Arhīva kalendārs

Piektdien, 15. aprīlī, jau trešo gadu pēc kārtas Burtnieku pagasta kultūras centrā tika godināti konkursa “Burtnieku novada uzņēmēju gada balvas 2015” laureāti. Kopskaitā apbalvojumus saņēma 26 uzņēmēji. Konkursa galvenajā nominācijā “Gada uzņēmējs 2015” balvu ieguva zemnieku saimniecība “Lelles”.

Lai noteiktu labākos un uzņēmīgākos novada uzņēmējus, Burtnieku novada pašvaldība aicināja gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus būt aktīviem un pieteikt pretendentus “Burtnieku novada uzņēmēju gada balvai 2015”. Attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Auziņa atzīst: “Šogad konkursā pieteikti kopskaitā 42 pretendenti 10 nozaru un tematiskajās, kā arī galvenajā nominācijā “Gada uzņēmējs”. Lai arī pieteikumu skaits gadu no gada nedaudz svārstās un šogad nav pats augstākais,  2015. gada uzņēmēju balvas konkurss ir bijis īpašs, jo esam saņēmuši rekordlielu balsotāju skaitu – vairāk nekā 550 – kuri par izvirzītajiem kandidātiem visās nominācijās balsis ir nodevuši gan aizpildot balsošanas anketas internetā, gan visās pagastu pārvaldēs papīra formātā. Par to mums īpašs prieks, jo esam gandarīti, ka trīs gadu laikā konkurss ir kļuvis ļoti populārs ne vien novada iedzīvotāju vidū, bet arī ārpus tā robežām.”

Konkursa uzvarētāji:

Uzņēmēju godināšanas pasākuma galveno balvu “Gada uzņēmējs” ieguva Matīšu pagasta Jāņa un Līvijas Leļļu Zemnieku saimniecība „Lelles”, kas dibināta 1998. gadā, un par savu nozari izvēlējusies cūkkopību un graudkopību. Šobrīd saimniecībā ir aptuveni 1000 cūku, bet nodarbinātas ir četras personas. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka ¾ no cūkām nepieciešamās barības tiek nodrošinātas ar pašu izaudzētajiem graudiem. Savukārt saražotā produkcija tiek realizēta veikalos Valmierā, Limbažos un Mazsalacā. Par spīti Āfrikas cūku mēra dramatiskajai izplatībai Vidzemē kopš 2014. gada, kas skāra arī Matīšu pagastu, un līdz ar to noteiktajiem cūkgaļas tirdzniecības ierobežojumiem, ZS “Lelles” ir spējušas pabeigt 2015.gadu bez ievērojama apgrozījuma krituma un investējušas vairāk nekā 120 000 eiro, izbūvējot mēslu un vircas krātuvi.

Nominācijā “Gada lauksaimnieks” šogad tika sveikti uzņēmēji trīs nozarēs – lopkopības, augkopības un dārzkopības.

Nominācijā “Gada lauksaimnieks - augkopībā” uzvarēja Valtera Etmaņa zemnieku saimniecība “Bērziņas”, kas dibināta 1992. gadā Matīšu pagastā. Pašlaik apsaimniekotajā zemē tiek audzēti dažādi graudaugi. Papildus saimniecība sniedz transporta pakalpojumus un izstrādā  mežus, iegūta pieredze arī lopkopībā un kokmateriālu ražošanā. Gan pašu spēkiem, gan izmantojot kredītus un piesaistot Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumu iegādāta jauna, moderna un augstražīga tehnika lauksaimniecības vajadzībām. 2015. gadā saimniecībā investēti vairāk nekā 230 000 eiro, pabeidzot tehnikas novietnes būvniecību.

Šajā nominācijā tika apbalvotas arī ZS “Bušas” un ZS “Taurnieki”.

Nominācijā “Gada lauksaimnieks – lopkopībā” uzvarēja Aināra un Ievas Melbāržu piemājas saimniecība “Aizmeži” Vecates pagastā, kurā, saimniekojot vien divus gadus, izdevies izveidot ganāmpulku no 42 aitu mātēm un 2 teķiem. Īsajā laikā izdevies iegūt arī nepieciešamo izglītība, zināšanas un pieredzi. 

Šajā nominācijā tika apbalvotas arī ZS “Vecbeņči”, ZS “Vairogi”, ZS “Lelles” un piemājas saimniecība “Puriņi”. 

Savukārt nominācijā “Gada lauksaimnieks – dārzkopībā” uzvarēja SIA “Stādaudzētava Zaļā Oāze” Rencēnu pagastā, kurā šobrīd saimnieko Dace Lohina un Ilze Tīlika. Papildus iespējai iegādāties dažnedažādus stādus, ekskursantu grupām tiek piedāvāts apmeklēt stādaudzētavu, kurā iespējams apskatīt, kā vienā saimniecībā aug viengadīgas un daudzgadīgas puķes, dekoratīvo koku un krūmu stādi, kā arī ekoloģiski tīri dārzeņi un augļi.

Šajā nominācijā tika apbalvotas arī AS “Latvijas valsts meži” Valmieras kokaudzētava un dārzniecība “Rudzīši”.

Par “Gada ražotāju” šogad tika pasludināta SIA “Vidzemes logi”, kas dibināta 2013. gadā, tās īpašnieki ir Ervīns un Inga Broki. Logu ražotnē tiek ražoti kvalitatīvi un energoefektīvi PVC logi, durvis un stiklotās konstrukcijas pēc individuāliem pasūtījumiem. SIA “Vidzemes logi” ir mobils uzņēmums – logus un durvis iespējams iegādāties visā Latvijā un arī ārpus tās robežām, sazinoties pa e-pastu, telefonu vai aizpildot kontaktformu uzņēmuma mājas lapā.

Nominācijā “Gada tūrisma uzņēmums” uzvarēja zemnieku saimniecība “Ķempēni”. Lauku māja “Ķempēni” Ēveles pagastā ir lieliska vieta, kur piepildīt ieceres par kāzu vai citu pasākumu rīkošanu lauku vidē. 19. gadsimta beigās celtās muižas kalpu mājā jutīsies ērti pat 120 viesi, bet vasarās lauku sētā ir iespējams uzņemt pat 300 sporta spēļu dalībniekus, kurus cienās ar pašu audzētiem, ekoloģiski tīriem gardumiem, aicinās nopērties īstā lauku pirtī, bet no rīta modinās ar gaiļa dziesmu.

Šajā nominācijā tika apbalvotas arī ZS “Rūķīši” viesu māja “Saulītes”, ZS “Vildēni” un biedrība “Valmiermuižas jātnieku skola”.

Svinīgajā godināšanas pasākumā par Burtnieku novada “Gada amatnieku” kļuva Jānis Sirmais. Burtnieku pagasta “JS koka ietu darbnīcā” iesākumā ar finiera zāģīti tika izzāģētas dažādas figūras un mežģīnes, bet tagad izstrādājumi top, izmantojot CNC darba galdu un lāzergravēšanas iekārtu. Pieejama fotogrāfiju gravēšana kokā, dažādu suvenīru, oriģinālu dāvanu izgatavošana. Radīts arī nišas produktu kopums – aksesuāri kāzām, kuriem tiek iedots savs rokraksts un īpašs dizains. Papildus tam tiek izgatavotas koka spēles, rotaļlietas, kā arī dažādas koka detaļas.

Šajā nominācijā tika apbalvotas arī Rencēnu aušanas darbnīca un SIA “Svenne”.

Titulu “Gada mājražotājs” ieguva Anete Kurpniece, kura plašāk pazīstama ar savu radošo stūrīti ' ' Aņ Stūrītis' ' , kas tika izveidots 2009. gadā Ēveles pagastā. Anete izgatavo dažādus papīra darbus kāzām, jubilejām, kristībām un korporatīvajiem pasākumiem. Darbu sortiments ir ļoti plašs – sākot no ielūgumiem, galda kartēm, noformējuma atribūtikas, beidzot ar dažādām telpu un galda dekorācijām. Anetes nodarbošanās ir hobijs un  sirdslieta, bet reizē arī neliels bizness, kuram tiek veltīta liela daļa brīvā laika.

Šajā nominācijā tika apbalvots arī IK “Valmiermuižas trusis”.

Nominācijā “Gada pakalpojumu sniedzējs” uzvarēja Leila Rogačova, kura savā masieres kabinetā piedāvā iespēju uzlabot veselību un relaksēties, izbaudot SPA masāžas pakalpojumus. Leila ir matīšniece jau vairāk nekā 25 gadus un atzīst, ka vietējie iedzīvotāji ne uzreiz aktīvi uzsākuši izmantot viņas sniegtos pakalpojumus, taču pamazām izveidojies stabils klientu loks un nu klienti brauc ne vien no tuvējās apkārtnes, bet arī no kaimiņu novadiem – Alojas, Mazsalacas un arī no Valmieras.

Šajā nominācijā tika apbalvotas arī SIA “Firma Valdeko” un Annas Šakares ģimenes ārstes prakse.

Par Burtnieku novada “Jauno uzņēmēju” tika atzīts Gatis Gaumanis, kurš 2015. gadā kā jaunais lauksaimnieks pārņēma gaļas liellopu, šķirnes un bioloģiskās lauksaimniecības zemnieku saimniecību „Ceļmalas” Ēveles pagastā. Ar gaļas lopkopību saimniecība ir uzsākusi darbību 2006. gada septembrī, kad no Bavārijas tika ievestas 20 grūsnas „Simentāles” šķirnes teles un vaislas bullis. Saimniecība ar saviem izaudzētajiem jaunbuļļiem ir piedalījusies Pirmajā Baltijas liellopu izsolē, kā arī gaļas liellopu ciltsdarba sasniegumu demonstrējamos. 

Nominācijā “Gada jaunums” titulu ieguva SIA “Firma Valdeko” organizētie pasākumi “Valdeko Vasara” un “Valdeko Ziema”. “Valdeko Vasara” ir projekts, kas turpina projekta "Ghetto Alianse" Valmiera aizsākto pasākumu organizēšanu. Visas vasaras garumā projekta ietvaros norisinājās turnīri ielu basketbolā, florbolā, kā arī futbolā un dažādas aktivitātes ģimenēm. Savukārt “Valdeko Ziema” ir jauns projekts, kura mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, pavadot laiku kopā ar ģimeni un baudot ziemas aktivitātes – slidošanu un distanču slēpošanu - bez maksas.

Šajā nominācijā tika apbalvotas arī SIA “GERCINI” un SIA “Svenne”.

Godināšanas pasākumā Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds pateicās visiem uzņēmējiem par ieguldījumu novada attīstībā un novēlēja nepazaudēt ticību saviem spēkiem. Pateicības vārdus teica arī domes deputāti un administrācijas darbinieki. Visus klātesošos ar priekšnesumiem priecēja vokālā grupa “4Sound” un balles deju klubs “Valmiera”.

Konkursa „Burtnieku novada uzņēmēju gada balva” mērķis ir godināt Burtnieku novada uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Burtnieku novadā

Informāciju sagatavoja:

Ieva Reihmane

Burtnieku novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv

SIA “VTU Valmiera” informē, ka 1. maijā tiks atklāti sezonas maršruti.

Sezonas maršrutu saraksts:

• Valmiera – Brenguļi – Pūpoli - Valmiera no Valmieras autoostas plkst.08:30 un plkst.19:05 (sestdienās, svētdienās un svētku dienās);
• Valmiera – Gauja – Gaujmala - Valmiera no Valmieras autoostas plkst.8:30 un plkst.17:35 (trešdienās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās);
• Smiltene – Variņi – Palsmane - Gaujiena plkst.7:05 no Smiltenes autoostas un plkst.10:25 no Gaujienas (sestdienās);
• Smiltene – Aumeistari - Gaujiena plkst.12:25 no Smiltenes autoostas un plkst.15:20 no Gaujienas (sestdienās);
• Valka – Pedele - Ērģeme plkst.17:50 no Valkas autoostas un plkst.18:25 no Ērģemes (svētdienās).

Informācija sagatavota:

SIA „VTU Valmiera”
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemes īpašniekus līdz 2016. gada 15. maijam iesniegt pieteikumus kompensācijai – ikgadējam atbalsta maksājumam , ja viņu zemes īpašums atrodas:

1)     īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas nav Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija (Natura 2000),  

vai

2)     mikroliegumā ārpus Natura 2000, ja zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 ha,

un tajā ir noteikts kāds no zemāk minētajiem mežsaimnieciskās vai lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem:

1)     meža zemēs aizliegta:

-        jebkāda mežsaimnieciskā darbība;

-        koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē;

-        koku ciršana galvenajā cirtē;

-        koku ciršana kailcirtē;

2)     lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība.

Dabas aizsardzības pārvalde administrē un izmaksā kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos ārpus Natura 2000, ja zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 ha, un šādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas nav Natura 2000:

1. dabas parkos:

1)     “Gaiziņkalns” (Madonas novada Vestienas, Aronas un Bērzaunes pagasti), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Viestiena” (kas ir Natura 2000);

2)     “Daugavas loki” (Daugavpils novada Naujienes, Tabores, Vecsalienas, Salienas pagasti, Krāslavas novada Ūdrīšu un Kaplavas pagasti), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” (kas ir Natura 2000);

3)     “Medumu ezeraine” (Daugavpils novada Medumu pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);

4)     “Svente” (Daugavpils novada Medumu, Sventes un Kalkūnes pagasti, Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);

5)     “Milzukalns” (Engures novada Smārdes pagasts) (neietilpst nevienā citā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā).

1. dabas liegumos:

1)     “Ozolkalni” (Skrīveru novads), vienlaikus ietilpst dabas parka “Daugavas ieleja” teritorijā (kas ir Natura 2000);

2)     “Dēliņkalns” (Alūksnes novada Ziemera pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000);

3)     “Avotu mežs” (Alūksnes novada Ziemera pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000);

4)     “Sproģi” (Vecpiebalgas novada Inešu pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vecpiebalga” (kas ir Natura 2000);

5)     “Ilgas” (Daugavpils novada Skrudalienas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parka “Silaine” teritorijā (kas ir Natura 2000);

6)     “Ilziņa ezers” (Madonas novada Vestienas pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena” (kas ir Natura 2000);

7)     “Kāla ezera salas” (Madonas novada Vestienas pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena” (kas ir Natura 2000);

8)     “Vērenes gobu un vīksnu audze” (Ogres novada Madlienas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā (kas ir Natura 2000);

9)     “Lieluikas un Mazuikas ezers” (Ādažu novads), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” (kas ir Natura 2000);

10) “Bardinska ezers” (Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);

11) “Skujines ezers” (Ilūkstes novada Šēderes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);

12) “Medumu ezera salas” (Daugavpils novada Medumu pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Medumu ezeraine” (kas nav Natura 2000) un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);

13) “Čužu purvs” (Kandavas novada Kandavas pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Abavas senleja” (kas ir Natura 2000);

14) “Sventes ezera salas” (Daugavpils novada Sventes pagasts), vienlaikus ietilpst dabas parkā “Svente” (kas nav Natura 2000) un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” (kas ir Natura 2000);

15) “Korneti-Peļļi” (Apes novada Apes pilsēta ar lauku teritoriju; Alūksnes novada Veclaicenes pagasts), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” (kas ir Natura 2000);

16) “Glušonkas purvs” (Daugavpils novada Skrudalienas pagasts);

17) “Garākalna smilšu krupja atradne” (Auces novada Bēnes pagasts);

18) “Krēmeri” (Rīgas pilsēta);

19) “Darmštates priežu audze” (Jūrmalas pilsēta);

20) “Buļļezers” (Garkalnes novads);

21) “Puzes smilšu krupja atradne” (Bauskas novada Brunavas pagasts).

Dabas aizsardzības pārvalde piešķir kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu tikai par to zemes īpašuma daļu, kas ietilpst minētā dabas parka vai dabas lieguma teritorijā.

1. ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos, kuru saraksts pieejams Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”.

Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” minētajos dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļos noteikti šādi mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi:

1)     dabas parkos “Gaiziņkalns”, “Daugavas loki”, “Medumu ezeraine” un “Svente” noteikts kailcirtes aizliegums. Lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem piešķir kompensāciju, minētajos dabas parkos nav noteikti;

2)     dabas liegumos (izņemot dabas liegumu “Korneti-Peļļi”) aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē, kā arī kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz: priežu un ozolu audzēm – 60 gadu; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu; apšu audzēm – 30 gadu. Dabas lieguma teritorijā aizliegts bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;

3)     ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos noteikts kailcirtes aizliegums. Lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem piešķir kompensāciju, ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos nav noteikti;

4)     dabas parka “Milzukalns” un dabas lieguma “Korneti-Peļļi” aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, tāpēc šajās teritorijās noteiktie mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi ir atkarīgi no dabas parka “Milzukalns” vai dabas lieguma “Korneti-Peļļi” funkcionālās zonas, kurā atrodas konkrētais zemes īpašums.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo putnu, zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu un biotopu aizsardzībai noteikts jebkādas mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības aizliegums.

Lai Dabas aizsardzības pārvaldē pieteiktos uz kompensāciju – ikgadēju atbalsta maksājumu, jāievēro šādi nosacījumi:

1. Īpašuma tiesības uz zemi ir nostiprinātas Zemesgrāmatā, un zemes robežas starp vairāku zemes īpašnieku īpašumiem ir ierīkotas atbilstoši normatīvajos aktos par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām.
2. Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.
3. Kompensāciju par meža zemi var prasīt tikai tad, ja meža zemes platībai ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta.
4. Attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, gadā var piešķirt tikai vienu kompensāciju — no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem vai no valsts budžeta.
5. Jābūt samaksātam nekustamā īpašuma nodoklim par iepriekšējo gadu un kārtējo gada ceturksni.
6. Ja zemes īpašniekam uzlikts naudas sods par pārkāpumiem vides jomā, kā arī ja viņa vainas dēļ videi vai mežam nodarīti zaudējumi, šā zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, kad viņš ir samaksājis šo naudas sodu un atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus. 

Kompensācijas – ikgadējā atbalsta maksājuma apmērs par vienu hektāru, kurā ievēroti visi kompensācijas saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

1)     44 EUR – aizliegta lauksaimnieciskā darbība: lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība;

2)     meža zemēs atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā:

1.  
   • 157 EUR – aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē;
   • 128 EUR – aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē;
   • 43 EUR – aizliegta koku ciršana kailcirtē.

Kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu meža zemēs piešķir tad, ja mežaudze ir sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu. Kompensāciju nepiešķir dabas pieminekļu – īpaši aizsargājamo koku un akmeņu teritorijās.

Dabas aizsardzības pārvalde nepiešķir kompensāciju - ikgadējo atbalsta maksājumu, ja zemes īpašnieks par noteiktu saimnieciskās darbības ierobežojumu attiecīgajā mežaudzē jau ir saņēmis kompensāciju – vienreizējo atlīdzību saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (spēkā no 01.01.2006. līdz 01.06.2013.).

Kompensācijas – ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai Dabas aizsardzības pārvaldē jāiesniedz iesniegums, kura veidlapa pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv – Pakalpojumi – Iesniegumu veidlapas – Kompensācijas.

Papildus informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē, zvanot uz tālruņiem: 67509766, 25673400, 29924509 vai rakstot uz e-pastu: daba PIE daba.gov PUNKTS lv.

Sestdien, 2016. gada 23. aprīlī, Dabas aizsardzības pārvalde organizē Putnu dienām veltītu pārgājienu kopā ar dabas fotogrāfu Jāni Šatrovski.

Tikšanās vieta – dabas liegumā “Vidusburtnieks” pie Silzemnieku skatu torņa Burtnieku novadā plkst. 8.00.

Interesenti varēs doties 8-12km garā pārgājienā kopā ar fotogrāfu Jāni Šatrovski, iepazīstot dabas liegumā esošās putnu sugas. Pa ceļam tiks izzināti putnu fotografēšanas noslēpumi, tāpēc līdzi var ņemt fotoaparātu. Labākai putnu vērošanai noderēs arī līdzi paņemtais binoklis.

Papildus informācija:

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Rezervāts plešas 475514 ha platībā Salacgrīvas, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas, Naukšēnu novados, kā arī daļā Limbažu, Burtnieku, Kocēnu, Strenču, Valkas novadu. Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas. Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību biosfēras rezervāta teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās (ainavu aizsardzības zonas un neitrālās zonas).