Arhīva kalendārs

Informācijas avots: lsm.lv

Gastronomijas tradīciju, ēdienu dažādības saglabāšana un Latvijas dabas velšu izmantošana, stiprinot Gaujas Nacionālo parku kā tūrisma galamērķi un parādot gan sev, gan viesiem, cik neparasti un bagāti esam, ir galvenais Eiropas gastronomijas reģiona mērķis. 2017. gadā Eiropas gastronomijas reģiona titulu nesīs Rīgas – Gaujas reģions, tostarp arī Valmiera.

Latvijā daba ir ne tikai skaista, bet arī “garšīga”. Katrā gadalaikā dabas servētais “šķīvis” ir citādāks krāsas, garšas un pat vitamīnu ziņā. Arī iešana dabā Latvijā ir kas īpašs. Nav daudz vietu, kur rudenī sastapsiet lielus un mazus sēņu “detektīvus”, kuri šī garduma krāsaino cepurīti spēj pamanīt zem tikpat krāsainām lapām. Savukārt vasarā gan skaistus pļavas ziedus, gan nezāles mēs sasienam buntēs, lai ziemā tās pārvērstu garšīgā tējā un pat veselību stiprinošās zālēs.

Šādu piemēru ir daudz, ar tiem jālepojas. Tūrisms nav tikai skaistas ainavas vai atpūtas vietas. Tas ir arī konkrētajās vietās atrodamo garšu iepazīšana. Tāpēc ir izveidots Rīgas – Gaujas gastronomijas reģions, kur četras pašvaldības – Rīga, Sigulda, Cēsis un Valmiera – kopā ar uzņēmējiem popularizē gastronomijas tūrismu.

Lai atgādinātu par reģiona gastronomijas daudzveidību, izvēlēts koncepts “Ar dabu šķīvī” (Wild at palate), uzzinot par dažādiem gastronomijas tūrisma virzieniem, meklējot, pētot, baudot Latvijas dabas garšas un iepazīstot mūsu valsti no vietām, kur šīs dabas bagātības aug un dzīvo līdz to apstrādei un nonākšanai iedzīvotāju rokās.

Jāpiemin, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izglītošana par reģionā pieejamajiem resursiem un to izmantošanu. Būs aizraujošas meistarklases, krāsaini tirdziņi, kur apgūt senču paražas dabas dāvanu saudzīgai izmantošanai. Savu artavu sniegs arī jaunā “kalve” – topošie pavāri.

Rīgas – Gaujas reģiona partneri ir izstrādājuši ceļvedi un mājaslapu (www.rigagauja.lv), kur interesenti var sekot līdzi plānotajām norisēm, atrodot sev saistošāko. Piemēram, būs garšu “amatnīcas”, kurās varēs izzināt labāko Latvijas šefpavāru gudrības. Valmierā un Valmiermuižā notiks gadskārtu tirdziņi, kuros varēs uzzināt par konkrētajā gadalaikā Latvijā pieejamajiem ēdamajiem gardumiem un to pārvēršanu veselīgā un skaistā maltītē. Tāpat darbosies tradīciju vēstneši, lai senču gudrības par dabas cienīšanu saistošā veidā (piemēram, ar dažādām rotaļām) nodotu nākamajām paaudzēm. Būs pat gastronomisko filmu festivāls, Restorānu nedēļas, Maģiskā nakts, kurā tiks “iekustinātas” sajūtas, seminārs par ārstniecības augiem, savvaļas kulinārais festivāls un vēl daudz citu interesantu notikumu. Gastronomisku baudījumu dažāda veida pasākumos varēs gūt arī Valmieras pilsētas svētku laikā, kas 2017.gadā norisināsies no 28. līdz 30.jūlijam.

Kustības “Eiropas gastronomijas reģioni” mērķis ir apvienot dažādus Eiropas reģionus, kuros vietējais ēdiens ir daļa no kultūras un vēstures, un kopīgiem spēkiem sekmēt gastronomijas tradīciju un ēdienu dažādības saglabāšanos. 2017.gadā šo titulu kopā ar sadarbības partneriem ieguvis Rīgas – Gaujas reģions. Tā ir iespēja, attīstot gastronomijas tūrismu, stiprināt Gaujas Nacionālo parku kā tūrisma galamērķi un parādīt gan sev, gan viesiem, cik neparasti un bagāti esam.

Lai iepazītos ar Overņas reģiona labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā, aizvadītā gada nogalē projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) ietvaros pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Ekonomikas ministrijas devās uz Overņas reģionu Francijā. Kopā ar projekta partneriem no Francijas, Itālijas, Maltas, Somijas un Slovēnijas iegūta vērtīga pieredze, iepazīstot veiksmīgus publiskās un privātās partnerības piemērus tūrisma produktu veidošanā un pārvaldībā, teritorijas vienotas tūrisma/mārketinga stratēģijas īstenošanā, kā arī reģionālo klasteru darbībā.

Reģionālā tūrisma stratēģija un zīmolvedība

Ar mērķi stiprināt Overņas reģiona kopējo pievilcību, ir radīts reģionālais zīmols -  Auvergne Nouveau Monde (“Overņa Jaunā Pasaule”). Reģiona asociācija ar šādu pašu nosaukumu Auvergne Nouveau Monde ir izstrādājusi un ievieš teritorijas kopējo mārketinga stratēģiju, kur tūrisma galamērķu pārdomātai pārvaldībai ir nozīmīga loma. Šī teritorijas mārketinga pieeja, kas vērsta uz kopēju mērķi, nodrošina saskaņotību darbībās, pastiprinot vienotību teritorijā, veicina Overņas kā tūrisma galamērķa konkurētspēju.

Vērtējot veiksmīgo Francijas Auvergne Nouveau Monde reģiona līmeņa tūrisma galamērķa stratēģijas un zīmola darbību - šādu praksi konkurētspējas veicināšanai gan vietējā, gan starptautiskā tirgū būtu vēlams pārņemt arī Latvijas reģioniem. Vidzemē līdz šim spēcīgākais tūrisma galamērķa zīmols ir Enter Gauja, kura stratēģija aptver Gaujas nacionālo parku un tā apkārtni un ir izstrādāta līdz 2019. gadam. Tomēr neeksistē visaptveroša Vidzemes tūrisma attīstības un tirgvedības stratēģija, kas iekļautu esošo Vidzemes tūrisma galamērķu savstarpējo mijiedarbību, nodefinētu galveno iesaistīto pušu, citu starpā arī VPR, Vidzemes tūrisma asociācijas un pašvaldību, lomu. Līdz ar to ieguldījumi reģiona tūrisma attīstībā ir sadrumstaloti un tiem trūkst mērķtiecīgas savstarpējas mijiedarbības un papildinātības.

Publiskā un privātā sektora partnerība

Tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumi un labā prakse tika apspriesta, apmeklējot vairākus veiksmīgus publiskā un privātā sektora partnerības piemērus tūrisma jomā.

Interesants piemērs bija Pessade āra sporta veidu aktivitāšu kūrorts, kur publiskā sektora finansējums ieguldīts infrastruktūras izveidē, nododot to pārvaldīt pašvaldības tūrisma aģentūrai, kura kūrorta aktivitāšu īstenošanā veiksmīgi piesaista uzņēmējus, nodrošinot tos gan ar nepieciešamo inventāru, gan telpām.

Līdzīgs publiskās un privātās partnerības piemērs  - Cap Guery āra aktivitāšu kūrorts. Vairākām tūrisma galamērķa pašvaldībām vienojoties, izstrādāts un īstenots projekts, kur ieguldīts publiskais finansējums, izveidojot āra aktivitāšu kūrortu, kurš uz 7 gadiem nodots privātam uzņēmējam apsaimniekošanā. Uzņēmējs kūrortā attīsta dabas tūrismu - izveidota dabas taka, izglītojoša programma zvēru un putnu sugu iepazīšanai, mežā uzbūvētas vairākas guļbūves bez elektrības un ūdens, kas tiek piedāvātas, kā naktsmītnes tūristiem.

Interesantu pieredzi projekta partneri guva, apmeklējot Praboure āra sporta aktivitāšu kūrortu, iepazīstot šī kūrorta pieredzi āra aktivitāšu dažādošanā mainīgos laikapstākļos, kad sniega esamība ir grūti prognozējama, mudinot pēdējos bezsniega gados attīstīt jaunus pakalpojumus. Kūrorta pārvaldība balstās uz vietējo pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju sadarbību, finansēšanas principam līdzinoties akciju sabiedrības modelim. Kūrorta peļņa tiek investēta kūrorta attīstībā un pakalpojumu dažādošanā. Vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji ir ieinteresēti kūrorta veiksmīgā darbībā, jo saskata tā kopējo pozitīvo ietekmi uz teritorijas ekonomiku. Palielinoties tūristu plūsmai, pieaug vietējo veikalu, naktsmītņu un citu tūrisma pakalpojumu sniedzēju apgrozījums un ienākumi.

Overņā plaši īstenotais modelis, kur publiskais finansējums tiek ieguldīts tūrisma objekta vai tā infrastruktūras izveidē, pēc tam to ar iepirkuma starpniecību par īres tiesībām nododot privātā partnera apsaimniekošanā un pārvaldībā, ir Latvijā reti īstenota prakse. Overņas reģiona pieredze, veidojot publiskās un privātās partnerības sadarbību gan nacionālā, gan reģionālā līmenī būtu pārņemama arī Latvijā, īpaši īstenojot liela mēroga investīciju projektus.

Zilā karoga pludmales statuss ezeram

Viens no nozīmīgiem Overņas reģiona dabas resursiem, kas piesaista tūristus, ir ūdens. Reģionā atrodas 109 minerālūdens avoti, kas ļāvis attīstīties tādiem starptautiski atpazīstamiem minerālūdens ražotāju zīmoliem, kā Vichy un Volvic. Reģionā ir daudz upju un ezeru, kā arī attīstīts ir  SPA tūrisms. Projekta partneri apmeklēja Aydat ezeru, kura pludmale nesen ieguvusi zilā karoga statusu un iepazinās ar ezera attīstības stratēģiskajiem plāniem un tā pārvaldības formu. Ezers un tam pieguļošā teritorija nodota publiskā tūrisma informācijas centra pārraudzībā, kurš ir spējis šo objektu veiksmīgi attīstīt, sadarbojoties arī ar privāto sektoru. Starptautiski atpazīstamā Zilā karoga pludmales statusa iegūšana šim ezeram ļāvusi kļūt par mērķtiecīgu tūrisma galamērķa izvēli starp ārzemju tūristiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, kas augstu vērtē tīru un dabisku vidi. Vidzemes reģionā ir vairāki apmeklētāju iecienīti ezeri ar attīstītu infrastruktūru to pludmalēs un labu brīvā laika pavadīšanas iespēju klāstu atpūtai pie ūdens. Zilā karoga pludmales statusa iegūšana kalpotu par veiksmīgu vietas mārketingu, sekmējot šo ezeru atpazīstamību un tūristu plūsmas pieaugumu.

Pieredzes apmaiņas vizītes noslēgumā projekta partneri tikās ar vietējā biznesa inkubatora uzņēmuma WOOM pārstāvjiem, kas pastāstīja par savu pieredzi, izstrādājot mobilo aplikāciju tūrisma piedāvājuma popularizēšanai. Uzņēmums veiksmīgi sadarbojas un saņem atbalstu uzņēmuma attīstībai no reģionālās attīstības aģentūras, kas darbojas arī reģiona tūrisma konkurētspējas veicināšanā.

Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Overņas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Plašāka informācija par projektu: šeit.

Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv