējumā vērojama efektīvākā ES fondu atdeve, lielākā daļa norāda uz sekmīgajiem ieguldījumiem ceļu un transporta sistēmas sakārtošanā. Tāpat atzinīgi tiek vērtēti arī ieguldījumi lauksaimniecībā un kultūrvēsturisko objektu atjaunošanā,” akcentē tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis.

Savukārt 2015. gada jūnijā veiktajā Eirobarometra pētījumā Latvija ierindojas pirmajā vietā starp visām ES dalībvalstīm ES fondu ietekmes vērtējumā, proti, 93% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi novērtē ES fondu ieguldījumu valsts attīstībā. Vidējais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm ir 75%. Eirobarometra rezultāti liecina, ka 64% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par kādu ar ES fondu finansējumu īstenotu projektu – tas ir ceturtais labākais rādītājs visā ES.

Kā prioritārās jomas, kurās turpmāk būtu jāiegulda vairāk līdzekļu, visbiežāk aptaujātie Latvijas iedzīvotāji nosauc veselības un sociālo aprūpi (54,2%), nodarbinātības veicināšanu (41,2%), ceļu un transporta sistēmas sakārtošanu (33,7%), kā arī izglītības attīstību (31,6%). Salīdzinot iedzīvotāju pausto viedokli ar 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” definētajiem prioritārajiem atbalsta virzieniem un tiem atvēlētajām summām, jāsecina, ka apjomīgs finansējums tiks ieguldīts ikvienā no tām. Piemēram, izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā plānošanas perioda ietvaros tiks ieguldīti 516 miljoni eiro, ilgtspējīgai transporta sistēmai paredzēti 1159,8 miljoni eiro fondu finansējuma, savukārt nodarbinātībai un darbaspēka mobilitātei – 135,4 miljoni eiro.

“Svarīgi, ka par ES fondu ieguldījumiem varam ne tikai lasīt medijos un dzirdēt publiskajā telpā, bet arī paši tos pamanīt un izmantot – savā pilsētā, skolā, darba vietā un citur. Arī 2014. – 2020. gada plānošanas perioda finansējums turpinās ieviest pozitīvas pārmaiņas Latvijā. Jau šobrīd ir uzsākta 441 miljonu eiro investīciju ieguldīšana uzņēmējdarbībā, jauniešu nodarbinātības veicināšanā un citās jomās,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka nozīmīgākais informācijas avots par ES fondu ieguldīšanu Latvijā ir nacionālā televīzija, no kuras informāciju iegūst divas trešdaļas jeb 66% iedzīvotāju. Tai seko radio (31%) un projektu informācijas plāksnes un stendi (30%). 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka pieejamā informācija par ES fondiem apmierina viņu vajadzības. Visbiežāk interesenti informāciju meklējuši Finanšu ministrijas pārvaldītajā mājaslapā www.esfondi.lv. Tāpat aktīvi tiek izmantotas tiešās konsultācijas gan Lauku atbalsta dienestā, gan kādā no ES fondu sadarbības iestādēm.

Finanšu ministrija (FM) izvērtēs un ņems vērā sabiedriskās domas aptaujas respondentu sniegtos priekšlikumus ES fondu ieviešanas uzlabošanai. Lai ES fondu finanšu investēšana noritētu pēc iespējas efektīvi, ES fondu finansējuma saņēmējiem un ikvienam sabiedrības loceklim, FM pārvaldītajā mājaslapā www.esfondi.lv ir iespēja izteikt priekšlikumus, kas ļautu uzlabot fondu investēšanu, kā arī veicinātu sekmīgu un ērtu projektu sagatavošanu un īstenošanu. Tāpat mājaslapā iespējams ziņot, ja ir aizdomas par nelikumīgām darbībām, tostarp pārkāpumiem vai aizdomām par korupcijas un krāpšanas gadījumiem ES fondu projektu īstenošanā.

Sabiedriskās domas aptauju par iedzīvotāju informētību ES fondu jautājumos Finanšu ministrijas pasūtījumā veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra „Latvijas Fakti”, izmantojot tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1000 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Aptaujas rezultāti pieejami šeit.

Aizdomu par krāpšanu un citu pārkāpumu gadījumos iespējams ziņot šeit.

Ieteikumus ES fondu investīciju ieviešanai un rezultātu uzlabošanai iespējams sniegt šeit.

Daļa no objektiem, kuri 2007. – 2013. gada fondu plānošanas periodā piedzīvojuši pārmaiņas: http://www.esfondi.lv/attelu-galerijas/3

Informācijas sagatavotājs:
Zaiga Puškina
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656
zaiga.puskina PIE fm.gov PUNKTS lv 

Otrdien, 2016. gada 19. janvārī Alūksnes novada pašvaldību apmeklēja Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki, kas pašvaldības pārstāvjus un ezera apsaimniekotājus, pašvaldības aģentūras “ALJA” darbiniekus, iepazīstināja ar veikto pētījumu rezultātiem.

Pētījuma mērķis ir izpētīt Alūksnes ezera dabas resursu stāvokli un izstrādāt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju.

Viena no apjomīgā pētījuma daļām - Alūksnes ezera socioekonomiskais ziņojums sevī ietver uzdevumus, kas saistīti ar vides ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu, tajā skaitā nemateriālajiem un nodrošinājuma pakalpojumiem.

Papildus izvērtēti ezera apsaimniekošanā veiktie pasākumi un, balstoties uz iedzīvotāju viedokļiem, iezīmēti iespējamie ezera ilgtspējīgas attīstības scenāriji ar mērķi attīstīt Alūksnes ezera nākotnes iespējas. Pētnieki savā prezentācijā uzsvēra, ka Alūksnes ezera attīstības pamatā ir aktīva sabiedrības iesaistīšana ar ezeru saistīto jautājumu risināšanā.

VRI pētnieki pašvaldības pārstāvjiem prezentēja arī ziņojumu par zušu augšanu Alūksnes ezerā. Pētījumā noskaidrots, ka zuša bioloģija Alūksnes ezerā atbilst sugas raksturlielumiem, tomēr to augšana ir lēnāka nekā citur Eiropā, kas skaidrojams ar suboptimāliem vides apstākļiem. Pētījuma  ietvaros veikts arī Alūksnes ezera iekšezera  rietumu daļā konstatētā piesārņojuma izkliedes novērtējums.

Šobrīd turpinās datu apkopošana par vērienīgāko Alūksnes ezera pētījumu, kur tiek noteikts kopējais ezera ekoloģiskais stāvoklis, sugu sastāvs un to savstarpējās mijiedarbības, kā arī ūdens augu izplatības aerofoto ezera akvatorijā un ezera rietumu daļas grunts un dūņu slāna 3D projekcija. Pētījums noslēgsies šā gada maijā. Pēc tā noslēguma ar rezultātiem plānots iepazīstināt plašāku auditoriju, kā arī ievietot rezultātus publiskai apskatei PA “ALJA” mājaslapā www.aluksnesezers.lv  

FOTO: Malienas un Bejas pamatskolu skolēni kopā ar zinātniekiem velk pētniecības tīklu, lai ievāktu Alūksnes ezera zivju paraugus. © Vides risinājumu institūts

Sagatavoja: Druvis MUCENIEKS,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi: 64381503; 26456644

druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv   

www.aluksne.lv

Ceturtdien, 21. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa (SAM) “Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti” ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

VSS izsludinātais MK noteikumu projekts nosaka SAM plānoto kopējo finansējuma apjomu, kas ir 277 032428 eiro, t.sk. Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums - 235 477563 eiro un valsts budžeta finansējums – 41554865 eiro.

SAM īstenošanas rezultātā plānots pārbūvēt 574 km valsts reģionālo autoceļu. SAM un valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. - 2020. gadam paredzētās valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošanas un pastiprināšanas programmas īstenošanas rezultātā valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars samazināsies līdz 26% no kopējā valsts reģionālo autoceļu tīkla.

MK noteikumu projektā noteikts projekta īstenošanas maksimālais termiņš – 2022. gada 31. decembris.

Ar VSS izsludināto MK noteikumu projektu "Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 6.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti” īstenošanas noteikumi” var iepazīties šeit.

Lai VSS izsludinātais MK noteikumu projekts stātos spēkā, tas būs jāapstiprina valdībā.

Rolands Rumba
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028390, e-pasts: rolands.rumba PIE sam.gov PUNKTS lv

Janvāra vidū Vidzemē divu dienu vizītes laikā (20.-21. janvārī) viesojās Helsinku Universitātes (Somija) vides zinātņu profesors Martins Romantšuks. Somu speciālists aplūkoja bijušās minerālmēslu un pesticīdu noliktavu teritorijas Vecpiebalgas novada Dzērbenē un Burtnieku novada Vecates pagastā, kā arī kādreizējo mazuta glabātuvi Valmierā, Dzelzceļa ielā, novērtējot, kuras no bioloģiskās attīrīšanas metodēm varētu būt atbilstošākās, ar kuru palīdzību šeit veikt piesārņojuma attīrīšanu. M. Romantšuka vizīte notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE) ietvaros. 

Projekta mērķi ir palielināt piesārņoto vietu ilgtspējīgu attīrīšanas metožu izmantošanu un uzlabot šādu vietu attīrīšanas vadības metodes. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie potenciāli piesārņoto vietu izpētes Vidzemē, bet visa projekta ieviešanas laikā (līdz 2019. gada septembrim) ir paredzēta šo vietu attīrīšana, izmantojot inovatīvas, ilgtspējīgas attīrīšanas metodes.

Profesors M. Romantšuks ir specializējies vairāku bioloģiskās attīrīšanas metožu attīstīšanā un izmantošanā. Aplūkojot projektā iekļautās pilotvietas, Helsinku Universitātes profesors novērtēja, ka biostimulācija un elektrokinētiskā sūknēšana varētu būt tās metodes, ar kurām šeit veikt piesārņojuma attīrīšanu. “Bioloģiskās attīrīšanas metodes nav ātrs risinājums piesārņojuma likvidēšanai, taču tās ir daudz ilgtspējīgākas metodes salīdzinājumā ar tik ļoti ierastajām attīrīšanas metodēm, kad piesārņojums tiek izrakts un aizvests uz bīstamo atkritumu glabātuvēm. Piemēram, izmantojot biostimulācijas metodi, augsnē esošajiem mikroorganismiem tiek piegādātas papildus barības vielas, lai stimulētu tos daudz aktīvāk noārdīt augsnē esošo piesārņojumu. Šī metode īpaši labi darbojas, ja piesārņojuma avots ir dažādi pesticīdi,” stāstīja profesors M. Romantšuks.

Vizītes laikā projekta partneri no VPR, Valmieras pilsētas pašvaldības un Helsinku Universitātes pārrunāja teritoriju nepieciešamās izpētes gaitu, priekšdarbus attīrīšanas metožu testēšanai, kā arī detalizēti pārrunāja biostimulācijas metodes.

Vidzemē ir vairāki simti līdzvērtīgu teritoriju, kuras kā bijušās pesticīdu un minerālmēslu glabātuves ir iekļautas piesārņoto vietu reģistrā. Ar projekta INSURE palīdzību VPR vēlas pievērst šādu teritoriju īpašnieku (gan pašvaldību, gan privātā sektora) uzmanību tam, kā pārvaldīt šīs teritorijas un panākt to attīrīšanu, izmantojot ilgtspējīgas un izmaksu efektīvas attīrīšanas metodes. Papildus informācija par projektu INSURE pieejama šeit.

Papildus informācija: Maija Rieksta, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel: +371 26099521, E-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv

Lai noskaidrotu Vidzemes reģiona darba tirgus tendences un pieprasītākās profesijas, kompetences un kvalifikācijas, Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību ir izstrādājusi pētniecības projektu par reģionā piedāvātās izglītības atbilstību darba tirgus pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm.

Pētījuma rezultāti ir balstīti uz Vidzemes reģiona dažādu nozaru uzņēmumu, organizāciju un valsts un pašvaldību institūciju pētījuma ietvaros sniegto viedokli un vērtējumu.

Lai esošā izglītības sistēma varētu efektīvi funkcionēt, nākamo 5-7 gadu laikā profesionālās un augstākās izglītības jomā ir nepieciešama izglītības programmu pielāgošana darba tirgus prasībām. Tas ir iespējams tikai tad, ja darba devēji būs ieinteresēti iesaistīties – piedaloties mācību programmu veidošanā, prakšu iespēju nodrošināšanā, kā arī savstarpēji uzticoties, paužot savus novērojumus un izsakot priekšlikumus par veicamajām izmaiņām.

Vidzemē ir nepieciešams veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un virzību tirgū. Lai to sekmētu, izglītības programmām pārsvarā jābūt orientētām uz reģiona specializācijas jomām. Šobrīd reģionā 46% audzēkņu apgūst šādas profesionālās kvalifikācijas profesionālās izglītības iestādēs: viesmīlības pakalpojumu speciālists, automehāniķis, lauku īpašumu apsaimniekotājs, ēdināšanas pakalpojumu speciālists, celtniecības un ceļu būves tehniķis un pavārs. 19 kvalifikācijās, kuras varētu uzskatīt par pieprasītām darba tirgū, nav nokomplektētas studentu grupas, piemēram, mēbeļu dizaina speciālists, restauratora asistents, lietvedis, foto dizaina speciālists un kokapstrādes iekārtu speciālists. Reģionā radošajās industrijās būtisku ieguldījumu dod A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, nodrošinot iespēju apgūt daudzveidīgas profesionālas mūzikas kvalifikācijas, un Valmieras mākslas vidusskola.

Atbilstoši darba devēju pieprasījumam, nākotnē reģionā trūkst izglītības programmu, kurās sagatavo inženierus.

77% pētījuma respondentu ir izjutuši kvalitatīva darbaspēka trūkumu uzņēmumā. Vispozitīvāk vērtētās izglītības iestādes ir Vidzemes Augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kā arī Priekuļu tehnikums, Valmieras tehnikums un Cēsu profesionālā vidusskola.

Pētījumā, papildus uzņēmēju anketēšanai, tika intervēti 37 eksperti 2 kārtās. Apkopojot rezultātus, tika iegūta vīzija par nākotnes profesijām un to izmaiņām.

Nākotnē būtiski pārveidosies esošo profesiju saturs un nepieciešamās darbinieku prasmes. To ietekmēs arvien pieaugošā moderno tehnoloģiju integrēšana gan ražošanā, gan ikdienas dzīvē, kā arī sociālekonomiskie procesi. Darba tirgū notiks pārmaiņas, kas saistītas ar vērtību maiņu sabiedrībā – pieaugs mikro, mazo uzņēmumu un pašnodarbināto īpatsvars, kas saistīts ar lielāku vēlmi pēc vertikālās, nevis horizontālās karjeras un elastīgākām darba formām.

Par prioritāro nozari reģionā kļūs informācijas un komunikācijas pakalpojumi, ko veicina straujā tehnoloģiju attīstība. Pēc CSP datiem Vidzemē šajā nozarē 2014. gadā bija nodarbināti vidēji 187 darbinieki, kas bija mazākais skaits no Latvijas reģioniem.  

Nākamā perspektīvā nozare ir apstrādes rūpniecība, kurā 2014. gadā bija nodarbināti vidēji 11 600 darbinieku. Cilvēku darbs bieži tiek aizstāts ar iekārtām un pietrūkst speciālistu, kas iekārtas programmē un apkopj. Īpaši nozīmīga kvalifikācija ir augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu ražošana.

Svarīgākās reģiona profesijas būs saistītas ar veselības un sociālo aprūpi, būvniecību, izglītību un citām jomām. Katrā nozarē ir sagaidāmas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunām prasmēm, kompetencēm un vērtībām. Visaugstāk novērtētākās darbinieku kompetences nākotnē būs spēja mācīties, spēja pielāgoties un pieņemt lēmumus, kā arī angļu valodas prasme. Pieprasītākās reģiona profesijas būs inženieri, būvnieki, tehnoloģisko procesu speciālisti un mediķi. Būs liels pieprasījums arī pēc kokapstrādes speciālistiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas un tirdzniecības jomas vadītājiem. Informācijas tehnoloģiju kompetence būs nepieciešama visās profesijās, nevis tikai IT profesiju grupā. Tam par pamatu ir nemitīgā un ļoti straujā tehnoloģiju attīstība.

Sirsnīgs paldies visiem respondentiem un ekspertiem par atsaucību un veltīto laiku, līdzdarbojoties pētījumā.

Ar pētījuma rezultātiem būs iespējams iepazīties 1. februārī Vidzemes Augstskolā. Papildus informācija www.va.lv.

Informācija par pētījumu:

Valmieras pilsētas pašvaldības granta pētījuma projekts „Valmierā un Vidzemes reģionā piedāvātās izglītības atbilstība uzņēmēju pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm”

Pētnieku grupa „Vidzemes Augstskolas reģiona pētījumi”: Sarmīte Rozentāle, Agita Līviņa, Sandra Brigsa, Aigars Andersons, Ieva Kreituze 

Papildu informācija:

Ieva Kreituze

e-pasts: ieva.kreituze PIE va PUNKTS lv

Tālrunis: 26166264

Informāciju sagatavoja:

Naura Kikuste

Mob.(+371)26182244

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Vidzemes Augstskola

Cēsu 4, Valmiera, LV - 4201, Latvia

www.va.lv

Atzīmējot Starptautisko Mitrāju dienu, Dabas aizsardzības pārvalde un LIFE+ projekts “Mitrāji” 2016. gada 6. februārī aicina doties izzinošā pārgājienā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas liegumā “Ziemeļu purvi”.

Pašos Latvijas ziemeļos esošie Ziemeļu purvi ir viens no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta apslēptajiem dabas dārgakmeņiem. Kopā ar Igaunijā esošo Nigulas purvu tie veido vienu no lielākajiem cilvēka darbības neskartajiem sūnu purvu kompleksiem Baltijas valstīs, tāpēc Ziemeļu purvi vienmēr ir bijis īpašs piedzīvojums neskartās dabas baudītājiem.

Pārgājiena sākums pl.9:30 Ramatas pagasta kultūras centrā, kur būs iespēja uzzināt par veiktās Ziemeļu purvu izpētes rezultātiem, plānotajiem purvu apsaimniekošanas pasākumiem un gruntsūdens līmeņa modelēšanu u.c. Savukārt pēc stāstījuma būs iespēja doties dabā aptuveni 5km garā pārgājienā.

Lai plānotu pasākuma norisi, dalībniekus aicinām pieteikties iepriekš, līdz 4.februārim zvanot 28322436 vai rakstot laura.vindedze PIE daba.gov PUNKTS lv.

Papildus informācija:

2. februāris pieņemts par  Starptautisko Mitrāju dienu,  atzīmējot 1997.gadā parakstītās Ramsāres konvencijas gadskārtu un aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību. Ramsāres jeb Mitrāju konvencija, kura tika parakstīta 1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē, ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas noteikts kādai specifiskai ekosistēmai. Šobrīd Mitrāju konvencijai pievienojušās 159 valstis, kas apvieno 1886 starptautiskas nozīmes mitrājus. Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas - Kaņiera ezers,  Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.

Dabas aizsardzības pārvalde ik gadu ar vairākiem pasākumiem atzīmē šo starptautisko gada dienu.

Vairāk par 2016.gada pasākumu ciklu: www.daba.gov.lv.

Sestdien, 13. februārī plkst. 11:00 biedrība „Jauniešu vētra” sadarbībā ar „Purvu bridējiem” īsteno dabas izziņas gājienu ar purva kurpēm Saklauru purvā Mazsalacas novadā.

Purvs ir maģiska vieta, asociācijas ir dažāds – noslēpumains, bīstams, „uzmanies, kur liec kāju”. Kopīgi iepazīsim purva šarmu! „Purvu bridēji” pastāstīs, kas jāņem vērā esot purvā, kas purvs tāds ir! Purvs ziemā pārsteidz un iepriecina ar savu brīnumskaisto sniegoto ainavu, plašo skatu, un esot gana klusiem iespējams iepazīties ar „vietējiem iedzīvotājiem”, kam purvs ir mājvieta.

Dalībnieku pulcēšanās līdz plkst.11:00 pie Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centra, Rūjienas ielā 1. Kopīgi organizēsimies pa automašīnām un brauksim uz pārgājiena sākumpunktu.

Iepazīsim un izpētīsim Mazsalacas novadā esošo Saklaura purva Dienvidu daļu - Mazezeru, kas atrodas aptuveni 20 km attālumā no Mazsalacas pilsētas.

Pārgājienā paredzēta pusdienu pauze, aicinām paņemt līdz pusdienu paciņu, siltu tēju. Pārgājiena laikā neaizmirstam par dzeramo ūdeni un kādu našķi enerģijai. Organizatori būs sarūpējuši uzkodas un siltu tēju pēc pārgājiena.

Ģērbties iesakām atbilstoši laikapstākļiem – vislabāk vēju izturīga jaka, ērti apavi, pārgājienu bikses, cepure, cimdi. Dienu pirms pasekojiet laika prognozei!

Dalība pārgājienā (ietilpst gids, purva kurpes, uzkodas pēc pārgājiena) 8,00 EUR un skolēniem 5,00 EUR. Pārgājiens īstenots pateicoties Mazsalacas novada pašvaldības atbalstam.  

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās – zvanot pa tālruni 26458267 (Laila) vai rakstot jauniesuvetra PIE gmail PUNKTS com. Pieteikties pārgājienam var līdz 12. februārim plkst. 15:00. Aicinām sazināties arī jautājumu gadījumā. Dalībnieku skaits ierobežots!

Biedrība „Jauniešu vētra” un SIA „Purvu bridēji” ir jaunradītu un īstenotu studentu biznesa projektu konkursa „Radām Novadam” komandas.

Plašākai informācijai:

Laila Skujiņa

Biedrība „Jauniešu vētra”

E-pasts: jauniesuvetra PIE gmail PUNKTS com

Tālr.: +371 26458267

FB lapa: http://ej.uz/jauniesuvetra   

Draugiem.lv lapa: http://www.draugiem.lv/jauniesuvetra

Atkārtoti tiek izsludināta dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana aizsargājamo ainavu apvidum “Vecpiebalga”, un interesenti aicināti iepazīties ar izstrādāto dokumenta projektu, kā arī piedalīties tā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē.

Ar dabas aizsardzības plānu no š.g. 8. februāra varēs iepazīties:

1)         Vecpiebalgas novada pašvaldības telpās (Alauksta ielā 4 Vecpiebalgā Vecpiebalgas pagastā Vecpiebalgas novadā) darba laikā;

2)         Inešu pagasta pārvaldē (Pils, Ineši, Inešu pag., Vecpiebalgas nov.) darba laikā;

3)         Taurenes pagasta pārvaldē (“Nēķina muiža” Taurene Taurenes pagasts Vecpiebalgas novads) darba laikā;

4)         mājaslapās www.vecpiebalga.lv un izstrādātāja mājaslapā www.environment.lv (sadaļā “Jaunumi”).

Priekšlikumus un komentārus par dabas aizsardzības plānu rakstiski var sūtīt līdz šī gada 29. februārim uz pasta adresi Skolas iela 10 dz. 8, Rīga LV – 1010, vai faksu 67242466, vai e-pastu elle PIE environment PUNKTS lv            

Savukārt sabiedriskās apspriešanas sanāksme 2016.gada 22.februārī, pl. 16:00 Vecpiebalgas kultūras namā (Gaismas ielā 1 Vecpiebalgā Vecpiebalgas pagastā Vecpiebalgas novadā).

2015. gada 10. decembrī notika aizsargājamo ainavu apvidus „Vecpiebalga” dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Pēc sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām tika saņemti daudzu iedzīvotāju iesniegumi ar iebildumiem un ierosinājumiem. Dabas aizsardzības plānā ir koriģēts piedāvātais teritorijas funkcionālais zonējums, papildināts un precizēts individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Vecpiebalga” atrodas Vecpiebalgas novadā Vecpiebalgas pagastā, Inešu pagastā un Taurenes pagastā. Aizsargājamo ainavu apvidus izveidots 1987. gadā, savukārt tajā ietilpstošais dabas liegums „Sproģi” kā dzērvenāju liegums dibināts 1977. gadā. Pašreizējais aizsardzības statuss nostiprināts 02.03.1993. likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. 2005. gadā AAA „Vecpiebalga” iekļauta Natura2000 teritoriju saraktā (kods LV0600100) kā C tipa teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.

Jau ziņots, ka projekta ietvaros Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā – dabas parkiem "Abavas senleja" un "Bernāti", dabas liegumiem - "Druviņu tīrelis", "Pluču tīrelis", "Nagļu un Ansiņu purvs", "Maņģenes meži", "Ziemupe", "Zvārde", "Jaunanna", "Ukru gārša", „Ances purvi un meži”, „Pilskalnes Siguldiņa” un trīs aizsargājamo ainavu apvidiem "Veclaicene", „Augšzeme” un „Vecpiebalga”.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Jāpiebilst, ka visas iepriekšminētās aktivitātes tiek īstenotas Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta "Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā" ietvaros. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros.

Projekts tiek īstenots, izmantojot EUR 581 735,00 piešķīrumu no Norvēģijas finanšu instrumenta. Norvēģijas līdzfinansētās programmas mērķis ir stiprināt institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēs, kas atbildīgas par reģionālo attīstību, sadarbojoties un daloties pieredzē ar līdzīgām iestādēm Norvēģijā.

Papildus informācija par izstrādes procesā esošiem dabas aizsardzības plāniem, kā arī informācija par projekta "Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā" aktivitātēm lasāma šeit:

http://integralplan.daba.gov.lv/

No 3. februāra koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar kinoprojektu “Spektrs” aizsāk Kino gardēžu klubu, kura apmeklētājiem būs iespēja noskatīties izmeklētas, starptautiskos festivālos atzītas filmas un pirms tām dzirdēt kino eksperta pārdomas. 

“Vēlamies saviem skatītājam piedāvāt ne tikai filmas, kas parādās Latvijas kinoteātru tradicionālajā repertuārā, bet arī tādu kino, kas ir izcils, ar pēcgaršu, bet ceļš pie tā ir jāatklāj. Tāpēc sadarbībā ar kinoprojektu “Spektrs” esam izveidojuši piedāvājumu kino mīļiem, kas dos iespēju arī Cēsīs noskatīties ko īpašu,“ par jaunā projekta ideju stāsta koncertzāles “Cēsis” kino producents Kārlis Freimanis. 

Kino gardēžu kluba seansi koncertzālē “Cēsis” notiks katru otro trešdienu pulksten 20.00, un tajos demonstrētās filmas būs skatāmas katra vienu reizi. Īsu ieskatu par izvēlētajām filmām pirms seansiem piedāvās kinoprojekta “Spektrs” pārstāvji. 

“Esam izmeklējuši spilgtākās un nozīmīgākās filmas, kas veido izcilu un daudzpusīgu pasaules kino programmu. Šajos trešdienu vakaros demonstrētais kino reprezentē arī kinoprojekta "Spektrs" vērtības un mērķi - piedāvāt Latvijas skatītājam interesantu, prātā paliekošu un visās nozīmēs vērtīgu kino, “ Kino gardēžu kluba repertuāru raksturo filmu festivāla “Spektrs” un “Kinoblogeri.lv” pārstāvis Sergejs Timoņins.

Kino gardēžu klubs tiks atklāts 3. februārī ar Paolo Sorentīno filmu “Dižais skaistums” (“La grande bellezza”, 2013), kas saņēmusi „Oskaru” un Zelta globusu kā labākā ārzemju filma, kā arī nominēta Palmas zaram Kannu kinofestivālā. Itāļu režisora Sorentīno filmas ir ne tikai vizuālo mākslu saldais ēdiens, bet arī kino ar lielo burtu. Gluži kā viņa iepriekšējās filmās (“Il Divo”, “This Must be the Place”), arī “Dižais skaistums” turpina plūstošo ainu un sulīgu kadrējumu virknējumus, kas papildināti ar niansētiem stāstiem un galveno varoņu pārdomām. Kopā tas veido mākslas darba cienīgu baudījumu. Interesanta filmas sastāvdaļa ir mūsdienu Romas, kā atsevišķa filmas tēla, portretējums.

KINO GARDĒŽU KLUBA SEANSI

3. februāris: “Dižais skaistums”/ “La grande bellezza” (Itālija, 2013)

17. februāris: “Mežonīgie stāsti”/ “Relatos Salvajes” (Argentīna, 2014)

2. marts: “Draivs”/ “Drive” (ASV, 2011)

16. marts: “Ne savā dabā”/ “Out of nature” (Norvēģija, 2014)

30. marts: “Kas notiek krēslā”/ “What We Do in the Shadows” (Jaunzēlande, 2014)

13. aprīlis: “Māmiņa”/ “Mummy” (Kanāda, Francija, 2014)

27. aprīlis: “71: Pēdējais kareivis” (Lielbritānija, 2014)

11. maijs: “Baisās pasakas”/ “Tale of tales” (Itālija, Francija, Lielbritānija, 2015)

Biļetes uz Kino gardēžu kluba seansiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē un “Biļešu paradīze” tirdzniecības tīklā. Seansa laikā būs iespēja baudīt vīnu un atspirdzinošos dzērienus.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

4. februārī plkst. 14.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Ievas Epneres fotogrāfiju izstādi “Esparū pils”, kas tapusi sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.

Latviešu mākslinieces Ievas Epneres fotogrāfiju izstāde “Esparū pils” ir projekts, ko māksliniece realizēja Francijā 2014. gada vasarā, kad pēc Esparū pils draugu biedrības ielūguma uzturējās rezidencē Esparū pilī. Biedrību dibinājuši pils īpašnieki un atbalstītāji ar mērķi atdzīvināt seno Dienvidfrancijas pērli, izveidojot to par kultūras centru un vietu, kur māksliniekam “satikties” ar dabu. 2014.gada rudenī Esparū pils draugu biedrība rīkoja pirmo rudens kultūras festivālu, kura programmā tika iekļauta arī Ievas Epneres izstāde. Programmā Latvijai bija atvēlēta īpaša vieta, jo tolaik Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Gadu iepriekš – 2013. gadā – šis gods bija Marseļai. Festivāla moto “Iepazīt tālus, bet patiesībā tuvus kaimiņus” sniedza franču publikai iespēju labāk izzināt Latviju un tās radošo potenciālu visdažādākajās izpausmēs mākslā, mūzikā un kino.

“Ievas Epneres māksla liecina par cilvēka ideālās telpas meklējumiem laicīgajā dzīvē. Viņas fotogrāfijas, video un multimediju projektus vieno vērtību sistēma, kas pastāv neatkarīgi no tā brīža apstākļiem, politiskajām vēlmēm un savtīgām interesēm. Šī māksla ilgojas pēc patiesas skaidrības un tīrības. Tā atklāj iekšējas, garīgas saites starp dažādu paaudžu cilvēkiem, cilvēku un ainavu, cilvēku un pagātni,” tā par Ievu Epneri izsakās mākslas zinātniece Anita Vanaga.

Izstāde būs aplūkojama līdz 29. februārim.

Svētdien, 2016. gada 7. februārī Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Strenču novada domi organizē niedru skulptūru veidošanas pasākumu Jērcēnu pagastā, dabas liegumā Sedas purvs.

Sedas purva teritorija pēc kūdras ieguves pakāpeniski applūda.1999.gadā šeit izveidots dabas liegums,  lai aizsargātu izcilu biotopu ūdensputnu ligzdošanai. Appludinātās ūdenstilpes daudzviet strauji aizaug ar niedrēm, veidojas homogēnas niedru audzes un šāds biotops daudzām putnu sugām nav piemērots, jo īpaši migrējošiem putniem, kuri labprātāk uzturas atklātās teritorijās.

Tāpēc liegumam izstrādātajā dabas aizsardzības plānā kā viens no apsaimniekošanas pasākumiem ir paredzēts – niedru pļaušana un/vai dedzināšana, lai samazinātu ūdenstilpju aizaugšanu. Niedru pļaušanas pieļaujama visā lieguma teritorijā laika periodā no 1.augusta līdz ledus nokušanai.

Niedru skulptūru festivāls tiek organizēts kā ģimeņu, draugu un citu interešu grupu sacensības, kurās komandas vāks dīķos augošās niedres un veidos no tām dažādas skulptūras. Skaistāko un lielāko skulptūru autori tiks apbalvoti. Līdzjutēji varēs izbaudīt ziemas priekus, slēpojot, vizinoties ar ragaviņām vai sildoties pie ugunskura. Pasākuma noslēgumā visi klātesošie varēs vērot neparasto ainavu ar degošajām skulptūrām dīķī.

Lai plānotu pasākuma norisi, aicinām komandas pieteikties iepriekš, līdz 5. februārīm, plkst. 10.00, zvanot vai rakstot:

Rūta Zepa; ruta.zepa PIE daba.gov PUNKTS lv, tālr.nr. 26361362

Jānis Pērle janis.perle PIE daba.gov PUNKTS lv, tālr.nr. 26222682

Lai paaugstinātu būvniecībā strādājošo zināšanas un prasmes energoefektīvā un kvalitatīvā būvniecībā, no 10. februāra projekta “BUILD UP Skills FORCE” ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar pārējiem projekta partneriem rīkos 10 dienu ilgu bezmaksas apmācību kursu būvniecībā strādājošajiem. Projektā izstrādātās profesionālās pilnveides izglītības programmas sniedz zināšanas un prasmes par gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību, atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un ēku renovāciju, kas sekmēs būvdarbu kvalitāti un ilgmūžību.

Praktisko apmācību laikā būs iespēja specializēties ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanas darbos vai inženierkomunikāciju izolēšanas darbos un pēc kursu pabeigšanas saņemt valsts atzītu diplomu par profesionālās pilnveides programmas pabeigšanu.

Pieteikties aicināti būvniecībā strādājošie, meistari, montieri un būvdarbu vadītāji ar interesi energoefektīvā un kvalitatīvā būvniecībā ar pilnīgu vai daļēju pamata izglītību un darba devēja apstiprinātu pieredzi būvniecības darbos. Programmas pirmā daļa norisināsies Rīgā “Latvijas Būvinženieru savienības” telpās, savukārt praktiskās nodarbības norisināsies gan “Priekuļu tehnikuma Ērgļos”, gan “Rīgas Celtniecības koledžas” mācību darbnīcās.

Pilna apmācību programma atrodama šeit.

Aicinām apmācībām pieteikties elektroniski līdz 5. februārim, rakstot uz e-pastu: Agrim Kamenderam agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv vai Sanitai Jankovskai sanita.jankovska PIE rpr.gov PUNKTS lv. Vairāk informācijas zvanot pa tālruni 29145442. Vietu skaits ierobežots!

Marta beigās ir plānots atkārtot apmācību kursu. Plašāka informācija par pieteikšanos otrajam kursam sekos projekta mājaslapā http://www.rpr.gov.lv/bus-force/.

Laikā no 2014. līdz 2016. gada aprīlim tiek ieviests projekts „Profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde energoefektīvu ēku būvniecības prasmju pilnveidei Latvijā” (BUILD UP Skills FORCE). Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības „Saprātīga enerģija Eiropai” programmas ietvaros. Projekta mērķis ir paaugstināt būvniecībā strādājošo prasmes un zināšanas par gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību un esošo ēku renovāciju. Projekta partneri: Rīgas plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Būvinženieru savienība, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Latvijas Vides investīciju fonds.  

Vairāk par projektu: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/

Papildu informācija: Henrijs Rūsis, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, henrijs.rusis PIE vidzeme PUNKTS lv, tel. 26557567.

2015. gadā Valmieras pilsētas pašvaldības finansēto zinātnisko grantu konkursa ietvaros Vidzemes Augstskolā tika īstenoti 2 zinātniski projekti pilsētas pašvaldībai un Vidzemes reģionam prioritāros pētījumu virzienos, no kuriem viens "Mūžizglītības attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam Vidzemes reģionā un tehnoloģiskā risinājuma prototipa izstrāde".

Projekta mērķis bija izstrādāt tehnoloģiskā risinājuma prototipu mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanai attālinātā režīmā, kas ietver arī atbilstību mobilo tehnoloģiju lietojumam un izstrādāt mūžizglītības attīstības pamatnostādnes 2016.- 2020. gadam Vidzemes reģionā.

Projekta gaitā ir veikti tādi uzdevumi kā mūžizglītības jomas informācijas saistītos normatīvos dokumentos izpēte un apkopošana. Lai tiktu izstrādātās mūžizglītības pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam Vidzemes reģionā ir pētīta Latvijas un citu valstu pieredze saistībā ar  mūžizglītības attīstību reģionālā kontekstā.

Projekta ietvaros ir ticis izstrādāts tehnoloģiskā risinājuma prototips apvienota mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanai attālinātā režīmā un tā adaptēšana mobilo tehnoloģiju lietojumam, kā arī veikto uzdevumu ietvaros ir izstrādātas divas zinātniskas publikācijas.

Projekta ietvaros veiktas iestrādes perspektīvai ciešākai sadarbībai ar Vidzemes novadiem, kā arī iestrādes mūžizglītības stratēģijas izstrādei Vidzemes kontekstā šajā ES finanšu plānošanas periodā.

Valmieras pilsētas pašvaldības finansēto zinātnisko grantu konkursa ietvaros tika īstenots arī zinātniskais projekts “Valmierā un Vidzemes reģionā piedāvātās izglītības atbilstība uzņēmēju pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm" ar mērķi izpētīt Vidzemes reģiona darbaspēka (profesiju, kompetences, kvalifikāciju) pieprasījumu šobrīd un turpmākajiem pieciem gadiem.

Projekta "Mūžizglītības attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam Vidzemes reģionā un tehnoloģiskā risinājuma prototipa izstrāde" vadītājs Dr.sc.ing. Kaspars Osis, pētnieki – Dr.paed. Sarma Cakula, Dr.phys. Atis Kapenieks.

Ikviens interesents ir laipni aicināts apmeklēt pašvaldības zinātnisko grantu prezentācijas 1. februārī plkst.15:00 ViA, Tērbatas ielā 10, 123.auditorijā.

Informāciju sagatavoja:

Naura Kikuste

Vidzemes Augstskolas sabiedrisko attiecību speciāliste

e-pasts: naura.kikuste PIE va PUNKTS lv

Tālr. 26182244

Alūksnes novada vidusskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas audzēkņi piedalīsies Latvijas skolu ziemas olimpiskajā festivālā, kurš  šī gada  5. un 6. februārī notiks Ērgļos.

Latvijas Skolu ziemas olimpiskais festivāls ir kompleksas sporta sacensības skolēniem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu interesi un vēlmi nodarboties ar ziemas sporta veidiem.

Alūksnes novada vidusskolu, kas 2015. gada olimpiskajā festivālā izcīnīja septiņas zelta, vienu sudraba un divas bronzas medaļas, tādejādi uzvarot arī iegūto medaļu kopvērtējumā, pārstāvēs 11 dalībnieki, savukārt, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas komandas sastāvā būs seši dalībnieki. Abu skolu audzēkņi startēs biatlona un slēpošanas sacensībās.

Latvijas skolu ziemas olimpiskajā festivālā skolēni varēs sacensties septiņos sporta veidos – biatlonā, slēpošanā, hokejā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, slidošanā un snovbordā. Latvijas skolu ziemas olimpisko festivālu organizē Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja un Ērgļu novada dome sadarbībā ar ziemas sporta veidu federācijām.

FOTO: Alūksnes izglītības iestāžu skolēni slēpošanas sacensībās.

Sagatavoja:

Druvis MUCENIEKS,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi: 64381503; 26456644

druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv   

www.aluksne.lv

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs Izstāžu zālēs no 29. janvāra līdz 6. martam būs aplūkojama Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas mākslas darbu izstāde.

Izstāde „Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī”  Madonas muzejā piedāvā tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slaveno 20. gadsimta 1. puses gleznotāju daiļradi.

2014. gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstama kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – A.Drēviņa un viņa dzīvesbiedres N.Udaļcovas gleznas un zīmējumi - ar domu sarīkot plašāku izstādi mākslinieka dzimtenē.  Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, tāpēc viņa mērķis ir veicināt kultūras sadarbību starp Latviju un Krieviju. Īpaši liels ir viņa ieguldījums Madonas novada dzīvē, jo tieši šeit atrodas Avenu dzimtas saknes. Viņš ne tikai ir izveidojis  mākslinieciski augstvērtīgu kolekciju, bet arī nolēmis to turpmāk glabāt un rādīt Latvijā. Par nopelniem kultūras atbalstīšanā un labdarībā Pēteris Avens ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atbalstīja P.Avena Labdarības Fonda „Paaudze” iniciatīvu sarīkot abu mākslinieku izstādi vispirms Rīgā,  muzejā „Rīgas Birža” un vēlāk parādīt to Aleksandra Drēviņa dzimtajā pilsētā Cēsīs un Madonā. Kopā ar P.Avena kolekcijas 27 darbiem izstādē eksponētas 13 A.Drēviņa un N.Udaļcovas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un 4 gleznas no privātkolekcijām. Veiksmīga sadarbība ļāva izveidot ekspozīciju, kura sniedz izstādes skatītājiem iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus, vērot,  ka ir mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem avangardiskiem darbiem līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi mākslinieki daudz gleznojuši  ainavas Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.

1915. gadā bēgļu gaitas aizveda vienu no latviešu mākslinieku-modernistu paaudzes uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā mākslas dzīvē. Aleksandrs Drēviņš apprecējās ar  vienu no „krievu avangarda amazonēm” mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938.gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva latvieti A.Drēviņu.

Spraiga Eiropas mākslas dzīve un vēstures kolīzijas būtiski ietekmēja cilvēku likteņus un rezultātā Aleksandrs Drēviņš pieder  gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei.

Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības un viņu talanta patieso lielumu apliecina dažādas nozīmīgas izstādes visā pasaulē. 

Aicinām ikvienu uz izstādes atklāšanu 3. februārī pulksten 16.00.

Informāciju sagatavoja:

Mākslas vēsturniece Ludmila Neimiševa

No 28. līdz 31. janvārim Valmierā norisināsies XXV Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls, kurā ik gadu piedalās profesionāli mūziķi, mūzikas skolu audzēkņi, absolventi un citi mākslinieki no Latvijas un kaimiņvalstīm. Šogad festivālā piedalīsies Latvijas Radio koris, pianiste Jautrīte Putniņa, baroka ansamblis „Collegium Musicum Riga”, soliste Elīna Šimkus un Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņi.

Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla atklāšanas koncerts notiks 28. janvārī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā. Tajā piedalīsies Latvijas Radio koris. Ieejas maksa: EUR 5-10. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs. Valmieras kultūras kartes īpašnieki biļetes var iegādāties ar 15% atlaidi.

Savukārt 29. janvārī plkst.18.00 ikviens aicināts uz pianistes Jautrītes Putniņas koncertu Valmieras 5. vidusskolā. Ieeja bez maksas. Plkst.20.00 Valmieras 5. vidusskolas zālē norisināsies Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņu koncerts. Ieeja bez maksas.

30. janvārī plkst.11.00 festivāla ietvaros Valmieras 5.vidusskolā notiks Guntara Prāņa lekcija „Viduslaiku mūzikas aizraujošais stāsts Eiropas kultūras vēsturē". Ieeja bez maksas. Plkst. 15.00 turpat notiks Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu koncerts, bet festivāla trešo dienu noslēgs Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņu koncerts plkst.19.00 Valmieras 5.vidusskolā. Ieeja bez maksas.

Festivāla noslēgumā, 31. janvārī plkst.16.00 ikviens aicināts uz festivāla noslēguma koncertu Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Koncertā piedalīsies baroka ansamblis „Collegium Musicum Riga” un soliste Elīna Šimkus. Ieejas maksa: EUR 7. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs. Valmieras kultūras kartes īpašniekiem 15% atlaide no biļetes cenas.

Jāpiebilst, ka 29. un 30. janvārī Valmieras 5. vidusskolā būs apskatāma Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde.

Festivālu organizē Valmieras Mūzikas skola un Valmieras Kultūras centrs. Festivāla sadarbības partneri un atbalstītāji ir Valmieras pilsētas pašvaldība, VSIA „Latvijas Koncerti” un Valmieras 5.vidusskola. Informatīvais atbalstītājs: portāls „Valmieras Ziņas”.

Ikviens laipni aicināts apmeklēt XXV Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla koncertus!

Informācijas avots: visit.valmiera.lv

Salidojumu vasarā gaidot...11.02. plkst. 19:00 Jaunpiebalgas kultūras nama Lielajā zālē uzstāsies teātra klubs "Austrumu robeža" ar izrādi "Salidojums". Lomās: Ruta Vītiņa, Enriko Avots, Anta Eņģele. Izrāde divās valodās - latviešu un krievu.

Pasākuma laikā iejutīsimies absolventu lomā, uzbursim salidojuma atmosfēru zālē ar iekārtojumu kā kafejnīcā, tādēļ iesakām līdzi paņemt groziņus, kafiju un tēju piedāvāsim uz vietas. Pie galdiņiem 8 vietas.
Ieeja: Iepriekšpārdošanā 5,- EUR (biļetes var iegādāties Jaunpiebalgas novada domes kasē), pasākuma dienā 6,- EUR.

Informāciju sagatavoja:

Jaunpiebalgas kultūras nams