.png)
|
Arhīva kalendārs
Š.g. 5. aprīlī, plkst. 10:00-12:30, Cēsu Jaunajā pilī, Pils laukumā 9, Cēsīs notiks izglītojošs seminārs mazā un vidējā biznesa uzņēmējiem par drošas digitālās vides un datorprogrammu licencētu izmantošanu Latvijas uzņēmējdarbībā. Semināru organizē Datorprogrammas autortiesību apvienība (DAA) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un LR IeM Valsts policiju. Latvijas uzņēmēju vidū arvien vairāk, taču tomēr vēl ļoti nepietiekami tiek novērtēts datu drošības aspekts. „Nepienācīgas rūpes par informācijas drošības sistēmu un tās atbilstošu vadību pakļauj riskam ikvienu uzņēmumu un var novest gan pie komercnoslēpuma noplūdes, gan finanšu un klientu datu bāzes zuduma, reputācijas un tālākas sekmīgas uzņēmējdarbības apdraudējuma,” skaidro Datorprogrammu autortiesību apvienības valdes locekle Sanita Meijere. Lai radītu lielāku izpratni un aktualizētu šo tēmu uzņēmēju vidū, bezmaksas seminārā eksperti skaidros par datu drošību un datorprogrammu licencētas izmantošanas nozīmīgumu, tā juridiskajiem un praktiskajiem aspektiem, biežāk pieļautajām neapzinātajām kļūdām, kā arī iepazīstinās ar risinājumiem, kas garantēs aizsardzību ikvienam uzņēmumam. Seminārā piedalīsies: Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs; Sanita Meijere, Datorprogrammas autortiesību apvienības valdes locekle; Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas; Oskars Širsons, SQUALIO (iepriekš DPA) mazo un vidējo klientu apkalpošanas grupas vadītājs.
Pieteikties semināram var līdz š.g. 4. aprīlim, rakstot uz e-pastu: events PIE squalio PUNKTS com Semināru atbalsta Microsoft Latvia. Par DAA Biedrības “Datorprogrammu autortiesību apvienība” mērķis ir datorprogrammu autortiesību aizsardzība un inovatīvas vides veicināšana Latvijā. DAA ir vairāk nekā 20 biedri, kas ir lielākie, starptautiski atzīti Latvijas IKT jomas uzņēmumi. DAA ir nozīmīgākā NVO, kas pārstāv intelektuālā īpašuma tiesību jomas jautājumus, sadarbojoties ar valsts un starptautiskajām institūcijām un pārstāvot sabiedrības un privāta sektora intereses. Līdz 2007. gadam DAA bija BSA Latvijas komitejā, un tagad ir BSA Inc. partneris.
Informāciju sagatavoja: Sanita Meijere Datorprogrammas autortiesību apvienības valdes locekle e-pasts: smeijere PIE hotmail PUNKTS com tālr.: +371 29488795
Valkas novadpētniecības muzejs, sākot ar 1994. gadu, regulāri rīko vietējo mākslinieku darbu izstādes. Kopš 2010. gada tās notiek katru gadu. Šīs izstādes apliecina, ka māksla novadā ir labā līmenī un spēj piesaistīt cilvēku uzmanību un apbrīnu. Novada mākslinieku darbu izstādes ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu vietējās kultūras dzīves norisēs. Gan pašas izstādes, gan to atklāšanas pasākumi ik gadu apliecina, ka cilvēki alkst pēc kaut kā vairāk par ikdienā nepieciešamajām praktiskajām lietām. Ieeja atklāšanas pasākumā ir bez maksas.
Izstāde apskatāma: līdz 7. maijam pirmdienās - piektdienās plkst. 10:00 – 17:00; sestdienās plkst. 10:00 – 16:00 Ieejas maksa: 0,75 €; pensionāriem, studentiem, skolēniem 0,30 € Valkas novada skolēniem ieeja bez maksas. Informāciju sagatavoja: Ligita Drubiņa, Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja (t. 647 22198) Lai uzlabotu satiksmes drošību un veiksmīgāk organizētu gājēju plūsmu, Kocēnu novada pašvaldība īstenos autobusa apgriešanās laukuma Alejas ielā 3, Kocēnos labiekārtošanu. Esošais laukums ekspluatācijas laikā ir nolietojies – ielas apmales ir apdrupušas un izgāzušās, pie iekāpšanas autobusā uz brauktuves krājas lietus ūdens, kā arī pašreizējā gājēju kustības organizācija nav droša – ielas tiek šķērsotas nevēlamās vietās, tādējādi apdraudot ceļa satiksmes dalībnieku drošību. Labiekārtošanas darbu ietvaros plānots demontēt betona apmales, izveidojot pazeminātas apmales ar braucamo daļu, lai atvieglotu pārvietošanos ar ratiņiem, noņemt esošo bruģa segumu un to saglabāt, demontēt autobusu paviljonus, pēc to atjaunošanas vienu uzmontējot metru tuvāk Alejas ielai un pagarinot soliņu, savukārt otrs paviljons tiks izvietots esošās koka pieturvietas vietā pie pašvaldības ēkas. Tehnisko projektu pēc Kocēnu novada pašvaldības pasūtījuma izstrādājusi SIA “DCE” (projekta vadītājs U.Dundurs).
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 26115449 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv Piektdien, 1.aprīlī, noslēdzās balsošana par pretendentiem konkursa "Burtnieku novada uzņēmēju gada balva 2015" tematiskajās un nozaru nominācijās. Šogad balsojumā piedalījās rekordliels balsotāju skaits – vairāk nekā 550 balsotāji. Lai noorganizētu novada mēroga svētkus par godu uzņēmējiem, Burtnieku novada pašvaldība uz uzņēmēju godināšanas pasākumu aicina pieteikties arī tos uzņēmējus, kuri šogad netika pieteikti nominācijām, iepriekš sazinoties ar Burtnieku novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāju Kristīni Auziņu, zvanot pa tālr.: 29320067 vai rakstot uz e-pastu: kristine.auzina PIE burtniekunovads PUNKTS lv līdz 8. aprīlim. Vietu skaits ierobežots. Svinīgais apbalvošanas pasākums notiks 15. aprīlī plkst. 18:00 Burtnieku pagasta kultūras centrā, uz kuru tiks aicināti visi pieteiktie “Burtnieku novada uzņēmēju gada balvas 2015” pretendenti. Konkurss "Burtnieku novada uzņēmēju gada balva" norisinās jau trešo gadu pēc kārtas. Konkursa mērķis ir godināt Burtnieku novada uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Burtnieku novadā.
Informāciju sagatavoja: Ieva Reihmane Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv
Sagaidot ievērojamā mācītāja, skolotāja un rakstnieka Jura Neikena 190 gadu jubileju, Kocēnu novada Dikļos Dziesmusvētku ekspozīcijas telpās izveidota izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Valmieras un Limbažu muzeju. Izstādes atklāšana notiks Neikena dzimšanas dienas datumā - trešdien, 6. aprīlī, plkst. 15.00. Izstādi ikviens interesents varēs aplūkot līdz 1. jūnijam. Savukārt svētdien, 10. aprīlī, plkst. 14.00 Dikļu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks Jura Neikena piemiņai veltīts dievkalpojums. Mācītājs, skolotājs un rakstnieks Juris Neikens (1826-1868) ir viena no izcilākajām personībām Latvijas kultūras vēsturē, kurš desmit gadu kalpojis Dikļu evaņģēliski luteriskajā draudzē (1857-1867). Juris Neikens 1864. gada trešajos Vasarsvētkos Dikļos sarīkoja pirmos Dziedāšanas svētkus, sapulcinot kopā sešus vīru korus no Limbažiem, Rūjienas, Mazsalacas, Lielsalacas, Straupes un Dikļiem. Ar Jura Neikena vārdu Dikļos saistītas vairākas vietas - Neikenkalns (Dziedāšanas svētku vieta), Neikena akmens (pusceļā starp baznīcu un mācītājmāju) un arī mācītāja krēsls, kas atrodas baznīcas sakristejā, tiek saukts par Neikena krēslu.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 26422411 4. maijā pulksten 12.00 Alūksnes Kultūras centra pagalmā, kopā ar Balvu un Gulbenes koru apriņķa koriem, notiks Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīts pasākums – Baltā galdauta svētki, kas vienlaicīgi būs arī koru skate. Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte stāsta, ka Alūksnes Kultūras centra pagalmā tiks klāts baltais saimes galds, pie kura aicināti koristi no Balvu un Gulbenes koru apriņķiem un alūksnieši, lai kopīgi izdziedātu skaistākās latviešu tautas dziesmas un mielotos ar Alūksnes maizīti un medu. Baltā galdauta svētki ir viena no Latvijas simtgadei veltīto ieskaņas pasākumu aktivitātēm, kuru mērķis ir iedibināt un stiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, svinot savas valsts pastāvēšanu un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt. Baltā galdauta svētku formātu veido paši to rīkotāji, akcentējot baltu galdautu kā pašapziņas un lepnuma simbolu, kā arī vienojošo elementu. Vairāk informācijas www.lv100.lv vai sociālajos tīklos ar mirkļbirku #LV100.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv 2016. gada 14. aprīlī „Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas” Cēsu filiālē, Lielā Katrīnas ielā 2, Cēsīs norisināsies informācijas diena „ĪSCIRTMETA KOKSNES ŠĶELDU KVALITĀTE”, kurā aicinātas piedalīties Vidzemes reģiona pašvaldības un siltumapgādes uzņēmēji. Latvijā šobrīd ir novērojams straujš pieprasījuma pieaugums pēc enerģētiskās koksnes, kā rezultātā paliek aktuāli jautājumi par enerģētiskās koksnes kvalitāti un alternatīvām. Informācijas dienas ietvaros tiks diskutēts par biokurināmā kvalitātes noteikšanu un raksturošanu (tai skaitā no iepirkumu projektu viedokļa), saikni starp šķeldu kvalitāti un tehnoloģiskiem risinājumiem, kā arī kvalitātes uzlabošanas iespējām. Ņemot vērā to, ka viena no perspektīvākajām enerģētiskās koksnes alternatīvām ir īscirtmeta (atvasāju) koksne, detalizēti tiks apskatīti ar tās kvalitāti saistītie aspekti. Īscirtmeta kokaugi vai atvasāji, piemēram, kārkli, papeles, apses un baltalkšņi, ir ātri augošu koku sugas, kas atjaunojas, veidojot atvases vai kokaugu stādījumi, kuru vietā pēc koksnes ražas novākšanas ierīko citu lauksaimniecības kultūru. Lūdzam reģistrēties dalībai seminārā, norādot vārdu, uzvārdu, organizāciju un kontaktinformāciju, nosūtot to uz aivars.zandeckis PIE ekodoma PUNKTS lv vai sazinoties pa tālruni 67 32 32 12 līdz 14. aprīlim. Vietu skaits ierobežots! Informācijas diena ir bez dalības maksas. Plašāka informācija un programma šeit.
Informāciju sagatavoja: Baiba Veismane SIA Ekodoma Projektu asistente Tālr.: 67323212 baiba.veismane PIE ekodoma PUNKTS lv 16. aprīlī pa Valgas un Valkas pilsētu ielām notiks starptautiskais “Latvijas – Igaunijas skrējiens”. Skrējiens ir veltīts agrākajam augstu sasniegumu sportistam Pāvelam Loskutovam, bet šogad mainījis nosaukumu un arī formātu. Starts, kā arī finišs skrējienam un nūjošanai šogad notiks Valgas pilsētas stadionā. Trase veidota pa Valgas un Valkas pilsētu ielām. Dalības maksa: 7, - EUR skrējieniem 5 un 10 km distancēm un 3,- EUR nūjotājiem 5 km distancei. Bērnu skrējieni notiks turpat uz vietas stadionā. Starti 10 km un 5 km distancēm – plkst. 11:00. Iepriekšēja reģistrēšanās skrējienam līdz 14. aprīlim: http://www.valgasport.ee/…/registreerimine/eesti-lati-jooks/ Reģistrēšanās bērnu skrējieniem uz vietas, Valgas pilsētas stadionā no plkst. 9.45 - 10.45 pie ieejas no Vabaduse ielas puses. Turpat arī būs speciālas norādes, kur atstāt automašīnu. Ikviens, kurš būs, reģistrējies Latvijas - Igaunijas skrējienam, pasākuma dienā saņems īpašas piemiņas piespraudi! Laureātiem vērtīgas balvas un citi pārsteigumi! Izaicini sevi un piedalies lielākajā latviešu – igauņu kopīgi veidotajā pasākumā!
Informāciju sagatavoja: Kristīne Karole, Valkas novada domes Sporta un jaunatnes lietu daļas vadītāja. Pašā Cēsu pilsētas centrā izveidota tikšanās vieta tiem, kuri vēlas aktīvi darboties Cēsīs - Koprades māja Skola6. Šis radošo industriju centrs tiks atklāts piektdien, 8.aprīlī, plkst.12.00 ar Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga uzrunu. Savukārt no plkst.13:00 līdz plkst.19.00 atvērto durvju dienas gaitā varēs uzzināt visu, ko Koprades māja piedāvā - iepazīties ar pašu māju un aprunāties ar cilvēkiem, kuri šeit jau strādā. Ikviens, kuru interesē darbs ārpus ierastā biroja vai apnicis strādāt mājās, aicināts izmēģināt jaunās Kopā strādāšanas telpas jau no plkst.9.00 Ar šo iniciatīvu Cēsis turpina iesākto radošo industriju potenciāla veicināšanai Cēsīs. 2015.gada augustā Cēsu novada pašvaldība mēneša garumā aicināja radošos cēsniekus un pašnodarbinātos profesionāļus viesoties un darboties Lielajā Skolas ielā 6, Cēsīs un kopīgi plānot bijušās Cēsu profesionālās vidusskolas mācību korpusa nākotni. Diskusiju un sarunu rezultātā, tika secināts, ka Cēsīs ir pieprasījums un ir nepieciešama vieta, kur darboties un pulcēties aktīvajiem cēsniekiem. Sākot ar šī gada janvāri notiek darbs pie Koprades centra Skola6 veidošanas un iekārtošanas. Pašvaldības noteiktie pamatdarbības virzieni Koprades mājā ir radošā un IT centra izveide, kā arī kopā strādāšanas telpu nodrošināšana. Līdz ar to Skola6 ēkā ir pieejamas telpas darbnīcām, kur darboties radošajiem uzņēmējiem un kopā strādāšanas telpas. Papildus tiks nodrošināts pirmsinkubācijas atbalsts jaunu uzņēmējdarbības ideju attīstībai. Darbnīcu telpas tiek iznomātas pašnodarbinātajiem vai uzņēmumiem, kuru darbība saistās ar radošajām industrijām - māksla, mūzika, dizains, amatniecība, u.c. Šobrīd darbnīcās jau strādā tērpu dizaineres, gleznotāji, mūziķi. Savukārt kopā strādāšanas telpa ir labiekārtots atvērtā tipa birojs, ar ierīkotām darba vietām, pieejamu bezvada internetu, biroja tehniku un atsevišķām telpām darba sarunām un atpūtai. Tā ir vieta, kur satikties dažādu jomu profesionāļiem ar noteiktu darba pieredzi, kur veidot jaunus kontaktus, rasties jaunām idejām un sadarbības projektiem. Sākot ar aprīļa mēnesi Koprades mājā notiks dažādi pasākumi, uz kuriem tiks aicināti aktīvie cēsnieki, kam ir idejas, grib dalīties ar tām un atrast līdzīgi domājošos, ar kuriem Cēsīs ieviest jaunas lietas. Regulāri notiks Ideju talkas, kur būs iespēja dalīties ar savām idejām, jauniem projektiem, kam meklējat sabiedrotos; vakara sarunas, kurās parunāt par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem; semināri par radošajiem uzņēmējiem aktuālajiem jautājumiem, u.c. pasākumi. Ja Tev ir interese darboties Koprades mājā ikdienā vai organizējot kādu interesantu diskusiju vai nomāt darbnīcu, vai tikai izmantot sarunu telpu, nāc ciemos uz Lielo Skolas ielu 6, rakstiskola6 PIE cesis PUNKTS lv vai www.facebook.com/skola6cesis vai zvani 26458414.
Skola6 vadītāja Dita Trapenciere dita PIE skola6 PUNKTS lv 29. un 30. aprīlī Kārķos notiks 13. Meža dienas. Ierasti tradicionālām lietām, netrūks arī pārsteigumu. 29. aprīlī Kārķos notiks seminārs “Kā ieinteresēt un motivēt bērnus un jauniešus iemīlēt Latvijas zeltu – koku, darīt praktiskus darbus un gatavot koka lietas”. Dalībniekiem būs iespēja apskatīt pagasta informācijas centra darbarīku kolekciju, kā arī “Jaunrozēnu” mājās iepazīšanās ar bijušā muižas galdnieka Ādama Tentera galdnieka darbarīku kolekciju. Pasākuma rīkotāji aicina līdzi ņemt bērnu un jauniešu gatavotas lietas no koka, lai kopīgi veidotu izstādi “Dari pats!’’ Turpinājumā sekos pārgājiens/ pārbrauciens “Dabas un kultūrvēstures pērles mums tuvumā”, bet pēc tam kopīga vakarēšana pie ugunskura ar dziesminieku Kārli Kazāku. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, līdzi ņemot desiņas kopīgam ugunskuram. 30. aprīlī Meža dienu svinīga atklāšana pie Kārķu Dabas koncertzāles kopā ar Māri Grigali. Pēc tam darbi sāks ritēt vienlaicīgi vairāk nekā 15 objektos. Neizpaliks arī Koka auto sacensības. Ikviens aicināts gatavot koka auto un piedalīties sacensībās, kurās šogad vistālāk aizbraukušā rezultāta uzrādītājam būs īpaša balva – brauciens uz Briseli. Visas dienas garumā darbosies Viļņa Kazāka un studentu vadībā Zaļā koka darbnīca. Apskatāmas būs vairākas izstādes – grozu, Zaļā koka darbnīcā izgatavoto lietu, zīmēju, bērnu un jauniešu gatavoto koka lietu izstāde “Dari pats”, kā arī darbosies Rūķa Dabas bodīte, kur būs iespēja nopirkt lauku labumus. Vakarā zaļumballi spēlēs “Rumbas kvartets”. (Nepiemērotu laika apstākļu gadījumā balle notiks tautas namā.)
Informāciju sagatavoja: Kārķu Meža dienu rīcības komitejas vārdā Sandra Pilskalne (26391447 mob.t) Alūksnes novada pašvaldības finansētajā Jauniešu iniciatīvu projektu konkursā atbalstītas astoņas jauniešu iniciatīvas, kuras paši iniciatīvu autori īstenos 2016. gadā. Jaunatnes lietu metodiķe Ilze Zvejniece informē, ka šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, vislielāko aktivitāti konkursā izrādīja jaunieši no Alūksnes pilsētas, iesniedzot sešus projektu pieteikumus, savukārt divi projektu pieteikumi saņemti no jauniešu neformālajām grupām Jaunannas un Ilzenes pagastos. I. Zvejniece norāda, ka 2016. gadā jauniešu iniciatīvu projektu idejas pārsvarā saistītas ar dažādu interesantu un nebijušu pasākumu rīkošanu. Tā neformālā jauniešu grupa “10kW radošo citronu” Zeltiņu raķešu bāzē iecerējusi rīkot pasākumu “HOLIday”, kurā varēs pārbaudīt un pilnveidot fiziskās, radošās, stratēģiskās un loģiskās spējas. Aktīvi jauniešu iniciatīvu konkursā iesaistījušies arī Alūksnes novada vidusskolas jaunieši, kur jauniešu grupa “Alūksnes novada vidusskolas sargi” jau maija sākumā plāno organizēt pasākumu ar drošības un aizsardzības jomu saistītām aktivitātēm, bet pulciņš “Jautrās idejas” aicinās ēst un dzīvot veselīgi, organizējot izglītojošas nodarbības un dažādas aktivitātes par veselīga dzīvesveida tēmu. Par veselīgu dzīvesveidu savā projektā runās arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas Skolēnu Ministru kabinets, kur jaunieši iecerējuši īstenot projektu “Iesildām vasaru”. Projekta ietvaros plānots organizēt video konkursu, lekcijas, kā arī sarunas un diskusijas par veselīgu dzīvesveidu un rīkot pārgājienu skolēniem. Interesantu pasākumu plāno organizēt arī Jaunannas jauniešu klubs “Tikšķis”, kurš jūlijā jauniešus aicinās uz radošo “DIVDIENI” Jaunannā. Plānots, ka pasākumā varēs uzlabot komunikācijas prasmes, iepazīt citus jauniešus un gūt sadarbības pieredzi kopā ar Māri Resni, pieredzējušu vadītāju komandas veidošanā un piedzīvojumu pasākumos. Trīs no jauniešu iniciatīvu projektiem saistīti ar vides labiekārtošanu, tā neformālā jauniešu grupa “Rožu meitenes” plāno turpināt 2015. gadā iesākto ideju par rožu dobes izveidi “Rozes Glikam”. Paralēli rožu dobes izveidei, plānots iepazīstināt sabiedrību ar iedvesmojošiem alūksniešiem. Ilzenes jauniešu neformālā grupa “Domā un Dari” plāno Ilzenē izveidot āra spēļu galdu pie pamatskolas, kur īstenot gan alternatīvas mācību stundas, gan satikties vasaras pasākumos, kā arī organizēt vairākus pasākumus vasaras garumā, bet velosporta entuziasti “Aluksne forest riders” plāno pilsētā izveidot velotrasi, aicinot iesaistīties tās izveidē ikvienu Lielās talkas laikā un arī pēc tās. Ikgadējā Alūksnes novada pašvaldības finansētajā Alūksnes novada Jauniešu iniciatīvu projektu konkursā piešķirtais finansējums jauniešu iniciatīvu projektiem kopumā sastāda 2166 eiro. Tā kā konkursam plānotais finansējums sākotnēji bija 2000 eiro, atlikušo summu Jauniešu iniciatīvām piešķir Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi 64381503, 26456644 21. aprīlī no pulksten 16.30 skvērā pie Pilssalas tilta aicināts pulcēties ikviens skriešanas entuziasts, lai piedalītos skriešanas seriāla “Alūksnes pavasaris 2016” pirmajā kārtā.
Skriešanas seriāla “Alūksnes pavasaris 2016” mērķis ir popularizēt skrējienu kā vienkāršāko, pieejamāko aktīvās atpūtas un fizisko spēju pilnveidošanas veidu, kā arī iesaistīt dažādu paaudžu cilvēkus skriešanas nodarbībās ar mērķi uzlabot veselību. Skriešanas seriālā “Alūksnes pavasaris 2016” piedalīsies arī bobslejists, alūksnietis Intars Dambis, kurš aicina iedzīvotājus būt aktīviem un piedalīties šajās sacensībās. Paredzēts, ka skriešanas seriāls notiks sešās kārtās, un pieteikšanās startam sacensībās notiek pie sekretariāta sacensību dienā. Sacensībās varēs startēt sešās dažādu garumu distancēs attiecīgi 1 km, 2 km, 3 km, 4 km, 5 km, 8 km un 10 km. Skriešanas seriāla kārtas notiks sekojošās vietās: 1. kārta 21. aprīlī skvērā pirms tilta uz Pilssalu 2. kārta 28. aprīlī Muižas parkā pie Eola tempļa 3. kārta 5. maijā Pilssalas stadionā 4. kārta 12. maijā Muižas parkā, marķējums no Vējakalna ielas 5. kārta 19. maijā Muižas parkā pie Eola tempļa 6. kārta 26. maijā Muižas parkā, „Vējiņos”
Skriešanas seriāla rezultātus noteiks pēc katras kārtas, un uzrādīto rezultātu neatkarīgi no veiktās distances garuma pielīdzinās punktiem, kurus noteiks pēc izstrādātas punktu tabulas. Kopvērtējumā ieskaitīs piecus, bet ne mazāk kā četrus labākos kārtās uzstādītos rezultātus. Dalības maksa parka skriešanas jauniešiem, kuri dzimuši, sākot no 1996. gada paredzēta 3,50 eiro, bet pārējiem - 5,00 eiro par visām kārtām. Ja dalībnieks vēlas startēt tikai atsevišķās kārtās, tad dalības maksa par starta numura iegādi ir 1 eiro un 1,50 eiro par katru kārtu atsevišķo kārtu. Skriešanas seriāla apbalvošana notiks 27. maijā, Brūža ielā 7, Alūksnes Kultūras centra mazajā zālē pulksten 17:30. Skriešanas seriālu “Alūksnes pavasaris 2016” organizē Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar biedrībām „Alūksnes vieglatlētikas klubs” un orientēšanās klubu „Alūksne”.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv Svētdien, 10. aprīlī pulksten 15.00 Alūksnes Kultūras centrā pulcēsies novada netradicionālo žanru deju kolektīvi, lai noskaidrotu kolektīvu mākslinieciskās meistarības un jaunrades izaugsmi. Skates mērķis ir sekmēt dažādu deju žanru nepārtrauktības procesu Alūksnes novadā, rosināt sabiedrības interesi un veicināt tās līdzdalību nozares popularizēšanā, kā arī noteikt labākos netradicionālo žanru deju kolektīvus novadā. Plānots, ka deju skate šogad pulcēs kopumā 11 kolektīvus, un skatē katrs no tiem izpildīs divus priekšnesumus. Skatē piedalīsies Alūksnes Kultūras centra dāmu deju kopa “Sidraba pavediens”, Pededzes tautas nama sieviešu deju kopa “Tikai tā”, Kalncempju pagasta deju kopa “Dejotprieks”, Liepnas tautas nama dāmu deju kopa “Veldze”, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa tautas nama austrumu deju grupa “Džalila”, Veclaicenes līnijdeju grupa, Pededzes tautas nama deju kolektīvs “Pededzieši”, Mālupes sieviešu deju grupa “Nāc līdz”, Annas pagasta kultūras nama deju kopa “Anniņas”, Ilzenes eksotisko deju grupa “Luksora”, Zeltiņu tautas nama deju kopa “Alise”. Skati rīko Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļa sadarbībā ar Alūksnes Kultūras centru. Ieeja pasākumā bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv
Atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās Latvijas iedzīvotājiem būs pieejama laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam, tās kopējais finansējums ir 166 470 588 eiro. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Jaunā atbalsta programma dzīvojamo ēku siltināšanai nākamajos septiņos gados paredz ievērojamas investīcijas – tas ir būtisks atbalsts kopējā iedzīvotāju labklājības vairošanā. Dzīvojamo ēku fonds Latvijā noveco, tādēļ tā renovācija ir būtiska pilsētvides attīstībai un iedzīvotāju mājokļu drošumam. Vidējais siltumenerģijas ietaupījums vienai mājsaimniecībai gada ietvaros lēšams 40% apjomā, kas pozitīvi ietekmē ģimenes ikmēneša izdevumus par siltumapgādi. Jāatzīst, ka ar ES struktūrfondu finansējumu ilgtermiņā tomēr spēsim atjaunot tikai nelielu daļu – 6% - no visa kopējā dzīvojamo ēku fonda Latvijā, tāpēc jau tagad ir jāveido finanšu instrumentu programmas daudzdzīvokļu māju siltināšanai, iesaistot pašvaldības, bankas un ESCO, kā arī izmantojot Junkera plāna sniegtās iespējas.” Atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2016. gada jūlijā, taču jau no nākošās nedēļas, 18. aprīļa, Altum uzsāk konsultāciju sniegšanu par projektu sagatavošanu. Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes locekle Inese Zīle: "Šodien sākas ļoti nozīmīgs posms daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmas norisē - ilgi gaidītās un nozīmīgās programmas piedāvāto iespēju nogādāšana līdz iedzīvotājiem, kas ir šī valsts atbalsta gala saņēmēji. Līdz šai dienai kopīgi ar mūsu partneriem, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, komercbanku pārstāvjiem un citiem nozares speciālistiem, esam paveikuši lielu darbu, lai klientiem piedāvātu iespējami labākos veidus un risinājumus, kā šo programmu padarīt maksimālu ērtu un viegli sasniedzamu iedzīvotājiem. Mūsu līdzšinējā pieredze daudzdzīvokļu ēku projektu finansēšanā rāda, ka saprotama un viegli pieejama informācija ir ārkārtīgi svarīga, lai cilvēki varētu pieņemt lēmumu par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, kā arī sekmīgi to īstenotu. Tāpēc kopīgi ar partneriem tuvākajās nedēļās īstenosim plašus iedzīvotāju informēšanas pasākumus, tai skaitā 13 seminārus Latvijas pilsētās". Uzsākot atbalsta programmas daudzdzīvokļu ēku renovācijai īstenošanu, šā gada 13. aprīlī Ekonomikas ministrija sadarbībā ar "Altum" organizēja konferenci "Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai", kuras laikā tika sniegta informācija par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, atbalsta saņemšanas pamata nosacījumiem, apmēru un termiņiem. Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis konferencē informēja par banku nosacījumiem ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs dalījās pieredzē par iepriekš īstenotajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem daudzdzīvokļu ēkās, un Liepājas pilsētas domes pārstāvis iepazīstināja ar pašvaldības iespējām atbalstīt dzīvokļu īpašniekus energoefektivitātes pasākumu īstenošanā. Konferences prezentācijas publicētas Ekonomikas ministrijas mājaslapā, konferences videoieraksts būs publicēts Ekonomikas ministrijas Youtube kanālā šā gada 18. aprīlī. 2010. gada 25. februārī, aizsākot informatīvo kampaņu "Dzīvo siltāk", Ekonomikas ministrija un vairākas nevalstiskās organizācijas un bankas parakstīja Sadarbības memorandu par efektīvas un atklātas sadarbības veidošanu, informējot sabiedrību par mājokļu renovācijas procesu.Konferences laikā Sadarbības memorandam pievienojās vēl astoņi jauni sadarbības partneri - Altum, Būvniecības valsts kontroles birojs, AS "Citadele", Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs, Valsts darba inspekcija, Ilgtspējīgas būvniecības padome un Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs. Līdz ar to šobrīd Sadarbības memorandu kopumā parakstījušas 38 organizācijas. Sīkāka informācija par atbalsta programmu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās ir pieejama Attīstības finanšu institūcijas Altum mājaslapā unEkonomikas ministrijas mājaslapā. Informācija par visiem plānotajiem informatīvajiem pasākumiem informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Evita Urpena Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Tālr: 67013193 E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv Web: www.em.gov.lv Seko mums Twitter: @EM_gov_lv Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem
Atbalstam ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejami 24,8 miljoni eiro
Atbalstam ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejami 24,8 miljoni eiro Ministru kabinets šā gada 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Programmas kopējais finansējums ir 24,8 miljoni eiro, kuras ietvaros plānots atbalstīt vismaz 20 projektus un radīt vismaz 467 jaunas darba vietas. Projektu iesniegumu pieņemšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā plānots uzsākt šā gada jūnijā. “Jaunās programmas mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo zonu attīstību tieši Latvijas reģionos. Šīs valsts atbalsta programmas ieviešana ir mērķtiecīgs mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanas pasākums, tādejādi stiprinot kopējo valsts uzņēmējdarbības vidi, vairojot nodarbinātību reģionos un veidojot investoriem pievilcīgas ekonomiskās zonas ārpus galvaspilsētas,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Projekta iesniegumus varēs iesniegt gan apstrādes rūpniecības komersanti, lai izveidotu ražošanas telpas savām vajadzībām, gan komersanti un ostu pārvaldes, kuri nodarbojas ar industriālā nekustamā īpašuma iznomāšanu un izveidotās telpas iznomās sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem (turpmāk – MVK), kas darbojas apstrādes rūpniecībā. Atbalstīta tiks gan ražošanas ēku izbūve un rekonstrukcija, gan nepieciešamo inženierpieslēgumu izbūve, piemēram, ūdensvada, gāzes, elektroenerģijas pieslēgumu un pievadceļu izbūve. Projektus varēs īstenot visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais ERAF līdzfinansējums ir 1 166 000 eiro un maksimālā atbalsta intensitāte – 35 - 45% atkarībā no komersanta lieluma. Lai nodrošinātu investīciju vienlīdzīgāku sadali Latvijas teritorijā, finansējumu paredzēts sadalīt starp plānošanas reģioniem, projektu iesniegumus savstarpēji salīdzinot konkrēto reģionu ietvaros un katrā reģionā atbalstot vismaz 4 projektu īstenošanu. Lai saņemtu noslēguma maksājumu un pabeigtu projekta īstenošanu, projektu iesniedzējiem būs jānodrošina, ka līdz projekta īstenošanas beigām izbūvētajās, rekonstruētajās vai renovētajās ražošanas telpās ir uzsākta ražošana apstrādes rūpniecībā (ja komersants telpas izmanto savai komercdarbībai), vai noteikta daļa no telpām ir iznomātas apstrādes rūpniecības MVK. Vienlaikus būs jārada arī noteikts jaunu darbvietu skaits un šīs darbvietas jāsaglabā vairākus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Vienas jaunizveidotas darbvietas radīšanai infrastruktūrā var ieguldīt ne vairāk kā 41 000 eiro ERAF finansējuma. Detalizēti jaunās atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumos „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs” 3.1.1.5. pasākuma „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai” īstenošanas noteikumi”, ar kuriem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē, papildu informācija par programmu publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Elita Rubesa - Voravko Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa Tālr: 67013193; E-pasts: elita.rubesa%20 PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv Web: www.em.gov.lv; Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija; http://www.youtube.com/siltinam Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada plānošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros. Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu. “Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai”, stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā. Bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšana ir būtiska akselerācijas fondu darbības komponente, jo agrīnās attīstības stadijas iesācējuzņēmumiem šādu pakalpojumu piesaistei bieži vien nav pietiekoša pašu finansējuma. Sniedzot finansiālu un nefinansiālu atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem visās nepieciešamajās darbības jomās (komandas veidošanā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, biznesa vadībā, biznesa koncepta attīstībā u.tml.) ar kvalificētu un pieredzējušu finanšu starpnieku palīdzību tiks nodrošināta atbalsta instrumenta efektivitāte jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveides veicināšanā. Akselerācijas fondu īstenošanai un atbalsta saimnieciskās darbības veicējiem sniegšanai ir novirzītsEiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 15 miljonu eiro apmērā (vienam fondam attiecīgi 5 miljoni eiro) un papildus tiks piesaistīti privāto ieguldītāju līdzekļi vismaz 10 % apmērā sēklas investīcijām, savukārt agrīnākās stadijas, proti, pirms-sēklas investīcijas pilnā apmērā tiks finansētas no publiskajiem līdzekļiem. Sākotnējā jeb pirms-sēklas investīcija, kuras apmērs ir līdz 50 tūkstošiem eiro, ir paredzēta galvenokārt biznesa modeļa izpētei un sākotnējā koncepta izstrādei (tā piemēram, izmaksām patentu reģistrēšanai, tirgus izpētei, atalgojumam piesaistītajiem darbiniekiem (programmētājiem) u.tml.). Savukārt sēklas investīcija, kas paredzēta jau tālākai biznesa attīstībai (tā piemēram, produkta un prototipa attīstīšanai), saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejama apmērā līdz pat 250 tūkstošiem eiro. Lai nodrošinātu efektīvu saimnieciskās darbības izveidi un attīstību, valsts atbalsta programmas nosacījumi paredz, ka sākotnējās pirms-sēklas investīcijas tiks veiktas tikai tādos saimnieciskās darbības veicējos, kas saņēmuši akselerācijas pakalpojumus (proti, kas piedalās finanšu starpnieku organizētajās akselerācijas programmās), savukārt sēklas investīcijas - kā tālākās investīcijas tādos saimnieciskās darbības veicējos, kas saņēmuši pirms-sēklas investīcijas šīs programmas ietvaros. Investīcijas būs pieejamas kā aizdevumu, tā arī kvazikapitāla un pašu kapitāla ieguldījumu veidā, tādejādi sniedzot iespējas veikt ieguldījumu saimnieciskās darbības veicējiem vispiemērotākajā investīcijas formā. Finanšu starpnieku (akselerācijas fondu pārvaldnieku) atlasi akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” paredz izsludināt 2016.gada 3. ceturksnī. Apzinot publiskās iepirkumu procedūras norisei nepieciešamo termiņu, kā arī ņemot vērā, ka pēc līguma ar finanšu starpniekiem noslēgšanas par akselerācijas fondu ieviešanu būs nepieciešams laiks (indikatīvi pāris mēneši) privātā līdzfinansējuma piesaistei un akselerācijas programmu organizēšanai, Ekonomikas ministrija paredz, ka akselerācijas fondi savu darbību uzsāks, un akselerācijas pakalpojumi un finansiāls atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejams 2017.gada 2.ceturksnī. Detalizēti ar jaunajiem akselerācijas fondu valsts atbalsta nosacījumiem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē, papildu informācija par programmu publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Elita Rubesa - Voravko Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa Tālr: 67013193; E-pasts: elita.rubesa%20 PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv Web: www.em.gov.lv; Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija; http://www.youtube.com/siltinam
Līdz šā gada jūlija beigām ir jāizstrādā valsts finansiālajai situācijai un reālajām vajadzībām atbilstošākais ceļu finansēšanas modelis, tostarp jāizvērtē iespējas tā piesaistei ieņēmumiem no ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem un nodevām. “Valsts budžetā paredzētie līdzekļi valsts autoceļiem 2016.gadā ir 146 milj. EUR, taču kopējie ceļu lietotāju maksājumi plānoti 551 milj. EUR. Ja vēlamies attīstīt valsts tautsaimniecību, kas nav izdarāms bez sakārtotiem autoceļiem, šīs šķēres ir jāsamazina,” trešdien, 13.aprīlī, pirmās autoceļu finansēšanas modeļa izstrādei sasauktās ekspertu tikšanās laikā pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī uzsvēra, ka ir jāpiedāvā ilgtspējīgs autoceļu finansējuma instruments, kas ceļu attīstītājiem un uzturētājiem ļautu paredzēt ceļiem novirzāmo finansējumu vismaz piecu gadu perspektīvā. Tāpat līdz jūlija beigām nepieciešams veikt korekcijas valsts ceļu pārvaldībā un to sakārtošanas programmā, kā arī izmaiņas jāpiedāvā pašvaldību ceļu pārvaldībā. Lai arī pēdējo gadu laikā valsts galveno autoceļu stāvoklis kopumā ir uzlabojies, valsts vietējo ceļu stāvoklis turpina pasliktināties. Kopējais remontdarbu deficīts valsts autoceļu tīklā ir 4.5 mljrd. EUR, bet sabiedrības zaudējumi sliktā autoceļu stāvokļa dēļ, braucot pa asfaltētiem ceļiem, tiek lēsti 800 milj. EUR gadā. Pēc ministra iniciatīvas izveidotā ekspertu grupa būs nozīmīga platforma kopīgam darbam pie esošā ceļu sakārtošanas modeļa izvērtēšanas un analīzes, kā arī stabila, prognozējama un ilgtspējīga ceļu finansējuma modeļa radīšanas. Eksperti sniegs sociālekonomiskus argumentus optimālākā un reālajām iespējām atbilstošākā autoceļu finansēšanas mehānisma izstrādei. Ekspertu grupā piedalās Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts policijas, ceļu būvētāju, uzturētāju un sabiedrības, kā arī Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu, un Zemkopības ministrijas pārstāvji. Nākamā ekspertu grupas tikšanās paredzēta 11.maijā, bet noslēdzošā – 27.jūlijā, kad plānots prezentēt iespējamos risinājumus ceļu sakārtošanas problēmu novēršanai. Foto no pirmās ekspertu tikšanās šeit. Auguļa prezentācija pieejama šeit
Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībām kompensēs izdevumus par nepilngadīgo bērnu izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Tas nepieciešams, jo atbilstoši jaunajam Patvēruma likumam, kas stājās spēkā 2016.gada 19.janvārī, uzskaitījums par to, kur nepilngadīgo personu bez pavadības (nepilngadīgais) var izmitināt patvēruma procedūras laikā, ir papildināts ar iespēju šo nepilngadīgo izmitināt arī audžuģimenē. Līdz šim tas nebija iespējams. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 7.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz pašvaldības izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā. Tāpat LM plāno noteikt kārtību, kādā valsts sedz izdevumus, kas pašvaldībai radušies, izmitinot nepilngadīgo bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Proti, paredzēts, ka pašvaldībai LM attiecīgais pieprasījums būs jāiesniedz līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Attiecīgi LM plāno izvērtēt pašvaldības pieprasījumu, pieņemt lēmumu izmaksāt vai atteikt izmaksu segšanu. Paredzēts, ka LM pozitīva lēmuma gadījumā 10 dienu laikā pārskaitīs pašvaldībai izlietoto finansējumu. Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties LM tīmekļvietnē sadaļā Aktuāli - LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789. Atbilstoši Patvēruma likumam valsts kompensēs pašvaldībām izdevumus par nepilngadīgo bērnu bez pavadības ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē šādā apmērā:
Savukārt, ja bērnu ievietos bērnu aprūpes iestādē, tad maksa par vienu dienu vienam bērnam atbildīs vidējiem izdevumiem iepriekšējā gadā par viena bērna uzturēšanu vienā dienā bērnu aprūpes iestādē. Pēc LM rīcībā esošās informācijas pēdējo piecu gadu laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir saņemti 23 iesniegumi no nepilngadīgām personām bez pavadības.
Informāciju sagatavoja: Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, marika.kupce PIE lm.gov PUNKTS lv
Ja anketu apkopojuma rezultāti spēs pierādīt ekonomisko pamatojumu un iedzīvotāju vēlmi aktivizēt uzņēmējdarbību, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra izvērtēs biznesa inkubatora izveidi Gulbenes novadā, nodrošinot finansiālu un ekspertu atbalstu no 2016. līdz 2023.gadam.
Biznesa inkubācija ir unikāls un elastīgs komercdarbības attīstības process – infrastruktūras un personāla apvienojums, kas veidots, lai palīdzētu attīstīties jauniem un nelieliem komersantiem, atbalstot tos agrīnas attīstības stadijā ar ikdienas konsultācijām par vispārējiem komercdarbības jautājumiem, ekspertu konsultācijām, mentoru atbalstu, vidi (telpām) un grantu līdzfinansējumu līdz 100% apmērā komersantu darbības izmaksām (t.sk. izejvielām). Gulbenes novada domes Attīstības un projektu nodaļa 2016. gada aprīlī Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros uzsāk informatīvu semināru ciklu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu. Pirmie semināri notiks š.g. 20. un 21. aprīlī trijās Vidzemes pilsētās – Gulbenē, Valkā un Valmierā. Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos. Seminārs „Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Pamatnosacījumi” 20. aprīlī plkst. 10.00 notiks Gulbenē un plkst. 16.00 Valkā. Pasākumu laikā klātesošie tiks informēti par Eiropas Reģionālā attīstības fonda aktivitātes „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Seminārā piedalīsies arī banku pārstāvji, kas informēs par kredīta saņemšanas nosacījumiem. Savukārt 21. aprīlī plkst. 10.00 seminārs „Atbalsts daudzdzīvokļu māju renovācijai un kvalitatīva ēku renovācija” notiks Valmierā. Pasākuma laikā iepazīstināsim ar atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Semināra otrajā daļā lektori stāstīs par risinājumiem fasāžu renovācijai, kā arī par siltumapgādes sistēmas renovāciju un reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem un to atbilstību apliecinošiem dokumentiem. Detalizētāka informācija par semināru norises vietām un dienas kārtību pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Semināram Gulbenē var pieteikties šeit, semināram Valkā var pieteikties šeit, bet semināram Valmierā var pieteikties šeit. Sīkāku informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak PIE em.gov PUNKTS lv, 67 013 240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī twitter.com/siltinam, facebook.com/dzivosiltak. Papildu informējam, ka iepriekšējā ES fondu perioda ietvaros, laika posmā no 2010.-2016. gadam Vidzemē ar ES fondu līdzfinansējumu kopumā renovētas 163 ēkas. Detalizēta informācija par renovēto ēku statistiku publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Līdz š.g. maija vidum Ekonomikas ministrija un Altum kopumā plāno organizēt 13 seminārus dažādās Latvijas pilsētās. Detalizētāka informācija par semināru norises vietām un dienas kārtību pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos. Kā jau iepriekš ziņots, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 euro. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama Attīstības finanšu institūcijas Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Jaunumiem par mājokļu renovāciju var sekot arī Twitter – twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak.
Elita Rubesa - Voravko Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa Tālr: 67013193 E-pasts: Elita.Rubesa PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv Web: www.em.gov.lv Seko mums Twitter: @EM_gov_lv Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem Valkas pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Satiksmes ministram Uldim Augulim, kurā lūdz rast iespēja uzsākt autoceļa P 23 Valka – Vireši pārbūvi. VAS “Latvijas Valsts ceļi” šobrīd veic tikai autoceļa planēšanu, salabo iesēdumus un bedres grants segumā, bet tas nenodrošina autotransportam drošu pārvietošanos pa autoceļu Valka – Vireši, kas savieno reģionālas nozīmes attīstības centrus Valku un Alūksni. Sliktā autoceļa seguma dēļ, tieši posmā, kur novada dome lūdz pārbūvi, ik gadus notiek vairāki satiksmes negadījumi. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu speciāliste Valkas novada dome Mob.tālr. 26444002 www.valka.lvwww.facebook.com/Valkasnovads 13.aprīlī Valmierā norisinājās informatīvs seminārs, kurā tikās Latvijas IV olimpiādes organizatori – Latvijas Olimpiskā komiteja un Valmieras pilsētas pašvaldība – un aptuveni 80 Latvijas pašvaldību delegāciju vadītāji. Tika pārrunātas aktualitātes saistībā ar Latvijas IV olimpiādi – komandu pieteikšana, priekšsacīkšu norise, sacensību gaita olimpiādes laikā, atklāšanas un noslēguma ceremonija, sportistu ēdināšana, naktsmītņu nodrošināšana u.c. nozīmīgi jautājumi. Pašvaldības izrādīja lielu interesi, kā arī nāca klajā ar dažādiem ierosinājumiem, kas varētu atvieglot olimpiādes organizēšanu, kā arī sacensību gaitu padarīt efektīvāku un sportistiem draudzīgāku. Pašvaldību delegāciju vadītājus sveica arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis: “Priecē, ka pašvaldības savlaicīgi izrādījušas interesi par dalību Latvijas IV olimpiādē, pieteikšanos neatliekot uz pēdējo mirkli. Tas sekmē olimpiādes organizēšanas procesu. Sportistus dalībai olimpiādē pieteikušas jau vairāk nekā 60 pašvaldības, bet mēs plānojam, ka to skaits varētu sasniegt pat 85-90. Pateicoties tam, ka darbs pie olimpiādes organizēšanas uzsākts tik savlaicīgi, esmu pārliecināts, ka sportisti novērtēs sporta bāžu nodrošinājumu, sakārtotību, naktsmītņu un ēdināšanas piedāvājumu, kultūras programmas nodrošinājumu. Vēlu sportistiem veiksmi, cīņassparu un panākumus, delegāciju vadītājiem – izturību, bet organizatoriem – pacietību un izdošanos!” Latvijas IV olimpiādei ir izvēlēts sauklis “Iedvesmo Latviju! Piedalies, uzvari!”, kas radīts ar mērķi vienot sportistus kopējiem sporta svētkiem, veicināt patriotismu, pārsteigt ar sportisko sniegumu, iedvesmot un motivēt citam citu, kā arī mudināt Latviju, tās iedzīvotājus justies lepniem par saviem sportistiem un viņu sasniegumiem. Ar šo moto aicinām sportistus ne tikai trenēties un sevi pierādīt Latvijas līmenī, bet gatavoties cīņai par ceļazīmi uz Riodežaneiro, jo vieglatlētikas disciplīnā Latvijas IV olimpiāde būs arī kā pēdējais atlases posms XXXI Vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, kas norisināsies no 5. līdz 21.augustam. Par Latvijas IV olimpiādi No 1. līdz 3.jūlijam Valmierā norisināsies Latvijas IV olimpiāde, ko organizē Latvijas Olimpiskā komiteja un Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju. Galvenais sadarbības partneris – Cēsu novada pašvaldība. Latvijas IV olimpiādes programmā ir iekļauti 26 olimpiskie sporta veidi, no tiem Valmierā notiks badmintons, basketbols, bokss, futbols, handbols, šosejas riteņbraukšana, svarcelšana, triatlons, vieglatlētika, volejbols, pludmales volejbols un airēšanas slaloms. Tāpat Valmierā notiks olimpiādē iekļautais neolimpiskais sporta veids – orientēšanās – un paraugdemonstrējumi šahā. Arī svinīgā olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremonija norisināsies Valmierā. Atsevišķi sporta veidi tiks organizēti olimpiādes rīkotājpilsētas – Valmieras – sadarbības pašvaldībās. Cēsīs norisināsies cīņa, džudo, loka šaušana, paukošana, MTB riteņbraukšana, taekvondo, teniss, kā arī neolimpiskais sporta veids – florbols. Jūrmalā norisināsies airēšana, kas tiks organizēta Lielupē, bet Burtnieku novadā gaidāma burāšana, golfs, BMX riteņbraukšana un stenda šaušanas sacensības. Kocēnu novadā ikviens varēs vērot jātnieku sporta sacensības, bet Rūjienā – regbiju. Smaiļošana un kanoe notiks Limbažos, savukārt galda tenisa sacensības – Alojā. Rīgā Latvijas IV olimpiādes laikā norisināsies peldēšana un vingrošanas disciplīnas, bet Valkā – ložu šaušanas sacensības. Olimpiādes organizatori pateicas visām pašvaldībām un sadarbības partneriem par atbalstu. Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības
Šā gada aprīlī un maijā četros Latvijas reģionos - Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē - Ekonomikas ministrija organizēs seminārus par jauno Energoefektivitātes likumu un tā ietekmi uz pašvaldībām. Semināros aicinām piedalīties pašvaldību attīstības plānotājus, energopārvaldniekus, kā arī siltumapgādes uzņēmumu pārstāvjus un citus interesentus. Semināros sniegsim informāciju un atbildes uz jautājumiem par jauno Energoefektivitātes likumu, kā arī tālākajiem soļiem tajā ietverto normu ieviešanā. Kā zināms, šā gada 29. martā stājās spēkā jaunais Energoefektivitātes likums, kas paredz pašvaldībām gan jaunas iespējas, gan pienākumus energoefektivitātes jomā. Īpaša loma darbā ar enerģijas patērētājiem ir paredzēta siltumapgādes uzņēmumiem. Tāpat semināra laikā iepazīstināsim klātesošos ar pētījuma par situāciju pašvaldību siltumapgādē galvenajiem secinājumiem, kā arī pašvaldībām tiks sniegti ieteikumi par dažādiem energoplānošanas un energopārvaldības praktiskās ieviešanas jautājumiem. Semināri notiks:
Semināri Latvijas reģionos par jauno Energoefektivitātes likumu un tā ietekmi uz pašvaldībām tiek organizēti Ekonomikas ministrijas informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros. Evita Urpena Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Tālr: 67013193 E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv Web: www.em.gov.lv Seko mums Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam
Savā pirmajā reģionālajā vizītē Cēsīs izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepazinās ar Cēsu novada izglītības sistēmas daudzveidību, tikās ar skolu vadību, atklāja ikgadējo skolotāju konferenci “e-klase”, kā arī Cēsu un apkārtējo novadu domes priekšsēdētājus iepazīstināja ar jauno pedagogu atalgojuma modeli. Kā uzsver ministrs, reformējot izglītības sistēmu, notiks skolu tīkla attīstība, un arī pedagogu algas būs lielākas. Bijušā Cēsu rajona pašvaldību vadītājiem ministrs ieskicēja pamatprincipus un kritērijus, kas būs modeļa pamatā, kā arī izmaiņas koeficientu sistēmā, ar ko aprēķina skolotāju algas. Sabiedrība un sociālie partneri ar modeli visā tā pilnībā tiks iepazīstināti 25.aprīlī. “Ja runājam par izglītības kvalitāti, kā var neatbraukt uz Cēsīm,” teica Šadurskis, piebilstot, ka “Cēsis var uzlūkot kā paraugu vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātei un infrastruktūrai”. Vienlaikus, atklājot “e-klases” konferenci, ministrs norādīja, ka “izglītības sistēmas mērķis ir laimīgs cilvēks, un, lai izaudzinātu laimīgu cilvēku, nepieciešams laimīgs pedagogs,” tāpēc viņa kā ministra pirmais svarīgākais darbs esot pedagogu algu modeļa sakārtošana. “Mums vajadzīga izcilība. Mums vajadzīgas vairāk Danas Narvaišas [Cēsu Jaunās sākumskolas direktore un skolotāja; iekļauta Pasaules labāko skolotāju TOP50]. Paldies Cēsīm, ka esat devušas viņai iespēju attīstīt savas idejas. […] Pedagogu profesijai jābūt vilinošai ne tikai ar tajā ieausto misijas apziņu, bet arī finansiāli. Pie tā tad arī strādāsim,” sacīja ministrs. Ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu ministrs pārrunāja Cēsu Internātpamatskolas-rehabilitācijas centra kā attīstības centra statusu, kam Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļa patlaban gatavo nepieciešamo dokumentāciju, kas, pēc Rozenberga teiktā, kalpotu kā kvalitatīvs garants centra attīstībai un nākotnei. Tāpat Rozenbergs un Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina pauda vēlmi turpināt attīstīt izglītības programmu bērniem ar īpašām vajadzībām, ko patlaban realizē Cēsu 2.pamatskolā, kā arī pieskārās Cēsu Olimpiskā centra attīstībai, kas ir valsts nozīmes sporta bāze. Cēsu puse vienlaikus arī akcentēja nepieciešamību pēc izglītības attīstības uz kompetencēm balstītā saturā. Šis jautājums ar izskanēja, tiekoties ar bērnu zinātnes centra “Z(in)oo” vadītāju Paulu Irbinu, kurš ministram izklāstīja centra, kam tagad ir piecas filiāles visā Latvijā, izaugsmi, kā arī pauda vēlmi pēc lielākas valsts palīdzības zinātnes centru satura nodrošināšanai, līdzīgi, kā tas tiek darīts Igaunijā. Ministrs pauda atbalstu un apsolīja palīdzēt “Z(in)oo” vēlmēm un attīstības scenārijiem, kas paredz kosmosa tematikai veltīta lielāka zinātnes centra izveidi Cēsīs, vienlaikus rosinot raudzīties uz pieejamajiem struktūrfondu līdzekļiem, lai šāds centrs ātrāk kļūtu par realitāti. Ministrs vizītes laikā apmeklēja Cēsu Profesionālo vidusskolu, Cēsu Internātpamatskolu-rehabilitācijas centru, Cēsu 2.pamatskolu un Cēsu Jauno sākumskolu. Informāciju sagatavoja: Kārlis Pots, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Tālr.: 64121677; e-pasts: karlis.pots PIE dome.cesis PUNKTS lv
Laikā no 18. līdz 22. aprīlim Labklājības ministrija (LM) organizēs apmācības pašvaldību sociālajiem darbiniekiem par organizācijas AAIDD (The American Association on Intellectual and Developmental Disabilities) izstrādāto metodi "Atbalsta intensitātes skala" (AIS).
Metode ir zinātniski pamatota, un kā ieteicamais instruments minēta Eiropas Komisijas kopējās vadlīnijās pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi. Atbalsta intensitātes skalu ir izstrādājusi ASV organizācijas AAIDD zinātnieku grupa. Tā ļauj standartizēti novērtēt cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem atbalsta vajadzības šādās jomās: sadzīve, sabiedriskā dzīve, mūžizglītība, nodarbinātība, veselība un drošība, sociālās aktivitātes, interešu aizstāvība. Tāpat ar skalas palīdzību var novērtēt arī ar uzvedību un medicīnisko aprūpi saistītus jautājumus, nosakot nepieciešamā atbalsta biežumu, veidu un ilgumu. Atšķirībā no citiem instrumentiem, Atbalsta intensitātes skala vērtē ne tikai cilvēka prasmes un spējas noteiktu darbību veikšanā, bet arī atbalstu, kāds cilvēkam ir nepieciešams, lai dzīvotu neatkarīgu dzīvi. Skala ir orientēta uz to, lai veicinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem līdzdalību, dzīves kvalitāti un pašnoteikšanos. Pēc apmācībām dalībnieki iesaistīsies plānošanas reģionu īstenotajos deinstitucionalizācijas projektos, lai iegūtās prasmes un pieredzi izmantotu 2100 cilvēku novērtēšanā visā Latvijā. Savukārt, balstoties uz šiem novērtējumiem, paredzēts sagatavot individuālos atbalsta plānus katram cilvēkam un reģionu deinstitucionalizācijas plānus sabiedrībā balstīto pakalpojumu attīstībai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Apmācības notiks Eiropas Sociālā fonda projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim. Apmācības notiks viesnīcā "Mercure Riga Centre", Elizabetes ielā 101. Informāciju sagatavoja: Piektdien, 15. aprīlī, jau trešo gadu pēc kārtas Burtnieku pagasta kultūras centrā tika godināti konkursa “Burtnieku novada uzņēmēju gada balvas 2015” laureāti. Kopskaitā apbalvojumus saņēma 26 uzņēmēji. Konkursa galvenajā nominācijā “Gada uzņēmējs 2015” balvu ieguva zemnieku saimniecība “Lelles”. Lai noteiktu labākos un uzņēmīgākos novada uzņēmējus, Burtnieku novada pašvaldība aicināja gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus būt aktīviem un pieteikt pretendentus “Burtnieku novada uzņēmēju gada balvai 2015”. Attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Auziņa atzīst: “Šogad konkursā pieteikti kopskaitā 42 pretendenti 10 nozaru un tematiskajās, kā arī galvenajā nominācijā “Gada uzņēmējs”. Lai arī pieteikumu skaits gadu no gada nedaudz svārstās un šogad nav pats augstākais, 2015. gada uzņēmēju balvas konkurss ir bijis īpašs, jo esam saņēmuši rekordlielu balsotāju skaitu – vairāk nekā 550 – kuri par izvirzītajiem kandidātiem visās nominācijās balsis ir nodevuši gan aizpildot balsošanas anketas internetā, gan visās pagastu pārvaldēs papīra formātā. Par to mums īpašs prieks, jo esam gandarīti, ka trīs gadu laikā konkurss ir kļuvis ļoti populārs ne vien novada iedzīvotāju vidū, bet arī ārpus tā robežām.”
Konkursa uzvarētāji: Uzņēmēju godināšanas pasākuma galveno balvu “Gada uzņēmējs” ieguva Matīšu pagasta Jāņa un Līvijas Leļļu Zemnieku saimniecība „Lelles”, kas dibināta 1998. gadā, un par savu nozari izvēlējusies cūkkopību un graudkopību. Šobrīd saimniecībā ir aptuveni 1000 cūku, bet nodarbinātas ir četras personas. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka ¾ no cūkām nepieciešamās barības tiek nodrošinātas ar pašu izaudzētajiem graudiem. Savukārt saražotā produkcija tiek realizēta veikalos Valmierā, Limbažos un Mazsalacā. Par spīti Āfrikas cūku mēra dramatiskajai izplatībai Vidzemē kopš 2014. gada, kas skāra arī Matīšu pagastu, un līdz ar to noteiktajiem cūkgaļas tirdzniecības ierobežojumiem, ZS “Lelles” ir spējušas pabeigt 2015.gadu bez ievērojama apgrozījuma krituma un investējušas vairāk nekā 120 000 eiro, izbūvējot mēslu un vircas krātuvi. Nominācijā “Gada lauksaimnieks” šogad tika sveikti uzņēmēji trīs nozarēs – lopkopības, augkopības un dārzkopības. Nominācijā “Gada lauksaimnieks - augkopībā” uzvarēja Valtera Etmaņa zemnieku saimniecība “Bērziņas”, kas dibināta 1992. gadā Matīšu pagastā. Pašlaik apsaimniekotajā zemē tiek audzēti dažādi graudaugi. Papildus saimniecība sniedz transporta pakalpojumus un izstrādā mežus, iegūta pieredze arī lopkopībā un kokmateriālu ražošanā. Gan pašu spēkiem, gan izmantojot kredītus un piesaistot Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumu iegādāta jauna, moderna un augstražīga tehnika lauksaimniecības vajadzībām. 2015. gadā saimniecībā investēti vairāk nekā 230 000 eiro, pabeidzot tehnikas novietnes būvniecību. Šajā nominācijā tika apbalvotas arī ZS “Bušas” un ZS “Taurnieki”. Nominācijā “Gada lauksaimnieks – lopkopībā” uzvarēja Aināra un Ievas Melbāržu piemājas saimniecība “Aizmeži” Vecates pagastā, kurā, saimniekojot vien divus gadus, izdevies izveidot ganāmpulku no 42 aitu mātēm un 2 teķiem. Īsajā laikā izdevies iegūt arī nepieciešamo izglītība, zināšanas un pieredzi. Šajā nominācijā tika apbalvotas arī ZS “Vecbeņči”, ZS “Vairogi”, ZS “Lelles” un piemājas saimniecība “Puriņi”. Savukārt nominācijā “Gada lauksaimnieks – dārzkopībā” uzvarēja SIA “Stādaudzētava Zaļā Oāze” Rencēnu pagastā, kurā šobrīd saimnieko Dace Lohina un Ilze Tīlika. Papildus iespējai iegādāties dažnedažādus stādus, ekskursantu grupām tiek piedāvāts apmeklēt stādaudzētavu, kurā iespējams apskatīt, kā vienā saimniecībā aug viengadīgas un daudzgadīgas puķes, dekoratīvo koku un krūmu stādi, kā arī ekoloģiski tīri dārzeņi un augļi. Šajā nominācijā tika apbalvotas arī AS “Latvijas valsts meži” Valmieras kokaudzētava un dārzniecība “Rudzīši”. Par “Gada ražotāju” šogad tika pasludināta SIA “Vidzemes logi”, kas dibināta 2013. gadā, tās īpašnieki ir Ervīns un Inga Broki. Logu ražotnē tiek ražoti kvalitatīvi un energoefektīvi PVC logi, durvis un stiklotās konstrukcijas pēc individuāliem pasūtījumiem. SIA “Vidzemes logi” ir mobils uzņēmums – logus un durvis iespējams iegādāties visā Latvijā un arī ārpus tās robežām, sazinoties pa e-pastu, telefonu vai aizpildot kontaktformu uzņēmuma mājas lapā. Nominācijā “Gada tūrisma uzņēmums” uzvarēja zemnieku saimniecība “Ķempēni”. Lauku māja “Ķempēni” Ēveles pagastā ir lieliska vieta, kur piepildīt ieceres par kāzu vai citu pasākumu rīkošanu lauku vidē. 19. gadsimta beigās celtās muižas kalpu mājā jutīsies ērti pat 120 viesi, bet vasarās lauku sētā ir iespējams uzņemt pat 300 sporta spēļu dalībniekus, kurus cienās ar pašu audzētiem, ekoloģiski tīriem gardumiem, aicinās nopērties īstā lauku pirtī, bet no rīta modinās ar gaiļa dziesmu. Šajā nominācijā tika apbalvotas arī ZS “Rūķīši” viesu māja “Saulītes”, ZS “Vildēni” un biedrība “Valmiermuižas jātnieku skola”. Svinīgajā godināšanas pasākumā par Burtnieku novada “Gada amatnieku” kļuva Jānis Sirmais. Burtnieku pagasta “JS koka ietu darbnīcā” iesākumā ar finiera zāģīti tika izzāģētas dažādas figūras un mežģīnes, bet tagad izstrādājumi top, izmantojot CNC darba galdu un lāzergravēšanas iekārtu. Pieejama fotogrāfiju gravēšana kokā, dažādu suvenīru, oriģinālu dāvanu izgatavošana. Radīts arī nišas produktu kopums – aksesuāri kāzām, kuriem tiek iedots savs rokraksts un īpašs dizains. Papildus tam tiek izgatavotas koka spēles, rotaļlietas, kā arī dažādas koka detaļas. Šajā nominācijā tika apbalvotas arī Rencēnu aušanas darbnīca un SIA “Svenne”. Titulu “Gada mājražotājs” ieguva Anete Kurpniece, kura plašāk pazīstama ar savu radošo stūrīti ' ' Aņ Stūrītis' ' , kas tika izveidots 2009. gadā Ēveles pagastā. Anete izgatavo dažādus papīra darbus kāzām, jubilejām, kristībām un korporatīvajiem pasākumiem. Darbu sortiments ir ļoti plašs – sākot no ielūgumiem, galda kartēm, noformējuma atribūtikas, beidzot ar dažādām telpu un galda dekorācijām. Anetes nodarbošanās ir hobijs un sirdslieta, bet reizē arī neliels bizness, kuram tiek veltīta liela daļa brīvā laika. Šajā nominācijā tika apbalvots arī IK “Valmiermuižas trusis”. Nominācijā “Gada pakalpojumu sniedzējs” uzvarēja Leila Rogačova, kura savā masieres kabinetā piedāvā iespēju uzlabot veselību un relaksēties, izbaudot SPA masāžas pakalpojumus. Leila ir matīšniece jau vairāk nekā 25 gadus un atzīst, ka vietējie iedzīvotāji ne uzreiz aktīvi uzsākuši izmantot viņas sniegtos pakalpojumus, taču pamazām izveidojies stabils klientu loks un nu klienti brauc ne vien no tuvējās apkārtnes, bet arī no kaimiņu novadiem – Alojas, Mazsalacas un arī no Valmieras. Šajā nominācijā tika apbalvotas arī SIA “Firma Valdeko” un Annas Šakares ģimenes ārstes prakse. Par Burtnieku novada “Jauno uzņēmēju” tika atzīts Gatis Gaumanis, kurš 2015. gadā kā jaunais lauksaimnieks pārņēma gaļas liellopu, šķirnes un bioloģiskās lauksaimniecības zemnieku saimniecību „Ceļmalas” Ēveles pagastā. Ar gaļas lopkopību saimniecība ir uzsākusi darbību 2006. gada septembrī, kad no Bavārijas tika ievestas 20 grūsnas „Simentāles” šķirnes teles un vaislas bullis. Saimniecība ar saviem izaudzētajiem jaunbuļļiem ir piedalījusies Pirmajā Baltijas liellopu izsolē, kā arī gaļas liellopu ciltsdarba sasniegumu demonstrējamos. Nominācijā “Gada jaunums” titulu ieguva SIA “Firma Valdeko” organizētie pasākumi “Valdeko Vasara” un “Valdeko Ziema”. “Valdeko Vasara” ir projekts, kas turpina projekta "Ghetto Alianse" Valmiera aizsākto pasākumu organizēšanu. Visas vasaras garumā projekta ietvaros norisinājās turnīri ielu basketbolā, florbolā, kā arī futbolā un dažādas aktivitātes ģimenēm. Savukārt “Valdeko Ziema” ir jauns projekts, kura mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, pavadot laiku kopā ar ģimeni un baudot ziemas aktivitātes – slidošanu un distanču slēpošanu - bez maksas. Šajā nominācijā tika apbalvotas arī SIA “GERCINI” un SIA “Svenne”. Godināšanas pasākumā Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds pateicās visiem uzņēmējiem par ieguldījumu novada attīstībā un novēlēja nepazaudēt ticību saviem spēkiem. Pateicības vārdus teica arī domes deputāti un administrācijas darbinieki. Visus klātesošos ar priekšnesumiem priecēja vokālā grupa “4Sound” un balles deju klubs “Valmiera”. Konkursa „Burtnieku novada uzņēmēju gada balva” mērķis ir godināt Burtnieku novada uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Burtnieku novadā
Informāciju sagatavoja: Ieva Reihmane Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv
SIA “VTU Valmiera” informē, ka 1. maijā tiks atklāti sezonas maršruti. Sezonas maršrutu saraksts:
Informācija sagatavota: SIA „VTU Valmiera”
Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemes īpašniekus līdz 2016. gada 15. maijam iesniegt pieteikumus kompensācijai – ikgadējam atbalsta maksājumam , ja viņu zemes īpašums atrodas: 1) īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas nav Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija (Natura 2000), vai 2) mikroliegumā ārpus Natura 2000, ja zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 ha, un tajā ir noteikts kāds no zemāk minētajiem mežsaimnieciskās vai lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem: 1) meža zemēs aizliegta: - jebkāda mežsaimnieciskā darbība; - koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē; - koku ciršana galvenajā cirtē; - koku ciršana kailcirtē; 2) lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība. Dabas aizsardzības pārvalde administrē un izmaksā kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos ārpus Natura 2000, ja zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 ha, un šādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas nav Natura 2000:
1) “Gaiziņkalns” (Madonas novada Vestienas, Aronas un Bērzaunes pagasti), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Viestiena” (kas ir Natura 2000); 2) “Daugavas loki” (Daugavpils novada Naujienes, Tabores, Vecsalienas, Salienas pagasti, Krāslavas novada Ūdrīšu un Kaplavas pagasti), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” (kas ir Natura 2000); 3) “Medumu ezeraine” (Daugavpils novada Medumu pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000); 4) “Svente” (Daugavpils novada Medumu, Sventes un Kalkūnes pagasti, Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000); 5) “Milzukalns” (Engures novada Smārdes pagasts) (neietilpst nevienā citā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā).
1) “Ozolkalni” (Skrīveru novads), vienlaikus ietilpst dabas parka “Daugavas ieleja” teritorijā (kas ir Natura 2000); 2) “Dēliņkalns” (Alūksnes novada Ziemera pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000); 3) “Avotu mežs” (Alūksnes novada Ziemera pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000); 4) “Sproģi” (Vecpiebalgas novada Inešu pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vecpiebalga” (kas ir Natura 2000); 5) “Ilgas” (Daugavpils novada Skrudalienas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parka “Silaine” teritorijā (kas ir Natura 2000); 6) “Ilziņa ezers” (Madonas novada Vestienas pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena” (kas ir Natura 2000); 7) “Kāla ezera salas” (Madonas novada Vestienas pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena” (kas ir Natura 2000); 8) “Vērenes gobu un vīksnu audze” (Ogres novada Madlienas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā (kas ir Natura 2000); 9) “Lieluikas un Mazuikas ezers” (Ādažu novads), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” (kas ir Natura 2000); 10) “Bardinska ezers” (Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000); 11) “Skujines ezers” (Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000); 12) “Medumu ezera salas” (Daugavpils novada Medumu pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Medumu ezeraine” (kas nav Natura 2000) un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000); 13) “Čužu purvs” (Kandavas novada Kandavas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Abavas senleja” (kas ir Natura 2000); 14) “Sventes ezera salas” (Daugavpils novada Sventes pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Svente” (kas nav Natura 2000) un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000); 15) “Korneti-Peļļi” (Apes novada Apes pilsēta ar lauku teritoriju; Alūksnes novada Veclaicenes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000); 16) “Glušonkas purvs” (Daugavpils novada Skrudalienas pagasts); 17) “Garākalna smilšu krupja atradne” (Auces novada Bēnes pagasts); 18) “Krēmeri” (Rīgas pilsēta); 19) “Darmštates priežu audze” (Jūrmalas pilsēta); 20) “Buļļezers” (Garkalnes novads); 21) “Puzes smilšu krupja atradne” (Bauskas novada Brunavas pagasts). Dabas aizsardzības pārvalde piešķir kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu tikai par to zemes īpašuma daļu, kas ietilpst minētā dabas parka vai dabas lieguma teritorijā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” minētajos dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļos noteikti šādi mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi: 1) dabas parkos “Gaiziņkalns”, “Daugavas loki”, “Medumu ezeraine” un “Svente” noteikts kailcirtes aizliegums. Lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem piešķir kompensāciju, minētajos dabas parkos nav noteikti; 2) dabas liegumos (izņemot dabas liegumu “Korneti-Peļļi”) aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē, kā arī kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz: priežu un ozolu audzēm – 60 gadu; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu; apšu audzēm – 30 gadu. Dabas lieguma teritorijā aizliegts bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas; 3) ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos noteikts kailcirtes aizliegums. Lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem piešķir kompensāciju, ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos nav noteikti; 4) dabas parka “Milzukalns” un dabas lieguma “Korneti-Peļļi” aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, tāpēc šajās teritorijās noteiktie mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi ir atkarīgi no dabas parka “Milzukalns” vai dabas lieguma “Korneti-Peļļi” funkcionālās zonas, kurā atrodas konkrētais zemes īpašums. Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo putnu, zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu un biotopu aizsardzībai noteikts jebkādas mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības aizliegums.
Lai Dabas aizsardzības pārvaldē pieteiktos uz kompensāciju – ikgadēju atbalsta maksājumu, jāievēro šādi nosacījumi:
Kompensācijas – ikgadējā atbalsta maksājuma apmērs par vienu hektāru, kurā ievēroti visi kompensācijas saņemšanas nosacījumi, ir šāds:
1) 44 EUR – aizliegta lauksaimnieciskā darbība: lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība; 2) meža zemēs atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā:
Kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu meža zemēs piešķir tad, ja mežaudze ir sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu. Kompensāciju nepiešķir dabas pieminekļu – īpaši aizsargājamo koku un akmeņu teritorijās.
Dabas aizsardzības pārvalde nepiešķir kompensāciju - ikgadējo atbalsta maksājumu, ja zemes īpašnieks par noteiktu saimnieciskās darbības ierobežojumu attiecīgajā mežaudzē jau ir saņēmis kompensāciju – vienreizējo atlīdzību saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (spēkā no 01.01.2006. līdz 01.06.2013.).
Kompensācijas – ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai Dabas aizsardzības pārvaldē jāiesniedz iesniegums, kura veidlapa pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv – Pakalpojumi – Iesniegumu veidlapas – Kompensācijas.
Papildus informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē, zvanot uz tālruņiem: 67509766, 25673400, 29924509 vai rakstot uz e-pastu: daba PIE daba.gov PUNKTS lv.
Tikšanās vieta – dabas liegumā “Vidusburtnieks” pie Silzemnieku skatu torņa Burtnieku novadā plkst. 8.00. Interesenti varēs doties 8-12km garā pārgājienā kopā ar fotogrāfu Jāni Šatrovski, iepazīstot dabas liegumā esošās putnu sugas. Pa ceļam tiks izzināti putnu fotografēšanas noslēpumi, tāpēc līdzi var ņemt fotoaparātu. Labākai putnu vērošanai noderēs arī līdzi paņemtais binoklis. Papildus informācija: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Rezervāts plešas 475514 ha platībā Salacgrīvas, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas, Naukšēnu novados, kā arī daļā Limbažu, Burtnieku, Kocēnu, Strenču, Valkas novadu. Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas. Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību biosfēras rezervāta teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās (ainavu aizsardzības zonas un neitrālās zonas).
8. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības koordinācijas padomes sēdē tika apstiprināts Kocēnu novada domes sagatavotais projekta idejas koncepts “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Kocēnu novada Kocēnu pagasta Kocēnos”, kas tika iesniegts trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā “Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības”. Kopumā darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa programmā “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicinot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmumu vajadzībām” tika saņemti 89 projektu ideju koncepti, no kuriem pieejamā finansējuma – 35 miljonu – ietvaros atbalstīja 54 konceptus. Kocēnu novada domes projekta idejas koncepta ietvaros plānots īstenot šādas aktivitātes:
Lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 660 236 eiro apmērā, Kocēnu novada domei līdz maija beigām Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā jāiesniedz projekta iesnieguma veidlapa ar plānoto aktivitāšu Tehnisko dokumentāciju. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt privāto investīciju apjomu uzņēmējdarbības attīstībai Kocēnu novadā, veicot ieguldījumu uzņēmējdarbībai nozīmīgā pašvaldības īpašumā.
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Kocēnu novada dome Tālr.: 26115449 E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv
Interesenti aicināti pulcēties pl.11:00 Priekuļu novada Liepas pagasta Liepā (stāvlaukumā pie autobusu pieturas). Pārgājiena kopējais ilgums aptuveni 3,5-4 stundas. To laikā mērosim ceļu no stāvlaukuma līdz Līču – Lanģu klinšu takai, kas pērn ieguvusi jaunu infrastruktūru. Savukārt pārgājienu takā pavadīs Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistes Baibas Līviņas – Jarohovičas stāstījums par vietas unikalitāti. Lai plānotu pasākuma norisi, lūdzam iepriekš pieteikties, zvanot 29433353 vai rakstot baiba.livina PIE daba.gov PUNKTS lv. Papildus informācija: Līču – Laņģu klintis ir ap kilometru gara klinšaina smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Kopumā Līču – Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Šajā ainaviski pievilcīgajā Gaujas Nacionālā parka teritorijā sastopamas arī daudzas retu kukaiņu sugas, interesanti augi un putnu ligzdošanas vietas. Pērn ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu tika izbūvēta gājēju taka “Līču Laņģu klintis” gandrīz 1,5km garumā, kas ļauj iepazīt šo vietu ērtāk un drošāk.
Sagaidot aktīvās tūrisma sezonas atsākšanos, Alūksnes tūrisma informācijas centrs 7. maijā aicina ikvienu interesentu piedalīties ekspedīcijā “Pa Melnupes augšteci” gida Jāņa Poļa pavadībā. Ekspedīcijas dalībniekiem būs iespēja iepazīt dažādas vēsturiskas vietas un objektus Alsviķu, Zeltiņu un Ilzenes pagastos. Brauciena laikā Jānis Polis iepazīstinās ar informāciju par Celensku pilskalnu, Tūjas spirta brūzi, Tūjas dižakmeni, Linteni, Rezakas, Zeltiņu, Tūjas un Ilzenes muižām. Ekspedīcijas dalībnieki ceļos gar Raganu gravu, apskatīs Lielmātes ceļu, gleznotāja Jāņa Selgas mājvietu un Jāņa Grestes piemiņas vietu. Brauciena dalībnieki šai dienā viesosies arī pie podnieka Uģa Puzuļa viņa darbnīcā “Racupkalnā” un aplūkos kokamatnieka Harija Buliņa darbus Strautiņu pamatskolā. Savukārt bijušajā PSRS kodolraķešu bāzē Zeltiņos par papildus maksu būs iespējams ieturēt pusdienu maltīti. Izbraukšana ekspedīcijas dalībniekiem plānota pulksten 10.00 no stāvlaukuma pie Alūksnes tūrisma informācijas centra (Pils ielā 25 A). Lai piedalītos ekspedīcijā, līdz 3. maijam jāpiesakās, zvanot pa tālruņiem 25442335, 29130280, vai arī rakstot uz e-pastu: tic PIE aluksne PUNKTS lv. Pieteikties var arī klātienē Alūksnes tūrisma informācijas centrā. Plašāka informācija šeit.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Pieredzē un zināšanās dalījās Normunds Mihailovs, Vidzemes Augstskolas absolvents ar bakalaura grādu komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās un maģistra grādu sociotehnisku sistēmu modelēšanā. N. Mihailovs šobrīd pārstāv uzņēmumu, kas nodarbojas ar mazās elektronikas produktu attīstīšanu, importēšanu un izplatīšanu Baltijas valstīs. Seminārā N. Mihailovs centās kliedēt vairākus stereotipus, kas nereti saistās ar pārdotprasmi un pārdevēja darbu, proti, ka pārdošanā ir daudz negatīvā. Tāpat dalījās pieredzē ar raksturīgākajām kļūdām pārdošanā, piemēram, uzsverot, ka tieši attiecības un uzticamība ir viens no svarīgākajiem aspektiem darījuma noslēgšanas brīdī. Semināra apmeklētāji varēja uzzināt interesantus faktus un pētījumu rezultātus, piemēram, 30% gadījumu cilvēku ietekmē veids, kā prezentē vai izklāsta piedāvājumu, un tikai 9% gadījumu svarīgs ir saturs, līdz ar to pārdošanā ļoti svarīgs ir entuziasms un argumentēšanas spējas. Semināra praktiskajā daļā visiem dalībniekiem bija iespēja trenēt savu produktu vai pakalpojumu prezentēšanas prasmes, ievērojot lektora sagatavotos norādījumus. Rezultātā semināra apmeklētāji ne tikai apguva produkta prezentēšanas prasmes, bet ieguva arī vērtīgus biznesa kontaktus un potenciālus sava produkta vai pakalpojuma klientus.
Seminārs tika organizēts sadarbībā ar Alūksnes novada Uzņēmējdarbības centru, un ir trešais pasākums, kuru Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Vidzemes uzņēmējdarbības centrs organizē, balstoties uz konkrētās pašvaldības uzņēmēju izteiktajām vajadzībām, lai uzlabotu zināšanas kādā konkrētā biznesam svarīgā jomā. VPR Vidzemes uzņēmējdarbības centrs darbojas kopš 2015. gada, un tā mērķis ir koordinēt un sabalansēt uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes reģionā, iesaistot visas ieinteresētās grupas kā pašvaldības, uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas, uzņēmēju biedrības un uzņēmējus.
Papildus informācija: Laima Engere Komercdarbības speciāliste Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrā Tālrunis: +371 64219022 E-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Aicinām uz tikšanos Cēsu Izstāžu namā ikvienu! Piemiņas dienā Rīgas ielas 23 nama logos tiks atklāta izstāde ar mākslinieka darbu attēliem, kas būs eksponēta līdz jubilejas gada beigām. Kārlis Jansons (1896-1986) - viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, monumentālās un memoriālās tēlniecības klasiķis, spilgts individuālā stila meistars, ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Cēsu Goda pilsonis. Kārļa Jansona vārds zelta burtiem ierakstīts mūsu tēlniecības un kultūras mantojumā. Par meistara darbu ekspozīcijas telpu jāuzskata visa Latvija. K. Jansona veidotie pieminekļi ir Latvijas pilsētās un ciemos. Daudzas viņa dzīvē un latviešu mākslā nozīmīgas skulptūras atrodas kapsētās pie dižu cilvēku atdusas vietām – pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes, rakstnieku Augusta Deglava, Augusta Saulieša, latviešu strēlnieku ārsta, ķirurga Jāņa Jankovska. Esot Cēsīs, ikviens sastopas ar Kārļa Jansona diplomdarbu, beidzot Mākslas akadēmiju – “Cīņa ar kentauru” Maija parkā, piemineklis savu zemi mīlošo Cēsu skolnieku rotas zēniem, un “Zemes māte”. Daļu sava radošā spēka un zināšanu, ko guvis sūrā darbā un pārdomās, meistars teju četrdesmit gadus deva Mākslas akadēmijas studentiem. Atmiņās par profesoru dalās tagadējais Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas vadītājs Bruno Strautiņš: “Vasarās “Siļķu” mājas darbnīcā notika akadēmijas studentu prakse. Pēc prakses beigām profesors uzaicināja vienu otru studentu palīdzēt kalt un slīpēt viņa darbus. Tā bija papildus iespēja pārbaudīt sevi pie lielāku vai mazāku monumentu īstenošanas. Blakus padomam mākslā profesors “nabadzīgākajiem studentiem” izlīdzēja ar dažu labu kartupeļu spaini. Kārlim Jansonam piemita smalka humora izjūta, dzīvesprieks, jauneklīga enerģija, tolerance, spēja saprast un iedziļināties mūsu, toreiz jauno, problēmās”. Meistars arī ir teicis: “Ja piemineklis gatavs, tas jānoliek vietā.”
Informāciju sagatavoja:
Mācību brauciena pirmā pietura bija Luksemburgā, kur projekta partneri viesojās Eiropas Kultūras maršrutu institūtā. Hanza ir viens no sertificētajiem Eiropas kultūras maršrutiem, un projekta partneri uzzināja par prasībām, kādas tiem ir. Sertificētajiem maršrutiem ir jāatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, ir jābūt ar ievērojamu zinātniskas izpētes bāzi un ir jābūt novērtētiem un pārbaudītiem reizi trīs gados. Institūtam ir ievērojama sadarbība ar Eiropas Komisijas, UNESCO un Pasaules tūrisma organizācijas institūcijām. Ar mārketinga un zīmola virzīšanas aktivitātēm Institūts cer panākt, ka kultūras maršruti būs būtiska daļa no Eiropas kultūras tūrisma, līdz ar to Hanzas pilsētām ir iespēja tikt pie plašākas publicitātes visā pasaulē. Institūta pārstāvji arī ierosināja, ka HANSA projekta dalībnieki varētu piedalīties speciālistu apmācībās, apgūstot, kā saglabāt un attīstīt kultūras maršrutus un sekmēt to atpazīstamību.
Mācību brauciens turpinājās Vācijas pilsētā Lemgo, kur projekta partneri pētīja piemērus, kā neliela pilsēta var gūt panākumus ar Hanzu saistītu produktu un pasākumu veidošanā un popularizēšanā. Ņemot vērā, ka HANSA projekta pilsētas ir nelielas, Lemgo pieredze ir īpaši vērtīga un var tikt pielietota, lai uzlabotu tūrisma piedāvājumu arī projekta pilsētās. Lemgo pārstāvji demonstrēja piemērus, kā mārketinga aktivitātes var organizēt bez liela budžeta piesaistes, kā pielietot Hanzas vārdu saistībā ar vietējiem produktiem un pasākumiem un kā vietējā līmenī veidot un vadīt sadarbības tīklus, lai panāktu iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstu un iesaistīšanos vietējās aktivitātēs. HANSA mācību brauciena turpinājumā projekta partneri apmeklēja Hanzas karalieni Lībeku. Tie viesojās Eiropas Hanzas muzejā, kur redzēja, kā Hanzas tematiku var prezentēt mūsdienīgā veidā, tajā pašā laikā nezaudējot vēsturisko perspektīvu. Lībekā projekta partneri apmeklēja arī pilsētas arhīvu, kas ir ne tikai viens no lielākajiem atlikušajiem arhīviem Eiropā, bet arī pats nozīmīgākais dokumentu un citu materiālu krājums par Hanzas vēstures tematiku. Arhīva speciālisti nodemonstrēja, kāda veida materiālus par projekta partneru pilsētām ir iespējams atrast Lībekā. Šo materiālu izpēte būs labs papildinājums citiem projekta ietvaros plānotajiem vēstures pētījumiem, jo Lībekas arhīvā noteikti ir informācija, kas projekta pilsētām līdz šim nav bijusi zināma. Mācību brauciena dalībnieki Lībekā apmeklēja arī semināru, kuru vadīja “Lübeck-Travemünde Marketing” uzņēmuma pārstāvji. Minētais uzņēmums organizē pilsētas mārketinga, pārdošanas un tūrisma aktivitātes un nozīmīgākos pasākumus. Projekta partneri uzzināja, kā notiek vietējo sadarbības tīklu veidošana un kāda ir Lībekas pieeja komunikācijas un mārketinga jautājumiem. Mācību brauciena dalībniekus īpaši interesēja tie aspekti, kurus varētu tieši attiecināt arī uz projekta pilsētām, piemēram, uzņēmuma finansēšanas nosacījumi un sadarbības formas ar vietējiem uzņēmumiem.
Papildus informāciju par HANSA projekta partneru braucienu uz Eiropas Kultūras maršrutu institūtu un Vācijas pilsētām Lemgo un Lībeku var atrast projekta mājaslapas ziņu sadaļā (angļu valodā): http://www.hanse.org/en/ExploreHANSA/news/. Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un nesen izveidotajā projekta mājaslapā!
Papildus informācija: Rūta Vasermane Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālr.: +371 64116007 E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas drīzumā uzsāks projektu, kuru mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos un veikt degradēto teritoriju revitalizāciju, pieteikumu pieņemšanu. PricewaterhouseCoopers, SIA Konsultāciju nodaļa sadarbībā ar Nodokļu nodaļu un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment rīko bezmaksas semināru pašvaldībām par uzņēmējdarbību veicinošu projektu sekmīgas īstenošanas priekšnoteikumiem. Semināra laikā iepazīstināsim ar PricewaterhouseCoopers projektu vadības labo praksi, pieredzi uzņēmumu vajadzību izpētē un Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) administrēšanas jautājumos, kā arī potenciālajiem projektu īstenošanas mehānismiem un to salīdzinājumu.
Informāciju sagatavoja: Miķelis Zondaks Konsultāciju nodaļas jaunākais konsultants mikelis.zondaks PIE lv.pwc PUNKTS com Jau šī gada maijā visi aktīvie un uzņēmīgie Burtnieku novada iedzīvotāji ir aicināti pieteikt savu izloloto biznesa ideju konkursā “Ideja Burtnieku novadam”. Konkursa mērķis ir aicināt un iedrošināt potenciālos biznesa ideju autorus īstenot savas idejas un sniegt nepieciešamās zināšanas idejas veiksmīgai realizācijai Burtnieku novadā. Konkurss “Ideja Burtnieku novadam” tiks organizēts divās kārtās, un tajā ir aicināti piedalīties visi biznesa ideju autori, kuri dzīvo Burtnieku novadā vai arī tajā plāno realizēt savu biznesa ideju. Konkursa ietvaros dalībniekiem tiks piedāvātas apmācības par to, kā ģenerēt biznesa idejas un uzsākt to realizēšanu, kā efektīvi izmantot sociālos tīklus, kā plānot biznesu un kā veiksmīgi prezentēt ideju; tāpat arī būs iespēja iegūt pamatzināšanas mārketingā. Trīs labākajām biznesa idejām Burtnieku novads ir sarūpējies arī naudas balvas: 1.vietas ieguvējs saņems 1500 Eur, 2.vietas ieguvējs 1000 Eur un 3.vietas ieguvējs – 500 Eur balvu savas idejas realizācijai! Ja esi Burtnieku novada iedzīvotājs, vai plāno savu biznesa ideju realizēt tieši Burtnieku novadā, piesakies! Dalību konkursā var pieteikt jebkura fiziska persona vai komanda līdz 3 cilvēkiem ar definētu ideju par uzņēmējdarbības attīstību, kura plāno uzsākt uzņēmējdarbību Burtnieku novada teritorijā un uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 15 000 EUR un kuri veic uzņēmējdarbību Burtnieku novada teritorijā. Savu biznesa ideju un pieteikumu apmācībām vari iesniegt no 2. līdz 16.maijam, sūtot aizpildītu pieteikumu uz e-pastu idejukonkurss PIE burtniekunovads PUNKTS lv. Idejas pieteikuma forma, konkursa nolikums un plašāka informācija pieejama Burtnieku novada pašvaldības mājas lapā www.burtniekunovads.lv sadaļā Attīstība. Konkursu organizē Burtnieku novada pašvaldība, sadarbībā ar Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatoru. Šāds konkurss Burtnieku novadā tiek rīkots pirmo reizi un organizatori cer, ka novada iedzīvotāji izmantos iespēju realizēt savas biznesa idejas un iegūt zināšanas, kas ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgam biznesam.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Auziņa E-pasts: kristine.auzina PIE burtniekunovads PUNKTS lv Tālrunis: +371 29320067 2016.gada 21.aprīlī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notika Smiltenes novada fotogrāmatas atklāšana, kurā Smiltenes novada dome pateicās visiem fotogrāmatas veidošanā iesaistītajiem – fotogrāfiju autoriem, dizaina autorei un sastādītājiem. “Šī ir lieliska iespēja iepazīstināt citus un arī pašiem apzināties, kādi esam šobrīd, ko esam sasnieguši un ko izveidojuši. Paldies, Smiltenes novada rosīgajiem cilvēkiem, kuri bagātina novadu ar savu klātbūtni, stiprina esošās tradīcijas un veido Smiltenes novada vēsturi ar ierakstiem izglītībā, kultūrā, sportā, uzņēmējdarbībā un citās jomās! Pateicoties jums, varam būt lepni par savu novadu!” atklāšanā sacīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Par sirsnīgu muzikālo sveicienu rūpējās skaistās balss īpašniece, launkalniete Signe Baltere. Īpašs paldies par fotogrāmatas veidošanu dizaina autorei un maketētājai Gintai Špatei, kā arī fotogrāfiem Santai Sinkai un Agnim Melderim, kuri sniedza noderīgus padomus fotogrāmatas sastādītājiem, pašvaldības speciālistiem Līgai Hofmanei un Modrim Apsītim. Tūrisma informācijas centra vadītāja vietnieks Modris Apsītis atklāj, ka fotogrāmata ir sen lolots sapnis, kurš beidzot kļuvis par īstenību. Ideja par grāmatas veidošanu pašvaldībai radusies jau sen, taču, pateicoties Smiltenes fotoklubiņa izveidei, izveidojās laba fotogrāfiju bāze, no kuras izvēlēties vislabākās bildes ievietošanai novada fotogrāmatā. “Grāmata veidota, lai īstenotu divus mērķus – gan uzrunātu sadarbības partnerus Latvijā un ārzemēs, gan ļautu vietējiem iedzīvotājiem saglabāt atmiņā to, kāds šobrīd ir mūsu novads,” saka M.Apsītis. Smiltenes novada fotogrāmatas 88 lappusēs aplūkojama pilsēta, novada bagātīgās kultūras un sporta tradīcijas, izglītības iestādes un to darbība, uzņēmējdarbība, visi novada pagasti, kā arī Smiltenes novada daba visos četros gadalaikos. Smiltenes novada fotogrāmatu iespējams iegādāties Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā, Dārza ielā 3, Smiltenē.
Informāciju sagatavoja: Amatas, Cēsu, Raunas, Priekuļu, Līgatnes, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Pārgaujas novada jaunie un topošie velosipēdisti piedalīsies sacensībās Cēsu pilsētas pamatskolā 27. aprīlī, no plkst. 11.00. Skolēni joprojām var pieteikties dalībai sacensībās. Par “Jauno ceļu satiksmes dalībnieku forumu” CSDD katru gadu ar īpašām sacensībām jaunajiem velosipēdistiem veicina drošību uz ceļiem. Katrs, kurš ir piedalījies un ieguvis jaunas zināšanas un prasmes, pēc tam var justies daudz pārliecinošāk un drošāk uz ceļiem gan pilsētās, gan ārpus tām. „Jauno satiksmes dalībnieku forumu”, lai uzlabotu skolēnu zināšanas un prasmes ceļu satiksmes drošībā, CSDD rīko jau 23. gadu.
Kas var piedalīties Lai kļūtu par sacensību dalībniekiem, skolēniem jābūt dzimušiem laikā no 2004. līdz 2006. gadam (ieskaitot), jāizveido četru cilvēku (divas meitenes un divi zēni) komanda, kā arī jāizdomā komandas nosaukums un, protams, jāpiesakās. Komandas dalībai sacensībās jābūt saskaņotai ar skolotāju vai citu pieaugušo un katru komandu uz sacensībām jāpavada vienam vai diviem pieaugušajiem (skolotājiem vai vecākiem).
Kas dalībniekiem jāzina un jāmāk Sacensību dalībniekiem būs jāatbild uz jautājumiem par ceļu satiksmes noteikumiem un satiksmes drošību, jāprot sniegt pirmā medicīniskā palīdzība, jāpārzina velosipēda uzbūve, kā arī jāveic praktiskā braukšana. Sacensībās var tikt piedāvāti papildus uzdevumi, ar kuriem dalībnieki uzzina tikai sacensību laikā.
Sacensību norise Sacensības notiek trijās kārtās. Pirmā kārta notiks Latvijas reģionos no 12. aprīļa līdz 27. maijam. Sāksim ar Zemgales pilsētā Dobelē, bet sacensības noslēgsim Latgalē, Krāslavā. Otrā kārta jeb Latvijas fināls notiks no 1. jūnija līdz 2. jūnijam. Tajās piedalīsies komandas, kuras būs ieguvušas augstāko novērtējumu sava reģiona jeb pirmās kārtas sacensībās. Trešā kārta - Eiropas Jauno satiksmes dalībnieku sacensības – notiks Čehijā no 15. septembra līdz 18. septembrim un piedalīsies Latvijas fināla uzvarētājkomanda.
Organizatori Pirmās kārtas pieteikuma anketa: Sacensību nolikums: Pirmās kārtas norises grafiks:
Informāciju sagatavoja: Normunds Bērzs Tālrunis: +371 29254399 E-pasts: normunds.berzs PIE gmail PUNKTS com Valkas pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Satiksmes un Kultūras ministrijām ar ierosinājumu iekļaut Latvijas simtgades pasākumu plānā akciju “Neatkarības vilciens. Pirmajā akcijas posmā vienu no atjaunotajiem pasažieru dīzeļvilcieniem noformētu Latvijas valsts karoga krāsās, izmantojot arī citus nacionālos simbolus. Par šo noformējuma ideju varētu rīkot konkursu. Otrajā akcijas posmā jau 2017. gadā rīkotu divu, īpašu “Neatkarības vilciena” reisus: Rīga – Rēzekne un Rīga – Valka, kur vieglā saprotamā veidā caur dziesmām, mūziku, dejām un nelielu pārvietojamu ekspozīciju tiktu stāstīti 1917. gadā notikušie notikumi Latvijas Neatkarības ceļā. Vilciens piestātu katrā lielākajā stacijā, kur notiktu pasākums – koncerts vietējiem iedzīvotājiem, kuru caurvij stāsts par Latgales kongresu (Rēzeknes braucienā) un LPNP (Valkas braucienā). Nākamajos gados šo vilcienu līdzīgā veidā izmantotu maršrutos Rīga – Liepāja (valdības laiks Liepājā), Rīga – Cēsis (Cēsu kaujas), Rīga – Jelgava (Bermonta padzīšana). Pārējā laikā vilciens tiktu izmantots regulārajos maršrutos, tādējādi popularizējot Latvijas valsts jubileju. Valkas pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis skaidro: “Esam pārliecināti, ka jāmeklē tādas pasākumu formas, kas ļauj demokrātiskā, visiem saprotamā veidā stāstīt par Latvijas neatkarības tapšanu arī tai sabiedrības daļai, kura ikdienā par vēsturi, politiku neinteresējas. Mūsuprāt, tam lieliski noderētu dzelzceļš un pasažieru vilciens, jo vairāk tāpēc, ka neatkarības cīņu laikā vilciens bija galvenais pārvietošanās līdzeklis, un ir saglabājušās tās maģistrālās līnijas, kuras izmantoja 1917. – 1920.gados Latvijas tapšanas laikā.”
Informāciju sagatavoja: Gundega Veinberga, 29113379
7.maijā plkst.13.00 Valmieras muzeja Izstāžu nama 2.stāvā tiks atklāta fotomākslinieka Raimonda Renča fotogrāfiju izstāde “Sieviete sievietes gados”. Fotogrāfa Raimonda Renča biogrāfijā ir divas galvenās prioritātes – daba ar tās pirmreizību un sieviete. Darbiem pamatā ir vizuālais tēls, nevis konkrēts cilvēks. Šajā izstādē mākslinieks mēģinājis savienot šīs tēmas vienā veselumā. Sievietē sintezējas dabas un cilvēka radītas vides skaistums. Laiks maina sievieti, varbūt tādēļ autors meklē saskarsmi ar dabu, ar sievietes īsto vietu mežā, jūras krastā, upē, smiltīs. “Šīs lietas ir pastāvīgas, lai arī mainīgas tūkstošiem gadu garumā. Svarīga ir vienota kompozīcija. Sievietes augums ir dabas dots augstākais mākslas darbs, tādēļ prātam un acīm jābūt tīrām, raugoties uz to,” skaidro R. Rencis. Izstāde būs apskatāma līdz 5.jūnijam.
Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.: 26186068 No 2016.gada 1.aprīļa līdz 31.oktobrim biedrība "Dēms" realizēs Latvijas vides aizsardzības fonda finansētu projektu "Zaļais Pedālis", kura mērķis ir popularizēt velosipēdu kā modernu, videi draudzīgu un atbildīgu pārvietošanās līdzekli, kā arī atklāt Gulbenes novada dabas resursu bagātību un pilnveidot novada iedzīvotāju zināšanas vides izglītības jomā. Projekta ietvaros tiks realizētas sekojošas aktivitātes: * Velo ekspedīcija ar vides izziņas aktivitātēm 14.maijā ap Ušura ezeru, piedaloties vides ekspertei Anitrai Toomai; * "Eko velo” orientēšanās un velo sacensības visām paaudzēm Gulbenes pilsētā 28.maijā; * Akcija “Zaļais uzaicinājums” Gulbenes novada svētku ietvaros 6.augustā - Jaungulbenes dabas un vēsturisko objektu bagātību izziņa ar divriteņiem un laivām; velo paraugdemonstrējumi un radoša iedvesma videi draudzīgas ikdienas uzburšanai; * Akcija “Velo ES” Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros jeb - kā deputāts izskatās uz velosipēda; konkurss jauniešiem ar videi draudzīgām balvām; * Velo ekspedīcija 1.oktobrī uz Litenes pagasta Sitas-Pededzes pļavām (Natura 2000 teritorija), piedaloties Eiropas putnu dienās ornitologa Elvija Kantāna vadībā; Projektu līdzfinansē Gulbenes novada dome, tā saturs kļūs interesantāks, pateicoties biedrības "Jumata" un Ziemeļvidzemes Putnu pētniecības biedrības līdzdalībai.
Informāciju sagatavoja: Ilze Vanaga Tālr. 26671943
Šobrīd Smiltenes novada pašvaldība izsludinājusi pieteikšanos uz nomas tiesību izsolēm divu veidu zemes gabaliem – lauksaimniecībā izmantojamiem un apbūvējamiem. Izsolei tiek piedāvāti desmit nekustamie īpašumi izmantošanai lauksaimniecībā un astoņi īpašumi ar apbūves tiesībām. Iznomājamo zemes gabalu ar apbūves tiesībām platības ir no 0,1841 ha līdz 0,3102 ha. Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš norāda, ka nekustamie īpašumi ar apbūves tiesībām tiek iznomāti Launkalnes pagastā - virzienā no Launkalnes uz Rauziņu aiz ciemata “Launkalne” zīmes kreisajā pusē. “Šī ir pašvaldības dotā iespēja Smiltenes novada iedzīvotājiem uzcelt savu māju mierīgā lauku teritorijā. Ņemot vērā dzīvojamā fonda deficītu Smiltenes novadā, pašvaldība ir veikusi zemes gabalu uzmērīšanu un sadalīšanu, lai ģimenes varētu uzsākt privātmāju celtniecību,” saka Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Būtiski, ka šoreiz izsolei nav reģistrācijas maksas, lai izsole būtu atvērta ikvienam iedzīvotājam, kurš vēlas pieteikties un celt savu māju Smiltenes novadā. Ar izsoles noteikumiem un zemes gabalu plāniem var iepazīties pašvaldības mājas lapā http://www.smiltene.lv/izsoles, Smiltenes novada domē pie kancelejas sekretāres, Nekustamo īpašumu nodaļā, kā arī Launkalnes pagasta pārvaldē. Pieteikšanās izsolei līdz 2016.gada 5.maijam.
Informāciju sagatavoja: 4. maijā Alūksnes Kultūras centrā notiks Alūksnes, Gulbenes un Balvu kora apriņķa amatieru koru skate, kuru aicinām apmeklēt arī ikvienu interesentu, jo vienlaikus ar skati notiks arī “Baltā galdauta svētki”, atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Koru skatē piedalīsies trīs senioru, pieci sieviešu un deviņi jauktie kori no Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķa, kas aptver bijušās šo rajonu teritorijas. Jauktie kori skatē izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles skaņdarbu no 2018. gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta repertuāra vai valsts nozīmes pasākuma, kurā koris piedalās 2016. gadā, kā arī vienu brīvas izvēles skaņdarbu bez muzikālā pavadījuma. Līdzīgi arī sieviešu kori izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles skaņdarbu no Latvijas sieviešu un vīru koru salidojuma repertuāra, kā arī brīvas izvēles dziesmu bez pavadījuma. Savukārt senioru kori žūrijas vērtējumam nodos vienu izlozes un vienu izvēles skaņdarbu no Senioru koru svētku repertuāra un vienu brīvas izvēles skaņdarbu. Skate notiks divās daļās. Pirmā no tām sāksies pulksten 12.00, kad savu sniegumu demonstrēs senioru un sieviešu kori. Pēc skates, ap 13.40 notiks Baltā galdauta svētki, kuros aicināts piedalīties ikviens iedzīvotājs. Cerams, ka laikapstākļi būs labvēlīgi, un Alūksnes Kultūras centra pagalmā pie baltā saimes galda varēs stāties gan koristi, gan alūksnieši, lai mielotos ar Alūksnes maizi, medu un ievārījumu un kopā dziedātu skanīgākās latviešu tautas dziesmas. Skates otrā daļa sāksies pulksten 15.15, kad tiks paziņoti pirmās daļas rezultāti un uz Alūksnes Kultūras centra Lielās zāles skatuves kāps jauktie kori, lai žūrijas vērtējumam nodotu savu muzikālo varējumu. Jaukto koru skatei sekos jaukto koru kopkora mēģinājums un kopkora dziedājums žūrijai, kā arī rezultātu paziņošana. Pēc tam, pulksten 18.00, uz Baltā galdauta svētkiem pulcēsies jauktie kori un arī šai reizē aicināti pievienoties alūksnieši, kas mūsu valsts Neatkarības atjaunošanas dienas svētkus vēlas nosvinēt, draudzīgā kopkorī dziedot skaistākās dziesmas un mielojoties ar maizi, medu un ievārījumu. Arī citviet novadā 4. maijā notiks Baltā galdauta svētki. Tā Jaunlaicenes pagastā šai dienā paredzēta Opekalna evaņģēliski luteriskās baznīcas, kas ir kultūras piemineklis, sakopšanas talka, kas turpat noslēgsies ar sadraudzību pie balti apklāta galda, cienāšanos ar ugunskurā vārītu zupu, draudzīgām sarunām un dziesmām. Savukārt Zeltiņu tautas namā 4. maijā pulksten 16.00 notiks pasākums bērniem „Baltā galdauta svētki mazajam Latvietim”, kas būs izglītojoša un izklaides programma ar rotaļām, dziesmām, vecmāmiņas cepto pankūku un zāļu tējas baudīšanu. Ieeja uz šo pasākumu būs bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749
Lai sniegtu iespēju skolēniem lietderīgi pavadīt vasaras brīvdienas, iegūt pirmo darba pieredzi, gūt izpratni par dažādām profesijām un tajās nepieciešamajām zināšanām, kā arī nopelnīt savu pirmo atalgojumu, Burtnieku novada pašvaldība arī šogad vasaras brīvlaikā piedāvās darba vietas skolēniem no 13 gadu vecuma Burtnieku novada pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās. Skolēnu darbs norisināsies 3 periodos: 4. – 15.07, 18. – 29.07, 1. – 12.08. Skolēnu nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā iesaistītie skolēni strādās divas nedēļas, nepārsniedzot 4 stundas dienā un 20 stundas nedēļā, saņemot atlīdzību ar domes lēmumu noteiktā apjomā par faktiski nostrādāto stundu. Lai pieteiktos darbam, interesentiem ir jāaizpilda iesnieguma anketa no 2. līdz 16. maijam, kas jāiesniedz jebkurā no Burtnieku novada pagastu pārvaldēm (pagastu pārvalžu darba laikā). Kārtību, kādā tiek organizēta Burtnieku novadā deklarēto skolēnu nodarbinātība vasaras brīvlaikā Burtnieku novada pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās, nosaka Burtnieku novada pašvaldības nolikums Nr. 4/2012 "Par skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā Burtnieku novada pašvaldībā". Iesnieguma anketa un nolikums pieejami Burtnieku novada pašvaldības mājas lapā www.burtniekunovads.lv sadaļā Jauniešiem. Šogad Burtnieku novada pašvaldība šim pasākumam budžetā paredzējusi 11 789 eiro. Pērnajā gadā iespēju gūt darba pieredzi un strādāt atalgotu darbu izmantoja 95 skolēni.
Informāciju sagatavoja: Ieva Reihmane Burtnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv 29. aprīlī Alūksnes novada pašvaldību apmeklēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš savas vizītes laikā tikās ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli, kā arī pārstāvjiem no 31. Zemessardzes bataljona un Kājnieku skolas. Vizītes mērķis bija pārrunāt sadarbību starp Aizsardzības ministriju un Alūksnes novada pašvaldību jautājumos, kuri skar infrastruktūras uzlabošanu pilsētā. Domes priekšsēdētājs sarunas gaitā atklāja, ka, lai arī armija bijusi Alūksnē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, tās pienesums pilsētas infrastruktūrā bijis salīdzinoši neliels. Viņš uzsvēra, ka ir izveidojusies ļoti cieša un sekmīga sadarbība starp pašvaldību, Zemessardzi un Kājnieku skolu, un izteica cerību veicināt sadarbību arī ar ministriju. A. Dukulis norādīja, ka Alūksnes novada pašvaldība ir atvērta jebkura jautājuma kopīgai risināšanai. Valsts sekretārs pauda apņēmību uzlabot sadzīves apstākļus un infrastruktūru Kājnieku skolā, kas ir Latvijas armijas vizītkarte jauniesaucamajiem kareivjiem. Tāpat viņš uzvēra, ka Aizsardzības ministrijas prioritāte ir atbalsts pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas militārie objekti. 28. aprīlī Alūksnes novada domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu par sadarbību un kopīgu projektu realizāciju ar Aizsardzības ministriju. Pirmais no plānotajiem sadarbības projektiem saistīts ar ūdensvada izbūvi Rijukalna un Vējakalna ielā.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi 64381503, 26456644
Investīciju aktivitātes mērķis ir palīdzēt pašvaldībām izvērtēt konkrētu objektu potenciālu investīciju piesaistei, paplašināt pašvaldību iespējas un instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanā un privāto investīciju piesaistīšanā. Izstrādātos materiālus varēs izmantot arī dalībai starptautiskos un vietējas nozīmes forumos, tādējādi sniedzot praktisku atbalstu pašvaldībām investoru piesaistē. Vidzemes plānošanas reģionā finansējums investīciju piesaistes materiālu izstrādei tika piešķirts septiņām pašvaldībām:
Investīciju piesaistes materiāli ir papildinājums plānotajiem ieguldījumiem atbilstoši Eiropas Savienības fondu specifiskajiem atbalsta mērķiem Nr. 3.3.1. „Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” un Nr. 5.6.2. „Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”.
Papildus informācija: Laima Engere Komercdarbības speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Tālr: +371 64219022 E-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2. aprīlī plkst. 15:00 interesenti tiek laipni aicināti uz Valkas novada mākslinieku darbu izstādes „Eksperiments – mākslas skābeklis” atklāšanu Valkas novadpētniecības muzejā. Šogad izstādē ar saviem darbiem piedalās 38 autori. Starp viņiem ir 7 autori, kuri piedalās pirmo reizi. Pārstāvēti dažādi tēlotājmākslas žanri.
Latvijas reģionālo biznesa inkubatoru attīstībai laika posmā līdz 2023.gadam ir atvēlēti 25,76 milj. €. Izveidojot biznesa inkubatoru Gulbenē, novada jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja apgūt daļu no šīs summas. Aizpildot anketu, izsaki viedokli par uzņēmējdarbību Gulbenes novadā!
Sestdien, 2016. gada 23. aprīlī, Dabas aizsardzības pārvalde organizē Putnu dienām veltītu pārgājienu kopā ar dabas fotogrāfu Jāni Šatrovski.
Piektdien, 2016. gada 22. aprīlī Dabas aizsardzības pārvalde aicina doties izzinošā pārgājienā Gaujas Nacionālā parka Līču Laņģu klintīs, kas atrodas Priekuļu novada Lodes pagastā.
Piektdien, 15. aprīlī, Alūksnes novada Uzņēmējdarbības centrā pulcējās Alūksnes un apkārtējo novadu uzņēmēji un citi interesenti, lai apgūtu pārdotprasmes pamatus Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) organizētajā seminārā “Pārdotprasme: nepieciešamās zināšanas un iemaņas”.
Piektdien, 22. aprīlī plkst. 15.00 Cēsu Izstāžu namā notiks tēlnieka Kārļa Jansona piemiņas pasākums, kurā piedalīsies viņa bijušie studenti tēlnieki, mākslas zinātniece Ruta Čaupova. Pasākumā piedalīsies arī jaunā mākslas zinātniece Māra Lāss, kurai ir iecere rakstīt grāmatu par tēlnieku, meistara ģimeni, kurā tēlnieku dinastiju turpina mazdēls Matiass Jansons. Matiass Jansons ar patriotismu un cieņu nes Cēsu tēlnieku dinastijas piemiņu, strādājot vectēva darbnīcā.
Projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA) partneri aizvadītajā nedēļā viesojās Eiropas Kultūras maršrutu institūtā un Vācijas Hanzas pilsētās Lemgo un Lībekā. Hanza ir viens no sertificētiem Eiropas kultūras maršrutiem, un projekta partneri uzzināja, kādas priekšrocības tas viņiem sniedz. Tāpat viņi pētīja, kā neliela Hanzas pilsēta var sekmīgi organizēt savu mārketingu.
Vidzemes plānošanas reģions 2016. gada aprīlī noslēdzis darbu pie investīciju piesaistes materiālu izstrādes koordinēšanas Vidzemes reģiona pašvaldībām. Minētā aktivitāte notika Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gadam programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” finansētā projekta „Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” ietvaros.