Arhīva kalendārs

1. jūlijā, Smiltenē, Smiltenes domes ēkā svinīgi tika atklāts Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC), kurā turpmāk iedzīvotāji varēs saņemt Smiltenes novada pašvaldības un astoņu valsts iestāžu pakalpojumus.

Atklājot vienoto klientu centru, Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra padomnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis norādīja, ka šis ir ļoti veiksmīgs piemērs, kā, sadarbojoties dažādām iestādēm, tiek taupīts iedzīvotāju laiks un finanšu resursi, jo visi pakalpojumi pieejami vienuviet.

“Ar šī projekta īstenošanu esam gājuši divus soļus tuvāk mūsu novada iedzīvotājiem, nodrošinot pieejamus vairāku valsts iestāžu pakalpojumus Smiltenē, kā arī izveidojot iedzīvotājiem ērtu pašvaldības pakalpojumu centru. Esam nodrošinājuši iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus tuvāk viņu dzīvesvietai. Ceram uz veiksmīgu sadarbību ar visām iestādēm, paldies visiem par ieguldīto darbu vienotā klientu centra tapšanā!” sacīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Valsts iestāžu pārstāvji apstiprināja VPVKAC nepieciešamību, jo ļoti daudz klientu no Smiltenes novada ikdienā apmeklē Valmieras un Valkas filiāles, un labprāt pakalpojumus saņemtu Smiltenē.

Svinīgā atklāšana notika ar svinīgu lentas pārgriešanu. Turpinājumā Smiltenes novada dome pateicās iestādēm par veiksmīgo sadarbību VPVKAC izveidē. Tad G.Kukainis aicināja viesus doties uz Domes sēžu zāli, kur iepazīstināja klātesošos ar Smiltenes novada sasniegumiem dažādās nozarēs, kā arī pastāstīja par nākotnes iecerēm un plānotajiem darbiem.

Atklāšanā piedalījās pārstāvji no VARAM, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts zemes dienesta, Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Republikas Saeimas, Rīgas domes, Tukuma, Balvu un Beverīnas novada domēm, Latvijas Pašvaldību savienības, SIA “SANART”.

Smiltenes novada dome pateicas visām valsts iestādēm, kuras turpmāk pakalpojumus sniegs Smiltenes Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā un aicina iedzīvotājus un uzņēmējus aktīvi izmantot pieejamos e- pakalpojumus un konsultācijas klātienē.

Kā jau iepriekš ziņots, Smiltenes novada VPVKAC apmeklētajiem būs pieejami gan pašvaldības, gan astoņu valsts iestāžu pakalpojumi: Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta un Valsts darba inspekcijas. Iedzīvotājiem būs iespēja izmantot e-pakalpojumus un portāla www.latvija.lv piedāvātos pakalpojumus. Centra darbinieki palīdzēs orientēties un saprast, kā izmantojamas šīs iespējas – uzrakstīt iesniegumu pabalstam, deklarēt dzīvesvietu un vēl citus pieejamos e-pakalpojumus.

Informāciju sagatavoja:
Līga Hofmane,
Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel. 28334474
e-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv

1. jūlijā Valmieru darba vizītē apmeklēja Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis. Vizītes laikā Ministru prezidents viesojās vairākos Valmieras uzņēmumos, tikās ar reģionālo mediju pārstāvjiem, kā arī ar Valmieras uzņēmēju konsultatīvās padomes locekļiem un Valmieras uzņēmēju klubu pārstāvjiem. Vizītes noslēgumā Jāņa Daliņa stadionā M.Kučinskis piedalījās Latvijas IV olimpiādes atklāšanas ceremonijā.

“Ņemot vērā to, ka M.Kučinskis ir bijis Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs (1996-1997, 1998-2003), valmieriešiem Ministru prezidenta viesošanās pilsētā ir būtisks notikums. Tā ir iespēja parādīt, kā Valmiera šo gadu laikā ir attīstījusies – pilnveidota uzņēmējdarbības vide, uzlabota infrastruktūra, īstenoti vairāki nozīmīgi projekti, piemēram, tilta pār Gauju un Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu korpusa būvniecība, kā arī uzsākti nacionālas nozīmes projekti, piemēram, jaunā peldbaseina būvniecība pie Vidzemes Olimpiskā centra. Vizītes laikā pārrunājām ne tikai Valmieras attīstības perspektīvas, bet pievērsām uzmanību arī dažādām valsts mēroga aktualitātēm, piemēram, diskutējām par veselības nozares, tautsaimniecības, uzņēmējdarbības un valsts ekonomisko attīstību. Tā kā šodien Valmierā tiks atklāta Latvijas IV olimpiāde, svarīgs sarunu temats bija sporta infrastruktūras pilnveidošana. Ministru prezidents atzinīgi vērtēja Valmieras ieguldīto darbu, organizējot tik plaša mēroga sporta sacensības,” norāda Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis atzīst: “Valmiera ir pašvaldība ar stabilu attīstību, kas allaž tiek minēta kā paraugs pārējām Latvijas pilsētām gan saistībā ar ceļu sakārtošanu, gan uzņēmējdarbības vides attīstību, gan daudzām citām jomām.”

Vizītes laikā M.Kučinskis apmeklēja SIA “VALPRO”, SIA “Vidzemes slimnīca” un SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs”, tiekoties ar uzņēmumu vadību un pārrunājot to pārstāvēto nozaru aktualitātes.

Tāpat Ministru prezidents tikās ar Valmieras uzņēmēju konsultatīvo padomi – tās priekšsēdētāju Juri Sleņģi un padomes locekļiem, kā arī ar Valmieras uzņēmēju klubu pārstāvjiem, lai diskutētu par Valmieras uzņēmējdarbības vides attīstību un uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem. Sarunu gaitā tika aktualizēta nodokļu politika, iespējamās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, valsts budžeta sadale, valsts ekonomiskās izaugsmes iespējas un citi uzņēmējiem būtiski jautājumi.

Vizītes noslēgumā M.Kučinskis devās uz Jāņa Daliņa stadionu, lai piedalītos Latvijas IV olimpiādes atklāšanas ceremonijā.

Foto autors: Valmieras pilsētas pašvaldība

10. septembrī, kad Kocēnos otro reizi norisināsies Kokmuižas svētki, pasākuma ietvaros no plkst. 12.00 notiks arī muižas tirgus, kurā piedalīties aicināti amatnieki, mājražotāji un zemnieki.

Dalībai tirdziņā interesenti laipni aicināti pieteikties līdz 5. septembrim, zvanot pa tālruni 26328943 (Inese Bērziņa).

Tirdziņā atļauts tirgoties juridiskām un fiziskām personām, kuras realizē pašu godprātīgi audzētu un pārstrādātu lauksaimniecības produkciju, pašu gatavotus amatniecības izstrādājumus, kas cieši saistītas ar vietējo pārtiku vai vietējām tradīcijām, un/vai pārstrādātus zvejas produktus nelielos apjomos. Priekšroka tiek dota personām, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, kuru produkcija atbilst Slow Food prasībām – produkti ir dabiski, proti, iegūti, pielietojot tradicionālus ražošanas veidus, kas ciena vidi, kuru produkcija dažādo tirdziņa piedāvājumu un padara to daudzveidīgāku, interesantāku un ir atbilstoša svētku pasākuma būtībai.

Piedalīties aicināti arī amatu meistari – individuālie latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas dekoratīvo un ikdienā lietojamo priekšmetu izgatavotāji.

10. septembrī no plkst. 12.00 Kocēnos norisināsies iedvesmojošs pasākums – Kokmuižas svētki, kas turpinās iedzīvinās kultūrvēsturisko mantojumu un ikvienam svētku apmeklētājam visas dienas garumā piedāvās atpūtas iespējas ar plašu un daudzveidīgu programmu. Šī gada svētku tēma būs “Strēlnieki”. Svētku ietvaros notiks dažādi pasākumi ar skanīgiem, muzikāliem priekšnesumiem, koncertiem, rotaļīgām izpriecām, teātra un mākslas programmu, spartakiādi, radošām darbnīcām un meistarklasēm, aktivitātēm ģimenēm ar bērniem, muižas tirgu, ekskursijām Kokmuižā un tās apkārtnē, kā arī svētku balli.

Informāciju sagatavoja: 

Eva Eglīte 

Attīstības nodaļas vadītāja

Kocēnu novada dome

Tālr.: 26422411

E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus pašvaldībām sagatavot un iesniegt projektu iesniegumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu otrās un trešās kārtas atlases ietvaros, lai īstenotu pasākumus, kas nodrošinās videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.

Paredzēts, ka ERAF līdzfinansētās programmas ietvaros tiks izveidotas vairāk nekā 4300 jaunas darba vietas un atjaunoti vismaz 622 hektāri degradētu teritoriju, pielāgojot to komersantu, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecību vajadzībām. Pašvaldības veiks investīcijas rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, lai šīs teritorijas pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai, tādējādi sekmējot nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto.

Ar ERAF līdzfinansējumu projektu ietvaros varēs attīstīt ceļu satiksmes infrastruktūru - satiksmes pārvadus, ielas vai ceļus un ar tiem saistīto infrastruktūru , veikt ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību, pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju,  un labiekārtot degradētās teritorijas. Tāpat tiks līdzfinansētas ūdenssaimniecības, siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecības izmaksas, kā arī virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve.

Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 311 321 944 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 264 623 652 eiro un nacionālais finansējums - ne mazāks kā 46 698 292 eiro.

Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā CFLA ir uzaicinājusi sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldības. Šajā atlases kārtā ieplānotais finansējums ir ne mazāks kā 108 398 439 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 92 138 673 eiro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 16 259 766 eiro.

Trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 61 467 090 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 52 247 026 eiro un nacionālais finansējums ne mazāks kā 9 220 064 eiro, kas paredzēts projektu īstenošanai Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldībām.

Pirmās atlases kārtā par ERAF finansējuma daļu – 120 237 953 eiro – projektu atlasi veic Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pašvaldības.

Ierobežotās projektu iesniegumu atlases otrā un trešā kārta ilgs līdz 2017. gada 25.septembrim. Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

ERAF atbalsts paredzēts plānošanas dokumenta - darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ietvaros.

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Luste
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 26019685, ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lvieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv">
www.cfla.gov.lv

Turpinot iedibināto tradīciju, svētdien, 10. jūlijā, Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku – jau otro reizi notiks pasākums “Indriķa diena”.

Šajā dienā plkst. 11.00 Rubenes baznīcā notiks dievkalpojums ar senās mūzikas vokālās grupas “Ars Antiqua Riga” dalību, plkst. 13.00 Rubenes baznīcas dārzā visi tiek aicināti uz dziedātājas Martas Ritovas koncertu. Jāpiemin, ka Martas Ritovas muzicēšana šajos svētkos nav nejaušība, jo Martas dēla vārds ir Indriķis un viņš ir kristīts tieši Rubenes baznīcā. Plkst. 13.45 notiks instalācijas “Pa Hronikas pēdām” atklāšana Baltajā mājā, kur, lai gan pati ēka netiek apdzīvota, viena no telpām īpaši pielāgota mākslas radīšanai un rādīšanai. Instalācijas veidotājs – vēsturnieks un Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs.

Plkst. 14.15 Rubenes pamatskolā sāksies konference par Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu. Konferencē piedalīsies vairāki referenti – dr. hist., asoc. prof. Harijs Tumans, dr. hist. eccl. Andris Priede, dr. art., prof. Jānis Kalnačs. Konferenci atklās un vadīs Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Artis Eglītis.

Pasākuma noslēgumā plkst. 17.00 Rubenes baznīcas dārzā notiks pasākums gardēžiem “Mielasts pie Indriķa”, kad klātesošajiem būs iespēja mieloties ar īpašu zupu, kas tiks pagatavota pēc senas receptes no 1795. gadā Rubenē drukātās pirmās pavārmākslas grāmatas latviešu valodā. Vēsturiski fakti liecina, ka Kocēnu novada Rubenes draudzē 18. gs. beigās izdota Latvijā pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders 1795. gadā, tulkojot no vācu valodas, turpat mācītājmājā nodrukāja pavārmākslas grāmatu ar nosaukumu „Tā pirmā pavāru grāmata”. Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu. Īpašo zupu gatavos “Latvijas steiku kluba” dibinātājs, Kocēnu pagasta z/s “Mazdzērvītes” saimnieks Jānis Ločmelis.

Ieeja uz visiem Indriķa dienas pasākumiem – bez maksas.

Reģistrēšanās dalībai konferencē un papildu informācija - tel. nr.: 29128655, e-pasts: helena.andersone PIE lelb PUNKTS lv (Lutera Akadēmijas valdes priekšsēdētāja Helēna Andersone) vai tel. nr.: 26525305, e-pasts: v_vira PIE inbox PUNKTS lv (Vaira Vīra).

13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm - Rubenē - tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. gada līdz 1227. gadam.

Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas - Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba grāmatas un Jāņa evaņģēlija.

Pasākumu “Indriķa diena” organizē Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Lutera akadēmija.

Informāciju sagatavoja: 

Eva Eglīte

Attīstības nodaļas vadītāja

Kocēnu novada dome

Tālr.: 26422411

E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv

3. jūlijā noslēdzās Latvijas IV olimpiāde, kurā piedalījās 3729 sportisti, pārstāvot 93 pašvaldības. Kopvērtējumā visvairāk medaļu - 175 (67 zelta, 48 sudraba un 60 bronzas) - ieguva Rīgas pilsētas sportisti, Valmieras sportistiem 21 medaļa (9 zelta, 5 sudraba un 7 bronzas), kas, vērtējot pēc iegūtā zelta medaļu skaita, ierindo Valmieru augstajā sestajā vietā.

Latvijas IV olimpiāde norisinājās trīs dienas, no 1. līdz 3. jūlijam, valsts labākajiem sportistiem kopā izcīnot 235 medaļu komplektus 26 olimpiskajos sporta veidos – airēšana, badmintons, basketbols, bokss, burāšana, cīņa, džudo, futbols, galda teniss, golfs, handbols, jātnieku sports, loka šaušana, paukošana, peldēšana, regbijs, BMX riteņbraukšana, šosejas riteņbraukšana, MTB riteņbraukšana, smaiļošana un kanoe airēšana, svarcelšana, šaušana, taekvondo, teniss, triatlons, vieglatlētika, vingrošana, volejbols, divos olimpiādē iekļautajos neolimpiskajos sporta veidos – florbols, orientēšanās, kā arī olimpiādē iekļautajā paraugdemonstrējumu sporta veidā – šahā.

Medaļu kopvērtējumā līdera pozīcijā ir Rīga, otrajā vietā ierindojās Ventspils komanda ar 70 medaļām (35 zelta, 17 sudraba un 18 bronzas medaļas), bet trešo vietu ar 60 medaļām ieņēma Jūrmalas sportisti (18 zelta, 19 sudraba un 23 bronzas medaļas). Ceturtā vieta kopvērtējumā ar 43 izcīnītām medaļām ir Daugavpilij (13 zelta, 11 sudraba un 19 bronzas medaļas). Jāpiebilst, ka medaļu kopvērtējumā nav iekļauts vērtējums cīņas sporta veidā. Ar visiem rezultātiem, tostarp arī cīņas sporta veidā, var iepazīties mājaslapā http://valmiera2016.olimpiade.lv/lv/rezultati

Mājinieki – Valmieras sportistu komanda - izcīnīja 21 medaļu: peldētājam Uvim Kalniņam - četras zelta medaļas, peldētājai Sindijai Siliņai - divas zelta un divas sudraba medaļas, zeltu izcīnīja arī BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, vieglatlēte Linda Ozola un airēšanas slalomists Toms Karlivāns. Sudraba medaļas ieguva BMX riteņbraucēja Sandra Aleksejeva, vieglatlēte Jolanta Kaupe, kā arī airēšanas slalomiste Kristīne Strazdīte. Savukārt bronzu ieguva vieglatlēts Sandis Sabājevs, vieglatlēts Arnis Žviriņs, airēšanas slalomiste Antra Limbēna Strazdīte, šaušanas sportā - Evika Apine, MTB riteņbraukšanā - Madara Fūrmane, badmintonā - Anita Švalbe un Sanda Viskanta, bronzu izcīnīja arī Valmieras futbola komanda. Sveicam mūsu sportistus un lepojamies ar viņiem!

Par Latvijas IV olimpiādi

No 1. līdz 3.jūlijam Valmiera bija Latvijas IV olimpiādes mājvieta.

Valmierā olimpiādes ietvaros norisinājās sacensības badmintonā, basketbolā, boksā, futbolā, handbolā, šosejas riteņbraukšanā, svarcelšanā, triatlonā, vieglatlētikā, volejbolā, pludmales volejbolā, airēšanas slalomā, orientēšanās sportā, kā arī bija skatāmi paraugdemonstrējumi šahā. Arī svinīgā olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremonija norisinājās Valmierā.

Atsevišķi sporta veidi tika organizēti olimpiādes rīkotājpilsētas sadarbības pašvaldībās. Cēsīs norisinājās cīņa, džudo, loka šaušana, paukošana, MTB riteņbraukšana, taekvondo, teniss, kā arī florbols. Jūrmalā norisinājās airēšana, bet Burtnieku novadā - burāšana, golfs, BMX riteņbraukšana un stenda šaušanas sacensības. Kocēnu novadā ikviens varēja vērot jātnieku sporta sacensības, bet Rūjienā – regbiju. Smaiļošana un kanoe notika Limbažos, savukārt galda tenisa sacensības – Alojā. Rīgā Latvijas IV olimpiādes laikā norisinājās peldēšana un vingrošanas disciplīnas, bet sporta centrā “Kleisti” notika sacensības jātnieku sportā. Valkā - ložu šaušanas sacensības.

Latvijas IV olimpiādi organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja un Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju. Galvenais sadarbības partneris – Cēsu novada pašvaldība.

Cēsu Mākslas festivāls, kas šogad atzīmē savu desmito jubileju, Latvijas Nacionālā muzeja Kupola zālē uz jubilejas ieskaņas pasākumu šodien bija pulcējis mediju pārstāvjus un partnerus. Uz festivāla aizvadīto periodu atskatījās, un ar jubilejas gada īpašo programmu klātesošos iepazīstināja festivāla organizatori – direktors Juris Žagars, vizuālās mākslas programmas kuratore Daiga Rudzāte un mūzikas programmas vadītāja Indra Lūkina, kultūras ministre Dace Melbārde un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kā arī festivāla ilggadējie atbalstītāji – SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere un LMT viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule.

Eksperiments un izcilība – ar šādu moto Cēsu Mākslas festivāls sāka savu darbību pirms desmit gadiem un nu jau ir iekarojis stabilu un unikālu vietu vasaras kultūras pasākumu blīvajā piedāvājumā kā lielākais multidisciplinārais profesionālās mākslas festivāls ārpus Rīgas. Festivālam raksturīgi, ka tas savas programmas notikumos koncentrējas uz jauno, pārsteidzošo, neordināro un aktuālo mākslā kombinācijā ar klasiskām vērtībām. 

„Desmit gadi – tā ir atbildība, kas pieprasa no festivāla organizatoriem pastāvīgas zināšanas par laikmetīgās mākslas aktualitātēm un tendencēm, lielu organizatorisko kultūras vadības meistarību un radošo drosmi. Šīs prasmes un īpašības veido māksliniecisko izcilību un skaidri lauž stereotipu par to, ka profesionālā māksla iederas tikai galvaspilsētā. Cēsu Mākslas festivāls un Cēsu pilsēta ir pierādījuši, ka kultūras un sabiedriskie pasākumi pilsētai piesaista talantus no visas Latvijas, uztur radošo garu un būtiski veicina reģiona izaugsmi,” preses konferencē savu redzējumu pauda kultūras ministre Dace Melbārde.

Cēsu Mākslas festivāls šovasar noritēs no 15. jūlija līdz 14. augustam un par tā vienojošo vadmotīvu izvēlēta tēma “Ainava”. Desmit gadu laikā ainava, kurā dzīvojam un radām, ir ļoti mainījusies un tās daudzveidību tad arī iecerēts atklāt jubilejas gadā.

Festivāla atklāšana, kā ierasts gaidāma ar laikmetīgās mākslas izstādi Alus brūzī. Ekspozīcija “Laikmetīgā ainava” balstīta vēlmē aktualizēt ainavas žanru, kas šodienas kontekstā bieži vien tiek uztverts kā nepopulāra un sevi izsmēlusi parādība. Tā tiecas apliecināt faktu, ka ainava spēj būt viena no mūsdienu mākslas spilgtākajām, emocionāli un daudznozīmīgi ietilpīgākajām parādībām. Izstādē ar jaunradītiem darbiem piedalīsies Latvijas mākslinieki Kristiāna Dimitere, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Romans Korovins, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Inga Meldere, tekstu grupa “Orbīta”, Krišs Salmanis un Anna Salmane, Paula Zariņa un Sergejs Davidovs. Būs skatāms arī ekspozīcijas iedvesmas avots - vācu izcelsmes ASV mākslinieka Džeimsa Benninga videodarbs jeb mākoņa instalācija Farocki.

Otra mākslas izstāde būs apskatāma Cēsu Izstāžu namā, un to sarūpējis festivāla patrons - SEB banka, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Tajā būs izstādīti talantīgo un aizrautīgo jauno mākslinieku – Neonilla Medvedeva, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Laimdotas Steķes, Klāva Lorisa, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles – projektā “SEB stipendija glezniecībā” ietvaros tapušie darbi.

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere: “Mūs iedvesmo Cēsu Mākslas festivāla organizatoru entuziasms un neizsīkstošā enerģija, ar kādu viņi veido šo izcilo kultūras notikumu. Tieši tāpēc šo desmit gadu laikā sadarbība ar festivālu mums ir sniegusi milzīgu gandarījumu un tas mums ir ļoti tuvs. Atzīmējot desmito gadadienu, esam nolēmuši arī paši dot pienesumu festivāla vizuālās mākslas programmai un piedāvājam apskatīt mūsu stipendiātu - jauno latviešu mākslinieku darbu izstādi.”

Desmitā Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmā pārsteigs koncerti ar jaunā talanta Georgija Osokina, spilgtāko Latvijas koru, Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea, slovēņu pianistes Kajas Draksleres un ģitārista Matīsa Čudara piedalīšanos. Arī šogad koncertu norises vietas apzināti izvēlētas dažādas un atšķirīgas – mūzika piepildīs gan Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, gan Cēsu Puķu tirgu, gan koncertzālē “Cēsis”.

Grandiozākais festivāla notikums, kā ierasts, gaidāms Cēsu pils parka estrādē – īpaši jubilejas reizei tiek gatavots slavenās Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums, kas tiks izrādīts tikai vienu reizi. Tā muzikālais vadītājs būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, bet par skatuvisko un vizuālo pusi rūpēsies režisors Viesturs Kairišs. Saskaņā ar Džordža Gēršvina ieceri četras galvenās lomas operā jādzied melnādainiem solistiem, un, to respektējot, Cēsīs klausītājiem dziedās “Porgija un Besas” iestudējumos pasaulē atzinību guvuši solisti. Pārējās lomās redzēsim un dzirdēsim Latvijas dziedātājus.

Kā allaž festivālā būs ko redzēt arī kino un teātra mīļiem. Ainava ir neatņemama kino sastāvdaļa, un kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa izveidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam. Savukārt šī gada teātra programma GRAND PRIX piedāvās četras Latvijas profesionālo teātru un vienu nevalstiskā teātra izrādi: Liepājas teātra “Portreti. Vilki un avis”, Nacionālā teātra “Asins kāzas”, “Zēns” un “Ak, tētīt...”, Dailes teātra “Iespējamā tikšanās” un Ģertrūdes ielas teātra “Melnā sperma”. Izrādes atlasījusi pieredzējusī teātra kritiķe un šī gada “Spēlmaņu nakts” balvas žūrijas komisijas locekle Silvija Radzobe un tās pieder sezonas interesantākajiem skatuves darbiem – gan režijas novatorisma, gan spilgtu aktierdarbu ziņā. 

Jau otro gadu ar SEB bankas atbalstu pirms Cēsu mākslas festivāla GRAND PRIX skates izrādēm teātra mīļiem būs iespēja apmeklēt Silvijas Radzobes lekcijas, kurās dalība būs bez maksas. Koncertzālē “Cēsis” notiks trīs lekcijas: 30. jūlijā par tēmu “2015./2016.gada Latvijas teātru sezona: procesi, personības, pārsteigumi”, 4. augustā “Rīgas neatkarīgie teātri un to avangardiskie meklējumi: Dirty Deal teatro un Ģertrūdes ielas teātris” un 14. augustā “Teātra kritiķis un tā kontraversionālās lomas: skatītājs, recenzents, "Spēlmaņu nakts" žūrijas loceklis”. Savukārt viena lekcija gaidāma Rīgā, 12. augustā, Latvijas Nacionālajā teātrī pirms izrādes “Asins kāzas” par tēmu “Federiko Garsijas Lorkas dzīve un daiļrade homoseksuālās kultūras kontekstā”.

“Tik spilgtiem kultūras notikumiem, kāds ir Cēsu Mākslas festivāls, ir tikai viens mīnuss – neviena zāle nav pietiekami liela, lai uzņemtu pilnīgi visus mākslas, teātra vai mūzikas mīļotājus. Tāpēc esam gandarīti paziņot, ka LMT mobilajā televīzijā Straume nodrošinās tiešraides divām izcilām Latvijas Nacionālā teātra izrādēm – Huana Majorga izrādei “Zēns” 12. augustā un Floriana Zellera “Ak, tētīt...” 14. augustā. Tas ļaus festivāla atmosfēru notvert ne vairs simtiem, bet gan tūkstošiem skatītāju. Ņemot vērā apmeklētāju lielo interesi par teātra kritiķes Silvijas Radzobes lekcijām pagājušajā vasarā, šogad esam nolēmuši dot iespēju tās noklausīties plašākam cilvēku lokam un piedāvāt to tiešraides LMT Straumē,” par šī gada festivāla digitālajiem jaunumiem dalījās LMT viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule.

Desmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas –, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA “Alfor”, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības un Cēsu novada domes atbalstu.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, internetā www.bilesuparadize.lv un pasākumu norises vietās.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com

Valmiermuižas Vasarnīcā pie Vaidavas ezera, kas atrodas Kocēnu novada Vaidavā, arī šogad līdztekus atspirdzinājumiem un našķiem ikvienam interesentam būs iespēja izmantot ezera brīnišķīgo klātbūtni, lai uzlādētos gan emocionāli, gan fiziski.

Sākot no 13. jūlija līdz 17. augustam, katru otro trešdienu plkst. 19.00 pie Valmiermuižas Vasarnīcas norisināsies Praktiski prātīgās trešdienas, kuru ietvaros būs iespēja tikties ar kādu meistaru, lai izzinātu, kā praktiski sakārtot sevi un savu iekšējo pasauli. Pirmā nodarbība notiks 13. jūlijā plkst. 19.00, kurā kopā ar meistari Zani Skreiju būs iespēja praktiski iepazīt Mandalu konstruēšanu, savukārt 27. jūlijā plkst. 19.00 Valmiermuižas Vasarnīcā viesosies pāru spēles "Ceļojums mīlestībā" autores Ineta Lazdāne un Iveta Kreišmane, lai lai pastāstītu par veiksmīgu partnerattiecību pamatnosacījumiem.

No 24. jūlija notiks sportiskie svētdienu rīti, kad treneres Ilvas Janītes vadībā tiks izmantots viss, kas ir Vaidavas ezera apkārtnē, lai sportotu brīvā dabā. Pirmā nodarbība būs spēka pilates, lai iesildītos, katra nākamā svētdiena līdz pat augusta beigām nāks ar jauniem spēka pārsteigumiem. Treniņu datumi: 24. jūlijs, 31. jūlijs, 7. augusts, 14. augusts, 21. augusts un 28. augusts. Treniņu sākums plkst. 10.00. Pēc treniņa visus dalībniekus sagaidīs spēcinošs dzēriens.

Turpināsies Valmiermuižas Vasarnīcas pirmajā vasarā iesāktās tradīcijas – 30. jūlijā un 27. augustā aicinās uz “Dāmu štātēm” ezera krastā, kur dāmas varēs izandelēt savu skapja saturu saturīgā veidā.

Neiztrūkstoši Valmiermuižas Vasarnīca turpinās aicināt ikvienu baudīt Vaidavas ezera un mūzikas mijiedarbību ar sirdij un kājām tīkamu mūziķu uzstāšanos. Pirmais brīvdabas koncerts plānots kā muzikāls sveiciens 35. skrējiena “Apkārt Vaidavas ezeram” dalībniekiem un tas norisināsies svētdien, 10. jūlijā, plkst. 13.30. Lustīgas dažādu mūzikas grupu koverversijas izpildīs meitenes no grupas “The Brangules”.

Plašāka informācija par brīvdabas koncertu norisi tiks publicēta Valmiermuižas Vasarnīcas lapā sociālajā tīklā Facebook, kā arī Kocēnu novada domes interneta mājas lapāwww.kocenunovads.lv, informatīvajā izdevumā “Kocēnu novada vēstis” un pašvaldības profilos sociālajos tīklos Draugiem.lv, Twitter un Facebook.

Informāciju sagatavoja: 

Elīna Upīte

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

Tālr.: 26115449

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

17. jūlijā aicinām visus uz mazpilsētu Api, lai straujās, avotainās, daudzveidīgās Vaidavas upes krastos tiktos vēl nebijušā aktīvās atpūtas pasākumā “Vaidavings 2016”, kurā varēs staigāt, brist, rāpot, peldēt, baudīt, priecāties - uz upes, pie upes, gar upi!

Latvijā ir daudz vietas, ar kurām mēs varam lepoties, izrādīt citiem, izzināt tās un apskatīt. Apē tā noteikti ir Vaidavas upe ar smilšakmens atsegumiem, avotiem, daudzveidīgo faunu un floru. 2014.gadā gar Vaidavas upi tika izveidota Vaidavas dabas taka un lai to pilnveidotu Apes Jauniešu klubs “Sliedes” sadarbībā ar Apes novada domi iesaistījās un guva atbalstu Latvijas vides aizsardzības fonda projektu konkursa aktivitātē „Videi draudzīga dzīvesveida popularizēšana”. Ar šī projekta palīdzību un dotajām iespējām vēlamies iepazīstināt ar šo dabas taku, kurā var izzināt tepat esošus kokus, interesantus augus, upju krastos mītošos kukaiņus, dzīvniekus, sajust dabas skaistumu upes krastā, iebrist upē un apskatīt to no citas, nekad neredzētas puses, kā arī kādā brīvā mirklī, pastaigāties, atpūsties un relaksēties. 

“Vaidavings 2016” dienas programma (norises vieta - pie Raganu klintīm):

No 12.30 – 13.00 Reģistrēšanās pasākumam

13.00 – 14.00 Radām paši savai dabas takai – radošās darbnīcas kopā ar meža apmācību centru “Pakalnieši”, Apes floristēm un kokamata meistariem;

14.00 – 15.30 Tikšanās ar Līgatnes dabas takas “lāču mammu”, zvērkopi Velgu Vītolu;

15.30 – 17.30 Pārgājiens ar pārsteigumiem pa Vaidavas dabas taku kopā ar vides gidi Astru Bindi un meža apmācību centru “Pakalnieši”;

17.30 – 19.30 Piedzīvojumu meklēšana krāsainajā, noslēpumainajā Vaidavas upē kopā ar ūdeņu pētniekiem Andri un Loretu Urtāniem; 

19.30 – 20.30 Alūksnes un Apes novada fonda III Labdarības bumbu dzīšanas sacensības;

19.30 – 20.30 Foreļu zupas, vecmāmiņu pankūku, zāļu tējas baudīšana;

20.30 – 21.30 Alūksnes un Apes novada fonda III Labdarības bumbu dzīšanas sacensību uzvarētāju apbalvošana;

21.30 – 23.00 Vakara mīlestības koncerts kopā ar mūziķi Kārli Kazāku.

Pasākumā aicināsim ziedot un saziedotie līdzekļi tiks izlietoti konkrētam mērķim. Uz Latvijas 100gadi, 2018. gadā vēlamies, lai Apes pilsētas centrā atkal atgriežas izgaismots vietrādis, kurš rāda attālumus līdz Rīgai, Tartu un Pleskavai.

Šo pasākumu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds un Alūksnes un Apes novada fonds.

Nāc ieelpo svaigu gaisu, sajūti Vaidavas upes veldzējošo spēku, izbaudi skaistu dienu, aizraujošu pasākumu brīnišķīgā Latvijas vietā - Apē!

Informāciju sagatavoja:

Ilze Ērmane
Apes novada domes
personāla speciāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste
64307215
ilze.ermane PIE ape PUNKTS lv
www.apesnovads.lv

2016. gada 22. un 23. jūlijā Gaujienu pieskandinās Jāzepa Vītola Mūzikas dienu koncerti – jauno mūziķu radošās nometnes „Vītolēni” dalībnieki kopā ar 40 koriem no visiem Latvijas novadiem.

Svētku programmā jau tradicionālie koncerti, kas katru gadu pārsteidz ar jauniem skaņdarbiem, saviļņo klausītāju sirdis un katrreiz no jauna ļauj izjust Gaujienas īpašo dvēseliskumu, kas iedvesmoja arī Jāzepu Vītolu.

Piektdienas vakarā plkst.19.00 uz skaistu koncertu Anniņu terasēs aicina Vītolēnu koris un simfoniskais orķestris mākslinieciskā vadītāja Andra Riekstiņa vadībā.Šogad repertuāra jaunums būs Arvīda Žilinska dziesmu spēle „Pauks un Šmauks” Andra Riekstiņa aranžējumā.

Plkst. 22.00 – Nakts koncerts klusā un sirsnīgā noskaņā pie Jāzepa Vītola „Anniņām” aicina ieklausīties Vītolēnu nometnes pedagogu un dalībnieku solo un dažādu ansambļu priekšnesumos.

Sestdien, 23.jūlijā plkst.11.00 visi laipni aicināti tikties ar pašu Jāzepu Vītolu interesantā un muzikāli teatrālā prezentācijā „Gaujiena – mana paradīze”, kas notiks Gaujienas internātpamatskolas zālē.

Gaujienas muižas ansamblī rosīsies amatnieku tirdziņš un no 14.00 būs iespēja radoši darboties kopā ar keramiķi Uģi Puzuli.

Šogad aprit 10 gadi, kopš organizējam vizuālās mākslas konkursu bērniem un jauniešiem „Jāzepa Vītola mūzika”. Jubilejas izstādi aicinām apskatīt Jāzepa Vītola memoriālajā muzejā „Anniņas”.

15.00 Gaujienas Tautas namā notiks šī gada konkursa „GAISMAS PILS” labāko darbu izstādes atklāšana, laureātu apbalvošana un Vītolēnu ansambļu un solistu koncerts.

19.00 Anniņu terasēs notiks svētku noslēguma LIELKONCERTS ar vairāk kā 1000 dziedātājiem un mūzikas nometnes Vītolēni kori un simfonisko orķestri. Mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns. Svētkus ar savu klātbūtni pagodinās Goda virsdiriģents Edgars Račevskis. Koncerta programmā nozīmīga vieta ierādīta arī Edgara Račevska kompozīcijām, jo 11.jūlijā ilggadīgajam Jāzepa Vītola Mūzikas dienu mākslinieciskajam vadītājam aprit 80 gadi.

Režisore – Zinaida Bērza, Vītolēnu nometnes vadītāja – Ilze Dāve, koncertmeistare Liena Eglīte. Koncerta vadītāji – Liena Eglīte un Jānis Krišjānis.

Vizuālās mākslas konkursa koordinatore – Dace Lazdiņa.

Svētku noslēgumā plkst.22.00 – lustīga zaļumballe Gaujienas Egļukalna estrādē.

Svētkus organizē Gaujienas Jāzepa Vītola fonds un Gaujienas pagasta kultūras iestādes sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, līdzfinansē Apes novada dome. Nometni atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, SIA Very berry, SIA Intrad, Vidzemes papīrs un Latvijas Galda hokeja federācija.

Lai dziesmu gars ielīksmo katru, kas būs kopā ar mums Jāzepa Vītola mūzikas dienās Gaujienā!

Informāciju sagatavoja:

Ineta Riepniece
svētku koordinatore
Apes novada kultūrvēsturiskā mantojuma apvienības un Jāzepa Vītola memoriālā muzeja „Anniņas” vadītāja
Tālr. 29247772
ineta.riepniece PIE ape PUNKTS lv

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālajam atbalstam, Jaunpiebalgā tiks īstenots projekts “Mūzikas koks – dīdžeju zars”!
Tā ir iespēja Tev, jaunieti, gūt ieskatu DJ un VJ mākslas pamatos

, jo kursos kopā DJ SairaM un dažādiem vieslektoriem (DJ Al-Viss no apvienības Funky Breakout, Lady Krii no apvienības Crystral Sound System un citiem ballīšu meistariem) apskatīsim šādas tēmas:

Seta sagatavošana,
Skaņdarbu miksēšana ritmā,
Darbs ar mikseri, midi kontrolieriem un datoru, time-code vinilu, kontroldiskiem, “fiziskajiem” kontrolieriem, platēm u.c.
Semplēšana, saspēle ar dzīvajiem instrumentiem un videoprojekciju veidošana.
Piesakies –DJ Sairam (26771796) un Agnese Zēbolde (26412962)!

Informāciju sagatavoja:

Agnese Zēbolde

Jaunpiebalgas novada tūrisma organizatore 

Viduslaiku deju apmācības projekta "Viduslaiku dzīres Jaunpiebalgā" ietvaros pasniedzējas Gunas Ezermales vadībā. Pirmā nodarbība 09.07. plkst. 11:00 Jaunpiebalgas kultūras namā.

Apmācības ir bezmaksas un notiks 2 reizes mēnesī līdz oktobrim, sagatavojoties deju uzvedumam "Viduslaiku dzīres Jaunpiebalgā". Projekts tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Sazinies m.t. 26178257, 29438137!

Informāciju sagatavoja:

Agnese Zēbolde

Jaunpiebalgas novada tūrisma organizatore 

16. un 17. jūlijā Alūksnes ezerā notiks sacensības ātrumlaivām - Eiropas un Latvijas atklātais čempionāts. Plānots, ka sacensībās piedalīsies ar 70 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Polijas. Eiropas čempionātā sportisti sacentīsies divās klasēs - JT250 jauniešiem un S550, bet Latvijas čempionātā cīņa notiks deviņās klasēs un arī komandu vērtējumā.

Sestdien, 16. jūlijā treniņbraucieni sāksies no pulksten 10.00, bet sacensību starts būs pulksten 13.00. Savukārt svētdien, 17. jūlijā treniņbraucieni notiks jau no pulksten 9.00 un sacensību starts būs pulksten 10.00.

Skatītājiem sacensību vērošana būs bez maksas. Ņemot vērā Pilssalā notiekošos pludmales labiekārtošanas darbus, pieeja ezera krastam salā ir ierobežota, tādēļ sacensību vērošanai iesakām izvēlēties krastmalu Alūksnes muižas parkā, Tempļa kalnā un Pilssalas tiltu.

Sauszemes un ūdens transportlīdzekļu vadītājus aicinām ņemt vērā, ka čempionāta laikā 16. un 17. jūlijā būs satiksmes ierobežojumi. Ūdens transportlīdzekļu satiksmei būs slēgts Alūksnes ezera iekšezers 16. jūlijā no pulksten 8.00 līdz 21.00 un 17. jūlijā no pulksten 8.00 līdz 20.00. Savukārt autotransportam būs slēgta satiksme Pilssalas ielā posmā no tilta līdz Pilssalas ielai 10 laikā no 15. jūlija pulksten 12.00 līdz 17. jūlija pulksten 19.00.

Sacensības organizē Alūksnes novada pašvaldība, Latvijas Ūdens motosporta federācija un Alūksnes ūdens motosporta klubs “Nord Ost”.

Informāciju sagatavoja: 

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

Plānots, ka no 2017.gada 3.ceturkšņa, pašvaldības vai to izveidotās iestādes, kas pilda pašvaldības deleģētos uzdevumus, varēs iesniegt projektus, lai savās teritorijās attīstītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Projektu īstenošana līdz 2022.gada decembrim notiks ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu atbalstu, informē Labklājības ministrijā (LM).

Izveidojot pašvaldībās atbilstošas vietas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem - saņemt aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībā.

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" Eiropas Reģionālās attīstības fonda 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi". Projekts ceturtdien, 7.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Lai īstenotu minēto, paredzētas divas projektu iesniegumu atlases kārtas. Plānots, ka pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektus varēs izstrādāt un iesniegt tikai pilsētas, kas noteiktas kā nacionālās nozīmes attīstības centri. Tās ir deviņas republikas lielās pilsētas - Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils. Savukārt otrās projektu iesniegumu atlases projektus varēs iesniegt 21 pašvaldība, kas noteikta kā reģionālās nozīmes attīstības centrs, kā arī pārējās pašvaldības, kas nav ne nacionālās nozīmes attīstības centri, ne reģionālās nozīmes attīstības centri.

Pašvaldībām, kas iesniegs projektu iesniegumus infrastruktūras attīstībai, ir jābūt sadarbības partneriem pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros un to administratīvajā teritorijā dzīvojošiem cilvēkiem nepieciešamie sociālie pakalpojumi ir jāiekļauj plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.

Pašvaldības varēs iesniegt projektus infrastruktūras attīstībai - jaunu ēku būvniecībai, esošo ēku pārbūvei vai atjaunošanai, ēku aprīkošanai un pielāgošanai - tikai pēc tam, kad plānošanas reģioni būs izstrādājuši deinstitucionalizācijas plānus. Projektu ietvaros paredzēts nodrošināt vides pieejamības ekspertu konsultācijas un specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem papildu būvnormatīvos noteiktajam. Piemēram, reljefa virsma un vadlīnijas būvēs, kontrastējošs krāsojums pie līmeņu un virsmu maiņas, marķējumi un piktogrammas, aizsargmargas, automātiski veramas durvis u.c. darbības.

Kopumā laikā līdz 2022.gada decembrim plānots izveidot un/vai labiekārtot 654 bērnu aprūpei ģimeniskā vidē paredzētās vietas un 2100 vietas sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Ar noteikumu projektu var iepazīties LM tīmekļvietnē http://www.lm.gov.lv/text/1789

Aktivitāšu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 44,4 milj. eiro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 37,7 milj. eiro un nacionālais publiskais finansējums 6,6 milj. eiro.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce PIE lm.gov PUNKTS lv

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Latvijas Investīciju un attīstītības aģentūrai (LIAA) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu programmā, kas paredzēta reģionālo biznesa inkubatoru un radošo industriju inkubatora attīstīšanai. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) šī mērķa īstenošanai pieejami 26,2 miljoni eiro.

Inkubatoru programmas mērķis ir atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot gala labuma guvējiem uzņēmējdarbībai nepieciešamās konsultācijas, apmācības un pasākumus par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu, vidi (telpas) un grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

Paredzēts, ka tiks izveidotas inkubācijas atbalsta sniegšanas vienības katrā nacionālas nozīmes attīstības centra pašvaldībā, un papildus šādas vienības var veidot arī reģionālas nozīmes attīstības centros un citās pašvaldībās. LIAA būs  jānodrošina inkubācijas atbalsta pieejamība visā Latvijā neatkarīgi no tā, vai pašvaldībā ir izveidota inkubācijas atbalsta sniegšanas vienība.

Pasākuma mērķa grupa ir fiziskas personas (biznesa ideju autori), kuri veic vai gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, un sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kuri varēs saņemt atbalstu pirmsinkubācijas un inkubācijas atbalsta veidā.

Kopējais šajā programmā pieejamais finansējums ir 30 821 450,00 euro, tai skaitā ERAF finansējums - 26 198 233,00 eiro, bet valsts budžeta finansējums – 4 623 217,00 eiro. Reģionālajiem biznesa inkubatoriem paredzētais finansējums ir līdz  24 193 181 eiro apmērā (ERAF līdzekļi - līdz 20 564 204,00 eiro un valsts budžeta līdzekļi – 3 628 977,00 eiro). Savukārt radošo industriju inkubatora attīstībā paredzēts ieguldīt līdz 6 628 269 eiro apmērā (ERAF finansējums - līdz 5 634 029 eiro, valsts budžeta finansējums – 994 240,00 eiro).

Ierobežotā projektu iesniegumu atlase, kurā iesniegt projektu uzaicināta LIAA, ilgst no š.g. 7. jūlija līdz 1. augustam. Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju (radošo industriju inkubatora veidošanā).

ERAF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta – Darbības programmas 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.6. pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" ietvaros.

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā, sadaļā Izsludinātās atlases.

Informācijas avots: www.cfla.gov.lv

Ceturtdien, 2016. gada 7. jūlijā, Kocēnu novada Sietiņiezī tika atklāta Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta un SIA “ZAAO” informatīvā kampaņa “Lasi skaļi, dzīvo zaļi!”  Tā tapusi vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai’ ietvaros, lai izglītotu dabas teritoriju apmeklētājus par to, kā atpūsties draudzīgāk un atbildīgāk pret dabas vērtībām un vidi kopumā.

Informācijas avots: www.daba.gov.lv

Ar košu un sirsnīgu koncertu Burtnieku pagasta estrādē sestdien, 9.jūlijā, noslēdzās Ēveles pagasta biedrības “Pāvulēni”  īstenotais projekts “Mēs dejojam vasaru Burtniekos”. Šī projekta ietvaros, koncertā vairāk nekā 100 Burtnieku novada jauniešu un deju grupas “Dzirnas” dejotāju uz vienas skatuves izdejoja horeogrāfa Agra Daņiļeviča vadībā sagatavoto mūsdienu deju uzvedumu “Viņi dejoja vienu vasaru”.

Burtnieku novada un “Dzirnu” jaunieši ar Agri Daņiļeviču mūsdienu deju uzvedumu gatavoja  vien nieka sešas dienas. No 4. līdz 9.jūlijam, jaunieši ne vien katru dienu apguva deju soļus, neprātīgus griezienus un augstus pacēlienus profesionālu pedagogu vadībā, bet arī paši pagatavoja savus koncerttērpus.

“Šī nedēļa, kurā mēs gatavojām deju uzvedumu “Viņi dejoja vienu vasaru”, bija ļoti, ļoti bagāta un emocionāli piepildīta, bet arī ļoti grūta. Strādājot pie uzveduma, mēs dejojām astoņas stundas katru dienu. Sākumā gan vairumam jauniešu bija kultūršoks, jo pirmajos mēģinājumos sākām ar improvizāciju, kas viņiem bija neierasti. Taču “Dzirnu” dejotāji ņēma aiz rokas katru Burtnieku novada jaunieti un ierādīja deju soļus, palīdzēja, iedrošināja. Turklāt uzminiet, ko jaunieši darīja pēc tam savā brīvajā laikā, kad visi mēģinājumi bija beigušies? Viņi paši turpināja dejot! Šajā projektā ir iesaistījušies tie novada bērni, kurus mamma nespiež nākt uz dančiem. Man ir prieks par to, ka jaunieši paši raujas dejot, ka viņiem ir liela vēlēšanas to darīt,” saka horeogrāfs Agris Daņiļevičs.

Tāpat gandarīta par veiksmīgo projektu ir arī tā iniciatore Inese Karnāte: “Pasākums kopā pulcēja kolosālus bērnus. Un lai gan sākumā mēs domājām, ka puse novada bērnu neizturēs slodzi un šo projektu pametīs, beigās  neviens prom tā arī neaizbrauca. Šis projekts bija patiešām lielisks, jo, pateicoties Burtnieku novada pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam, novada bērniem un jauniešiem bija iespēja profesionālu pedagogu vadībā meistarklasēs apgūt dejas kultūru un iegūt jaunus draugus.”

Vienlaikus prieks par šo projektu ir arī Burtnieku novada pašvaldībai. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Indrāns teic, ka projekta noslēguma koncerts sestdien viennozīmīgi bija viens no šā gada spilgtākajiem kultūras notikumiem novadā. “Tas, ka Burtnieku novada dejotāji bija vienojušies kopīgam darbam ar talantīgajiem “Dzirnu” dejotājiem, tiešām bija liels ieguvums visiem mūsu novada jauniešiem, kas šajā projektā piedalījās.  Sajūtas, kopā ar tik daudz skatītājiem skatoties deju uzvedumu, bija patiešām fantastiskas. Tik priecīgas sejas uz skatuves, tādu aizrautību un degsmi dejojot es sen nebiju redzējis. Paldies Inesei Karnātei par iniciatīvu, uzdrīkstēšanos un netlaidību realizējot šāda mēroga projektu, kas spēj vienot skaistā kultūras notikumā visu Burtnieku novadu,” norāda Raimonds Indrāns. 

Projektu “Mēs dejojam vasaru Burtniekos” īstenoja Ēveles pagasta biedrība “Pāvuleni” un tā mērķis bija veicināt Burtnieku novada jauniešu zināšanas par dejas kultūru, vienlaikus stiprinot jauniešos pārliecību par savām spējām. Projektu atbalstīja Burtnieku novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Burtnieku jauniešu centrs.

Fotogrāfijas no pasākuma apskatāmas un lejupielādējamas: https://www.flickr.com/photos/burtniekunovads/albums/72157670784837916 Fotogrāfiju autors: Burtnieku novada pašvaldība

Sīkāka informācija un jautājumi: Inese Karnāte, biedrība “Pāvulēni”, tel. 29343463.

Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte, Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šogad Latvijas dziesminieku saiets notiks no 5. līdz 7. augustam, savās sirdsmājās Jaunpiebalgas novada dabas saimniecībā Lielkrūzes.  

Jau septīto gadu augustā te sabrauks, sapulcēsies un sanāks dziesminieki un dzejnieki no visas Latvijas, kuras lielums mērāms tieši ar to garīgās telpas plašumu, kuru paši ar savu spēku spējam radīt. Šoreiz  saieta muzikālo un dzejisko būtību kopradīs un tajā piedalīsies dziesminieki, dzejnieki, radoši cilvēki un mīļi gaidītā publika no visiem Latvijas novadiem.

Saieta norisēs tiksimies ar Andri Akmentiņu, Alisi Sedolu, Ainaru Virgu, Didzi Šķilu, Dināru Gulbi, Egonu Pičneru, Ēriku Loku, Haraldu Sīmani, Igoru Siliņu, Ilzi Grunti, Kārli Kazāku, Uldi Kākuli, Valdi Atālu, Vari Vētru un daudziem citiem.

Pulcēšanās un atkalredzēšanās latviska spēka un garīguma uzstrāvotā notikuma vietā sāksies 5. augusta pēcpusdienā, trīs kopā pavadāmo Latvijas dziesminieku svētku dienas iesāks Brīvais mikrofons, kurā aicināti piedalīties visi sevi izdziedāt un izteikt gribošie. Jaunatklājumiem, personībām ar spēcīgu radošu un emocionālu vēstījumu, kādi muzikālajā jomā saietā sevi piesaka katru gadu, būs iespēja nākamajā dienā piedalīties Neiepazīto dziesminieku koncertā, bet pulksten 22.00 rīkotāji aicina dalībniekus un publiku uz muzikālu  Dainu meditāciju. Pusnaktī uz 6. augustu Lielkrūžu pakalnos tiks degti tradicionālie sadziedāšanās ugunskuri, kuri pulcēs un vienos ap sevi dziesminiekus un publiku gan sildošās liesmu uguns, gan radošās - iekšējā spēka uguns - gaismā  kopā būt mirklī un piepildīt to dziesmā.

Paredzēta sadziedāšanās pie 4 ugunskuriem: Dvēseļu ugunskura, Raimonda Paula dziesmu ugunskura, Tautasdziesmu ugunskura, Ziņģu ugunskura.

Sestdiena, 6. augusts, saieta dalībniekiem un apmeklētājiem būs darbīga un radošiem piedzīvojumiem bagāta. No pulksten 11.00 līdz 15.00 notiks mūzikas meistarklases, kuras vadīs Nils Īle, Dinārs Gulbis, Valdis Atāls tandēmā ar Egonu Pičneru.

Paralēli muzikālajām aktivitātēm darbošanās risināsies amatnieku radošajās darbnīcās, kur biedrība Gaujas fonds demonstrēs vienkoču laivas un notiks ari izvizināšanās Lielkrūžu ezerā.

Latviskās dzīvesziņas skolā paredzētas nodarbības gan pie pirtnieces Daces Ločmeles, gan tautas mūzikas kopējiem – Aleksandra Maijera, gan savu meistarklasi te rādīs un vadīs Maskačkas spēlmaņi.

No pulksten 15.00 – 17.00 saieta skatuves norišu  uzmanības centrā atradīsies Neiepazītie dziesminieki, pulksten 17.30 – 19.00 sekos Jaunrades koncerts, bet pulksten 19.00 savu skanējumu sāks saieta Lielkoncerts, pēc kura naktī saieta radošo garīgo lauku ugunsspēkā  aizdedzot svētīs, izgaismos un piepildīs vēl viens no svētku simbolisko dzīļu būtiskajiem notikumiem – Ugunsskulptūras iedegšana.

Naktī paredzēts viesu koncerts, kas izskanēs kā dāvana saieta dalībniekiem un publikai.

Latvijas dziesminieki, ceļā uz savu atkalredzēšanos ar klausītājiem 7. saietā, radījuši jaunu savas mūzikas disku, kura nosaukums sabalsojas ar šī gada pasākuma vadmotīvu  „Tēva dubļi sidraboti“. Ierakstu publikai būs iespēja ari iegādāties.

Saieta svētku svinības izskandinās kopā esme pie ugunskuriem brīvā gaisotnē, muzikālā un dziesmotā plūdumā.

Lai atkal spēkpilni satiktos ir jāatvadās, ar pateicības vārdiem jāsvētī visi saieta spēka laukā mijiedarbībā pabijušie, ar sirdi jāapskauj, ar dziesmu jāievibrē ceļš uz nākamo tikšanos – tā visi viens ar otru vēl būsim svētdien, pulksten 12.00 Latvijas dziesminieku 7. saieta noslēgumā.

Informācijai par Latvijas dziesminieku saietu iespējams sekot mājas lapā www.saiets.lv , www.facebook.com/saiets/. Biļetes iegādājamas www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavoja Sanita Stepena, tālr. 26397647, mediji PIE saiets PUNKTS lv

Vidzemes nevalstiskajām organizācijām jūlijā ir iespēja iesniegt savas idejas trijos projektu konkursos, ko rīko Valmieras novada fonds sadarbībā ar Kultūras ministriju. Lai uzzinātu vairāk par konkursa tēmām, pieejamo finansējumu un rastu atbildes uz citiem jautājumiem, fonds rīko informatīvus seminārus Valmierā un Gulbenē.

Informatīvajos semināros organizāciju pārstāvji var aci pret aci uzzināt vairāk par savām iespējām startēt konkursā. Varam kopā diskutēt par konkrētu ideju atbilstību konkursa mērķiem utt. Semināri notiks:

1)    Valmieras integrētajā bibliotēkā, Cēsu ielā 4, 14. jūlijā pulksten 11:00;

2)    Gulbenes biedrībā “Sateka”, Ābeļu ielā 17, 20. jūlijā pulksten 10:00.

Jau ziņots*, ka Vidzemes NVO projektus šogad var iesniegt trīs jomās: NVO iniciatīvas Latvijas simtgadei, starpkultūru dialoga veicināšanai un mazākumtautību organizāciju atbalstam. Katrā jomā pieejami 8000 eiro, bet viena projekta maksimālā summa ir 3000 eiro. Pieteikumus var iesniegt līdz 27. jūlijam, bet projektus īstenot varēs no septembra līdz decembra vidum. Pilna informācija, konkursu nolikumi un pieteikumu veidlapas pieejamas Valmieras novada fonda mājas lapā www.vnf.lv sadaļā “Īsteno ideju”.

Vienlaikus ar finansējumu projektiem fonds šogad un līdz pat 2018. gada beigām turpina sniegt bezmaksas NVO konsultācijas par juridiskajiem, attīstības un grāmatvedības jautājumiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu šoruden arī rīkosim Vidzemes NVO forumu un uzsāksim plašākas diskusijas par nepieciešamību veidot NVO atbalsta centru Vidzemē.

Valmieras novada fonds ir mūsdienīga labdarības organizācija Valmieras apkaimē un visā Vidzemē. Fonda pamatdarbības joma ir ziedojumu piesaiste, lai atbalstītu vietējo iedzīvotāju iniciatīvas. 11 gadu laikā ar fonda, ziedotāju un dažādu institūciju atbalstu īstenoti ap 200 projekti.

*Paziņojums par projektu konkursiem (21.06.2016.):

www.vnf.lv/lv/zinas/jauni-projektu-konkursi-vidzemes-organizacijam

Informāciju sagatavoja:

Ansis Bērziņš, VNF valdes priekšsēdētājs

Tālrunis: 26136756, 64281792; e-pasts: ansis.berzins PIE vnf PUNKTS lv">ansis.berzins PIE vnf PUNKTS lv

http://www.vnf.lv

6. jūlijā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede piedalījās Autoceļu padomes sēdē, kurā tika apspriesti nozares aktuālie jautājumi, to vidū arī Valsts autoceļu sakārtošanas programmas finansējuma iespējas. VPR piekrīt, ka ir nepieciešams izstrādāt atbilstošu, pastāvīgu un prognozējamu autoceļu jomas finansēšanas modeli, un norāda, ka jau iepriekš ir uzsvēris nepieciešamību atjaunot Valsts autoceļu fondu.

Jauna finansēšanas modeļa nepieciešamību pamato apstāklis, ka jau pēc 2018. gada ievērojami saruks Eiropas Savienības (ES) fondos pieejamais finansējums Latvijas ceļu sakārtošanai. “Mēs saprotam, ka vajadzību ceļu infrastruktūras atjaunošanā ir ievērojami vairāk nekā šobrīd pieejamais finansējums ļauj apmierināt. Šobrīd valdība ceļu nozarē pārsvarā koncentrējas uz Eiropas Savienības finansējuma iespējām, taču jau tagad ir jādomā, kā nākotnē piesaistīt gan nacionālā budžeta, gan privātos līdzekļus reģionālo autoceļu atjaunošanai,” norāda G. Kalniņa-Priede.

“Jau iepriekš esam norādījuši, ka vienīgais reālais risinājums ir Valsts autoceļu fonda atjaunošana, tomēr jāatceras, ka būtiski nodrošināt ne tikai pietiekamu finansējuma līmeni, bet arī tā saprātīgu izlietojumu,” piebilda VPR administrācijas vadītāja uzsverot, ka ir jāizvērtē būvniecības izmaksas uz vienu kilometru un jāsaprot, vai varam atļauties tērēt ļoti ievērojamus līdzekļus jaunu ceļu būvniecībai, aizmirstot par jau esošā ceļu tīkla uzturēšanu kaut cik pienācīgā kvalitātē.

Nozares pārstāvji sēdē prezentēja ideju par pilnīgi jaunas, vienotas ceļu lietotājiem draudzīgas tiešsaistes platformas izveidošanu, minot Dāniju kā piemēru šādu risinājumu ieviešanā. “Šī iecere ir pozitīvi vērtējama, taču ierobežotā finansējuma dēļ ir ļoti rūpīgi jāpārdomā ceļu nozares prioritātes. Primāri ir jākoncentrējas uz jau esošā ceļu tīkla uzturēšanu un avārijas stāvoklī esošo autoceļu rekonstrukciju, savukārt tikai pēc tam ir nepieciešams šo salaboto infrastruktūru ievietot vienotā, visiem saprotamā tiešsaistes platformā,” min G. Kalniņa-Priede.

VPR administrācijas vadītāja arī norāda, ka Valsts autoceļu sakārtošanas programmas aktualizācijā ir vairāk jāiesaista plānošanas reģioni. “Ceram, ka Satiksmes ministrija šā brīža Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020. gadam aktualizāciju veiks tiešā sadarbībā ar plānošanas reģioniem. Iepriekšējā sadarbība nebija īpaši veiksmīga, jo nozares speciālisti pie reģioniem vērsās tikai tad, kad konkrēti ceļu posmi jau bija apzināti. Tādējādi reģionālā griezumā vairs nebija iespējams izmainīt vai papildināt jau sagatavoto ceļu sakārtošanas programmu, un plānošanas reģionu Attīstības padomju lēmumiem par šādām izmaiņām bija tikai rekomendējošs raksturs, lai gan mūsu ieguldījums reālā programmas uzlabošanā var būt ļoti ievērojams,” norāda VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

Papildu informācija:

Guna Kalniņa-Priede

Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tel.: +371 64116008

E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Valdība šodien, 12.jūljā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas nosaka, kādi preventīvi pasākumi turpmāk tiks veikti, lai Latvijā samazinātu bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Šim mērķim tiks izmantots Eiropas Sociāla fonda (ESF) finansiālais atbalsts.  2015.gada statistikas dati liecina, ka Latvijā 9,9% jauniešu vecumā no 18 līd 24 gadiem bija tādi, kuri pametuši mācības, nepabeidzot skolu un neiegūstot nekādu kvalifikāciju. Turklāt pēdējos gados šim rādītājam ir tendence nedaudz pieaugt. Statistikas dati liecina, ka tendence pamest skolu ir izteiktāka lauku jauniešiem. Lai mazinātu ar šo tendenci saistītās vēlākās negatīvas sekas, ir paredzēts ESF atbalsts 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” ietvaros.

Šim mērķim kopumā plānoti nepilni 40 milj. eiro, no kuriem ESF līdzfinansējums ir 33,8 milj. eiro, bet nacionālais līdzfinansējums - 5,97 milj. eiro. Apstiprinātie noteikumi paredz, ka atbalsts tiks sniegts viena sistēmiska, nacionāla mēroga projekta veidā.

Projektu no 2017.gada janvāra līdz 2022.gada decembrim īstenos Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm. Plānots, ka 665 izglītības iestādes (75% no visām) būs nodrošinājušas sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai. Preventīvie pasākumi ir iecerēti gan tiešajam atbalstam bērniem un jauniešiem, gan sistēmas izveidei, kas nodrošinātu, ka visos Latvijas reģionos tiek samazināts priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaits.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts ir vērsts uz indivīdu un novirzāms skolēnam, kurš neattaisnoti kavē mācības, kuram ir grūtības mācību vielas apguvē, zemas sekmes un trūkst motivācijas. Tiks ņemti vērā arī apstākļi, kas var veicināt mācību pārtraukšanas risku, piem., mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, vecāku ilgstoša prombūtne vai bērnu atstāšana novārtā.

Individuālā atbalsta mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu 5.-12. klašu audzēkņi, kā arī profesionālās izglītības un vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, 1.-4. kursa audzēkņi. Šiem bērniem un jauniešiem būs pieejamas speciālistu konsultācijas, mentori, papildu nodarbības, kā arī materiālais atbalsts izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Tiešajam atbalstam jauniešiem tiks atvēlēti aptuveni 84% no kopējā plānotā finansējuma jeb 33,49 milj. eiro.

Tāpat ir nepieciešams uzkrāt papildu informāciju par mācību procesu (kavējumiem un to iemesliem), lai būtu iespējams analizēt un laikus diagnosticēt potenciālus mācību pārtraukšanas gadījumus, pilnveidot normatīvo regulējumu, paredzot stiprināt atbildību un informatīvo saikni starp izglītības iestādi, pašvaldību un valsti, kā arī uzkrāt informāciju par pilngadību sasniegušiem jauniešiem, tai skaitā par mācību kavējumiem un skolas pamešanas faktu.

Tādēļ tiks veikti preventīvie pasākumu, kas ļaus samazināt skolu pametušo gadījumu skaitu - izstrādātas vienotas vadlīnijas un ieteikumi koordinētai risku mazināšanai pašvaldības un izglītības iestādes līmenī; regulāri apzināti mācību pamešanas riskam pakļautie jaunieši katrā izglītības iestādē un pašvaldībā, nodrošinot patiesu datu un regulāras informācijas apmaiņu skolas, pašvaldības un valsts līmenī; pilnveidota skolas personāla kompetence darbam ar riska audzēkņiem, skolas un vecāku sadarbība.

Preventīvie pasākumi palīdzēs veidot pašvaldībās labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām, atbalstot jauniešu organizācijas un iesaistot tajās mācību pamešanas riskam pakļautos jauniešus. Paredzēta arī pašvaldību un izglītības iestāžu sadarbība ar krīzes centriem un vecāku organizācijām.
IZM vēl ir jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā izglītības iestāde informē bērnu vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja bez attaisnojoša iemesla netiek apmeklēta izglītības iestāde, Valsts izglītības informācijas sistēmas satura, uzturēšanas un aktualizācijas kārtībā un jāpārskata obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība. Visiem grozījumiem jāstājas spēkā līdz 2016. gada 1. septembrim.

Apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumi”:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40386828&mode=mk&date=2016-07-12

Informācijas avots:

Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa

8.–9. jūlijā Bratislavā (Slovākijā) norisinājās Reģionu komitejas rīkotais septītais Eiropas Reģionu un pilsētu samits, kura apstiprinātajā Bratislavas deklarācijā aicināts veicināt investīcijas pilsētās un reģionos kohēzijas, ilgtspējīgas izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanas veicināšanai. Samitā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

“Ja vēlamies atjaunot ticību Eiropas Savienībai, mums jāparāda, kā ar kopīgām aktivitātēm Eiropas Savienībā varam uzlabot iedzīvotāju ikdienu. Viņi pieprasa rezultātus, un tāpēc investīcijām – cilvēkos, vietās un idejās – jārodas vietējā līmenī. Aptuveni 60% publisko ieguldījumu Eiropas Savienībā veic vietējās un reģionālās pašvaldības. Politiķiem jāpieliek visas pūles, lai palielinātu publiskos un privātos ieguldījumus visos Eiropas reģionos. Taču nevaram runāt tikai par uzņēmumiem tradicionālajā nozīmē, mums jāveido pavisam jauna un inovatīva uzņēmējdarbības domāšana visā Eiropā,” uzsvēra Reģionu komitejas prezidents Marku Markula.

Bratislavas reģiona padomes priekšsēdētājs Pavols Frešo aicināja efektīvāk izmantot ES finansējumu, kas, piemēram, Slovākijā veido 80% publisko investīciju un tāpēc ir ļoti nozīmīgs.“Jo īpaši patlaban, pēc Apvienotās Karalistes referenduma par izstāšanos no ES, mums ar šo finansējumu jāpaveic vēl vairāk. ES finansējums tāpat jāvirza izglītības, sociālajā, veselības un transporta jomā, kas arī atspoguļots Bratislavas deklarācijā,” norādīja P. Frešo.

Arī Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka daudzveidīgajā Eiropas Savienībā kohēzijas politika jāizmanto kā iespēja samazināt atšķirības starp ES reģioniem, tā nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību. “Sākot domāt par nākamo plānošanas periodu, arvien vairāk izskan bažas par kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu, ja sarežģītība nav samērīga ar plānošanas pievienoto vērtību. Plānojot kohēzijas politikas īstenošanu vietējās un reģionālajās pašvaldībās, primāri būtu jākoncentrējas uz reģiona izaugsmes veicināšanu, ņemot vērā konkrētā reģiona specifiku. Runājot par subsidiaritāti, aicinu izvērtēt iespēju, ka ne tikai lielajām pilsētām būtu pieejami noteikta apjoma kohēzijas politikas līdzekļi, bet tādi jāparedz katrai municipalitātei. Tikai tā var nodrošināt, ka līdzekļi tiks investēti visefektīvāk, ņemot vērā kohēzijas politikas ieguldījumu prioritātes,”secināja A. Jaunsleinis.

Septītajā Eiropas Reģionu un pilsētu samitā Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un VPR Attīstības padomes un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Informāciju sagatavoja:

Agita Kaupuža,

LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos, LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja

Jau šīs nedēļas nogalē, piektdien, 15.jūlijā, Gaujienā ieradīsies radošās nometnes Vītolēni dalībnieki, pedagogi un brīvprātīgie darbinieki. Nometne šogad notiks jau 14. reizi, tradicionāli nedēļu pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām. 145 dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no Francijas, Somijas un Krievijas sabrauks 15.jūlijā Gaujienā, lai kopā pavadītu neaizmirstamas deviņas dienas.

Kopā izveidotais koris un simfoniskais orķestris nometnes laikā gatavos priekšnesumus vairākiem koncertiem. Sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvija Mūzikas akadēmiju, jaunie pedagogi kopā ar audzēkņiem aizrautīgi muzicēs gan ansambļos, gan kā solisti. Mākslinieciskais vadītājs -  komponists un diriģents  Andris Riekstiņš. 

Nometnē notiks elpas un balss trenera Arturas Burkes meistarklases, koncertu sniegs Igauņu tautas ansamblis Sirgutii, mūziķis Valdis Indrišonoks, viesosies improvizācijas teātris „Spiediens”.  Forumā „Gatavojoties Latvijas simtgadei” dalībnieki izzinās, kāda varētu būt Vītolēnu dāvana valsts jubilejā.

Nemainīgi nometnē tās dalībnieki apmeklēs J.Vītola muzeju „Anniņas”, laivos, peldēsies, ies pārgājienā un nakts trasītē, spēlēs sporta spēles, radoši darbosies mākslas darbnīcās. Šogad pirmo reizi būs danču vakars, kurā dalībnieki ne tikai dejos, bet iesaistīsies muzicēšanā kopā ar danču muzikantiem.

Nometni atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, SIA Vidzemes papīrs, Apes novada dome, SIA Intrad, Latvijas Galda hokeja federācija, SIA Very berry.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dāve,

Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore,

nometnes Vītolēni vadītāja,

tālr. 26492989,

epasts ilze.dave PIE gmail PUNKTS com

No 15.jūlija līdz 14.augustam Cēsu Izstāžu namā skatāma tēlnieces Olgas Šilovas izstāde “Depozīts”.

Latvijas mākslā labi zināmā tēlniece Olga Šilova (1966) radoši un veiksmīgi strādā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Mākslinieces skulptūras atrodas gan Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā, Rīgas, Jūrmalas, Ventspils, Limbažu un Cēsu pilsētvidēs, gan kolekcijās visā pasaulē. O.Šilova strādā ar pārbaudītu tēlniecības materiālu - metālu, galvenokārt izvēloties bronzu un alumīniju.

Olga Šilova: “Depozīts jeb slēpts dārgumu krājums ir vērtīgu priekšmetu kopums, kas parasti ir slepus noglabāts zem zemes. Šādus depozītus parasti meklē ar metāla detektoriem. Mans slēpts dārgums ir darbi, kas glabājas darbnīcas noliktavas plauktos un šķūņu kaktos.

Katru jauno personālizstādi veidoju kā atklāsmi, izpēti, kā soli radošajā attīstībā, cenšoties pārsteigt pašu sevi. Šoreiz-retrospekcija-autora depozīts.”

Mākslas kuratore Daiga Rudzāte par mākslinieci: “Olgas Šilovas tēlniecība ir privāta, filigrāna, izsmalcināta un emocionāla...”

Izstādē eksponēti tēlniecības darbi, kas radīti laika posmā no 1992.līdz 2016.gadam.

Informāciju sagatavoja:

Ance Saulīte

Cēsu novada pašvaldības

Komunikācijas speciāliste

Neraugoties uz to, ka Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, tas tāpat kā Smiltenes mācītājmuiža ir briesmās. Sperot pirmos soļus pretī daudzo, samilzušo problēmu risinājumam, baznīcā līdz 15. augustam iecerēts realizēt projektu “Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana”. “Vidzemes plānošanas reģions Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016 projektu konkursa ietvaros ieceres realizēšanai piešķīris 1000 eiro,” informē projekta vadītāja un biedrības Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Laima Šmite – Ūdre.

Tas ir pirmais lielākais projekts, kuru īsteno pagājušajā gadā izveidotā biedrība “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai”. Tā dibināta ar mērķi – saglabāt un popularizēt draudzes kultūrvēsturisko mantojumu, rūpēties par šo vērtību pieejamību dievnama apmeklētājiem un plašākai sabiedrības daļai.

Biedrība pulcē kopā līdzīgi domājošus ļaudis, kuri vēlas iesaistīties draudzes pārziņā nodotā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Respektējot to, ka šie cilvēki var arī nebūt draudzes locekļi un regulāri dievkalpojumu apmeklētāji.

Veikta iedzīvotāju aptauja

“Jaunā projekta ietvaros noticis Baznīcu nakts pasākums, kura laikā veikta apmeklētāju aptauja par nepieciešamajām aktivitātēm dievnama vērtību popularizēšanā un viņu iespējamo līdzdalību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm,” informē Laima – Šmite – Ūdre. “Ar aptaujas rezultātiem varēs iepazīties svētdien, 17. jūlijā, plkst 14:0, kad visi interesenti aicināti baznīcā uz diskusiju. Tās laikā projektā iesaistītie eksperti informēs arī par savām galvenajām atziņām pēc Smiltenes evaņģēliski luteriskās  baznīcas grāmatu, fotomateriālu un arhitektoniski māksliniecisko vērtību apzināšanas un ekspertīzes.”

Ekspertu ieteikumi

Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto gramatu un rokrakstu eksperte Ināra Buce ir veikusi Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes grāmatu arhīva un rokrakstu inventarizāciju, izpēti un sistematizēšanu. Apmeklētāji ar daļu no tiem varēja iepazīties Baznīcu nakts laikā. Šobrīd tiek veidota jauna pastāvīgā ekspozīcija. Vērtīgākos un interesantākos materiālus attīra, digitalizē un darba gaitā publicēs portālā www.zudusilatvija.lv Iecerēts, ka tos varēs aplūkot arī virtuālā izstādē Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. “Eksponātu digitalizācija ir vienīgais veids, kā publiskot materiālus, kuri vecuma, dažādu bojājumu dēļ pēc zināma laika var vienkārši sairt,” stāsta draudzes mācītājs Reinis Kulbergs. “Tāpat daudzi senie izdevumi vairs nav tik labā stāvoklī, lai tos varētu dot šķirstīt katram interesentam. Jādomā par to, kā nodrošināt senajiem dokumentiem atbilstošus glabāšanas apstākļus.

Draudzes arhīvu tuvākajā laikā paredzēts nodalīt no ekspozīcijas un pārvietot uz atsevišķu telpu, kurā iespējams nodrošināt vajadzīgo mikroklimatu.

Projekta īstenošanā iesaistītie eksperti veikuši daļēju vērtīgāko materiālu dezinfekciju un informējuši par nepieciešamajiem pasākumiem, lai glābtu no aiziešanas nebūtībā senās grāmatas un rokrakstus.

Aktuālākās problēmas un nepatīkamākie pārsteigumi

Šobrīd vislielākās problēmas, kas prasa steidzamāko risinājumu – baznīcas jumta bojājumi un tas, ka draudzes arhīvs atrodas tam nepiemērotā vietā. Senos izdevumus nelabvēlīgi ietekmējusi ilgstoša atrašanās neapkurinātās telpās, kurās caur bojāto jumtu iekļuvis mitrums, daļā izdevumu rosinot pelējuma sēnītes attīstību un izplatīšanos.

Arhīva materiālus nepieciešams attīrīt  un dezinficēt. Draudzei vajadzīga seno dokumentu glabāšanai atbilstoši skapji un mapes.

Inventarizācijas laikā konstatēts, ka Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes arhīva materiālus mēģināts sistematizēt jau agrāk. Projekta īstenotāji ir ļoti pateicīgi smilteniešiem, draudzes locekļiem un vēstures studentiem par iepriekšējos gados veiktajiem pētījumiem. Tas ir liels ieguldījums arhīva vērtību apzināšanā. Tomēr secināts arī tas, ka vairāki vērtīgi materiāli ir arī pazuduši. Iespējams, ņemot vērā sociālisma laikam raksturīgo nesaudzīgo attieksmi pret kristīgajām vērtībām, pēc mācītāja Cimdiņa nāves zināma draudzes arhīva daļa nav no mācītājmuižas nav pārvesta uz baznīcu, bet izklīdusi.

Biedrība aicina cilvēkus, kuru rīcībā nonācis kaut kas no minētā, atdot šos materiālus sabiedrībai: draudzei, Latvijas Valsts vēstures arhīvam vai Latvijas Nacionālajā bibliotēkai, kur tos digitalizēs un parūpēsies par senatnes liecību pieejamību ikvienam interesentam.

“Aptauju rezultāti vēsta, ka iedzīvotājus no visiem baznīcu arhīvu materiāliem visvairāk interesē senās baznīcu grāmatas, kurās cilvēki jau izsenis izmantojuši, lai izsekotu savus radurakstus. Taču arī citi senie izdevumi var būt nozīmīgi Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma un novada attīstības izpētē. Tāpēc būtu nekorekti tos savtīgos nolūkos paturēt mājas bibliotēkā,” uzskata Reinis Kulbergs.

Interesantākās laikmeta liecības

“Izpētot draudzes rīcībā esošos materiālus, atklāti vairāki, ļoti vērtīgi senie izdevumi, kas sniedz daudzpusīgu priekšstatu par Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes un tās mācītāju ieguldījumu novada attīstībā.

“Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sajūsminājās par Ķeizariskās Krievijas rīkojumu grāmatām, kas saglabājušās no laika, kad Vidzeme  tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā,” stāsta Reinis Kulbergs. “Šie, tāpat kā vairāki citi draudzes arhīva iespiedarbi, ir bibliogrāfiski retumi. Nozīmīga ir arī mācītāja Kārļa Kundziņa kultūrvēsturisko materiālu kolekcija, kas izveidota, kalpojot Smiltenes draudzē.

Visvairāk šajā bibliotēkā pārstāvētas dažādas dziesmu grāmatas, reliģiskā un filozofiskā literatūra, seni žurnāli un mākslas izdevumi, kas ļauj izpētīt Smiltenes mācītāju interešu loku, kā arī ir nozīmīga kultūrvēsturiska liecība.”

Pētot senatnes liecības, atrasts Jēkaba Drandes podnieku meistara diploms  un dažādi, ar Smilteni un mācītāju dzimtām saistīti fotoattēli. Draudzes pārziņā ir seni dokumenti, kuru atšifrēšana un izpēte vēl tikai priekšā. Tāpat novada vēstures izpētē nozīmīgas un interesantas ir arī senās kases un statistikas grāmatas, kurās apkopoti dievgaldnieku saraksti, informācija par sadarbību ar muižām, ziedojumiem un draudzes izdevumiem.

Apmeklētāji Smiltenes luterāņu baznīcas muzejā var aplūkot 20. gs. sākuma mūzikas instrumentus, kas piederējuši draudzes bazūņu orķestra mūziķiem. Pūšamo instrumentu majestātiskās skaņas priecējušas smilteniešus un viņu viesus gan priekšnesumos dievnamā, gan baznīcas dārzā un tornī. Orķestranti regulāri piedalījušies dievkalpojumos. 

Aicina uz sadarbību ikvienu

Reinis Kulbergs saka lielu paldies Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfei Aldai Liukei par palīdzību seno rokrakstu šifrēšanā un ieteikumiem draudzes arhīva tālākai izpētei. “Mūsu pārziņā ir arī materiāli, kas varētu interesēt citas draudzes. Tie varētu būt labs sākums turpmākai sadarbībai un sadraudzībai,” uzskata draudzes mācītājs. Viņš un tāpat arī projekta vadītāja Laima Šmite – Ūdre pārliecināti, ka iesāktais projekts ir tikai sākums lielam un skaistam darbam, kurā aicināts iesaistīties ikviens. Lai kopīgiem spēkiem neļautu aiziet bojā vērtībām, kas nosargātas visus skarbos padomju okupācijas gadus.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Vahere

Vidzemes plānošanas reģiona administrētajā "Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016" projektu konkursā tika atbalstīts Mazsalacas novada pašvaldības projekts “Salonmūzika Sēļu muižas dārza svētkos”. Projekta mērķis ir akcentēt Sēļu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, rosinot cilvēkus apmeklēt ne tikai novada centrus, bet ar augstvērtīgu kultūras programmas piedāvājumu ieinteresēt novērtēt senās muižas un parka īpašo auru, latviskās ainavas pievilcību, apzināties Latvijas pamatvērtības, veicinot kvalitatīvu un līdzsvarotu kultūras procesa pieejamību un kultūrtūrisma attīstību.

Projekta ietvaros 16. jūlijā Sēļu muižas dārza svētkos plkst. 21:00 notiks vakara salonmūzikas koncerts, kurā uzstāsies vairāki profesionālie mākslinieki: vīru koris „Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Andrejs Mūrnieks, diriģents Aivars Opincāns), Latvijas labākie ģitāras meistari – Guntars Ruņģis (Latvijas Nacionālās operas un baleta solists), Jānis Ruņģis un grupas „Gipsy Mania” mūziķi. Koncertā būs iespēja dzirdēt Emīla Dārziņa “Spāniešu romanci”, „Mūžam zili...”, Eduardo di Capua “Maria, Mari!” un citas iedvesmojošas dziesmas. Projekts realizēts, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmai un Valsts Kultūrkapitāla fondam. Profesionālās mākslas un mūzikas piesaiste projektā piešķirs sarīkojumam īpašu krāsainību un vērienīgumu, nodrošinot kvalitatīvu kultūras baudījumu Ziemeļvidzemē. Arī Barona laikos, rīkojot dārza svētkus, tika aicināti mūziķi, kas radīja īpašu gaisotni, priecējot muižas ciemiņus.

16. jūlijā Sēļu muižas dārza svētki apmeklētājus priecēs ne tikai vakara koncertā, bet visas dienas garumā. Plkst. 11:00 svētku atklāšanā uzstāsies Tautas mūzikas kopa “Sēļu muižas muzikanti” un Sēļu muižas dāmu deju kopa “Reveranss”. Svētki turpināsies ar amatnieku tirdziņu, mīļdzīvnieku sētu un vairāku izstāžu atklāšanu Sēļu muižā, klētīs un pagrabā. Sadarbībā ar Valmieras muzeju, krājuma glabātāju Indru Bērziņu un Vēstures nodaļas vadītāju Ingrīdu Zīriņu, apmeklētājiem savas durvis vērs izstāde “Sēļu muižas stāsts…”. No Valmieras muzeja krājuma būs apskatāmas Pētera Postaža gleznas, un izstādes atklāšanās piedalīsies arī pats mākslinieks. Vēlāk būs izklaides gan lieliem, gan maziem – muižas dārza spēles, vizināšanās ar katamarāniem un piepūšamās atrakcijas, kā arī zirgaudzētavas “Kocēni” jauno jātnieku paraugdemonstrējumi. Pēc Muižas dārza spēļu apbalvošanas sāksies muzikālās apvienības “4SOUND” koncerts. Plkst. 21:00 brīnišķīgā skanējumā projekta Salonmūzikas koncerts, pēc kura vakars turpināsies ar vīziju kuģi muižas dīķī, noskaņu radīs ielu muzikants Aleks Rasaskrēsliņš un pasākums noslēgsies svētku ballē kopā ar grupu “Pusnakts”. Aicinām ciemos!

Informāciju sagatavoja:

Anete Gluha,

Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Jau rīt, 15. jūlijā sāksies desmitais Cēsu Mākslas festivāls, kas līdz 14. augustam piedāvās vizuālās mākslas, mūzikas, kino un teātra jomu spilgtākos notikumus. Jubilejas festivāla pirmajā nedēļā gaidāma divu mākslas izstāžu atklāšana, divi muzikāli notikumi – izcilā latviešu komponista Pētera Vaska Otrais čellkoncerts “Klātbūtne”, kurā solo spēlēs jaunais latviešu mūziķis Kristaps Bergs, un Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea solo koncerts, kā arī pirmā kino programmas “Ainava” filma – Aivara Freimaņa “Ābols upē”. 

Desmitais Cēsu Mākslas festivāls tiks atklāts 15. jūlijā, Cēsu Alus brūzī ar izstādi “Laikmetīgā ainava”. Tā balstīta vēlmē aktualizēt ainavas žanru, kas šodienas kontekstā bieži vien tiek uztverts kā vecišķa un sevi izsmēlusi parādība. Šī ekspozīcija tiecas apliecināt faktu, ka ainava spēj būt viena no mūsdienu mākslas spilgtākajām, emocionāli un daudznozīmīgi ietilpīgākajām parādībām – gan tradicionālā izpratnē, gan transformētā veidolā.

Izstādes iedvesmas avots ir vācu izcelsmes ASV mākslinieka, neatkarīgā kino režisora Džeimsa Benninga (James Benning, 1942) videodarbs jeb mākoņa instalācija Farocki, kas 2014. gadā tapusi par godu viņa draugam, leģendārajam režisoram Farūnam Haroki un ļoti izteiktā veidā reflektē ainavas mainīgumu un pastāvību vienlaikus. Līdzās Benninga instalācijai, izstādē būs apskatāmi vienpadsmit Latvijas mākslinieku tieši Cēsu Mākslas festivālam jaunradīti darbi. Redzēsim Paulas Zariņas, Ievas Epneres, Romana Korovina, Kristapa Epnera, tekstu grupas "Orbīta", Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Ingas Melderes, Kristiānas Dimiteres, Sergeja Davidova, Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona darbus. Izstāde būs apskatāma katru dienu līdz pat 14. augustam.

Dienas turpinājumā, pulksten 19.00, Cēsu Izstāžu namā tiks atklāta otra festivāla mākslas izstāde “Nākotnes retrospekcija”, ko sarūpējis festivāla patrons SEB banka sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Tajā būs izstādīti talantīgo un aizrautīgo jauno mākslinieku – Neonilla Medvedeva, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Laimdotas Steķes, Klāva Lorisa, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles – projekta “SEB stipendija glezniecībā” ietvaros tapušie darbi.

Atklāšanas vakara noslēgumā, plkst. 20.00, koncertzālē “Cēsis” izskanēs pirmais festivāla koncerts – veltījums izcilajam latviešu komponistam Pēterim Vaskam jubilejā. Tajā tiks atskaņots viens no meistara jaunākajiem darbiem – Otrais koncerts čellam un orķestrim “Klātbūtne”, kura pirmatskaņojumā solo spēlēja pasaulslavenā Sola Gabeta. Šajā koncertā būs iespēja novērtēt latviešu klasiskās mūzikas “zelta jaunatni” – solo partiju spēlēs strauju starptautisku karjeru veidojošais čellists Kristaps Bergs, kurš nupat kļuvis par Briseles filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistaru. Viņu pavadīs jauno mūziķu-domubiedru orķestris “DD” ne mazāk veiksmīgā jaunā diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.

Sestdien, 16. jūlijā, pulksten 18.00 koncertzāles “Cēsis” kino zālē tiks atklāta festivāla kino programma “Ainava”. Ainava ir neatņemama šī mākslas žanra sastāvdaļa, un kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam. To atklās režisora Aivara Freimaņa filma “Ābols upē” (1974), kas ir stāsts par Daugavas salu – Zaķusalu – tās vidi un cilvēkiem, kurā pamazām ielaužas industrializācijas laikmeta iezīmes. Uz šī fona attēlotas Anitas un Jankas attiecības. Lomās Ivars Kalniņš un Akvelīna Līvmane.

Vakara turpinājumā pulksten 20.00, koncertzālē “Cēsis” uzstāsies Jānis Šipkēvics jeb Shipsea. Šis koncerts ir noslēdzošais viņa koncertsērijā par godu pirmā soloieraksta izdošanai un tajā piedalīsies arī Jāņa māsa Tīna. Programmā iekļautas dziesmas ar Aspazijas, Raiņa, Ojāra Vācieša, Agneses Krivades un tautas vārdiem, kā arī Filipa Glāsa klaviermūzika.

Vakara koncerti nav paredzēti pirmsskolas vecuma bērniem, tādēļ to laikā koncertzālē “Cēsis” darbosies radošā bērnu istaba. Pieteikt vietu savam mazulim iespējams zvanot pa tālruni 29400102 vai pirms pasākuma koncertzāles kasē. SEB bankas klientiem bērnu istabas pakalpojums ir pieejams bez maksas.

Desmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas –, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA “Alfor”, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības, Cēsu novada domes un koncertzāles “Cēsis” atbalstu.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

Ar pilnu Cēsu Mākslas festivāla programmu iespējams iepazīties www.cesufestivals.lv.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com

Valmieras muzeja Izstāžu namā piektdien, 15.jūlijā, plkst. 16.00 atklās Vinetas Briškas-Kambalas apgleznota zīda darbu izstādi “Visums ziedos”.

Māksliniece norāda, ka apgleznota šalle arī var būt un ir vēstījums - taustāms, jūtams un uzvelkams. Tā gan ikdienā, gan svētku reizē var iedvesmot un iepriecināt, uzlabot garastāvokli, rosināt komplimentu izteikšanu un pat apvienot šķietami nesaderīgas apģērbu krāsas.

“Šo darbu un izstādes mērķis ir vērst uzmanību, parādīt šīs smalkās mākslas veidu, tās neierobežotās iespējas, jo tai, pretstatā augstajai modei, ir vieta katra lietpratēja ikdienā. Un nav būtiskas nozīmes, vai tā ir šalle, lakats, mutautiņš, spilvendrāna vai ņieburs,” pauž māksliniece.

Lielākā daļa darbu veikti jauktā tehnikā, pie sava “rokraksta” nonākot laika gaitā.

“Mans mērķis ir iedvesmot skatītāju kombinēt krāsas arī ikdienā, spēt atrast Visumu ziedos un, kā teica kāds darbu cienītājs, “baudīt apgarotu zīda mākslu”. Šīs izstādes darbiem iedvesmu radu savā peoniju kolekcijā, kas šogad uzziedēja 15. maijā,” norāda V. Briška-Kambala.

Izstāde apskatāma līdz 3.septembrim.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410

No 11. līdz 21. jūlijam Mālpils Profesionālajā vidusskolā (Mālpils novads, Mālpils, Pils iela 14) notiek mākslinieku biedrības "Sidegunde" organizēts simpozijs "Kopā kokā". Simpozijs notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona un Mālpils novada pašvaldības atbalstu.

Simpozijā piedalās 28 dalībnieki. Simpozija programmas mērķis ir apvienot kopīgā radošā projektā dažādu nozaru profesionālus jaunos māksliniekus un māksliniekus – seniorus, iesaistot vietējos iedzīvotājus. Simpozija projekta realizēšana nodrošina unikālu savstarpēju pieredzes apmaiņu, kas ļauj mākslinieku izpausmēm salīdzinoši īsā laikā, spraigā darba intensitātē rast radoši inovatīvus risinājumus dažādos materiālos.

Informāciju sagatavoja:

Helēna Medne

Mākslinieku biedrība "Sidegunde"

www.sidegunde.com

tālr.29735367

Nedēļas nogalē 6. un 7.augustā Valkā un Valgā piedāvā gūzmu aizraujošu pasākumu un aktivitātes, kas būs saistošas visdažādākajām vecuma un interešu cilvēkiem. Ir vērts atbraukt un izbaudīt šīs divas dienas!

6. augusts

• Valkas brīvdabas estrādi plkst. 18.00 jau trešo gadu ieskandinās Melodiskās mūzikas svētki “Vilciens Rīga - Valka”. Būs iespēja baudīt dažādu žanru mūziku – popa, roka, šlāgermūzikas, kantrī cienītāji – katrs savai gaumei atradīs, ko piemērotu.

• Svētku skaistākais notikums – grupas “Bumerangs” 30 gadu jubilejas svinības. Tā vienlaicīgi arī būs vienīgā iespēja šogad dzirdēt viņus muzicējam un priecējam sava talanta cienītājus.
• Vēl uzstāsies grupas “Rock’n’Berries”, “Melns uz Balta”, “Kokteilis”, “Mākoņstūmēji”, Big Al & “The Jokers”, “Kreicburgas ziķeri”, “Retro” un citas.

Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties Valkas pilsētas kultūras nama kasē; biļetes cena 5 eiro. Pasākuma dienā biļetes cena 7 eiro. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bezmaksas.

• Valkas pagasta Stoķu kapos plkst.11:00 notiks Kapusvētki

• Valkas Meža kapos plkst.13:00 notiks Kapusvētki

• Valkas Cimzes kapos plkst.15:00 notiks Kapusvētki

• Vijciema pamatskolas sporta laukumā plkst.10:00 notiks Vijciema pagasta sporta spēles.  Sacensības notiks gan individuālajās, gan komandu disciplīnās. Bērniem būs bezmaksas piepūšamās atrakcijas.
• Valkas ģimnāzijas sporta hallē notiks 7. Starptautiskais pāru turnīrs badmintonā. Balvu fonds 840 EUR
• Valkas Novadpētniecības muzejā apskatāma izstāde “Padomju laika sadzīves priekšmeti”. Ieejas maksa: 0,75 €, pensionāriem, studentiem, skolēniem 0,30. Darba laiks Ot.-Pk. 11:00 – 18:00, Se.,Sv. 10:00 – 16:00

• Valgā notiks VIII Starptautiskais militārais vēstures festivāls:
  • No plkst.8:00 – 15:00 Starptautiskais Senlietu un amatniecības gadatirgus ar kultūras programmu
  • No plkst. 10:00 – 10:30 festivāla atklāšana (Pikk ielā 16A)
  • Plkst.11:00 Starptautiskās Baltijas suņu daudzcīņas sacensības, kuras organizē Latvijas sporta suņkopības federācija (Valgas pilsētas parkā)
  • No plkst.11:00-15:00 Kara tehnikas izstāde (Valgas pilsētas parkā)
  • No plkst.11:00 – 16:00 Tautastērpu vēdināšanas un amatnieku diena (Valgas muzeja pagalmā, Vabaduse ielā 8)
  • Plkst.16:00 Karavīru un kara tehnikas gājiens cauri pilsētai Jaama iela - Vabaduse iela - Kesk iela - Rimi stāvlaukums
  • No plkst.17:00-18:00 Spēka struktūru tehnikas demonstrācija (Rimi stāvlaukumā – Riia ielā 18)
  • Plkst.19:00 Kauju paraugdemonstrējumi “Igaunija 1944” (Transpordi ielas apkaimē)
  • Plkst.21:00 Koncerts “Zvaigznes militārajās debesīs” un salūts. Ieejas maksa koncertā: pieaugušajiem 10 EUR, studentiem, pensionāriem 8 EUR, pirmskolas vecuma bērniem ieeja bezmaksas. (Pikk ielā 16a teritorijā)

7. augusts

• Valkas Lugažu ev.-lut. baznīcā plkst. 11:00 Ziemeļlatvijas kameransambļa “Livonia” koncerts. Programmā būs mūzika no gadsimtu dzīlēm līdz Raimondam Paulam.
• Valkas novada Ērģemes pagastā plkst.11:00 Valkas novada Pludmales volejbola tūre.
• Valkas ģimnāzijas sporta hallē 7. Starptautiskā pāru turnīra badmintonā otrā sacensību diena.
• Valgā Militārā festivāla otrā diena:
  • No plkst.11:00-12:00 1944 Walk aizsardzības cīņu iepazīstināšana Sooru stratēģiskajos augstumos
  • No plkst.11:00-13:00 Muzeja tematiskā parka apmeklējums ar Igaunijas militārās vēstures un spēku struktūras iepazīstināšanu, kā arī karavīru aktivitātes (Pikk ielā 16A mācību klasē

Informāciju sagatavoja:

Evija Smane

Valkas novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

tel.26444002

epasts: evija.smane PIE valka PUNKTS lv

No 27. līdz 31. jūlijam norisināsies jau ceturtie Rubenes ciema svētki, piedāvājot daudzveidīgu un interesantu pasākumu programmu gan Rubenes ciema un Kocēnu novada iedzīvotājiem, gan ikvienam viesim. 27. jūlijā plkst. 19.00 Rubenes pamatskolas pagalmā notiks Rubenes ciema teātra “Volatus“ brīvdabas izrāde “Kad sapņi piepildās ...”. Jāpiemin, ka Rubenes amatierteātris izveidots aizvadītā gada rudenī, bet izrāde pirmo reizi tika demonstrēta šī gada aprīlī Rubenē.

29. jūlijā Baltajā mājā pie Rubenes baznīcas no plkst. 20.00 būs aplūkojama instalācija “Pa Hronikas pēdām”, kas veltīta Livonijas Indriķim (Henricus de Lettis), kurš sarakstījis bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku. Instalācijas veidotājs – vēsturnieks un Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs.

Plkst. 21.00 Rubenes baznīcā notiks ziedu izstādes atvēršana un svētbrīdis, kuru vadīs Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Artis Eglītis. Ziedu izstāde tiks veidota no vietējo Rubenes ciema iedzīvotāju dārziem. Plkst. 21.30 sāksies nakts koncerts baznīcas dārzā, kur izskanēs populāras melodijas Latvijas Nacionālās operas mākslinieku - Irmas Pavāres (mecosoprāns) un Jura Ādamsona (baritons) izpildījumā.

30. jūlijs sāksies ar sportiskām aktivitātēm. Plkst. 8.30 tiks dots starts skrējienam un nūjošanai apkārt Lielajam Ansim. Distances garums 5 km. Pulcēšanās un reģistrēšanās sāksies no plkst. 8.00 pie Rubenes pamatskolas. Pēc finiša dalībniekiem būs iespēja piedalīties loterijā.

Plkst. 11.00 pie Rubenes sporta nama sāksies orientēšanās sacensības Rubenes ciemā, bet Rubenes pamatskolas sporta laukumā plkst. 13.00 sāksies ģimeņu turnīrs florbolā, plkst. 14.00 - sportiskas un radošas aktivitātes, pēc tam arī kopīga zupas baudīšana, savukārt noslēgumā ap plkst. 16.00 - sporta aktivitāšu noslēgums un apbalvošana.

No plkst. 19.00 Rubenes pamatskolas zālē būs aplūkojama rotaļlietu izstāde “No pagātnes līdz nākotnei“. Joprojām aicina atsaukties iedzīvotājus un aktīvi piedalīties rotaļlietu izstādes veidošanā. Būs mašīnu parāde, leļļu skate, dzīvnieku fermas (gan mīksto un pūkaino, gan dažādu citu materiālu), elektroniskās rotaļlietas u.c.. Rotaļlietas izstādei var nodot Rubenes ciema kasē (pēc izstādes tās tiks atdotas īpašniekiem).

Pievakarē plkst. 20.30 izskanēs svētku sveicieni un visiem kopā būs iespēja noskatīties video stāstu “Rubene 2016”.

Plkst. 21.00 laukumā pie BMX trases (lietus gadījumā – Rubenes sporta zālē) notiks dziedošo Rubenes bērnu koncerts. Pēc tam – lustīga balle kopā ar grupu “Poļu nams”, darbosies bufete un apmeklētāju ērtībām būs pieejami galdiņi. Ieeja bez maksas.

Savukārt 31. jūlijā plkst. 14.00 norisināsies kapu svētki Rubenes kapos.

Visi Rubenes ciema svētku pasākumi - bez ieejas maksas.

Informāciju sagatavoja:

Eva Eglīte
Attīstības nodaļas vadītāja
Kocēnu novada dome
Mob.tel.: 26422411
E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv

Autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža asfaltbetona segas pastiprināšanas būvdarbu dēļ laika posmā no 2016.gada 18.jūlija līdz 30.novembrim gaidāmas izmaiņas četru SIA "VTU Valmiera" apkalpoto maršrutu reisu izpildes laikos. Tiks grozīti 20 reisu, kas tiek izpildīti virzienā no Rīgas uz Valmieru, autobusu izbraukšanas laiki no pieturvietām, kas izvietotas ceļa posmā Jugla–Saulītes.

Ceļa remontdarbu laikā sabiedriskā transporta kustība plānota tā, lai maršruta Nr.7599 Rīga–Valmiera, Nr.7600 Rīga–Valka, Nr.7743 Rīga–Rūjiena un Nr.7744 Rīga–Mazsalaca–Rūjiena autobusu izbraukšanas laiks no Rīgas Starptautiskās autoostas netiktu mainīts. Savukārt, sākot no pieturvietas Jugla (Rīga) līdz pieturvietai Saulītes (Kocēnu novads), četru minēto maršrutu 20 reisu autobusi izbrauks piecas minūtes agrāk. Attiecīgajā laika periodā autobusu pienākšanas laika Valmieras autoostā izmaiņas nav plānotas, tomēr kavēšanās ceļa remontdarbu dēļ ir iespējama.

Autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas (Valka) robeža asfaltbetona segas pastiprināšanas būvdarbi norisināsies posmā no 60,20. līdz 79,45. kilometram.

Autotransporta direkcija aicina pasažierus jautājumu gadījumā sazināties ar SIA "VTU Valmiera", zvanot pa tālruni 64222021 vai rakstot uz e-pasta adresi info PIE vtu-valmiera PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja:

Valsts SIA "Autotransporta direkcija"

Alūksnes novada pašvaldība 28. jūlijā pulksten 15.00 Uzņēmējdarbības atbalsta centrā, Brūža ielā 7, Alūksnē (Alūksnes Kultūras centra telpās) aicina uz tikšanos Alūksnes novada uzņēmējus, kuri jau šobrīd strādā Rūpniecības ielas teritorijā, kā arī tos, kuri ir ieinteresēti attīstīt savu uzņēmējdarbību šai apkaimē.

Tikšanās laikā pašvaldība uzņēmējus iepazīstinās ar Rūpniecības un Ganību ielu rekonstrukciju un industriālās zonas telpu nomas iespējām. Lūgums par ierašanos informēt uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti Sanitu Ausēju, zvanot pa tālruni 25425222.

Informāciju sagatavoja:

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381502

22. jūlijā Alūksnes novada pašvaldība godinās ilggadējo Alūksnes un Apes novadu koru virsdiriģentu un Alūksnes Goda pilsoni - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Edgaru Račevski.

Šī gada 11. jūlijā Maestro svinēja savu 80 gadu jubileju, kurai par godu Alūksnes novada pašvaldība aicina visus kādreizējos diriģentus, koru dziedātājus un ikvienu, kas vēlas sveikt virsdiriģentu dzimšanas dienā, piedalīties godināšanas pasākumā Alūksnes Pilssalas estrādē 22. jūlijā pulksten 20.00. Plānots, ka šajā pasākumā viesi, pašam Maestro stājoties pie diriģenta pults, vienotos dziesmā “Pūt vējiņi”. Uz mēģinājumu visus interesentus aicinām pulksten 19.30, bet pulksten 21.30 viesus ciemos gaidīs Alūksnes Kultūras centrs, kur pulksten 21.30 notiks virsdiriģentam veltītās  izstādes atklāšana un turpināsies jubilāra godināšana.

Informāciju sagatavoja:

Druvis Mucenieks

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi 64381503, 26456644

www.aluksne.lv

Alūksnē uzsākta Brāļu kapu teritorijas Pils ielā 31 (pretī Jaunajai pilij)  labiekārtošana, kas paredz esošo piemiņas objektu atjaunošanu un piemiņas vietas teritorijas samazināšanu. Veicamie darbi ir saskaņoti ar Brāļu kapu komiteju, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijā.

Darbus Brāļu kapu teritorijā finansēs daļēji Alūksnes novada pašvaldība un daļēji Krievijas Federācijas vēstniecība. Alūksnes novada domes 28. jūnija sēdē deputāti no atsavināšanas procesā iegūtajiem līdzekļiem izdalīja 4682 EUR Brāļu kapu teritorijas labiekārtošanā veicamajai pašvaldības finansēto darbu daļai. Darbi objektā notiek pēc Alūksnes novada pašvaldības pašvaldība pasūtītās tehniskās dokumentācijas.

Apsekojot Brāļu kapu teritoriju, secināts, ka galvenais piemineklis, piemiņas plāksnes, atbalsta sienas un kāpnes ir sliktā, piemiņas vietai neatbilstošā vizuālā stāvoklī, atsevišķi sienas posmi sasvērušies un draud izgāzties, betona flīzes vietām izdrupušas, kāpnes nolietojušās un gājējiem bīstamas. Līdz ar to pašvaldība par saviem līdzekļiem veiks teritorijas labiekārtošanas un atsevišķu daļu demontāžas darbus. Paredzēta esošo augšējo un apakšējo betona atbalstsienu, kas apjož piemiņas vietu, demontāža. Tāpat demontēs kāpnes, kas ved no Pils ielas, un kāpņu laukumu, kā arī kāpnes, kas ved no piemiņas vietas lejup, lai šo teritoriju neizmantotu kā caurstaigājamu. Vietās, kur minētie demontāžas darbi būs veikti, zemi piebērs, noplanēs un iesēs zālienu.

Savukārt Krievijas vēstniecība finansēs un veiks šādus darbus – centrālās betona sienas, uz kuras piestiprinātas piemiņas plāksnes, tīrīšanu, parapetu remontu un piemiņas plākšņu maiņu, galvenā pieminekļa plāksnes maiņu, pieminekļa pamatnes remontu un virsmas tīrīšanu, puķu dobju kopšanu, no parka celiņa (Pētera Buka ielas) pieejošo kāpņu remontu, ietves apmales demontāžu un montāžu (maiņu). Pašvaldības izvirzītais nosacījums attiecībā uz piemiņas plākšņu maiņu – tās izgatavojamas granītā, saglabājot šobrīd esošo tekstu un vizuālo izskatu un lietojot tikai tādus materiālus, kas jau šobrīd piemiņas vietā izmantoti. Pie piemiņas vietas tiks ierīkots informatīvais stends ar tekstu “Otrā Pasaules kara brāļu kapi 1941 – 1945” trīs valodās, un tā vizuālais risinājums būs atbilstošs muižas parka informatīvo zīmju koncepcijai.

Atgādinām, ka II Pasaules kara Brāļu kapi atrodas Alūksnes muižas parkā, uz pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma, divās pieminekļu aizsardzības zonās – valsts nozīmes aizsargājama arhitektūras pieminekļa “Parks” un valsts nozīmes aizsargājama pilsētbūvniecības pieminekļa “Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Informāciju sagatavoja:

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

“Cēsis 810” īpašo svētku programmu iesāks tikpat īpaša mākslas darba atklāšana – Matiasa Jansona veidots tēlniecības objekts “Senās Cēsis”, kurā atveidotas Cēsis tādas, kādas tās bijušas vēlīnajos viduslaikos.

Darbs tapis, par pamatu ņemot senāko pieejamo pilsētas plānu no 16.gadsimta, atveidojot tur parādītās Cēsu ielas un nogabalus. Līdz ar to “Senajās Cēsīs” redzami arī objekti, kādi mūsdienās pilsētā vairs nav apskatāmi. Kā viens no tiem minams arī senā naudas kaltuve, kuras atrašanās vieta zināma tikai aptuveni, tāpēc tā attēlota senas monētas veidolā. Un, kā stāsta tēlnieks, darbam ir sava leģenda – kad uz monētas no cilvēku pieskārieniem parādīsies bruņinieks, Cēsīs atkal kals savu naudu.

Tēlnieks atzīst, ka visabsolūtāko patiesību, atveidojot pilsētas plānu, sasniegt nav iespējams, bet šis vienalga esot pirmais pilnais viduslaiku pilsētas modelis Latvijā.

“Šajā darbā gribēju akcentēt, ka Cēsis bija nocietinājuma pilsēta. Gribēju parādīt, cik nozīmīgu un fiziski lielu daļu no tās veidoja pils,” skaidro Jansons. Taču nav aizmirsts arī par priekšpilsētām uzreiz aiz senajiem pilsētas mūra vārtiem vai, piemēram, pilsētiņu, kas Riekstu kalna apkaimē kalpojusi Krievijas tirgotāju izmitināšanai.

Pēc tēlnieka teiktā, darbs speciāli veidots tā, lai to varētu droši aiztikt ar rokām. Tādā veidā tas ir draudzīgs arī neredzīgiem cēsniekiem un pilsētas viesiem, kuri var gūt priekšstatu par pilsētas plānojumu.

Darbi pie tēlniecības objekta skicēm sākās 2013.gada decembrī, pateicoties paziņam, arhitektam-tehniķim Raitim Lukaišam, kas ilga līdz nākamā gada pavasarim. Pēcāk darba plāns prezentēts pašvaldībai, un tagad atlicis vien pabeigto darbu pārvest un novietot Rožu laukumā.

Pamatam izraudzītais akmens izvēlēts kā simbolisks bruģakmens, kas celsies ārā no vēsturiskā bruģa atseguma Rožu laukumā. “Senās Cēsis” tiks atklātas 22.jūlijā plkst.18.

Kā ziņots, Cēsu 810 gadu jubilejas svētki šī gada 22.-24.jūlijā būs krāšņi un unikāli ar tradicionālās, modernās un gastronomiskās kultūras elementiem. Tas būs nacionāla mēroga kultūras pasākums, kura tapšanā roku varēs pielikt ikkatrs cēsnieks. Pilna programma pieejama novada mājaslapā www.cesis.lv

Pērn Cēsu svētkos viesojās lielākais apmeklētāju skaits kopš 2006.gada. Kopumā Cēsu 809.jubileju svinēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Paredzams, ka šogad šis skaitlis varētu būt krietni lielāks un pat dubultoties.

Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā.

Informāciju sagatavoja:

Kārlis Pots,

Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs

Tālr.: 64121677; e-pasts: karlis.pots PIE cesis PUNKTS lv

Šīs nedēļas nogalē, 23. jūlijā „Cēsis 810” svētkos, un  24. jūlijā Mazsalacas pilsētas svētkos un velosvētkos „Ērenpreisam 125”, viesosies vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” vēstneši, kuri informēs par 100 labajiem vides darbiem Latvijai un piedāvās asināt prātu vides jautājumos. Zinošākie un attapīgākie balvā saņems īpašu sēklu paciņu un piedalīsies izlozē par Tallink jūras ceļojumu uz Stokholmu 4 personām.

Ar mērķi padarīt skaistāku savu apkārtējo vidi un Latviju, saņemtās sēklas jāiesēj puķu kastē, dārzā, pagalmā, ceļmalā, vai kādā citā tām piemērotā vietā. Lai piedalītos izlozē par jūras ceļojumu, līdz 30. jūlijam Cēsu svētku apmeklētājiem, bet līdz 31. jūlijam Mazsalacas svētku viesiem iniciatīvas mājas lapā www.100darbilatvijai.lv jāpiereģistrē sēklu paciņas numurs. 1. augustā paziņosim abus laimīgos uzvarētājus.

Kopumā šovasar „100 darbi Latvijai” vēstneši apmeklēs 9 Vidzemes un Latgales puses pilsētu svētkos, un Tallink ceļojums 4 personām tiks izlozēts pēc katriem svētkiem.

Vēl vēstnešus varēs sastapt:

• Vecpiebalgā – 30.jūlijā (Saiešana slātaviešu garā  "Vecpiebalga atver durvis")
• Valmierā – 12. un 13.augustā (Valmieras pilsētas svētki)
• Apē – 27.augustā (Apes pilsētas svētki) 

Jau ziņots, ka gatavojoties Latvijas simtgadei, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir uzsācis vides iniciatīvu „100 darbi Latvijai” un aicina iedzīvotājus apvienot savas zināšanas, idejas, prasmīgās darba rokas un resursus, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un izglītībā. Savu labo vides darbu aicinām piereģistrēt iniciatīvas mājas lapā www.100darbilatvijai.lv. Visi darbu veicēji tiks iemūžināti „100 darbi Latvijai” liecībās, kas paliks vēsturē. 

Informāciju sagatavoja:

Līga Ivanova

„100 darbi Latvijai” koordinatore

26464686

info PIE 100darbilatvijai PUNKTS lv

www.100darbilatvijai.lv

Jau piekto gadu pēc kārtas, Madonas novada jauniešu dome organizē vasaras lielāko pasākumu – Madonas novada Jauniešu dienu. Šogad tā norisināsies 6.augustā, Madonā, Saieta laukumā.  

Pasākums iesāksies ar svinīgu gājienu uz Mīlestības graviņu, kur jaunieši par godu Jauniešu dienas 5 gadu jubilejai iestādīs piecas lazdas pie vides objekta “Lazdu laipa”.

Dienas gaitā pasākuma apmeklētājus iepriecinās dažādas jauniešu muzikālās apvienības - Melns uz Balta, Nadīna Stirniniece, Forgotten Radio un citi. Radošajās darbnīcās, ko nodrošinās Madonas novada jauniešu centru un biedrību aktīvie jaunieši, būs iespēja uzzināt un iemācīties ko jaunu un interesantu. Jauniešu dienas ietvaros varēs apmeklēt arī ES mājas Mobilo zināšanu ekspresi, uzspēlēt šahu vai dambreti, iegūt hennas tetovējumu un izmēģināt Homo Ecos velosipēdu ābolu sulas pagatavošanai (ņem līdzi ābolus!) 

Dienas vidū, plkst. 15:00 startēs talantu konkurss “Kronis visam”, kurā talantīgie jaunieši varēs demonstrēt savu talantu, uzstājoties uz skatuves, līdz 5 minūšu garā priekšnesumā. Nolikums atrodams mājas lapā www.madona.lv (http://www.madona.lv/lat/?ct=jauniesu_jaunumi&fu=read&id=5881). Pieteikuma anketa http://goo.gl/forms/ybxbIjzSicppXjQt2.

Organizatori parūpējušie par to, lai interesanti būtu visiem. Gaidāma auto – foto orientēšanās pa Madonas novadu,  foto orientēšanās pa pilsētu, streetbola sacensības Saieta laukumā,  tradicionālās Jauniešu dienas gleznas kopīga veidošana, atraktīvais foto stūris, mācību uzņēmumu tirdziņš un citas aizraujošas lietas.

Pēcpusdienā, Mārtiņš Stūrainis pastāstīs par veselīgu dzīvesveidu, sportojot un lietojot veselīgu  uzturu. Sportiski možu garu uzturēs arī skeitboard meistaru paraugdemonstrējumi. 

Vakara noslēgumā, Madonas jauniešu grupa “Tank Suit”. Ar spilgtu uzstāšanos 5. Jauniešu dienas dalībniekus priecēs Agnese Rakovska. Arī balle būs! Dejas ritmos Saieta laukumu pieskandinās grupa “Solīda kompānija” no Cēsīm.

Pasākumu atbalsta Madonas novada pašvaldība, Madonas Bērnu un jauniešu centrs, Madonas novada bibliotēka, EUROPE DIRECT informācijas centra Gulbenē Madonas filiāle, SIA “ASIGNE”, SIA “HETA”, SIA “Skandibus”, SIA “Madonas karameles”, Z/S “Jāņkalni”, SIA “Forte PR”,  Madonas kartinga trase u.c.

Pasākumā aicināti piedalīties jaunieši no visiem Latvijas novadiem un pilsētām. Jauniešu centriem un citām jauniešu organizācijām tiek piedāvāta iespēja sevi prezentēt ar radošajām aktivitātēm (darbnīcām, priekšnesumiem). Par to iepriekš jāvienojas ar organizatoriem (Luīze - tālruņa numurs 26101638, epasts jauniesudiena PIE gmail PUNKTS com)

Informāciju sagatavoja:

Gunita Kļaviņa

Madonas Bērnu un jauniešu centra direktore

29333762

bjc PIE madona PUNKTS lv

Publicēts pirmais izdevums, kas aptver un apraksta lielāko daļu Cēsu radošo industriju. Izdevumā "Radīts Cēsīs" iekļauti radošie uzņēmumi, kas darbojas dizaina, modes, mūzikas, radošās izglītības, foto un video, arhitektūras un pilsētvides jomās. "Radīts Cēsīs" autore Evelīna Ozola pauž cerību, ka šis izdevums palīdzēs veidot spēcīgu radošo kopienu Cēsīs. Un nepaies ilgs laiks, lai būtu iemesls veidot jaunu materiālu, jo radošie uzņēmumi Cēsīs tikai aug.

Ar "Radīts Cēsīs" iespējams iepazīties Koprades mājā "Skola6", kā arī lasīt un lejupielādēt šeit.

Izdevums sagatavots ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada pašvaldības atbalstu.

Informācijas avots:

Cēsu novada pašvaldības mājaslapa

Šā gada 16. jūlijā, jau 14. reizi, Lubānā norisinājās starptautiskais amatiermākslas kolektīvu festivāls „Aiviekstes svētki 2016”. Pirmie svētki notika 1999. gada 10. jūlijā, kad uz Lubānu tika aicināti 13 pagasti un divas pilsētas. Šogad, festivāla dienā, Lubānas novadā viesojās viesi no visas Latvijas un tautas deju kolektīvs „KAAREKE” no Igaunijas.

Festivāla viesus priecēja plaša svētku programma: amatnieku tirziņš, koncerts Lubānas evanģēliski luteriskās draudzes baznīcā, viesu kolektīva „KAAREKE” no Igaunijas un draugu senioru deju kolektīva „Meirāni” koncerts, izrāde bērniem ar Latvijas kinoloģiskās federācijas glābējsuņu piedalīšanos, glābējsuņu paraugdemonstrējumi upē – glābšanā uz ūdens, radošās darbnīcas, Lubānas novada tūrisma izstāde, amatiermāklsas kolektīvu koncerts, jauniešu koncerts, muzikālās apvienības „RAXTU RAXTI” lielais vakara koncerts, kas veltīts mūsu novadniecei – dzejniecei Broņislavai Martuževai.

Tāpat viesiem bija iespēja vizināties ar kanoe laivām pa Aivieksti un piedalīties loku šaušanas turnīrā, paralēli notika dažādas aktivitātes bērniem – vizināšanās ar zirgu un poniju, velokarti, batuti un piepūšamās atrakcijas.

Balli līdz rīta gaismai spēlēja grupa „Sestā jūdze”. Svētku dalībnieki bija sabraukuši no Lubānas, Rugāju, Balvu, Madonas un Grobiņas novadiem, kā arī no Rīgas un Igaunijas.

Šogad pirmo reizi svētkos tika piedāvāts konkurss -  "Aiviekstes svētku kūka", kurā piedalījās 10 kūku cepējas, piedāvājot degustācijā 12 kūkas. Titulu „Aiviekstes svētku kūka” ieguva Kristīnes Krēsliņas kūka  “SNICKER”.

Šogad veidojot svētku programmu dažas ļoti labas idejas esam nolēmuši realizēt nākošajos 15. Aiviekstes svētkos, kas notiks 2017. gadā, jo 2018. gada jūlija sākums paies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē.

Amatiermākslas kolektīvu koncerts “Dziedāsim, dejosim – saules rakstu veidosim!” Aiviekstes svētkos plkst. 14.00 pilsētas estrādē pulcēja 6 dziedošos kolektīvus: Lubānas folkloras kopa “Lubāna”, Lazdukalna pagasta "Beņislavas" etnogrāfisko ansambli, Senioru sieviešu koris “Noskaņa”, Degumnieku tautas nama vokālais ansamblis “Harmonija”, Kalsnavas sieviešu vokālais ansamblis "Vīzija", Jauktais vokālais ansamblis “Naktsputni” un 9 deju kolektīvus: Kalsnavas kultūras nama senioru deju kolektīvs ‘’Jāņukalns’’, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vartava” no Grobiņas novada, Ļaudonas kultūras nama senioru deju kolektīvs “Divi krasti’’,  vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi” no Rīgas, Igauņu deju kolektīvs “KAAREKE”, Lubānas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs, senioru deju kolektīvs “Meirāni”, tautas deju ansamblis “Lubāna” un jauniešu deju kolektīvs “Žuburi”.

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Renāte Čačka

Lubānas novada pašvaldība

t. 28389333, e-pasts: admin PIE lubana PUNKTS lv, renate.vigupe PIE lubana PUNKTS lv

Uzlabojot reģionālo maršrutu tīklu, no 2016.gada 1.augusta spēkā stāsies izmaiņas 18 SIA VTU Valmiera apkalpotajos vietējās nozīmes maršrutos bijušajā Valmieras rajonā, 11 – Valkas un Smiltenes novadā, kā arī sešos starppilsētu maršrutos.

Ņemot vērā, ka tiks samazināti reisu izpildes laiki un mainīts autobusu izbraukšanas laiks no pieturvietām, aicinām iedzīvotājus sekot līdzi kustības sarakstiem interneta vietnē www.1188.lv vai jautājumu gadījumā vērsties pie pārvadātāja, rakstot uz e-pasta adresi info PIE vtu-valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 64222021.

Izmaiņas gaidāmas starppilsētu maršrutā Nr.7152 Smiltene–Palsmane–Jaunpiebalga, Nr.7157 Valmiera–Trikāta–Smiltene, Nr.7164 Valmiera–Gaujiena–Alūksne, Nr.7165 Alūksne–Gaujiena–Smiltene, Nr.7804 Valmiera–Brenguļu skola–Smiltene un Nr.7818 Valmiera–Blome–Smiltene.

Grozījumi tiks veikti 18 maršrutos bijušajā Valmieras rajonā: maršrutā Nr.5390 Valmiera–Vaidava–Rubenes skola–Valmiera, Nr.5397 Valmiera–Vaidava–Valmiera, Nr.5400 Valmiera–Kauguri–Brenguļi–Valmiera, Nr.5425 Valmiera–Zilaiskalns–Valmiera, Nr.5426 Valmiera–Trikāta–Valmiera, Nr.5427 Valmiera–Ēveles pienotava–Valmiera, Nr.6599 Valmiera–Rubenes skola–Kocēnu skola–Valmiera, Nr.6603 Valmiera–Vaidava–Rubene–Valmiera, Nr.6604 Valmiera–Rubenes skola–Vaidava–Valmiera, Nr.6615 Valmiera–Pidriķis–Burtnieki–Valmiera, Nr.6619 Valmiera–Bērzaine–Vākšēni–Valmiera, Nr.6620 Valmiera–Cempi–Valmiera, Nr.6621 Valmiera–Cempi–Kauguri–Valmiera, Nr.6623 Valmiera–Brenguļi–Staišas–Valmiera, Nr.6631 Valmiera–Burtnieki–Eniņi–Valmiera, Nr.6632 Valmiera–Tožas–Mujāni–Valmiera, Nr.6663 Valmiera–Zilaiskalns–Tožas–Valmiera un Nr.6689 Valmiera–Dikļu skola–Mazbrenguļi–Valmiera.

Tāpat izmaiņas gaidāmas arī 11 maršrutos gan Valkas, gan arī Smiltenes novadā: Nr.6670 Valka–Ķemere–Ēvele–Valka, Nr.5383 Smiltene–Mēri–Džindžas–Smiltene, Nr.5392 Smiltene–Palsmane–Variņi–Ķeņģi–Smiltene, Nr.5409 Smiltene–Aumeistari–Gaujiena, Nr.5410 Smiltene–Variņi–Palsmane–Gaujiena, Nr.6505 Smiltene–Aumeistari–Valka, Nr.6596 Smiltene–Mēri–Rauza–Variņi–Smiltene, Nr.6600 Smiltene–Šķipeles–Jurģēni–Smiltene, Nr.6611 Smiltene–Vidaga–Smiltene, Nr.5423 Smiltene–Mežciems–Launkalne–Smiltene un Nr.5424 Smiltene–Ķieģeļceplis–Launkalne–Smiltene.

Izmaiņas skatāmas uzņēmuma interneta vietnes vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstā”: http://vtu-valmiera.lv/index.php/8-zias/1376-gaidami-grozijumi-35-sia-vtu-valmiera-apkalpotajos-regionalajos-marsrutos.

Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un ņemt biļetes par braucienu, atgādinot, ka ikviena reisa lietderība tiek mērīta pēc izsniegtā biļešu skaita.

Informāciju sagatavoja:

Valsts SIA "Autotransporta direkcija"

komunikācijas speciāliste Zane Plone

Apaļajos svētkos, “Cēsis 810”, piedalīsies pēdējā desmitgadē rekordliels amatnieku, mājražotāju, kalēju, individuālo meistaru u.c. tirgotāju skaits – 350.

Ja pērn tirgotāju skaits bija 240, tad šogad to skaits kāpis par vairāk nekā 100. No kopējā tirgotāju skaita vairāk nekā 40 ir Cēsu uzņēmēji, kuri būs īpaši izcelti pārējo vidū ar uzrakstu “Cēsu uzņēmējs”.

Tirdziņš šogad paplašinājies – tas notiks Torņa ielā, Pils ielā, Lielajā skolas ielā, Baznīcas laukumā un Pils dārzā. Šogad tajā piedalās ļoti daudzi jaunie dizaineri un interesantu ēdienu tirgotāji.

Tirdziņa organizatori sola daudzus pārsteigumus – tirdziņš neaprobežosies tikai ar materiālo lietu iegādāšanos, bet varēs piedzīvot iepriekš nebijušas sajūtas dažādās atrakcijās un redzēt iepriekš neredzētas lietas, piemēram, 7D kinoteātris.

Kā ziņots, Cēsu 810 gadu jubilejas svētki šī gada 22.-24.jūlijā būs krāšņi un unikāli ar tradicionālās, modernās un gastronomiskās kultūras elementiem. Tas būs nacionāla mēroga kultūras pasākums, kura tapšanā roku varēs pielikt ikkatrs cēsnieks. Pilna programma pieejama novada mājaslapā www.cesis.lv

Pērn Cēsu svētkos viesojās lielākais apmeklētāju skaits kopš 2006.gada. Kopumā Cēsu 809.jubileju svinēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Paredzams, ka šogad šis skaitlis varētu būt krietni lielāks un pat dubultoties.

Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā.

Informāciju sagatavoja:

Kārlis Pots,

Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs

Tālr.: 64121677; e-pasts: karlis.pots PIE cesis PUNKTS lv

3. un 4. septembrī Alūksnes ezerā notiks starptautiskas sacensības kuģu modeļiem. Lai pārrunātu sacensību gaitu, Alūksni apmeklēja Latvijas kuģu modeļu sporta federācijas (LKMSF) prezidents Edgars Korsaks – Mills, kurš tikās ar Kultūras un sporta nodaļas vadītāju Sanitu Eglīti un sporta darba organizatoru Vilni Veļķeri.

Kā informēja LKMSF prezidents, šīs būs sestās starptautiskās sacensības, ko rīko viņa pārstāvētā federācija. Alūksnes ezers par piemērotu vietu sacensību norisei izvēlēts pēc Edgara klases biedra ieteikuma. “Pārsvarā šādas sacensības tiek organizētas Pierīgā, taču šogad pirmo reizi izvēlējāmies kādu no posm organizēt tālākā reģionā.. Alūksne atrodas stratēģiski izdevīgā punktā sacensību dalībniekiem no Krievijas un Igaunijas,” par Alūksnes ezera izvēli sacensību norisei stāsta E. Korsaks – Mills.

Plānots, ka sacensībās Alūksnē piedalīsies aptuveni 60 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas. Sacensības būs arī Baltijas un Eiropas čempionātu posms.

Sacīkstēs piedalās radio vadāmi kuģu modeļi, kas pārvietojas ūdenī pa M veidā izveidotu un ar boju palīdzību atzīmētu trasi. Tiem var būt divu veidu dzinēji - benzīna un ekodzinēji, kuri darbojas ar baterijām. Jaudīgākie kuģu modeļi spēj attīstīt ātrumu līdz pat 100 km/h. Tā kā šis ir tehniskais sporta veids, tad tajā svarīgas ir inženierzināšanas un tehniskie risinājumi. Veidojot šādu kuģa modeli, korpusu gatavo pats kuģa modeļa vadītājs, savienojot savu radošumu ar fizikas zināšanām, savukārt dzinējs un mikroshēmas parasti tiek pirkti vai pasūtīti internetā.

Radio vadāmo kuģu modeļu sacensības Latvijā tiek iedalītas trīs lielās sekcijās, kuras katra iedalās vēl vairākās sekcijās, atkarībā no modeļu specifikācijas, izmēra un tehniskajām prasībām. M sekcija paredzēta radio vadāmajiem modeļiem ar elektromotoru. FSR sekcijā ietilpst radio vadāmie modeļi ar iekšdedzes dzinēju, savukārt kopiju sekcijā ietilpst modeļi, kas neizmanto radio vadāmo sistēmu un dzinēju. Vienā sacensību klasē sacenšas līdz 12 kuģu modeļiem.

Informāciju sagatavoja:

Druvis Mucenieks

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi 64381503, 26456644

www.aluksne.lv

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir publicējis LEADER vietējo rīcības grupu projektu vērtēšanas rezultātus. Detalizēta informācija par rezultātiem ir LAD mājaslapā.

LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā. Papildus informācija par pieeju ir LAD mājaslapā.

No 2016. gada 24. līdz 30. jūlijam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu organizē vasaras skolu-nometni Moldovas kolēģiem. Vizītes laikā Moldovas delegācija viesosies arī Vidzemes plānošanas reģionā.

Vasaras skolas-nometnes mērķis stiprināt Moldovas reģionu, pašvaldību un NVO speciālistu profesionālo kapacitāti, sniedzot metodisku un praktisku atbalstu projektu izstrādei uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības jautājumos reģionālā un vietējā līmenī, kā arī veicināt Latvijas un Moldovas reģionu un pašvaldību sadarbību. Vasaras skolas-nometnes dalībnieki – Moldovas Ziemeļu, Centrālā, Dienvidu, Gagauzijas reģionu, to pašvaldību un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji.

Vizītes pirmajās dienās delegācijas pārstāvji dalīsies grupās un dosies pieredzes apmaiņā uz 12 Latvijas novadiem – Dundagas, Dobeles, Tērvetes, Limbažu, Pārgaujas, Raunas, Madonas, Jelgavas, Carnikavas, Ikšķiles, Ķekavas un Bauskas novadu. Būs iespēja pēc individuāli izstrādātām programmām iepazīties un pārņemt labās prakses piemērus un uzklausīt Latvijas ekspertu padomus uzņēmējdarbības un tūrisma attīstībā, pašvaldību darba organizēšanā un pakalpojumu sniegšanā. Tiks pārrunātas arī Moldovas un Latvijas reģionu un pašvaldību sadarbības iespējas.

Daugavpilī Latvijas nozaru eksperti Moldovas pārstāvjiem sniegs tematiskas lekcijas par būtiskām attīstības plānošanas un projektu īstenošanas tēmām – teritorijas mārketings, tūrisma produktu veidošana, uzņēmējdarbības vides aktivizēšanas pasākumi un projektu vadība. Lai uzklausītu pašvaldību pieredzi projektu īstenošanā un uzņēmēju veiksmes stāstus, plānots apmeklēt Daugavpili, kā arī Krāslavas un Preiļu novadu.

Paredzēti praktiski treniņi par attīstības plānošanā svarīgām prasmēm. Piemēram, radošās domāšanas metožu pielietojums attīstības plānošanā, ideju un rezultātu pasniegšana, sabiedrības līdzdalības motivācija un risinājumu meklēšana izaicinājumu pārvarēšanai. Izveidotās komandās Moldovas delegācijas pārstāvji meklēs risinājumus konkrētiem jautājumiem. Tajā skaitā veidos tūrisma maršrutus, noteiks pasākumus uzņēmējdarbības aktivizēšanai, jauniešu iesaistei teritoriju attīstības plānošanā un īstenošanā, kā arī sagatavos rīcības plānu partnerību izveidei. Komandas darbu rezultāti tiks apspriesti ar Latvijas ekspertiem, sagatavojot priekšlikumus Moldovas teritoriju attīstībai atbilstoši sociāli ekonomiskajai situācijai.

Ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu Latvijas un Moldovas sadarbībā iesaistītajām nozaru ministrijām, reģioniem, pašvaldībām un NVO tiks organizēts seminārs “Daudzpusējā dialoga loma Latvijas un Moldovas attīstības sadarbības veicināšanai”. Tā laikā klātesošie tiks informēti par Latvijas un Moldovas reģionu, vietējo pašvaldību un NVO līdzšinējo sadarbību un attīstības perspektīvām, kā arī identificēti problēmjautājumi un iespējamie risinājumi. Sagaidāms, ka tas veicinās ciešākas sadarbības veidošanos starp dažāda līmeņa Latvijas un Moldovas organizācijām, kā arī darbosies kā priekšnosacījumi veiksmīgam nacionālajam dialogam attīstības sadarbības veicināšanai. Semināra ietvaros tiks organizēta arī interaktīva kontaktbirža kontaktu dibināšanai un partnerību veidošanai.

Plānots uzklausīt arī Moldovas delegācijas pārstāvju vērtējumu par sniegtajām zināšanām un pieredzi, to pielietojumu ikdienas darbā Moldovas teritoriju līdzsvarotai un integrētai attīstībai, kas kalpos par pamatu turpmākās sadarbības plānošanai.

*Aktivitātes tiek īstenotas projekta „Atbalsts Moldovas Ziemeļu reģionālās attīstības aģentūrai teritoriju attīstības plānošanas, īstenošanas un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos” ietvaros (2016. gada 31. maija  līgums 2016/6), ko finansē Ārlietu ministrija.

Informāciju sagatavoja:

Laura Jansone

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel. 67026418

E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv

www.varam.gov.lv

No 29. līdz 31.jūlijam Ērgļos norisināsies 10.novada svētki. Tie iesāksies  ar nozīmīgu pasākumu visiem, kas dzīvo, dzīvojuši vai kā citādi bijuši saistīti ar Ērgļiem pagājušajā gadsimtā un līdz šodienai. Notiks grāmatas “Reiz Ērgļos…” atvēršana. Grāmatas autore Anna Kuzina tajā apkopojusi materiālus, faktus, atmiņas par Ērgļiem 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā.

29.jūlijs - svētku atklāšanas vakarā tiks sagaidīts Ērgļu novada svētku dalībnieku gājiens, bet brīvdabas skatuvē pie Ogres upes dzirnavu dambja būs grupas „Elektro Folk" koncerts un gaismas strūklaku šovs.

30. jūlijā aicinās dalība strītbolā, orientēšanās pastaigā bērniem, sīkmačos. Pie saieta nama tirgus rītā tiks piedāvāti pārsteigumi visiem pirkt un pārdot gribētājiem, piedalīties “brīnumpavāru” gatavotajos paraugdemonstrējumos, grilēšanas čempionātā, kā arī baudīt svētku kūkas. Piedalīties veiklības un velo orientēšanās sacensībās. Vakarā baudīt atmosfēru svētku koncertā un nakts ballē Ērgļu estrādē.

31. jūlijs- Svētku trešā diena- draudzības diena, kurā suminātas tiks ģimenes un to vismazākās atvasītes. Varēs just līdzi vismazākajiem rāpotājiem, un piedalīties to izpušķoto braucamrīku parādē. Kā arī piedalīties makšķerēšanas sacensībās, vērot volejbolu, mini biatlonu, ugunsdzēsēju stafeti, antīko braucamrīku parādi, bērnus iesaistīt rotaļu darbnīcā, bet pēc tam viņiem ļaut trakulības putu ballītē. Parkā pie Ērgļu slimnīcas varēs noskatīties Ērgļu teātra izrādi “Mans Luteklītis”. Bet pēc tam tikšanās ar vides veselības saimniecības “Lejas Kāķupi” vadītāju, masieri, farmaceiti un pirtnieci Agritu Gailīti, kas pastāstīs par savu pieredzi zāļu tēju vākšanā un miesas un gara veselības uzturēšanā. Interesanta izstāde atkal būs skatāma Livonijas laika velvju pagrabiņā.

Pēcpusdienā Ērgļu estrādē sāksies skatītākās un interesantākās sacensības - Ērgļu Stiprinieks, kurā par uzvarētāja godu cīnīsies spēkavīri no tuvākas un tālākas apkaimes.

Svētku noslēgumā komandu sacensību prieks un azarts, ko papildinās Ērgļu pūtēju orķestra suģestējošā mūzika un ziedojumu veiksmes tūres “Šūpojies un ripinies! Lai veicas!” laimesti.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Daugiallo

Ērgļu novada pašvaldības informācijas speciāliste

T.64871299

E-pasts:info PIE ergli PUNKTS lv

2016. gada 21. oktobrī Valmierā norisināsies starptautiska līmeņa konference “Pieredze, inovācijas un izaicinājumi tūrismā: globālo tendenču vietējie risinājumi”. Konferencē par tūrisma un viesmīlības nozarē aktuālām tēmām diskutēs daudzi starptautiski atzīti lektori no Eiropas, kā arī eksperti no Latvijas un tuvākajām kaimiņvalstīm.

Konferences programma iezīmē trīs galvenās pamattēmas: tendences tūrismā un zināšanu pieprasījums, tūrisma uzņēmējdarbības vide un tīklveida stratēģijas reģionālajā attīstībā, kā arī tūrisma produktu virzīšana tirgū. Saistošā stāstījumā ar pieredzi dalīsies trīs konferences īpašie viesi:

Dr. oec. Tēmu Moilanens (Teemu Moilanen) no Somijas stāstīs par publiskajiem pasākumiem un tehnoloģijām galamērķu zīmolvedības stiprināšanā. Tēmu Moilanens ir viens no pasaules mēroga vietu zīmolvedības speciālistiem, autors grāmatai “How to Brand Nations, Cities and Destinations”. Par šo grāmatu mārketinga leģenda Filips Kotlers rakstījis: “Viena no vērtīgākajām grāmatām vietu mārketinga literatūrā, kura būtu jāizlasa ikvienai nācijai, pilsētai vai vietai, kuri pieņēmuši vietu zīmolu attīstības izaicinājumu.” Viņš vadījis seminārus Eiropas Parlamentā, konsultējis veiksmīgākos Somijas kūrortus, bijis iesaistīts vairāk nekā četrdesmit pakalpojumu dizaina projektos lidsabiedrībām, prāmju līnijām, lidostām, viesnīcu ķēdēm, restorāniem, lielveikaliem un citiem klientiem.

Savukārt ar lekcijas tēmu “Mūsdienu Skandināvu virtuves  manifests. Ieviešana, pieredze un zināšanu pārnese Baltijas jūras reģionā” klausītājus iepazīstinās Roskildes Universitātes goda profesors Performance design (izpildījuma dizaina) studiju programmā - Jans Krags Jakobsens (Jan Krag Jacobsen) no Dānijas. Viņš ir viens no mūsdienu Skandināvu virtuves manifesta līdzautoriem, publicists un rakstnieks. Vienpadsmit gadu garumā bijis Dānijas Gastronomijas Akadēmijas prezidents. Ievērojams ar konsultatīvo darbu gandrīz četrdesmit gadu garumā dažādām ar komunikāciju un gastronomijas tēmu saistītām organizācijām, attīstot veselīgas ēšanas konceptu kopā ar valsts vadošajiem šefpavāriem.

Turpretim pakalpojumu dizainu tūrisma produktu veidošanā akcentēs MBA Mario Seps (Mario Sepp) no Austrijas. Mario Seps ir Austrijas pakalpojumu dizaina konsultāciju uzņēmuma “Gastspiel” dibinātājs, Hārvardas Universitātes absolvents, aktīvs DesignThinkers Academy Network biedrs. Ar divdesmit gadu profesionālu pieredzi pakalpojumu dizaina veidošanā nelieliem uzņēmumiem un lielām starptautiskām korporācijām. Par izcilību pakalpojumu dizaina veidošanā zemo cenu aviolīnijai 2007.gadā saņēmis starptautisku novērtējumu Budgie Award balvu par inovatīvām pieejām.

Konferencē darbs plānots arī paralēlajās sesijās, kur moderatoru vadībā noritēs diskusijas par tādiem tematiem kā inovācijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) risinājumi, zīmolvedība un tūrisma galamērķi, pakalpojuma dizains u.c. Iezīmējot Rīgas-Gaujas reģionu kā titula “Eiropas gastronomijas reģions” saņēmēju 2017. gadā, īpaša uzmanība konferencē tiks veltīta arī tēmai par gastronomijas iesaisti tūrismā. Paralēlajās sesijās uzstāsies dažādi Latvijā un kaimiņvalstīs zināmi nozares profesionāļi: gastronomisko performanču aizsācēja Latvijā, TV raidījumu vadītāja Gundega Skudriņa, informācijas tehnoloģiju raidījuma “Nākotnes parks” vadītājs Reinis Zitmanis, tūrisma nozares eksperts Dr. geogr. Andris Klepers, Tartu Universitātes (Igaunija) un Mobility Lab  lektori Rein Ahas un Anto Aasa u.c. Tāpat arī īpaši saistoša diskusija plānota, analizējot mūsdienu Latvijas garšas un Igaunijas modernās virtuves virzienus, kur sarunā iesaistīsies Tallinas restorāna “MEKK” šefpavārs Rene Uusmees un Trīs pavāru restorāna “Tam labam būs augt” šefpavārs Ēriks Dreibants. Aptverot konferences programmas tēmas, īpaši atzīmējama konferences aktualitāte ne tikai tūrisma nozares profesionāļiem, bet arī citiem ar viesmīlības un pakalpojumu servisa saistītu organizāciju un uzņēmumu pārstāvjiem.

Konferences darbs tiks organizēts divās Valmieras vietās - Vidzemes Augstskolā un koncertzālē “Valmiera”. Plašāka informācija par aktuālo programmu būs pieejama www.valmiera.lv un www.va.lv

Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam definēti Latvijas konkurētspējīgākie tūrisma veidi, kur viens no tiem ir tieši darījumu un konferenču tūrisms (MICE - Meeting, Incentives travel, Conferences, Exibitions). Valmiera kā reģiona uzņēmējdarbības centrs pārliecinoši attaisno konferences vietas izvēli un šāda starptautiska mēroga pasākuma organizēšana tūrisma nozares profesionāļiem tādējādi saskan arī ar vienu no Latvijas tūrisma politikas prioritātēm.

Konferenci organizē Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes Augstskola, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamentu.

Sadarbības partneri: Vidzemes Tūrisma asociācija un Vidzemes Plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja:

Anita Tīlena

Valmieras Tūrisma informācijas centra

tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.:25437177

Ar svētku lukturu gājienu cauri Cēsu vecpilsētai un grandiozu salūtu teju astoņu minūšu garumā, ko pavadīja Riharda Zaļupes speciāli Cēsīm sakomponēts skaņdarbs, tika noslēgta otrā “Cēsis 810” svinību diena.

Cēsnieku un viesu atsauksmes sociālajos tīklos ar tēmturi #Cēsis810 liecina, ka salūts ir novērtēts, un cilvēki to dēvē par labāko, kāds līdz šim Cēsīs piedzīvots.

Svētkiem turpinoties, sestdien, 23. jūlijā, notika rekordliels 350 tirgotāju svētku tirgus, apmeklētājus aizrāva Gundegas Skudriņas un Latvijas labāko pavāru veidotās gastronomiskās performances “Garšu dārzs”, Maija parkā notika enerģiski un aktīvi pasākumi bērniem “Dullais desmitnieks”, savukārt Pils dārzu pieskandināja etno-eko festivāls “Sviests”.

Pils parkā bija vērojama pārbūvēto motociklu skate “Custom Bike Show”, kā arī VI Ritma svētki ar Latvijā lielāko bungu apli. Rīgas ielā notika modes skate, viscaur vecpilsētā bija vērojamas dažādas izstādes un izrādes. Raunas ielā notika ielu florbola turnīrs “Cēsis Open”.

Savukārt Rožu laukumā un arī Pils estrādē notika divas balles, kas pulcēja populārākos Cēsu mūziķus, grupas no ārzemēm, pūtēju orķestrus un muzikālus viesus no citām Latvijas pilsētām. Bet “Fono Cēsis”, Latvijā lielākais bezmaksas rokmūzikas festivāls, turpināja ballīti līdz pat plkst.4 rītā.

Kā savā uzrunā cēsniekiem un pilsētas viesiem tieši pirms salūta sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, “Jūs šovakar esat liecinieki kam skaistam un dižam. Mūsu mīļā pilsēta svin lielus svētkus, un jūs esat daļa no tā”.

Viņš akcentēja, ka “Cēsis 810” gluži kā pati pilsēta ir krāsaini un iedvesmojoši svētki un pateicās cēsniekiem, ka viņi ar savu darbu palīdz Cēsīm augt un tapt skaistākām.

Rozenbergs novēlēja, lai Cēsis pēc desmit gadiem mirdz vēl spožākas un sakoptākas, lai ik katrs cēsnieks tajās jūtas lieliski un lai pilsēta dzīvo un nes Cēsu vārdu arī vēl pēc 810 gadiem.

“Esmu lepns, ka esmu cēsnieks. Esmu lepns, ka jūs par savām mājām esat izvēlējušies saukt Cēsis. Esmu lepns par mūsu pilsētu, tās mūžu un sasniegto! Lai dzīvo cēsnieki, lai dzīvo Cēsis,” savu uzrunu noslēdza Rozenbergs.

Pašvaldības policija ziņo, ka otrā svinību diena, kas bija visaktīvākā un notikumiem pilnākā, aizvadīta bez jebkādiem nopietniem starpgadījumiem. Tik vien kā daži enerģiskāk svinējuši indivīdi tikuši eskortēti ar policijas auto.

Svētdiena, 24.jūlijs ir “Cēsis 810” sporta svētki. Visas dienas garumā Vienības laukumā un Pils parkā Cēsu sporta klubi, karatē klubs “Tīģeri”, orientēšanās klubs “Meridiāns”, autosporta klubs “Mexa Melatlux”, rīkos dažādas aktivitātes. Valmieras ielā notiks suņu sporta sacensības.

Vienības laukumā noritēs Cēsu čempionāts brīvajā cīņā un “Ghetto Games” turnīri florbolā un basketbolā, kā arī “Latvijas Spēcīgākās pilsētas” Cēsu posms.

Tāpat Pirtsupītes gravā notiks motokrosa sacensības “Zelta mopēds. Bet “Virši-A” distancē Vienības laukumā sāksies vasaras slēpojiens “Ziedošās slēpes”.

Pilna programma pieejama novada mājaslapā www.cesis.lv

Cēsis dibinātas 1206. gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā.

Informāciju sagatavoja:

Kārlis Pots,

Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs

Tālr.: 64121677; e-pasts: karlis.pots PIE cesis PUNKTS lv

Piektdien, 22. jūlijā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti prezentēja šīs nedēļas laikā plenērā tapušās idejas astoņu Valmieras “pilsētas vārtu” – iebraucamie ceļi pilsētā - attīstībai.

Gaujas ceļa un tiltu izgaismošana gan pilsētā, gan ārpus tās, gājēju tilta izveide un papildināšana ar stilizētu “V” burtu, dažādu līmeņu tējnīca kokos, “zaļais ekrāns”, telpisks vides objekts, kas simbolizē Valmieras vārda pirmo burtu un kurā var ne tikai fotografēties, bet caur kuru lūkoties uz kādu objektu Valmierā, 44 metrus augsts skatu tornis, virtuāls ekrāns, kas rāda iedzīvotājiem un viesiem svarīgu informāciju, piemēram, par gaidāmajiem notikumiem, vides objekts, kas pats sev rada enerģiju, simbolizējot Valmieru kā uzņēmējdarbību atbalstošu, sportu mīlošu un “zaļu” pilsētu, kā arī aplikācija mobilajā telefonā, kas aizved tā lietotāju pie konkrētiem objektiem, atklājot arī to interesantos stāstus. Šīs ir idejas, kuras nepilnu piecu dienu laikā radīja desmit RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti vasaras plenērā Valmierā.

Jaunieši atzina, ka dalība plenērā bijusi vērtīga pieredze. Izstrādājot idejas, domāts par iespējām, kā iedzīvotājiem un pilsētas viesiem līdzdarboties vidē, būt iesaistītiem, tādējādi izjūtot pilsētas atmosfēru. Tāpat pētīta iespēja objektu izveidē izmantot arī Valmierā pieejamos resursus, ražotnes. Izstrādātas idejas ne tikai ”pilsētas vārtiem”, bet arī zonai ap tiem, kā arī jaunu objektu uzstādīšanai pilsētā, tāpat arī sniegti ieteikumi vizuālās identitātes pilnveidošanai, piedāvāti jauni simboli un digitāli risinājumi.

RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins uzsvēra, ka arī turpmāk vēlētos studentiem piedāvāt iespēju izstrādāt reālā vidē balstītus projektus. Vērtīgi būtu pieaicināt arī citu nozaru topošos speciālistus, piemēram, jauniešus, kuri studē vides dizaina specialitātē, topošos māksliniekus u.tml., tādējādi dodot papildu ieguldījumu ideju izstrādē.

“Redzam, ka bijušās Valmieras Mākslas vidusskolas ēkā, kur šonedēļ uzturējās plenēra dalībnieki, joprojām valda radošs gars, jo studentu piedāvātās idejas ir interesantas, dažādas un īstenojamas. Saredzam, ko varētu realizēt jau tuvākajā nākotnē, piemēram, tiltu izgaismošana vai vides objekts, kas ataino Valmieras vārda sākumburtu. Studenti deva iespēju mums ierastās lietas un vietas ieraudzīt citām acīm. Tādējādi plenērs ir vērtīgs, noteikti turpināsim sadarbību ar RTU topošajiem arhitektiem, kā arī labprāt sadarbosimies arī ar citiem topošajiem speciālistiem, piemēram, mobilā aplikācija, viena no šodien dzirdētajām idejām, varētu būt izaicinājums informācijas tehnoloģiju studentiem. Tā bija laba iespēja arī jauniešiem reālā situācijā pielietot studijās apgūto, turklāt vairākas idejas, ko studenti plenērā izstrādāja pērn, ir Valmierā jau īstenotas. Arī darba organizācija, manuprāt, bija veiksmīga – studenti nekonkurēja, bet radīja kopīgu “ideju banku”, ieceres apspriežot, papildinot un kopīgi izstrādājot risinājumus,” pauda Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektore Evija Voitkāne.

RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti Valmierā plenērā darbojās arī pērn, grupās izstrādājot konceptuālus priekšlikumus Atpūtas parka teritoriju attīstībai.

Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2015.-2030.gadam noteikts, ka Valmierā ir astoņi “pilsētas vārti” – Rīgas ielas, Valkas ielas, Tērbatas ielas, Raiņa ielas, Matīšu šosejas, Cēsu ielas un divi Cempu ielas “pilsētas vārti”. Tā ir vieta, kurā notiek iepazīšanās ar Valmieru, radot pirmo iespaidu par to un aicinot pilsētā baudīt kultūru, izklaidi, kā arī saņemt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus.

Pasākumu atbalstīja Valmiermuižas alus darītava.

Otrdien, 2016. gada 26.jūlijā valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus par pasākumu īstenošanu atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai*. Tie paredz no Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanai atvēlēt 5,47 milj. eiro.

Noteikumu mērķis ir attīstīt atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un veicināt materiālu vairākkārtēju izmantošanu.

Līdz 2018. gadam no kopējā KF finansējuma pieejami būs 5,14 milj. eiro.

Projekti tiks īstenoti atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, projektu iesniegumus iesniedzot atsevišķi par specializētā autotransporta iegādi atkritumu dalītās savākšanas maršrutu nodrošināšanai un atkritumu dalītās savākšanas punktu un šķirotu atkritumu savākšanas laukumu izveidi un pilnveidošanu.

Noteikumi paredz, ka visās izveidotajās vai pilnveidotajās atkritumu šķirošanas vietās būs jāparedz vismaz piecu atkritumu veidu šķirošana. Tajā skaitā obligāti jānodrošina iespēja šķirot papīru un kartonu, stiklu, plastmasu un metālu.

Tāpat priekšroka projektu vērtēšanā ir gadījumos, ja tiek nodrošināta bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana.

Projektu īstenošanai varēs pieteikties kapitālsabiedrības, kas pašvaldībās sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, kā arī pašvaldības un to iestādes. Fondu finansējums – līdz 35% apmērā.

Detalizēta informācija par MK noteikumu projektu pieejama šeit: http://ieej.lv/Sb0Ar

*Noteikumu projekts “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju” 5.2.1.1.pasākuma “Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība” īstenošanas noteikumi”

Informāciju sagatavoja:

Laura Jansone

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel. 67026418

E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv www.varam.gov.lv 

Gulbenes novada dome aicina uzņēmējus uz tikšanos šī gada 17. augustā plkst. 15.00 Gulbenē, Ābeļu ielā 2, 3. stāvā zālē.

Darba kārtības jautājumi:

15.00 Gulbenes novada domes priekšsēdētāja uzruna;

15.10 teritorijas plānojums – tā nozīme uzņēmējdarbībā, būvniecībā un īpašuma izmantošanā;

15.40 aktualitātes nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību sistēmā;

16.00 uzņēmējdarbības vide Gulbenes novadā, pašvaldības atbalsta instrumenti;

16.20 citi aktuāli jautājumi, diskusijas.

Lūgums līdz š.g. 8. augustam par ierašanos informēt Gulbenes novada domes Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāju Lienu Kazāku, zvanot 28609883 vai rakstot pieteikumu uz e-pastu liena.kazaka PIE gulbene PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja:

Gulbenes novada dome

Attīstības un projektu nodaļa

Komercdarbības speciālists

Liena Kazāka

 Tālr.: 28609883  

E-pasts: liena.kazaka PIE gulbene PUNKTS lv

http://www.biznessgulbene.mozello.lv/

Nedēļas nogalē, 30. - 31. jūlijā, Vaidavā, pludmalē pie Vaidavas ezera notiks SUP’u dienas “SUPO un Vaidi Vaidavā”, ko organizē “Aktīvā tūrisma centra “Eži” vasaras filiāle “Vaidaveži”.

Divu dienu garumā ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties SUP testos, saņemt instruktoru konsultācijas, piedalīties Nakts braucienā, mini sacensībās, stafetēs, vingrošanā uz SUP dēļiem un citās aizraujošās aktivitātēs.

Sestdien, 30. jūlijā, plkst. 11.00, 12.00, 14.00 un 15.00 norisināsies braucieni ar SUP dēļiem instruktora vadībā, dalības maksa: 8 EUR/stunda.

Plkst. 16.00 sāksies komandu stafetes un sacensības ar mazajiem SUP dēļiem. Dalība gan individuālajās sacensībās, gan komandu stafetē būs bezmaksas.  Komandu stafetēs aicina piedalīties braucējus, kas iepriekš jau ir izmēģinājuši braukšanu ar lielo SUP dēli.

Plkst. 21.00 sāksies viena no aizraujošākajām pasākuma aktivitātēm – Nakts brauciens. Nakts braucienā būs pieejami 20 vienvietīgie SUP dēļi, un dalības maksa nakts braucienā būs 12 eiro (cenā iekļauta SUP īre un kārumi piknikā), kā arī divi lielie XL dēļi, uz kuriem var braukt četri līdz astoņi cilvēki (dalības maksa: 40 eiro). Nakts braucienā gaidīti arī SUPotāji, kuriem ir savs SUP dēlis, šajā gadījumā dalības maksa būs 5 eiro. Ja saistošāka šķiet izvēle doties Nakts braucienā ar laivu, Vaideži piedāvā kādu no kopumā septiņām laivām (dalības maksa: 12 eiro). Brauciena dalībnieki aicināti līdz ņemt ūdens pudelīti, kuru galamērķī varēs piepildīt, un pieres lukturīti. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālr. 28772073.

Svētdiena, 31. jūlijs, sāksies ar rīta vingrošanu uz SUP dēļiem, sākums plkst. 10.00 Vaidavas ezera pludmalē. Būs pieejami 20 SUP dēļi, dalība par ziedojumiem. Dalībai vingrošanā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālr. 28772073. Ja vingrotgribētāju būs gana daudz, tiks izveidota papildu grupa.

Dienas turpinājumā norisināsies komandu sacensības – plkst. 11.30 ar lielajiem SUP dēļiem un plkst. 15.00 ar mazajiem SUP dēļiem. Ap plkst. 17.30 plānota sacensību uzvarētāju apbalvošana.

Papildus iepriekšminētajām aktivitātēm būs iespēja piedalīties individuālajās sacensībās uz ātrumu ar SUP dēļiem (dalības maksa: 1 eiro).

Paralēli abu dienu garumā tiem, kuri nevēlēsies piedalīties sacensībās, būs iespēja izīrēt SUP dēļus un laivas, lai dotos mierpilnā izbraucienā pa gleznaino Vaidavas ezeru.

Plašāka informācija: www.ezi.lv.

Informāciju sagatavoja: 

Elīna Upīte

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

Tālr.:26115449

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

Esiet gaidīti Jaunpiebalgā, dabas saimniecībā Lielkrūzes, kur 5., 6. un 7. augustā notiks 7. Latvijas dziesminieku saiets!

Pirmās dienas vakaru ieskandinās Andris Akmentiņš, Mikus Frišfelds, Renārs Veličko, Ronalds Logins, Varis Vētra pie  Brīvā mikrofona, kur sevi izteikt varēs ari citi, kam ir vēlme uzrunāt publiku dziesmā vai dzejā. Pirmo saieta nakti ievadīs „Dainu meditācija” Ievas Bērziņas vadībā, kurai sekos sadziedāšanās pie ugunskuriem. Šogad Lielkrūžu pakalnos tiks degti: „Dvēseļu ugunskurs” – pie tā skanēs jau aizgājušo autoru dziesmas; pie ugunskura „Atziedi, Dvēsele” tiks izdziedātas Raimonda Paula dziesmas; ugunskurs  „Līdz rīta gaismai” pulcēs ziņģu zinātājus un dziedātājus; pie „Tautasdziesmu ugunskura” tiks skandētas dainas.

Gan 5.08., gan 6.08. pēc pusnakts Agris Vanags piedāvās doties meditatīvā pārgājienā „Laimes taka” un 6.08. rītā pulcēs uz „Rīta ritiem”.

Sestdien saieta aktivitātes aizsāksies plkst. 10.30 ar pasākumu „Dzejas stari”, kur skanēs dzeja un Latgales dzejnieki Ieva Trimalniece, Imants Gailītis, Mārīte Slišāne, Iveta Uršuļska, Mārīte Strode, Iveta Dimzule, Zanda Arnicāne prezentēs grāmatu “Latgales sirdspuksti”. 

No pulksten 11 – 15 saieta apmeklētāji un dalībnieki darbosies radošājās amatnieku darbnīcās – pie meistara A. Maijera tiks apgūta stabuļu gatavošana,  notiks  Latvijas Dabas muzeja putnu balsu un pļavas ziedu darbnīca.  Paredzētas muzikālās meistarklases – „Balss un ķermeņa atbrīvošana”, „Dainu mantru daiņošana”, perkusiju meistarklase, pirtszinības u.c.  

Pulksten 15os Anna Zobena, Edīte Punka, Elīna Elīza, Liene Narcis, Sintija Šneidere, Filips M. Mundunjans, Kintija Alpe, Dace Priedoliņa, Maija Lāce, Edgars Hencenbergs, Anita Zambere, Alise Sedola, Guna Pūcīte, Reinis Jaunais un grupa Ritriti no saieta skatuves uzrunās publiku „Neiepazīto dziesminieku koncertā”.

Pulksten 17os koncertā savu jaunradi prezentēs meistarklases “Dzejnieka un dziesminieka satikšanās”  dalībnieki, atskaņojot nule tapušās dziesmas.

Lielkoncerts „Tēva dubļi sidraboti” sāksies 18os, tajā piedalīsies Aivars Lapšāns, Andris Liniņš, Andris Mucenieks, Andžejs Beļēvičs, Arnis Miltiņš, Austrasbērni, Didzis Šļila un ritma grupa TransCenDenTālē, Dinārs Gulbis, Eduards Cauna, EgA, Elīna Līce, Edgars Skujenieks, Gatis Vanags, Haralds Sīmanis, Ilmārs Romančuks, Juris Hiršs, Kārlis Kazāks, Kristaps Sudmalis, Mikus Straume, Silvija Silava, Silvestrs Sīlis, Uldis Kākulis, Uldis Ozols, Valdis Atāls, Vilnis Punka, Vincents Kūkojs.    

Pusnaktī tiks iedegta Ugunsskulptūra un publiku un dziesminiekus priecēs grupas Daba San koncerts „Vaiņags”, kam sekos sadziedāšanās un kopābūšana brīvā, radošā atmosfērā visas nakts garumā.

7. Latvijas dziesminieku saiets izskanēs ar dziesmotu noslēgumu 7. augustā , pulksten 12os. 

Biļetes www.bilesuparadize.lv un pie ieejas pasākumā.

Aktuāla informācija par dziesminieku saietu – www.saiets.lv un www.facebook.com/saiets/ .

Dziesminieku saieta atbalstītāji un sadarbības partneri: Kultūras ministrija, Vides biedrība Krūzes, Latvijas Radio 2, Gandrs Poligrāfija, A-Puce, Straupes PKS, maizes ceptuve Ķelmēni, www.viss.lv, www.muzikaspasaule.lv, www.latviesi.com .

Informāciju sagatavoja Sanita Stepena, tel.26397647, mediji PIE saiets PUNKTS lv">mediji PIE saiets PUNKTS lv.

No trešdienas, 27. jūlija, līdz svētdienai, 31. jūlijam, norisināsies jau ceturtie Rubenes ciema svētki, piedāvājot daudzveidīgu un interesantu pasākumu programmu gan Rubenes ciema un Kocēnu novada iedzīvotājiem, gan ikvienam viesim.

Trešdien, 27. jūlijā, plkst. 19.00 Rubenes pamatskolas pagalmā notiks Rubenes ciema teātra “Volatus“ brīvdabas izrāde “Kad sapņi piepildās ...”. Jāpiemin, ka Rubenes amatierteātris izveidots aizvadītā gada rudenī, bet izrāde pirmo reizi tika demonstrēta šī gada aprīlī Rubenē.

Ceturtdien, 28. jūlijā, plkst. 18.00 ikviens rubenietis un Rubenes pamatskolas absolvents aicināts pulēties laukumā pie Rubenes sporta zāles, lai piedalītos Rubenes ciema centra labiekārtošanas un saules pulksteņa izveides talkā.

Piektdien, 29. jūlijā, Baltajā mājā pie Rubenes baznīcas no plkst. 20.00 būs aplūkojama instalācija “Pa Hronikas pēdām”, kas veltīta Livonijas Indriķim (Henricus de Lettis), kurš sarakstījis bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku. Instalācijas veidotājs – vēsturnieks un Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs.

Plkst. 21.00 Rubenes baznīcā notiks ziedu izstādes atvēršana un svētbrīdis, kuru vadīs Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Artis Eglītis. Ziedu izstāde tiks veidota no vietējo Rubenes ciema iedzīvotāju dārziem. Plkst. 21.30 sāksies nakts koncerts baznīcas dārzā, kur izskanēs populāru operu un operešu melodijas Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieku - Irmas Pavāres (mecosoprāns) un Jura Ādamsona (baritons) izpildījumā.

Sestdiena, 30. jūlijs, sāksies ar sportiskām aktivitātēm. Plkst. 8.30 tiks dots starts skrējienam un nūjošanai apkārt Lielajam Ansim. Distances garums 5 km. Pulcēšanās un reģistrēšanās sāksies no plkst. 8.00 pie Rubenes pamatskolas. Pēc finiša dalībniekiem būs iespēja piedalīties loterijā.

Plkst. 11.00 pie Rubenes sporta nama sāksies orientēšanās sacensības Rubenes ciemā, bet Rubenes pamatskolas sporta laukumā plkst. 13.00 sāksies ģimeņu turnīrs florbolā, plkst. 14.00 - sportiskas un radošas aktivitātes, pēc tam arī kopīga zupas baudīšana, savukārt noslēgumā ap plkst. 16.00 - sporta aktivitāšu noslēgums un apbalvošana.

No plkst. 19.00 Rubenes pamatskolas zālē būs aplūkojama rotaļlietu izstāde “No pagātnes līdz nākotnei“, kurā būs apkopotas pašu rubeniešu rotaļļietas - būs mašīnu parāde, leļļu skate, dzīvnieku fermas (gan mīksto un pūkaino, gan dažādu citu materiālu), elektroniskās rotaļlietas u.c..

Pievakarē Rubenes pamatskolas zālē  plkst. 20.30 izskanēs svētku sveicieni un visiem kopā būs iespēja noskatīties video stāstu “Rubene 2016”.

Plkst. 21.00 laukumā pie BMX trases (lietus gadījumā – Rubenes sporta zālē) notiks dziedošo Rubenes bērnu koncerts. Pēc tam – lustīga balle kopā ar grupu “Poļu nams”, darbosies bufete un apmeklētāju ērtībām būs pieejami galdiņi. Ieeja bez maksas.

Savukārt svētdien, 31. jūlijā, plkst. 14.00 norisināsies kapu svētki Rubenes kapos.

Visi Rubenes ciema svētku pasākumi - bez ieejas maksas.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Upīte 

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

Tālr.:26115449

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

No 4. līdz 7. augustam Alūksne ikvienu aicina uz pilsētas svētkiem, kam šogad izvēlēts vadmotīvs “Iemīlies Alūksnē!”, rosinot gan pašus alūksniešus, gan svētku viesus iemīlēties skaistajā Ziemeļvidzemes pilsētā, tās dabas skaistumā, vēstures mantojumā, šeit paveiktajos darbos vai varbūt kādā īpašā cilvēkā. Mīlestības tēma caurvīs arī visas svētku norises. Svētku sajūtas radīšanai Alūksnes pilsētas iestādes un uzņēmumus, kā arī iedzīvotājus pašvaldība aicina šajās dienās pie saviem namīpašumiem pacelt Latvijas valsts karogu.

Svētku ieskaņa sadarbībā ar Igaunijas māksliniekiem

Svētku rīkotāji – Alūksnes novada pašvaldība, Alūksnes Kultūras centrs sadarbībā ar dažādām biedrībām un citiem partneriem četrās dienās sarūpējuši pasākumus dažādām gaumēm un vecumiem. Netrūks ne kultūras, ne sporta aktivitāšu.

Svētku ieskaņas koncertā “Dievišķā mīlestība” Alūksnes luterāņu baznīcā izskanēs klasiskā mūzika ķīniešu izcelsmes kontrtenora Ka Bo Chan un baritona Ott Indermitte, kā arī ērģelnieka Aare Paul Lattik sniegumā. Šis koncerts Alūksnes pilsētas svētkiem sarūpēts, pateicoties sadarbībai ar organizāciju “Igaunijas koncerti”. Abi dziedātāji Alūksnē jau viesojušies Igaunijas Nacionālā vīru kora “RAM” sastāvā. Ieeja koncertā par ziedojumiem baznīcai.

Apliecinās mīlestību Alūksnei

Piektdienas vakarā Alūksnes pilsētas svētku atklāšana norisināsies jaunā, līdz šim iepriekš šādiem pasākumiem neizmantotā vietā – jaunajā stāvlaukumā pie pārbūvētā Alūksnes Kultūras centra. Un jāteic, ka gan šajā vakarā, gan nākamajās dienās uz skatuves kāps daudzi alūksnieši, kuri savā dzimtajā pilsētā arvien, arvien atgriežas. Tā svētku svinīgajā atklāšanā muzikāli dejisku uzvedumu būs sarūpējusi alūksniete Kristīna Zaharova, kura nu jau vairākus gadus muzikāli izglītojas un strādā Maskavā, kopā ar citiem alūksniešiem - jauno, talantīgo dziedātāju Artūru Pūpolu, Krūmiņu ģimeni un deju kopu “Jaunanna”. Artūrs Pūpols svētku apmeklētājus iepriecinās ar Artūra Reinika īpaši Alūksnei veltītu dziesmu. Savukārt koncertā „Mīlestības iedvesmoti“ alūksniešus priecēs mūziķi Aija Andrejeva, Ivo Grīsniņš-Grīslis un „MC orķestris“.

Svētku atklāšanas vakarā īpašs pārsteigums būs muzikāla uguņošana un lāzeršovs, kas šoreiz būs speciāli veidota Renāra Kaupera dziesmai “Tu mana, es tavējais”, kas lieliski saskan ar šī gada Alūksnes pilsētas svētku moto. Lai gan sākotnēji bija plānots, ka uguņošanas nodrošināšanai tehnisku un drošības apsvērumu dēļ būs slēgts tilts uz Pilssalu, tomēr, konsultējoties ar specefektu radītājiem, nolemts uguņošanu organizēt no pilsdrupu puses, līdz ar to vecais tilts uz Pilssalu būs atvērts. Pusstundu pirms pusnakts sāksies un līdz 03.00 turpināsies svētku pirmā balle kopā ar grupu „Big Al & The Jokers” un dīdžejiem. Un arī šajā kompānijā muzicē novadnieki - alūksnietis Romāns Vendiņš un kalncempietis Zintis Žvarts.

Lai gan teritorija pie Alūksnes Kultūras centra ir ierobežota, tomēr svētku rīkotāji būs parūpējušies par galdiņiem un soliem, kur omulīgākā gaisotnē baudīt pasākumu. Tie gan būs ierobežotā daudzumā, taču, ņemot vērā apkārtējo vidi, šeit pastaigām un sarunām var izmantot gan ezera krastu, gan skvēru pie Kultūras centra. Protams, svētku apmeklētāju ērtībām būs arī bufetes. Piektdienas un sestdienas vakaros stiprinājumu varēs rast svētku norišu vietās, bet sestdien dienas laikā - pie Alūksnes Kultūras centra.

Sestdienas rīts – arī mazajiem alūksniešiem

Sestdien svētku norišu vietas būs vairākas. Galvenie pasākumi dienas pirmajā daļā notiks pie Alūksnes Kultūras centra un Alūksnes Jaunās pils. Jau no pulksten 9.00 pie Jaunās pils sāksies amatnieku tirdziņš “Ar mīlestību radīts”. Tirgotāji tam vēl var pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi muzejs PIE aluksne PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 26454374. Tirgus atmosfēru radošāku padarīs novada mākslinieki un mūziķi performancē “Mākslinieku radošā pļava”. Te ikviens varēs gan vienkārši vērot māksliniekus darbībā, gan arī iesaistīties pats.

Šai pašā laikā pie Alūksnes Kultūras centra dažādas aktivitātes sarūpētas mazajiem svētku dalībniekiem. Jau no pulksten 10.00 te sāksies koncerts “Kas ir mīlestība?”. Tajā piedalīsies Alūksnes novada mazie vokālisti, jaunie talanti, Alūksnes Kultūras centra jauniešu un bērnu vokālie ansambļi, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra ansamblis “Puķuzirņi”, kā arī LTV1 raidījuma “Kas te? Es te?” varoņi Lupe un Pukšs. Nedaudz vēlāk pozitīvo pasākumu biedrība “Pigori” bērniem piedāvās piedalīties radošajās darbnīcās. Šo norisi svētku laikā atbalstīs “Maxima”.

Alūksnieti, kļūsti par svētku veidotāju un piedalies gājienā!

Pēcpusdienā, pulksten 14.00, pie Alūksnes Jaunās pils ar koncertu un defilē programmu priecēs Alūksnes lepnums - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris. Savukārt pulksten 15.00 no Jaunās pils uz Alūksnes Kultūras centru dosies Alūksnes pilsētas ģimeņu un iedzīvotāju gājiens “Viss vienos ziedos, vasarā”. Aicinām alūksniešus mest kautrību pie malas un pašiem kļūt par pilsētas svētku veidotājiem, kopā ar ģimenēm, kolektīviem no iestādēm, uzņēmumiem un biedrībām, kopā ar draugiem un domubiedriem dodoties šajā gājienā. Protams, īpaši gaidītas šajā gājienā būs visas tās alūksniešu ģimenes, kurās laikā no pērnajiem pilsētas svētkiem līdz šiem pasaulē nācis mazulis. Gājiena dalībnieki, atbilstoši tā nosaukumam, var izrotāties ar ziediem, taču tas nav galvenais nosacījums. Svarīgāk, lai ikviens gājiena dalībnieks šajā pasākumā rastu prieku sev un sniegtu to apkārtējiem, vienlaikus apliecinot savu piederību dzimtajai Alūksnei.

Gājiens noslēgsies pie Alūksnes Kultūras centra, kur pulksten 15.20 pašvaldība suminās mazuļus, kuri dzimuši gada laikā kopš pērnajiem pilsētas svētkiem un kuru deklarētā dzīvesvieta ir Alūksnes pilsēta. Tādēļ pie Alūksnes Kultūras centra mīļi gaidītas visas šīs ģimenes kopā ar saviem mazuļiem, arī tad, ja nebūsiet devušies gājienā!

Savukārt pēc jaundzimušo sumināšanas pilsētas svētku koncertu turpinās romantiskais dziedātājs Mārtiņš Ruskis kopā ar savu “Ruska nevainīgo Trio” koncertā “Pieskāriens”.

Svētku norises pie Alūksnes Kultūras centra sestdienas vakarā atsāksies pulksten 23.00, kad tur muzicēs jauniešu vidū iecienītā grupa “Bandmaster” un Toms Grēviņš.

Izcilā vokālā grupa “Latvian voices” koncertēs Alūksnē

Alūksnes Kultūras centrs sestdienā no pulksten 9 līdz 12 būs atvērts tiem svētku viesiem, kas vēlēsies apskatīties pārbūvētās centra telpas. Apskate būs iespējama grupās brīvprātīgo jauniešu pavadībā. Jārēķinās gan ar ieejas maksu – 1 eiro.

Savukārt pulksten 13.00 Alūksnes Kultūras centrā aicinām uz brīnišķīgās vokālās grupas “Latvian Voices” koncertu “Rūtoj”. Ar savām balsīm kā vienīgo mūzikas instrumentu “Latvian Voices” ir radījušas individuālu vokālo stilu, kurā savijas dažādu tautu etniskās mūzikas intonācijas, jo sevišķi latviešu tautas mūzikas krāsas ar tradicionāliem kormūzikas un popmūzikas elementiem. Alūksniešiem sarūpētajā koncertā grupa atskaņos vispieprasītāko un vairāk atskaņoto programmu “Rūtoj…”, kuras centrā ir latviešu tautasdziesma mūsdienīgi aktuālās aranžijās, ko veidojušas pašas “Latvian Voices” dziedātājas. Līdzās tautas mūzikai un oriģināldziesmām koncerta ietvaros izskanēs arī pasaulē zināmas, sirdi sildošas melodijas. Biļešu cena no 7 līdz 15 EUR. Lūdzam alūksniešus biļetes uz šo koncertu iegādāties jau iepriekšpārdošanā, kas koncerta dienā ļaus ilgāk baudīt citas svētku norises. Biļetes nopērkamas Alūksnes Kultūras centrā, SIA “Biļešu paradīze” kasēs un arī internetā www.bilesuparadize.lv.

Sestdienas vakarā pasākumi Dārza ielā un Pilssalā

Savukārt Pilssalas estrādē pulksten 21.00 sāksies latviski jautra dziesmu spēle „Muļķe sirds“ ar tādu dziedātāju kā Antra Stafecka, Dainis Skutelis, Andris Daņiļenko, Līga Robežniece, aktieru Zigurda Neimaņa, Zanes Jančevskas, Zanes Burnickas, akordeonista un komponista Valda Zilvera, komiķes Jolandas Suvorovas, grupas „Tirkizband” piedalīšanos. Biļešu cena no 6 līdz 10 EUR. Arī uz šo pasākumu biļetes iegādājamas Alūksnes Kultūras centra un SIA “Biļešu Paradīze” kasēs.

Kamēr estrādē dziedātāji un aktieri stāstīs stāstu par sirdslietām, Dārza ielā pie pašvaldības administratīvās ēkas sāksies teatrāli muzikāls Dailes teātra dziedošo aktieru ansambļa „ILGA“ koncerts, bet pēc tam arī svētku balle ar grupām „BET BET“ un „OTTO“. Svētku rīkotāji būs parūpējušies par to, lai sagādātu galdiņus un solus apmeklētājiem. Tie būs izvietoti laukumā pie administratīvās ēkas, bet dejām atvēlēta Dārza iela.

Izdomas bagātajiem – aicinājums būvēt minikārus

Šajos svētkos plašā klāstā arī sporta aktivitātes. Plašākā izvēle sportošanai būs sestdienā. Tad Dzirnavu ielā visus pulcēs “Ghetto” basketbola turnīrs, bet pie Jaunās pils Latvijas Biatlona federācija organizēs šaušanas konkursu un notiks arī loka šaušana.

Ojāra Vācieša ielā un stāvlaukumā autosporta klubs “Alūksne” jau otro gadu rīkos Alūksnes novada balvas izcīņu inerces minikāros. Te ir vaļa alūksniešu un arī pilsētas viesu izdomai – sacensību nolikums jau līdz ar visu citu ar svētkiem saistīto informāciju publicēts www.aluksne.lv. Aicinām gan bērnus, gan jauniešus un arī pieaugušos iesaistīties šajā aktivitātē, jo sacensības notiks visās trīs minētajās grupās pēc braucēja vecuma un svara. Sacensību ideja ir ar pašu veidotu, nemotorizētu braucamrīku no 1,3 metrus augstās starta estakādes vien ar inerces palīdzību spēt noripot maksimāli garāku ceļa posmu. Spriežot pēc pieredzes šajās sacensībās pērnajā gadā, tas nemaz nav tik vienkāršs uzdevums, kā varētu šķist. Aicinām atraktīvos un izdomas bagātos alūksniešus iepazīties ar sacensību nolikumu www.aluksne.lv, būvēt savus inerces minikārus un pieteikties sacensībām, sūtot informāciju par dalībnieku – vārds, uzvārds un grupa – uz e-pasta adresi flincha PIE inbox PUNKTS lv vai sazinoties ar sacensību rīkotāju Kristapu pa tālruni 26573674.

Sestdienas otrajā pusē Ojāra Vācieša ielā un stāvlaukumā notiks sporta kluba “Spēka pasaule” rīkotās aktivitātes, kurās ikviens drosmīgais varēs pārbaudīt savas spēka robežas. Savukārt pie „Narvesen“ kioska Pils ielā varēs sastapt alūksnieti Dinu Vecānu un viņa labdarības skrējienu - mākslas performanci “28 maratoni 28 pilsētās 28 dienās”. Pilssalas pludmales volejbola laukumos notiks Latvijas čempionāts pludmales volejbolā jau, sākot no piektdienas līdz pat svētdienai, kad notiks finālspēles.

Tradīcijas cienot – Alūksnes kapusvētki

Svētdienā, protams, tradicionāli alūksniešu dzimtas satiksies kapusvētkos pulksten 11.00 Alūksnes Lielajos un pulksten 12.00 Mazajos kapos. No autoostas uz kapsētu un atpakaļ svētdien laika posmā no pulksten 9.00 līdz 15.00 Alūksnes novada pašvaldība nodrošinās papildus bezmaksas autobusu reisus. Tiem nebūs noteikti konkrēti atiešanas laiks, bet, ņemot vērā iepriekšējo gadu veiksmīgo pieredzi, tiklīdz autobuss būs pasažieru pilns, tas dosies uz kapsētu un tāpat varēs nokļūt arī atpakaļ.

Alūksnes pilsētas svētku noslēgumā alūksnieša Laura Amantova vadītais džeza orķestris “Mirāža” (“Mirage Jazz orchestra”) kopā ar dziedātāju Andri Ērgli aicinās ikvienu uz koncertu “Ar mīlestību par mīlestību” arī jau par tradīciju kļuvušā brīnišķīgā brīvdabas koncertzālē – Tempļakalna nogāzē.

Svētkos aicina kļūt par gājējiem

Ņemot vērā prognozējamo autotransporta skaita pieaugumu svētku laikā Alūksnē, aicinām alūksniešus doties uz svētku norišu vietām, jo pilsētas centra ielas satiksmei būs slēgtas. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka lielākajos pilsētas centrā esošajos automašīnu stāvlaukumos notiks svētku aktivitātes, tādēļ arī automašīnu novietošana pilsētas centrā būs apgrūtināta.

Aicinām iedzīvotājus arī nokļūšanai kapsētā izvēlēties braucienu ar autobusu vai izmantot jauno Tempļakalna ielas gājēju tiltu, lai atslogotu satiksmi Miera ielā. Lūdzam iedzīvotājus būt saprotošiem un ņemt vērā to, ka Tempļakalna ielā notiek ielas rekonstrukcija un automašīnu novietošana tur būs apgrūtināta.

Transportlīdzekļu kustībai svētku laikā būs slēgtas šādas ielas:

No 5. augusta pulksten 8.00 līdz 7. augusta pulksten 8.00:

Brūža iela posmā no Skolas ielas līdz Brūža ielai 7,

6. augustā no pulksten 6.00 līdz 16.00:

Pils iela posmā no Lielā Ezera ielas līdz Rijukalna ielai,

Ojāra Vācieša iela posmā no Dārza ielas  līdz Pils ielai;

6. augustā no pulksten 6.00 līdz 19.00:

Brūža iela posmā no Baznīcas ielas līdz Brūža ielai 7,

Dzirnavu iela posmā no Dzirnavu ielas 3 visā garumā,

Parka iela posmā no Parka ielas 4 līdz Dzirnavu ielai;

No 6. augusta pulksten 14.00 līdz 7. augusta pulksten 7.00:

Dārza iela posmā no Tirgotāju ielas līdz Helēnas ielai;

No 6. augusta pulksten 20.00 līdz 7. augusta pulksten 7.00:

Latgales iela posmā no Dārza ielas līdz Uzvaras ielai.

Jāpiebilst, ka tie, kas kādu iemeslu dēļ nevarēs apmeklēt Alūksnes pilsētas svētkus, visām bezmaksas aktivitātēm, kas notiks sestdienā, varēs sekot līdzi, vērojot tās tiešsaistes translācijā www.fokuss.tv.

Šogad ar pašvaldības atbalstu svētkos kopumā būs 28 lielās aktivitātes, ko apmeklētāji varēs izbaudīt bez maksas. Tikai vokālās grupas “Latvian voices” koncerts “Rūtoj” un dziesmu spēle “Muļķe sirds”, no kā svētku rīkotāju neatsakās skatītāju pieprasījuma dēļ, būs par maksu. Kopējās svētku izmaksas ir 28 tūkstoši eiro, kas tik vērienīgu – četru dienu ilgu svētku rīkošanai nav daudz. Jāņem vērā, ka lielākās izmaksas svētku organizēšanā saistītas ar tehniskām lietām – skatuvju uzbūvi, apskaņošanu, uguņošanu, apsardzi, labierīcību nodrošināšanu. Svētku rīkotāji pateicas visiem atbalstītājiem, kas palīdz svētku rīkošanā! Paldies visām biedrībām, kuras iesaistījušās svētku norišu organizēšanā, tā bagātinot pasākumu piedāvājumu! Paldies novada kultūras iestādēm un Kājnieku skolai, kas ik gadu pilsētas svētku apmeklētāju omulības nodrošināšanai ļauj izmantot to galdus un solus.

Iemīlies Alūksnē!

Informāciju sagatavoja:

Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

Kā jau pēdējos gados ierasts, arī šovasar Alūksnes Pilssalā notiek arheoloģiskie izrakumi, kuros piedalās Alūksnes novada jaunieši.

Darbu vadītājs, arheologs Uldis Kalējs, informē, ka šogad darbi uzsākti 11. jūlijā un tajos iesaistīti arī Alūksnes novada jaunieši, kas viena mēneša garumā arheologa vadībā strādās arheoloģiskajos izrakumos. Pirmajā nedēļā veikti pārsvarā sagatavošanās darbi, piemēram, aizvadītajā gadā dienvidu priekšpils apaļajā tornī izraktās zemes pārsijāšana un materiālu šķirošana. Šobrīd jau ar pilnu sparu darbi notiek torņa priekšpusē, 12x7 metrus lielā laukumā. Arheologs uzsver, ka daļa no izrakumu laukuma kultūrslāņa, visticamāk, pārrakta Pilssalas estrādes celtniecības laikā, jo salīdzinoši lielā dziļumā nākas atrast 20. gadsimta otrās puses pudeļu stikla lauskas un tamlīdzīgus priekšmetus. Tuvāk pašam tornim atrodas “netraucēts” kultūrslānis, kur iespējama dažāda veida konstrukciju atklāšana.

Runājot par šī gada atradumiem, U. Kalējs  min dzīvnieku kaulus, dažādu laiku monētas, no kurām senākās ir no 16.-17. gadsimta, kā arī citi atradumi. Pētot kultūrslāni dziļāk, palielinās iespēja atrast ko senāku. Viņš norāda, ka izraktajai zemei sanāk trīskārša pārbaude, pirmajā posmā to veic jaunieši, kas strādā izrakumu laukumā ar lāpstām un citiem instrumentiem. Otrajā posmā izrakto zemi  pārvieto uz sietiem, kur to izsijā. Pēdējo pārbaudi veic ar detektora palīdzību jau izsijāto gruvešu kaudzē.

Arī šovasar darbos aktīvi iesaistās desmit Alūksnes novada jaunieši. Viens no jauniešiem, kas vasarā izvēlējies strādāt, ir Rihards Niks Raudiņš. Viņš stāsta, ka darbs arheoloģiskajos izrakumos ir smags, tomēr nu jau izdevies pie tā pierast, bet prieku sagādā brīži, kad izdodas kaut ko atrast. “Pārsvarā esmu atradis kaulus, bet gadījās uziet arī vecas šķēres,” stāsta jaunietis. Rihards Niks uzskata, ka jauniešiem vasarā jācenšas atrast darbs, lai iegūtu pieredzi un nopelnītu paši savu naudu. Arheoloģiskajos izrakumos vasarā strādā arī alūksnietis Ernests Olders, kurš atklāj, ka šajā darbā nav nonācis nejauši, jo viņu ļoti interesē vēsture. Viņš neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu kļūt par arheologu. Par jauniešu darbu vasarā Ernests saka: “Darbs ir dzīves pamats un bez tā mēs neko nevaram panākt.” Arī Ernestam strādājot arheoloģiskajos izrakumos gadījies uziet kaulus un pat monētas.

Plānots, ka arheoloģiskie izrakumi Alūksnes Pilssalā šogad notiks līdz septembrim.

Sagatavoja: Druvis Mucenieks
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciālists
Tālruņi 64381503, 26456644
www.aluksne.lv

No 11. līdz 13. augustam Valmiera atzīmēs pilsētas 733. dzimšanas dienu. Arī šogad svētku programma būs plaša un daudzveidīga, lai ikviens var izvēlēties un apmeklēt piemērotākos pasākumus.

Ieskandinot Valmieras pilsētas svētkus, no 8. līdz 11.augustam interesenti aicināti četrus vakarus pavadīt, baudot brīvdabas kino seansus laukumā pie Hanzas sienas. Katra filma, kas ik vakaru no plkst.22.00 tiks demonstrēta laukumā pie Hanzas sienas, ir ar savu tematiku, tomēr tām ir arī kaut kas vienojošs – sasaiste ar Valmieru, tās cilvēkiem, nozīmīgiem notikumiem, pilsētu un tās apkārtni. Kino vakaros varēs noskatīties Rīgas kinostudijas mākslas filmu „Spēle” (1981) Arvīda Krieva režijā, “Sapņu komanda 1935” (2012) Aigara Graubas režijā, Lienes Laviņas-Kalnaellas filmu “Tev, Rūķi!” (2016), Jāņa Streiča filmu “Mans draugs - nenopietns cilvēks” (1975).

 Valmieras pilsētas svētki 11. augustā plkst.20.00 sāksies ar romantisku atpūtas vakaru „Promenādes romantika” pie Dzirnavu ezeriņa. Klātesošie varēs baudīt mūziku Valmieras saksofonu kvarteta, dziedātājas Ineses Ērmanes un dziesminieka Haralda Sīmaņa izpildījumā.

12. augustā plkst. 19.00 no Vienības laukuma līdz Hanzas sienai norisināsies gājiens „Valmiera lepojas”, kurā aicināti piedalīties Valmieras uzņēmumi, iestādes, biedrības un ikviens interesents. Dalība svētku gājienā būs iespēja netradicionālā un atraktīvā veidā prezentēt savu uzņēmumu un kolektīvu valmieriešiem un pilsētas viesiem. Piedalīties gājienā tiek aicināti arī šogad un pagājušajā gadā dzimušo mazuļu vecāki ar savām atvasēm. Savukārt plkst.20.00 laukumā pie Hanzas sienas notiks pilsētas svētku atklāšana. Tajā piedalīsies Valmieras Kultūras centra kori un solisti Anmary un Dainis Skutelis, bet no plkst.21.00 skanēs grupas „Bet Bet” koncerts, bet svētku otro dienu noslēgs balle kopā ar grupu „Coco orķestris” un DJ.

Svētku trešajā dienā, 13. augustā, valmierieši un pilsētas viesi jau tradicionāli varēs apmeklēt Svētku tirdziņu, kur ik gadu pulcējas vairāki simti tirgotāju. Vecpuišu parks jau tradicionāli pārtaps par Jauniešu parku, aicinot iesaistīties radošās darbnīcās un uzzināt vairāk par zaļo dzīvesveidu. Vienlaikus pilsētā notiks gan sportiskas, muzikālas, izklaidējošas, gan arī izglītojošas aktivitātes – suņu sacensības, izbraucieni ar laivām Dzirnavu ezeriņā, tematiskā ekskursija „Valmieras pils robežas meklējumos”, pilsētas svētku orientēšanās sacensības „Atklāj Valmieru!”, Valmieras tiltu skrējiens „Valmiera – RIO” un citas aktivitātes. Uz svētku centrālās skatuves laukumā pie Hanzas sienas no plkst.10.30 varēs vērot teātra izrādi bērniem „Sunītis un Kaķīte sporto”, dzirdēt vokālās studijas „Notiņas”, kamerkora „Kaķi” un bigbenda „Valmieras puikas” sniegumu, kā arī vērot deju priekšnesumus līnijdeju kolektīva „Accordance” un Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvu „Pastalnieki” un „Agrā rūsa”, kā arī TDA „Gauja” izpildījumā. 

Svētku noslēgumā, 13. augusta vakarā, laukumā pie Hanzas sienas skanēs Latvijā populāro grupu „Musiqq” un „Lādezers” koncerts. No plkst.23.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā notiks nakts koncerts „Laika gaismā”, kurā piedalīsies muzikālā apvienība „Cum laudem Deo”, izpildot oriģinālmūziku, dzeju un daloties pārdomu stāstos sveču gaismā. Savukārt laukumā pie Hanzas sienas no plkst.23.00 norisināsies svētku balle ar grupām „MC Orķestris” un „Mākoņstūmēji”, bet pusnaktī, svētku salūta laikā, Valmieras debesīs uzziedēs krāšņi uguns ziedi.

Svētdien, 14. augustā, ikviens interesents varēs doties pastaigā pa pilsētu, vienlaikus izpildot īpaši sagatavotus uzdevumus un piedalīties nūjošanas pārgājienā. Tāpat 14. augustā plkst.13.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā skanēs ērģeļmūzikas koncerts „Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē”.

Plašāka informācija par Valmieras pilsētas svētkiem un pilna svētku programma elektroniski pieejama pilsētas portālā www.valmiera.lv sadaļā „Kultūra”.

Jāpiebilst, ka no 5. līdz 7. augustam kultūras gardēži aicināti uz Valmieru, kur norisināsies Valmieras vasaras teātra festivāls – plaša mēroga skatuves mākslas notikums pilsētvidē. Valmieras festivāla programmas pamatā būs īpaši tam radītas izrādes, ko veidos nacionālā un starptautiskā mērogā zināmi profesionāļi. Papildus teātra izrādēm trīs dienās tiks izvērsta paralēlā – mūzikas un kino – programma, radot bagātīgus skatuves mākslas svētkus. Plašāka informācija:www.valmierasfestivals.lv .

Pasākumu programma pieejama šeit: http://www.visit.valmiera.lv/lv/valmieras_pilsetas_svetki_2016/

Valmieras vasaras teātra festivāls šovasar piedāvās spilgtas Rūdolfa Blaumaņa un viņa laikabiedru darbu skatuves versijas, kas top īpaši festivālam – režisors Mārtiņš Eihe kopā ar grupu „Iļģi” senā muižas kompleksa laidarā Valmiermuižā uzvedīs Raiņa „Spēlēju, dancoju”, Gaujmalā pie Stāvajiem krastiem komponists Kristaps Pētersons veidos audiālu instalāciju koncerta formā – R.Blaumaņa "Purva bridējs".

Bet vecajā Valmieras dzelzceļa depo varēs noskatīties modes mākslinieku MAREUNROL’S un mūziķa Shipsea versiju par R.Blaumaņa balādi „Tālavas taurētājs”. Savukārt starptautiskās sadarbības ietvaros Valmieras vecpilsētā R.Blaumaņa laikabiedra Augusta Strindberga lugu „Jūlijas jaunkundze” piedāvās projektu teātris „MTÜ Kell Kümme theatre” no Igaunijas. Festivāls norisināsies no 5. līdz 7. augustam, biļetes jau pieejamas. 

Festivālu atklās Igaunijas eksperimentālais projektu teātris „MTÜ Kell Kümme theatre” ar R.Blaumaņa laikabiedra, cilvēka tumšāko kaislību pētnieka, zviedru dramaturga  A. Strindberga „Jūlijas jaunkundzi”. Valmieras teātra skatītājiem šis darbs ir pazīstams pēc augsti novērtētā V.Nastavševa iestudējuma Apaļajā zālē. Igaunijā izrāde atzīta par augstākā un profesionālākā  līmeņa Vasaras teātra izrādi - tā tiek spēlēta jau 3 gadus, iegūstot nedalītu atzinību teātra profesionāļu vērtējumā – Jūlijas jaunkundzes lomas atveidotāja Kersti Heinlo par šo lomu saņēmusi Igaunijas Teātra balvu “Estonian Theatre Awards” nominācijā Gada aktrise 2014.gadā. Izrādei tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.

Gaujmalā pie Stāvajiem krastiem būs iespēja pieredzēt unikālu skaņas izrādi, ko pēc R.Blaumaņa noveles „Purva bridējs” motīviem veido komponists Kristaps Pētersons. Tās pamatā būs  elektroakustisks skaņdarbs, kura centrā atradīsies cilvēku balsis no solo līdz korim visdažādākajās niansēs, savukārt izrādes perifēriju veidos vides trokšņi. Audiālā iestudējuma tapšanā piedalās Nacionālās operas solisti, aktieri no Jaunā Rīgas un  Valmieras teātra.

Valmieras vēsturisko dzelzceļa depo apdzīvos modes mākslinieki MAREUNROL’S un mūziķis Shipsea, kuri veido versiju par R.Blaumaņa balādi „Tālavas taurētājs”. Radošajai komandai pievienojies aktieris Gundars Āboliņš (Minhenes teātris „Kammerspiele”) un skaņu režisors Gatis Zaķis. "Tālavas taurētājs" būs vizuāls kostīmu un skaņas uzvedums - stāsts par cilvēka bailēm no drosmīgas rīcības un par drosmi to atzīt, par tautas kopumu un tā izšķīšanu izšķirīgos mirkļos, par katra cilvēka pašapziņu un kolektīvo zemapziņu. Tas būs cieņas apliecinājums drosmīgiem cilvēkiem, kuri top par tautas kodolu un ved līdzi pārējos. 

Raiņa „Spēlēju, dancoju” – festivāla vērienīgākais notikums, mūzikas un dejas piesātināts uzvedums – būs Valmiermuižas laidara pagalmā ar skatītāju tribīnēm vismaz 500 viesiem. Uz sengrieķu mītiem balstītais stāsts par Spēlmani, kurš nokāpj pazemē, lai glābtu mīļoto, ir viena no simboliskākajām un mūsu latviskās identitātes kodiem bagātākajām Raiņa lugām. Izrādi veido režisors Mārtiņš Eihe kopā ar postfolkloras un folkroka grupu „Iļģi”, radošajā komandā Valmieras teātra aktieri, horeogrāfs Krišjānis Sants, scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, vokālā pedagoģe Zane Šmite un gaismu mākslinieks Ivars Tilčiks.

Festivālu papildinās īpaša programma bērniem un jauniešiem, bet papildus teātra izrādēm trīs dienās tiks izvērsta paralēlā – mūzikas un kino – programma, radot bagātīgus skatuves mākslas svētkus Valmierā. Festivālu rīko Valmieras drāmas teātris sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību.

Biļetes uz galvenās programmas izrādēm jau pieejamas visās „Biļešu paradīzes” kasēs, Valmieras teātrī, kā arī internetā www.valmierasfestivals.lv, www.vdt.lv un www.bilesuparadize.lv. 

Trešdien, 27. jūlijā, Valmiermuižā sporta un atpūtas kompleksā “Avoti” tika atklāts deviņu bedrīšu golfa laukums, kas ir sestais pasaules golfa standartiem atbilstošais laukums Latvijā. Pirmo sitienu jaunajā golfa laukumā izdarīja divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs, kurš arī pats savā brīvajā laikā spēlē golfu. Tāpat jauno laukumu, kurā nu varēs rīkot nacionāla līmeņa sacensības, atklāšanas pasākumā iemēģināja 45 Latvijas kaislīgākie golferi, tostarp  ekspremjers - Latvijas Golfa federācijas prezidents Vilis Krištopans.

Biedrības golfa un tenisa kluba “Avoti” saimnieks Kristaps Matisons norāda, ka darbs pie deviņu bedrīšu golfa laukuma izveides uzsākts pirms desmit gadiem: “Desmit gadu cikls, kurā ieguldīts apjomīgs darbs un enerģija, šobrīd ir noslēdzies, taču lielākie izaicinājumi vēl priekšā - tagad mēs varam organizēt nacionāla mēroga golfa sacensības. Pirmās lielās sacensības – Latvijas IV Olimpiādes sacensības golfā – “Avotos” jau aizvadītas. Augusta sākumā jaunajā deviņu bedrīšu laukumā “Avotos” notiks Latvijas Junioru čempionāts, savukārt septembrī pie mums norisināsies Latvijas Senioru čempionāts golfa spēlē.”

Apvienojot spēkus, atbalstu Latvijas IV Olimpiādes golfa sacensību organizēšanā sniegušas Burtnieku novada un Valmieras pilsētas pašvaldības, tāpēc prieku par  jauno laukumu neslēpa arī Burtnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Indrāns un Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Raimonds Indrāns norādīja, ka jaunā deviņu bedrīšu laukuma izveide Burtnieku novadā ir liels sasniegums, kas bagātinās novada sporta dzīvi. Savukārt Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks atklāšanas pasākumā sacīja, ka līdz ar deviņu bedrīšu laukuma atklāšanu Valmieras puse tagad tiek iekļauta nopietnā golfa apritē, kas ir nozīmīgs notikums visai Vidzemei.

“Avotu” golfa laukums atrodas Valmiermuižā,  Burtnieku novadā vien trīs kilometru attālumā no Valmieras centra. Tas veidots kā daļa no atpūtas kompleksa “Avoti” ar kokiem, košuma krūmiem un dekoratīvajiem apstādījumiem, ainavā iekļaujot arī tur esošās bērzu birztalas.

Golfa laukuma garums ir 1937 metri deviņām bedrītēm un 3874 metri, spēlējot 18 bedrītes. Golfa laukums “Avoti” aprīkots ar treniņu laukumu jeb "driving range", kur gan individuāli, gan ar instruktoru un treneru palīdzību iespējams trenēties un spēlēt golfu. 

Informāciju sagatavoja:

Kristaps Matisons

Biedrība “Golfa un tenisa klubs AVOTI”
www.avoti.com/golfs

17. augustā plkst. 11.00 Valkā, Rīgas iela 12a, bistro Jumis lielajā zālē notiks projekta “Argumenti pierobežas kultūrai: jaunrade un pētījumi” ietvaros mācību seminārs , kurā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniski pētnieciskā centra mācībspēku palīdzību un līdzdalību:

- analizēsim novada kultūras iestāžu, nevalstisko un privāto kultūras iniciatīvas, lai noskaidrotu, kā labāk veicināt konkurētspēju un pievilcīgumu cilvēkiem izmantojot, stratēģisku pieeju kultūras mantojuma izmantošanai un attīstībai Latvijas un Igaunijas pierobežā,

-meklēsim labākos risinājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu, inovatīvu kultūras produkta pieejamību iedzīvotājiem, ņemot vērā dažādu sociālo grupu ieinteresētību un vajadzības.

Aicinām visus interesentus.

Projektu atbalsta Valkas novada dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģiona administrētais “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programma 2016”.

Informāciju sagatavoja:

Aivars Ikšelis

Valkas novada IKSJ nodaļas

Izglītības un kultūras daļas vadītājs

aivars.ikselis PIE valka PUNKTS lv

+37126469125

Dalībai forumā lūgums pieteikties līdz 2016. gada 31. jūlijam

pa tālruni: 26140567 vai pa e-pastu: med.muzejs PIE gmail PUNKTS com     

Sīkāka informācija pieejama mājaslapā  www.medmuzejs.lv

Informāciju sagatavoja:

Projekta vadītāja, MMVM Valdes locekle, Ilze Baltais