Arhīva kalendārs

Atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās Latvijas iedzīvotājiem būs pieejama laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam, tās kopējais finansējums ir 166 470 588 eiro.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Jaunā atbalsta programma dzīvojamo ēku siltināšanai nākamajos septiņos gados paredz ievērojamas investīcijas – tas ir būtisks atbalsts kopējā iedzīvotāju labklājības vairošanā. Dzīvojamo ēku fonds Latvijā noveco, tādēļ tā renovācija ir būtiska pilsētvides attīstībai un iedzīvotāju mājokļu drošumam. Vidējais siltumenerģijas ietaupījums vienai mājsaimniecībai gada ietvaros lēšams 40% apjomā, kas pozitīvi ietekmē ģimenes ikmēneša izdevumus par siltumapgādi. Jāatzīst, ka ar ES struktūrfondu finansējumu ilgtermiņā tomēr spēsim atjaunot tikai nelielu daļu – 6% - no visa kopējā dzīvojamo ēku fonda Latvijā, tāpēc jau tagad ir jāveido finanšu instrumentu programmas daudzdzīvokļu māju siltināšanai, iesaistot pašvaldības, bankas un ESCO, kā arī izmantojot Junkera plāna sniegtās iespējas.”

Atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2016. gada jūlijā, taču jau no nākošās nedēļas, 18. aprīļa, Altum uzsāk konsultāciju sniegšanu par projektu sagatavošanu.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes locekle Inese Zīle: "Šodien sākas ļoti nozīmīgs posms daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmas norisē - ilgi gaidītās un nozīmīgās programmas piedāvāto iespēju nogādāšana līdz iedzīvotājiem, kas ir šī valsts atbalsta gala saņēmēji. Līdz šai dienai kopīgi ar mūsu partneriem, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, komercbanku pārstāvjiem un citiem nozares speciālistiem, esam paveikuši lielu darbu, lai klientiem piedāvātu iespējami labākos veidus un risinājumus, kā šo programmu padarīt maksimālu ērtu un viegli sasniedzamu iedzīvotājiem. Mūsu līdzšinējā pieredze daudzdzīvokļu ēku projektu finansēšanā rāda, ka saprotama un viegli pieejama informācija ir ārkārtīgi svarīga, lai cilvēki varētu pieņemt lēmumu par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, kā arī sekmīgi to īstenotu. Tāpēc kopīgi ar partneriem tuvākajās nedēļās īstenosim plašus iedzīvotāju informēšanas pasākumus, tai skaitā 13 seminārus Latvijas pilsētās".

Uzsākot atbalsta programmas daudzdzīvokļu ēku renovācijai īstenošanu, šā gada 13. aprīlī Ekonomikas ministrija sadarbībā ar "Altum" organizēja konferenci "Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai", kuras laikā tika sniegta informācija par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, atbalsta saņemšanas pamata nosacījumiem, apmēru un termiņiem.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis konferencē informēja par banku nosacījumiem ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs dalījās pieredzē par iepriekš īstenotajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem daudzdzīvokļu ēkās, un Liepājas pilsētas domes pārstāvis iepazīstināja ar pašvaldības iespējām atbalstīt dzīvokļu īpašniekus energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.

Konferences prezentācijas publicētas Ekonomikas ministrijas mājaslapā, konferences videoieraksts būs publicēts Ekonomikas ministrijas Youtube kanālā šā gada 18. aprīlī.

2010. gada 25. februārī, aizsākot informatīvo kampaņu "Dzīvo siltāk", Ekonomikas ministrija un vairākas nevalstiskās organizācijas un bankas parakstīja Sadarbības memorandu par efektīvas un atklātas sadarbības veidošanu, informējot sabiedrību par mājokļu renovācijas procesu.Konferences laikā Sadarbības memorandam pievienojās vēl astoņi jauni sadarbības partneri - Altum, Būvniecības valsts kontroles birojs, AS "Citadele", Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs, Valsts darba inspekcija, Ilgtspējīgas būvniecības padome un Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs. Līdz ar to šobrīd Sadarbības memorandu kopumā parakstījušas 38 organizācijas.

Sīkāka informācija par atbalsta programmu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās ir pieejama Attīstības finanšu institūcijas Altum mājaslapā unEkonomikas ministrijas mājaslapā. Informācija par visiem plānotajiem informatīvajiem pasākumiem informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193

E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv

Web: www.em.gov.lv

Seko mums Twitter: @EM_gov_lv

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Atbalstam ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejami 24,8 miljoni eiro

Ministru kabinets šā gada 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Programmas kopējais finansējums ir 24,8 miljoni eiro, kuras ietvaros plānots atbalstīt vismaz 20 projektus un radīt vismaz 467 jaunas darba vietas. Projektu iesniegumu pieņemšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā plānots uzsākt šā gada jūnijā.

“Jaunās programmas mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo zonu attīstību tieši Latvijas reģionos. Šīs valsts atbalsta programmas ieviešana ir mērķtiecīgs mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanas pasākums, tādejādi stiprinot kopējo valsts uzņēmējdarbības vidi, vairojot nodarbinātību reģionos un veidojot investoriem pievilcīgas ekonomiskās zonas ārpus galvaspilsētas,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Projekta iesniegumus varēs iesniegt gan apstrādes rūpniecības komersanti, lai izveidotu ražošanas telpas savām vajadzībām, gan komersanti un ostu pārvaldes, kuri nodarbojas ar industriālā nekustamā īpašuma iznomāšanu un izveidotās telpas iznomās sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem (turpmāk – MVK), kas darbojas apstrādes rūpniecībā.

Atbalstīta tiks gan ražošanas ēku izbūve un rekonstrukcija, gan nepieciešamo inženierpieslēgumu izbūve, piemēram, ūdensvada, gāzes, elektroenerģijas pieslēgumu un pievadceļu izbūve.

Projektus varēs īstenot visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais ERAF līdzfinansējums ir 1 166 000 eiro un maksimālā atbalsta intensitāte – 35 - 45% atkarībā no komersanta lieluma. Lai nodrošinātu investīciju vienlīdzīgāku sadali Latvijas teritorijā, finansējumu paredzēts sadalīt starp plānošanas reģioniem, projektu iesniegumus savstarpēji salīdzinot konkrēto reģionu ietvaros un katrā reģionā atbalstot vismaz 4 projektu īstenošanu.

Lai saņemtu noslēguma maksājumu un pabeigtu projekta īstenošanu, projektu iesniedzējiem būs jānodrošina, ka līdz projekta īstenošanas beigām izbūvētajās, rekonstruētajās vai renovētajās ražošanas telpās ir uzsākta ražošana apstrādes rūpniecībā (ja komersants telpas izmanto savai komercdarbībai), vai noteikta daļa no telpām ir iznomātas apstrādes rūpniecības MVK. Vienlaikus būs jārada arī noteikts jaunu darbvietu skaits un šīs darbvietas jāsaglabā vairākus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Vienas jaunizveidotas darbvietas radīšanai infrastruktūrā var ieguldīt ne vairāk kā 41 000 eiro ERAF finansējuma.

Detalizēti jaunās atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumos „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs” 3.1.1.5. pasākuma „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai” īstenošanas noteikumi”, ar kuriem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē, papildu informācija par programmu publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Elita Rubesa - Voravko

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr: 67013193;

E-pasts: elita.rubesa%20 PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv

Web: www.em.gov.lv;

Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija; http://www.youtube.com/siltinam

Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada plānošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros. Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu.

“Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai”, stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā. Bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšana ir būtiska akselerācijas fondu darbības komponente, jo agrīnās attīstības stadijas iesācējuzņēmumiem šādu pakalpojumu piesaistei bieži vien nav pietiekoša pašu finansējuma. Sniedzot finansiālu un nefinansiālu atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem visās nepieciešamajās darbības jomās (komandas veidošanā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, biznesa vadībā, biznesa koncepta attīstībā u.tml.) ar kvalificētu un pieredzējušu finanšu starpnieku palīdzību tiks nodrošināta atbalsta instrumenta efektivitāte jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveides veicināšanā.

Akselerācijas fondu īstenošanai un atbalsta saimnieciskās darbības veicējiem sniegšanai ir novirzītsEiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 15 miljonu eiro apmērā (vienam fondam attiecīgi 5 miljoni eiro) un papildus tiks piesaistīti privāto ieguldītāju līdzekļi vismaz 10 % apmērā sēklas investīcijām, savukārt agrīnākās stadijas, proti, pirms-sēklas investīcijas pilnā apmērā tiks finansētas no publiskajiem līdzekļiem.

Sākotnējā jeb pirms-sēklas investīcija, kuras apmērs ir līdz 50 tūkstošiem eiro, ir paredzēta galvenokārt biznesa modeļa izpētei un sākotnējā koncepta izstrādei (tā piemēram, izmaksām patentu reģistrēšanai, tirgus izpētei, atalgojumam piesaistītajiem darbiniekiem (programmētājiem) u.tml.). Savukārt sēklas investīcija, kas paredzēta jau tālākai biznesa attīstībai (tā piemēram, produkta un prototipa attīstīšanai), saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejama apmērā līdz pat 250 tūkstošiem eiro.

Lai nodrošinātu efektīvu saimnieciskās darbības izveidi un attīstību, valsts atbalsta programmas nosacījumi paredz, ka sākotnējās pirms-sēklas investīcijas tiks veiktas tikai tādos saimnieciskās darbības veicējos, kas saņēmuši akselerācijas pakalpojumus (proti, kas piedalās finanšu starpnieku organizētajās akselerācijas programmās), savukārt sēklas investīcijas - kā tālākās investīcijas tādos saimnieciskās darbības veicējos, kas saņēmuši pirms-sēklas investīcijas šīs programmas ietvaros. Investīcijas būs pieejamas kā aizdevumu, tā arī kvazikapitāla un pašu kapitāla ieguldījumu veidā, tādejādi sniedzot iespējas veikt ieguldījumu saimnieciskās darbības veicējiem vispiemērotākajā investīcijas formā.

Finanšu starpnieku (akselerācijas fondu pārvaldnieku) atlasi akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” paredz izsludināt 2016.gada 3. ceturksnī. Apzinot publiskās iepirkumu procedūras norisei nepieciešamo termiņu, kā arī ņemot vērā, ka pēc līguma ar finanšu starpniekiem noslēgšanas par akselerācijas fondu ieviešanu būs nepieciešams laiks (indikatīvi pāris mēneši) privātā līdzfinansējuma piesaistei un akselerācijas programmu organizēšanai, Ekonomikas ministrija paredz, ka akselerācijas fondi savu darbību uzsāks, un akselerācijas pakalpojumi un finansiāls atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejams 2017.gada 2.ceturksnī.

Detalizēti ar jaunajiem akselerācijas fondu valsts atbalsta nosacījumiem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē, papildu informācija par programmu publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Elita Rubesa - Voravko

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr: 67013193;

E-pasts: elita.rubesa%20 PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv

Web: www.em.gov.lv;

Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija; http://www.youtube.com/siltinam

Līdz šā gada jūlija beigām ir jāizstrādā valsts finansiālajai situācijai un reālajām vajadzībām atbilstošākais ceļu finansēšanas modelis, tostarp jāizvērtē iespējas tā piesaistei ieņēmumiem no ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem un nodevām.

“Valsts budžetā paredzētie līdzekļi valsts autoceļiem 2016.gadā ir 146 milj. EUR, taču kopējie ceļu lietotāju maksājumi plānoti 551 milj. EUR. Ja vēlamies attīstīt valsts tautsaimniecību, kas nav izdarāms bez sakārtotiem autoceļiem, šīs šķēres ir jāsamazina,” trešdien, 13.aprīlī, pirmās autoceļu finansēšanas modeļa izstrādei sasauktās ekspertu tikšanās laikā pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī uzsvēra, ka ir jāpiedāvā ilgtspējīgs autoceļu finansējuma instruments, kas ceļu attīstītājiem un uzturētājiem ļautu paredzēt ceļiem novirzāmo finansējumu vismaz piecu gadu perspektīvā.

Tāpat līdz jūlija beigām nepieciešams veikt korekcijas valsts ceļu pārvaldībā un to sakārtošanas programmā, kā arī izmaiņas jāpiedāvā pašvaldību ceļu pārvaldībā. Lai arī pēdējo gadu laikā valsts galveno autoceļu stāvoklis kopumā ir uzlabojies, valsts vietējo ceļu stāvoklis turpina pasliktināties. Kopējais remontdarbu deficīts valsts autoceļu tīklā ir 4.5 mljrd. EUR, bet sabiedrības zaudējumi sliktā autoceļu stāvokļa dēļ, braucot pa asfaltētiem ceļiem, tiek lēsti 800 milj. EUR gadā.

Pēc ministra iniciatīvas izveidotā ekspertu grupa būs nozīmīga platforma kopīgam darbam pie esošā ceļu sakārtošanas modeļa izvērtēšanas un analīzes, kā arī stabila, prognozējama un ilgtspējīga ceļu finansējuma modeļa radīšanas. Eksperti sniegs sociālekonomiskus argumentus optimālākā un reālajām iespējām atbilstošākā autoceļu finansēšanas mehānisma izstrādei.

Ekspertu grupā piedalās Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts policijas, ceļu būvētāju, uzturētāju un sabiedrības, kā arī Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu, un Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Nākamā ekspertu grupas tikšanās paredzēta 11.maijā, bet noslēdzošā – 27.jūlijā, kad plānots prezentēt iespējamos risinājumus ceļu sakārtošanas problēmu novēršanai.

Foto no pirmās ekspertu tikšanās šeit. Auguļa prezentācija pieejama šeit

Elīna Balgalve
SM sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67028274; e-pasts: komunikacijas PIE sam.gov PUNKTS lv

Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībām kompensēs izdevumus par nepilngadīgo bērnu izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē.

Tas nepieciešams, jo atbilstoši jaunajam Patvēruma likumam, kas stājās spēkā 2016.gada 19.janvārī, uzskaitījums par to, kur nepilngadīgo personu bez pavadības (nepilngadīgais) var izmitināt patvēruma procedūras laikā, ir papildināts ar iespēju šo nepilngadīgo izmitināt arī audžuģimenē. Līdz šim tas nebija iespējams.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 7.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz pašvaldības izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.

Tāpat LM plāno noteikt kārtību, kādā valsts sedz izdevumus, kas pašvaldībai radušies, izmitinot nepilngadīgo bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Proti, paredzēts, ka pašvaldībai LM attiecīgais pieprasījums būs jāiesniedz līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Attiecīgi LM plāno izvērtēt pašvaldības pieprasījumu, pieņemt lēmumu izmaksāt vai atteikt izmaksu segšanu. Paredzēts, ka LM pozitīva lēmuma gadījumā 10 dienu laikā pārskaitīs pašvaldībai izlietoto finansējumu.

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties LM tīmekļvietnē sadaļā Aktuāli - LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789.

Atbilstoši Patvēruma likumam valsts kompensēs pašvaldībām izdevumus par nepilngadīgo bērnu bez pavadības ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē šādā apmērā:

• ja tas ir bērns vecumā līdz 7 gadiem - no valsts budžeta atlīdzinās ne vairāk kā 25 % apmērā no minimālās mēneša darba algas (2016.gadā tas ir 92,50 eiro/mēn),
• par bērnu no 7 līdz 18 gadu vecumam -30 % apmērā no minimālās mēneša darba algas (2016.gadā tas ir 111 eiro/mēn).

Savukārt, ja bērnu ievietos bērnu aprūpes iestādē, tad maksa par vienu dienu vienam bērnam atbildīs vidējiem izdevumiem iepriekšējā gadā par viena bērna uzturēšanu vienā dienā bērnu aprūpes iestādē.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas pēdējo piecu gadu laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir saņemti 23 iesniegumi no nepilngadīgām personām bez pavadības.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, marika.kupce PIE lm.gov PUNKTS lv