Arhīva kalendārs

SIA “VTU Valmiera” informē, ka no 2017. gada 5. janvāra būs izmaiņas reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes autobusu maršrutos, pamatojoties uz pašvaldību ierosinājumiem, lai atvieglotu skolēnu nokļūšanu mācību iestādēs.

Slēgs maršruta Valmiera – Strenči – Valmiera reisu plkst. 6:55 no Valmieras autoostas, tā vietā atklājot jaunu reisu Valmiera – Seda – Valmiera plkst. 6:40 no Valmieras autoostas. Reisu veiks mācību gada laikā mācību dienās.

Savukārt maršruta “Pamatskola” – Launkalne – Smiltene reiss plkst. 7:43 no Smiltenes autoostas tiks novirzīs gar Krūklantiem. Arī šo reisu izpildīs mācību gada laikā mācību dienās.

Abi saraksti skatāmi uzņēmuma mājaslapas vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstos”.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Informācijas avots: lsm.lv

Gastronomijas tradīciju, ēdienu dažādības saglabāšana un Latvijas dabas velšu izmantošana, stiprinot Gaujas Nacionālo parku kā tūrisma galamērķi un parādot gan sev, gan viesiem, cik neparasti un bagāti esam, ir galvenais Eiropas gastronomijas reģiona mērķis. 2017. gadā Eiropas gastronomijas reģiona titulu nesīs Rīgas – Gaujas reģions, tostarp arī Valmiera.

Latvijā daba ir ne tikai skaista, bet arī “garšīga”. Katrā gadalaikā dabas servētais “šķīvis” ir citādāks krāsas, garšas un pat vitamīnu ziņā. Arī iešana dabā Latvijā ir kas īpašs. Nav daudz vietu, kur rudenī sastapsiet lielus un mazus sēņu “detektīvus”, kuri šī garduma krāsaino cepurīti spēj pamanīt zem tikpat krāsainām lapām. Savukārt vasarā gan skaistus pļavas ziedus, gan nezāles mēs sasienam buntēs, lai ziemā tās pārvērstu garšīgā tējā un pat veselību stiprinošās zālēs.

Šādu piemēru ir daudz, ar tiem jālepojas. Tūrisms nav tikai skaistas ainavas vai atpūtas vietas. Tas ir arī konkrētajās vietās atrodamo garšu iepazīšana. Tāpēc ir izveidots Rīgas – Gaujas gastronomijas reģions, kur četras pašvaldības – Rīga, Sigulda, Cēsis un Valmiera – kopā ar uzņēmējiem popularizē gastronomijas tūrismu.

Lai atgādinātu par reģiona gastronomijas daudzveidību, izvēlēts koncepts “Ar dabu šķīvī” (Wild at palate), uzzinot par dažādiem gastronomijas tūrisma virzieniem, meklējot, pētot, baudot Latvijas dabas garšas un iepazīstot mūsu valsti no vietām, kur šīs dabas bagātības aug un dzīvo līdz to apstrādei un nonākšanai iedzīvotāju rokās.

Jāpiemin, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izglītošana par reģionā pieejamajiem resursiem un to izmantošanu. Būs aizraujošas meistarklases, krāsaini tirdziņi, kur apgūt senču paražas dabas dāvanu saudzīgai izmantošanai. Savu artavu sniegs arī jaunā “kalve” – topošie pavāri.

Rīgas – Gaujas reģiona partneri ir izstrādājuši ceļvedi un mājaslapu (www.rigagauja.lv), kur interesenti var sekot līdzi plānotajām norisēm, atrodot sev saistošāko. Piemēram, būs garšu “amatnīcas”, kurās varēs izzināt labāko Latvijas šefpavāru gudrības. Valmierā un Valmiermuižā notiks gadskārtu tirdziņi, kuros varēs uzzināt par konkrētajā gadalaikā Latvijā pieejamajiem ēdamajiem gardumiem un to pārvēršanu veselīgā un skaistā maltītē. Tāpat darbosies tradīciju vēstneši, lai senču gudrības par dabas cienīšanu saistošā veidā (piemēram, ar dažādām rotaļām) nodotu nākamajām paaudzēm. Būs pat gastronomisko filmu festivāls, Restorānu nedēļas, Maģiskā nakts, kurā tiks “iekustinātas” sajūtas, seminārs par ārstniecības augiem, savvaļas kulinārais festivāls un vēl daudz citu interesantu notikumu. Gastronomisku baudījumu dažāda veida pasākumos varēs gūt arī Valmieras pilsētas svētku laikā, kas 2017.gadā norisināsies no 28. līdz 30.jūlijam.

Kustības “Eiropas gastronomijas reģioni” mērķis ir apvienot dažādus Eiropas reģionus, kuros vietējais ēdiens ir daļa no kultūras un vēstures, un kopīgiem spēkiem sekmēt gastronomijas tradīciju un ēdienu dažādības saglabāšanos. 2017.gadā šo titulu kopā ar sadarbības partneriem ieguvis Rīgas – Gaujas reģions. Tā ir iespēja, attīstot gastronomijas tūrismu, stiprināt Gaujas Nacionālo parku kā tūrisma galamērķi un parādīt gan sev, gan viesiem, cik neparasti un bagāti esam.

Lai iepazītos ar Overņas reģiona labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā, aizvadītā gada nogalē projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) ietvaros pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Ekonomikas ministrijas devās uz Overņas reģionu Francijā. Kopā ar projekta partneriem no Francijas, Itālijas, Maltas, Somijas un Slovēnijas iegūta vērtīga pieredze, iepazīstot veiksmīgus publiskās un privātās partnerības piemērus tūrisma produktu veidošanā un pārvaldībā, teritorijas vienotas tūrisma/mārketinga stratēģijas īstenošanā, kā arī reģionālo klasteru darbībā.

Reģionālā tūrisma stratēģija un zīmolvedība

Ar mērķi stiprināt Overņas reģiona kopējo pievilcību, ir radīts reģionālais zīmols -  Auvergne Nouveau Monde (“Overņa Jaunā Pasaule”). Reģiona asociācija ar šādu pašu nosaukumu Auvergne Nouveau Monde ir izstrādājusi un ievieš teritorijas kopējo mārketinga stratēģiju, kur tūrisma galamērķu pārdomātai pārvaldībai ir nozīmīga loma. Šī teritorijas mārketinga pieeja, kas vērsta uz kopēju mērķi, nodrošina saskaņotību darbībās, pastiprinot vienotību teritorijā, veicina Overņas kā tūrisma galamērķa konkurētspēju.

Vērtējot veiksmīgo Francijas Auvergne Nouveau Monde reģiona līmeņa tūrisma galamērķa stratēģijas un zīmola darbību - šādu praksi konkurētspējas veicināšanai gan vietējā, gan starptautiskā tirgū būtu vēlams pārņemt arī Latvijas reģioniem. Vidzemē līdz šim spēcīgākais tūrisma galamērķa zīmols ir Enter Gauja, kura stratēģija aptver Gaujas nacionālo parku un tā apkārtni un ir izstrādāta līdz 2019. gadam. Tomēr neeksistē visaptveroša Vidzemes tūrisma attīstības un tirgvedības stratēģija, kas iekļautu esošo Vidzemes tūrisma galamērķu savstarpējo mijiedarbību, nodefinētu galveno iesaistīto pušu, citu starpā arī VPR, Vidzemes tūrisma asociācijas un pašvaldību, lomu. Līdz ar to ieguldījumi reģiona tūrisma attīstībā ir sadrumstaloti un tiem trūkst mērķtiecīgas savstarpējas mijiedarbības un papildinātības.

Publiskā un privātā sektora partnerība

Tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumi un labā prakse tika apspriesta, apmeklējot vairākus veiksmīgus publiskā un privātā sektora partnerības piemērus tūrisma jomā.

Interesants piemērs bija Pessade āra sporta veidu aktivitāšu kūrorts, kur publiskā sektora finansējums ieguldīts infrastruktūras izveidē, nododot to pārvaldīt pašvaldības tūrisma aģentūrai, kura kūrorta aktivitāšu īstenošanā veiksmīgi piesaista uzņēmējus, nodrošinot tos gan ar nepieciešamo inventāru, gan telpām.

Līdzīgs publiskās un privātās partnerības piemērs  - Cap Guery āra aktivitāšu kūrorts. Vairākām tūrisma galamērķa pašvaldībām vienojoties, izstrādāts un īstenots projekts, kur ieguldīts publiskais finansējums, izveidojot āra aktivitāšu kūrortu, kurš uz 7 gadiem nodots privātam uzņēmējam apsaimniekošanā. Uzņēmējs kūrortā attīsta dabas tūrismu - izveidota dabas taka, izglītojoša programma zvēru un putnu sugu iepazīšanai, mežā uzbūvētas vairākas guļbūves bez elektrības un ūdens, kas tiek piedāvātas, kā naktsmītnes tūristiem.

Interesantu pieredzi projekta partneri guva, apmeklējot Praboure āra sporta aktivitāšu kūrortu, iepazīstot šī kūrorta pieredzi āra aktivitāšu dažādošanā mainīgos laikapstākļos, kad sniega esamība ir grūti prognozējama, mudinot pēdējos bezsniega gados attīstīt jaunus pakalpojumus. Kūrorta pārvaldība balstās uz vietējo pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju sadarbību, finansēšanas principam līdzinoties akciju sabiedrības modelim. Kūrorta peļņa tiek investēta kūrorta attīstībā un pakalpojumu dažādošanā. Vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji ir ieinteresēti kūrorta veiksmīgā darbībā, jo saskata tā kopējo pozitīvo ietekmi uz teritorijas ekonomiku. Palielinoties tūristu plūsmai, pieaug vietējo veikalu, naktsmītņu un citu tūrisma pakalpojumu sniedzēju apgrozījums un ienākumi.

Overņā plaši īstenotais modelis, kur publiskais finansējums tiek ieguldīts tūrisma objekta vai tā infrastruktūras izveidē, pēc tam to ar iepirkuma starpniecību par īres tiesībām nododot privātā partnera apsaimniekošanā un pārvaldībā, ir Latvijā reti īstenota prakse. Overņas reģiona pieredze, veidojot publiskās un privātās partnerības sadarbību gan nacionālā, gan reģionālā līmenī būtu pārņemama arī Latvijā, īpaši īstenojot liela mēroga investīciju projektus.

Zilā karoga pludmales statuss ezeram

Viens no nozīmīgiem Overņas reģiona dabas resursiem, kas piesaista tūristus, ir ūdens. Reģionā atrodas 109 minerālūdens avoti, kas ļāvis attīstīties tādiem starptautiski atpazīstamiem minerālūdens ražotāju zīmoliem, kā Vichy un Volvic. Reģionā ir daudz upju un ezeru, kā arī attīstīts ir  SPA tūrisms. Projekta partneri apmeklēja Aydat ezeru, kura pludmale nesen ieguvusi zilā karoga statusu un iepazinās ar ezera attīstības stratēģiskajiem plāniem un tā pārvaldības formu. Ezers un tam pieguļošā teritorija nodota publiskā tūrisma informācijas centra pārraudzībā, kurš ir spējis šo objektu veiksmīgi attīstīt, sadarbojoties arī ar privāto sektoru. Starptautiski atpazīstamā Zilā karoga pludmales statusa iegūšana šim ezeram ļāvusi kļūt par mērķtiecīgu tūrisma galamērķa izvēli starp ārzemju tūristiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, kas augstu vērtē tīru un dabisku vidi. Vidzemes reģionā ir vairāki apmeklētāju iecienīti ezeri ar attīstītu infrastruktūru to pludmalēs un labu brīvā laika pavadīšanas iespēju klāstu atpūtai pie ūdens. Zilā karoga pludmales statusa iegūšana kalpotu par veiksmīgu vietas mārketingu, sekmējot šo ezeru atpazīstamību un tūristu plūsmas pieaugumu.

Pieredzes apmaiņas vizītes noslēgumā projekta partneri tikās ar vietējā biznesa inkubatora uzņēmuma WOOM pārstāvjiem, kas pastāstīja par savu pieredzi, izstrādājot mobilo aplikāciju tūrisma piedāvājuma popularizēšanai. Uzņēmums veiksmīgi sadarbojas un saņem atbalstu uzņēmuma attīstībai no reģionālās attīstības aģentūras, kas darbojas arī reģiona tūrisma konkurētspējas veicināšanā.

Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Overņas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Plašāka informācija par projektu: šeit.

Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv 

Arī šogad – 2017. gadā aicinām iesniegt savu biznesa ideju konkursam “Madona var labāk!”, kur uz finansiālu atbalstu var pretendēt fiziskas personas, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību un Madonas novada uzņēmēji, kam nepieciešams līdzfinansējums attīstībai. Pašvaldība, konkursa ietvaros, piešķir līdzfinansējumu uzņēmumu un fizisko personu projektiem, kas paredz – jaunu darba vietu radīšanu, jaunu produktu vai pakalpojumu veidošanu, kā arī komercdarbībai ar tiešām eksporta pazīmēm.

Maksimāli pieļaujamais Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs ir EUR 4000 jaundibinātam uzņēmumam, kas nav vecāks par 6 mēnešiem pieteikuma iesniegšanas dienā un fiziskai personai, kas ir gatava reģistrēt uzņēmumu un attīstīt uzņēmējdarbību Madonas novadā, sava pieteiktā projekta ietvaros, turklāt 6 mēnešu laikā pēc finansējuma saņemšanas uzņēmums ir radījis vismaz 1 pilnas slodzes darbavietu, kā arī nodrošina līdzfinansējumu 20 % apmērā no projekta kopējām izmaksām.

Uzņēmumiem, kas pieteikuma iesniegšanas dienā ir vecāki par 6 mēnešiem maksimāli pieļaujamais Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs ir EUR 2000. 

Projektu pieteikumus var iesniegt līdz katra mēneša pēdējās darba dienas plkst. 16:00. Ar projekta pieteikuma sagatavošanas un iesniegšanas kārtību var iepazīties konkursa nolikumā.

Pieteikuma veidlapa

Gatavojoties 2. projektu ideju konkursam, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma organizē tematisku semināru, lai informētu par iespējām veidot kopīgas sabiedrības informēšanas kampaņas atkritumu šķirošanas, energoresursu taupīšanas un lietu otrreizējas izmantošanas veicināšanai. 2. projektu konkurss varētu tikt izsludināts 2017. gada janvāra beigās vai februāri, bet, lai izveidotu veiksmīgas partnerības un kopīgi attīstītu projektu idejas, mēs informāciju par atbalsta iespējām no savas puses vēlamies Jums nodot vēl pirms konkursa izsludināšanas. Tāpēc esiet laipni aicināti uz tematisko semināru Valkā, šā gada 19. janvārī.

Seminārs notiks angļu valodā un esam uzaicinājuši vieslektorus no Latvijas un Igaunijas, lai iepazīstinātu ar jau ieviešanā esošu starptautisku projektu, gan, lai ar piemēriem demonstrētu, kādai būtu jābūt atraktīvai kampaņai. Sekretariāta darbinieki savukārt iepazīstinās ar visbiežāk pieļautām kļudām 1. projektu konkursā un nosacījumiem 2. projektu konkursam. Semināra darba kārtības projekts ir pievienots pielikumā. Ja partneris kopīga projekta idejai vēl nav atrasts, tad, reģistrējoties uz semināru, lūdzam norādīt Jūs interesējošo jomu - atkritumu šķirošanu, energoresursu taupīšanu un/vai lietu otrreizēju izmantošanu, kā arī norādīt vai kādā no šīm jomām esiet specializējušies vēl dziļāk. Ja no Igaunijas būs pieteicies dalībnieks ar līdzīgām interesēm, tad semināra pusdienas laikā būs iespējams viņu satikt.

Ja projekta ideja jau ir uzmetuma stadijā, tad aizpildot projekta idejas veidlapu un nosūtot mums to līdz 16.janvārim, semināra laikā sniegsim individuālas konsultācijas.
Projekta idejas veidlapa ir pieejama šeit.

Reģistrācija uz semināru ir atvērta līdz 17.janvārim šeit.


Jautājumu gadījumā variet droši sazināties ar mums. Uz tikšanos Valkā!

Informācijas un konsultāciju punkts

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Alberta iela 10 - 410

Riga, Latvija

Informāciju sagatavoja:

Vineta Šnore

Programmas konsultante

Igaunijas-Latvijas programma

Tel: + 371 66164681

Mob: + 371 29274310

E-mail: vineta.snore PIE estlat PUNKTS eu

Izstāde "Krāsas garša" ir unikāla iespēja tikties ar visjaunākajiem Džemmas Skulmes darbiem, kas tapuši 2016. gadā. Māksliniece atzīst, ka gleznojusi, izbaudot "to labo, meditatīvo sajūtu, kas rodas, satiekoties ar krāsu". Vienlaikus gleznas radušās kritiskā dialogā ar pašas Skulmes līdzšinējo veikumu un ar moderno glezniecību plašākā skatījumā - "tā ir pretestība pret tiem smukajiem, labajiem paņēmieniem", komentē māksliniece, kuras darbi kopš 50. gadiem uzlādē Latvijas mākslas scēnu ar modernās glezniecības izaicinājumiem. Izstādes atklāšana notiks 6. janvārī plkst. 17.00 Cēsu Izstāžu namā.

Atsevišķu stāstu izstādē veido 2015. gadā gleznotas neodadaistiskas princeses, karalienes un bērni, kā arī agrāk tapušas kolāžas, kuras Džemma Skulme sauc dažādi – par "Kariatīdēm", "Putnubiedēkļiem" un "Vēstures piezīmēm", bet kuras vieno koncepcija izmantot to, kas ir mājās. Kubisma tradīcijās veidotās kolāžas ir vēl nenovērtēts kopums Džemmas Skulmes daiļradē, tās tapušas paralēli "tīrajai" glezniecībai no 1982. līdz 2012. gadam un būvē tiltus starp Latviju un pasauli, kā arī kļūst par autores simbolisku tiltu no padomju laikiem uz neatkarību. Ekspozīciju papildina kolāžās izmantotie materiāli no mākslinieces arhīva, kas atklāj vēl kādu Džemmas Skulmes ampluā – līdz pat šai dienai viņa ir nepārspējama un harizmātiska sabiedriskās dzīves līdere.

Džemmas Skulmes personālizstāde "Krāsas garša" Cēsu Izstāžu namā skatāma no 6. janvāra līdz 5. februārim.

Izstādes tapšanu atbalsta fonds "Mākslai vajag telpu". Izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv

64121677; 27882118.

Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101

www.cesis.lv

Labklājības ministrija no 2017. gada 20. janvāra līdz 3. februārim organizē reģionālos seminārus par pieteikšanās kārtību, reģistrāciju, sociālās uzņēmējdarbības pazīmēm un to noteicošajiem kritērijiem, sociālās ietekmes izvērtēšanu, kā arī finanšu atbalsta saņemšanas iespējām un finanšu atbalsta saņēmēju uzraudzību projektā. Cēsīs seminārs norisināsies 25. janvārī.

Semināros aicināti piedalīties esošie un topošie ar sociālās uzņēmējdarbības jomu saistītie uzņēmēji, kā arī nevalstiskā  sektora pārstāvji, kas vēlas padziļināt izpratni par saimnieciskās darbības veidu, kas vērsts uz sociālu problēmu risināšanu, ilgtermiņā nesot labumu sabiedrībai.

Semināri tiek organizēti sadarbībā ar AS „Attīstības finanšu institūcija Altum”.

Semināru norises pilsētas un datumi:

KULDĪGA, 20. janvāris, Pilsētas laukums 4, Mārtiņzāle,

reģistrēšanās līdz 17. janvārim interneta vietnē: ej.uz/ASU_Kuldiga 

CĒSIS, 25. janvāris, Raunas iela 4, Pieaugušo izglītības centra konferenču zāle,

reģistrēšanās līdz 23. janvārim interneta vietnē: ej.uz/ASU_Cesis

JELGAVA, 27. janvāris, Pasta iela 37, Jelgavas novada domes konferenču zāle,

reģistrēšanās līdz 24. janvārim interneta vietnē: ej.uz/ASU_Jelgava

RĒZEKNE, 1. februāris, Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzeknes novada domes konferenču zāle,

reģistrēšanās līdz 30. janvārim interneta vietnē: ej.uz/ASU_Rezekne

RĪGA, 3. februāris, Rātslaukums, Kaļķu iela 1, Rīgas domes konferenču zāle (508. telpa),

reģistrēšanās līdz 31. janvārim interneta vietnē: ej.uz/ASU_Riga

Reģistrēties dalībai semināros interesenti tiek aicināti, izmantojot norādītās interneta vietnes katram no semināriem, kurā plānots piedalīties.

Vairāk informācijas par pieteikšanos un organizatoriskajiem jautājumiem, rakstot uz e-pastu: dace.supuleraitis.bukovskis PIE lm.gov PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 67021698.

* Semināri tiek īstenoti ESF projekta „Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” vienošanās Nr. 9.1.1.3/15/I/001 ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Raitis Bukovskis
Labklājības ministrijas
Darba tirgus politikas departamenta
ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai"
Projekta koordinators
t. 67021698
Raitis.Bukovskis PIE lm.gov PUNKTS lv

2017. gada 20. janvārī tiek rīkots pirmais Biznesa forums Gulbenē. Pasākuma dienas programma būs piesātināta ar informatīvi izglītojošām prezentācijām, diskusijām par uzņēmējdarbībai nozīmīgām tēmām.

Par uzņēmuma zīmola vērtību un tā attīstības iespējām stāstīs pieredzējušais Valmiermuižas alus īpašnieks, mārketinga un reklāmas eksperts Aigars Runģis.

Par mārketinga stratēģijas reibinošajās iespējām informēs uzņēmējs un Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jānis Kļaviņš.

Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš dalīsies ar uzņēmējdarbības attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, kas ietekmēs biznesa iesācējus un pieredzējušus uzņēmumus.

Īpašais viesis - Taipejas misijas pārstāvis Latvijā Wu kungs klātesošos interesentus informēs par eksporta sadarbības iespējām ar teritoriāli mazo, bet ekonomiski attīstīto Taivānu.
Reģistrēties pasākumam šeit: https://goo.gl/forms/HGKF866Ciny5y32w1

Paralēli “Biznesa foruma” pasākumam, Gulbenes kultūras nama mazajā zālē būs iespēja  saņemt konsultācijas  par atbalsta un attīstības pakalpojumiem, sadarbībā ar:

Lauku atbalsta dienests (LAD)
Biedrība "SATEKA"
Latvijas Investīciju un  attīstības aģentūru (LIAA), Valmieras biznesa inkubatoru (VBII), Attīstības un finanšu institūciju ALTUM, Citadele banka, Swedbank

Aicinām būt aktīviem un izmantot iespēju saņemt konsultācijas, gūt iedvesmu no uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem un dibināt jaunus kontaktus "Biznesa forums" laikā.

Informācija par pasākumu www.biznessgulbene.lv

Informāciju sagatavoja:
Liena Kazāka
Gulbenes novada dome
Projektu vadītāja
liena.kazaka PIE gulbene PUNKTS lv
www.biznessgulbene.lv

Šodien, 5. janvārī, Valmieras novada fonds ar Ziedotāju kluba atbalstu deva zaļo gaisma septiņām nozīmīgām iedzīvotāju iniciatīvām projektu konkursā “Sev, tev, novadam”. Jau pavisam drīz teju visās Latvijas skolās būs pieejams vēsturisks komikss par Jāni Daliņu, Abula krastā tiks atjaunota valmieriešu iecienītā Mīlestības taka, Burtnieku muižas parkā – rožu dobe, bet Mazsalacā ļaudis atjaunos novecojošu rotaļu laukumu.

Kocēnos svinīgā gaisotnē tika parakstīti līgumi ar projektu īstenotājiem. Klātienē bija ieradušies arī Ziedotāju kluba dalībnieki, lai iepazītos ar šiem vietējiem ļaudīm. Tieši ar viņu atbalstu un aktīvo iedzīvotāju darbošanos nākamajā gadā Valmieras veselīgā dzīvesveida cienītājiem par prieku pie Brenguļu pagasta “Jaunarājiem” tiks atjaunota un labiekārtota Mīlestības taka ar soliņiem, laipiņu un teikām. Savukārt projektā “Nelaid vecumu plecos” rencēnieši rīkos veselību stiprinošās nodarbībās. Stāstot par vēsturi jauniešiem saistošā veidā, tiks izdots sestklasnieces Undas Barisas veidotais komikss par Jāni Daliņu. Mazsalacas daudzdzīvokļu namu pagalmā iedzīvotāji uzstādīs jaunus rotaļu elementus, līdzīgi Burtniekos kaimiņi uzstādīs galdu un soliņu kopīgiem Baltā galdauta svētkiem un citiem pasākumiem, bet romantisko Burtnieku muižas parku izdaiļos atjaunotās rožu dobes. Rūjienā ar ziedotāju atbalstu tiks iegādāti kombinezoni, lai nodrošinātu mazturīgo ģimeņu bērnu līdzdalību āra aktivitātēs.

Pērnā gada otrajā projektu konkursā “Sev, tev, novadam” bija iesniegti 14 projekti, no kuriem konkursa komisija un Ziedotāju kluba dalībnieki balsoja par saistošākajām iecerēm. Līdzīgi ikvienam Valmieras apkaimes patriotam, ziedojot 20, 70 vai vairāk nekā 200 eiro gadā ir iespēja kļūt par Ziedotāju kluba dalībnieku un caurskatāmi atbalstīt Valmieras un apkārtējo novadu izaugsmi. 

Valmieras novada fonds ir mūsdienīga labdarības organizācija, kura darbojas, lai būtu par partneri tiem, kuri vēlas ziedot, un tiem, kuri vēlas īstenot sabiedrībai svarīgas iniciatīvas. Fonda primārā darbības teritorija ir Valmiera un Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novads.

Papildu informācija:

Inese Boša, VNF sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: 26468905, 64281792; e-pasts: vnf PIE vnf PUNKTS lv">vnf PIE vnf PUNKTS lv

http://www.vnf.lv

Latvijas dabas garša, amatnieku meistarība, piedzīvojumu filmu cienīgi pārgājieni, aktīvā atpūta, velobraukšanas prieks, gadalaiku dāvinātā skaistuma baudīšana, sporta, kultūras pasākumi un Hanzas laiku mantojums Valmierā – tie ir galvenie akcenti, par kuriem, popularizējot Valmieru, apkārtējos novadus un Gaujas Nacionālo parku, starptautiskās tūrisma izstādēs uzzinās ceļotgribētāji, kā arī nozares profesionāļi no dažādām pasaules valstīm.

2017. gadā Valmieras, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novada, kā arī Gaujas Nacionālā parka tūrisma piedāvājumu ar zīmolu “Enter Gauja” popularizēs vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs – gadatirgos Eiropā.

Tūrisma gadatirgu sezonu no 11. līdz 15. janvārim ievadīs izstāde “Vakantiebeurs” Utrehtā (Nīderlandē), kas ir viena no vadošajām tūrisma izstādēm Eiropā. To pērn apmeklēja vairāk nekā 121 tūkstotis interesentu. Šogad Valmieras un Vidzemes vārds izskanēs, aicinot ceļotgribētājus iepazīties ar daudzveidīgajām tūrisma iespējām Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Latvijas dabas skaistumu interesenti var iepazīt, izstaigājot dažādus maršrutus un taku tīklojumus vairāk nekā 1800 km garumā, izbaudot laivošanu, tāpat arī iepazīstot meistarīgo amatniecību un bagātīgās dabas garšas gastronomijas tūrisma piedāvājumā.

Savukārt no 19. līdz 22. janvārim Helsinkos (Somijā) norisināsies Ziemeļvalstu lielākā starptautiskā tūrisma izstāde “MATKA”. Šajā izstādē Valmieras Tūrisma informācijas centra speciālisti interesentus iepazīstinās ar gastronomijas tūrisma piedāvājumu Rīgas – Gaujas reģionā, informējot par iegūto Eiropas Gastronomijas reģiona titulu 2017.gadā un konceptu “Ar dabu šķīvī” (“Wild at palate”). Apmeklētāji uzzinās, kā visa gada garumā tiks meklēti, “pulēti”, godināti un baudīti Latvijas dabas garšas “dārgakmeņi”. Notiks Valmiermuižas garšu amatnīcas, gardēžu tūres, reģiona restorānu nedēļas, kulinārie festivāli, meistardarbnīcas, saulgriežu svinības senlatviešu tradīcijās un vēl daudz citu interesantu norišu, kas apkopotas izdevumā “Gardēžu ceļvedis”. Latvijas dabas garšu interesenti varēs arī nobaudīt, iepazīstot Rīgas – Gaujas gastronomijas reģionam izvēlētos gardumus – oficiālos suvenīrus. SIA “Kainaži” produkcija ārzemniekiem pierādīs, ka sīrups pagatavojams pat no koka, t.i., no bērzu sulas. ZS “Doktus” iepazīstinās ar augu tēju dažādību, kas izaug un ir visiem brīvi pieejamas Latvijas pļavās un mežos. SIA “Rāmkalni Nordeco” kārdinās ar veselīgajām rabarberu un cidoniju sukādēm. Tāpat uz Somiju ceļos Valmiermuižas īpašā produkcija.

Valmieras pilsētu un vienoto tūrisma galamērķi no 20. līdz 22. janvārim popularizēs arī tūrisma gadatirgū “Adventure” Viļņā (Lietuvā), izstādes – gadatirgus “Balttour” laikā no 3. līdz 5. februārim, bet ceļotājus Igaunijā uzrunās izstādē “Tourest” Tallinā (Igaunijā) no 10. līdz 12. februārim. Savukārt no 8. līdz 12. martam Valmieras Tūrisma informācijas centra pārstāvji dosies uz starptautisko tūrisma biržu “ITB” Berlīnē (Vācijā), lai popularizētu Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma piedāvājumu, Valmieru kā Hanzas pilsētu savienības dalībnieci un Hanzas mantojuma nesēju, gan arī izceltu Gaujas Nacionālā parka tūrisma galamērķa bagātības.

Piedalīšanās tūrisma izstādēs un gadatirgos tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

2016. gada nogalē viesojāmies Smiltenes novada pašvaldībā, uz sarunu aicinot energopārvaldnieku Andri Jaunpetroviču. Sarunā tiek atklāts, cik būtiska loma prasmīgā energopārvaldībā  ir gan namu apsaimniekotājiem, gan pašiem namu iedzīvotājiem. Turklāt sarunā skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc labi pārdomāta un ilgtspējīga energo pasākumu rīcības plāna un atbildīgā par šāda plāna ieviešanu, proti, energopārvadnieka.

Smiltenes novadu veido Smiltenes pilsēta un 8 apkārtējie pagasti. Novadā ir gan pilsētas centralizēta siltumapgādes sistēma, gan autonomi apkures katli daudzdzīvokļu un vienģimeņu mājās. Lielākoties kā kurināmais materiāls tiek izmantota dabasgāze, malka, šķelda, vietām arī dīzeļdegviela. Vienā no Smiltenes katlumājām papildus uzstādīti arī saules kolektori.

 Smiltenes novadā kopumā ir nedaudz virs 13 tūkstošiem iedzīvotāju, var teikt, ka 25-30 % no tiem ir pieslēgums pilsētas centralizētai siltumapgādes sistēmai. Kā atzīst speciālists, siltināto ēku īpatsvars nav liels. Tas tamdēļ, ka pašvaldībai pieder salīdzinoši neliels dzīvojamo ēku fonds. Iepriekšējos gados pašvaldība ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu nosiltinājusi izglītības ēkas - skolas un bērnudārzus. Pašvaldības komunālais uzņēmums mudina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties  daudzdzīvokļu namu siltināšanā, izmantojot ES fondu līdzekļus un savu līdzfinansējumu.

Kas Smiltenes novadā bija vispirms – energoplāns vai energopārvaldnieks?

Vispirms bija plāns, jo bez plāna nevar – pie kaut kā tomēr jāturas, tas sistematizē ikdienas darbu. Uzsākot energopārvaldības sistēmas izstrādi un ieviešanu, tika izveidota gan pašvaldības darba grupa, gan vienlaikus tika iecelts energopārvaldnieks. Darba grupas sastāvā ir gan darbinieki no Attīstības plānošanas nodaļas, gan Saimnieciskās darbības nodaļas, Finanšu nodaļas un Juridiskās nodaļas pārstāvji. Ar plānu var iepazīties jebkurš, tas brīvi pieejams Smiltenes novada pašvaldības mājaslapā.

Vai energopārvaldnieks spēj sevi “atpelnīt” – reizēm pašvaldībās valda uzskats, ka papildu amats būs tikai lieki izdevumi?

Ilgtermiņā protams, ka spēj. Īstermiņā daudz labu lietu nespēj sevi atpelnīt – tas ir ļoti virspusīgs skatījums. Arī LED spuldzes neatmaksājas uzreiz pēc to iegādes. Daudzās pašvaldībās joprojām nav energopārvaldnieka vai kāda, kas pilda tā pienākumus, jo nav īsti izpratnes, kāpēc tādu vajag. Ir bijuši piedāvājumi no blakus novadiem, ka varbūt uz diviem novadiem varētu būt viens energopārvaldnieks, taču uzskatu, ka tas arī nav īsti risinājums. Varbūt vienīgi mazās pašvaldībās. Darba ir tik daudz un katras pašvaldības gadījums specifisks – jāpiemeklē labākais risinājums katrai situācijai. Katrā ziņā Eiropas Savienības uzliktie mērķi arī būs tie, kas liks pašvaldībām rosīties un sākt domāt, kā to izdarīt, un gribot negribot katra pašvaldība nonāks pie secinājuma, ka energopārvaldnieks ir nepieciešams. Tāpat kā energoplāns.

Kas ietilpst energopārvaldnieka pienākumos?

Šobrīd galvenokārt tiek ievākti dati par Smiltenes novadā esošajām ēkām. Dati tiek apkopoti un analizēti. Tas ir ļoti laikietilpīgs process – daudzviet datu ievākšana ir ļoti apgrūtinoša, gan cilvēku neizpratnes un neatsaucības, gan arī tehnisku iemeslu dēļ. Pusgada laikā esam apsekojuši un datus apkopojuši par apmēram 80 ēkām. Ja ēkā nav uzstādīti siltumskaitītāji, nav nedz datu, nedz īsti priekšstata, cik daudz patiesībā tiek tērēts un cik daudz varētu ietaupīt. Pirms darbu uzsāka energopārvaldnieks, patēriņa datus apkopoja Finanšu nodaļā, balstoties pamatā uz rēķinos atspoguļotajām summām. Pēc rēķinu summām var vērot tendenci – vai patēriņš pieaug vai samazinās, taču ar to ir nepietiekami, lai saprastu iemeslus un meklētu veidus, kā regulēt patēriņu un līdz ar to arī izmaksas. Un jāatzīst, ka līdz tam datus neviens tā īsti neanalizēja.  Taču tagad, jau drīzākajā laikā plānojam izveidot paši savu  datu platformu, kurā būtu iespējams brīvi pārraudzīt kopējo situāciju, kā arī katras pašvaldības ēkas par enerģijas patēriņu atbildīgais pats varētu sekot līdzi situācijai. Protams, vienlaikus cilvēkiem arī jāizskaidro, ko tie varētu darīt, lai esošos rādītājus uzlabotu.

Vai iedzīvotāji, Jūsuprāt, izprot, kādas ir siltinātas ēkas priekšrocības un ko tas viņiem nesīs ilgtermiņā?

Piemēram, daudzdzīvokļu namā svarīgu lomu spēlē mājas vecākais –  ar viņu arī jāsāk. Ja izpratne būs viņam, tad ir cerība, ka arī mājas iedzīvotājiem tiks izskaidrota lietderība un ilgtermiņa ieguvums. Reizēm sākumā šķiet, ka nekas īsti nemainās, jo rēķins pēc ēkas nosiltināšanas nesamazinās, dažkārt pat nedaudz pieaug, kamēr tiek nomaksāts kredītmaksājums.  Iedzīvotājiem vēlme rīkoties energoefektīvi ir tikai tad, ja ir saredzams taustāms labums, piemēram, rēķina summas samazinājums.  Cilvēkam ir skaidrs – jo es mazāk tērēju, jo mazāki ir mani rēķini. Ja katram dzīvoklim rēķins būtu atbilstoši individuālajam enerģijas patēriņam – cilvēkiem tā būtu lieliska motivācija dzīvot energoefektīvi. Taču joprojām ikdienišķa ir situācija, kad telpās ir ļoti karsts un logi stāv vaļā. Diemžēl. Un nav jau tikai runa par iedzīvotāju ikdienas paradumiem, bet arī par pagastu pārvaldnieku, ēku apsaimniekotāju kā arī katlumāju kurinātāju zināšanām un motivāciju rīkoties ekonomiski pārdomāti. Kāds taču maksā par patērēto kurināmo materiālu, un tie esam mēs paši – mūsu nodokļos maksātā nauda tiek izlietota nepārdomātu rīcību dēļ.  Nav jau jāsalst, bet saražotais siltums vienkārši jāizmanto efektīvi.

Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko esat pieredzējis siltumapgādē?

Absurda ir situācija, kad malka, ar kuru kurina katlumāju, vairākus gadus stāv zem klajas debess. Kurināmais ir slapjš – siltumatdeve ļoti maza, tāpēc, lai sasniegtu nepieciešamo temperatūru, tiek nokurināts ievērojami vairāk nekā tad, ja malka būtu vismaz zem nojumes.

Tepat jāpiebilst, ka reizēm ir grūti pat saprast, cik konkrētajā vietā tiek patērēts kurināmais, jo nenotiek nekāda uzskaite. Skaidrs, ka tā ir nezināšana, es pat teiktu, arī vieglprātīga rīkošanās ar pašvaldības līdzekļiem.  Ir gadījumi, kad uzskaite par patērēto siltumenerģiju vispār netiek veikta, rēķinu piestāda pēc telpas kvadrātmetriem, un netiek ņemts vērā, ir siltināta ēka vai nav – visi maksā vienādi. Normālā gadījumā taču būtu jāmaksā tik, cik reāli patērē.

Bet vai nav arī tā, ka reizēm paši iedzīvotāji īsti nezina, kā pareizi ekspluatēt, piemēram, tikko siltinātu ēku?

Jā, tieši tā arī ir! Jāparedz, ka pēc ēkas siltināšanas, iedzīvotājiem būtu jāizstāsta, kā pareizi regulēt radiatorus, kā pareizi vēdināt telpas – uz loga atvēršanas brīdi, radiatoru termostati jānogriež uz nulli. It kā sīka darbība, taču ļoti būtiska siltumpatēriņa taupīšanai. Tas pats attiecas arī uz izglītības iestādēm – ēkas ir pilnībā renovētas, nosiltinātas, un tām vajadzētu patērēt daudz mazāk siltumenerģijas, taču tā nav. Cik braucu garām, skatos – logi stāv vaļā. Protams, ka klases telpas ir jāvēdina, nav šaubu – tomēr daudz var ietekmēt vienkārši darot lietas pareizi. Un cilvēki nezina, kā, vai arī vienkārši neaizdomājas.

Ar ko sākt, lai situācija mainītos?

Liela nozīme ir valsts politikai – cik prioritārs šis jautājums ir. Pēdējos gados Eiropas Savienībā energoefektivitāte ir viena no prioritārajām jomām, uzstādīti konkrēti mērķi, kas katrai no valstīm jāsasniedz un tie skar arī pašvaldības, iedzīvotājus. Otra lieta – nav jau īsti jēgas taupīt un ekonomēt, domāt dažādus risinājumus, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu resursu patēriņu, ja beigās tāpat jāmaksā vairāk. Piemēram, mazinoties elektroenerģijas patēriņam, elektroenerģiju ražojošais uzņēmums kompensē peļņas zudumu un ceļ tarifa cenas – tas nu nekādi nemotivē. Šāda situācija principā jebkuru motivāciju sagrauj – dati apkopoti, analizēti, veikti aprēķini un konkrētas aktivitātes īstenotas, taču rezultāta kā nav, tā nav.  Kopumā jau sabiedriskā doma veidojas pareizā virzienā, cilvēki aizdomājas, kāpēc jātaupa. Un domā ne tikai par savu individuālo materiālo labklājību, bet par cilvēces atbildību dabas priekšā. Ļoti prātā palicis piemērs no Zviedrijas, kur speciālos rezervuāros tiek uzkrāts lietusūdens, lai to pēc tam izmantotu mājsaimniecībā, piemēram, trauku mašīnā, veļasmašīnā vai tualetē. Un šāda risinājuma izmantošanai piemēro nodokļu atlaides – tā ir ļoti pārdomāta valsts politika, kas arī efektīvi darbojas.  

Smiltenē  nākamajā gadā plānojam uzstādīt apmēram 15 jaunus skaitītājus, lai varētu precizēt cik mWh siltumenerģijas tiek saražots un cik patērēts. Tas tad arī varētu padziļināt izpratni, saprast katra paša liekās darbības un meklēt iespējas, kā situāciju uzlabot. Jāņem vērā, ka informācijai jāsasniedz ikvienu – sākot ar pagasta pārvaldnieku un visbeidzot ar kurinātāju, lai būtu rezultāts. Jāstrādā pie iedzīvotāju izglītošanas. Nepieciešams iegādāties arī dažādus mērinstrumentus ēku apsekošanai. Pašvaldībai ir jāpārzina savu ēku stāvoklis – reizēm ieguldām lielas naudas ar domu, ka tas palīdzēs atrisināt problēmu, bet ne vienmēr ieguldījums atmaksājas, kā plānots.

Cilvēkus bieži iedvesmo pozitīvi piemēri, tad nu mēs esam iesaistījušies EnergoKomandu jeb enerģijas taupīšanas sacensībās pašvaldību darbiniekiem projekta save@work ietvaros, kuru līdzfinansē ES programma “Horizon 2020”. Sacensību galvenā ideja ir panākt enerģijas patēriņa samazinājumu biroja tipa pašvaldības ēkās, tikai mainot darbinieku ikdienas paradumus. Savā pašvaldības ēkā taupām elektroenerģiju un siltumenerģiju, esam uzrakstījuši rīcības plānu, kā arī īstenojam dažādas kampaņas, aicinām savus kolēģus mainīt ikdienas paradumus, gan darbā, gan arī savās mājās. Piemēram, bijām pārsteigti uzzinot, cik daudz vairāk gaismas ir telpā, kur no sniega atbrīvoti telpā esošie jumta logi – nav jāslēdz gaisma un elektroenerģijas ietaupījums rokā! Sacensību 9 mēnešu rezultāti ir pārsteidzoši – elektroenerģijas patēriņš visās 3 ēkās, kas no mūsu pašvaldības piedalās šajā projektā, vidēji ir samazinājies par 22%. Pārrēķinot naudas izteiksmē vienai no ēkām tie ir 1727 euro. Tas taču nav maz.

Savukārt, ja mājās iztīra elektrisko boileri un to atvieno no elektrības, kad to nelieto, lieliski var pamanīt apmēram 60 kwh ietaupījumu mēnesī – šie cipari motivē un rodas papildu izpratne par energoefektīvas dzīvošanas jēgu. To atgādinām arī saviem iedzīvotājiem, drukājot uz apkures rēķiniem informāciju par to, cik liels enerģijas patēriņš ir siltinātai mājai, cik nesiltinātai. Jo atšķirība ir būtiska, ja māk dzīvot energoefektīvi.

Plašāka informācija: Aija Rūse, projekta PANEL2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752

Turpinot darbu pie eAdreses ieviešanas, trešdien, 2016. gada 11. janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) e-semināra laikā informēs pašvaldības par eAdreses ieviešanas procesu juridiskajiem un organizatoriskajiem aspektiem.

Pasākuma mērķauditorija ir pašvaldību iestāžu pakalpojumu sniegšanas organizēšanas, juridisko un informāciju tehnoloģiju jautājumu atbildīgie darbinieki.

E-semināra laikā VARAM, Valsts reģionālās attīstības aģentūras un citi speciālisti sniegs plašu informāciju par to, kas ir eAdrese, kādi ir tās ieviešanas termiņi un kā pašvaldībai būt gatavai tās ieviešanai. Interesentus informēs arī par eAdreses pieslēguma veidiem un atbalstošajām dokumentu vadības sistēmām.

Atgādinām, ka, lai nodrošinātu, ka iestādes savlaicīgi ir gatavas saziņā ar valsts pārvaldi, uzņēmējiem vai iedzīvotājiem izmantot e-adresi, valdība 2016.gada 29.novembrī atbalstīja VARAM priekšlikumu noteikt konkrētus termiņus (atšķirīgām iestādēm – dažādus), kādos tām ir jāveic priekšdarbi, lai nodrošinātu gatavību sekmīgi ieviest e-adresi.

Oficiālās elektroniskās adreses likums nosaka, ka valsts pārvaldes iestādēm, tai skaitā pašvaldībām un to iestādēm, kā arī privātpersonām, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, eAdreses izmantošana ir obligāta no 2018. gada 1. jūnija.

eAdrese būs droša un ērta iespēja iedzīvotājiem un uzņēmējiem ar valsta iestādēm sazināties elektroniski.

Plašāka informācija par eAdresi infografikā: http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/aktuali/?doc=22406

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Kļaveniece

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel.67026533

E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv  

www.varam.gov.lv  

Sestdien, 21. janvārī, koncertzālē “Cēsis”, vienīgo reizi Latvijā pirms Francijas turnejas izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un ugunīgās bulgāru pianistes Plamenas Mengovas programma “Ravela koncerts un Rahmaņinova dejas”. Pie diriģenta pults Andris Poga.

Koncerta ievadam Andris Poga izvēlējies krievu tīrradņa Modesta Musorgska simfonisko tēlojumu “Nakts kailajā kalnā”. Visīstākais Kailais kalns (pēc dažām ziņām, četri šādi kalni) atrodoties Kijevā, un raganas turp dodas gan Valpurģu naktī, gan vasaras saulgriežu dienā. Musorgski bija sagūstījusi doma izpaust savu vētraino talantu, skaņās zīmējot jāņunakts raganu sabatu. Pēc Musorgska dzirdēsim Ravela Klavierkoncertu Solmažorā. Tā ir ārkārtīgi spilgta, krāsaina, dzīvīga mūzika, kurai pa vidu ir gandrīz caurspīdīga un debešķīgi skaista lēnā daļa.

Soliste būs bulgāru pianiste Plamena Mangova. Viņa ir “Karalienes Elizabetes konkursa 2007” II vietas ieguvēja, un pēc šī konkursa sākās viņas starptautiskā karjera. Patlaban viņa uzstājas ar tādiem diriģentiem kā Mjunvuns Čuns, Endrū Deiviss, Jāps van Zvēdens, Dmitrijs Jurovskis, Gilberts Varga, Fransuā Ksavjē Rots. Plamenas Mangovas kamermūzikas partneru vidū ir Marija Žoana Pireša, Boriss Berezovskis, Ogistēns Dimē, Aleksejs Ogrinčuks, Aleksandrs Kņazevs un Izaī stīgu kvartets. Pianisti aicina uzstāties Verbjē festivāls, Martas Argeričas festivāls Lugāno, “Nantes trakās dienas”, Larokdanteronas festivāls, Rostropoviča festivāls Maskavā un Baku, “Gštādes muzikālās virsotnes”, Francijas Radio festivāls Monpeljē, Štutgartes Baha akadēmija u. c. starptautiski nozīmīgi forumi.

Plamenas Mangovas pirmais soloalbums, kurā skan Šostakoviča mūzika, ieguva gadabalvu Diapason d’Or (2007). Šī paša komponista mūziku Plamena ieskaņojusi arī ansamblī ar soprānu Tatjanu Meļņičenko, vijolnieci Natāliju Priščepenko un čellistu Sebastiānu Klingeru (Superfonic balva no žurnāla Pizzicato). Bēthovena mūzikas tvartu slavēja radiokanāls France Musique un žurnāls Diapason. Braiss Morisons no Gramophone ļoti augstu novērtēja ierakstu ar Štrausa “Burlesku” un Brāmsa Pirmo klavierkoncertu. Jaunākajā albumā Plamena Mangova muzicē duetā ar Aleksandru Kņazevu, un tvarts veltīts Frankam un Izaī.

Koncerta izskaņā dzirdēsim Sergeja Rahmaņinova “Simfoniskās dejas” – komponista daiļrades vainagojums. Tas komponēts laikā, kad Rahmaņinovs jau divdesmit gadu dzīvoja trimdā, taču joprojām nespēja aizmirst Krieviju, kas bija viņa mūzas mītnesvieta. “Simfoniskās dejas” ir viens no visu laiku skaistākajiem un arī dramatiskākajiem žanra paraugiem. Rahmaņinovs par “Simfoniskajām dejām” teicis: “Tas ir mans pēdējais uzliesmojums.”

Dažas dienas pēc koncerta Cēsīs LNSO vedīs šo programmu uz Eksanprovansas Lielo teātri un akustiski izcilo Mecas “Arsenālu”.

Stundu pirms koncerta, plkst. 18.00, koncertzāles “Cēsis” Kamerzālē interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu”, kuru vadīs muzikologs Orests Silabriedis. Gaidāma tikšanās ar ievērojamo rakstnieku Roaldu Dobrovenski, kura romāns par Modesta Musorgska dzīvi un darbiem savulaik guva lielu ievērību Krievijā, un nu tas beidzot būs ieraudzījis dienasgaismu latviešu valodā. Romāna tulkotāja ir Dina Nātiņa, izdevējs – apgāds “Lasītava”.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

No 2017.gada 16.janvāra līdz 13.februārim Smiltenes novada dome aicina novada iedzīvotājus piedalīties ikgadējā iedzīvotāju aptaujā, kuras mērķis ir noskaidrot viedokli par pašvaldības darbu aizvadītājā gadā un sekmēt iedzīvotāju līdzdalību Smiltenes novada attīstības programmas 2012.-2018.gadam īstenošanā.

Aptaujā ir ietverti jautājumi, kur aicinām novērtēt dažādu tehnisko infrastruktūru (piemēram, par ielu/ceļu, ielu apgaismojumu, tūrisma un publisko teritoriju infrastruktūru, atkritumu apsaimniekošanu, namu apsaimniekošanu u.c.) un iedzīvotāju dzīves vides (izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās kārtības u.c.) pakalpojumu pieejamību un kvalitāti pilsētā un pagastos, un kā tie mainījušies pēdējā gada laikā. Vēlamies arī noskaidrot iedzīvotāju viedokli par svarīgākajiem darbiem, kas pašvaldībai ir jāveic 2017.gadā pilsētā un pagastos.

Anketu aicinām aizpildīt elektroniski Smiltenes novada mājas lapā www.smiltene.lv, savukārt drukātā veidā tās būs pieejamas Smiltenes novada domē, Tūrisma informācijas centrā, pagastu pārvaldēs. Saite uz elektronisko aptauju šeit: https://goo.gl/18HuqV

Aptauja tiek organizēta jau piekto gadu. Anketa ir anonīma, un iegūtos rezultātus publicēs tikai apkopotā veidā. Ar tiem varēs iepazīties izdevumā „Smiltenes Novada Domes Vēstis”, kā arī novada mājas lapā www.smiltene.lv sadaļā „Attīstības plānošana”.

Piedalies un attīstīsim Smiltenes novadu kopā!

Marita Mūze

Smiltenes novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
Mob.tel. + 371 28334474

www.smiltene.lv

http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/

https://twitter.com/SmiltenesNovads

19. janvārī Mēru muižā plkst. 16:00 plānots iemūrēt laika kapsulu muzeja krājuma 2.stāva telpas sienā, kur šobrīd norit remontdarbi, lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm ar cerību, ka tas nākotnē radīs tikpat pozitīvas emocijas un pārsteigumu, kā janvāra sākumā atrastā 115 gadus senā vēstule. Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe stāsta, ka ideja par vēstījuma atstāšanu nākamajām paaudzēm radās pēc tam, kad 2. janvārī remontdarbu laikā atrasta vācu valodā rakstīta vēstule: “Šādai idejai par pamatu kalpoja  remonta laikā zem grīdas dēļiem atrastā vēstule vācu valodā, kas varētu būt sarakstīta ap 1903. gadu, kā arī viens nenostiprināts ķieģelis telpas sienā, kas lika aizdomāties, vai aiz tā neslēpjas vēl kas interesants. Aiz ķieģeļa nekas netika atrasts, taču radās vēlme šajā vietā atstāt vēstījumu nākamajām paaudzēm ar cerību, ka arī šis atstātais vēstījums radīs tikpat pozitīvas emocijas un pārsteigumu, kādu piedzīvoja muzeja darbinieki, atrodot ap 115 gadu seno vēstuli.”

Vēstījumā, kuru parakstījis Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, ir rakstīts par to, ka kopš 2011. gada septembra Mēru muižas ēkā mājvietu radis Smiltenes novada muzejs, kura darbinieki ar pašvaldības atbalstu šobrīd strādā pie muzeja telpu labiekārtošanas un pielāgošanas muzeja vajadzībām, lai  2017. gada novembrī to akreditētu.  Tāpat nākamajām paaudzēm tiek vēlēts, lai Mēru muiža ilgi kalpo muzeja vajadzībām, kura darbības pamatā ir kultūrvēsturisko materiālo vērtību apzināšana, glabāšana, pētīšana un popularizēšana ar mērķi radīt sabiedrībai izpratni par Smiltenes novada vēsturi, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī izjust lepnumu par savu pilsētu, novadu un valsti. Vēstījumam tiks pievienots Smiltenes novada domes informatīvais izdevums “Smiltenes novada Vēstis” un  Smiltenes novada jubilejas monēta.

Piedalīties vēstījuma un laika kapsulas iemūrēšanā aicināts ikviens interesents.

Marita Mūze

Smiltenes novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
Mob.tel. + 371 28334474

www.smiltene.lv

http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/

https://twitter.com/SmiltenesNovads

“Skaidrs, ka darbaspēka kustība kļūst arvien mobilāka un cilvēki izvēlās dzīvot vienā pilsētā, bet strādāt citā. Tādēļ ir ļoti svarīgi radīt tādus apstākļus, lai tas būtu iespējams, pielāgojoties gan darbiniekiem, gan uzņēmējiem. Šī jautājuma izskatīšanā ceram uz sapratni un pretimnākšanu, jo maršruts patiešām ir pieprasīts un tiks reāli izmantots,” komentē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Informāciju sagatavoja:

Valkas novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Aksana Markoviča

Saskaņā ar Alūksnes novada domes saistošajiem noteikumiem Nr.32/2012 “Par Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu sabiedriski nozīmīgiem projektiem”, līdz 25. februārim biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas var iesniegt savus sabiedriski nozīmīgos projektus Alūksnes novada pašvaldībā tās līdzfinansējuma saņemšanai.

2012. gadā izdotie saistošie noteikumi nosaka, ka pašvaldības līdzfinansējums sabiedriski nozīmīgu projektu realizēšanai Alūksnes novadā paredzēts šādās jomās: izglītībā, kultūrā un mākslā, sportā, sociālajā jomā un veselībā, vidē.

Projektu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt organizācija, kas reģistrēta Biedrību un nodibinājumu reģistrā vai Reliģisko organizāciju reģistrā un kuras projektu paredzēts realizēt Alūksnes novadā.

Pašvaldības līdzfinansējums vienam pretendentam ir līdz 50% no projekta kopējās tāmes, vienā budžeta gadā kopā nepārsniedzot 600 eiro. Gadījumā, ja biedrība projekta īstenošanai piesaista līdzfinansējumu no Eiropas Savienības vai citiem fondiem, tad šādu projektu pašvaldība līdzfinansē ne vairāk kā 10% apmērā no projekta kopējās tāmes, vienā budžeta gadā nepārsniedzot 1000 eiro. Jāpiebilst vēl, ka projektu pieteikumus, kam plānota finanšu piesaiste no ES vai citiem finanšu avotiem, var iesniegt bez laika ierobežojuma un pašvaldība tos izskata viena mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

Pašvaldības līdzfinansējumu nepiešķir tad, ja projekts neatbilst saistošajos noteikumos paredzētajam mērķim, pretendentu uzturēšanas izmaksu segšanai, nekustamā īpašuma iegādei, būvdarbiem un remontiem privātīpašumā, izņemot vides sakārtošanu objektiem, kuru īpašnieki nodrošina to publisku pieejamību, tāpat arī pabalstiem, dāvanām, balvām, ziediem vai citiem maksājumiem privātpersonām, aktivitātēm, kuru mērķis vai rezultāts ir gūt peļņu, politiskiem vai militāriem pasākumiem, mītiņiem, gājieniem, protesta akcijām, saviesīgiem pasākumiem, jau notikušu  projektu vai pasākumu apmaksai, projektam, kurš jau atbalstīts citā pašvaldības izsludinātā konkursā, kurā nav paredzēts pašu ieguldījums vai cits piesaistīts finansējums, kā arī projektam, kura mērķis nav vērsts uz paliekošu rezultātu.

Tāpat projektu neatbalsta gadījumā, ja finansējuma pieprasītājs nav iesniedzis atskaiti par iepriekš piešķirtā pašvaldības finansējuma izlietojumu, nav sasniedzis projekta mērķi vai nav ievērojis finanšu saņemšanas līgumu, sniedzis nepatiesas ziņas līdzfinansējuma saņemšanai, ir nodokļu vai citu maksājumu parādnieks pret valsti vai pašvaldību.

Lai iesniegtu pieteikumu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, jāaizpilda pieteikuma veidlapa un tāme, kas atrodamas Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā pie minētajiem saistošajiem noteikumiem, kā arī Ministru kabineta  2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 313 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un uzskaites veidlapu paraugiem” 1. pielikuma “Uzskaites veidlapa par saņemto de minimis atbalstu” veidlapas”.

Ar saistošajiem noteikumiem “Par Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu sabiedriski nozīmīgiem projektiem” var iepazīties www.aluksne.lv sadaļā “Pašvaldības saistošie noteikumi”.

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381502

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

Beidzot ir iestājies ziemai atbilstošais laiks, kuru daudzi tik ļoti gaidīja, tādēļ piedāvājam jums Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra apkopoto informāciju par ziemas aktivitātēm Smiltenē.  

 Slēpošanas inventāra noma

Smiltenes tehnikumā ikviens interesents var izīrēt slēpošanas inventāru, sazinoties ar Leonu Peļņu (+371 26544935) vai Ansi Kalniņu (+371 29216786). Slēpošanas inventārs atrodas viesnīcas “Kalna ligzda” pagrabiņā.

Smiltenes āra slidotava (hokeja laukums)

Smiltenē, Dakteru ielas galā līdzās Tepera ezeram atrodas Smiltenes āra slidotava. Slidotava ir pieejama apmeklētājiem, kad ir labvēlīgi laika apstākļi ledus nodrošināšanai laukumā un ar savu personīgo inventāru. Par slidotavas pieejamību un ledus stāvokli ieteicams sazināties ar Ilgvaru Plētienu (+371 29336762).

Vecais parks un Tepera ezera promenāde

Dodies lēnā pastaigā un izbaudi skaisto ziemas ainavu pa Veco parku līdz Tepera ezera promenādei. No viesnīcas “Brūzis” līdz Tepera promenādei ir atjaunoti un izgaismoti gājēju celiņi līdz ar to doties pastaigās ir iespējams arī vakaros.

Būdas kalna trase

Publiski pieejama labiekārtota distanču slēpošanas trase Launkalnes pagastā. Slēpošanu var sākt pie kafejnīcas “Jautrais ods” vai Guntas un Aigara Dudeļu mājām “Guntas”. Par trases stāvokli var sazināties ar Andreju Lāci (+371 29168772).

Niedrāja ezers un tā apkārtne

Piemērota vieta aktīvai atpūtai arī ziemā. Ainaviskas takas un celiņi nūjošanai, nesteidzīgām pastaigām un dabas baudīšanai, trase slēpošanai, kā arī plaša ezera virsma slidošanas priekiem. Niedrāja ezera krastos pieejamas labiekārtotas vietas atpūtai, karstas tējas baudīšanai un ir iespējams sasildīties pie ugunskura. Informējam, ka ziemas laikā, lai sasildītos pie ugunskura, malka ir jāņem līdzi pašiem un uguni drīkst kurināt tikai tam paredzētajās vietās.

Cērtenes pilskalns

Pilskalns ar skaisto un mierpilno apkaimi aicina izjust tā cēlās virsotnes, stāvās nogāzes un pastaigu takas arī ziemā. Smiltenieši jau izsenis devušies šeit baudīt ziemas priekus un skaisto ainavu.

Klievezers

Pašā pilsētas pievārtē, meža ielokā, Klievezers gaida lielus un mazus slidotājus. Atgādinām, ka slidojot uz ezeriem, jābūt īpaši piesardzīgiem.

Aicinām ikvienu atpūsties gribētāju baudīt ziemas priekus pie mums - Smiltenes novadā!

Informāciju sagatavoja:

Lelde Sprancmane,

Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra

tūrisma speciāliste

E-pasts: tic PIE smiltene PUNKTS lv, lelde.sprancmane PIE smiltene PUNKTS lv

Mob. Tel. 25604223

www.visit.smiltene.lv

https://twitter.com/visitSmiltene

SIA “VTU Valmiera” informē, ka no 2017.gada 1.februāra mainīs vairākus reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības sarakstus.

No Valmieras autoostas slēgs maršruta Valmiera – Madona reisu plkst.7:20, atklājot jaunu plkst.7:25. Reisu izpildīs darba dienās mācību gada laikā (mācību dienās). Izmaiņas veiks, vadoties pēc Beverīnas novada pašvaldības ieteikuma. Saraksts.

Vairākiem maršruta Rīga – Valmiera reisiem mainīs autobusu atiešanas laiku, kursēšanas laikus starp pieturvietām un pienākšanas laiku galapunktā. Izmaiņas veiktas, lai samazinātu ceļā pavadīto laiku. Vairākiem reisiem mainīs autobusu kursēšanas laikus starp pieturvietām un pienākšanas laiku galapunktā. Šādas izmaiņas gaidāmas maršruta Mazsalaca – Rīga reisam plkst.17:30 no Mazsalacas, maršruta Rīga – Rauna – Smiltene vairākiem reisiem un maršruta Rīga – Mazsalaca – Rūjiena diviem reisiem. Tāpat vairākiem reisiem mainīs autobusu atiešanas un pienākšanas laikus galapunktā. Šādas izmaiņas būs maršruta Rīga – Mazsalaca – Rūjiena reisam plkst.12:30 no Rīgas starptautiskās autoostas, turpmāk autobusam izbraucot plkst.12:45, maršruta Rīga – Rūjiena diviem reisiem, maršruta Rīga – Valka diviem reisiem un maršruta Valka – Rīga vairākiem reisiem. Saraksts.

No 1. februāra būs slēgti maršruta Rūjiena – Naukšēni – Nurmi – Rūjiena reisi plkst.6:45 un plkst.15:40, Rūjiena – Naukšēni – Piksāri – Rūjiena reiss plkst.15:10, kā arī plkst.6:30. Atklās jaunu reisu Rūjiena – Naukšēni – Piksāri – Rūjiena plkst.6:30. Šo reisu izpildīs no otrdienas līdz piektdienai mācību gada laikā (mācību dienās). Šajā maršrutā jauns reiss būs arī plkst.6:05. To izpildīs pirmdienās mācību gada laikā (mācību dienās). Tāpat jauns reiss būs plkst.15:10, to izpildot no pirmdienas līdz piektdienai mācību gada laikā (mācību dienās). Saraksts.

No 1.februāra maršruta Valmiera – Rēzekne reisam plkst.8:40 no Valmieras autoostas būs mainīti braukšanas laiki starp pieturvietām un pienākšanas laiks galapunktā (reisu izpilda katru dienu). No Rēzeknes autoostas tiks slēgts maršruta Rēzekne – Valmiera reiss plkst.16:30, savukārt atklāts jauns reiss plkst.16:20 (reisu izpildīs katru dienu). Izmaiņas veiktas, lai pasažieri paspētu pārsēsties autobusā, kas dodas uz Rūjienu. Saraksts.

Izmaiņas būs arī maršrutā Rūjiena – Rencēni – Valmiera. No Rūjienas autoostas slēgs reisu plkst.9:40 un atklās jaunu plkst.9:30 (reisu izpildīs katru dienu). Izmaiņas veiktas, vadoties pēc pasažieru ieteikumiem, lai paspētu pārsēsties autobusā, kas no Valmieras dodas uz Limbažiem. Saraksts.

No 1.februāra maršruta Smiltene – Valka reisam plkst.18:05 no Smiltenes autoostas tiks mainīti braukšanas laiki starp pieturvietām un pienākšanas laiks galapunktā (reisu izpilda katru dienu). No Valkas autoostas slēgs maršruta Valka – Smiltene reisu plkst.19:15, bet atklās jaunu plkst.19:05 (reisu izpildīs katru dienu). Izmaiņas veiktas, lai pasažieri paspētu pārsēsties autobusā, kas dodas uz Rēzekni. Saraksts.

Tāpat slēgs maršruta Smiltene – Valmiera reisu plkst.6:35 no Smiltenes autoostas un atklās jaunu reisu plkst.6:25 (izpildīs katru dienu). Izmaiņas ieteica pasažieri, lai ar sabiedrisko transportu paspētu nokļūt darbavietā. Saraksts.

Slēgs maršruta Valka – Valmiera reisu plkst.18:20 no Valkas autoostas, kā arī maršruta Valmiera – Rīga reisu plkst.19:55 no Valmieras autoostas, atklājot jaunu maršruta Valka – Valmiera – Rīga reisu plkst.18:30 no Valkas autoostas (reisu izpildīs katru dienu). Saraksts.

Visi mainītie, kā arī jaunie kustību saraksti skatāmi mājaslapas vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstos”.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Piektdien, 27.janvārī gaidāma "Atvērto durvju diena" LIAA Madonas biznesa inkubatorā Blaumaņa ielā 3, 1. stāvā, Madonā. 

Visas dienas garumā jebkuram interesentam būs iespēja nākt un uzzināt, kādi ir biznesa inkubatoru darbības principi un kādu atbalstu šeit iespējams saņemt sava biznesa attīstībai.

LIAA Madonas biznesa inkubators no 2016.gada 1.decembra pieņem uzņēmēju (juridisku personu) un topošo uzņēmēju (fizisku personu) pieteikumus inkubācijai un pirmsinkubācijai.  Madonas biznesa inkubators uzņem biznesa uzsācējus no Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadiem.

Papildus informācija, zvanot Ivetai Vabulei (29177941) vai Lienai Hačatrjanai (26568654).

Informāciju sagatavoja: Liena Hačatrjana

Ir iznācis kārtējais "VPR Jaunumi" izdevums par Vidzemes plānošanas reģiona aktualitātēm novembrī un decembrī. Atsevišķi ir iespējams arī iepazīties ar atskatu uz 2016. gadā padarīto.

Šajā numurā varēsiet iepazīties ar VPR viedokli tādos jautājumos kā pašvaldību sadarbība un sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu reisu dublēšanās. Tāpat būs iespēja izlasīt par VPR īstenoto projektu un Vidzemes uzņēmējdarbības centra aktualitātēm. Savukārt atskatā uz 2016. gadu varēsiet palūkoties uz aizvadītajiem 12 mēnešiem VPR Attīstības programmas gaismā - ko esam darījuši, lai sasniegtu Vidzemes attīstības dokumentos noteiktos mērķus.

2017.  gada 26. un 27. janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizē semināru – diskusiju par mazāk apdzīvoto un vājāk attīstīto teritoriju izaicinājumiem, kā arī esošajiem un iespējamajiem atbalsta pasākumiem šo teritoriju attīstībai.

Latvijas reģionālajā politikā publisko investīciju atbalsts tiek paredzēts „Latvija 2030” noteiktajām mērķteritorijām. Tās ir starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un lauku attīstības telpa, kā arī Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste un Austrumu pierobeža. Vienlaikus līdz šim tiek ievērota investīciju koncentrācija starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros kā reģionu izaugsmes virzītājspēkos reģionālās attīstības atbalsta pasākumos. Veicot reģionālās politikas vidusposma pārskatīšanu un gatavojot jauno politikas piedāvājumu, būtu jāanalizē izaicinājumi un plašākas atbalsta iespējas arī citu teritoriju izaugsmei.

Ar mērķi sagatavot priekšlikumus reģionālās politikas saturam pēc 2020. gada, tai skaitā balstoties uz norvēģu ekspertu sagatavotajām rekomendācijām Latvijai par iespējām pārņemt Norvēģijas pieredzi, tiek organizēts seminārs-diskusija. Pasākumā norvēģu eksperti dalīsies savā pieredzē, kā arī ar savu redzējumu par iespējām to pārņemt Latvijā.

Vidzemes plānošanas reģionā (Pārgaujas novadā) diskutēs par mazāk apdzīvoto un vājāk attīstīto teritoriju lomu un nozīmi reģiona kopējā attīstības stratēģijā. Vienlaikus pašvaldību pārstāvji diskutēs par vietējo pašvaldību aktivitātēm iedzīvotāju un uzņēmēju noturēšanai un jaunu piesaistīšanai; nozīmīgākajiem izaicinājumiem vietējās ekonomikas stimulēšanai, pakalpojumu nodrošināšanai un mobilitātes veicināšanai; esošiem un nākotnes atbalsta pasākumiem. Plānota norvēģu ekspertu un VARAM pārstāvju vizīte uz Raunas novadu, kur apmeklētāji iepazīsties ar esošo situāciju pašvaldībā un veiktajām darbībām apstākļu uzlabošanai.

Pasākumā piedalīsies VARAM, nozaru ministriju, Vidzemes plānošanas reģiona un tā pašvaldību pārstāvji, kā arī eksperti no Norvēģijas.

Diskusija tiek rīkota Norvēģijas finanšu instrumenta programmas LV07 “Kapacitātes stiprināšanas un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” (projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-001) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Laura Jansone

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel.67026418

E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv, www.varam.gov.lv

“AS „Sadales tīkls” ilgtermiņā ir izvirzījusi prioritātes, kas saistītas ar elektroenerģijas sadales sistēmas drošuma un kvalitātes paaugstināšanu. Katru gadu pilnībā jāatjauno vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma un ik gadu nepieciešams rekonstruēt un atjaunot elektrolīnijas vidēji 1600 km garumā. Atbilstoši pieejamajam finansējumam tas ir minimālais apjoms, kuru AS “Sadales tīkls” ir novērtējusi kā kompromisa variantu starp iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju un objektīvu nepieciešamību tīkla atjaunošanā,” skaidro AS “Sadales tīkls” izpilddirektors Andis Pinkulis. “Aptuveni 50%  no valsts kopējā elektrotīkla vēl aizvien ir “padomju laika mantojums” un tas vairs neatbilst ne klientu mūsdienu vajadzībām un prasībām pēc kvalitatīvas elektroenerģijas piegādes, ne arī iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam un elektroenerģijas patēriņa apjomam – tur, kur bija padomju saimniecības un lielas rūpnīcas, šobrīd bieži vien vairs ir tikai pamestas ēkas, bet kādreizējo pļavu vietā piepilsētās tagad ir plaši jauno projektu ciemati vai arī attīstījusies uzņēmējdarbība. Tādēļ atbilstoši pieejamajam finansējumam AS “Sadales tīkls” turpina plānveidīgi atjaunot un rekonstruēt elektrotīklu, veikt vadu un balstu nomaiņu, zemsprieguma un vidējā sprieguma gaisvadu līniju pārbūvi kabeļu līnijās, veikt elektrolīniju trašu attīrīšanu no kokiem un krūmiem, kā arī turpina attīstīt elektrotīkla digitalizāciju. Tas, cik daudz un efektīvi tiek ieguldīts elektrotīkla pārbūvē šobrīd, noteiks, kāda būs elektroapgādes kvalitāte un izmaksas turpmākajos 30-50 gados, jo tas ir laiks, kādu vidēji kalpo elektrotīkla elementi,” norāda A. Pinkulis.

Efektīvi investējot, elektroapgāde klientiem bojājumu gadījumos tiek atjaunota 3 reizes ātrāk

Iepriekšējos gados paveiktā darba efektivitāti apliecina elektroapgādes kvalitātes rādītāji, kas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju – neplānoto  elektroapgādes pārtraukumu skaits (nozares rādītājs - SAIFI) un ilgums (nozares rādītājs - SAIDI). Tiecoties sasniegt Eiropas vidējo līmeni, AS “Sadales tīkls” ir samazinājusi SAIDI koeficientu vienam klientam teju trīs reizes - no 293 minūtēm 2011.gadā uz 104 minūtēm 2016.gadā, savukārt elektroapgādes pārtraukumu skaits samazināts no 5,6 reizēm uz vienu lietotāju 2011.gadā uz 2,2 reizēm 2016.gadā. Rezultāti atspoguļo ieguldīto darbu iepriekšējos gados, tādēļ AS “Sadales tīkls” turpina mērķtiecību darbu, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un sasniegtu Eiropas valstu vidējo līmeni. Savukārt, lai elektroapgādes pārtraukumi pēc iespējas mazāk ietekmētu lietotājus, uzņēmumā nepārtraukti tiek pilnveidoti un uzlaboti darba procesi, paaugstināta darbinieku profesionālā kompetence, veiktas personāla un kvalificēto būvdarbu veicēju apmācības.

Elektroapgādes drošums un kvalitāte ietekmē tautsaimniecības attīstību

Tautsaimniecības attīstību būtiski ietekmē elektroapgādes drošums un kvalitāte. Klienti vēlas, lai elektroapgāde būtu nepārtraukta un atbilstošā kvalitātē, turklāt katra elektrības pārtraukuma minūte vai sprieguma svārstības ietekmē konkrēta uzņēmuma darbību un sagādā neērtības iedzīvotājiem. Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs un klienti saņemtu kvalitatīvu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, ikdienā tiek veikts nozīmīgs preventīvs tehnisko pasākumu kopums. Rūpīgi izvērtējot katra investīciju projekta nozīmīgumu klientu elektroapgādes uzlabošanā, AS “Sadales tīkls” ik gadu elektrotīkla attīstībā iegulda aptuveni 100 miljonus eiro, plānveidīgi veicot gaisvadu līniju pārbūvi kabeļu līnijās, vidējā sprieguma elektrotīkla automatizāciju, transformatoru apakšstaciju rekonstrukciju un izbūvi, atjauno 110/20/10kV (kilovoltu) apakšstacijas, veic jaunu apakšstaciju izbūvi tuvāk vietām ar lielāko elektroenerģijas patēriņu, vēsturiskā 0,23kV elektrotīkla rekonstrukciju Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī ik gadu tiek veikts apjomīgs elektrolīniju trašu uzturēšanas darbs. Katru gadu ap 900 km zemsprieguma un vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas stratēģiski svarīgās vietās tiek pārbūvētas par kabeļu līnijām. Īpaši svarīga ir vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīniju pārbūve par kabeļu līnijām kas šķērso mežainus apvidus, jo tās nodrošina elektroapgādi vairākiem tūkstošiem klientu un katru gadu, par kabeļu līnijām tiek pārbūvētas aptuveni 200 km vidējā sprieguma elektrolīniju. Tikpat nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir digitālā elektrotīkla attīstība, jo moderns un efektīvs elektrotīkls ne vien paaugstina elektroapgādes drošumu un kvalitāti lietotājiem, bet arī veicina Latvijas tautsaimniecības, tehnoloģisko un industriālo nozaru attīstību un līdz ar to valsts konkurētspēju.

Visā Latvijā turpinās apakšstaciju rekonstrukcija un izbūve. Šogad plānots atjaunot elektrolīnijas 1 763 km garumā

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu elektroenerģijas piegādi uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Latvijā, šogad elektrotīkla attīstībā AS “Sadales tīkls” plāno ieguldīt 106 miljonus eiro un atjaunot 873 km vidējā sprieguma elektrolīnijas, tajā skaitā vidējā sprieguma gaisvadu līniju pārbūvi par zemē ieraktām kabeļu līnijām plānots veikt 203 km garumā, atjaunot zemsprieguma elektrolīnijas 890 km garumā, kā arī rekonstruēt vai no jauna izbūvēt 711 transformatoru apakšstacijas. Elektroenerģijas lietotāju prasība ir augsts elektroapgādes drošums, tādēļ pastiprinātu uzmanību AS “Sadales tīkls” pievērš savlaicīgai 110/20/10kV apakšstaciju atjaunošanai un jaunu apakšstaciju izbūvei, kas ir viens no svarīgajiem elektroapgādes objektiem. Apakšstacijas nodrošina elektroapgādi vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, uzņēmumiem un valsts nozīmes objektiem, kā arī to rekonstrukcija dod iespēju pie elektrotīkla pieslēgt jaunus elektroenerģijas lietotājus, un tāpēc šogad turpinās sadales elektroietaišu rekonstrukcija un pārbūve apakšstacijās “Daugavpils”, “Jāņciems”, “Bolderāja II”, “Miezīte” Jelgavā, “Ķemeri”, “Priekule”, “Centrālā”, kas atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā, “Viļaka”, “Bišuciems”, „Rūjiena” un sadarbībā ar AS “Augstsprieguma tīkls” jaunu apakšstaciju “Koknese”, “Skrunda”, “Skanste” un  “Stīpnieki” lidostas “Rīga” apkaimē izbūve, kas būs uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgs priekšnosacījums, jo, vērtējot teritorijas nākotnes attīstības plānu, objektiem šajās vietās būs nepieciešami papildus lielas jaudas elektrotīkla pieslēgumi, veicinot būvniecības un uzņēmējdarbības attīstību.

Elektrotīkls kļūst digitāls un attālināti vadāms. Viedo skaitītāju iespējas novērtē jau 280 tūkstoši objektu īpašnieku

Viens no AS „Sadales tīkls” mērķiem ir digitālā elektrotīkla attīstība, kas nozīmē elektrotīkla automatizāciju, pakāpeniski ieviešot digitālā elektrotīkla elementus – bojājumu vietas uzrādītājus, attālināti vadāmus jaudas slēdžus, kā arī viedās elektroenerģijas uzskaites, kurus jau šobrīd novērtē vairāk nekā 280 tūkstoši objektu īpašnieki un elektroenerģijas tirgotāji. Šogad visā Latvijā plānots uzstādīt 110 tūkstošus viedo elektroenerģijas skaitītāju - ieguvums gan klientiem, gan elektroenerģijas tirgotājiem ir detalizēta informācija par elektroenerģijas patēriņu, iespēja realizēt energoefektivitātes pasākumus, bet AS “Sadales tīkls” tā ir iespēja samazināt nepieciešamību apmeklēt klientu objektus, lai veiktu patērētās elektrības uzskaites pārbaudes, kā arī elektrotīkla bojājumu gadījumos attālināti saņemt informāciju par radušos problēmu. Operatīvajam darbam uzņēmums izmanto vienotu datorizētu Dispečervadības sistēmu, ar kuras palīdzību attālināti elektroniskā vidē tiek veikta visa elektrotīkla uzraudzība un kontrole, elektrotīklā tiek uzstādīti bojājumu vietas uzrādītāji un attālināti vadāmi jaudas slēdži, kuri nodrošina iespēju attālināti vadīt elektrotīklu un veikt elektrolīniju pārslēgšanu. AS “Sadales tīkls” ir līdere starp Baltijas valstu sadales sistēmas operatoriem digitālā elektrotīkla attīstībā un uzņēmums nepārtraukti turpina sekot un izvērtēt Eiropas sadales sistēmas operatoru pieredzi, efektīvākos un ekonomiski izdevīgākos elementus ieviešot Latvijas elektrotīklā.

Informācijas avots:

"Sadales tīkla" mājaslapa

Smiltenes novada dome aicina skolēnus piedalīties biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajā ikgadējā karjeras izglītības programmā ĒNU DIENA, kas šogad norisināsies 15. februārī. Šogad Smiltenes novada dome piedāvā 16 vakances,  aicinot pieteikties kopumā 40 ēnas – skolēnus gan no Smiltenes, gan citiem novadiem, kuri vēlas iepazīt pašvaldības darbu.

ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum.

Šogad skolēniem piedāvājam ēnot Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini, domes izpilddirektoru, nekustamo īpašumu speciālistu, teritorijas apsaimniekošanas speciālistu, sabiedrisko attiecību speciālistu, personāla speciālistu, arhitektu/būvinspektoru, IT speciālistu, juristu, Smiltenes novada Pašvaldības policijas inspektorus, sociālo darbinieku, Tūrisma un informācijas centra speciālistu, Smiltenes pilsētas Kultūras centra māksliniecisko vadītāju un kultūras centra vadītāju, Kultūras pārvaldes vadītāju, Izglītības pārvaldes vadītāju, Smiltenes Valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra speciālistus.

Visas iepriekš minētās Ēnu dienai piedāvātās vakances ir reģistrētas Ēnu dienas portālā www.enudiena.lv.  Piesakies un iepazīsti Smiltenes novada pašvaldības darbu, lai uzzinātu, kā norit darbs pie Smiltenes novada attīstības! 

Informāciju sagatavoja:
Marita Mūze

Smiltenes novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
Mob.tel. + 371 28334474

www.smiltene.lv

http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/

https://twitter.com/SmiltenesNovads

Piektdien, 27. janvārī, Kocēnu kultūras namā kārtējā Attīstības padomes sēdē pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību vadītāji. Centrālais jautājums bija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana reģionos, un Vidzemes pašvaldību vadītājiem Attīstības padomes sēdē pievienojās valsts SIA “Autotransporta direkcija” pārstāvji.

Lielākā daļa pasažieru pārvadātāju līgumu ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, taču aptuveni 15% no kopējā apjoma valstī ir ar īsāku termiņu, kas noslēdzas jau šogad vai 2018. gada pirmajā pusē. VPR skatījumā nav šķēršļu šo līgumu pagarināšanai līdz 2020. gada 31. decembrim, lai gaidāmajos konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu no 2021. gada visiem iespējamajiem dalībniekiem būtu taisnīgas un vienādas izredzes. Arguments par labu līgumu pagarināšanai ir tas, ka, ja tiktu rīkots jauns konkurss uz atlikušajiem trim gadiem līdz pārējo līgumu beigām, būtu risks, ka tas noslēgtos bez rezultāta, jo pārvadātājiem būtu neizdevīgi ieguldīt resursus uz tik īsu darbības periodu.

Jāpiebilst, ka līdz šim galvenā problēma bija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr.1370/2007 atšķirīgie juridiskie skaidrojumi. ATD norādīja, ka esošos koncesijas līgumus nav iespējams pagarināt, un ir jārīko konkurss uz trim gadiem, savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un gandrīz visu plānošanas reģionu viedoklis ir, ka līgumi uz turpmākajiem trim gadiem ar esošajiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāpagarina. Var izskatīt arī risinājumu, ka konkursa organizēšanas gadījumā izpildes termiņš jānosaka vismaz 10 gadi.

Attīstības padomes sēdē papildu diskusijas raisīja dažādā izpratne par to, ko sevī ietver jēdziens “pārvadājumu kvalitāte”. Gan Vidzemes pašvaldību, gan “Autotransporta direkcijas” pārstāvji norādīja, ka kvalitāte ir jāpaaugstina. Autotransporta direkcija īpaši uzsvēra autoparka vecumu kā nozīmīgu rādītāju. Atsevišķās vietās valstī autoparka vidējais vecums pārsniedz 20 gadus, tādējādi iedzīvotājiem par vienādu maksu dažādās valsts vietās tiek sniegts atšķirīgs pakalpojums. Tāpat līdz šim līgumos ir ietverti dažādi nosacījumi un atšķirīgi pakalpojumu nodrošināšanas standarti, kas nostāda nevienlīdzīgā situācijā pasažieru pārvadātājus.

Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka autoparka vecums nevar būt izšķirošs faktors ceļu kvalitātes dēļ. Pašu jaunāko transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksas ceļu dēļ ir lielākas, līdz ar to ekonomiski izdevīgāk nereti ir saglabāt dažus gadus vecāku autoparku, tajā pašā laikā uzturot labu komforta līmeni pasažieriem. Pasažieru pārvadājumus nevar skatīt atrauti no citiem nozares procesiem, kuru vidū nozīmīga ir arī ceļu kvalitāte.

Diskusijas raisīja arī citas iespējamās izmaiņas sabiedriskā transporta pakalpojumu kārtībā pēc 2020. gada. Paaugstinot kvalitātes prasības, mazajiem pārvadātājiem tas nozīmē salīdzinoši lielas izmaksas, kas līdz ar to ir risks konkurences samazinājumam pasažieru pārvadājumu jomā un nozares uzņēmumu eksistencei. Lai konkurence saglabātos, ir rūpīgi jāizvērtē, vai atsevišķas prasības ir pilnīgi nepieciešamas. Jauno prasību izstrādē būtu nepieciešams iekļaut gan lielo, gan mazo pārvadātāju viedokli, tāpat iespēju robežās jāapzina, kas ir vissvarīgākais pasažieriem.

Pasažieru pārvadājumu jautājums nevar būt atrauts no citiem, un prasībām pārvadātājiem jābūt samērīgām ar reālo situāciju. No paša jaunākā autobusa ar modernu aprīkojumu nebūs gaidītā labuma, ja ar to nevarēs izbraukt pa apledojušu un nesakārtotu ceļu.

Attīstības padome sēdē arī lēma, ka Sabiedriskā transporta padomē VPR turpmāk pārstāvēs Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. Sabiedriskā transporta padome, kurā piedalās pārstāvji no Satiksmes ministrijas, “Autotransporta direkcijas” un plānošanas reģioniem, īsteno vienotu sabiedriskā transporta maršrutu tīkla plānošanu. Tāpat Attīstības padome uzklausīja VPR īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāju Inetu Puriņu, kura informēja par projekta norises gaitu un jaunākajām aktualitātēm.

Papildu informācija:

Inita Ozoliņa

Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja

E-pasts: inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Tel.: +371 64116009

No 2017. gada 1. februāra līdz 1. martam Valmieras pilsētas pašvaldība aicina iesniegt projektu pieteikumus bērnu un jauniešu nometņu rīkošanai, kultūras norišu īstenošanai vai sportiska dzīvesveida popularizēšanai.

Jauniešu nometņu projektu konkurss rīkots, lai veicinātu bērnu un jauniešu izglītošanos un saturīgu brīvā laika pavadīšanu. Šogad par bērnu un jauniešu projektu konkursa prioritātēm izvirzītas:

• nometnes un aktivitātes, kas veicina jauniešu interesi par uzņēmējdarbību, inženierzinātnēm, eksperimentiem un svešvalodu apguvi;
• nometnes, kas rosina bērnu un jauniešu talantu attīstību ar kultūru un mākslu saistītās jomās, bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu;
• nometnes aktīva, sportiska un veselīga dzīvesveida stiprināšanai;
• nometnes latviskās pašapziņas, patriotisma un nemateriālā kultūras mantojuma izzināšanai.

Savukārt, lai attīstītu daudzveidīgu kultūrvidi un bagātinātu kultūras piedāvājumu, aicinām piedalīties kultūras projektu konkursā. Prioritāri tiks atbalstīti pieteikumi, kas:

• ar saturiski kvalitatīvu, oriģinālu un profesionālu piedāvājumu bagātinās Valmieras pilsētas svētku programmu (28.–30.jūlijs) vai izcels gastronomijas vērtības, atbalstot Valmieru kā vienu no vietām, kas šogad nes Eiropas gastronomijas reģiona titulu;
• ar saturiski kvalitatīvu, oriģinālu piedāvājumu papildinās Valmieras mākslas dienas, iekļaujoties konceptā “Mākslas dārzs” (1.aprīlis–8.maijs);
• veicinās sabiedrības iniciatīvas un aktivitātes, kas stiprina piederības sajūtu Latvijas valstij, nacionālo pašapziņu un iekļaujas Latvijas simtgades svinību kontekstā Valmierā.

Turpretim sporta projektu konkurss mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu, sporta un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī veicināt sporta attīstību Valmierā. Konkursā gaidīti pieteikumi, paredzot aktivitātes, kas:

• bagātinās sporta aktivitāšu piedāvājumu Valmieras pilsētas svētkos;
• popularizēs ikvienam pieejamus sporta veidus, tautas sportu un izcels Valmieru kā sportisku pilsētu;
• veicinās valmieriešu iesaistīšanos sportiskās norisēs, varētu kļūt par ilgtermiņa sporta aktivitāti, mudinot ievērot veselīgu dzīvesveidu.

Atbilstoši nolikumam “Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi” pretendenti drīkst iesniegt tikai vienu projekta ideju vienā no konkursiem (kultūras, sporta vai bērnu un jauniešu nometņu konkursā). Pašvaldības projektu konkursos var piedalīties izglītības iestādes un nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi un biedrības, kas ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu un reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā.

Pretendentiem jāparedz, ka idejas jārealizē Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā 2017.gadā. Pašvaldība līdzfinansējumu piešķirs līdz 50% no iesniegtā projekta atbilstošo izmaksu kopējās summas, kas iekļaujas apmērā 140–2000 EUR.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2017.gada 1.martam plkst.16.00 Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā 2 vai arī ieskanēts un parakstīts jāsūta uz e-pastu pasts PIE valmiera PUNKTS lv ar norādi “Pieteikums projektu konkursam”. Papildu informācija, kā arī pieteikuma veidlapas atrodamas Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Projektu konkursi” – “Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi”.

Starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus “Balttour 2017” Rīgā, Ķīpsalā norisināsies no 3. līdz 5. februārim, uz kuru aktīvi gatavojas arī Smiltenes, Apes, Raunas un Alūksnes novadi, lai visi kopā pārstāvētu savu novadu tūrisma piedāvājumu zem kopīgā nosaukuma ‘’Vidzemes šosejas pieturas’’.

“Vidzemes šosejas pieturas” ir sadarbības projekts, kas piedalās tūrisma izstādē Balttour jau trešo gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir piedāvāt kopīgu tūrisma piedāvājumu, lai ieinteresētu plašāku auditoriju. Sadarbība sākotnēji izveidojusies Raunas, Smiltenes un Apes novadiem, taču šis gads ir īpašs, jo sadarbība ir paplašinājusies un klāt pievienojies arī Alūksnes novads.  

Visas četras pašvaldības kopīgi ir izdevušas tūrisma karti “Vidzemes šosejas pieturas” 2017. gadam, kas ir pieejama piecās valodās – latviešu, angļu, krievu, igauņu un lietuviešu.

Ikvienam interesentam, apmeklējot stendu “Vidzemes šosejas pieturas”, būs iespēja uzzināt par visu četru novadu daudzveidīgo tūrisma piedāvājumu. Katrs novads aicina apmeklēt kultūrvēsturiskās, amatu prasmju, gardēžu, piedzīvojumu un dabas pieturas. Visās trīs dienās apmeklētāji stendā varēs saņemt ne tikai interesējošo informāciju, bet arī piedalīties degustācijās un palutināt savu vēderu ar īstiem lauku labumiem, tāpēc piedāvājam nelielu ieskatu par to, kas būs pieejams.

Raunas novads trīs dienu laikā kopā ar vietējiem uzņēmējiem iepazīstinās ar aktivitātēm, mājražotājiem un ļaus sajust Raunas radošo garu. Piektdien Raunas TIC pārstāvjiem pievienosies tūrisma kompānijas “Balt-go” pārstāvis, kas sniegs informāciju par jaunākajiem ceļojumiem un īpašajiem piedāvājumiem. Sestdien Raunas novadam būs uzņēmēju diena, kad visas dienas garumā būs iespēja satikt vairāku vietējo uzņēmēju pārstāvjus, kā, piemēram, “Latvijas Ķiploks”, dabīgo čipsu ražotne “Latnature”, z/s “Jaunieviņas”, alus darītava “Malduguns” u.c. Svētdien būs iespējams satikt z/s “Mežnoras” pārstāvjus un piedalīties vīnu degustācijā, kā arī iepazīties ar Siera un makaronu ražotni, Sandas dabas darbnīcu, dabīgās kosmētikas līnijas “Graeen” un Raunas cepļa informāciju un produkciju.

Smiltenes novads dos ieskatu par jaunajiem tūrisma piedāvājumiem Smiltenes novadā, starp tiem īpaši izceļot jaunizveidoto ainavisko velo maršrutu “Izriteņo Dienvidkalni”, kas ir 40km garš un ved pa Launkalnes kalnaino apvidu. Visās trīs dienās Smiltenes novada TIC kolektīvam pievienosies tūrisma uzņēmēji. Piektdien būs iespējams satikt lauku mājas “Donas” saimnieci Ilzi Briedi jeb “Donu Ilzi” un nogaršot mājās ceptu maizi ar kaņepju sviestu un īstu lauku speķīti. Pēcpusdienā pievienosies Jānis Krieķis no z/s “Buliņi”, kurš cels galdā īpašu jaunumu – rupjmaizi ar siļķi. Sestdien varēs uzzināt par dzirkstošajām bērzu sulām “Birzī” un nogaršot daudzos sulu veidus, ko piedāvās saimnieks Ervins Labanovskis. Pēc tam z/s “Tīreļi” saimnieks Jānis Griezāns sniegs iespēju nogaršot dažāda veida kaltētus kārumus no āboliem un ķirbjiem. Sestdienas pēcpusdienā un svētdien klātienē varēs sastapt Firsta madāmu Lilī ar saviem palīgiem no Smiltenes muižas, kuri stāstīs un ļaus nogaršot smalkus kārumus un spēcinošus našķus.

Apes novads iepazīstinās apmeklētājus ar daudzveidīgiem tūrisma piedāvājumiem novadā. Apmeklētājus gaida jaunā Tilderu dabas taka Virešos pie Gaujas tilta. Ar atraktīviem vides elementiem papildināta teiksmainā Vaidavas dabas taka Apē. Apes novads sniegs informāciju un rosinās apmeklēt lielākos pasākumus novadā: iecienīto motokrosu “Vaidavas kauss”, velo maratonu, Jāzepa Vītola mūzikas dienas, pierobežas gadatirgus, pilsētas svētkus, laivojumu un citas norises. Uzņēmums “Verry berry”, mudinot iepazīt ogu audzētavu un pārstrādi Gaujienā, piedāvās nodegustēt savu starptautiski pazīstamo veselīgo produkciju. Plašais privātmuzejs “Fazāni” aicinās apmeklētājus atminēt kāda īpaša darbarīka pielietojumu.

Alūksnes novads sniegs informāciju par pilsētā atklātajiem jaunajiem tūrisma objektiem kā skatu torni, gājēju tiltu, kas savieno Pilssalas atpūtas un sporta kompleksu ar Tempļakalna parku un priecē ar apgaismojumu un mūziku, renovētajām pilīm un daudziem citiem apskates objektiem. Alūksnes ezera viļņojošie viļņi vasarā gaidīs ikvienu izbaudīt tā skaistumu no plosta “Kaija” un kuģīša “Marienburg” klāja. Piektdien Alūksnes novada TIC kolektīvam pievienosies baronu fon Fītinghofu pāris un aicinās izspēlēt spēli “Laikmetu mielasts” un pārbaudīs veiklību, saliekot puzli ar Alūksnes simboliem. Sestdien varēs pārbaudīt savu spēku, izkaļot monētu kopā ar kalēju Laimoni Bāliņu. Savukārt Jaunlaicenes muzejs aicinās ikvienu pārbaudīt atjautību, noķerot zīli karotē. Viktora Ķirpa Ates muzejs Jūs gaidīs gan sestdien, gan svētdien, aicinot, pārbaudīt zināšanas par senajiem darba rīkiem. Visas trīs dienas būs iespējams uzspēlēt spēli “Der vai neder”, ko piedāvās Bejas novadpētniecības centrs.

Apmeklē “Vidzemes šosejas pieturu” stendu tūrisma izstādē Balttour un uzzini par jauno tūrisma akciju “Apceļo Vidzemes šosejas pieturas”, piedalies un laimē balvas!

Uz tikšanos tūrisma izstādē Balttour 2017 stendā “Vidzemes šosejas pieturas” (Nr. B15)!

Informāciju sagatavoja:

Lelde Sprancmane,

Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra

tūrisma speciāliste

E-pasts: tic PIE smiltene PUNKTS lv, lelde.sprancmane PIE smiltene PUNKTS lv

Mob. Tel. 25604223

www.visit.smiltene.lv

https://twitter.com/visitSmiltene

Otrdien, 2017. gada 31. janvārī, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto kārtību, kādā pašvaldībām tiks piešķirta valsts budžeta dotācija valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla izveidei un uzturēšanai valsts pakalpojumu sniegšanai 2017. gadā*. Šogad atvēlētais finansējums VPVKAC tīkla attīstībai un minēto pakalpojumu nodrošināšanai ir 940 394 EUR apmērā. 

Pamatojoties uz piešķirto valsts budžeta dotācijas apmēru, 2017. gadā tiks nodrošināta 13 novadu un 4 reģionālās nozīmes jaunu valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveide un uzturēšana, kā arī 2015. gadā izveidoto 59 vienoto klientu apkalpošanas centru uzturēšana.

Tādējādi 2017. gada valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centru sniegtie pakalpojumi  būs pieejami 76 pašvaldību iedzīvotājiem.

VPVKAC izveidošanas mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespējas klātienē pieteikt Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Lauksaimniecības datu centra pakalpojumus, un saņemt savas pašvaldības pakalpojumus. Kā arī papildus saņemt konsultācijas par 7 valsts iestāžu e-pakalpojumiem un praktisku palīdzību darbā ar datoru, internetu un eID kartes lasītāju.

Detalizēta informācija par  VPVKAC pieejam https://www.latvija.lv/pakalpojumucentri

* Ministru Kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā izmanto 2017.gadam paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei".

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Kļaveniece

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel.67026533

E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv

www.varam.gov.lv