.png)
|
Arhīva kalendārs
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, aicina ielūkoties scenogrāfijas dekoratīvos metos izstādē „Sarkanais un melnais”. LMS muzejā izveidota nozīmīga scenogrāfijas kolekcija, kura ir unikāls vēstures liecinieks, kas vēstī ne tikai par skatuves mākslas dažādajiem stilistiskajiem procesiem, bet par mākslinieku radošo domu un laikmeta garu. Dekorāciju metos scenogrāfi ar otas palīdzību radījuši savpatnas ideju pasaules, kurās var vērot latviešu scenogrāfijas skolas iezīmes 20.gs. 50.-60.gados, kad dominēja mitoloģiskā tēlainība, etnogrāfiskās folkloras motīvu apdare, piem. Artura Lapiņa dekorāciju skicē Š. Guno operai „Fausts”” (1975), nacionālā pašapziņa Kārļa Freimaņa dekorāciju skicēs Raiņa lugai „Uguns un nakts” (1967), Vladimira Kirkupa ironiskie motīvi dekorāciju metos B. Brehta "Puntila kungs un viņa kalps Matti”” (1964). Mainoties teātra stilistikai 70. gados, vērojamas pārmaiņas kā teātrī, tā arī scenogrāfijā. Šajā laikā kā dominējošais mākslinieciskais strāvojums aktualizējās abstraktā tēlainība, bet dekorāciju skicēs parādījās asamblāžas un kolāžas tehnikas. Kā laikmeta piemērus varētu minēt Gunara Zemgala dekorācijas pēc V. Šekspīra lugas veidotajai izrādei „Jautrās vindzorietes” (1985), Ilmāra Blumberga dekorāciju skices Servantesa lugai „Dons Kihots” (1983). 80. gados ar intensīviem centieniem notika jaunās realitātes veidošana postmodernisma stilistikā, scenogrāfijā parādījās fotomontāža un performance – Indulis Gailāns, Andris Breže „Odiseja ceļojums” pagalma teātrim (1985), Leonards Laganovskis, Imants Žodžiks, Hārdijs Lediņš, „Akcija Nr. 4 „Pārcelšanās”” (1982). Scenogrāfija, mijiedarbībā ar dramaturģiju, režiju, aktiermākslu, vizuālās mākslas veidu kontekstā, veido savdabīgu un iluzoru vides arhitektūru, vienlaikus spilgti uzrādot katra autora individuālo rokrakstu. Izstādes idejas autors ir tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents. Izstādes dizaina veidotāji - Igors Dobičins un Ansis Dobičins. Izstādi “Sarkanais un melnais” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, koncertzāle „Cēsis”, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”. Insignia mākslas galerija atrodas koncertzāles “Cēsīs” 1.stāvā un ir atvērta katru dienu no plkst. 12.00 – 18.00. Pasākumu norises dienās galerija atvērta līdz pasākumu beigām.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Mārketinga un komunikācijas vadītāja Ceturtdien, 29. decembrī plkst. 12:00 Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu uz Līgatnes dabas takām (LDT), kur svētku noskaņās dabas taku iemītnieku voljeros tiks rotātas svētku eglītes. Pasākuma laikā dabas taku lielākiem un mazākiem iemītniekiem būs sarūpēti gardi eglīšu rotājumi, ko eglītēs sakarinās LDT darbinieki. Apmeklētājiem būs iespēja vērot dzīvnieku priecāšanos un mielošanos ar sarūpētajām veltēm, iemūžinot šos amizantos un jautros mirkļus savās fotokamerās. Lai izdotos aplūkot pēc iespējas vairāku iemītnieku prieku, eglīšu rotāšana paredzēta pakāpeniski. Kopīgo pastaigu vadīs LDT vadītāja Inta Lange vai Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) zootehniķe Velga Vītola. Līdz plkst.12:00 interesenti aicināti pulcēties LDT pie Dabas izglītības centra “Pauguri”, kas atrodas dabas taku teritorijā 800m attālumā no Informācijas centra. Kā pirmie savu svētku eglīti izpušķotu ieraudzīs lāču puiši Mikus un Puika, turpmākais maršruts vedīs pie mežacūkām un tad pie aļņiem. “Aļņu priekam būsim sarūpējuši gan izgreznotu svētku eglīti, gan arī ripināmu siena bumbu ar burkāniem vidū, kas varētu sagādāt ne vien prieku pašiem aļņiem, bet arī gana pozitīvus momentus apmeklētājiem,” stāsta Inta Lange. “Arī pārējiem dzīvniekiem, kam ir pietiekami daudz vietas voljeros, tostarp, stirnām, lūšiem, lapsām un jenotsuņiem, būs iespēja priecāties par īpaši viņiem sagādātajiem eglīšu rotājumiem” turpina I.Lange. Eglīšu rotas jau iepriekš būs sarūpējuši un dzīvniekiem dāvinās Dabas aizsardzības pārvaldes kolēģi, kā arī Ķemeru un Gaujas Nacionālā parka Jaunie reindžeri. Rotājumi būs veidoti no dzīvnieku iecienītākajiem kārumiem – burkāniem, āboliem, ķirbju un ogu sukādēm. Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 27. decembra līdz 2017. gada 4. martam Insignia mākslas galerijā koncertzālē "Cēsis" apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) scenogrāfijas dekoratīvo metu izstāde "Sarkanais un Melnais".