.png)
|
Arhīva kalendārs
Norvēģu pieredze rāda, ka atbalsts mazajām un attālinātajām pašvaldībām ļauj pilnvērtīgāk izmantot tajās esošos resursus. Šajās pašvaldībās ir potenciāls izaugsmei, bet, nesniedzot papildus atbalstu, iespējas paliek neizmantotas, tādējādi tiek kavēta līdzsvarota valsts un reģionu attīstība. Atsevišķu pašvaldību attīstība nevar notikt atrauti no citām pašvaldībām un valsts, līdz ar to ir būtiski, ka pastāv spēcīgs reģionālais pārvaldes līmenis ar valsts deleģētām funkcijām un atbilstošu finansējumu reģiona attīstībai. VPR vienmēr ir apliecinājis gatavību realizēt reģionālās attīstības funkciju un nepieciešamību ieviest valsts reģionālās attīstības finanšu programmu, kas tiek realizēta katrā reģionā atbilstoši reģiona attīstības programmai, kā arī iesaistīties sarunās par jaunu funkciju pārņemšanu no ministrijām un citām tiešās pārvaldes institūcijām. Kā iepriekš atzinušas tās ministrijas, kuras izvēlējās sadarboties ar plānošanas reģioniem, funkciju deleģēšana ir bijusi veiksmīga, tomēr turpināta netiek. Lielāks valsts atbalsts mazajām un attālinātajām pašvaldībām ir būtisks arī tāpēc, ka tām ir sarežģītāk piedalīties Eiropas Savienības fondu projektu konkursos un piesaistīt investīcijas savas attīstības veicināšanai. Tādējādi tieši šīs pašvaldības ir vairāk atkarīgas no valstī īstenotās reģionālās politikas. Diemžēl šobrīd valsts reģionālā politika galvenokārt ir vērsta tikai uz nacionālas un reģionālas nozīmes centru attīstību.
Norvēģu kolēģi iepazīstināja ar veidiem, kādos valsts budžeta līdzekļi ļauj veicināt mazo un attālināto pašvaldību izaugsmi. Šo vietu attīstībā ļoti nozīmīga ir kopienu attīstības kapacitātes veicināšana, līdzdarbošanās novada aktivitātēs kopējo mērķu labā un dzīves kvalitātes veicināšana, ko apliecināja arī norvēģu kolēģu sniegtā pieredze. Tai pat laikā šajās teritorijās ļoti nozīmīga ir vietas vērtības palielināšana, izmantojot esošos dabas resursus. Tāpat šo vietu attīstībai viens no būtiskiem izaicinājumiem ir tēla veidošana, kur labi varētu noderēt norvēģu kolēģu ieteiktā pieredze. Mazajās pašvaldībās lielāka nozīme ir sociālajam kapitālam, radot jaunas sadarbības formas ar plašāku sabiedrības iesaisti un attīstot vietējās pašvaldības teritoriju. Reģionālais atbalsts ir nozīmīgs, lai stiprinātu vairāku pašvaldību sadarbību un veicinātu dažādu viedokļu iesaisti.
Norvēģijas ekspertu ziņojums un pieredze bija īpaši vērtīga, ņemot vērā līdzīgos izaicinājumus reģionu attīstībā – centralizācijas tendences un attīstības atšķirības starp dažādiem reģioniem. Diskusija tika rīkota Norvēģijas finanšu instrumenta programmas LV07 “Kapacitātes stiprināšanas un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” (projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-001) ietvaros.
Papildu informācija: Ieva Kalniņa Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 64116006 Burtnieku novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un novada viesus līdz 22. februārim pieteikt pretendentus konkursam "Uzņēmēju gada balva 2016". Šis konkurss, kas kļuvis jau par tradīciju, tiek rīkots, lai godinātu Burtnieku novada uzņēmējus, kuri aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē uzņēmējdarbības vides attīstību. Konkursa galvenā nominācija ir “Gada uzņēmējs 2016”. Savukārt par sasniegumiem 2016. gadā novada uzņēmumus var pieteikt vairākās nozaru un tematiskās nominācijās: “Gada lauksaimnieks augkopības nozarē”, “Gada lauksaimnieks lopkopības nozarē”, “Gada lauksaimnieks dārzkopības nozarē”, “Gada bioloģiskā saimniecība”, “Gada ražotājs”, “Gada tūrisma uzņēmums”, “Gada amatnieks”, “Gada mājražotājs”, “Gada pakalpojumu sniedzējs”, “Jaunais uzņēmējs”, “Gada jaunums”, “Ģimene lauku sētā”, “Rītdienas uzņēmējs”. “Burtnieku novads ir bagāts ar veiksmīgiem uzņēmumiem, kuri prasmīgi strādā savā nozarē, nodrošinot darba vietas gan mūsu novada, gan kaimiņu novadu iedzīvotājiem. Tieši tāpēc ar konkursa palīdzību, mēs vēlamies viņiem pateikties, vienlaikus sev un citiem parādot, cik Burtnieku novadā ir daudz radošu, darbīgu ļaužu. Pašvaldība aicina ikvienu no 1.februāra pieteikt kandidātus konkursa nozaru un tematiskajās nominācijās, kā arī izvirzīt kandidātus galvenās balvas – “Gada uzņēmējs” – saņemšanai,” stāsta Burtnieku novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Valērijs Seilis. Pieteikt uzņēmumus konkursam iespējams, aizpildot pieteikuma anketu, kura atrodama pašvaldības mājaslapas “www.burtniekunovads.lv” sadaļā “Attīstība”. Pieteikumu iespējams iesniegt gan elektroniski, gan jebkurā Burtnieku novada pagasta pārvaldē. Uzvarētāju nominācijā “Gada uzņēmējs 2016” vērtēs īpaša žūrija, savukārt labākos nozaru un tematiskās nominācijās noteiks iedzīvotāju balsojums. Balsošana notiks laika posmā no 27. februāra līdz 20. martam. Savu balsi varēs nodot gan elektroniski Burtnieku novada pašvaldības mājaslapā, gan papīra formātā pagastu pārvaldēs, aizpildot anketu. Uzvarētāji visās nominācijās tiks pasludināti 31.martā, kad novada uzņēmēji tiks aicināti uz svinīgo pasākumu Burtnieku kultūras centrā. Konkurss “Burtnieku novada uzņēmēju gada balva” pirmoreiz notika 2013. gadā. Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte,
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, līdz ar daudzu citu pašvaldību vadītājiem, ir parakstījis vēstuli, ar kuru pašvaldības iebilst pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju. Pašvaldību vadītāji vēstulē norāda, ka neatbalsta akadēmijas likvidāciju un lūdz šo procesu pārtraukt, jo tas var negatīvi ietekmēt reģionu attīstību. Pašvaldības iesaka veikt visaptverošu Latvijas augstākās izglītības analīzi un aicina visās turpmākajās diskusijās un lēmumu pieņemšanā par akadēmiju iesaistīt pašvaldību vadītājus. Pašvaldību vadītāju parakstītā vēstule adresēta Ministru kabinetam, Ministru prezidentam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas frakcijām, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Augstākās izglītības padomei un citiem adresātiem. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas filiāle Alūksnē strādā kopš 1999. gada. Šobrīd filiālē ir iespējams iegūt augstāko izglītību piecās pirmā un otrā līmeņa, kā arī maģistrantūras programmās. RPIVA Alūksnes filiāli šajā laikā absolvējuši vairāk nekā 850 studenti. Šobrīd filiālē studē vairāk nekā 100 studenti. Par augstākās izglītības iegūšanas vietu RPIVA Alūksnes filiāli izvēlas studenti no plaša apkārtējā reģiona – Alūksnes, Apes, Gulbenes, Balvu, Baltinavas, Rugāju, Viļakas, Smiltenes, Valkas, Madonas, arī Valmieras, Beverīnas, Cēsu, Ciblas, Ērgļu pašvaldību administratīvajām teritorijām.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv 2017. gada 26. janvārī Valmieras pilsētas pašvaldības dome sēdē tika apstiprināta Valmieras pilsētas pašvaldības energopolitika, kas nosaka pašvaldības apņemšanos atbalstīt energopārvaldības sistēmu un uzlabot tās efektivitāti. Energopārvaldības sistēma tiks ieviesta atbilstoši LVS EN ISO 50001:2012 standarta prasībām. “Par trim galvenajām prioritātēm energopārvaldības uzlabošanai pilsētā ir izvirzīta pašvaldības iestāžu siltumenerģija, elektroenerģija un ielu apgaismojuma elektroenerģija,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāts un augstākās vadības pārstāvis Valmieras pilsētas pašvaldības energopārvaldības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas pārraudzībā Andrejs Gluhovs. “Lai pilnvērtīgi ieviestu energopārvaldības sistēmu, šobrīd tiek veikta enerģijas lietojuma un patēriņa analīze, balstoties uz mērījumiem par patērēto siltuma un elektroenerģiju par 2014., 2015. un 2016. gadu. Pēc veiktās analīzes būs iespējams plānot turpmākos iespējamos enerģijas ietaupījumus un to sasniegšanas iespējas,” turpina A.Gluhovs. Energoefektivitātes likuma 5.panta otrā daļa nosaka nepieciešamību ieviest sertificētu energoefektivitātes pārvaldības sistēmu republikas pilsētām, tai skaitā arī Valmierai. Ar to paredzēts radīt sistēmu, kas sekmēs arvien lielākus enerģijas ietaupījumus Valmierā.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997 Sākot ar šā gada 1. februāri par Āraišu arheoloģiskā parka teritoriju rūpēsies Amatas novada pašvaldība, kas šim mērķim jau no 2017. gada janvāra ir izveidojusi atsevišķu pašvaldības nodaļu „Āraišu arheoloģiskais parks”. Turpinot iepriekšējo apsaimniekotāju, gan Āraišu ezerpils atklājēja arheologa Jāņa Apala iesāktās ieceres, gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja realizēto muzeoloģisko kultūrpolitiku, Amatas novada pašvaldība plāno saglabāt arheoloģiskā parka vietas identitāti kā vēsturiski nozīmīgu kultūrainavu ar iespēju iepazīt senvēstures notikumus caur ekspozīcijām, pasākumiem un izglītojošām programmām. Vēl šajā ziemas/pavasara periodā pirms aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanas plānoti dažādi saimnieciski darbi. Iecerēts atjaunot laipas uz ezerpili un Meitu salu, tādējādi nodrošinot drošu pieejamību svarīgajiem objektiem. Plānots atbrīvot viduslaiku pilsdrupu iekšpagalmu no arheoloģiskajos izrakumos pārmeklēto zemju kaudzēm. Pašvaldība plāno arī uzstādīt kvalitatīvas tualetes un labiekārtot citu arheoloģiskā parka teritoriju. Amatas novada pašvaldība ar Āraišu arheoloģiskā parku ir viena no ERAF „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena „Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ierobežotā projektu konkursa pretendentiem, gatavojot vairākām Vidzemes pašvaldībām kopīgu projektu „Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”. Projekta ietvaros Amatas novada paredz līdz 2018.gada nogalei uzbūvēt jaunu daudzfunkcionālu apmeklētāju centru un papildināt ezerpili ar jaunām eksperimentālām rekonstrukcijām pēc arheologa Jāņa Apala skicēm, tādējādi bagātinot apmeklētājiem piedāvājuma klāstu. Lai nodrošinātu drošāku darba vidi labiekārtojot teritoriju, šobrīd Āraišu arheoloģiskais parks februārī un martā ikdienā būs slēgts. Amatas novada pašvaldība parka teritoriju apmeklētājiem plāno atvērt sākot ar aprīļa mēnesi, nodrošinot gan gida pakalpojumus, gan dažādas interaktīvas programmas un kultūras pasākumus. Tomēr iepriekš pieteiktām grupām un interesentiem apmeklēt Āraišu arheoloģiskā parka teritoriju pirms oficiālās atvēršanas būs iespējams, vienojoties par apmeklējuma laiku. Vairāk informācijas pa tālruni: (+371) 28002237 vai e-pastu ezerpils PIE amatasnovads PUNKTS lv.
Informāciju sagatavoja: Jolanta Sausiņa, Amatas novada pašvaldības nodaļas “Āraišu arheoloģiskais parks” vadītāja Tālr.: 28002237
„Divu gadu garumā triju valstu izglītības un jaunatnes darbinieki projekta "Looking@learning" ietvaros mācījās, analizēja un apkopoja dažādas pieredzes un stāstus, lai meklētu jaunas idejas un iespējas radošas un efektīvas mācību vides veidošanai, respektējot visus trīs mācīšanās vides aspektus - saturs, emocionālais konteksts un fiziskā vide. Laboratorijā aicinām piedalīties jomas un nozares ekspertus – izglītības iestāžu un izglītības pārvalžu vadītājus, jauniešu centru vadītājus un jaunatnes lietu speciālistus, pedagogus un citus interesentus, lai dalītos pieredzē un apmainītos viedokļiem par radošas mācīšanās un vides nozīmi un ietekmi mūsdienu izglītības kontekstā,” informē projekta koordinatore Gulbenes novadā Anita Birzniece. Laboratorijas laikā dalībnieki gūst ieskatu par esošo situāciju radošas mācību vides veidošanā Latvijā, Spānijā un Nīderlandē; atklās, kā radoša mācību vide var veicināt efektīvu mācīšanos; iegūs idejas "izlaušanās istabu" jeb Eduesc@peroom! pieejas izmantošanai mācīšanās procesā; domās par savu mācīšanos un dalīsies pieredzē, kā veidot radošu mācību vidi bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Vietu skaits ir ierobežots, lūdzam reģistrēties laicīgi: http://ej.uz/xak6. Informējam, ka tad, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits, elektroniskā reģistrēšanās tiks slēgta. Nokļūšanai uz Gulbeni no Rīgas un atpakaļ tiks nodrošināts transports. Izbraukšana no Rīgas plkst.7:30 autobusu stāvvietā pie „ORIGO”. Vairāk informāciju par projektu: http://www.lookingatlearning.eu/ un https://www.facebook.com/lookingatlearning/. Aktivitātes organizētas projekta "Looking @ Learning" ietvaros. Projekts Nr.2014-2-LV02-KA205-000575 tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Informāciju sagatavoja: Gunta Krevica, Sabiedrisko attiecību speciāliste Gulbenes novada dome T.26191107, e-pasts: gunta.krevica PIE gulbene PUNKTS lv
Burtnieku novada iedzīvotāji, biedrības, kā arī citi aktīvisti aicināti piedalīties pašvaldības rīkotajā vides attīstības projektu konkursā. Konkursa mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti novadā, padarot to pievilcīgāku, kā arī mudināt iedzīvotājus iesaistīties savas apkārtnes pilnveidošanā. Burtnieku novada pašvaldības vides attīstības projektu konkurss norisināsies jau trešo gadu pēc kārtas. Konkursa būtība slēpjas tajā, ka ar tā palīdzību iedzīvotāji var īstenot ieceres un paveikt nelielus projektus pašu spēkiem. Proti, konkursa ietvaros līdz šim ir izveidoti vairāki rotaļu laukumi, sakoptas piemiņas vietas, ar jauniem galdiem un soliem labiekārtotas atpūtas vietas, sakopti daudzdzīvokļu māju pagalmi, izveidotas dabas takas un pat veloskola. Piedaloties konkursā savas ieceres realizēšanai varēs iegūt finansējumu. Kopējais vides attīstības projektu konkursam pieejamais atbalsts no Burtnieku novada pašvaldības ir seši tūkstoši eiro. Vienam projektam pieejamais maksimālais finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 500 eiro. Uz atbalstu vides attīstības projektu konkursā var pretendēt iedzīvotāju neformālo grupu, nevalstisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sagatavotie iniciatīvu projekti. Projekta aktualitāti un iesniegtos pieteikumus konkursam izvērtēs žūrija, kas tad arī izlems vai iesniegtā ideja saņems pašvaldības līdzfinansējumu. Projektu pieteikumi konkursam tiks pieņemti no 1. februāra līdz 6.martam personiski Valmieras pagasta pārvaldē vai pa pastu ierakstītā vēstulē uz adresi: Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219, ar norādi “Burtnieku novada pašvaldības projektu konkursam”. Tāpat pieteikumus ar drošu elektronisko parakstu var sūtīt elektroniski uz adresi: info PIE burtniekunovads PUNKTS lv. Vairāk informācijas, pieteikuma anketa un konkursa nolikums pieejams Burtnieku novada pašvaldības mājas lapas "www.burtniekunovads.lv" sadaļā “Attīstība”.
Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte, 4. un 5. martā Valkā notiks FIRST LEGO League robotikas sacensības, kurās piedalīsies ap 200 jauniešu no dažādām Latvijas skolām. Jau ceturto gadu, FIRST LEGO League sacensībām Latvijas skolas piesaka savas skolēnu komandas, vecumā no 9 līdz 16 gadiem, lai cīnītos par čempiona kausu. Pēc vairāku nedēļu gatavošanās, jaunieši demonstrēs savas spējas LEGO MINDSTORMS robotu būvēšanā un programmēšanā, prezentēs savas zināšanas par mūsdienu zinātnes problēmām un pierādīs, ka komandā kopīgi spēj sasniegt vairāk. Katru gadu starptautiski tiek pasludināta jauna zinātnes tēma, kas rosina skolēnus pētīt mūsdienu zinātnes problēmas. Šajā 2016./ 2017. ANIMAL ALLIES jeb “Dzīvnieki - sabiedrotie” sezonā FIRST LEGO League skolēnu komandas izzinās cilvēku un dzīvnieku savstarpējo mijiedarbību. FIRST LEGO League programmas mērķis ir iedvesmot jauniešus pievērsties tādām nozarēm kā zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika, kā arī attīstīt tiem nepieciešamās zināšanas un iemaņas. Šīs programmas sacensības tiek organizētas vairāk nekā 80 pasaules valstīs, kurās piedalās 25 000 komandu. Latvijas sacensību uzvarētājiem tiek dota iespēja piedalīties Eiropas atklātajā čempionātā. Sacensības Latvijā organizē biedrība “FIRST LEGO League Latvia” sadarbībā ar Valkas novada domi un SIA Robotiem. Gulbenes vidusskola kopā ar vēl piecām skolām no Norvēģijas, Somijas, Beļģijas, Polijas un Slovākijas iesaistījusies projektā, kura ietvaros caur starptautisku sadarbību un komunikāciju paaugstinās sākumskolas posma skolēnu interesi par zinātni, informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku. „Galvenā doma ir mudināt bērnus darboties praktiski, lai viņi caur savu pieredzi var iepazīt un izskaidrot dažādas lietas un procesus - attīstīt bērnu dabīgu interesi par tiem. Rādot tiešsaistē zinātniskus eksperimentus un diskutējot par tiem ar citu projekta partnerskolu bērniem, skolēniem būs iespēja uzlabot savas angļu valodas zināšanas. Tāpat arī skolotāji apgūs inovatīvas mācīšanas metodes, izstrādās un testēs programmēšanas mācīšanas programmas sākumskolas klasēm un ar dažādu informācijas komunikāciju tehnoloģiju palīdzību mācīsies sadarboties starptautiskā līmenī, kā arī izveidos tālāku starptautiskas sadarbības plānu,” informē Gulbenes vidusskolas projektu asistente Elīna Nagle. Pirmais lielais pasākumus un pārbaudījums bija videokonferences noorganizēšana, kurā vienlaicīgi piedalījās visas iesaistītās skolas. Visi 347 Gulbenes vidusskolas skolēni un darbinieki sapulcējās skolas zālē, lai būtu klāt šajā notikumā. Katra partnerskola bija sagatavojusi īsu priekšnesumu, šādā veidā prezentējot gan sevi, gan savu valsti. Sagatavošanās bija nopietns darbs vairāku nedēļu garumā gan no skolotāju un skolēnu puses, kuri iestudēja priekšnesumu, gan no projekta koordinatoru, IT skolotāju un tehnisko darbinieku puses, kuri apguva Microsoft Office 365 un Skype for Business videokonferences opcijas, kas tiks izmantots visa projekta laikā videokonferencēm, vebināriem un saziņai. „Mēs, tautastērpos ģērbušies, stāstījām par savu valsti, simboliem un skolu. Sākotnēji valdīja liels satraukums, jo priekšnesums bija jāsagatavo angļu valodā, kā arī bažījāmies par tehniskajām lietām, jo bija jāseko līdzi, lai viss notiktu īstajā laikā. Ikvienam bija iespēja tiešsaistē sasveicināties ar skolēniem un skolotājiem ar kuriem turpmākos divus gadus darbosimies kopā,” stāsta skolotāja un projekta koordinatore Gulbenes vidusskolā Dace Kļava. Nākamā lielā aktivitāte ir februārī, kad vairāku videokonferenču laikā klases no trīs partnerskolām tiešsaistē viena otrai rādīs eksperimentus kādā no izvēlētajiem mācību priekšmetiem - zinātnē, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs vai matemātikā. Vispirms notiks eksperimenta demonstrācija, bet pēc tam skolēni kopā ar skolotājiem analizēs un mēģinās saprast, kas un kāpēc tā notika. Tā būs vietējo skolotāju iespēja uzsākt komunikāciju ar citu valstu sākumskolas klašu pedagogiem un pašiem mācīties strādāt ar Skype for Business videokonferencēm. Savukārt bērni praktizēs angļu valodas prasmes, komunikāciju tiešsaistē ar citu kultūru pārstāvjiem, prasmi sagatavot un prezentēt zinātniskus eksperimentus, kā arī veicinās interesi par minētajiem mācību priekšmetiem un informāciju komunikācijas tehnoloģijām. Plānots, ka martā četri Gulbenes vidusskolas skolotāji dosies uz partnerskolu Somijā, kur apgūs programmēšanas mācīšanas pamatus sākumskolas klasēm, kā arī kopīgi izstrādās programmēšanas mācīšanas programmas dažādiem vecumposmiem. Savukārt septembrī projekta koordinatori tiksies Gulbenē, lai pārrunātu dažādus organizatoriskos jautājumus un diskutētu par drošību internetā. Šī paša gada novembrī četri Gulbenes vidusskolas pedagogi dosies uz Poliju, kur gūs zināšanas par dažādiem informācijas komunikāciju tehnoloģiju rīkiem, piemēram, Windows Movie Maker u.c. Projekta aktivitātēm var sekot līdzi Gulbenes vidusskolas mājaslapā un sociālā tīkla Facebook.com lapā. Projekts “The ICT road to STEM through TCC” (Informāciju komunikāciju tehnoloģiju ceļš uz STEM – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika – caur starptautisku sadarbību un komunikāciju), Nr. 2016-1-NO01-KA219-022053_5, tiek realizēts no 2016.gada 1.septembra līdz 2018.gada 30.septembrim un tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Gunta Krevica, Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste No 3. līdz 5. februārim Ķīpsalā norisinājās starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus “Balttour 2017”. Divās tematiskajās hallēs pulcējās 850 tūrisma uzņēmumi un to pārstāvji no 38 pasaules valstīm. Iedvesmoties Latvijas un pasaules apceļošanai bija ieradušies 28 tūkstoši interesentu, no kuriem 5,5 tūkstoši bija nozares profesionāļi. Smiltenes novads izstādē piedalījās kopā ar Raunas, Apes un Alūksnes novadiem zem kopīgā nosaukuma “Vidzemes šosejas pieturas” un prezentēja sagatavoto kopīgo tūrisma piedāvājumu, gaidāmos lielākos pasākumus novados un akciju “Apceļo Vidzemes šosejas pieturas”. Izstādes garumā Smiltenes novada TIC pārstāvji iepazīstināja ar jaunākajiem tūrisma piedāvājumiem Smiltenes novadā, īpaši izceļot jaunizveidoto velo maršrutu “Izriteņo Dienvidkalni”. Velo maršruts ir 40 km garš un ved pa Launkalnes ainavisko apkārtni. Visās trīs izstādes dienās piedalījās arī Smiltenes novada tūrisma uzņēmēji, kuri prezentēja savu tūrisma piedāvājumu un sniedza iespēju palutināt vēderu ar īstiem lauku labumiem. Lauku mājas saimniece Ilze Briede jeb “Donu Ilze” ļāva nogaršot mājās ceptu maizi ar kaņepju sviestu. Ervins Labanovskis stāstīja par dzirkstošajām bērzu sulām “Birzī” un to tapšanas procesu kā arī piedāvāja nodegustēt bērzu sulu un sīrupu daudzos veidus. Kamēr z/s “Tīreļi” saimnieks Jānis Griezāns piedāvāja dažāda veida veselīgus kaltējumus no dažādiem augļiem, tikmēr Firsta madāma Lilī ar palīgiem no Smiltenes muižas ļāva nogaršot smalkus kārumus un spēcinošus našķus, kuri gatavoti tikai no rudzu maizes. “Balttour 2017” ir plašākā tūrisma izstāde Baltijā, kas ik gadu sniedz ieskatu par jaunumiem tūrisma nozarē gan Latvijā, gan pasaulē. To rīko Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) un nodrošina Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Nākamgad “Balttour 2018” notiks no 9. līdz 11. februārim!
Informāciju sagatavoja: Lelde Sprancmane, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra tūrisma speciāliste E-pasts: tic PIE smiltene PUNKTS lv, lelde.sprancmane PIE smiltene PUNKTS lv
Sestdien, 11. februārī, Latvijas un Igaunijas azartiskākie zemledus makšķernieki aicināti doties uz Alūksnes novada Veclaicenes pagastu, lai piedalītos sacensībās “Ilgāja zivtiņa” („Kikkajärve kalakõnõ”), kas notiks uz abu valstu robežas esošā Ilgāja ezera. Šādas Igaunijas - Latvijas makšķerēšanas sacensības jau kļuvušas par vairāku gadu tradīciju. To mērķis ir veicināt abu valstu pierobežā dzīvojošo cilvēku sadarbību, popularizēt zemledus makšķerēšanu, atpūtu un tūrismu pierobežā esošajos Kornetu - Peļļu un Paganamaa dabas liegumos. Vienlaikus ar zemledus makšķerēšanas sacensībām Ilgāja ezerā notiks arī Dabas aizsardzības pārvaldes rīkota ezera niedrāja pļaušana un niedru skulptūras veidošana. Visas aktivitātes Ilgāja ezerā sāksies no pulksten 11.00. Zemledus makšķerēšanas sacensību dalībnieki tām var pieteikties jau savlaicīgi Veclaicenes pagasta pārvaldē, zvanot pa tālruņiem 64329018, 28381507 vai arī sacensību dienā no pulksten 11.00 līdz 11.30. Sacensības notiks individuālā konkurencē. Makšķerētājiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus, jāņem līdzi derīga makšķerēšanas karte. Dalības maksa sacensībās ir 3 eiro, bet skatītājiem – bez maksas. Tiem, kuri nepiedalīsies zemledus makšķerēšanā, būs iespēja veidot niedru skulptūras. Pasākuma dalībnieku pulcēšanās vieta ir Veclaicenes pagasta „Alejās” pie Ilgāja ezera. No Kornetiem turp varēs nokļūt, sekojot norādēm. Gan sacensību dalībniekiem, gan skatītājiem lūgums ne tikai ērti un silti ģērbties, bet arī ņemt līdzi bļodiņu, karoti, krūzīti, lai noslēgumā varētu nobaudīt kopīgu maltīti. Tā kā pasākums notiek robežas tuvumā, visiem obligāti līdzi jābūt arī derīgai pasei. Sacensību dalībniekus individuāli apbalvos četrās nominācijās – par lielāko zivi, kā arī pirmās trīs godalgotās vietas tiem makšķerniekiem, kuru loms būs ar lielāko zivju kopsvaru. Ceļojošo kausu „Ilgāja zivtiņa” iegūs tās valsts makšķernieki, kuras sacensību dalībniekiem būs lielākais vidējais zivju svars uz vienu cilvēku (makšķernieku). Iegūtais ceļojošais kauss glabāsies attiecīgā pierobežas pagasta – Veclaicenes vai Varstu - pārvaldē. Sacensības rīko biedrība „Veclaicenes Avotiņš”, Igaunijas Republikas Krabu ciema biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde. Sacensības atbalsta SIA “Pie Zvejnieka”, Veclaicenes pagasta pārvalde, Varstu pagasta valde.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Pirmdien, 6. februārī, Alūksni apmeklēja un ar novada Sociālā dienesta un biedrības “Saulstariņi” pārstāvjiem tikās nevalstiskās organizācijas “Igaunijas aprūpētāji” pārstāvji, lai runātu par sadarbību kopīgā projektā. Minētā nevalstiskā organizācija apvieno neformālos aprūpētājus Igaunijā – cilvēkus, kuri mājās rūpējas par saviem slimajiem vai vecajiem ģimenes locekļiem. Organizācijas pārstāvji Helle Lepika un Einars Tenissons Alūksnē tikās ar Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāju Regīnu Kalniņu un vadītājas vietnieci Viju Vārtukapteini, kā arī biedrības bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Saulstariņi’ valdes priekšsēdētāju Māru Podkalni. Sociālais dienests ar Igaunijas nevalstisko organizāciju jau iepriekš ir piedalījies kopīgā projektā, kur viena no aktivitātēm bija vērsta uz neformālo aprūpētāju labklājības un veselības izpēti. Projektā iesaistītās valstis veica savu neformālo aprūpētāju anketēšanu. No Alūksnes novada tika aptaujāti 30 aprūpētāji. Projekta noslēguma pasākumā Helsinkos katra valsts prezentēja savu neformālo aprūpētāju labklājības un veselības aptaujas rezultātus. Notika vairākas tikšanās, kurās projekta partneri dalījās ar savu pieredzi šajā jomā. Jaunais “Igaunijas aprūpētāju” starptautiskais kopprojekts, ko atbalstījusi Ziemeļvalstu Ministru Padome, paredz pētīt un analizēt problēmu par neformālo aprūpētāju darbu. - Igaunijā šobrīd šis jautājums ir ļoti aktuāls. Neformālajiem aprūpētājiem ir liela slodze. Apstākļi un nosacījumi, kādos viņi aprūpē savus tuviniekus, lielākoties atšķiras no apstākļiem, kādos strādā profesionālie aprūpētāji. Tāpat neformālajiem aprūpētājiem trūkst apmācību iespēju, palīglīdzekļu pieejamības, nav pienācīgi atrisināts jautājums par neformālo aprūpētāju sociālo apdrošināšanu. Jautājums ir par to, kādēļ ir šāda atšķirība un kādēļ tā ir tik liela, - norādījaa H. Lepika. Viņa uzsvēra, ka projektā plānots analizēt neformālo aprūpētāju situāciju Baltijas valstīs, kā arī Somijā, kur šis jautājums jau ir labāk atrisināts, un likt to apzināties valstiskā līmenī. H. Lepika sacīja, ka ir būtiski saprast un apzināties, kas ir neformālais aprūpētājs. - Neformālais aprūpētājs ir jebkurš cilvēks, kas regulāri piezvana saviem atsevišķi dzīvojošajiem vecvecākiem un apvaicājas, kā viņiem klājas, katrs, kurš piegādā pārtiku vai aizbrauc apskatīt veco cilvēku. Ja aprūpes intensitāte ir nepieciešama tik liela, ka cilvēks pie aprūpējamā ir piesaistīts 24 stundas diennaktī, tad aprūpētājs pats vairs nevar strādāt algotu darbu, zūd viņa profesionalitāte, kļūst neuzmanīgs darbā, vai uz ceļa, līdz ar to neformālais aprūpētājs savu dzīvi vairs nedzīvo, bet koncentrējas tikai uz aprūpējamo, - problēmu skaidroja H. Lepika. Tikšanās laikā viņa informēja, kas Igaunijā šajā jomā paveikts līdz šim. 2015. gadā valsts līmenī izveidota darba grupa, kas strādā ar ideju par aprūpes slodzes samazināšanu neformālajiem aprūpētājiem. 2016. gadā savukārt pieņemts sociālās aprūpes likums, kas nosaka, ka vietējām pašvaldībām jānodrošina aprūpes pakalpojums, ja atzīts, ka konkrētai personai tas nepieciešams. Šādā gadījumā pašvaldības vienojas ar aprūpējamās personas ģimenes locekļiem, ja tādi ir, par to, kas aprūpi nodrošinās – ģimene vai pašvaldība - un kas to apmaksās. Igaunijā šobrīd normatīvie akti nosaka, ka vietējās pašvaldības var maksāt neformālajiem aprūpētājiem pabalstu līdz 100 eiro apmērā. Tikšanās laikā Sociālā dienesta pārstāvji un biedrības “Saulstariņi” vadītāja Igaunijas kolēģiem skaidroja sociālās aprūpes, kā arī neformālo aprūpētāju iespējas un nosacījumus Latvijā un arī Alūksnes novada Sociālā dienesta piedāvātās aprūpes iespējas. Plānots, ka pavasarī Alūksnē organizēs fokusgrupas sanāksmi “Tuvinieku aprūpētāju mājas kā darba vide – droša un pieejama”. Tikšanās dalībnieki vienojās par sanāksmes programmas tēmām, par kurām apkopos informāciju, un analizēs normatīvos aktus Latvijā, kas regulē gan cilvēka, gan aprūpes darbinieka tiesības un pienākumus, kā arī darba videi noteiktās prasības, lai nodrošinātu drošu vidi. Šāda sanāksme notiks arī Igaunijā un Somijā. Tas būs kā atskaites punkts, lai pēc tam projekta partneru fokusgrupu rezultāti būtu salīdzināmi un tālāk varētu runāt par neformālo aprūpētāju slodzi.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
15. aprīlī pa Valgas un Valkas pilsētu ielām notiks 2. starptautiskais “Latvijas – Igaunijas skrējiens”. Skrējiens ir veltīts agrākajam augstu sasniegumu sportistam Pāvelam Loskutovam, bet aizvadītajā gadā tam ir mainīts nosaukums un arī formāts. “Šim skrējienam ir ilga vēsture. Agrāk tas saucās “Pāvela Loskutova balva”, taču otro gadu mēs tā jēgu cenšamies paplašināt. Tagad nosaukums ir “Latvijas – Igaunijas skrējiens” un tā mērķis ir sasniegt ne tikai sporta rezultātus, bet arī veicināt Latvijas – Igaunijas sportistu kontaktus un draudzPagājušajā gadā šajā pasākumā piedalījās diezgan daudz nūjotāju. Ceram, ka šogad nūjošana būs pārstāvēta vēl vairāk, jo tas būs lielisks piedzīvojums!” komentē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Starts, kā arī finišs skrējienam un nūjošanai notiks Valgas pilsētas stadionā. Trase veidota pa Valgas un Valkas pilsētu. Trašu garumi – 5 km un 10 km skrējējiem, 5 km nūjotājiem. Bērnu skrējieni notiks turpat uz vietas stadionā. Starts bērnu skrējieniem – plkst. 11:00; 5 km un 10 km distancēm – plkst. 13:00. Reģistrēšanās skrējienam: http://valgasport.ee/ee/sundmused/registreerimine/eesti-lati-jooks/ Reģistrēšanās bērnu skrējieniem uz vietas, Valgas pilsētas stadionā no plkst. 9.45 - 10.45. Iepriekšēja reģistrēšanās 10 km līdz 2017. g. 10. aprīlim 7.- eiro, pirms starta - 10 eiro. Nūjotājiem – 5 km līdz 10. aprīlim: 3.- eiro, pirms starta 5.- eiro. Bērnu skrējieni ir bez dalības maksas! Sacensību laureāti saņemts vērtīgas balvas! Sacensību organizatori: Valgas pašvaldība, Valkas novada dome, Valga Sport, Valgas apriņķa Sporta Asociācija. Visi dalībnieki ir atbildīgi par savu veselību un apņemas ievērot visus satiksmes noteikumus!
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību un mudinātu iedzīvotājus realizēt savas biznesa ieceres, Burtnieku novada pašvaldība izsludina biznesa ideju konkursu “Ideja Burtnieku novadam”. Biznesa ideju konkurss, kas norisināsies jau otro gadu pēc kārtas, dos iespēju gan esošajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kas par uzņēmējdarbību vēl domā, īstenot savu ideju un iegūt biznesa uzsākšanai nepieciešamās zināšanas, kontaktus un arī naudu. Iecerēts, ka konkursa dalībnieki varēs piedalīties pašvaldības rīkotajās apmācībās, kurās dažādu jomu speciālisti sniegs nepieciešamās zināšanas idejas veiksmīgai realizācijai. Savukārt trīs labākajām iecerēm, ko, izvērtējot biznesa plānu, noteiks kompetenta žūrija, tiks Burtnieku novada pašvaldības sarūpētās naudas balvas. Savas idejas īstenošanai pirmās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, otrās vietas ieguvējs 800 eiro, bet trešās vietas ieguvējs saņems 600 eiro. Dalību konkursā var pieteikt jebkura fiziska persona vai autoru grupa līdz trīs cilvēkiem, ja vien ir ideja, ar kuru tiks uzsākta vai attīstīta uzņēmējdarbība Burtnieku novada teritorijā. Tāpat konkursā startēt var arī uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 15 tūkstošus eiro un kuri veic uzņēmējdarbību Burtnieku novada teritorijā. Interesenti aicināti apdomāt savu dalību konkursā “Ideja Burtnieku novadam” līdz 6. martam. Pēc 6.marta iedzīvotāji, kā arī uzņēmēji varēs tam pieteikties, sūtot aizpildu pieteikumu uz e-pasta adresi info PIE burtniekunovads PUNKTS lv. Idejas pieteikuma anketa, konkursa nolikums un plašāka informācija pieejama pašvaldības mājaslapas www.burtniekunovads.lv sadaļā “Attīstība”. Konkursu “Ideja Burtnieku novadam” organizē Burtnieku novada pašvaldība. Pērn, kad šāds konkurss notika pirmo reizi, konkursam tika iesniegtas deviņas biznesa idejas. Visu ideju iesniedzēji pašvaldības organizētajās apmācībās saņēma padomus no jau pieredzējušiem uzņēmējiem, kā arī apguva biznesa plānošanu, mārketinga pamatus un citas vērtīgas lietas. Pagājušajā gadā konkursā uzvarēja un pašvaldības piešķirtās naudas balvas ieguva Aija Kleimane ar savu ideju par dekoratīvajiem metāla puzuriem un Vita Ozerisnka ar ideju par hidrolātu ražošanu. Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte,
“Vidzemes Uzņēmēju dienu 2017” laikā Valmierā pulcēsies Vidzemes novadu uzņēmēji un amatnieki, profesionālās un augstākās izglītības iestādes, demonstrējot jaunākos produktus un pakalpojumus, kā arī savus sasniegumus. Tāpat pasākuma laikā būs iespēja apmeklēt Vidzemes novadu “sētas”, iepazīstot uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju daudzveidību. Kā ierasts, papildus notiks dažādas aktivitātes, kas būs saistošas gan lieliem, gan maziem pasākuma apmeklētājiem. Aicinām interesentus piedalīties izstādē un pēc iespējas daudzveidīgāk iepazīstināt ar savu ražoto produktu un pakalpojumu klāstu! Pieteikšanās dalībai izstādē līdz 2017.gada 31.martam. Aicinām sūtīt pieteikumus uz e-pastu valmiera PIE chamber PUNKTS lv, faksu 64281214 vai iesniegt personīgi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļā Stacijas ielā 26 Valmierā. Plašāka informācija pieejama, zvanot pa tālruni 20264530. Aktuālā informācija, kā arī pieteikums-līgums pieejams mājaslapā www.vidzemesizstade.lv. “Vidzemes Uzņēmēju dienas” organizē LTRK Vidzemes nodaļa sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģionu. Tas ir vienīgais šāda veida pasākums reģionā, kas norit jau divdesmito gadu pēc kārtas, nezaudējot savu popularitāti nedz tirgotāju, nedz apmeklētāju vidū. Uz tikšanos “Vidzemes uzņēmēju dienās 2017”! Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Projektu konkurss norit atbilstoši Vidzemes lauku partnerības „Brasla” SVVA stratēģijai 2014.-2020. gadam, un 2015. gada 13. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 590 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība lauku attīstībai apakšpasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”.
Projektu konkursa III kārtā kopējais pieejams finansējums: 510 529.37 EUR Projektu pieņemšana notiks šādās 5.1. aktivitātes „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” rīcībās: 1.Rīcība:
Jaunu produktu un pakalpojumu radīšana, esošo attīstīšana un pārdošanas veicināšana 153 750.84 EUR 2.Rīcība:
Lauksaimniecības produktu pārstrāde (tostarp mājas apstākļos), produkcijas dizains un pārdošanas veicināšana 247 185.69 EUR 3.Rīcība:
Vietējās produkcijas tirdzniecības vietu radīšana, labiekārtošana, jaunu pārdošanas veidu ieviešana 109 592.84 EUR
Informācijas avots: www.pargaujasnovads.lv Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros 2017. gada februārī uzsāk semināru ciklu par pieejamo valsts atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās. Semināru laikā klātesošie tiks informēti par atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Semināros tiks sniegtas padziļinātas konsultācijas daudzdzīvokļu māju pilnvarotajām personām par finansējuma pieteikuma un saistīto pielikumu sagatavošanas jautājumiem. Tāpat semināros informēs par daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekta vadības procesa niansēm. Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos. Semināri par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu notiks: 15.februārī – Preiļos un Rēzeknē; 16.februārī – Krāslavā un Daugavpilī; 22.februārī – Siguldā un Valmierā; 23.februārī – Smiltenē un Gulbenē; 1.martā – Jelgavā un Bauskā; 2.martā – Jēkabpilī un Ogrē; 8.martā – Tukumā un Talsos; 9.martā – Ventspilī un Saldū; 15.martā – Salaspilī; 21.martā – Ādažos; 23.martā – Jūrmalā; 29.martā – Olainē; 6.aprīlī – Rīgā (tiešraide www.em.gov.lv).
Detalizētāka informācija par semināru norises vietām, dienas kārtību un reģistrēšanos dalībai tajos pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Papildu informāciju var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak PIE em.gov PUNKTS lv, 67 013 240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak. Kā zināms, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Papildus informējam, ka iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros, laika posmā no 2010.-2016. gadam ar ES fondu līdzfinansējumu Latvijā kopumā renovētas 711 ēkas. Detalizēta informācija par renovēto ēku statistiku publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā, kā arī Latvijā renovēto ēku e-kartē.
Informāciju sagatavoja: Burtnieku, Mazsalacas, Alojas un Salacgrīvas pašvaldības turpmāk daudz aktīvāk sadarbosies Salacas upes baseina apsaimniekošanā, tā tikšanās laikā 10. februārī nolēma šo pašvaldību pārstāvji. Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds, kas bija šīs tikšanās iniciators, norādīja, ka visu minētos novadus vieno lašupe Salaca, kas ir iecienīta ne vien makšķernieku, bet arī laivotāju vidū. Priekšsēdētājs pauda, ka šobrīd katrai pašvaldībai vienai mēģinot tikt galā ar Salacas upes baseina apsaimniekošanu var nebūt nemaz tik viegli. Tāpēc visiem četriem novadiem būtu jādarbojas kopā, izstrādājot un ieviešot Salacas baseina pārvaldības plānu. Tikšanās laikā Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Salacgrīvas novada domes projektu koordinatore Solvita Kukanovska un Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds vienojās sākt darbu pie šī plāna izstrādes. Ar šī plāna palīdzību, piesaistot Latvijas – Igaunijas pārrobežu programmas finansējumu, plānots attīstīt Salacas upes baseina ūdenstilpņu apsaimniekošanu, vienlaikus pievēršot lielu uzmanību upes baseina dabas vērtībām. Pašvaldību pārstāvji kopīgi iecerējuši pievērsties upes baseina ūdenstilpņu aizaugšanai, ūdens kvalitātes uzlabošanai, ūdenstilpņu piesārņojuma avotu likvidēšanai, makšķerēšanas kārtības pilnveidošanai Salacā. Burtnieku, Mazsalacas, Alojas un Salacgrīvas novadi sadarboties infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībā, vides aizsardzībā, kā arī tūrismā nolēma 2014.gadā, kad visas četras pašvaldības parakstīja sadarbības līgumu. Ņemot vērā šo līgumu, nu sastrādāšanās notiks jaunā kvalitātē, izstrādājot un ieviešot Salacas baseina pārvaldības plānu. Vairāk informāciju sniegs:
Informāciju sagatavoja: Gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, 2017. gada martā un aprīlī notiks Latvijas koru skates, kas ir būtisks Dziesmu un deju svētku starplaika pasākums. Koru skates mērķis ir veicināt, attīstīt, kopt un tālāk pilnveidot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nozīmīgāko izpausmi - koru kopdziedāšanas tradīciju, īpaši sekmējot izpildījumu a cappella. Skates ir būtisks sagatavošanās posms valsts nozīmes koru nozares 2017. gada pasākumiem – Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta Modelēšanas koncertiem Talsos 27. maijā, Jēkabpilī 10. jūnijā, Dikļos 1. jūlijā un Rīgā pie Brīvības pieminekļa 21. jūlijā, kā arī Latvijas Senioru koru svētkiem Siguldā 18. jūnijā. Tradicionāli skatēs tiek apzināts arī Dziesmu un XVI Deju svētku koru dalībnieku kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs. Pirmās koru skates noritēs 25. martā Pierīgas, Cēsu un Limbažu koru apriņķī, bet noslēgsies 30. aprīlī Rīgā. Šajā laika periodā skates noritēs nedēļas nogalēs, aptverot visus 24 koru apriņķus. Latvijas koru skates rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar novadu un pilsētu pašvaldībām, un koru apriņķu virsdiriģentiem. Informācija par koru skatēm, nolikums un pieteikuma anketa, kas iesniedzama līdz 1. martam, pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā: lnkc.gov.lv/jaunumi/koru-skates-2017/b/20/ “Gatavoties un startēt skatēs aicinām ar azartu un muzicēšanas prieku. Skates dziesmu svētku procesā ir tikai viens no daudzajiem atskaites punktiem, kurā ļoti skaidri iezīmējas kopīgas mākslinieciskā izpildījuma tendences un Noslēguma koncerta repertuāra dziesmu iedzīvošanās spējas. Nereti tieši skatēs kā rentgena staros iezīmējas tās dziesmas, kas Noslēguma koncerta kopkorī būs problemātiskas. Līdz ar to gan pēc skatēm, gan modelēšanas koncertiem ir iespējamas korekcijas Noslēguma koncerta repertuārā,” akcentē Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns. Koriem skatēs būs jādzied trīs dziesmas – divus izlozes un vienu brīvas izvēles skaņdarbu. Lai korus mudinātu pieteikties pilnā repertuāra dziedāšanai, sākotnējā skates nolikumā veikti grozījumi A kategorijas jaukto koru dziesmu sarakstā (koriem, kuri izpilda pilnu svētku repertuāru), kā arī sarakstā, kas attiecas uz apriņķa kopkori. Skates vērtēs žūrija trīs kora mūzikas ekspertu sastāvā. To vidū diriģenti - Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags, Kaspars Ādamsons, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš, Aira Birziņa un komponisti Uģis Prauliņš un Rihards Dubra. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncerta Modelēšanas koncerti 2017.gadā notiks 27.maijā Talsos, 10.jūnijā Jēkabpilī, 1.jūlijā Dikļos un 21.jūlijā Rīgā. Koncertos Latvijas kori izdziedās nākamo Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta programmu. Mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, režisors Uģis Brikmanis. XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Pavasaris nāk ar jaunām idejām, tāpēc, ja Tev ir iecere, kas pilnveidotu Valmieras apkaimi un radītu līdzcilvēkiem jaunas iespējas, iesniedz idejas pieteikumu Valmieras novada fonda projektu konkursā “Sev, tev, novadam” līdz 7. martam un saņem finansējumu tās īstenošanai. Atbalstītās idejas varēs īstenot no 2017. gada aprīļa līdz novembra beigām. Finansējums nāk galvenokārt no VNF Ziedotāju kluba dalībnieku (Valmieras apkaimes iedzīvotāju un uzņēmumu) ziedojumiem. Iesniegtās ieceres vērtēs fonda ziedotāji un īpaši veidota komisija. Jau ierasts, ka tematika nav ierobežota un pieteikumu var iesniegt gan biedrības un nodibinājumi, gan neformālas iedzīvotāju grupas no Valmieras apkaimes (Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novada). Šoreiz ideju iesniegšana notiek vienā kārtā. Gatavs projekta pieteikums jāiesniedz 7. martā līdz plkst. 16.00. Vairāk informāciju par konkursa “Sev, tev, novadam” nosacījumiem un pieteikuma anketu var atrast fonda mājas lapā www.vnf.lv sadaļā “Īsteno ideju”. Jautājumu gadījumā droši sazinieties, rakstot uz e-pastu vnf PIE vnf PUNKTS lv">vnf PIE vnf PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 64281792. Ziedotāju klubu Valmieras novada fonds izveidoja 2013. gada vasarā, piedāvājot iedzīvotājiem un uzņēmējiem arvien dažādākas ziedošanas iespējas. Tagad ziedot fondam un piedalīties projektu vērtēšanā var jau ar 20 eiro ziedojumu gadā. Savukārt Ziedotāju kluba savāktā nauda tiks izlietota projektu konkursos “Sev, tev, novadam” divas reizes gadā. Valmieras novada fonds dibināts pirms 11 gadiem un pa šo laiku no ziedotāju un citu atbalstītāju līdzekļiem atbalstījis vairāk nekā 200 projektus Valmieras apkaimē. Fonda ikdienas darbu jau ilgstoši atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds un Valmieras pašvaldība.
Papildu informācija: Ansis Bērziņš, VNF valdes priekšsēdētājs Tālrunis: 26136756, 64281792; e-pasts: vnf PIE vnf PUNKTS lv">vnf PIE vnf PUNKTS lv Ceturtdien, 16. februārī, Alūksnes novada pašvaldība uz tikšanos par tūrisma nozares attīstības tendencēm un sadarbības iespējām aicināja novada tūrisma uzņēmējus. Pašvaldību diskusijā pārstāvēja domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un viņa vietnieki Aivars Fomins un Dzintars Adlers, izpilddirektore Janīna Čugunova, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite, Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis, kā arī tūrisma informācijas centra speciālisti. Tikšanās sākumā pašvaldības pārstāvji tūrisma jomā strādājošos iepazīstināja ar nākotnes iecerēm nozares attīstībā novadā, kā arī ar projektiem, kuri jau tiek īstenoti, un tiem, kuri vēl ir sagatavošanas stadijā, taču, to īstenošanu plānots uzsākt tuvākajā laikā. Aktīvas diskusijas raisījās sakarā ar multifunkcionālās servisa ēkas Pilssalā nomas telpu pielietojumu. Tāpat aktīvi tika diskutēts arī jautājumā par pārvietojamo tirdzniecības kiosku nepieciešamību un veselības veicināšanas pakalpojumu centra atrašanās vietu. Attīstot tūrisma nozari, kā vienu no svarīgākajiem novada ekonomiskajiem dzinējspēkiem gan uzņēmēji, gan pašvaldība minēja nepieciešamību paplašināt tūrisma informācijas centru, pie šī jautājuma veidojās diskusija arī par paša centra potenciāli labāko atrašanās vietu. Pārrunāti tika arī citi jautājumi, tai skaitā par tūrisma reklāmu un savstarpējo komunikāciju. Puses tikšanās reizē vienojās, ka šādas tikšanās nepieciešamas biežāk, tādēļ nākamā tikšanās starp pašvaldības speciālistiem un novada tūrisma nozares uzņēmējiem plānota aprīlī.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi 64381503, 26456644 Trešdien, 15.martā, plkst. 16:00 Cēsu Jaunās pils semināru zālē, Pils laukumā 9 notiks seminārs uzņēmējiem un privātpersonām, kuras jau izīrē vai vēlētos izīrēt dzīvokļus tūristiem. Viesi, kuri ieradušies Cēsīs no Latvijas un visas pasaules, arvien biežāk interesējas par vairāku dienu atpūtu Cēsīs un apkārtnē, un ir ļoti svarīgi, lai pilsēta spētu nodrošināt viesiem nepieciešamo naktsmītņu skaitu. Vasaras periodā pilsētā ir plānoti lieli, vairāku dienu pasākumi, kā, piemēram, Sarunu festivāls Lampa, Cēsu pilsētas svētki, Cēsu Mākslas festivāls, Latvijas V Olimpiāde. Šie pasākumi, papildus individuālo tūristu un tūristu grupu pieplūdumam ikdienā, vienuviet pulcēs arī vairākus tūkstošus apmeklētāju no visas Latvijas. Skaidrs, ka ir nepieciešamība apzināt un attīstīt naktsmītņu piedāvājumu pilsētā, un tas ir rosinājis Cēsu Tūrisma informācijas centra (TIC) speciālistus veidot datu bāzi ar dzīvokļu un apartamentu īpašnieku kontaktiem tālākai sadarbībai. Šādas dzīvokļu un apartamentu datu bāzes izveide būtu kā abpusēji vērtīgs rīks, lai informētu pilsētas viesus par pieejamu naktsmītni, kā arī brīvo dzīvokli padarītu par iespēju īpašniekiem gūt papildus ienākumus, jo tieši par apartamentiem un dzīvokļiem ceļotāji interesējas visbiežāk. Semināra klātesošie tiks iepazīstināti ar ceļotāju nakšņošanas tendencēm Cēsīs un apkārtnē, kā arī to nozīmi novada attīstībā, kas atspoguļojas Centrālās statistikas pārvaldes datos. Būs iespējams uzzināt par iespējamo sadarbību ar Cēsu TIC - informācijas publicēšanu tūrisma mājas lapā un drukātajos materiālos, naktsmītnes iekļaušanu datu bāzē. Divu dažādu naktsmītņu rezervācijas sistēmu – Airbnb un Booking - pārstāvji pastāstīs gan par reģistrēšanos, gan prakstisko sadarbību un iespējām palielināt interesi. Savukārt uzņēmējdarbības speciālists informēs par biznesa noformēšanu – uzņēmējdarbības formu, nodokļiem, praktiskiem risinājumiem u.c., biznesa uzsākšanai svarīgiem aspektiem. Dalība seminārā ir bez maksas. Interesentus lūdzam pieteikties ŠEIT
Informāciju sagatavoja: No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā ikviens interesents aicināts piedalīties Mākslas dienu aktivitātēs – radošās norisēs, kurām izvēlēta tematika “Mākslas dārzs”. Tāpat kā dārzs aicina baudīt dažādas garšas un smaržas, dzen saknes, diedzē asnus un dāvina ražu, arī Mākslas dienu aktivitātēs katrs varēs rast sev saistošākās nodarbes. Mākslas dienas tiks atklātas ar vairākām izstādēm. Valmieras muzejā no 7.aprīļa būs skatāma Rituma Ivanova darbu izstāde “Kadri 4”. Mākslinieks ir viens no populārākajiem latviešu jaunās paaudzes gleznotājiem, strādā paša radītā tehnikā, guvis starptautisku atzinību. No 1.aprīļa Valmiermuižas stallī (Valmiermuižā, Dzirnavu ielā 15) Kaspara Podnieka personālizstāde “Laidars” aicinās padomāt par cilvēka izraisītām pārmaiņām dabā. Sadarbībā ar mākslas “Galeriju Laipa” Valmieras integrētajā bibliotēkā no 1.aprīļa būs skatāma mākslinieces Karine Paronyanc gleznu izstāde “Ilūziju dārzs”. Savukārt kontrastu pilnu, spraigu, optimismu rosinošu un dabas iedvesmotu “rokrakstu” mākslas “Galerijā Laipa” personālizstādē “Kurš gadalaiks” no 13.aprīļa demonstrēs māksliniece Signe Vanadziņa. Par nozīmīgu notikumu, kas “iesakņojies” Mākslas dienās, kļuvis “Vidzeme Fashion Show” – Latvijā radītas aktuālās sezonas apģērbu un aksesuāru kolekcijas. Tas šogad notiks 22.aprīlī. Arī šogad turpinās pērn aizsākto tradīciju – mākslinieku apgleznotu soliņu atklāšanu pilsētvidē. Kādu noskaņu mākslinieki Paula Zariņa-Zēmane, Juris Dimiters un Andris Vītoliņš būs piešķīruši soliņiem pie Valmieras Mūzikas skolas, uzzināsim 22.aprīlī. Ierasts, ka Mākslas dienās iesaistās izglītības iestādes. Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā “Ledus pagrabs” no 10.aprīļa būs skatāma Elizabetes Rancānes foto izstāde. Valmieras Mākslas vidusskolā 3.aprīlī viesosies māksliniece Ieva Bondare, atklājot savu darbu izstādi, kā arī vadot nodarbības topošajiem māksliniekiem. Audzēkņu darbu izstādi atklās 29.aprīlī, tāpat ikviens interesants aicināts apmeklēt “Atvērtās durvis”. Savukārt Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda” 3.aprīlī taps eko dārzs ar neparastiem kokiem – veidotiem no otrreizējās pārstrādes materiāliem. “Mākslas dārzā” jaunus “asnus dzīs” Valmieras Drāmas teātris, 8.aprīlī uzņemot režisoru Dāvidu Džovanzanu (Davide Giovanzana) un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunos aktierus ar izrādi “Ričards III. Aklā zarna”. Tā, izmantojot Šekspīra lugas “Ričards III” struktūru, vēsta par mehānismiem cilvēkā, kas liek tiekties pēc varas un pārākuma, kā arī pēta, kas ir manipulācija. Valmierā 5.aprīlī būs skatāma arī Karlosa Martinesa (Carlos Martinez) izrāde – pantomīma “Laiks svinēt”. Tā ved skatītāju priecīgā ceļojumā, aicinot pārvarēt klusuma robežas un ļauties fantāzijai, attaisnojot aktiera 35 gadus seno un pamatīgo lēmumu kļūt par pantomīmas mākslinieku. Jaunums būs arī forums “Māksla būt uzņēmējam”, kas norisināsies 20.aprīlī. Plašāku ieskatu par investīcijām, atbalsta iespējām un labās prakses piemēriem ekspertu prezentācijās un paneļdiskusijās aicināti uzzināt esošie un topošie uzņēmēji. Tā kā Rīgas – Gaujas reģions, kurā ir arī Valmiera, šogad nes Eiropas gastronomijas reģiona titulu, Mākslas dienu laikā godā tiks celti Latvijas mežos, pļavās un ūdeņos atrodamie gardumi. Tos sajust, atrast un izmantot, lai, liekot sastāvdaļu pie sastāvdaļas, nonāktu pie neatkārtojamās garšu pieredzes, 8.aprīlī aicinās Valmiermuižas alus virtuves šefpavārs Dzintars Kristovskis. Īpašu dāvanu “Mākslas dārza” apmeklētājiem pasniegs izcilais pianists Vestards Šimkus, Valmieras Kultūras centrā 29.aprīlī izpildot paša komponēto koncertizrādi “Novecento” pēc Alesandro Bariko darba motīviem. Savukārt klasiskās mūzikas “huligāni” – grupa “DaGamba” – 8.aprīlī Valmieras Kultūras centrā aicina uz elpu aizraujošu un netradicionālu muzikālo priekšnesumu, piedāvājot komponista Antonio Vivaldi koncertu ciklu “Gadalaiki” jaunā sniegumā. Savukārt ģimenes ar bērniem 8.aprīlī plkst.12.00 tiek aicinātas uz koncertizrādi “Sīpoliņa jaunie piedzīvojumi”. Koncertizrādē piedalīsies Sergejs Jēgers (kontrtenors), Agnese Egliņa (klavieres), Guna Šnē (čells), Elīna Endzele (sitaminstrumenti), Vadims Lukjančuks (cirka mākslinieks), kā arī Rīgas Doma kora skolas, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņi. 10.aprīlī “Mākslas dārzā” rodamo mierīgo noskaņu baudīt aicinām Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā Džovanni Batistas Pegolezi “Stabat Mater” garīgās mūzikas koncertā. Tāpat Mākslas dienu laikā būs skatāmas dažādas izstādes, izrādes bērniem, notiks radošās darbnīcas, ar lekciju par vienu no savrupākajiem latviešu māksliniekiem – Teodoru Ūderu – uzstāsies mākslas zinātnieks Aivars Leitis. Dārzā atrodamo krāsu toņu daudzveidību skatītāji aicināti ieraudzīt, apmeklējot filmu “Gleznojot mūsdienu dārzu: no Monē līdz Matisam” kinoteātrī “Gaisma”, kā arī piedaloties vēl citās “Mākslas dārza” aktivitātēs. Valmieras Mākslas dienu programma skatāma Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” un Valmieras Tūrisma informācijas centra mājaslapā www.visit.valmiera.lv. Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Valsts ģimnāziju, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Drāmas teātri, mākslas “Galeriju Laipa”, kinoteātri “Gaisma”, “Valmiermuižas alus” darītavu, Valmiermuižas kultūras biedrību, biedrību “Kultūras logs” un citiem partneriem.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410 Pavasaris nāk arī ar svaigu piedāvājumu kino gardēžiem. Koncertzāle “Cēsis” izziņo marta un aprīļa seansus, kuros būs skatāmas kino kritiķu un starptautisku kino festivālu žūriju atzītas filmas “Filomena”, “Saula dēls”, “Vilnis” un “Skaļāk par sprādzieniem”. Kā ierasts, katra filma būs skatāma tikai vienu reizi, un vakaru bagātinās kinoprojekta “Spektrs” un “Rīgas starptautiskā kino festivāla” (RIGA IFF) ekspertu ievads pirms seansa. Projekts Kino gardēžu klubs jau kļuvis par neatņemamu koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskās programmas daļu un piesaistījis gan vietējo cēsnieku, gan kino mīļu uzmanību no citām Vidzemes pilsētām. Sākot ar martu, projekts piedāvā noskatīties četras lieliskas filmas no dažādām pasaules valstīm. Tāpat kā iepriekšējās sezonās, Kino gardēžu kluba seansi notiks katru otro trešdienu pulksten 19.00 koncertzāles kino zālē. 1. martā būs skatāma britu komēdija – drāma "Filomena" (Philomena, 2013), kas tikusi nominēta četrām ASV Kinoakadēmijas balvām Oscar, ieskaitot nominācijas Labākā filma un Labākā aktrise (Džūdija Denča). Filma arī tika nominēta četrām BAFTA balvām un trīs Zelta globusiem. "Filomena" ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par māti, kura dodas meklēt savu dēlu, ar kuru viņa tika izšķirta 50 gadus atpakaļ. Kopā ar rakstnieku, kurš meklē stāstu savai nākamajai grāmatai, Filomena dodas uz Īriju, bet pēc tam uz Ameriku, kur atklāj negaidītus faktus par kādreiz zaudēto dēlu. 15. marta Kino gardēžu kluba vakars tiks veltīts ungāru drāmai “Saula dēls” (Saul fia, 2015). Filma saņēmusi Kannu kinofestivāla žūrijas balvu un Eiropas kinokritiķu asociācijas FIPRESCI žūrijas balvu. Tas ir stāsts par Aušvices nāves nometnē ieslodzīto Saulu, kurš strādājot nometnes krematorijā, atrod jēgu dzīves pēdējām dienām, cenšoties apglabāt maza zēna mirstīgās atliekas saskaņā ar ebreju tradīcijām. Lai gan kamera visā filmas garumā neatkāpjas no tās galvenā varoņa, tieši tas, kas notiek viņa redzes un dzirdes perifērijā, ļauj skatītājam gandrīz ķermeniski izjust nāves nometnes šausmas, padarot “Saula dēlu” par vienu no visu laiku iespaidīgākajām filmām, kas uzņemta par holokaustu. Filma savu Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. 29. martā iepazīsim norvēģu kino un skatīsimies filmu “Vilnis” (Bølgen, 2015). Tā ir vērienīga katastrofu filma, kas balstīta uz patiesiem notikumiem - 1934. gadā brūkošu akmeņu izraisīts milzu cunami vilnis burtiski noslaucīja no zemes virsas Tafjordas ciematu. “Vilnis” ir stāsts par ciematu Norvēģijas piekrastē, ko apdraud cunami vilnis un tā iedzīvotājiem ir tikai 10 minūtes, lai kalnos paglābtos no tuvojošās katastrofas. Bet ne visiem būs lemts paglābties laikā... Filmas uzņemšanas laikā aktieri paši veikuši visus trikus, kas piešķir stāstam īpašu realitātes sajūtu. Rezultāts ir likumsakarīgs – populārākā un skatītākā filma Norvēģijā 2015. gadā un kritiķu atzinība par meistarīgi veidoto drāmu un izcilajiem, Holivudas līmeņa specefektiem. Kā ceturto pavasara Kino gardēžu kluba filmu 12. aprīlī esam izvēlējušies norvēģu režisora Joahima Trīra “Skaļāk par sprādzieniem” (Louder than bombs, 2015), kuras pirmizrāde līdzīgi kā “Saula dēlam” notika RIGA IFF. Klusas, emocionālās eksplozijas zem rāmas ārienes – Trīrs savu filmu kadros izcili ietver papildu dimensiju – neredzamu, bet skaidri sajūtamu. “Skaļāk par sprādzieniem” ir atšķirīgs stāsts par pieaugšanu, ko pēc pāragra zaudējuma piedzīvo filmas varoņi – divi brāļi un viņu tēvs, kad ir spiesti atgriezties pie nobēdzinātām atmiņām un sāpīgiem pagātnes noslēpumiem. Lielisks aktieru ansamblis ar Gabrielu Bērnu, Džesi Aizenbergu un franču leģendāro aktrisi Izabellu Ipēru. Pirmais Norvēģijas kinodarbs, kas pēc 36 gadu pārtraukuma iekļauts prestižā Kannu kinofestivāla galvenajā – konkursa – programmā. Biļetes uz Kino gardēžu kluba seansiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Mārketinga un komunikācijas vadītāja
Mūziķi Armella Dusē (Armelle Dousset) ar hromatisko akordeonu un Matjē Mecgers (Matthieu Metzger), kurš pārvalda saksofona spēli un savos skaņdarbos izmanto elektroniku, radījuši unikālu un savdabību mūzikas stilu. Viņu radītie skaņdarbi saistīti ar franču mūzikas tradīcijām un improvizāciju. Tā ir kā atgriešanās pie saknēm, lai atrastu ko jaunu un neparastu apvienojot dažādu tautu mūzikas intoācijas, ritmiskos modeļus un faktūras.
Lūgums pieteikt savu dalību līdz 3. martam, rakstot uz olerumuiza PIE inbox PUNKTS lv vai tālruni 29251565 (var sūtīt īsziņu). Ieeja par ziedojumiem. Koncertu atbalsta Rūjienas novada pašvaldība un biedrība “Oleru muiža”.
Informāciju sagatavoja: Biedrība "Oleru muiža"
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Attālo un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstam ir tikpat būtiska nozīme kā reģionālajiem un nacionālajiem centriem – par to liecināja Norvēģijas ekspertu un Vidzemes pašvaldību pārstāvju diskusija Auciemmuižā, Pārgaujas novadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotajā seminārā 26. janvārī savu skatījumu uz attālināto un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstu sniedza norvēģu kolēģi no Lauku attīstības kompetences centra (Center of Competence on Rural Development) un Finnmarkas apgabala pašvaldības.
16. februārī Gulbenes kultūras centrā izglītības un jaunatnes darbinieki no visas Latvijas pulcēsies laboratorijā „Radoši. Efektīvi. Ambiciozi”.
Tuvojoties pavasarim, sākas gatavošanās “Vidzemes Uzņēmēju dienām 2017” – gada lielākajam uzņēmējdarbības pasākumam reģionā, kas 19. un 20. maijā norisināsies Valmieras centrā. Tās tiks atzīmētas jau 20. gadu. Katru gadu izstādei tiek noteikta īpaša tematika, un šogad tā būs “Uzņēmējs – Vidzemes lepnums”.
5. martā plkst. 17:00 Rūjienas novada Oleru muižā būs iespēja baudīt neo-tradicionālās mūzikas dueta "RHIZOTTOME" (Francija) priekšnesumu. Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.