Arhīva kalendārs

2015. gada 10. oktobrī pl. 15.00 Gaujienas tautas namā notiks koncerts „ MŪZIKAS SVĒTKI MANĀS MĀJĀS” , kurā novadnieku – vidzemnieku komponistu darbus izpildīs „ Vidzemes kamerorķestris”, kuru diriģēs LNO mākslinieciskais padomdevējs un diriģents -Andris Veismanis.

Koncerta solisti būs talantīgākie Gaujienas mūzikas skolas audzēkņi.

Šie patiesi būs svētki, jo šogad Gaujienas mūzikas un mākslas skolai aprit nozīmīga gadskārta -25 gadi.

Aicinām Jūs apmeklēt šos svētkus un gūt emocionālu baudījumu, ko sniedz mūzika un patiesi kvalitatīvs skaņdarbu izpildījums.

Ieeja koncertā ir bezmaksas.

Koncertu organizē: 

Biedrība „ Vidzemes Kamerorķestris”

Atbalsta:

Valsts Kultūrkapitāla Fonds

Vidzemes Plānošanas Reģions.

Informāciju sagatavoja: Dace Vilemsone

Jaunajā mēnesī aicinām iepazīties ar bibliotēkas pasākumu kalendāru. Kā arī Cēsu Izstāžu nams 30.jubilejas gada programmā apmeklētājiem piedāvā iepazīt cēsnieka Rituma Ivanova glezniecību personālizstādē KADRI. Izstāde apskatāma līdz 18.oktobrim.

Piektdien, 2.oktobrī, plkst.22.00 Fonoklubā diskotēku spēlēs DJ MārcisŠ.

Sestdien plkst.10.00 sāksies badmintona turnīrs “Cēsis – Hanzas pilseta”. Plkst.13:00 Edvarda Treimaņa-Zvārguļa mājas pagalmā notiks Dzejas dienu noslēgums - šogad pasākumā viesosies dzejnieki Agnese Ezerroze, Lauma Daugiša un Artūrs Ružs. Bijušā Cēsu Tautas teātra aktieru izpildījumā tiks izspēlēts dzejas uzvedums "Sirdsvārdi jeb jūtu karnevāls" ar Laumas un Artūra dzeju. Kā katru gadu - arī šogad būs iespēja skatīt grāmatu izstādi "Jaunumi Cēsu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības lasītavas krājumā". Plkst.18.00 Lekrings spēlēs pret FK Pārgauja. Plkst. 19.00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis” notiks koncerts “Mozart&Mozart, ar Elīnu Šimkus (soprāns), Sinfonietta Rīga, Rīgas Doma zēnu koris un diriģents Mārtiņu Klišānu. Savukārt Fonoklubā plkst.22.00 pie DJ pults būs Mārtiņš Pavasaris.

Svētdien plkst.17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā sāksies vokālās un ērģeļmūzikas koncerts ' ' Mūzika Karalienei' ' , tajā skanēs G. F. Hendeļa mūzika. Koncertā apvienojušies tādi jauni un jau pieredzējuši mākslinieki kā Līga Patmalniece , Ērika Jonīte (soprāni), Juris Vizbulis (tenors), Sigita Razminoviča (flauta), Matīss Smiltiņš (trompete), Lauma Akmene (ērģeles). Tajā pašā laikā Lekrings aizvadīs savu pēdējo spēli pirms EuroFloorball Cup, mājās uzņemot florbolistus no kluba FK Rīga.

Izstādes

25.09.-18.10.   Rituma Ivanova personālizstāde “Rāmji” Izstāžu namā

20.05.-30.10.   Vidzemes bruņniecība Latvijā 16.-19.gs. Jaunajā pilī

01.08.-31.12.  "Pulcējaties zem latviešu karogiem" Ruckas muižā

01.10.-14.10.   Enkaustika. Gleznas radītas bišu vaska tehnikā Mākslinieku plenērā Cēsīs 2015 Cēsu Centrālajā bibliotēkā

01.10.-31.10.   Modra Skrastiņa izstāde  Vaives Ceļmalas Izstāžu zālē "Kaķukrogā"

Trešdien, 30. oktobrī Cēsīs darba vizītes laikā viesojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Vizītes sākumā ministrs tikās ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem, vēlāk apmeklējot ēkas, kurās nepieciešami energoefektivitātes pasākumi, kā arī tikās ar Z(in)oo vadītāju Paulu Irbinu un devās uz Vides Risinājumu institūtu. Tikšanās laikā Cēsu novada pašvaldībā tika prezentēti pēdējā laikā paveiktie un plānotie darbi, kā arī apspriesti šī brīža aktuālie jautājumi. Gerhards galvenokārt bija ieinteresēts vides objektu attīstībā un energoefektivitātes attīstībā, kā arī tika iepazīstināts ar attīstības plāniem – par Cīrulīšu teritoriju, Vecpilsētas labiekārtošanu, stadiona būvniecību, degradēto teritoriju revitalizāciju, Stacijas laukuma izbūvi, publisko ēku siltināšanas nepieciešamību, kā arī skarts jautājums par atskurbtuves nepieciešamību.

Savukārt ministrs informēja par Eiropas Savienības fondu investīcijām 2014.-2020.gada plānošanas periodā, par finanšu avotiem energoefektivitātes paaugstināšanai ēkām, kā arī par Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2014. – 2020.gadam. Pēc diskusijas ar pašvaldības amatpersonām, notika tikšanās mediju pārstāvjiem, kur K.Gerhards atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto jauno Administratīvi teritoriālās reformas koncepciju.

Ministrs klātienē apmeklēja Cēsu Izstāžu namu, iepazīstoties ar ēkas klimata stāvokli. Apskatīja bijušās Cēsu Profesionālās vidusskolas telpas,  kur pašlaik darbojas kopā strādāšanas telpa “SKOLA6”. Ministrs piekrita, ka nepieciešami siltināšanas pasākumi, kā arī augstu novērtēja pašvaldības iniciatīvu attīstīt kopā strādāšanas telpu, tādējādi efektīvi izmantojot ēku un radot vidi, kur attīstīties radošiem cilvēkiem. Tāpat ministrs apskatīja arī citas publiskas ēkas, kurām nepieciešami energoefekttivitātes pasākumi – Cēsu Pastariņu pamatskolas telpas un bijušās Cēsu novada pašvaldības telpas Raunas ielā 4.

Pēc ēku apskates ministrs devās iepazīšanās vizītē uz Zinātnes centru “Z(in)oo” un Vides risinājumu institūtu.

Informāciju sagatavoja
Aleksandrs Abramovs
Cēsu novada pašvaldības
Komunikācijas speciālists
t. 64121677
aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv

29. septembrī pasaules lielākās starptautiskās izstādes “World Expo 2015” ietvaros rīkotajā Eiropas Pārtikas tūrisma nedēļā oficiāli tiks pasniegti Eiropas gastronomijas reģiona 2017 apbalvojumi. Rīgas – Gaujas reģiona vārdā šo titulu saņems Rīgas domes priekšsēdētaja vietnieks Andris Ameriks un Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētaja Vita Jermoloviča. 

Līdzās Rīgas-Gaujas reģionam titulu iegūs arī Orhūsa un centrālā Dānija un Lombardijas reģions Itālijā.

Jau ziņots, ka jūnijā Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs sadarbībā ar Gaujas nacionāla parka tūrisma klasteri, Siguldas novada domi, Valmieras pilsētas pašvaldību un Cēsu novada pašvaldību veiksmīgi prezentēja īpašu pasākumu un sadarbības programmas konceptu Wild at palate (Ar dabu šķīvī - latv.val), ko kopīgi realizēs 2017. gadā.

“Būtiski, ka šī projekta ietvaros sadarbojamies ar vairākām Latvijas pašvaldībām, kā arī piesaistītas vairākas citas organizācijas, asociācijas un uzņemēji. Domāju, ka Eiropas Gastronomijas reģions ir laba platforma, kā ne tikai pašiem apzināties un popularizēt gastronomiju savas valsts ietvaros, bet arī pastāstīt par to starptautiskā līmenī,” norāda Rīgas domes priekšsēdētaja vietnieks A.Ameriks.

“Pārtika un ēšanas kultūra pēdējos gados viennozīmīgi ir viens no Eiropas tūrisma konkurētspējīgākajiem virzieniem. Tradicionālā virtuve un izcils ēdiens tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem tūrisma insturmentiem daudzās Eiropas valstīs. Ceļojuma laikā arvien vairāk laika un līdzekļu tiek atvēlēti tieši ar gastronomiju saistītām aktivitātē, piemēram, apmeklējot meistarklases šefpavāru vadībā, dodoties īpašās ekskursijas uz vietējiem tirgiem, vakariņojot speciāli izmeklētās vietās utt. Tādējādi, protams, atbalstot  gan tūrisma, gan ēdināšanas nozares pārstāvjus,” skaidro RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.

Eiropas gastronomijas reģiona vispārējais mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti Eiropas reģionos, saglabājot vietējo ēdienu kultūru un tradīcijas, vienlaikus sekmējot gastronomisko jaunradi, vietējo ražojumu kvalitāti un vērtību, kā arī tūristu piesaisti reģionam.

Eiropas gastronomijas reģiona tituls ik gadu tiek piešķirts 2-3 tīkla reģioniem. Tīkla dibinātāji ir septiņi reģioni no dažādām Eiropas valstīm: Ziemeļbrabantes province Nīderlandē, Orhūsa un centrālā Dānija, Bergamo reģions Itālijā, Provansas-Alpu-Azūra krasta apgabals Francijā, Barselonas province Katalonijā, Miņjo reģions Portugālē un Rīga, Latvija.

Eiropas pārtikas nedēļu rīko Eiropas komisija un tā notiks no 28. līdz 30.septembrim. Tā tiek rīkota ar mērķi apvienot galvenos tūrisma sektora pārstāvjus – starptautisko organizāciju pārstāvjus, nevalsttiskās organizācijas, viedokļa līderus, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus, un diskutēt par pārtikas tūrismu Eiropā.

Par Rīgas Tūrisma Attīstības Biroju (RTAB)

2009.gada 28.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB). Tā dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija (ALTA). RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs.

RTAB dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem dibinātājiem aviosabiedrībai airBaltic, LVRA un ALTA - katram 10%. RTAB kā savas darbības un LIVE RĪGA zīmola vadmotīvu izvirzījis principu „Labi rīdziniekam - labi tūristam.“

Pirmdien, 5. oktobrī Burtnieku Ausekļa vidusskolas un Rencēnu pamatskolas skolēni kopā ar zinātniekiem no Vides risinājumu institūta (VRI) un Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) ielūkosies Burtnieka ezera barības ķēdē un pētīs klimata pārmaiņu izraisīto seku ietekmi uz ezera ekosistēmu.

Rūpējoties pašiem par savu veselību, nepieciešams apzināt un sakopt vidi sev apkārt. Burtnieku novadā ezers ir viens no lielākajiem dabas resursiem, taču tā veselības stāvokli būtiski ietekmē gan globālās klimata pārmaiņas, gan barības vielu ieplūde no lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām. Apzinoties, ka nākotnē šie procesi var ietekmēt ne tikai ezera, bet arī vietējo iedzīvotāju veselību, Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar VRI 2013.gadā uzsāka padziļinātu ezera stāvokļa izpēti un gudras ezera apsaimniekošanas stratēģijas izstrādi. Skolēniem būs iespēja iesaistīties šī gada izpētes posmā, kurā caur barības ķēdi pētnieki analizēs klimata pārmaiņu seku ietekmi uz ezeru.

Barības ķēde ir ezera mugurkauls. Tās struktūra un veselības stāvoklis lielā mērā ietekmē ezera ekoloģisko kvalitāti. Līdz ar to, lai noteiktu cēloņus paaugstinātai zilaļģu ziedēšanai  un krastu aizaugšanai Burtnieka ezerā, kā arī novērtētu , vai ezera veselības stāvoklis var kaitēt vietējo iedzīvotāju veselībai, zinātnieki veic detalizētu barības ķēdes izpēti.  Tās pētniecība kopumā noris sešos posmos – fitoplanktona (aļģu) un zooplanktona izpēte caur mikroskopiem; gliemeņu uzvedības analīze; zivju paraugu ievākšana; paraugu svēršana un mērīšana; kā arī zivju kuņģa satura izpēte.

Izpētes projekta ietvaros līdz nākamā gada maijam zinātnieki pētīs ne tikai Burtnieka, bet arī Alūksnes ezeru. Rezultāti visiem interesentiem būs pieejami projekta tīmekļa vietnē un pašvaldībās. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instruments un to līdzfinansē Vides risinājumu institūts un Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Projekta tīmekļa vietne pieejama: www.cycle.videsinstituts.lv

Informāciju sagatavoja:

Guna Dātava

Vides risinājumu institūts

E-pasts: guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv

Tālr. +371 26568947

www.videsinstituts.lv

5. oktobrī pulksten 17:00 aicinām uz tikšanos Madonas novada bibliotēkā. Tas būs otrais sarunu vakars, realizējot Madonas novada bibliotēkas projektu „Sarunu vakari Madonas novada bibliotēkā: Mēs tiekamies piektajā piecos” – atbalsts gūts projektu konkursā, kuru izsludināja un administrēja Vidzemes plānošanas reģiona „Latvijas valsts mežu” atbalstītā Vidzemes kultūras programmas 2015”.

Stāstu laiks kļuvis populārs daudzās kultūras jomās, realizējot šo projektu: Sarunu vakari bibliotēkā  – „Mēs tiekamies piektajā piecos!" – vēlamies noorganizēt mūsu reģiona iedzīvotājiem iespēju trīs vakarus (5.augustā, 5.oktobrī, 5.novembrī pulksten 17:00) pavadīt kopā ar interesantiem, radošiem, tepat Latvijā, un nu jau arī ārpus tās, atpazīstamiem cilvēkiem, kuri pārstāv dažādas kultūras jomas, ir 2015. gada jubilāri – 55 gadnieki, vienaudži, kuriem ir katram savs, bet arī kopīgs – šīs paaudzes stāsts. Kāpēc 55? Agrāk tā bija augstākā vērtējuma atzīme, spēkā ir teiciens: „Dzīvo uz pieci!”, vēl: – divas rokas – katrā pieci pirksti – sadarbībā veicam lielas lietas, satiekoties – sarokojamies, pieskaramies otram,  dodam un gūstam. 

Atmetot tēmas par sabiedriski politiskām norisēm, 5. augusta sarunvakarā ar optimismu un pozitīvismu devāmies kopīgā ceļojumā pa desmitgadēm, pa laika pieturām, uzzinot vairāk par Gundara Āboliņa un Ainara Mielava likteņiem, kuri arī savu stāstu sāka 1960. gadā. Paldies daudzajiem apmeklētājiem par interesi, par labajiem vārdiem! „Liels paldies par skaisto ceļojumu jaunībā! Labu ceļavēju arī turpmāk!”/Gundars Āboliņš/„Paldies! Bija ļoti aizkustinoši!” Sirsnībā – Ainars Mielavs.

Šoreiz mūsu viesi būs rakstniece Inguna Bauere un fotogrāfs Valts Kleins. Laipni gaidām ikvienu interesentu, protams, īpaši gaidīti atkal 55gadnieki.

Inguna Bauere būs iepriecināta satikt savu grāmatu lasītājus. Lai gan viņa ir dzimusi Cēsīs, mēs arī  Ingunu saucam par novadnieci, jo vairāk nekā desmit gadi nostrādāti Ērgļu profesionālajā vidusskolā. Viņas pacietību – meklēt rakstos – var tikai apbrīnot, jo nu jau daudzie kultūrvēsturiskie romāni („Lizete, dzejniekam lemtā”, „Ede, Pumpura sieva”, „Skolas Līze” u.c.) par to liecina. Varbūt tāpēc I.Baueres grāmatas tiek tik ļoti lasītas, lai rastu kopīgo redzējumu par kultūras norisēm vienā laikā un kultūrtelpā. Mūsu paaudzes literatūras stundās tika runāts, mācīts par katru personību individuāli, pietrūka vēstījums par personībām, kas dzīvoja, radoši strādāja, satikās, priecājās un izsāpēja dzīvi kopīgās Laika pieturās.  

Fotogrāfs Valts Kleins aktīvi piedalījies izstādēs Latvijā un ārpus tās.1980. un 1990. gados - pazīstams kā sociāli kritiskās dokumentālās fotogrāfijas pārstāvis. 1997. gadā V.Kleins nodibināja savu fotostudiju Secret Garden Studio un pazuda no mākslas fotogrāfijas skatuves, lai sevi veltītu tikai komerciālai fotogrāfijai. Tad atkal atgriezies ar izstādēm: „Patiesība un meli", „Mēs gribam - mēs vēlamies”. Valts sevi sauc par profesionālu sapņotāju, kurš – pretēji daudziem citiem –  nemīl atgriezties pagātnē. Viņš mēģinās paskatīties uz savu laiku caur fotogrāfijas prizmu. Laipni aicinām reģiona fotogrāfus, ikvienu šīs mākslas interesentu piedalīties sarunvakarā, gūt iespaidus, bagātināties.

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Radiņa – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre

Viens no būtiskākajiem sabiedrības pienākumiem vides saudzēšanā ir izlietotā iepakojuma nodošana otrreizējai pārstrādei, iesaistoties reģionā izveidotajā šķiroto atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Nošķirojot pārstrādei derīgos materiālus no kopējā ikdienā radītā atkritumu apjoma un nododot tos pārstrādei, tiek ietaupīti dabas resursi, uzlabojot apkārtējās vides stāvokli, kurš ilgtermiņā ietekmē arī katra cilvēka veselību.

Lai gan iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumi mēdz būt dažādi, šķirojot tiek novērsta ātra sadzīves atkritumu konteinera piepildīšanās, samazināts noglabājamo atkritumu apjoms, un ikvienam iedzīvotājam rodas iespēja maksāt mazāk par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Ļoti svarīgi ir arī samazināt otrreizējai pārstrādei derīgo materiālu konteineru piepildīšanās ātrumu. Lai to izdarītu, un tiktu gūta maksimāla atdeve no katra šķirotāja ieguldījuma, ir svarīgi ievērot dažas vienkāršas norādes. Pirmkārt - nenodot otrreizējai pārstrādei gaisu – pirms izmešanas PET pudeles, kastes un pārtikas dzērienu pakas ir jāsaplacina. Otrkārt: šķirojot dažādus pārtikas produktu iepakojumus, burkas, sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasas iepakojumus – jāpārliecinās, ka tie ir tukši un bez pārtikas un ķīmisko atkritumu piejaukumiem, lai sašķiroto materiālu būtu iespējams nodot tālākai pārstrādei.

Saplacinot iepakojumu, konteinerā iespējams ievietot 3 līdz 4 reizes vairāk materiāla. Ja konteineros tiks ievietoti saplacināti materiāli, būs iespēja izvairīties arī no sašķirotā novietošanas blakus konteineriem, kas ir aizliegts un rada nepievilcīgu skatu konteineru laukumos.

Uzziņai: SIA ZAAO savas darbības teritorijas 28 novados nodrošina izlietotā iepakojuma nodošanu EKO punktos, kuri sastāv no šķirošanas konteinera pāra (viens polietilēnam, PET pudelēm, metālam, sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojumam, papīram; otrs – pudeļu un burku stiklam) un EKO laukumos – vietās, kur var nodot padsmit materiālu veidus.

Informāciju sagatavoja:

Zane Leimane

SIA ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste

Rīgas iela 32, Valmiera, LV-4201

Mob.tālr.:26610013

E-pasts: zane.leimane PIE zaao PUNKTS lv

Twitter.com/zaao_lv

Draugiem.lv/zaao

www.zaao.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards šonedēļ ieplānojis tikties ar sociālajiem partneriem, lai uzsāktu plašākas diskusijas par sagatavotajiem priekšlikumiem administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanai, t.i., jauno Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) koncepciju.

Otrdien, 2015.gada 6.oktobrī, ministrs tiksies ar Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvjiem, tuvāko dienu laikā ar Latvijas Darba devēju konferederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem.

Ministrs K.Gerhards uzsver: “Lai uzsāktu kvalitatīvu diskusiju par turpmāko administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu Latvijā, esam sagatavojuši savu piedāvājumu – jaunu Administratīvi teritoriālās reformas koncepciju. Esam apņēmības pilni tikties un diskutēt ar partneriem, lai skaidrotu ieguvumus, ko sniegs pašvaldību apvienošana. Piemēram, uzņēmējiem, kuri vēlas realizēt investīciju projektus, nepieciešami partneri, kas var nodrošināt atbilstošu infrastruktūru. Ja pašvaldība to nespēs nodrošināt, nebūs arī darba vietu .”

“Diskusijas par šo jautājumu norisinājušās jau kopš 2010.gada, kad noslēdzās pirmā Administratīvi teritoriālās reforma. Secinājumi ir viennozīmīgi – pēdējā ATR nav nodrošinājusi vairāku būtisku uzdevumu veikšanu. Tā piemēram, vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas – iedzīvotāju skaits svārstās no 1000 līdz pat 24 000. Latvijā vēl joprojām ir daudz novadu pašvaldības, kurām ir nepietiekami nodokļu ieņēmumi, lai īstenotu efektīvu pārvaldi un nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos publiskos pakalpojumus”, piebilst ministrs.

Atgādinām, ka VARAM sagatavotā piedāvājuma jaunai ATR mērķis ir mazināt nevienlīdzību, uzlabot valsts pārvaldi un palīdzēt sekmīgāk un līdzsvarotāk attīstīties novadiem. Publiskai diskusijai tiek piedāvāti divi iespējamie pašvaldību turpmākās apvienošanās modeļi. Plašāk ar VARAM priekšlikumiem iespējams iepazītieshttp://ieej.lv/0me3u

Oskars Vizbulis

Ministra padomnieks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel. 67026463

E-pasts: Oskars.Vizbulis PIE varam.gov PUNKTS lv

Augusta beigās 11 ar Hanzas vēsturi cieši saistīti partneri apstiprināja pārrobežu sadarbības projektu HANSA (Ilgtspējīga jaunā Hanzas alianse). Projekta tapšanu nodrošina Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam atbalsts.

No 5.-11. oktobrim visi partneri dodas kopīgā ceļojumā aplūkojot visas projekta partneru Hanzas pilsētas, tai skaitā Straupi, Pārgaujas novadā. Viesus no 9 Hanzas pilsētām - Limbaži, Valmiera, Cēsis, Koknese, Kuldīga, Straupe, Pērnava, Vīlande, Visbija-, Vidzemes plānošanas reģiona un divus tūrisma ekspertus no Zviedrijas, Pārgaujas novada pašvaldība pie sevis uzņems 7.oktobrī.

Pulksten. 9:00 notiks partneru uzņemšana Lielstraupes pilī, Straupes Narkoloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Pētera Kuprēviča vadībā. Pēc kā sekos mācītājas Daigas Ummeres ekskursija uz Straupes baznīcu, kas tālāk gar dzirnavām vedīs uz Mazstraupes pili, ar kuru iepazīstinās Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa. No plkst. 10:15 Hanzas partneri tālāk aplūkos vēsturisko Piķiera namiņu Straupes centrā un tālāk dosies uz Ungurmuižu, kur tiks pasniegta liepziedu tēja un ar 18. gs. stāstu apvīts cienasts.

Hanzas partneru tikšanās laikā tiek pārrunāti HANSA projekta mērķi, kuri ir noteikti kā Hanzas zīmola attīstīšana un pilnveidošana atpazīstamībai noteiktos reģionos starptautiski. Papildus veidojot kopīgas tūrisma aktivitātes, radot jaunus tūrisma produktus un pakalpojumus, kas ietekmē noteikto teritoriju ilgstpējīgu attīstību.

Projekta koordinatore –Rudīte Vasile uzsver-, ka Pārgaujas novada pašvaldībai projekta ietvaros būs iespējas realizēt arī pasākumus, kas, mūsdienu interpretācijā, ļaus izpētīt, apzināties un izmantot esošās vēstures vērtības, kas saistītas ar bagāto Hanzas vēsturi novadā. Projekta realizācijas termiņš ir sākot no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 31.decembrim.

Informāciju sagatavoja:

Pārgaujas novada

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Stefānija Jančevska

E-pasts: stefanija.jancevska PIE pargaujasnovads PUNKTS lv

T: 26368154

Lai jauniešos raisītu interesi par profesiju daudzveidību un vēlmi tās tuvāk iepazīt, šodien Vecrīgā atklāta interaktīva instalācija “Atver profesijas durvis!”. Instalācija vizualizē konditora, mikrobiologa, ārsta, programmētāja, ugunsdzēsēja, modes dizainera un būvinženiera profesijas, ieskandinot Karjeras nedēļu, kas 20 Latvijas pilsētās norisināsies no 12. līdz 16. oktobrim.

Atklāšanas pasākumā simboliski durvis uz šīm profesijām atvēra septiņi profesionāļi, kas iedvesmoja jauniešus iepazīt dažādas profesijas.

Liene Zemīte, kafejnīcas „Lapsas Māja” īpašniece un konditore: „Jau skolas laikā jāsāk eksperimentēt un pamēģināt strādāt ne tikai jomā, kas pašam tobrīd interesē, bet paplašināt redzesloku, izmēģinot arī citas lietas. Pati jau bērnībā izmēģināju visdažādākās receptes. Tad sapratu, ka vēlos pati savu uzņēmumu un mērķtiecīgi studēju uzņēmumu vadību. Pašlaik nodarbojos ar savu sirdslietu un vadu uzņēmumu.”

Edgars Štrauss, grupas uzņēmuma SIA “RBSSKALS Būvvadība” valdes priekšsēdētājs, uzskata: “Katrā cilvēkā jau ir ielikts kodiņš, kas nosaka virzienu. Atšķirīgs ir tikai vecums, kurā cilvēks šo virzienu atpazīst. Nevajag izvēlēties darbu pēc tā, cik tajā var nopelnīt, jo nopelnīt var jebkurā profesijā - viss atkarīgs no cilvēka fiziskās un intelektuālās atdeves. Nav labo vai slikto profesiju, jo katrā darbā ir gan maize, gan garoza.”

Uzņēmuma “Accenture Latvia” vadītājs Maksims Jegorovs skaidro: “Jaunieši nereti atliek savas profesijas izvēli uz pēdējām klasēm, kas palielina iespēju, ka viņš var pārdomāt un pārtraukt studijas iecerētajā nozarē. Aicinu jauniešus un viņu vecākus ne tikai rūpīgi izvērtēt katra spēcīgākās puses, spējas un prasmes, bet arī rūpīgi izpētīt darba tirgu, lai virzītu bērnu attīstīties tajos virzienos, kas nākotnē būs perspektīvi.”

Savas profesijas durvis atvēra arī modes dizainere Natālija Jansone, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas ugunsdzēsējs glābējs (ūdenslīdējs) kaprālis Arnis Hofmanis, Latvijas Universitātes molekulārbioloģe Inese Čakstiņa un Rīgas Bērnu slimnīcas vadītāja un ārste Anda Čakša.

Līdzīgi kā instalācijā, Karjeras nedēļas pilsētās pasākumu norises vietās būs pieejamas karjeras tematikā noformētas durvis. Jaunieši ir aicināti fotografēties pie šīm durvīm un instalācijas Vecrīgā, kā arī ievietot fotogrāfijas sociālajos tīklos, lietojot mirkļbirku #AtverProfesijasDurvis, lai tādā veidā apliecinātu savu gatavību jau skolas laikā domāt par savu nākotnes profesiju.

Instalācija Vecrīgā Kaļķu un Vaļņu ielu krustojumā būs apskatāma līdz 16. oktobrim.

Par Karjeras nedēļu 2015

Šogad Karjeras nedēļas vadmotīvs ir “Atver profesijas durvis!”, galveno uzmanību veltot nākotnes profesijas iepazīšanai radošā un atraktīvā veidā.

Karjeras nedēļu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un izglītības pārvaldēm. To atbalsta Eiropas Komisijas programma Erasmus+ Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkla Euroguidance ietvaros.

Šogad Karjeras nedēļa norisināsies vienlaikus 20 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Alūksnē, Saldū, Ogrē, Lielvārdē, Talsos, Dagdā, Preiļos un Tukumā.

Pasākumu programma šajās pilsētās un novados pieejama interneta vietnē www.viaa.gov.lv/karjeras_nedela.

Fotogrāfijas no vides instalācijas atklāšanas: https://flic.kr/s/aHskmFgt57

Papildu informācija:

Kristīne Keiča

VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67785461, 28628088, e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv

Karīna Javtušenko,

Hauska & Partner

Karjeras nedēļas 2015 komunikācijas konsultante 

Tālr.: 67821691, 26562499; e-pasts: karina.javtusenko PIE hauska PUNKTS com

Otrdien, 2015. gada 6. oktobrī valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto kārtību, pienākumu atkritumu apsaimniekotājam, kurš vēlas atrakt slēgtu vai rekultivētu atkritumu izgāztuvi un pāršķirot tajā esošos visus atkritumus.*

Tiek noteikts, ka, pirms slēgtu vai rekultivētu atkritumu izgāztuvju atrakšanas, atkritumu apsaimniekotājam ir jāsaņem atkritumu pāršķirošanas atļauja (turpmāk – atļauja). Atkritumu apsaimniekotājiem, kuri ir saņēmuši iepriekš minēto atļauju, būs pienākums pāršķirot visus slēgtajā vai rekultivētajā atkritumu izgāztuvē apglabātos atkritumus. Noteikumi nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājam pirms atļaujas saņemšanas ir jāmaksā atbilstoša valsts nodeva.

Lai samazinātu administratīvo slogu, turpmāk pirms atļaujas izsniegšanas, vairs nebūs jāsaņem Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas atzinumu. Tāpat tiek precizēta atļauju izsniegšanas un anulēšanas kārtība, izsniegšanas termiņš, kā arī valsts nodevas apmērs atļauju izsniegšanai.

Lai veicinātu būvniecībā radušos atkritumu un bīstamo atkritumu pārvadātāju reģistrēšanos Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS) vai Bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BAPUS) ar noteikumiem tiek noteikta norma, ka būvniecības vai bīstamo atkritumu pārvadāšanas atļauja ir derīga tikai tad, ja atkritumu apsaimniekotājs trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās atļaujas izsniegšanas ir reģistrējies  BRAPUS vai BAPUS.

Vienlaikus noteikumos tiek iekļauta kārtība, kādā Valsts vides dienests reģistrē atkritumu tirgotājus un atkritumu apsaimniekošanas starpniekus.

*Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi MK 2011. gada 13. septembra noteikumos Nr.703 „Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību””

Sabiedrisko attiecību nodaļa 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
Tel.67026533
E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv

Valdība atbalsta 162,8 miljonu eiro ES fondu finansējuma piešķiršanu mācību vides uzlabošanai.

Ministru kabinets 29. septembrī izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" īstenošanas nosacījumiem - plānoto laika grafiku, atbalstāmajām darbībām, kā arī apstiprināja stratēģiskos priekšatlases kritērijus vispārējās izglītības iestādēm, kurās pašvaldības varēs veikt investīcijas mācību vides uzlabošanai.

Ziņojumā ir iekļauti ilgās diskusijās ar pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Reģionālo attīstības centru apvienību tapušie stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) investīcijas paredzētas mācību vides modernizācijai, lai ieviestu kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. ES fondu finansējums neaizstāj pašvaldību funkciju vispārējās izglītības iestāžu uzturēšanā un atbilst nosacījumiem par ES fondu atbalstu valsts ekonomikas attīstībai.

Informatīvais ziņojums sniedz rūpīgu esošā situācijas analīzi vispārējās izglītības iestādēs, vērtējot to piepildījumu demogrāfisko tendenču kontekstā.

Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divkārt - no 433 tūkst. 1995. gadā līdz 222 tūkst. 2014. gadā. Attiecīgi samazinājies arī izglītības iestāžu ēku un infrastruktūras noslogojums. Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2015. gada 1. septembrī nacionālās nozīmes attīstības centros - deviņās pilsētās - atrodas 26% vispārējās izglītības iestāžu un tajā mācās 53% skolēnu. Reģionālas nozīmes attīstības centros - 21 pašvaldībā - atrodas 31% vispārējās izglītības iestāžu un tajās mācās 21% skolēnu, savukārt pārējā Latvijas teritorijā (89 pašvaldībās) izvietotas 43% vispārējās izglītības iestādes, kurās mācās 26% skolēnu.

Finansējumu vairāk nekā 162,8 miljonus eiro (t.sk. ERAF finansējumu gandrīz 138,4 milj. eiro un nacionālo līdzfinansējumu vairāk nekā 24,4 milj. eiro) plānots sadalīt, 68 390 000 eiro novirzot mācību vides uzlabošanai deviņās lielajās republikas nozīmes pilsētās, bet 94 420 957 eiro - vispārējās izglītības iestāžu mācību vides modernizācijai ārpus nacionālas nozīmes centriem.

Plānots, ka 2023. gadā būs 100 līdz 115 pilnībā modernizētas vispārējās izglītības iestādes, prioritāri paredzot modernu mācību vidi kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanai, - ergonomiskas mācību telpas, inovatīvi IKT risinājumi un moderni dabaszinātņu kabineti. Papildus mācību vides modernizācijai ERAF investīcijas varēs izmantot arī vispārējās izglītības iestāžu sporta infrastruktūras un dienesta viesnīcu sakārtošanai. IZM ir aprēķinājusi, ka pēc projekta īstenošanas modernizēto infrastruktūru izmantos 45 600 skolēni.

Priekšatlases kritēriji skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu

Nacionālas nozīmes attīstības centros (9 republikas pilsētas):
1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija - piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji";
2. vidusskola - izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma);
3. pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) - izglītojamo skaits vismaz 200 un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma.

Reģionālas nozīmes attīstības centros (21 pašvaldība):
1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija - piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji";
2. vidusskola - izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 (novados, kas veido ES ārējo robežu - vismaz 200) un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma);
3. pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) - izglītojamo skaits vismaz 200 (novados, kas veido ES ārējo robežu - vismaz 150) un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma; ja pamatskola ir izveidota reorganizācijas rezultātā, pārveidojot vidusskolu par pamatskolu vai apvienojot divas izglītības iestādes, t.sk. ja šāda reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra;
4. sākumskola - izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra.

Ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (89 pašvaldības):
1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija - piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji";
2. vidusskola - izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM;
3. pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) - izglītojamo skaits vismaz 200 un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma;
4. sākumskola - izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada, veidojot stratēģisko partnerību ar citu blakus esošu pašvaldību.

Informācijas avots: http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1339-skolu-modernizacijai-bus-pieejami-162-8-miljoni-eiro

9. oktobrī, Pārgaujas novada, Straupes pagasta Plācī norisināsies pieredzes apmaiņas vizīte - “Mājamatnieku un mazo ražotāju sadarbība: priekšnosacījums veiksmīgai  attīstībai”. Vizītes laikā Pārgaujas novadā viesosies Lielvārdes novada pašvaldība, lai tiktos ar Pārgaujas novada biedrību “Vesels pilsētā un laukos” un Limbažu LPKS “Limbažu novada lauku labumi”.

Pasākumu plkst. 9.30 atklās Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Pēc tam biedrība “Vesels pilsētā un laukos” un “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte pastāstīs par paveikto Pārgaujas novada uzņēmējdarbības attīstībā, esošajiem sadarbības veidiem, galvenokārt biedrības dibināšanu, vīziju, mērķiem, problēmām un biedrībām pieejamajiem risinājumiem. Savā pieredzē sadarbībā ar biedrību un ieguvumiem no šādas sadarbības stāstīs arī novada uzņēmēja Z/S “Itreke” īpašniece Inta Ekerte.

Pēc plkst. 12.30 ievadvārdus teiks arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers, kam sekos Limbažu novada pieredze sadarbībā ar mazajiem uzņēmējiem un mājražotājiem, ar galveno uzsvaru uz kooperatīva LPKS “Limbažu novada lauku labumi” dibināšanu, mērķiem, vīziju, problēmām un risinājumiem, kā arī kooperatīva biedru uzņēmumu Z/S “Mazvēveri” (Skultes pagasts) un IK “Bellal” (Limbažu pagasts) pieredzes stāsti.

Pieredzes apmaiņas braucienu organizē SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Ogres nodaļa ar Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības atbalstu. 

Informāciju sagatavoja:

Pārgaujas novada

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Stefānija Jančevska

E-pasts: stefanija.jancevska PIE pargaujasnovads PUNKTS lv

T: 26368154

Skolēnu rudens brīvlaikā Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamentsEuroguidance programmas ietvaros organizē seminārus „Karjeras atbalsta pasākumu integrēšana vispārizglītojošās skolās”.

Uz divu dienu semināriem tiek aicināti klašu audzinātāji un mācību priekšmetu pedagogi, direktora vietnieki un pedagogi - karjeras konsultanti.

Semināros varēs iepazīties ar dažādām idejām un risinājumiem karjeras atbalsta integrēšanā pedagoģiskajā procesā. Dalībniekiem būs iespēja pilnveidot savas prasmes, lai motivētu skolēnus sākt pašizpēti, sekmētu skolēnu izpratni par savu personību un tās resursiem, veicinātu skolēnu atbildību par savu dzīvi (profesijas izvēli un izglītību), īpaši uzsverot metodes darbam ar skolēniem un jauniešiem, kas ir mācībās nemotivēti un pakļauti sociālās atstumtības riskam.

 Semināru norises vietas un darba programmas

Datums	Vieta	Programma
26. – 27.10.2015	Dobele, Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, Brīvības iela 28B
27. – 28.10.2015	Rīga, Valsts administrācijas skola, Raiņa bulvāris 4
27. – 28.10.2015	Rēzekne, Rēzeknes sākumskola, Kaļķu iela 12
29. – 30.10.2015	Daugavpils,  Daugavpils Vienības pamatskola, Ģimnāzijas iela 32

Nepieciešamības gadījumā par semināriem aicinām sazināties ar šādām kontaktpersonām:

• Dobelē - Sarmīte Dude, e-pasts: sarmite.dude PIE dobele PUNKTS lv
• Rīgā - Oļģerts Lejnieks, e-pasts: olgerts.lejnieks PIE iksp PUNKTS lv
• Rēzeknē - Ilona Stramkale, e-pasts: ilona.stramkale PIE rezekne PUNKTS lv
• Daugavpilī - Santa Čeirāne, e-pasts: ceirane PIE inbox PUNKTS lv

Lai aicinātu skolu jauniešus mērķtiecīgi un laikus plānot savu tālāko izglītošanos, nākotnes karjeru un profesiju, 20 Latvijas pilsētās šodien sākas Karjeras nedēļas pasākumi, kuru vadmotīvs šogad ir “Atver profesijas durvis!”. Pasākumus jau ceturto gadu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar pašvaldību izglītības pārvaldēm, kuru lokam šogad pievienojušās Lielvārde, Dagda, Talsi, Preiļi un Tukums.

“Profesionālās karjeras izvēle ir sarežģīts jautājums mūsdienu dinamiskajā laikā. Visbiežāk jauniešiem trūkst izpratnes par konkrētām profesijām un to ikdienu. Ne visas profesijas ir tik zināmas kā frizieri, viesmīļi, santehniķi un citi. Profesiju ir daudz, un ir svarīgi pazīt arī citas un meklēt savējo – vispiemērotāko, tāpēc Karjeras nedēļa ar savu daudzpusīgo pasākumu klāstu ir viens no veidiem, kā padarīt jauniešu izvēli informētāku,” atzīst VIAA direktore Dita Traidās.

Karjeras nedēļas pasākumi šonedēļ notiek arī Rīgā. Šodien Rīgas ielās dodas Karjeras nedēļas busiņš, kuru vadīs mūziķis un TV raidījumu vadītājs Jānis Strapcāns. Tas piestās pie Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas, Rīgas Franču liceja un Rīgas 49. vidusskolas, lai aicinātu skolēnus piedalīties Karjeras nedēļas pasākumos un atgādinātu, cik svarīgi par savu nākotnes profesiju domāt jau skolas laikā. 

Otrdien no plkst. 14:00 Vecrīgā, Kaļķu un Vaļņu ielas krustojumā, pie vides instalācijas “Atver profesijas durvis!” notiks “Ātrais randiņš ar profesionāli”, kurā jaunieši pavisam īsā laikā varēs iegūt priekšstatu par septiņām dažādām profesijām - modes dizaineri, pavāru, Nacionālo bruņoto spēku leitnantu, ārstu, programmētāju, dīdžeju un žurnālistu, kuras kā interesējošās profesijas balsojumā internetā izvēlējušies paši jaunieši.

Karjeras nedēļas laikā pasākumi notiek ne tikai jauniešiem, bet arī vecākiem. Piemēram, ceturtdien, 15. oktobrī, plkst. 18:00, Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā, Kaņiera ielā 15, notiks nodarbība, kurā vecāki varēs uzzināt, kā palīdzēt bērniem izvēlēties tālākās izglītības un profesionālās darbības jomu, kādi resursi tam pieejami.  

Karjeras nedēļas laikā Rīgā un pārējās pilsētās jauniešiem būs iespēja ne tikai tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, bet arī apmeklēt uzņēmumus un pašvaldības iestādes, kā arī saņemt karjeras konsultācijas vai mācīties izveidot savu CV. Jaunieši var piedalīties arī radošajās darbnīcās un konkursos, kā arī laimēt balvas.

Sociālajā tīklā Draugiem.lv VIAA lapā www.draugiem.lv/viaa ikvienam lietotājam pieejama interaktīva un izzinoša spēle “Atver profesijas durvis”, kurā var iepazīt dažādas profesijas un pelnīt papildu punktus, apmeklējot Karjeras nedēļas pasākumus. Savukārt Vecrīgā, Kaļķu un Vaļņu ielu krustojumā, apskatāma Karjeras nedēļai veltīta instalācija “Atver profesijas durvis!”, kur ikvienam ir iespēja iejusties septiņu dažādu profesiju tēlos.

VIAA veiktās jauniešu aptaujas dati liecina, ka 40% jauniešu nākotnes profesiju izvēlas, balstoties uz teorētiski un attālināti iegūtām zināšanām. Tikmēr 77% atzīst, ka labāk nākotnes profesiju iepazīt praktiskā veidā, tomēr realitātē jauniešiem trūkst iespēju vai pašiniciatīvas šīs iespējas izmantot. Karjeras nedēļa uz to aicina gan skolās, gan ārpusskolas aktivitātēs.

Par Karjeras nedēļu 2015

Karjeras nedēļu no 12. līdz 16. oktobrim organizē VIAA sadarbībā ar Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un izglītības pārvaldēm. To atbalsta Eiropas Komisijas programma Erasmus+ Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkla Euroguidance ietvaros.

Šogad Karjeras nedēļa norisināsies vienlaikus 20 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Alūksnē, Saldū, Ogrē, Lielvārdē, Talsos, Dagdā, Tukumā un Preiļos.

Detalizēta pasākumu programma 20 pilsētās pieejama vietnē: www.viaa.gov.lv/karjeras_nedela. 

Papildu informācija:

Kristīne Keiča
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67785461, 28628088
e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv

Karīna Javtušenko
Hauska & Partner
Karjeras nedēļas 2015 komunikācijas konsultante
Tālr.: 67821691, 26562499
e-pasts: karina.javtusenko PIE hauska PUNKTS com

Līdakas ar ārēji redzamām potenciālām slimības pazīmēm, kas izpaužas kā bojājumu izraisīti plankumi uz to ādas, Latvijas ezeros novērotas jau vairākus gadus. Pēdējo mēnešu laikā ir saņemtas ziņas un fotogrāfijas par dažu šādu zivju atrašanu arī Burtniekā. Cilvēki raizējas, bet nezina, vai pamatoti, tāpēc situāciju skaidrot un ieteikumus, kā rīkoties, ja šādas zivis tiek atrastas vai noķertas, tika lūgts ihtiopatoloģijas pētnieks un veterinārārsts Mārcis Ziņģis.

M. Ziņģis skaidro: “Sākotnēji katrā konkrētā gadījumā ir jāsaprot, vai jāceļ panika, ja tā ir viena vai dažas zivis lielā ezerā (cilvēki nereti pārspīlē). Beigtas, uzpeldējušas zivis vējš var atpūst vienā vietā no ļoti liela apgabala un var likties, ka ir notikusi zivju masveida bojāeja. Šādu klīnisko ainu (slimības izpausme, vizuālās izmaiņas, apsārtumi, čūlas utt.) var radīt gan bīstamas infekcijas slimības, gan apkārt esošā nosacīti patogēnā mikroflora pie noteiktiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Ļoti rūpīgi būtu jāapskata skartā vieta, vai tur nav bijusi rēta, jo tā visbiežāk kalpo kā infekcijas vārti. Ap galvu un mutes dobumā rētas var radīt āķi makšķerēšanas gadījumā, ja zivs noraujas vai tiek atlaista. Tās var radīt plēsīgie putni un dzīvnieki, kā arī vēl lielākas plēsīgās zivis. Noteikti jāņem vērā ūdens temperatūra. Vasarā, siltā laikā, infekcijas draudi ir daudz lielāki, baktēriju attīstībai labvēlīgu laika apstākļu dēl, tāpēc process notiek daudz straujāk. Turpretī zemas temperatūrā viss var ilgt un attīstīties hroniski ilgu laiku. Tas jāņem vērā, lai noteiktu primārās problēmas ietekmes laiku. Labāk šādu zivi ir apskatīt speciālistiem, vēlams svaigā veidā vai atdzesētā, vai, ja tā to nav iespējams saglabāt, tad sasaldētā. Lai noteiktu infekcijas ierosinātāju, būs nepieciešamas laboratoriskās analīzes, ko veic pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijās (parazitoloģija, mikrobioloģija, virusoloģija, histoloģija). Lai palīdzētu saprast kopējo ainu, kā rīkoties, pirms vai pēc laboratorisko analīžu veikšanas, var vērsties institūta Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļā pēc padoma.”

Pagaidām Burtnieku novada pašvaldībā nav saņemtas oficiālas sūdzības par šādām zivīm, taču pašvaldība ir ieinteresēta risināt radušos situāciju un noskaidrot lietas apstākļus. Lūdzam visus, kuri noķer vai atrod zivis par kurām varētu rasties aizdomas, ka tās ir slimas, zvanīt Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākajam inspektoram uz makšķerēšanas licencēs norādīto tālruņa numuru (22017227), ziņot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai vides pārvaldei vai Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldē Valmierā.

Informāciju sagatavoja:

Raimonds Indrāns

Burtnieku novada pašvaldības

Domes priekšsēdētāja vietnieks

Tālr.: 29107515, e-pasts: raimonds.indrans PIE burtniekunovads PUNKTS lv

1.decembrī SIA “VTU Valmiera” apritēs 70.gadskārta. Viena no jubilejas gada aktivitātēm ir grāmatas izdošana, kurā apkopoti gan svarīgākie notikumi uzņēmuma vēsturē, gan vairāki atmiņstāsti.

Tā kā 60 gadu jubilejā izdotajā grāmatā plaši un pamatīgi pētīta uzņēmuma vēsture, šogad izdotajā darbā 17 nodaļās lasāms par pēdējās desmitgades svarīgākajiem notikumiem. Tie papildināti ar 17 atmiņstāstiem, kas krietni pārsniedz desmit gadu robežu. Tāpat arī grāmatā lasāmi 70 interesanti uzņēmuma vēstures fakti no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kā arī skatāmas fotogrāfijas, kuru uzņemšanas laika nogrieznis ir no 1945. līdz 2015.gadam.

Lai taptu apraksti par desmitgades svarīgākajiem notikumiem, stāstnieku lomu uzņēmās SIA “VTU Valmiera” darbinieki. Lasāms par svarīgāko šī laika līgumu, bez kura nebūtu iespējams veikt tagad jau tik ierastos starppilsētu maršrutus, un par to, cik ļoti šim projektam paredzēto dokumentu nogādāšana Rīgā līdzinājās asa sižeta filmai; vai kāds vēl atceras dzelzs kastītes, kas caurumoja talonu un pēc tām dzeltenas elektroniskas iekārtas; līderi jauniegādāto autobusu marku ziņā ir Mercedes-Benz spēkrati, lai gan Volvo firmas autobusi šajā desmitgadē ir tikai par vienu mazāk; iespējams, daudzi nezina, ka katru vakaru autobusus sagaida, iztīra un uzspodrina trīs darbinieki; SIA “VTU Valmiera” ir viens no retajiem uzņēmumiem mūspusē, kurā ir štata vienība – medmāsa; daudz svecīšu pūsts arī uzņēmumu filiāļu tortēs: Valkas autoosta sasniegusi 50 gadu slieksni, Rūjienas – 60, savukārt Smiltenes – 55; Valmieras autoostas rekonstrukcijā vērojamas interesantas sakritības ar autoostas būvniecību: rekonstrukcija sākās aprīlī, bet šajā mēnesī pirms gandrīz 60 gadiem likts ēkas pamatakmens, atjaunotā autoosta durvis vēra oktobrī, šajā pašā mēnesī 1957.gadā pasažieri pirmo reizi pārkāpa jaunuzceltās autoostas slieksni – šie un vēl daudzi citi notikumi aprakstīti grāmatā.

Savukārt atmiņstāstus uzticēja lielākoties uzņēmuma bijušie darbinieki, no kuriem vecākais ir 93 dzimšanas dienas nosvinējis kungs. Viņu stāstītais ir ne tikai interesants, bet arī aculiecinieku pieredze par pavisam citiem laikiem. Piemēram, Augēnijs apguvis dažādus trikus, lai uz tolaik sliktajiem ceļiem savaldītu autobusu ar ierobežotām tehniskām iespējām, Romāns stāsta, ka ziemā, kad ceļi bija slideni un apputināti, nebija nekas neparasts, ka pasažieri palīdzēja iestumt noslāpušu autobusu, Roberts strādājis uzņēmumā laikā, kad Valmierā dzīvojamās ēkas tikai sāka būvēt, tāpēc, ja nebija vieta kopmītnē, kāda nakts bija jāpārlaiž arī autobusā, Pēteris ticis politiski vajāts, tāpēc uzņēmumā nostrādājis vien divus gadus, kuros tomēr paspējis pabeigt vairākus vērienīgus būvniecības projektus, Mārtiņš, kurš remontzonā nostrādājis no 1959. līdz 2000.gadam, atpazīst katru tā laika transporta detaļu un zina, kā novērst bojājumus, Miervaldis atceras, ka no rūpnīcas vestajiem autobusiem skrūves jau pa ceļam sākušas birt ārā, viss bijis jāpārtaisa, Andris, vadot uzņēmuma smagās mašīnas, piedalījies vairākos svarīgos būvprojektos, piemēram, Kocēnu kalna norakšanā, tilta būvniecībā pār Gauju apvedceļā netālu no Vidzemes slimnīcas u.c., Līga atceras, kāds uzņēmums izskatījās bērna acīm, jo pēc skolas devusies pie mammas,  kura tur strādājusi – rācijas automašīnās, autobuss HBI (Haču Biķ Ikarusam), rokas, kas smaržo pēc autoremonta, krāsainas ampulas medpunktā un citas brīnumainas lietas, Sandra pastāstīja, kā autobusa vadītājs, kurš, iebraucot autoostā 20 minūtes pirms laika, izglābis viņas dzīvību, Valtera Aleksandra, kurš deficīta laikos devies uz rūpnīcām citās valstīs un apmaiņas ceļā gādājis rezerves daļas, darbs līdzinājās dārgumu mednieka piedzīvojumiem, Ilgas pirmā darba mašīna bija bez stikla tīrītājiem, bez siltuma krāsniņas, bez aizmugures skata spoguļa un pat bez pagrieziena rādītājiem, ja gribēja nogriezties, bija jāizbāž pa logu roka un jāparāda virziens, Juris ne tikai spēj salabot autotehniku un izgudrot jaunas uzpariktes, viņš arī fotogrāfijās un videofilmās iemūžinājis uzņēmuma svarīgos brīžus, Raitim autobusa vadīšana bija sirdsdarbs, turklāt viens no dēliem piedzima dienā, kad Raitis sāka strādāt uzņēmumā, Sandra piedzīvojusi gan lētas degvielas, gan tās deficīta laikus, turklāt var pastāstīt, ka benzīns ir zaļganā krāsā, dīzelis - vasarā dzeltenīgs, bet ziemā – bezkrāsains, Dzidra atceras, ka, būdama konduktore, bieži aprunājusies ar pasažieriem, turklāt zinājusi ne tikai visas pieturvietas, bet arī lauku maršrutos pasažieru vārdus.

Grāmatas atvēršanas svētki gaidāmi laikā, kad uzņēmums atzīmēs jubileju – novembra beigās. Tā kā tā būs izdota ierobežotā skaitā, interesentiem grāmata būs pieejama Valmieras integrētajā bibliotēkā.

Par uzņēmuma vēsturi no 1945. līdz 2005.gadam iespējams lasīt pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā “”VTU Valmiera” 60”.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl vienu jauno ES fondu atbalsta programmu „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai”. 

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos. Programmai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 21,7 milj. euro. 

Programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt ražošanas telpu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām. 

Projekta iesniegumus varēs iesniegt:

1. apstrādes rūpniecības komersanti, lai izveidotu ražošanas telpas savām vajadzībām;
2. komersanti, kuri nodarbojas ar industriālā nekustamā īpašuma iznomāšanu un izveidotās telpas iznomās apstrādes rūpniecības mazajiem un vidējiem komersantiem.

Projektus varēs īstenot republikas un novadu pilsētās, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2015. gada sākumā bija vismaz 10 000 cilvēku, vai 10 km attālumā no šo pilsētu robežas. 

Maksimālais ERAF finansējums vienam projektam ir 1,3 miljoni euro. Lai nodrošinātu investīciju vienlīdzīgāku sadali Latvijas teritorijā, sākotnēji paredzēts atbalstīt pa vienam projekta iesniegumam katrā pilsētā, kas atbilst programmas nosacījumiem, un atlikušais finansējums tiks piešķirts nākamajiem projekta iesniegumiem ar augstāko punktu skaitu katrā pilsētā. 

Lai varētu saņemtu ERAF līdzfinansējumu, projektu īstenotājiem būs jānodrošina, ka izbūvētajās, rekonstruētajās vai renovētajās ražošanas telpās ir uzsākta ražošana apstrādes rūpniecībā, kā arī radītas jaunas darbvietas. 

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir iesniegti izskatīšanai ES fondu uzraudzības komitejas apakškomitejā 2015.gada 29.oktobrī.

Ministru kabineta noteikumu projektu un vērtēšanas kritēriju projekts publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā: https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/normativo_aktu_projekti/

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193; E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv

Web: www.em.gov.lv; Twitter: @EM_gov_lv

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

9. oktobrī Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē norisinājās Alūksnes uzņēmējdarbības atbalsta centra atklāšanas diskusija “Investīciju nozīme reģionu ekonomiskās izaugsmes veicināšanai”.

Diskusija iesākās ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Artura Dukuļa uzrunu, kurā priekšsēdētājs izteica gandarījumu par to, ka Alūksnē būs telpas, kur uzņēmējiem pulcēties un organizēt tikšanās un konferences.

Pēc Alūksnes domes priekšsēdētāja savu uzrunu uzņēmējiem teica Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kurš neslēpa sajūsmu par renovēto Alūksnes Kultūras centra ēku, kurā paredzētas telpas arī uzņēmējdarbības atbalsta centram. Viņš novēlēja Alūksnes novada uzņēmējiem izmantot iespējas, ko sniedz jaunā ēka.

Ar prezentāciju par pašvaldību iespējām reģionu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā diskusijā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības Ministra padomnieks Jānis Eglītis. Savā prezentācijā galveno uzmanību viņš vērsa uz vienu no jaunā plānošanas perioda struktūrfondu finansējuma piesaistes avotiem - specifisko atbalsta mērķi 3.3.1., kurš paredz palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.

Savā pieredzē ar klātesošajiem dalījās arī Latgales Uzņēmējdarbības centra vadītājs Vladislavs Stankevičs. Viņš stāstīja, ka viņa vadītā iestāde galvenokārt nodarbojas ar konsultāciju sniegšanu uzņēmējiem dažādos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos, kā, piemēram, Eiropas Savienības atbalsta programmu piesaiste. Viņš aicināja Alūksnes novada uzņēmējus aktīvi izmantot iespējas, ko sniedz jaunās telpas, kā arī konsultēties ar pašvaldības uzņēmējdarbības speciālisti jautājumos par pašvaldības un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Diskusijas pirmo daļu ar savu prezentāciju noslēdza Vidzemes plānošanas reģiona  projektu vadītājs un Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera koordinators Kristaps Ročāns, kurš uzņēmējus un pašvaldības pārstāvjus iepazīstināja ar investīciju politiku Vidzemes plānošanas reģionā.

Diskusijas otrajā daļā ar pētījuma “Uzņēmējdarbība reģionos Latvijā” rezultātiem iepazīstināja Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis. Viena no galvenajām šī pētījuma atziņām bija, ka darba tirgū turpina sarukt kvalificētu darbinieku skaits.

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, savukārt, prezentēja klātesošajiem uzņēmējiem, valsts institūciju un organizāciju pārstāvjiem investīciju piesaistes iespējas Alūksnes novadā.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Investīciju  projektu departamenta direktora pienākumu izpildītāja Anete Valtere informēja par sadarbības iespējām ar LIAA ārvalstu investīciju piesaistē.

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas vadītājs Juris Sleņģis aicināja sanākušos uzņēmējus uz sadarbību un stāstīja par LRTK piedāvātajām atbalsta iespējām uzņēmējiem, kā arī par iespējām, kas paveras iestājoties šajā organizācijā.

Ar prezentāciju diskusijā uzstājās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas Padomes loceklis Arkādijs Suškins, kurš informēja klātesošos par LDDK darbu uzņēmējdarbību atbalstošas vides veidošanā.

Diskusijas nobeigumā Profesionālās izglītības un karjeras centra “Smiltenes tehnikums” Alsviķu struktūrvienības vadītāja Anita Palma, kura teica paldies uzņēmējiem par sadarbību, organizējot audzēkņiem prakses vietas, kā arī aicināja uz turpmāku sadarbību.

Diskusiju noslēdza uzņēmēju un viesu iepazīšanās ar Uzņēmējdarbības atbalsta centra un Kultūras centra telpām, kā arī sarunām neformālā gaisotnē. Diskusiju vadīja Zaļo tehnoloģiju inkubatora vadītājs Oskars Priede.

Druvis Mucenieks

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi 64381503, 26456644

www.aluksne.lv

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kuri ved uz skolām un slimnīcām.

“Ziemas periodā ir jāgādā, ka skolēni tiek droši nogādāti līdz skolām, bet slimnieki un ātrās medicīniskās palīdzības transports var nokļūt līdz slimnīcām. Reģionos uz šīm iestādēm bieži vien ved ne tikai galvenie autoceļi, bet arī B un vēl zemākas klases ceļi. Šiem ceļu posmiem ziemā būs jānodrošina preventīvā uzturēšana ,” uzsver Matīss.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” būs arī jāizvērtē, vai ir kādi C klases autoceļi, kas nodrošina nokļūšanu uz skolām un slimnīcām, un kuriem tamdēļ arī jāpievērš pastiprināta uzmanība ziemas periodā.

Tāpat kā gada sākumā, arī šajā ziemas periodā preventīvā kaisīšana būs jānodrošina uz A un A1 klases autoceļiem, kas pārsvarā ir valsts galvenās nozīmes autoceļi.

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikacijas PIE sam.gov PUNKTS lv

Aizgājušajā nogalē Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas jaunieši rīkoja akciju “Ezīša miga”, kuras laikā jauniešu ideju īstenošanai noziedoti 336 eiro un 70 centi! Tepat, Valmieras centrā vairāk kā 300 akcijas dalībnieki izvēlējās savus laimīgos čiekurs no Ezīša groza un ieguva dažādus labumus!

Jauniešu ideju laboratorija saka lielu paldies ikvienam, kas nāca un piedalījās akcijā “Ezīša miga”! Un vēl sirsnīgs paldies visiem ezīša migas palīgiem - laiprieks.lv un Kultūras centram, kā arī Valmieras Drāmas teātrim, Vidzemes Olimpiskajam centram, Valmiermuižas alus darītavai, “Valmiera/ORDO”, lauku mājai “Lantus”, fotogrāfam Emīlam Vanagam, uzņēmumam “HARDEX Baltic”, ziedu salonam “Amarillis”, “Baltic Data”, Guntaram Aizupietim, apdrukas veikalam “T-Bode”, “Lēti apģērbi”, kas kopīgi bija sarūpējuši četru simtu dažādu rudens labumus!

Pateicoties lielajam “Ezīšu migas” atbalstītāju skaitam, ar dažādām labumiem tika iepriecināti pilnīgi visi akcijas dalībnieki! VNF Jauniešu ideju laboratorija īpaši priecājās arī par tiem nedaudzajiem apmeklētājiem, kas vienkārši esot vēlējušies noziedot jauniešu labajiem darbiem!

Kā jau iepriekš minēts, iegūtos eiro ežu migā neliksim, tās nonāks VNF jauniešu “krājkasītē”. Jau nākamgad jaunieši šos eiro varēs iegūt savu ideju īstenošanai Valmierā un apkārtējos novados. Līdzīgos VNF JIL konkursos līdz šim īstenotas 25 jauniešu idejas - izveidoti neformāli atpūtas stūrīši, labiekārtota apkārtējā vide, rīkotas iedvesmojošas tikšanās ar populāriem cilvēkiem, brīvdabas kino vakari un vēl daudz kas jauns un interesants.

Akcija “Ezīša miga” ir viens no veidiem, kā fonda jaunieši piesaista finanses pašu rīkotajiem ideju konkursam “Jaunieši dod iespēju jauniešiem”, kas atbalstīs jauniešu projektu idejas Valmierā, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Burtnieku, Beverīnas un Kocēnu novados. Līdz šim VNF JIL jaunieši paši ir radījuši un pret ziedojumiem mainījuši pašu veidotus galda kalendārus, atstarotājus, pieskatījuši bērnus pasākumos un rīkojuši Valmieras viesiem izklaidējošas aktivitātes.

Papildu informācija:

Gundega Siliņa, VNF Jauniešu ideju laboratorijas koordinatore

Tālrunis: 27820430; e-pasts: laboratorija PIE vnf PUNKTS lv

http://www.vnf.lv

.oktobrī Valmieras Drāmas teātra telpās norisinājās gadskārtējā konference “Dzimtsarakstu loma tieslietu sistēmā”.

Pirmā šāda veida konference notika 2014.gadā Rīgā, akcentējot partnerattiecības un dzimtsarakstu nodaļu pieredzi laulības un ģimenes institūta stiprināšanā.

Šogad konferenci Valmierā atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. Tāpat klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas (LR) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Savukārt LR Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina informēja klausītājus par dzimtsarakstu sistēmas attīstības aktualitātēm. 

Konferencē uzstājās dažādu jomu speciālisti, kuru mērķis bija pievērst uzmanību aktuāliem jautājumiem dzimtsarakstu un ar tiem saistītām jomām. Tika runāts par dzimtsarakstu sistēmas attīstības aktualitātēm, tiesiskā statusa noteikšanu, reģistrējot bērna dzimšanu, tāpat tika runāts par personvārdu atveidi un pareizrakstību, kā arī par bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļu sadarbību.

Noslēdzošajā daļā diskusijas par bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbību vadīja Valmieras bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes loceklis Andris Alpeus. Viņa prezentācijas laikā izkristalizējās populārākie bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbības veidi – lēmumu pieņemšana par bērna vārda, uzvārda vai tautības ierakstu, kā arī lēmumu pieņemšana par nepilngadīgajiem, kuriem nepieciešams dot atļauju stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Savas uzstāšanās laikā A.Alpeus analizēja  arī esošo bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbības procesu, kopīgās sadarbības sfēras, vienlaikus arī rosināja diskusijas par alternatīva sadarbības modeļa ieviešanu.

Būtiski, ka konferences laikā kopīgi ar dzimtsarakstu nodaļu pārstāvjiem tika rastas atbildes problēmjautājumiem, lai uzlabotu turpmāko darbu.

Vēsture:

Latvijā līdz 1921.gadam laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus uzturēja baznīca, savukārt dzimtu vēsture tika glabāta baznīcas grāmatās. Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1921.gadā izsludināja likumu "Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”. Pieejama informācija, ka 1921.gadā Latvijā tika veidotas dzimtsarakstu nodaļas, kas "Vakareiropā" darbojās jau sen. Pirmo dzimtsarakstu nodaļu - Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kas atradās Šķūņu ielā 11, atklāja tieslietu ministrs Rūdolfs Benuss 1921.gada 2.maijā. Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļa dibināta nedaudz vēlāk - 1921.gada 1.jūlijā. Pirmā vieta, kur šī institūcija atradās, bija Rāte (šobrīd Valmieras Drāmas teātra administratīvā ēka). Kopš dibināšanas pirmsākumiem uzraudzība pār dzimtsarakstu nodaļām piederējusi tieslietu ministram.

Termins "Dzimtsarakstu nodaļa" ir cēlies no termina "Dzimtu saraksti". Šādi Dzimtu saraksti ir bijuši Francijā jau kopš Napoleona laikiem, savukārt Vācijā ir bijušas Ģimenes grāmatas. Dzimtu saraksti tika veidoti grāmatās, kurās ierakstīja visu dzimtu.

Informāciju sagatavoja:

Liene Zālīte
Valmieras pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob. tālr.: 22464113

Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos kļuvusi par laureātu Latvijas Dizaineru savienības konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2015″ Vides dizaina kategorijā “Vides labiekārtojuma objekti un ārtelpas vizuālās komunikācijas objekti”. Neikenkalna dabas koncertzāle konkursā saņēmusi arī simpātiju balvu no Sadolin.

Balvas konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2015″ tika sadalītas sešās dizaina nomināciju kategorijās - "Interjera dizains", "Vides dizains", "Rūpnieciskais dizains", "Modes un tekstila dizains", "Grafikas dizains" un "Foto dizains". "Gada balva dizainā" tiek pasniegta jau divdesmito gadu pēc kārtas. Ar laureātu sarastu var iepazīties ŠEIT.

Neikenkalna dabas koncertzāle izveidota 2014. gadā. Koncertzāles projekta autors ir arhitekts Uģis Šēnbergs, būvdarbus veica SIA “Ekers”. Dabas koncertzāle, kas ir Latvijā vēl nebijis projekts, ir veidota atšķirīgi no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm. Vietas unikālās akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Skatītāju vietas izvietotas arī Mazbriedes upes pretējā krasta nogāzē, uz kuru ved pontonu tilts pār upi. Estrādes vidi atraktīvi atdzīvina vides mākslas objekti “Sidraba birzs” un “Skaņu birzs”, kurus veidojis mākslinieks Ivars Mailītis. Šovasar Neikenkalna dabas koncertzālē norisinājās vērienīgi pasākumi – Vidzemes dziesmu diena un starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2015”.

Jāpiemin, ka šī gada pavasarī Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Latvijā vienīgās būvniecības nozares profesionālo organizāciju skatē ieguva 1. vietu konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2014″ nominācijā “Ainava”.

Informāciju sagatavoja: 

Eva Eglīte

Attīstības nodaļas vadītāja

Kocēnu novada dome
Tālr.: 642 07683

E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv">eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv
www.kocenunovads.lv

Otrdien, 27.oktobrī plkst. 10:00 Cēsu pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” aicina tūrisma uzņēmējus pulcēties uz rudens tikšanos Ruckas muižā.

Cēsu pilsētas un apkārtnes tūrisma uzņēmēju sanākšanas galvenās tēmas būs pasākumi, gastronomija un serviss tūrisma kontekstā. Tikšanos ievadīs Ruckas muižas saimniece Ieva Goba pastāstot par mākslas rezidenču centra attīstību, savukārt Cēsu Kultūras centrs uzņēmējus iepazīstinās ar „Cēsīm 810” svinību iecerēm, uzklausīs ierosinājumus.

Jau izziņots, ka Rīgas – Gaujas reģions ar konceptu „Ar dabu šķīvī” 2017. gadā būs viens no Eiropas gastronomijas galamērķiem. Kādas iespējas un izaicinājumus tas varētu radīt prezentēs Rīgas tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua, savukārt restorāna „Izsalkušais Jānis” saimnieks Guntars Kāpostiņš dalīsies pieredzē „dabas garšas” īstenošanā.

Uzņēmēja, Mg.oec. Jolanta Sausiņa, savā prezentācijā akcentēs servisa un kvalitātes līmeņa lomu tūrisma pakalpojumu sniegšanā. Tikšanās noslēgumā Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra vadītāja Andra Magone informēs par nākamā gada mārketinga aktivitātēm un sadarbības iespējām.

Dalībnieku pieteikšanās līdz 2015. gada 24. oktobrim plkst. 17:00, rakstot uz e-pastu info PIE cesis PUNKTS lv vai zvanot pa tālruņiem 64121815, 28318318.

Programma

09:40 – 10:00   Ierašanās un reģistrēšanās Ruckas muižā, Piebalgas iela 19

10:00 – 10:10  “Ruckas mākslas rezidenču centra aktivitātes”, prezentē Ruckas muižas saimniece  Ieva Goba

10:10 – 10:30  “Cēsīm 810 programma un aktualitātes”, prezentē “Cēsu Kultūras centrs” Kultūras menedžere Laura Bāliņa

10:30 – 11:00  “Rīgas – Gaujas reģions kā 2017.gada Eiropas gastronomijas galamērķis. Izaicinājums un iespējas”,  prezentē Rīgas tūrisma attīstības biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Blaua

11:00 – 11:20  “Pieredze dabas garšas koncepta realizēšanā”, prezentē restorāna “Izsalkušais Jānis” saimnieks Guntars Kāpostiņš

11:20 – 12:05   Uzkodu pauze, neformālas sarunas

12:05 – 12:30  “Servisa un kvalitātes vērtība tūrismā”, prezentē uzņēmēja, Vidzemes Augstskolas Tūrisma stratēģiskās vadības absolvente, Mg.oec. Jolanta Sausiņa

12:30 – 12:50  „Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra aktualitātes”, prezentē Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra vadītāja Andra Magone

Informāciju sagatavoja:

Laila Skujiņa

Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrs

Galvenā tūrisma speciāliste

Pils laukums 9, Cēsis, LV-4101

Tālr.: 64121815, 28318318

E-pasts: laila.skujina PIE cesis PUNKTS lv

www.turisms.cesis.lv 

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros. Šajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.

Arī Latgales ezeros nārstojošās lašveidīgās zivis – sīgas un repšus  aizliegts iegūt  no 1.oktobra līdz 30.novembrim. Lai gan ezeros vēl nav sācies lašveidīgo zivju  nārsta laiks – ir jāsagaida nedaudz aukstāks laiks, jau tagad  Dabas aizsardzības pārvaldes  Latgales reģionālās administrācijas vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību  īpaši aizsargājamo zivju sugu aizsardzībai un regulāri veic noteikumu ievērošanas kontroli.  Inspektori ir gatavi aktīvi iesaistīsies arī Valsts vides dienesta  koordinētajās  aktivitātēs, lai īstenotu lašveidīgo zivju resursu aizsardzības pasākumus.

Dabas aizsardzības pārvalde  darbam Latgales puses ūdenstilpnēs iegādājusies papildus inventāru zivju resursu aizsardzības pasākumiem -  trīs meža kameras ar SD atmiņas kartēm, divas termokameras ar videoierakstītāju, vienu videokameru, vienu  binokli un četrus LED lukturus. Aprīkojumu iespējams izmantot plaša spektra aktivitātēs  gan gaišajā, gan tumšajā diennakts laikā.

Taču, lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti, lūgums vietējiem iedzīvotājiem būt apzinīgiem un ziņot par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību valsts vides inspektoriem. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu doties dabā un vērot lašu nārstu, kas ir samērā unikāla parādība. Tādejādi kopīgiem spēkiem varam iztraucēt kādu malu zvejnieku un pasaudzēt lašus un taimiņus.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus ziņot par nelikumīgas lašveidīgo zivju ķeršanas gadījumiem, jo šāda informācija būs noderīga pārkāpumu atklāšanā un pārtraukšanā:

-  Rāznas Nacionālā parka teritorijā, Dainis Tučs 25644164, Aleksandrs Savičs 28703840;

- Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Jānis Bušs 29433226.

Jāpiebilst, ka iedzīvotāji par iespējamiem makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem aicināti ziņot jaunajā mobilajā aplikācija “Vides SOS”. „Vides SOS” darbojas ar mobilo datu un GPS signāla palīdzību. Konstatējot iespējamo pārkāpumu, tas jānofotografē, jāapraksta un jānosūta.

Savukārt makšķerniekus Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Malu zvejniekiem der atcerēties, ka par zivju  iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī  kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.

Papildus informācija:

Laši pieder pie ceļotājzivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz nārsta upi. Baltijas laši jūras dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.

Lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim, izņemot Daugavu un Buļļupi, kur to populāciju veido no zivjaudzētavām ielaistie laši un taimiņi, kā arī licencētās makšķerēšanas vietas, kur šo zivju ieguve ir atļauta, iegādājoties licenci. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas notiekumu pārkāpumiem.

Jau drīzumā pašvaldībām būs pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 59 milj.eiro apmērā infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai specializācijai. To nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma izmantošanas nosacījumi*, kas tika apstiprināti otrdien, 2015. gada 13. oktobrī.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl vienu jauno ES fondu atbalsta programmu „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai”. 

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos. Programmai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 21,7 milj. euro. 

Programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt ražošanas telpu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām. 

Projekta iesniegumus varēs iesniegt:

1. apstrādes rūpniecības komersanti, lai izveidotu ražošanas telpas savām vajadzībām;
2. komersanti, kuri nodarbojas ar industriālā nekustamā īpašuma iznomāšanu un izveidotās telpas iznomās apstrādes rūpniecības mazajiem un vidējiem komersantiem.

Projektus varēs īstenot republikas un novadu pilsētās, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2015. gada sākumā bija vismaz 10 000 cilvēku, vai 10 km attālumā no šo pilsētu robežas. 

Maksimālais ERAF finansējums vienam projektam ir 1,3 miljoni euro. Lai nodrošinātu investīciju vienlīdzīgāku sadali Latvijas teritorijā, sākotnēji paredzēts atbalstīt pa vienam projekta iesniegumam katrā pilsētā, kas atbilst programmas nosacījumiem, un atlikušais finansējums tiks piešķirts nākamajiem projekta iesniegumiem ar augstāko punktu skaitu katrā pilsētā. 

Lai varētu saņemtu ERAF līdzfinansējumu, projektu īstenotājiem būs jānodrošina, ka izbūvētajās, rekonstruētajās vai renovētajās ražošanas telpās ir uzsākta ražošana apstrādes rūpniecībā, kā arī radītas jaunas darbvietas. 

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir iesniegti izskatīšanai ES fondu uzraudzības komitejas apakškomitejā 2015.gada 29.oktobrī.

Ministru kabineta noteikumu projektu un vērtēšanas kritēriju projekts publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā: https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/normativo_aktu_projekti/

Informāciju sagatavoja:

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193; E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv

Web: www.em.gov.lv; Twitter: @EM_gov_lv

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Svētdien, 25. oktobrī, koncertzālē “Cēsis” ar savu jauno soloprogrammu uzstāsies pasaulē pieprasītais latviešu basbaritons Egils Siliņš. Latviešu klasiķu vokālās lirikas programmā kopā ar solistu muzicēs pianists Māris Skuja.

Pēc koncertturnejas Japānā un Ķīnā Egila Siliņa pirmais koncerts gaidāms tieši koncertzālē “Cēsis”. Slavenā basbaritona izpildījumā klausītājiem būs iespēja dzirdēt tādas latviešu vokālās mūzikas pērles, kā Emīla Dārziņa “Teici to stundu, to brīdi”, Alfrēda Kalniņa “Brīnos es” un Jāzepa Vītola “Pie tava augsta, balta loga”.

Mūzikas ierakstu kompānija “Skani” sadarbībā ar Latvijas Mūzikas informācijas centru šo programmu plāno ierakstīt arī CD formātā, lai klausītājus visā pasaulē iepazīstinātu ar labāko, ko latviešu mūzika un mūziķi var sniegt.

“Egila Siliņa ieraksts būs vienīgais vokālās kamermūzikas žanrā šajā īpašajā Latvijas simtgadei veltītajā sērijā, un jāatzīst, ka tieši šis repertuārs dziedonim ir īpaši tuvs. Siliņa skanīgais un krāšņais basbaritons izcels latviešu klasiķu romantisko dziesmu trauslo dramatismu kā neviens cits,” ieceri raksturo ierakstu kompānijas “Skani” producents Egīls Šēfers.

Koncerts 25. oktobra vakarā īpaši tuvs būs tieši vidzemniekiem, jo programmā iekļautas vairākas Cēsīs dzimušā komponista Alfrēda Kalniņa dziesmas un tās izpildīs novadnieks – Egils Siliņš.

Biļetes var iegādāties koncertzāles “Cēsis” kasē, kā arī “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Nenokavējiet! Krāšņi tērpi, pārpratumi un smiekli, vēsturisks stāsts par latviešu namsaimnieku un tirgotāju cīņu par savām tiesībām - tas viss Z. Skujiņa lugā "Brunču medības" Jaunpiebalgas amatierteātra izpildījumā 31. oktobrī plkst. 19:00 Jaunpiebalgas kultūras nama Lielajā zālē. Ieeja: 2 EUR.

"Lugas darbība notiek Iļģuciemā un uz kapteiņa Podjomkina fregates Daugavā pie plostu tilta 1749. gadā. Komēdijas pamatā likti patiesi notikumi no 18. gadsimta dzīves Rīgā - "kungu drānu" nēsāšanas aizliegums "zemas kārtas" ļaudīm, patriciešu savtīgie tirdzniecības ierobežojumi, patiesīgo latviešu cīņa ar rāti un citi. Tāpat galvenā persona Matīss Ločubriesma ar savu biogrāfiju un darbību visumā atbilst reālai personai – Rīgas mastu šķirotāju amata vecākajam Jānim Šteinhaueram ( 1705 – 1779), kurš atradās nebeidzamā konfliktā ar pilsētas rāti, stingri stāvēdams par visu rīdzinieku vienlīdzīgām tiesībām." (Z. Skujiņš)

Informāciju sagatavoja: Jaunpiebalgas kultūras nams

Madonas muzeja izstādei par Pirmā pasaules kara notikumiem 5 mēnešos bijuši vairāk nekā 2350 skatītāji. Laiks pirms 100 gadiem, tomēr var saskatīt līdzības ar šodienu – kari notiek joprojām, par kara bēgļiem runājam ik dienu.

27.oktobrī muzeja izstāžu zālē interesentus aicinām uz lasījumiem par latviešu strēlnieku laiku. Par bataljonu tapšanu stāstīs atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis, starp runātājiem būs kolēģi no Cēsu (Dace Cepurīte, Tālis Pumpuriņš), Gulbenes (Ilga Meijere), Jēkabpils (Iluta Bērziņa), Rīgas (Mārtiņš Vesperis), Valmieras (Ingrīda Zīriņa) muzejiem, arī Sniedze Kāle no Latvijas Mākslas akadēmijas. Madonas muzeja uzstāšanās ilustrēšanai izmantoti Latvijas nacionālā vēstures muzeja un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja materiāli. Pasākuma ievadā plkst. 10:oo kopīgi skatīsim izstādi. Kopējā programma - http://www.madonasmuzejs.lv/lv/. Laiks izvēlēts skolu brīvdienās – gan vēstures skolotājiem, gan audzēkņiem.

Informāciju sagatavoja: Muzeja vadošais pētnieks Indulis Zvirgzdiņš

28. oktobrī notiek tūrisma uzņēmēju tikšanās Pārgaujas novadā, Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" degustāciju zālē Plācī, plkst. 15:00. Aicināti piedalīties ir arī citi interesenti, kas ir ieinteresēti attīstīt tūrisma uzņēmējdarbību vai seko līdz izmaiņām nozarē.

Darba kārtībā ir iepazīšanās ar notikuma vietas saimniekiem - PKS "Straupe", kuri pastāstīs par savu piedāvājumu tūristiem un sniegs produktu degustāciju. Dalībnieki varēs iepazīties ar pārskatu par 2015. gada tūrisma sezonu, ko nodrošina Pārgaujas novada Tūrisma informācijas punkta (TIP) datu bāze.

Tikšanās reizē tiks pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar tūrisma plūsmas svārstībām, kā mainījušies tūristu profils pēdējā gada laikā un kā mainījušies to ieradumi, vēlmes, kā izmainījies velotūristu skaits un daudzi citi aktualizējami nozares jautājumi. Apspriešanai tiks nodots tikko izgatavotais informatīvās zīmes paraugs ūdenstūristiem Braslas upē. Būs pieejamas arī jaunākās tūrisma kartes.ņ

Vieni no būtiskākajiem akcentiem tikšanās laikā būs tūrisma attīstība "Via Hanseatica" un "Enter Gauja" zīmolu ietvaros, dalība nākamā gada "LEADER" projektos, tikko aizsāktais projekts "Hanzas vērtības ilgtspējīgai attīstībai (Hansa)”.

Aizsāksim arī dialogu par Straupes 810-gades svinībām, kas paredz arī ekskursiju un īpaša Straupes tirdziņa pasākuma rīkošanu, atklāj Pārgaujas novada Attīstības plānošanas nodaļas speciāliste- tūrisma organizatore Rudīte Vasile. Uz tikšanos pie mums ieradīsies arī Cēsu pilsētas pārstāvji, kas stāstīs par ieceri veidot vietējās pārtikas un amatniecības veikalu Cēsīs.

Noslēgumā sekos informācija par aktivitātēm, kas plānotas kopā ar Cēsīm (piemēram, kopīgas kartes, talka pie Sarkanajām klintīm), turpmākā tūrisma jomas attīstība novadā/ reģionā/ Latvijas mērogā un diskusija par kopīgiem priekšlikumiem nākošajiem pasākumiem, kopīgām ekskursijām.

Informāciju sagatavoja:

Pārgaujas novada

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Stefānija Jančevska

E-pasts: stefanija.jancevska PIE pargaujasnovads PUNKTS lv

T: 26368154

Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos kļuvusi par laureātu Latvijas Dizaineru savienības konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2015″ Vides dizaina kategorijā “Vides labiekārtojuma objekti un ārtelpas vizuālās komunikācijas objekti”. Neikenkalna dabas koncertzāle konkursā saņēmusi arī simpātiju balvu no Sadolin. 

Balvas konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2015″ tika sadalītas sešās dizaina nomināciju kategorijās - "Interjera dizains", "Vides dizains", "Rūpnieciskais dizains", "Modes un tekstila dizains", "Grafikas dizains" un "Foto dizains". "Gada balva dizainā" tiek pasniegta jau divdesmito gadu pēc kārtas. Ar laureātu sarastu var iepazīties ŠEIT.

Neikenkalna dabas koncertzāle izveidota 2014. gadā. Koncertzāles projekta autors ir arhitekts Uģis Šēnbergs, būvdarbus veica SIA “Ekers”. Dabas koncertzāle, kas ir Latvijā vēl nebijis projekts, ir veidota atšķirīgi no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm. Vietas unikālās akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Skatītāju vietas izvietotas arī Mazbriedes upes pretējā krasta nogāzē, uz kuru ved pontonu tilts pār upi. Estrādes vidi atraktīvi atdzīvina vides mākslas objekti “Sidraba birzs” un “Skaņu birzs”, kurus veidojis mākslinieks Ivars Mailītis. Šovasar Neikenkalna dabas koncertzālē norisinājās vērienīgi pasākumi – Vidzemes dziesmu diena un starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2015”.

Jāpiemin, ka šī gada pavasarī Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Latvijā vienīgās būvniecības nozares profesionālo organizāciju skatē ieguva 1. vietu konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2014″ nominācijā “Ainava”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) organizē reģionālo semināru ciklus par VARAM atbildībā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Aicinām pieteikties pašvaldību un citu iestāžu pārstāvjus.

Semināru cikls „VARAM atbilstības principu un Zaļā iepirkuma/Zaļā publiskā iepirkuma piemērošana ES fondu 2014-2020 plānošanas periodā” sastāv no divu dienu semināriem katrā reģionā. Pirmajā semināra dienā klātesošie tiks informēti par VARAM atbildībā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Tiks organizētas diskusijas par specifisko atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumiem, atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām, rezultātu definēšanu un uzraudzību, kā arī finanšu analīzi. Būs iespēja noskaidrot atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par VARAM pārziņā esošajām ES fondu investīcijām.

Savukārt, otrajā semināra dienā* VARAM pārstāvji sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroja un Vides investīciju fonda (turpmāk – VIF) kolēģiem informēs par zaļo publisko iepirkumu, tā piemērošanas kritērijiem un lomu pašvaldību iepirkumos un ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektos. Reģionu pārstāvji dalīsies pieredzē par zaļā publiskā iepirkuma īstenošanu. Dienas laikā plānotas paralēlās sesijas, kurās ar praktisku piemēru palīdzību tiks izskatītas zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas iespējas būvniecības, pārtikas, transporta un elektroenerģijas iepirkumu jomās.

Dalība semināros ir bez maksas. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, lūgums pirms pasākuma aizpildīt reģistrācijas anketu, kas atrodama VARAM tīmekļa vietnē – http://ieej.lv/y5PmM.

Plānotie semināri:

• · Vidzemē 4. novembrī par VARAM atbildībā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem Pieaugušo izglītības centrā, Raunas ielā 4, Cēsīs un 6. novembrī par Zaļā iepirkuma principu piemērošanu Vidzemes koncertzālē, Raunas ielā 12-1, Cēsīs.  
• · Kurzemē 11.novembrī par VARAM atbildībā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un 13. novembrī par Zaļā iepirkuma principu piemērošanu notiks Kuldīgas Mākslas namā, 1905. gada ielā 6, Kuldīgā.
• · Zemgalē 19. novembrī par VARAM atbildībā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un 20. novembrī par Zaļā iepirkuma principu piemērošanu notiks Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā, Svētes ielā 33, Jelgavā.
• · Latgalē 25. novembrī par VARAM atbildībā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem notiks Latgales vēstniecībā GORS, Pils ielā 4, Rēzeknē un 27. novembrī par Zaļā iepirkuma principu piemērošanu notiks Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā Zeimuļs, Krasta ielā 31, Rēzeknē
• · Rīgā 2. decembrī par VARAM atbildībā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un 4. decembrī par Zaļā iepirkuma principu piemērošanu notiks VARAM Peldu iela 25, 409.telpa, Rīgā.

*Otrās dienas seminārs tiek organizēts sadarbībā ar VIF, kas Eiropas Savienības programmas „Intelligent Energy Europe”  ietvaros īsteno projektu "Zaļais iepirkums pašvaldībās, lai sasniegtu energoefektīvu rezultātu".

Semināri tiek finansēti no Eiropas Sociālā fonda/Eiropas Reģionālās attīstības fonda/Kohēzijas fonda tehniskās palīdzības Projekta Nr. VSID/TP/CFLA/11/19 „ Atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu aktivitāšu prioritāšu mērķu sasniegšanas nodrošināšanai” (Aktivitāte Nr. 8.1.).

Informāciju sagatavoja:

Laura Jansone

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel.+371 67026418

E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv  

www.varam.gov.lv

Divdesmit Latvijas pilsētās un novados noslēgusies Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētā Karjeras nedēļa, kuras vadmotīvs bija “Atver profesijas durvis!”. Tās laikā notika vairāk nekā 4000 pasākumu, kurus kopumā apmeklēja vairāk nekā 120 tūkstoši bērnu un jauniešu, izzinot profesijas un izvērtējot savu spēju atbilstību noskatītajai profesijai, lai pieņemtu pārdomātu lēmumu par tālāko izglītību un karjeru.

Jauniešiem bija pieejams daudzveidīgs pasākumu klāsts gan skolās, gan ārpus tām. Vairāk nekā 400 skolās jauniešiem bija iespēja piedalīties 3415 pasākumos. Šogad 85% pasākumu notika tieši skolās, apliecinot mūsdienīgas karjeras izglītības pieejamību izglītības iestādēs.

Šogad Karjeras nedēļā aktīvi ir bijuši arī uzņēmēji, kas jauniešiem piedāvāja ekskursijas, radošās darbnīcas vai paraugdemonstrējumus savās darbavietās. Durvis uz savām profesijām šogad vēra 1111 privāto, valsts, nevalstisko un pašvaldību iestāžu un organizāciju pārstāvji. Pasākumus jauniešiem bija sarūpējuši arī virkne pašvaldības uzņēmumu un nevalstisko organizāciju.

Visvairāk pasākumu notika Rīgā – 1719, un tajos iesaistījās vairāk nekā 38 tūkstoši dalībnieku. Apmeklētāko pasākumu vidū skolās bija Karjeras nedēļas atklāšanas pasākums “Atver profesijas durvis!”, skolēnu erudīcijas un zināšanu konkurss “ZINI! NeMINI!” un karjeras pēcpusdiena “Profesiju sīrups”. Rīgā Karjeras nedēļas pasākumos iesaistījās gan vispārizglītojošās skolas, gan vairākas pirmsskolas izglītības iestādes.

“Karjera ir viens no galvenajiem elementiem, kas nosaka cilvēka dzīves kvalitāti, tāpēc esam gandarīti, ka ik gadu Karjeras nedēļā aizvien vairāk jauniešu jau laikus sāk interesēties par savu nākotnes nodarbošanos. Arī nākamajā gadā plānojam paplašināt pasākumos iesaistīto pilsētu loku. Aicināsim pilsētas un skolas ciešāk sadarboties ar uzņēmumiem, lai jauniešiem sniegtu iespēju ne tikai apmeklēt uzņēmumus, tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, bet arī darba vietās vērot profesionāļus klātienē un pat līdzdarboties  dažādu darba uzdevumu veikšanā,” atzīst VIAA direktore Dita Traidās.

Jauniešiem visā Latvijā Karjeras nedēļā bija iespēja arī pārbaudīt savu erudīciju, spēlējot interaktīvo Draugiem.lv spēli “Atver profesijas durvis”. Profesiju minēšanā iesaistījās vairāk nekā 25 000 sociālā tīkla lietotāji.  

Par Karjeras nedēļu 2015

Karjeras nedēļa ir pasākumu cikls, kura laikā jauniešiem ir iespēja iepazīt un plānot savu nākotnes nodarbošanos, tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, apmeklēt uzņēmumus un karjeras konsultācijas. Jaunieši var piedalīties radošajās darbnīcās un konkursos, kā arī laimēt balvas. Šogad Karjeras nedēļas vadmotīvs bija “Atver profesijas durvis!”, galveno uzmanību veltot nākotnes profesijas iepazīšanai radošā un atraktīvā veidā.

Karjeras nedēļu no 12. līdz 16. oktobrim jau ceturto gadu organizēja VIAA sadarbībā ar Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un izglītības pārvaldēm. To atbalsta Eiropas Komisijas programma Erasmus+ Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkla Euroguidance ietvaros.

Šogad Karjeras nedēļa norisinājās vienlaikus 20 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Alūksnē, Saldū, Ogrē, Lielvārdē, Talsos, Dagdā, Preiļos un Tukumā.

Pasākumu programma šajās pilsētās un novados pieejama vietnē: www.viaa.gov.lv/karjeras_nedela, savukārt fotogrāfiju galerijas no pasākumiem dažādās pilsētās www.draugiem.lv/viaa, un www.facebook.com/KarjerasNedela.

Papildu informācija:

Kristīne Keiča

VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 67785461, 28628088

e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv

16. oktobrī Lubānu apmeklēja Francijas institūta Latvijā direktors un Francijas vēstniecības padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos Žils Bonviāls (Gilles Bonnevialle),  institūta kultūras projektu koordinātore, vadības asistente Dita Podskočija, kā arī kultūras projektu koordinatore, komunikāciju asistente Florie Baelen.

Svinīgā pieņemšanā un franču fotogrāfa Stefana Sudjēra izstādes “Latvijas ceļojums” atklāšanā Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks ar uzrunu svinīgi sveica Francijas institūta viesus Lubānā, kā arī izteica gandarījumu par jau vairākus gadus ilgo sadarbību ar Kulēnas pašvaldību Francijā.

Pēc jauniešu centra, amatnieku centra un Lubānas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas apmeklējuma, Lubānas novada tūrisma un kultūrvēstirkā mantojuma centrā (TKMC) tika apspriestas kopīgas idejas turpmākai sadarbībai. TKMC speciālists Aigars Noviks un Francijas institūta direktors Žils Bonviāls vienojās par turpmāko sadarbību kultūras un mākslas jomā, kas plānota Latvijas simtgades svinību ietvaros.

Fotogrāfa – ceļotāja Stefana Sudjēra fotoizstādi “Latvijas ceļojums” Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā varēs apskatīt līdz 29. novembrim.

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Zane Butlere

Lubānas novada pašvaldība

t. 28389333, e-pasts: admin PIE lubana PUNKTS lv

Nākamgad 28. un 29. maijā, Valkā pulcēsies tautas mūzikas ansambļi un lauku kapelas no visas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas, lai piedalītos jau 19. Latvijas tautas mūzikas svētkos. Šoreiz vērienīgajam pasākumam dots nosaukums “Uzrausim danci Valkā!”.

Nedēļas nogalē svētku dalībnieki priecēs apmeklētājus gan ar tautas mūziku akustiskā skanējumā uz skatuvēm Valkā un Valgā, bet svētdienā plkst. 17.00 Valkas brīvdabas estrādē notiks „Uzrausim danci Valkā” dalībnieku dižkoncerts. Koncertu kuplinās deju grupa “Dzirnas”, Valkas ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs “Vendīgs” un Smiltenes Bērnu un jauniešu izglītības centra deju kolektīvs “Dadzīši”. Koncerta pamattēma būs ceļojums cauri gadsimtiem mūsdienu muzeja noslēpumainās kolekcijās.

Svētku radošā komanda ir instrumentālās tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs, horeogrāfi Agris Daņilevičs un Dagmāra Leja, deju kolektīvu vadītājas Māra Leja un Vineta Skutāne, kā arī režisors Aivars Ikšelis un scenogrāfs Ivars Noviks.

Plašāka informācija un svētku kultūras programmu būs atrodama Valkas novada mājaslapā www.valka.lv, kā arī sociālajos tīklos. Muzikantu uzstāšanās vietu un secības detalizētais plāns tiks izvietots un būs apskatāms norišu vietās.

XIX Latvijas tautas mūzikas svētkus rīko Valkas novada dome sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un instrumentālās tautas mūzikas ekspertu Ilmāru Pumpuru.

Informāciju sagatavoja

Projekta koordinators Aivars Ikšelis

Valmieras Kultūras centrā kopš 1992. gada darbojas Latvijā vienīgais politiski represēto vīru koris „Baltie bērzi”. Koris galvenokārt koncertē pasākumos, kas saistīti ar patriotisku vērtību popularizēšanu un valstiskuma apziņas stiprināšanu. Lai iemūžinātu koristu atmiņu stāstus, kā arī kolektīva uzstāšanos koncertos un mēģinājumu procesu, tiek veidota dokumentālā īsfilma. Filmas scenārija autore un režisore ir Gunta Matisone, montāžas režisors – Mareks Ēķis.

Topošā filma ļaus plašākai auditorijai uzzināt par kori, kā arī būs viena no Valmieras pilsētas dāvanām Latvijas simtgadei. Par filmas tapšanas procesu stāsta Valmieras Kultūras centra kultūras darba organizatore, filmas producente Evija Dzvinko: „Kora „Baltie bērzi” hronists Argods Miglāvs jau vairākus gadu desmitus ir vācis un apkopojis materiālus par kori, diriģenti, kormeistari, koristiem un pasākumiem, kuros vīri uzstājušies. Kaligrāfiskā rokrakstā ir izveidotas trīs grāmatiņas, apkopotas fotogrāfijas un avīžu rakstu kopijas. Šos materiālus filmā papildinās Vidzemes TV un privātajos arhīvos pieejamie video, kā arī papildus tiek filmēts kora mēģinājumu process, koncerti un veidotas intervijas ar koristiem,” piebilstot, ka filmēšana tika uzsākta pavasarī un nu jau ir atlicis vien montēšanas process. Filmas pirmizrāde notiks šā gada 12. novembrī Valmieras Kultūras centrā, pēc tam tā tiks demonstrēta arī Vidzemes TV. 

Kora „Baltie bērzi” diriģente un mākslinieciskā vadītāja kopš 1995. gada ir Inga Zirne. Koris izpilda patriotiskas dziesmas, latviešu tautas dziesmas, karavīru dziesmas un latviešu oriģinālmūziku.

Filmas tapšanai piesaistīti līdzekļi Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā un administrētajā projektu konkursā „Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015”.

Informāciju sagatavoja:

Evija Dzvinko
Valmieras Kultūras centra

kultūras darba organizatore
Tālr.: 64210873
Mob. tālr.: 26899787
E-pasts: evija.dzvinko PIE valmiera PUNKTS lv

5. novembrī, plkst. 18.30 Valkas pilsētas kultūras namā jau divpadsmito reizi notiks Latvijas Nacionālās operas mākslinieku koncerts. Koncerts ir viena no skaistākajām tradīcijām Ziemeļvidzemē, kas allaž pulcē kuplu apmeklētāju skaitu.

Gatavojoties Rīgas operas festivālam 2016.gadā, kas būs veltīts Džuzepem Verdi, programmā dzirdēsim vairākas ārijas no komponista operām. Koncertā skanēs Dona Karlosa un Pozas duets no operas Dons, Annas ārija no operas Le villi, Rigoletto ārija un kvartets no operas Rigoletto.

Īpaši Valkas koncertam veidotā programma aptvers plašu spektru gan muzikālā, gan skatuves mākslinieku ziņā. Skanēs populāras ārijas arī no Jāņa un Jēkaba Mediņa, A.Žilinska, Dž.Pučīni, V.A.Mocarta, G.Doniceti, K.Sensānsa, R.Leonkavallo, Ž.Ofenbaha un Dž.Rosīni operām.

Raiņa un Aspazijas gadā patīkams pārsteigums klausītājiem būs opermūzika ar abu dzejnieku vārsmām.

Šogad Valkā uzstāsies Latvijas Nacionālās operas solisti Inga Šļubovska-Kancēviča, Evija Martinsone, Kristīne Zadovska, Laura Grecka, Krišjānis Norvelis, Raimonds Bramanis, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Rihards Millers, Mihails Čuļpajevs un, protams, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

M. Ozoliņš sola krāšņu koncertu, kurā satiksies dažādu paaudžu dziedātāji – jaunie operas solisti koncertā uzstāsies līdzās solistiem, kuri Valkā viesojušies jau vairākkārt.

Biļetes uz koncertu maksās 20, 15, 12 un 8 eiro. Tās varēs iegādāties no 21. septembra katru darba dienu no plkst.8.00 līdz 20.00 Valkas pilsētas kultūras namā pie dežuranta vai zvanot pa tālruni 64723055 vai 20235967, (norādot savu vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, uz kuru nosūtīt Valkas novada domes rekvizītus biļetes apmaksai.) Biļete apmaksājama 3 darba dienu laikā un saņemama pirms koncerta pie dežuranta.

Pasākuma laikā darbosies kafejnīca.

Informāciju sagatavoja:

Zane Brūvere,

Valkas novada domes

sabiedrisko attiecību speciāliste

2015. gada 22. oktobrī Cēsu izstāžu namā tiks atklāta lietišķās mākslas izstāde „Linu dvieļi un māla krūzes”. Izstādes ideja ir apvienot vienā ekspozīcijā divas lietišķās mākslas nozares – aušanu un keramiku.

„Pēdējos gados Latvijas audējiem ir radušās plašākas iespējas radoši izpausties, izvēloties dažādu krāsu un faktūru materiālus tik ierastā audumā kā rakstains linu dvielis, kas nav zaudējis aktualitāti arī mūsdienās. Linu dvieļi tiek izmantoti telpas rotāšanā un galda klājuma noformēšanā, tie ir neatņemama interjera sastāvdaļa un liecinieks cilvēka vēlmei romantizēt apkārtējo vidi. Arī keramiķiem ir pavērušās iespējas mainīt priekšstatu par māla krūzes izskatu ar dažādo glazūru palīdzību, vai tieši pretēji – saglabāt tradīcijas, izmantojot jau ierastās formu un apdedzināšanas tehnoloģijas. Linu dvielis un māla krūze sader kopā – tie abi pārī simbolizē tradicionālu lietu kārtību, kas saistās ar ikdienas darbu un svētku ritu,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Izstādē piedalīties ir aicināti gan tautas lietišķās mākslas meistari un tautas lietišķās mākslas studiju vai pulciņu dalībnieki, gan profesionāli mākslinieki. Pieteikšanās izstādei joprojām ir iespējama!

Informācija par pieteikšanos atrodama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā, sadaļā Lietišķā māksla www.lnkc.gov.lv/nozares/lietiska-maksla/.

Izstādes mērķis ir veicināt aušanas un keramikas lietišķās mākslas nozaru attīstību, to pētīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī rosināt profesionālu mākslinieku interesi par tradicionālās kultūras un jaunrades mijiedarbi.

Izstādes atklāšana 2015. gada 22. oktobrī plkst. 16.00 Cēsu izstāžu namā, Pils laukumā 3, Cēsīs. Izstāde būs apskatāma līdz 22. novembrim.

Lietišķās mākslas izstādi „Linu dvieļi un māla krūzes” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Informāciju sagatavoja:

Inga Bika

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

67228985, 26443166

inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv

www.lnkc.gov.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina pašvaldības uz informatīvajiem semināriem par Teritorijas attīstības plānošanas sistēmu TAPIS. Vidzemes reģionā šāds seminārs notiks 28. oktobrī Cēsīs, Pieaugušo izglītības centrā, Raunas ielā 4.

Uz informatīvo semināru ir aicināti visi pašvaldību speciālisti, kuru darbs ir saistīts ar teritorijas plānošanu un TAPIS izmantošanu, kā arī citi interesenti, kuru amata pienākumu izpilde saistīta ar TAPIS.

Semināra dienas kārtība atrodama šeit.

2015. gada 07. novembrī pl. 14.00 Nītaures kultūras namā notiks koncerts „ MŪZIKAS SVĒTKI MANĀS MĀJĀS”, kurā novadnieku – vidzemnieku komponistu darbus izpildīs „ Vidzemes kamerorķestris”, kuru diriģēs LNO mākslinieciskais padomdevējs un diriģents -Andris Veismanis.

Koncerta solisti būs talantīgākie Amatas novada mūzikas skolu audzēkņi.

Aicinām Jūs apmeklēt šo pasākumu un gūt emocionālu baudījumu, ko sniedz mūzika un patiesi kvalitatīvs skaņdarbu izpildījums.

Ieeja koncertā ir bezmaksas.

Koncertu organizē: 

Biedrība „ Vidzemes Kamerorķestris”,

Atbalsta:

Valsts Kultūrkapitāla Fonds,

Vidzemes Plānošanas Reģions.

Informāciju sagatavoja:

Dace Vilemsone   
biedrība „Vidzemes Kamerorķestris”, VKP projekts "Mūzikas svētki manās mājās"

Valkas novada dome ir nosūtījusi vēstuli LR Aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim un NBS komandierim, ģenerālleitnantam Raimondam Graubem ar ierosinājumu novadā izveidot ģenerāļa Pētera Radziņa zemessardzes un jaunsardzes atbalsta centru.

Pašvaldība uzskata, ka, ņemot vērā novada īpašo ģeogrāfisko stāvokli, ciešo sadarbību ar igauņiem un vēsturisko aspektu, iespējams izveidot loģisku, dzīvotspējīgu struktūru un stiprināt Latvijas aizsardzības spējas reģionā.

Dome no savas puses nodrošinātu telpas, kur ikdienā varētu strādāt zemessargu rotas vienība. Darbinieki vadītu nodarbības uz vietas, rekrutētu jaunus zemessargus, veidotu ciešu sadarbību ar igauņu kolēģiem, nepieciešamības gadījumā palīdzētu jaunsardzes un citās patriotiskās aktivitātēs.

Turpat būtu mītnes vieta vismaz diviem jaunsardzes vadītājiem (instruktoriem), lai jaunsardzes vienības varētu izveidot visās novada skolās un palīdzētu arī blakus esošo mazāko novadu skolām.

Savukārt ģenerāļa Radziņa dzimtas māju vietā tiktu izveidota treniņu vieta jaunsargiem ar šķēršļu joslu. Aktivitātēs tiktu iesaistīta arī pašvaldībai piederošā labi aprīkotā šautuve.

Pašvaldība ar iepriekš minētajām institūcijām ir gatava apspriest arī citus sadarbības variantus.

Informāciju sagatavoja:

Zane Brūvere,

Valkas novada domes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Pagājušonedēļ Gaujas Nacionālā parka teritorijā Kocēnu novadā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Vecupītes” teritorijā esošajā dabas takā notika talka, kuras laikā bioloģiski vecus lapu kokus atbrīvojot no apauguma, lai pagarinātu to mūžu, veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un izveidotu skaistu, ainavisku vietu.

“Šādi darbi ir svarīgi, lai saglabātu potenciālos dižkokus. Ja tie ir ieauguši krūmos, tiek traucēta koku augšana, to apakšējiem zariem, trūkst gaismas, kā rezultātā tie ar laiku atmirst. Ja koku  atēnošana netiek veikta laicīgi, koks var aiziet bojā. Ļoti svarīgi tas ir veciem kokiem, kuriem no svara ir katra zaļā lapa, lai nodrošinātu augšanas procesus. Lai to novērstu, koka vainaga projekcijā ir nepieciešams izcirst jaunākus kokus un krūmus,” stāsta dabas izglītības centra “Vecupītes” vadītāja Baiba Līviņa – Jarohoviča.

Bioloģiski veci koki ir ainaviska, kultūrvēsturiska un dabas vērtība paši par sevi, tie ir nozīmīga dzīvesvieta daudzu sugu un dzīvnieku sugām: aļģēm, sūnām, ķērpjiem, piepēm un citām koksnes sēnēm, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī putniem un sikspārņiem. Tie mīt uz koku mizas, mizas spraugās, koka lapotnē vai koka dobumā, daudziem vienīgā vieta ir trupoša koksne. To esamība, kā arī to apdzīvojošo sugu daudzveidība ir labs vides kvalitātes rādītājs.

“Dižkoku vai citu lielu un vecu koku vēlams saglabāt pat, ja tas ir nokaltis. Parasti tā ainaviskā un kultūrvēsturiskā vērtība nav zudusi arī pēc koka nāves. Tā stumbrs var saglabāties pat daudzus gadu desmitus. Visu šo laiku koka atliekās turpinās apdzīvot dažādi organismi, vienai sugai nomainot citu, atkarībā no koku satrūdēšanas pakāpes. Tādā veidā tiek nodrošināta mirušajā kokā dzīvojošo bezmugurkaulnieku, kā arī ķērpju, sēņu un citu organismu attīstība un to iespējas izplatīties uz piemērotiem biotopiem. Īpaši šādi pasākumi svarīgi, ja koka tuvumā atrodas citi sugām piemēroti koki,” papildina Baiba Līviņa – Jarohoviča.

Dabas izglītības centrs “Vecupītes” atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā Kocēnu novadā, netālu no Sietiņieža. Blakus dabas izglītības centram izveidota 2.8 km gara dabas taka, kurā interesenti var iepazīt kokus, to nozīmi dabā u.tml. tēmas.

Šoruden Cēsīs jau trīspadsmito reizi notiks mūzikas festivāls “Galantais klavesīns”. Tas aizsākās 2002.gadā, kad pilsēta ieguva vērtīgu instrumentu – pēc ievērojamā flāmu 17.gs. meistara Rukersa parauga būvētu klavesīnu, kas tapis Igaunijā, Pētera Talves darbnīcā. Šogad festivāla programmā ir divi koncerti, kas notiks Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Svētdien, 1.novembrī, plkst.17.00 koncertzālē notiks koncerts “Bahs un Bītli”, savukārt 8. novembrī plkst.17.00 - koncertzāles Ērģeļzāle izskanēs kamermūzikas koncerts ar Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogu un audzēkņu piedalīšanos.

Koncertā “Bahs un Bītli” piedalīsies: Ieva Saliete, Lelde Krastiņa (klavesīni), Arigo Štrāls (alts) un Vidzemes kamerorķestris (diriģents Andris Veismanis).

Koncerta pirmā daļa atvēlēta dižā meistara Johana Sebastjana Baha mūzikai, godinot komponistu viņa 330.gadskārtā. Mūsdienu mūziku koncerta otrajā daļā pārstāvēs Riharda Dubras opuss klavesīnam solo “Super flumina Babylonis”, Londonā dzīvojošās bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas “Svīta senā stilā” altam, klavesīnam un stīgām, kā arī vecās un labās “The Beatles” melodijas slovāku komponista Pētera Breinera dzirkstošā un asprātīgā aranžējumā stīgu orķestrim un klavesīnam. Abi pēdējie skaņdarbi Latvijā skanēs pirmo reizi.

Biļešu cena uz koncertu ir 5 € un 6 € - pieaugušajiem, 2,5 € un 3 € - skolēniem, pensionāriem un Drauga kartes īpašniekiem. Biļešu iepriekšpārdošana notiek portālā www.bilesuparadize.lv.

Kamermūzikas koncerts 8. novembrī plkst.17.00 būs mūzikas pēcpusdiena, ar kuru pedagogi un audzēkņi atklās koncertu ciklu, kas veltīts skolas 90. jubilejai.

Interesantu kolorītu koncerta programmai blakus tradicionāliem kameransambļiem piešķirs klavesīna un ērģeļu duets. Dažādu laikmetu mūziku atskaņos Elita Ezermale (flauta), Ilze Petrovska (čells), Lelde Krastiņa (klavesīns), Sandra Tamane (ērģeles) un senās mūzikas ansamblis, ar kuru kopā muzicēs arī skolas direktors Vigo Račevskis (sitaminstrumenti).

Ieeja Kamermūzikas koncertā ir bezmaksas.

Festivālu organizē Cēsu Kultūras centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada pašvaldības atbalstu.  Festivāla mērķis parādīt klavesīnu muzikāli daudzveidīgi, gan kā solo instrumentu, gan arī iekļaujot to dažādu ansambļu, orķestra sastāvā.

Papildu informācija tel. 64122537, kultura PIE cesis PUNKTS lv, www.kulturascentrs.cesis.lv, www.facebook.com/cesukultura.

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv

64121677; 27882118.

Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101

Cesis.lv

7. novembrī plkst. 15.00 Emīla Dārziņa memoriālajā muzejā "Jāņaskola" notiks jubilejas koncerts "Emīla darbi un nedarbi".

Piedalīsies Emīla Dārziņa jauktais koris no Rīgas, diriģente Nora Vītiņa - vokālās grupas "Latvian Voices" dalībniece. Koris kā galveno mērķi ir sev izvirzījis būt par Latvijas amatierkoru paraugkori, ko arī godam aizstāv, piedaloties un gūstot augstus novērtējumus konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tā 2013. gadā iegūta Zelta medaļa Tautas mūzikas kategorijā I Eiropas koru olimpiādē, Austrijā, Grācā un - 1. vieta 2013. gada Latvijas Dziesmu svētku Koru karos.

Avots: www.piebalgasmuzeji.lv

 

Informāciju sagatavoja:
Andris Koks
Vecpiebalgas novada TIP
Tūrisma informācijas konsultants
mob. 26110724
e-pasts: info.vecpiebalga PIE inbox PUNKTS lv
www.piebalgasmuzeji.lv

Koncertzāle “Cēsis” parūpējusies par īpaši krāšņu gadumijas programmu - 29. decembrī cēsnieki un pilsētas viesi varēs baudīt koncertu “Mūziklu zelta melodijas”, bet 30. decembrī ikviens tiek aicināts uz Vecgada svētku balli.

“Mūziklu zelta melodijas” koncertprogrammā klausītāji dzirdēs skaistākās ārijas un duetus no visā pasaulē pazīstamajiem un populārajiem Endrjū Loida Vēbera mūzikliem “Operas spoks”, “Evita”, “Kaķi” un citiem. Solisti būs latviešu muzikālo iestudējumu cerība, dziedātāja Annija Putniņa un Londonas Vestendas teātru aktieris, solists Naidžels Ričards (Nigel Richards). Programmai krāšņumu un skanīgumu piešķirs Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā.

Dziedātāja Annija Putniņa jau vairāk nekā gadu ir atgriezusies Latvijā pēc studijām Londonas Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā, kur apguvusi mūzikla žanra specifiku. Paralēli studijām, Annija kopā ar spožākajām mūziklu zvaigznēm piedalījusies prestižajā BBC Radio2 rīkotajā koncertā “Friday Night is Music Night”. Viņa ir atveidojusi lomu amerikāņu komponista Džona Bukino (John Bucchino) mūzikla “A Catered Affair” Eiropas pirmizrādē. Pirms Londonas perioda mākslinieci Latvijā varējām redzēt mūzikla ”Vestsaidas stāsts” titullomā, savukārt par Eponīnas lomu mūziklā “Nožēlojamie” Annija Putniņa tika izvirzīta Spēlmaņu nakts balvai nominācijā “Gada jaunā skatuves māksliniece”. 

Britu aktieris un dziedātājs Naidžels Ričards savu karjeru saistījis ar muzikālo teātri un savulaik strādājis kopā ar leģendāro amerikāņu komponistu Leonardu Bernstainu (Leonard Bernstein).  Vestendā viņš spēlējis galvenās lomas tādos mūziklos kā “Operas spoks”, “Nožēlojamie” un Princis Edvards”. Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā Naidžels Ričards debitēja Kurta Veila (Kurt Weill) izrādē “Songs From A Hotel Bedroom”. Mūziķis bieži uzstājas arī TV, kino un radio projektos.

Koncertzāle “Cēsis” gadu noslēgs ar krāšņu Vecgada balli 30. decembrī. Par mūziku un lielisku atmosfēru tajā rūpēsies Jelgavas bigbends un solists Daumants Kalniņš, kā arī dīdžejs Egons Reiters. Būs pieejamas gan balles ieejas biļetes, gan biļetes ar vietu pie galdiņa.

Biļetes uz koncertu un balli var iegādāties koncertzāles “Cēsis” kasē, kā arī “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Ceturtdien, 29. oktobrī rekonstruētajā Alūksnes Kultūras centrā no pulksten 11 līdz 15 notiks nevalstisko organizāciju un uzņēmēju forums “Sociālā uzņēmējdarbība. Krājaizdevu sabiedrība. Tiešā pirkšana”.

Plānots, ka forums sāksies ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Artura Dukuļa un biedrības „Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” valdes priekšsēdētājas Dzintras Zvejnieces uzrunām.

Foruma gaitā tā dalībniekiem būs iespēja uzzināt jaunāko informāciju un pieredzes stāstījumu par vairākām šobrīd mūsdienīgām tēmām – sociālā uzņēmējdarbība, tiešā pirkšana un krājaizdevu sabiedrību veidošana.

Foruma dalībniekiem par uzņēmējdarbību veicinošām nevalstiskām organizācijām Alūksnes novadā stāstīs biedrības “Alūksnes lauku partnerība” koordinatore Santa Harjo - Ozoliņa, ar sociālās uzņēmējdarbības līdzšinējo attīstību Latvijā un iespējām iepazīstinās Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Lāsma Dobele un biedrības “Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā” vadītājs Norberts Snarskis. Savukārt par krājaizdevu sabiedrību veidošanu un darbību pieredzē dalīsies kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders un Tirzas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības pārstāve Maira Ivanova, bet par tiešās pirkšanas modeļa ieviešanas un darbības aspektiem stāstīs tiešās pirkšanas grupas dalībniece Gulbenē Līga Langrate un tiešās pirkšanas grupas Rīgā pārstāve Elīna Zuša.

Vēlāk foruma dalībnieki trīs galvenās dienas tēmas apskatīs, strādājot grupās, bet pasākuma noslēgumā ikviens varēs iepazīties ar rekonstruētā Alūksnes Kultūras centra telpām.

Forumu organizē Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs sadarbībā ar Alūksnes lauku partnerību un Alūksnes novada pašvaldību. Vairāk informācijas par forumu www.aluksne.lv.

Informāciju sagatavoja: 

Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

Šā gada 5. novembrī Madonā Ekonomikas ministrija organizē forumu „Atbalsts uzņēmējiem”, lai informētu komersantus par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbībai.

Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrija veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā. Plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai  ir 463 miljoni eiro. Tikai attīstot inovatīvus un kvalitatīvus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību, uzņēmumu konkurētspējas kāpums būs straujāks, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tāpēc mūsu prioritāte ir atbalsts komersantiem, kas ievieš ražošanā jaunus inovatīvus produktus, kur biznesa riski ir augstāki un atbalsts daudzkārt nepieciešamāks”, uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. 

Foruma laikā Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēs komersantus par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā.

Forums „Atbalsts uzņēmējiem” notiks šā gada 5. novembrī  plkst. 10:0 Madonā (Madonas novada dome (Saieta laukums 1)

Dalībai forumā aicinām pieteikties tiešsaistē aizpildot pieteikuma anketu šeit.

Foruma dienas kārtība publicēta Ekonomikas ministrijas mājas lapā

Dalība pasākumā - bezmaksas.

Sīkāka informācija par forumu pieejama Ekonomikas ministrijā (Inese Bērziņa, e-pasts:atbalstsuznemejiem PIE em.gov PUNKTS lv, tālr.: 67013240).

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju Altum un Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru  organizē forumu “Atbalsts uzņēmējiem”, sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai.

Informācijas avots: Ekonomikas ministrija  

Kocēnu novada dome izsludina Kocēnu novada lielformāta vides objektu ideju skiču konkursu. Ņemot vērā to, ka vides dizaina objekti veicinās novada atpazīstamību un būs paliekoša novada tēla sastāvdaļa, konkursa mērķis ir izraudzīties vairākas ideju skices - atpūtas un tūrisma vides objektam, kuru novietot katrā novada pagasta centrā, velosipēdu novietnei, robežzīmei ar uzrakstu “Kocēnu novads”, kuru iespējams novietot uz Kocēnu novada administratīvās teritorijas robežas, un veikalā novietojamam statīvam/stendam ar uzrakstu “Ražots Kocēnu novadā”, kur izvietot novada suvenīrus un mājražotāju produkciju. Visos šajos objektos jābūt attēlotai un integrētai vienotai stila idejai.

Konkursā var piedalīties ikviena juridiska vai fiziska persona - dizaineri un mākslinieki, arhitekti, ainavu arhitekti, mākslas, arhitektūras un ainavu arhitektūras studiju programmās studējoši augstskolu un koledžu studenti, mākslas skolu audzēkņi un jebkurš cits interesents.

Konkursa darbus var iesniegt līdz 2015. gada 30. novembrim (pasta zīmogs).

Konkursa komisija pēc darbu izvērtēšanas noteiks konkursa uzvarētāju, kuram tiks piešķirta naudas balva 350 EUR apmērā, kā arī konkursa ietvaros tiks noteikts simpātiju balvas saņēmējs, kuram tiks piešķirta naudas balva 100 EUR apmērā.

Konkursa nolikums un pieteikuma anketa pieejama Kocēnu novada domes Attīstības nodaļā vai lejupielādējama www.kocenunovads.lv. 

Informāciju sagatavoja:

Eva Eglīte

Attīstības nodaļas vadītāja
Kocēnu novada dome

Tālr.: 642 07683

E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

Izglītības zinātnes ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā izsludina konkursu „Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2016”, lai noskaidrotu, kura pilsēta nākamajā gadā kļūs par jaunatnes pasākumu centrālo norises vietu.

Šāds konkurss tiek rīkots pirmo reizi un tā mērķis ir popularizēt darbu ar jaunatni pašvaldību vidū, veicināt pašvaldību sadarbību un pieredzes apmaiņu jaunatnes jomā, kā arī paaugstināt darbā ar jaunatni iesaistīto personu un jaunatnes organizāciju prestižu.

Uzvarētājs visa gada garumā kļūs par epicentru svarīgākajiem Latvijas jaunatnes pasākumiem.

Latvijas Jauniešu galvaspilsētas statusa ieguvēja noteikšanā tiks ņemts vērā žūrijas vērtējums un sabiedrības balsojuma rezultāti.

Kura no pašvaldībām nākamajā gadā kļūs par jauniešu epicentru – Cēsu novads, Jelgavas pilsēta, Liepājas pilsēta vai  Madona, sadarbībā ar Gulbeni?

Balso www.jauniesugalvaspilseta.lv par savu Jauniešu galvaspilsētu līdz pat 4.novembrim!Balsot var katru dienu par vienu no kandidātiem.

Konkursu “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2016” organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Jaunatnes padomi un jauniešu organizāciju “Avantis”.

Informācijas avots: http://jaunatneslietas.lv/latvijas-jauniesu-galvaspilseta-2016

29. oktobrī plkst. 10.00 Valgas Profesionālās izglītības centrā notiks vēstures konference-seminārs „Pievienošanās Rietumeiropas kultūras telpai”. To organizē Valgas muzejs, sadarbībā ar Igaunijas-Latvijas institūtu. Pasākums ir domāts gan vietējiem iedzīvotājiem, gan novadpētniekiem, skolēniem un studentiem – visiem, kas interesējas par Igaunijas un Latvijas vēsturi. Lektori ir labi pazīstami pasniedzēji no Igaunijas un Latvijas universitātēm. Konferences darba valoda ir igauņu un latviešu (sinhronā tulkošana).

Dalība konferencē ir bez maksas.

Konferences dienaskārtība:

9:30 - 10:00 reģistrācija. Rīta kafija.

10:00 - 10:05 Valgas pilsētas galvas Kalev Härk uzruna.

10:05 - 10:45 Heiki Valk Ph.D (Tartu Universitāte). „Starp dienvidigauņiem un latgaļiem: etniskie apstākļi Igaunijas-Latvijas pierobežas rajonos aizvēstures perioda beigās un viduslaikos”.

10:50 - 11:30 Antonija Vilcāne Ph.D (Latvijas Universitāte). „Apbedīšanas tradīcijas vēsturisko laiku apbedījumu vietās Latvijas ziemeļaustrumu pierobežā (mūsdienu Valkas, Apes un Alūksnes novados)”.

11:35 - 12:15 Andris Šnē Ph.D (Latvijas Universitāte). „Kristietības izplatīšanās Austrumbaltijā 12. gs. beigās - 14. gs.: kristīgā misija, krusta kari un kristianizācija”.

13:00 - 13:40 Märt Uustalu Mg.hist. (Tartu Universitāte). „Par dažu ievērojamāko vācbaltiešu dižciltīgo ģimeņu izcelsmi”.

13:45 - 14:25 Tiit Rosenberg, Ph.D (Tartu Universitāte). „Izcilākie Valgas apriņķa (kreisa) muižnieki”.

14:25 - 15:00 kopsavilkums, diskusijas

Informāciju sagatavoja

Latvijas – Igaunijas institūta direktore Daina Jūristo

Kultūras ministrijas ES programmas "Eiropa pilsoņiem" informācijas punkts aicina piedalīties informatīvajos bezmaksas semināros par programmu "Eiropa pilsoņiem" Bauskā un Preiļos, kā arī Madonā un Talsos, kur bez iepriekšminētās atbalsta programmas tiks stāstīts par ES programmu „Radošā Eiropa”.                                                                                                          

Bezmaksas semināri notiks šī gada:
 
25. novembrī Bauskā, Bauskas novada dome, Bauska, Uzvaras iela 1, 2.stāva konferenču zāle;
Pieteikšanās ŠEIT
Semināra programma ŠEIT
 
1. decembrī Preiļos, Preiļu NVO centra rīkotās konferences "Pilsoniskās sabiedrības attīstības tendences Latvijā" ietvaros, Preiļu novada kultūras centrs, Raiņa bulvāris 28, Preiļi;
Pieteikšanās (sazinoties ar Preiļu NVO centra vadītāju Inetu Liepnieci, 26596653,ineta.liepniece PIE preili PUNKTS lv)
 
2. decembrī Madonā, Madonas novada dome, Madona, Saieta laukums 1, 3. stāva konferenču zāle;
Pieteikšanās ŠEIT
Semināra programma ŠEIT
 
9. decembrī Talsos, Talsu novada muzejs, Talsi, K.Mīlenbaha iela 19;
Pieteikšanās ŠEIT
Semināra programma ŠEIT
 
Mērķauditorija: Pašvaldības, NVO un citi interesenti, kuriem interesē starptautiska sadarbība dažādu tematiku jomā
 
Pieteikšanās termiņš semināriem ir divas darba dienas pirms pasākuma norises datuma.
 
Kontaktinformācija:
Andrejs Lukins
67330289;
e-pasts: andrejs.lukins PIE km.gov PUNKTS lv
www.km.gov.lv/eiropapilsoniem

Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta ietvaros top interaktīva ekspozīcija ”Meži Gaujas Nacionālajā parkā”. Tā vēstīs par aizsargājamiem un retiem biotopiem šajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – gravu un nogāžu mežiem, purvainajiem un sausajiem priežu mežiem, kā arī mežu biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumiem, kādi tiek īstenoto Gaujas Nacionālajā parkā, lai šos biotopus atveseļotu, saglabātu nākamajām paaudzēm.

Ekspozīcijā varēs iepazīt daļu no sugām, ko ikdienā varam sastapt šajos mežu tipos u.c. informācija. Līdztekus informācijai interesenti varēs arī noskatīties radītās īsfilmas par pieminēto meža biotopu atjaunošanu.

Interaktīvā ekspozīcija būs pārvietojama, lai to varētu izmantot sabiedrības informēšanas un vides izglītošanas aktivitātēs, taču sākotnēji to plānots uzstādīt Gaujas Nacionālā parka informācijas centrā “Gūtmaņala”. Tāpat materiāls, kas tiks sagatavots, būs brīvi pieejams lejupielādei un to varēs izmantot tie, kam par to būs interese.

Līdztekus interaktīvajai izstādei projekta ietvaros top arī grāmata, kurā būs apkopotas publikācijas par aktualitātēm mežu biotopu apsaimniekošanā Latvijā. Izdevumā tiks iekļauti raksti gan par projektā paveikto, gan citiem piemēriem mežu apsaimniekošanas jomā. Izdevums tiks publicēts latviešu un angļu valodā, ierobežotā tirāžā un būs pieejams dabas aizsardzības speciālistiem u.c. nozares interesentiem.

Iepriekšminētās aktivitātes Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projekta “Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” (starptautiskais nosaukums FOR-REST, LIFE10 NAT/LV/000159) ietvaros. Aktivitātes tiek ieviestas sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu, Latvijas Dabas fondu, ELM MEDIA. projektu finansē Eiropas Komisijas LIFE+ programma un Latvijas vides aizsardzības fonds.

Valkas novada literārā apvienība sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu un Valkas novada domi izsludina literāro konkursu „Doma izgaismo vārdu“ bērniem un jauniešiem.

Konkursa mērķi ir radīt bērniem un jauniešiem dziļāku interesi par Latvijas literātiem un literatūru, atklāt jaunus talantus, veicināt radošās domas attīstību, kā arī rosināt vēlēšanos, dot iespēju izpausties literārajās aktivitātēs.

Konkursā aicināti piedalīties bērni un jaunieši no visas Latvijas vecumā no 10-18 gadiem.

Dalībniekus vērtēs divās vecuma grupās: no 10-14 gadiem un no 15-18 gadiem.

Konkurss notiek katru gadu. Darbu iesūtīšanas termiņš ir pagarināts no 2.novembra līdz 18.novembrim. Darbu izvērtēšana un rezultātu paziņošana notiks līdz 16.novembrim.

Konkursam katrs autors var iesūtīt 3 darbus dzejā (aptuveni 100 dzejas rindas) vai prozā (ap 10-15 lpp) elektroniski uz e-pastu literara.apvieniba PIE valka PUNKTS lv, norādot iesūtītāja vārdu, uzvārdu, personas koda pirmo daļu, adresi, telefona numuru, e-pastu.

Konkursa darbi tiek vērtēti aizklāti, neatklājot vērtētājiem autoru vārdus.  Darbus vērtē žūrija 5 cilvēku sastāvā.

Konkursa balvu fonds – 3 godalgas katrā vecumā grupā, kopā 6 balvas un galvenā balva 100 EUR vienam no 6 nominētajiem autoriem.

Apbalvošanas pasākums notiks nākamgad, 9.janvārī. Vieta tiks savlaicīgi paziņota.

Informāciju sagatavoja:

Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste

Zane Brūvere

Oktobrī, sadarbojoties partneriem no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas, ir uzsākts jauns Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 finansēts projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”. Kā vēsta projekta nosaukums, tā galvenais mērķis būs popularizēt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības, kas vēl mūsdienās, lielākā vai mazākā mērā, sastopamas katrā partnera pilsētā un, sadarbojoties projekta partneriem, veidot jaunus tūrisma produktus un piedāvājumus, lai kopīgi attīstītu Hanzu par vadošo tūrisma zīmolu Baltijas jūras reģionā.

No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspire Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris.

Projekta rezultātā plānots izveidot vairākus aizraujošus pārgājienu un riteņbraukšanas maršrutus, iedzīvināt zīmolu “Hanzas gastronomija”, savienojot Hanzas vērtības ar vietējām gastronomiskajā vērtībām. Paredzētas arī citas aktivitātes, lai palielinātu tūristu skaitu visa gada garumā.

Lai iepazītos ar projektā iesaistītajām 9 Hanzas pilsētām – Cēsīm, Koknesi, Limbažiem, Straupi, Kuldīgu, Valmieru, Pērnavu, Vīlandi un Visbiju, oktobra sākumā projekta partneri devās nedēļu garā mācību tūrē. Viesojoties katrā pilsētā, tika apmeklēts Tūrisma informācijas centrs, lai uzzinātu, kādas aktivitātes katra pilsēta organizē Hanzas mantojuma popularizēšanā un tūristu piesaistē. Tāpat arī katrā pilsētā tika apmeklēts muzejs un iepazīta pati pilsēta un tās vēstures liecības. Nedēļas gaitā projekta partneri sniedza detalizētu izvērtējumu par katru pilsētu un veica SVID analīzi, lai konstatētu esošo situāciju un projekta noslēgumā varētu uzskatāmi redzēt projekta ietekmē radušās izmaiņas. Partneri atzina Pērnavu par atpūtas un izklaides paradīzi, novērtēja īsto, tradicionālo Igauniju Vīlandē, bija patīkami pārsteigti par profesionālo līmeni Cēsu pils kompleksa izmantošanā tūrismam, par Kokneses pilsdrupu lielo potenciālu, kā arī Kuldīgas sakopto vēsturisko vecpilsētu. Liels atklājums bija Limbažu Sudraba muzejs, kā arī mazākā Hanzas pilsēta – Straupe. Partneri novērtēja Hanzas mantojuma izmantošanu Valmieras muzejā un daudzās saglabātās Hanzas savienības laika liecības Visbijā.

Projekta turpinājumā notiks darbs pie padziļinātas Hanzas vēstures izpētes gan vietējos, gan ārvalstu arhīvos, kā arī tiks strādāts pie jaunu tūrisma pakalpojumu izveides un Hanzas mantojuma atpazīstamības uzlabošanas.

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās. Vairāk par projektu lasiet šeit.

Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 64116007, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv ; veca.vidzeme.lv 

Oktobra pēdējā trešdienā Sedā notika LR Kultūras ministrijas finansētās un Vidzemes plānošanas reģiona organizētās apmācības kultūras speciālistiem. Visas dienas garumā pasākuma dalībniekiem bija iespēja klausīties un aktīvi līdzdarboties zinošās lektores Vitas Brakovskas vadītajās apmācībās - Radošuma nedarbnīca „Parastu lietu neparasts pielietojums. Kultūrā!”

Liekot lietā dažādas metodes tika radītas jaunas idejas, kas varētu pievilcīgi papildināt kultūras piedāvājumu Vidzemes reģionā. Ar dažādiem piemēriem tika apgūta šveicieša A. Ostervaldera izstrādātā pieeja kultūras vērtību celšanai kopienā, kopīgiem spēkiem grupu darbā izveidojot kultūras iestādes ilgtspējīgu modeli.

Lektore iepazīstināja arī ar atziņām, kas izskanēja Baltijas jūras reģiona padomes rīkotajā konferencē septembra beigās Gdaņskā “Culture as a driving force for social and economic development of the region”. Tās ietvaros tika pieņemts tā sauktais  Gdaņskas manifests, kas oficiāli apstiprina kultūras nozīmi novadu un reģionu ilgtspējā, kultūras klātesamības nepieciešamību pozitīvām izmaiņām sabiedrībā, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma aizvien pieaugošo vērtību.

Pusdienas laikā ar Sedas vēstures pētījumu rezultātiem un topošās padomju laiku ekspozīcijas koncepciju klātesošos iepazīstināja vēsturniece, Valmieras muzeja krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere, kura izpētes darbu arhīvos un bibliotēkās par Sedas pilsētas vēsturi veic Vidzemes kultūras programmas atbalstīta projekta ietvaros. Kopā ar Sedas kultūras nama vadītāju Artu Šomasi ikviens varēja doties nelielā ekskursijā pa unikālās Sedas pilsētas centru  un iepazīties ar paveikto Sedas kultūras nama atjaunošanā.

Liels paldies par jauko sadarbību Strenču novada pašvaldībai, Sedas kultūras nama vadītājai Artai Šomasei, Strenču novada Plānošanas un attīstības nodaļas vadītājai Ivetai Encei, Valmieras muzeja Krājuma nodaļa vadītājai Indrai Vīlisterei un Oļegam Ragilo par iespēju iepazīt Sedas garšu un kulināro mantojumu!

Sagatavoja  Ieva Vītola,

Vidzemes kultūras programmas koordinatore

Lai izzinātu Latvijas vēsturi, arhitektūru un nostāstiem bagātus notikumus, Latvijas Piļu un muižu asociācija oktobra pēdējā sestdienā aicina piedzīvot “Leģendu nakti”. 31. oktobrī Dikļu pilī pulksten 18:00 un 21:00 gida pavadībā visi interesenti varēs apskatīt pils salonu un skaistās zāles, klausīties leģendās un nostāstos par pils saimniekiem un iedzīvotājiem, kā arī aplūkot grezno kamīnu kolekciju un Atmodas laika mākslinieku gleznu kolekciju. Pēc tam viesiem būs iespēja doties naksnīgā pastaigā ar lāpām pa Dikļu pils senatnīgo parku, cenšoties saskatīt un saklausīt dzirdētos nostāstus.

Pasākuma apmeklētāji varēs sasildīties ar karstu tēju pie iekurināta kamīna, vērojot „Dikļu pils metamorfozes” – Cigāru zālē būs apskatāma video projekcija par Dikļu muižas pārtapšanu no pamestas traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas līdz vienai no skaistākajām celtnēm mūsdienu Latvijā. Foto un video liecībās fiksētas leģendām apvīto muižas ēku un parka pārvērtības.

Maksa pasākuma apmeklētājiem:

• pieaugušajiem – 4.00 EUR;
• pensionāriem, bērniem, studentiem – 3.00 EUR.

Dikļu pils Gardēžu restorāns darbosies līdz pusnaktij, aicinot nobaudīt jauno rudens sezonas ēdienkarti un pils baroneses Šarlottas iecienīto kūku.
Galdiņus lūdzam iepriekš rezervēt pa tālr.: 26515445 vai rakstot uz pils PIE diklupils PUNKTS lv

Informācijas avots: visit.valmiera.lv