Arhīva kalendārs

Dabas aizsardzības pārvalde piektdien, 2016. gada 17. jūnijā aicina uz izzinošu pārgājienu, lai iepazītu Tilderu un Randatu dabas takas Apes novadā.

Kopā ar ģeologu, Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu Daini Ozolu dodoties pastaigā par Tilderu taku, iepazīsim ģeoloģisko dabas pieminekli “Tilderu krauja” un senas dolomīta lauztuves. Taka sākas pie stāvlaukuma pirms tilta pār Gauju Virešos, un pa stāvu Gaujas krastu ved uz senām dolomīta lauztuvēm.

Savukārt Randatu klintis tiek uzskatītas par augstākajām dolomīta klintīm Latvijā. Randatu dolomīta atsegumus veido divas savdabīgas terases. Klintis to dienvidu daļā ievada izteiksmīgs ap 4 metrus augsts dolomīta klints izcilnis dažus metrus no Gaujas krasta. Šis izcilnis ir vienīgais Randatu klinšu atseguma posms, kas redzams no Gaujas.

Pārgājiena garums ~3km.

Interesenti aicināti pulcēties pl.14:00 autoceļa Rīga – Veclaicene stāvlaukumā pie tilta pār Gauju Apes novada Virešu pagasta Virešos.

Pasākuma dalībniekiem jāņem vērā, ka pārgājiena laikā pie labvēlīgiem laika apstākļiem tiks šķērsota Gaujas upe (maksimālais dziļums 40cm).

Latvijas IV olimpiādē, kas Valmierā norisināsies no 1. līdz 3. jūlijam, 94 pašvaldību komandās piedalīsies ap 4000 dalībnieku, no tiem 15 sporta veidos ir pieteikti 203 Valmieras sportisti.

Valmierieši sacentīsies 12 olimpiskajos sporta veidos: airēšanas slalomā, badmintonā, basketbolā, futbolā, golfā, peldēšanā, riteņbraukšanā, šaušanā, tenisā, triatlonā, vieglatlētikā, pludmales volejbolā; divos olimpiādē iekļautajos neolimpiskajos sporta veidos: orientēšanās sportā un florbolā; kā arī olimpiādē iekļautajā paraugdemonstrējumu sporta veidā – šahā. Turklāt Kristīne Strazdīte startēs airēšanas slalomā un vieglatlētikā, Elmārs Pitura – badmintonā un airēšanas slalomā, Madara Fūrmane – MTB riteņbraukšanā un šosejas riteņbraukšanā, Jānis Bērziņš – triatlonā un MTB riteņbraukšanā, bet Jānis Melbārdis – triatlonā un orientēšanās sportā.

Sacensībās varēs just līdzi arī pieciem mūsu olimpiešiem: BMX riteņbraucējiem Mārim Štrombergam, Edžum Treimanim, Rihardam Veidem un Sandrai Aleksējevai, kā arī peldētājam Uvim Kalniņam.

Māris Štrombergs ir šobrīd vienīgais divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā. Tāpat viņš vairākas reizes kāpis uz Pasaules un Eiropas čempionāta pjedestāliem. Edžus Treimanis BMX riteņbraukšanas individuālajās sacensībās XXX Vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā 2012.gadā ieguva 9.vietu, kā arī uzrādījis labus rezultātus Eiropas un Pasaules čempionātos. Tikpat perspektīvs ir Rihards Veide, kurš sekmīgi startēja 2012.gada Vasaras olimpiskajās spēlēs, kā arī vairākkārt ir sasniedzis augstus rezultātus Eiropas un Pasaules čempionātos. Savukārt Sandra Aleksējeva ir startējusi gan 2012.gada Vasaras olimpiskajās spēlēs, gan izcīnījusi teicamus rezultātus Eiropas kausā, Baltijas un Eiropas čempionātos, kā arī Pasaules čempionātā. Jāteic, ka Valmieras vārdu olimpiskajās spēlēs godam nesis arī peldētājs Uvis Kalniņš, kurš ir vairākkārtējs Latvijas un Baltijas valstu čempions, kā arī Eiropas Junioru čempionāta medaļnieks. Londonas olimpiskajās spēlēs 2012.gadā Uvis Kalniņš izcīnīja 30.vietu 100 metru brīvajā stilā, sasniedzot jaunu personisko rekordu.

Latvijas IV olimpiādes laikā varēsim sekot līdzi arī mūsu basketbolistu sniegumam. Olimpiādē piedalīsies vairāki “Valmiera/ORDO” spēlētāji, kuri šogad nodrošināja komandai Latvijas Basketbola līgas 25.sezonas čempionu titulu.

Tikpat liels līdzjutēju atbalsts, protams, būs nepieciešams arī pārējiem Valmieras sportistiem, kuri Latvijas IV olimpiādē cīnīsies par augstvērtīgiem rezultātiem. Aicinām just līdzi mūsējiem visas trīs sacensību dienas.

Valmieras Bērnu sporta skolas direktore un Valmieras komandas vadītāja Līga Dzene stāsta: “Sportisti ir nopietni gatavojušies. Daudz darba un sviedru ir liets, lai sagatavotos olimpiādes sacensībām. Valmieriešu komandas sastāvā ir pieredzes bagāti un gados jauni dalībnieki. Jaunajiem sportistiem, kuri vēl tikai ir ceļā uz savām visaugstākajām sporta virsotnēm, būs vienreizēja iespēja startēt kopā ar olimpiešiem un Latvijas labākajiem, izcilākajiem sportistiem. Novēlu ikvienam godam pārstāvēt Valmieras pilsētu Latvijas IV olimpiādē, izmantot doto iespēju startēt savās mājās, savos sporta laukumos un sporta zālēs, sajust atbalstu no saviem līdzjutējiem! Lai izdodas apliecināt savu sportisko meistarību visaugstākajā līmenī! Valmierieši, turam īkšķus par mūsējiem!”

Par Latvijas IV olimpiādi

Latvijas IV olimpiādes programmā ir iekļauti 26 olimpiskie sporta veidi, no tiem Valmierā notiks badmintons, basketbols, bokss, futbols, handbols, šosejas riteņbraukšana, svarcelšana, triatlons, vieglatlētika, volejbols, pludmales volejbols un airēšanas slaloms. Tāpat Valmierā notiks olimpiādē iekļautais neolimpiskais sporta veids – orientēšanās – un paraugdemonstrējumi šahā. Arī svinīgā olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremonija norisināsies Valmierā.

Atsevišķi sporta veidi tiks organizēti olimpiādes rīkotājpilsētas – Valmieras – sadarbības pašvaldībās. Cēsīs norisināsies cīņa, džudo, loka šaušana, paukošana, MTB riteņbraukšana, taekvondo, teniss, kā arī neolimpiskais sporta veids – florbols. Jūrmalā norisināsies airēšana, kas tiks organizēta Lielupē, bet Burtnieku novadā gaidāma burāšana, golfs, BMX riteņbraukšana un stenda šaušanas sacensības. Kocēnu novadā ikviens varēs vērot jātnieku sporta sacensības, bet Rūjienā – regbiju. Smaiļošana un kanoe notiks Limbažos, savukārt galda tenisa sacensības – Alojā. Rīgā Latvijas IV olimpiādes laikā norisināsies peldēšana un vingrošanas disciplīnas, bet sporta centrā “Kleisti” notiks sacensības jātnieku sportā. Valkā gaidāmas ložu šaušanas sacensības.

Latvijas IV olimpiādei ir izvēlēts sauklis “Iedvesmo Latviju! Piedalies, uzvari!”, kas radīts ar mērķi vienot sportistus kopējiem sporta svētkiem, veicināt patriotismu, pārsteigt ar sportisko sniegumu, iedvesmot un motivēt citam citu, kā arī mudināt Latviju, tās iedzīvotājus justies lepniem par saviem sportistiem un viņu sasniegumiem.

Jāpiebilst, ka vieglatlētiem Latvijas IV olimpiāde būs pēdējais atlases posms XXXI Vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, kas norisināsies no 5. līdz 21.augustam.

Latvijas IV olimpiādi organizē Latvijas Olimpiskā komiteja un Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju. Galvenais sadarbības partneris – Cēsu novada pašvaldība.

2016. gads Valmierā tiek aizvadīts īpašā sporta zīmē, jo notiek dažādi plaša mēroga sporta pasākumi. Sezona iesākta ar 107 km garo skrējiensoļojumu jeb “gladiatoru pastaigu” Rīga – Valmiera 2016, noticis SEB MTB kalnu divriteņu maratons Cēsis – Valmiera, tikko noslēgusies tradicionālā Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā. Pēc šī gada nozīmīgākā sporta notikuma valsts mērogā - Latvijas IV olimpiādes - notiks starptautisks florbola turnīrs “Latvian OPEN 2016”, tāpat vērienīgs sporta notikums Valmierā gaidāms 18. septembrī, kad notiks desmitais “Sportlat Valmieras maratons”, kas šogad sola pulcēt rekordlielu skrējēju skaitu.

Amatas novada pašvaldība šā gada jūnijā, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona administrētā „Latvijas valsts mežu Vidzemes kultūras programmas 2016” projekta finansējumam, uzsāk vērienīgu darbu pie arheologu Apalu unikālu ģimenes arhīvā pieejamu materiālu apstrādes un saglabāšanas nākamajām paaudzēm.

Vidzemes novads glabā ne vienu vien nacionālas nozīmes un arī starptautiskas nozīmes kultūras vēstures pērli, kam ir neatņemama vērtība Latvijas kultūrvides kontekstā. Viena no tām ir Āraišu ezerpils - viena no senākajām Latvijas vēstures liecībām, ja tiek runāts par latvietību un latvisko kultūrvidi. Āraišu vērtība ir gan vietā, gan cilvēkos, kas to veidojuši, gan 9. gadsimtā, gan 20. gadsimtā.

Lielu ietekmi Latvijas kultūras vēstures kartē ir atstājis arheologs Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jānis Apals un viņa dzīvesbiedre, arheoloģe Zigrīda Apala, desmit arheoloģisko sezonu laikā ezera dzīlēs atklājot Latvijas vēstures bagātības. Pateicoties viņu radošajam darbam, Āraišiem ir iespēja šodien uzrunāt kultūras tūristus visā pasaulē, pievilinot ar unikālu, eksperimentālās arheoloģijas rezultātā rekonstruētu senu ezera mītni.

Jānis Apals ir ne tikai veicis lielu arheoloģisku darbu, ieviesis jaunu terminu Latvijas arheoloģijā, bet arī bijis īstens sava darba patriots, Latvijas patriots, atstājot ļoti bagātīgu un unikālu materiālu apkopojumu, savu ieceru aprakstus, skices, zīmējumus, foto diapozitīvus, mērījums, izveidojot privātu ģimenes arhīvu. Ņemot vērā, ka tā laika informācijas saglabāšanas metodes, kad strādāja Jānis Apals, ir krietni citādākas, nekā tas iespējams šobrīd, kā arī, ņemot vērā, ka šādas informācijas dziestamība ir neizbēgama, ja tā netiks saglabāta atbilstoši mūsdienu iespējām un apstākļiem, projekta ietvaros vispirms tiks glābti no neatgriezeniskas izdzišanas Jāņa Apala arhīvā esošie krāsu diapozitīvi, kas iegūs papildus vērtību, tos aprakstot un datējot. Projektā ar savām zināšanām dalīsies arheoloģe Zigrīda Apala un viena no Āraišu arheoloģisko izrakumu dalībniecēm, vēsturniece, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne.

Šis projekts ir pirmais solis uz arheologa Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jāņa Apala privātā arhīva ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, sistematizēšanu un saglabāšanu.