.png)
|
Arhīva kalendārs
Konkursa pirmajā kārtā komisija izvērtēja kandidātu iesniegto pieteikumu atbilstību izvirzītajām prasībām, izvirzot uz otro kārtu 5 pretendentus, kuri ieguvuši lielāko punktu skaitu. Otrajā kārtā – darba intervijās klātienē - komisija vērtēja kandidātu zināšanu un kompetenču atbilstību amata prasībām – izpratni par pašvaldības, tās iestāžu, uzņēmumu pārvaldību un procesu darbību; spēju sniegt priekšlikumus to pilnveidei; argumentēti, analītiski paust savu viedokli un izpratni par attīstības perspektīvām; pārmaiņu un attīstības plānu ieviešanu un valodu zināšanas. Konkursa pretendentiem izvirzītās prasības bija augstākā akadēmiskā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, divu gadu praktiskā darba pieredze vadošā amatā, valsts valodas prasmes augstākajā līmenī, labas angļu un krievu valodu zināšanas, prasme strādāt ar standarta biroja programmatūru, augsta precizitāte, atbildības sajūta, komunikācijas prasmes un analītiskas spējas, spēja prezentēt un aizstāvēt viedokli, patstāvīgi pieņemt lēmumus. Andris Lapiņš ir ieguvis dabas zinātņu bakalaura un maģistra grādu ģeogrāfijā. Kopš 2003.gada ir bijis Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Smiltenes pilsētas domē, un kopš 2009.gada Smiltenes novada domē, kas devis iespēju uzkrāt plašu pieredzi teritorijas plānošanas un attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī projektu sagatavošanā, ieviešanā un rezultātu uzraudzībā, finanšu plānošanā un piesaistē, personāla un darba grupu vadībā. Andris Lapiņš izpilddirektora vietnieka amata pienākumus sāks pildīt no 2018.gada 2.janvāra. Izpilddirektora vietnieks aizvietos izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā, bet ikdienā piedalīsies pašvaldības dokumentu izstrādē, pārstāvēs pašvaldības intereses dažādās institūcijās, būs atbildīgs par novada attīstības jautājumu pārraudzību, starpnozaru projektu ieviešanas pārraudzību un citiem jautājumiem. Atgādinām, ka 2017.gada 27.septembrī Smiltenes novada domes sēdē, pamatojoties uz domes priekšsēdētāja priekšlikumu, tika pieņemts lēmums par amata vienības - izpilddirektora vietnieks- izveidošanu.
Informāciju sagatavoja,
Šoreiz par godu tumsas laikam, kas gribot negribot mudina vairāk lūkoties uz iekšpusi, dalībnieki gūs jaunu pieredzi, dodoties divos dziļi individuālos un niansētos ceļojumos redzes un dzirdes pasaulēs. Apzināta darbošanās ar šīs maņām, kas vienam ir pašsaprotamas, citam liegtas, paver jaunas dimensijas personības ceļā uz labāku sevis saprašanu un sajušanu, kas savukārt ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem veselīgai sabiedrības dzīvei. Nodarbība “Tiekoties ar sevi tumsā” ir 60 minūtes ilga, nepārtraukta dejošana tumsā. Ceļā dejotāju pavada mūzika, paša kustība un apziņa, ka telpā ir arī citi cilvēki. Dejot var jebko un jebkā – kurp nu spontānā kustība, iedvesmojoties no mūzikas un tumsas, ved. Tas ir mazliet spokains laiks, kad sagrūst visi stereotipi par tēmu “es jau nedejoju”’. Caur deju tumsā dalībnieki tiksies ar savu brīvību, iztēli un lietām, kas uz sirds. Par kopīgo iesildīšanos rūpēsies Ilze Zīriņa. Caur vienkāršiem vingrinājumiem viņa ļaus atraisīties kustībai, cilvēkiem grupā apzināties citam citu un telpu sev apkārt. Ilze Zīriņa darbojas laikmetīgās dejas laukā kopš 1997. gada. 15 gadus dejojusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijā, darbojusies arī kā neatkarīga horeogrāfe un dejotāja, strādājusi kā horeogrāfe drāmas teātros un operās. Šobrīd vislielāko prieku gūst un visvairāk mācās, strādājot kopā ar dejas studentiem dejas improvizācijas un kontaktimprovizācijas virzienā. Nesen iesaistījusies apmācības projektos cilvēkiem, kuri strādā neformālās izglītības jomā. Ar viņiem kopā Ilze arī vairākkārt piedzīvojusi “Tiekoties ar sevi tumsā”. Nodarbība ar moto “Ieskandini stīgas sevī” notiks sadarbībā ar koklētāju Laimu Jansoni. Kokles skanējuma spektrs sniedzas no visklusākajām skaņām līdz jaudīgai dinamikai un neparastiem trokšņiem savienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām. Cik labi cilvēks spēj sajust skaņu savā ķermenī, izpaust tās dinamiku? Tas darbnīcā tiks pārbaudīts praksē. Laima Jansone absolvējusi etnomuzikoloģiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Savā mūzikā viņa apvieno tradicionālās kokles skaņas ar mūsdienīgām improvizācijām. 2011. gadā viņa kļuva par pirmo Latvijas mūziķi, kas uzstājusies pasaules mūzikas jeb mūsdienu tautas mūzikas lielākajā un ietekmīgākajā gadatirgū “WOMEX” (“World Music Expo”). 2011. gadā sadarbībā ar režisoru Olafu Okonovu izdevusi DVD un CD ierakstu “Sidrabs”. Nominēta “Lielās mūzikas balvai 2013” kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Projektu īsteno biedrība “LAUKKU”, Dance.lv žurnāls (www.journal.dance.lv), Burtnieku novada Sociālais dienests. Atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija VKKF mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros.
Papildu informācija: Informāciju sagatavoja:
Svinīgo godināšanu ar uzrunu atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izsakot vislielāko cieņu piemiņas zīmju saņēmējiem un viņu tuviniekiem. Biedrības “Latvijas savienība “Černobiļa”” prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks uzrunas laikā norādīja uz darbu, kas paveikts, lai sakārtotu Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālo aizsardzību. Savukārt Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums vēlēja dalībniekiem stipru veselību un līdzcilvēku atbalstu. Pasākumu bagātināja muzikāli priekšnesumi, ko izpildīja Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi. Piemiņas zīmes nolikums nosaka, ka Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku piemiņas zīmi piešķir personām, kuras piedalījās Černobiļas AES ekspluatācijas seku likvidēšanas darbos un kurām ir izsniegta VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecība. Piemiņas zīmi var piešķirt Latvijas pilsonim, nepilsonim, kā arī ārzemniekam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā. Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par piemiņas zīmes kandidāta valstspiederību. Ja persona ir mirusi, piemiņas zīmi pasniedz tā laulātajam vai lejupējiem radiniekiem, bet, ja lejupējo radinieku nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem vai brāļiem un māsām. Ieteikumus par piemiņas zīmes piešķiršanu izvērtē iekšlietu ministra apstiprināta komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, biedrības “Latvijas savienība “Černobiļa””, VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra. Plašāka informācija par iespēju saņemt Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka piemiņas zīmi pieejama Iekšlietu ministrijas mājaslapā www.iem.gov.lv. Informāciju sagatavoja: Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, mob. tālr.:22464113.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Trešdien, 29.novembrī, Smiltenes novada domes deputāti par novada domes izpilddirektora vietnieku apstiprināja līdzšinējo Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Andri Lapiņu. Kopumā uz izpilddirektora vietnieka amatu tika saņemti 29 pieteikumi. Visus kandidātus konkursa komisija vērtēja divās kārtās.
Trešdien, 6. decembrī, Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Burtnieku novada jauniešu centrā notiks projekta “Burtnieku pils tīstokļus meklējot” pirmspēdējā, piektā Burtnieku gudrības darbnīca. Šoreiz pie Burtnieku novada Sociālā dienesta darbiniekiem, klientiem un citiem iedzīvotājiem ar nodarbībām viesosies horeogrāfe un dejotāja Ilze Zīriņa un koklētāja Laima Jansone.
30.novembrī Valmieras Kultūras centrā svinīgā pasākumā 105 Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem no Valmieras un apkārtējiem novadiem tika pasniegtas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku piemiņas zīmes.