.png)
|
Arhīva kalendārs
Piektdien, 11.septembrī, Smiltenē tikās Valmieras, Cēsu un Smiltenes jeb “Vidzemes ekonomiskā trijstūra” domju priekšsēdētāji, lai kopā ar sporta pārvalžu vadītājiem izrunātu sporta nozares aktualitātes un attīstību. “Mēs labprāt dalītos ar pieredzi pie mums, Smiltenē, un dzirdētu par aktivitātēm un infrastruktūru sporta jomā citur,” atklājot sanāksmi, sacīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Ar situāciju Smiltenes novadā iepazīstināja Sporta pārvaldes vadītājs Guntars Markss, kurš cēsniekiem un valmieriešiem pastāstīja par iedzīvotājiem pieejamo infrastruktūru – plašo sporta veidu klāstu, kurā Smiltenes novada cilvēki var trenēties, kā arī par Sporta pārvaldes darbības principiem, tās budžetu un padotībā esošajām iestādēm. Cēsu domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu īpaši ieinteresēja finansējuma sadale sporta nozarei, jo Smiltenē Sporta pārvalde sadala finansējumu biedrībām, sportistiem, sporta skolām un teritorijas apsaimniekošanas darbiem sporta laukumos. Cēsīs un Valmierā finanšu sadales process notiek atšķirīgi – par to atbildīgas ir vairākas iestādes, kurām noteikta katrai sava sfēra. Kā atzina Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, sporta budžets Valmierā esot trīsreiz lielāks par kultūras budžetu. Savukārt Smiltenē sporta un kultūras budžeti ir visai līdzīgi, jo lielus ieguldījumus prasa kultūras un tautas namu uzturēšana visā novadā. Kā iepriekš sacījis Jānis Baiks: “Smiltene, Cēsis un Valmiera ir trīs spēcīgi centri Vidzemē. Sadarbojoties var iegūt gan novadi, gan viss Vidzemes reģions, attīstot uzņēmējdarbību, profesionālās izglītības iespējas, veidojot tūrisma maršrutus.”
Līga Hofmane Smiltenes novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv Tel.: 64707584 http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/ https://twitter.com/SmiltenesNovads www.facebook.com/SmiltenesNovads
117 Latvijas izglītības iestādes šajā mācību gadā par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē saņēmušas starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļā Karoga balvu. Vēl 44 skolas saņems diplomu un Latvijas Ekoskolas nosaukumu. Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurš Latvijā darbojas jau vienpadsmit gadus. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 170 izglītības iestādes (no pirmsskolām, līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas vairāk kā 43 000 skolas. Iepriekšējā mācību gadā Latvijā plīvoja 98 Zaļie karogi. Šīs balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu un katru reizi jāizcīna no jauna. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņēmusi Ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir valsts institūciju un sabiedrisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji. Programmā var iesaistīties ikviena izglītības iestāde, kas vēlas savā darbā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Ekoskolu programmas atpazīstamākais elements ir starptautiskā Zaļā karoga balva, ko saņem tikai tās skolas, kas ilgstošā laika posmā spēj demonstrēt izcilas aktivitātes vides jomā. Latvijas Ekoskolas nosaukums un diploms ir nacionāla līmeņa balva skolām, kuras ir ceļā uz Zaļo karogu. Ikgadējais Ekoskolu apbalvošanas pasākums notiks nākamnedēļ, 25. septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Programmu Latvijā īsteno Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu. Vides izglītības fonds - www.videsfonds.lv, www.twitter.com/videsfonds Ekoskolas - www.draugiem.lv/ekoskolas Informāciju sagatavoja – Ieva Gedzuna ieva.gedzuna PIE zemesdraugi PUNKTS lv Ekoskolu programmas darbību Latvijā atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Vides izglītības fonda darbību finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija projekta „Zaļais izrāviens - Vides izglītības fonda darbības stiprināšana“ (projekta nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/100) ietvaros.
Ceļojošās darbnīcas “TĀSI TAISI” galvenais mērķis ir iepazīstināt skolēnus, skolotājus un bērnu vecākus ar vienu no senākajiem amatiem – bērza tāss apstrādi. Šī mērķa sekmīgai īstenošanai tika izvēlēta konkrēta mērķauditorija – skolēni, paredzot, ka viņi dalīsies savā jauniegūtajā pieredzē arī ar saviem ģimenes locekļiem, tādā veidā nododot informāciju tālāk. Sākoties jaunajam mācību gadam, katru mēnesi divas reizes darbnīcu vadītāji izbrauks uz kādu no Vidzemes novadu skolām un amatu mācības stundu ietvaros, iesaistot attiecīgos pedagogus, novadīs sagatavoto nodarbību. Apmācot mājturības un tehnoloģiju mācības skolotāju tiks nodrošināta iespēja pasniedzējam atkārtoti strādāt ar tiem pašiem skolēniem vai apmācīt jaunus audzēkņus. Nodarbības ievadā skolēni tiks iepazīstināti ar materiālu un tā apstrādes iespējām, kā arī piedāvāsim nelielu vēsturisku apskatu par materiāla izmantošanu senatnē. Darbnīcas norisināsies no septembra līdz decembrim dažādās Vidzemes skolās. Pirmā darbnīca norisināsies 24. septembrī Valmieras sākumskolā. Plānotās nodarbības notiks mājturības stundās ar mērķi iepazīstināt ar darbnīcu saturu arī amatu mācības skolotājus. Nodarbības rīko un vada amatnieki Madara Putna un Kaspars Zvirbulis. Darbnīcām pieteikties aicināts ikviena Vidzemes skola (skolēnu vecums 10 - 12 gadi). Projekta ietvaros paredzētas 6 darbnīcas bez maksas.
Projekts tiek realizēts „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programmas 2015” ietvaros. Informāciju sagatavoja: Madara Putna darbnīcu organizētāja un vadītāja “Augšlīgatnes” Līgatnes novads, Līgatnes pagasts, LV-4108 E-pasts: putna.madara PIE gmail PUNKTS com Karjeras nedēļai tuvojoties, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sociālajā tīklā Draugiem.lv ir izveidojusi interaktīvu un aizraujošu spēli “Atver profesiju durvis”. Sākot ar 14. septembri, tā jauniešus iepazīstina ar profesiju daudzveidību, izceļot specifiskās zināšanas, prasmes un personības īpašības, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi darbotos dažādās profesijās. “Jauniešu priekšstati par profesijām bieži vien ir nepilnīgi, iztrūkstot zināšanām par pienākumiem, ko veic konkrētu profesiju pārstāvji. Jaunieši ne vienmēr zina, kāda izglītība nepieciešama profesijā strādājošajiem. Mēs radījām šo spēli ar sacensības elementiem, lai jaunieši interaktīvā veidā iepazītu profesijas un uzzinātu par tām ko jaunu,” atklāj VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore Aleksandra Joma. Spēle veidota divos līmeņos. Pirmajā līmenī dalībniekiem ir jāatver astoņas profesiju durvis, uzminot profesiju pēc sniegtā apraksta. Savukārt otrajā līmenī jauniešiem būs jādodas uz Karjeras nedēļas pasākumiem, lai uzzinātu unikālo kodu, ko ievadīt spēlē, tā iegūstot papildu punktus. Aktīvākajiem un veiksmīgākajiem spēlētājiem būs iespēja saņemt vērtīgas balvas. Digitālā spēle „Atver profesijas durvis” vietnē www.draugiem.lv/viaa būs pieejama no 14. septembra. Spēles otrais līmenis būs atvērts no 7. oktobra. Par Karjeras nedēļu 2015 Karjeras nedēļa ir pasākumu cikls, kura laikā jauniešiem ir iespēja iepazīt un plānot savu nākotnes nodarbošanos, tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, apmeklēt uzņēmumus un karjeras konsultācijas. Tāpat jaunieši var piedalīties radošajās darbnīcās un konkursos, kā arī laimēt balvas. Šogad Karjeras nedēļa norisināsies vienlaikus 19 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Alūksnē, Saldū, Ogrē, Lielvārdē, Talsos, Dagdā un Preiļos. Karjeras nedēļu no 12. līdz 16. oktobrim organizē VIAA sadarbībā ar Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un izglītības pārvaldēm. To atbalsta Eiropas Komisijas programma Erasmus+ Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkla Euroguidance ietvaros. Pasākumu programma šajās pilsētās un novados pieejama interneta vietnē www.viaa.gov.lv/karjeras_nedela. Papildu informācija: Kristīne Keiča VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards apzinājis pašvaldību nostāju saistībā ar priekšlikumu to teritorijās izmitināt bēgļus. Lai gan daudzas pašvaldības noraidījušas iespēju uzņemt bēgļus savā administratīvajā teritorijā, sarunās tās ir paudušas izpratni par bēgļu jautājumu. Ministrs uzsver: “Pašlaik pašvaldībām trūkst detalizētas informācijas par to iespējamo lomu bēgļu uzņemšanā. To tiešā atbildība un pienākums primāri ir rūpēties par vietējo iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, turklāt pašvaldības ir atzinušas, ka bēgļu uzņemšanai tām nav pietiekamu finanšu resursu, lai veiksmīgi risinātu bēgļu izmitināšanas, sociālās palīdzības, izglītības un integrācijas problēmas, kā arī informētu iedzīvotājus par iespējamajām izmaiņām.” Lai pārrunātu šos jautājumus, ministrs Kaspars Gerhards ir ticies ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Andri Jaunsleini, LPS ģenerālsekretāri Mudīti Priedi un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Māri Kučinski. Atgādinām, ka pašvaldība ir vēlēšanu ceļā ievēlēta vietējā pārvaldes institūcija, kas strādā konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Savā teritorijā tai ir jānodrošina nozaru politikas realizācija tādā kompetenču līmenī, kā nosaka pašvaldības autonomās vai deleģētās funkcijas. Pašvaldība arī lemj, kā visefektīvāk izmantot finanšu līdzekļus, lai vietējos apstākļos realizētu politiku. Oskars Vizbulis Ministra padomnieks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel. 67026463 E-pasts: Oskars.Vizbulis PIE varam.gov PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||