Arhīva kalendārs
Ziedotāju aplis – jauns pasākums, kurā Valmieras novada fonds aicinās apkaimes ļaudis klātienē ziedot naudu trim projektiem. Šobrīd aicinām projektu autorus piedāvāt savu ieceri 2000 eiro apmērā. Trīs izvēlētie projekti būs aicināti to prezentēt potenciālajiem ziedotājiem klātienē 7. decembra pēcpusdienā. Šī ir organizāciju iespēja ne vien iegūt finansējumu projektam, bet pievērst uzmanību organizācijas mērķiem un veidot ilgtermiņa attiecības. Pieteikumus var iesniegt līdz 12. oktobrim. Tā kā Ziedotāju aplis būs jaunums Valmierā un arī fondā, tad pirms projektu iesniegšanas aicinām sazināties ar VNF vadītāju Ansi Bērziņu. Projektu konkursā “Sev, tev, novadam” pieejamo finansējumu devuši Ziedotāju kluba dalībnieki un ienākumi no Labdarības bumbu rallija. Finansējuma apjoms nav noteikts, atkarībā no ideju kvalitātes esam gatavi meklēt papildu resursus. Projektu vērtēšana notiks divās kārtās. Šoreiz arī 1. kārtas tiks vērtēti, un fonds sniegs rekomendāciju, vai gatavot pilno projekta pieteikuma 2. kārtai un vai ir kādi uzlabojumi nepieciešami. Idejas uzmetums jāiesniedz līdz 19. oktobrim. Abos projektu konkursos tematika nav ierobežota, un pieteikumu var iesniegt gan biedrības un nodibinājumi, gan neformālas iedzīvotāju grupas no Valmieras apkaimes (Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novada). Vairāk informāciju par konkursu nosacījumiem un pieteikuma anketas var atrast fonda mājas lapā www.vnf.lv sadaļā “Īsteno ideju”. Jautājumu gadījumā sazinieties, rakstot uz e-pastu vnf PIE vnf PUNKTS lv">vnf PIE vnf PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 26136756 (Ansis).
Papildu informācija: Ansis Bērziņš, VNF valdes priekšsēdētājs Tālrunis: 26136756, 64281792; e-pasts: ansis.berzins PIE vnf PUNKTS lv">ansis.berzins PIE vnf PUNKTS lv
Latvija – Vācija – Austrālija – Kanāda – Latvija. Tāds garš, gadiem ilgs ceļš. Tā būs vēl nebijusi tikšanās – tiksies vienas ģimens trīs mākslinieces, precīzāk, vienkopus būs viņu darbi. Māte Erna Bērziņa / Dzelme / Ķikure (04.10.1906. Ķikuri, Ļaudonas pag., Madonas apr. – 01.01.2003. Kanāda) – grafiķe un literāte; vecākā meita Inese Birstiņa (27.03.1942. Madona – pašlaik dzīvo Kanādā) – tekstilmāksliniece; jaunākā meita Dzidra Mičele /Mitchell/ (21.05.1946. Štutgarte, Vācija – pašlaik dzīvo Austrālijā)- grafiķe, gleznotāja. Erna Dzelme vairāk pazīstama kā literāte ar pseidonīmu Ķikure, jo emigrācijā izdoti 10 dzejoļu un prozas krājumi, daži publicējumi ilustrēti ar viņas zīmējumiem vai grafikām, Latvijā 2006.g., atzīmējot novadnieces 100 dzimšanas dienu Ļaudonas pagasts un Madonas muzejs izdeva dzejas un prozas krājumu „Es zemes tās”. Šogad meita Inese Birstiņa izdevusi albumu „atgriešanās mājās * Erna/Bērziņa/Dzelme/Ķikure * zīmējumi un teksti”. Erna bijusi daudzpusīgi apdavināta, tādēļ studējot Mākslas akadēmijas R. Zariņa grafikas darnīcā, paralēli mācījās klavierspēli Tautas konservatorijā, viņai bija interese arī par literatūra. Karš pārtrauca iesākto izstāžu darbību. Emigrācijā pirmos gadus (vēl Eiropā) tapa daži grafikas darbi, zīmējumi, bet Austrālijā šī joma pamazām apsīka. Toties īsajos atpūtas brīžos un klusajās nakts stundās varēja rakstīt. Madonas muzeja krājumos ir daļa no Ernas Ķikures literārā mantojuma, līdz šim neliela grafiku un zīmējumu kolekcija, kura šogad papildinājās ar lielu meitas Dzidras dāvinājumu – 67 mātes darbiem. Ernas Dzelmes zīmējumi un grafikas dziļi simboliski attēlo bēgļu gaitas caur savas mātes (mirusi Vācijā) tēlu, dzīvi emigrācijā caur ainavām ar bēgļu nometnēm, bet cerības un sapņus caur abu meitu pieaugšanu autorei tik svešajā vidē. Abas meitas, Inese un Dzidra jau agri izcēlās ar dotībām vizuālajās izpausmēs – zīmējot, gleznojot, mācoties dažādus rokdarbus, bet ceļi līdz radošajam darbam kā dzīves nepiecišamībai bija atšķirīgi. Inese studēja franču filoloģiju Sidnejas universitātē, bet mākslai tā nopietni pievērsās tikai 1970. gados Kanādā. Sākusi ar tradicionālo tekstilmākslas nozari – aušanu, viņa pamazām pievērsās filcēšanai un iekļāvās 1970. – 1980. gadu tekstilmākslas uzplaukuma vilnī, kas vēlās pāri kontinentiem. Aktīvākais posms radošajā darbībā saistāms ar 1980. gadiem, kad viņa strādāja Banfa (Banff) Mākslas centrā, piedalījās un vadīja meistarklases un seminārus, ieņēma dažādus amatus Montreālas Konkordijas universitātes Tēlniecības, Keramikas un Šķiedras mākslas nodaļās. Tad tapa daudzas izstādes Kanādā, ASV, Eiropā un liela personālizstāde 1989.g. Laikmetīgās mākslas muzejā San Paulu, Brazīlijā. Viņas darbi atrodas Kanādas un ASV publiskajās kolekcijās, arī Pasaules latviešu mākslas centra Cēsīs, privātkolekcijās – Kanādā, ASV, Austrālijā, Vācijā, Brazīlijā. Inese Birstiņa stāsta: „Mani darbi ir par atmiņu, pārveidošanās mirkli, metamorfozi, apziņas maiņām. Tēlu vairums balstās mirkļos starp miegu un pamošanos, kad mēs neesam gluži pārliecināti paši par savām aprisēm un to, kā izstaipās mūsu locekļi, līdz mazliet vēlāk tie atgūst ierasto veidolu.” Dzidra ļoti pārliecinoši izvēlējās studēt mākslu. Pēc Vaiomingas ģimnāzijas beigšanas 1964. – 1967.g. viņa mācījās Sidnejas tehniskajā koledžā un Ņūkastlas nacionālajā mākslas skolā. Pēc 6 ceļojumu un darba gadiem Eiropā un tikpat pildot skolotājas pienākumus Austrālijā, Dz. Mičele ļoti daudz glezno, rīko personālizstādes mākslas galerijās un Austrālijas latviešu kultūras centros, piedalās dažādos projektos un grupu izstādēs, ir saņēmusi atzinības un godalgas. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Eiropā, Kanādā, ASV, Jaunzēlandē un Austrālijā. Dzidra Mičele par saviem darbiem: ”... Mani nodarbina doma, palīst cilvēkam zem ādas, kur ķermenis pauž esamību, varbūt pirnojautas momentā, brīdī starp jūtām un rīcību, kas nenovēršami sekos. Tas acumirklis, kurā koncentrēts viss iespējamais jebkuram vīrietim vai sievietei...” Madonas izstādē redzēsim Ernas Dzelmes zīmējumus un grafikas, kuri ceļojuši no pirmskara Latvijas, emigrācijas Vācijā un citur Eiropā uz Austrāliju, bet tagad atgriezušies to garīgajā dzimtenē. Pārdomas par eksistenciāliem jautājumiem turpinās meitu darbos – Ineses Birstiņas apjomīgajās instalācijās un Dzidras Mičeles smalkajos gleznojumos. Izstāde skatāma līdz 29. oktobrim. Šo projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Madonas novada pašvaldība un Latvijas vēstniecība Kanādā. Informāciju sagatavoja: projekta autore un vadītāja Inese Jakobi
Leģenda vēsta, ka senāk ezera vietā bijusi dziļa ieleja. Kādreiz tur meita ganījusi savu ganampulku. Ganāmpulkā atradušies divi nebēdnieki āži. Te reiz viņi nikni badījušies. Piepeši ganumeita redz plūstam ūdens straumi. Lielā uztraukumā viņa uzlec uz liela akmeņa un sauc: ”Ārā, āži! Ārā āži!” Bet tie saniknoti to nemaz nedzird, un ūdens satraume tos noslīcina. Tanī vietā tagad ezers, un visu to apkārtni tagad sauc par Āraišiem, visi zin, kur tie atrodas, bet neviens nezin, kur tie sākas un kur beidzas.
2016. gadā tika izveidots vienota tūrisma galamērķa zīmols Āraišiem, sasaistot Āraišu arheoloģisko parku, Āraišu baznīcu, vējdzirnavas, kultūrvēsturisko ainavu, Drabešu muižas Amatu māju, naktsmītnes, gidus u.c. pakalpojuma sniedzējus. Āraiši tiek pozicionēti kā leģendām bagātākā vieta. Iedzīvinot jauno zīmolu,tika izveidota spēle “Āraišu leģendas”, kas radusies iedvesmojoties no Āraišu leģendām. Spēlei ir izveidots maršruts, kas ietver populārākās apskates vietas, katrā no tām ir iespēja iepazīt vietas vai objekta leģendu un, izmantojot savu viedtālruni, piedalīties spēlē un krāt punktus. Lai piedalītos spēlē ir nepieciešama laba kompānija un viedtālrunis, kur lejuplādēta lietotne WhatsApp. Visām komandām būs jāveic sagatavotie uzdevumi katrā no spēles “Āraišu leģendas” punktiem, krājot papildpunktus savai komandai. Dienas noslēgumā tiks noskaidroti šīs dienas aktīvākie dalībnieki, kuri saņems pārsteiguma balvas. Tiks pasniegta arī galvenā balvas (“Lauku Ceļotājs” dāvanu karte ceļojumam pa Baltiju 200 EUR vērtībā.), ko saņems aktīvākie spēles dalībnieki, kas laika posmā no 30. aprīļa līdz 30. septembrim aktīvi krāja punktus apmeklējot Āraišos notiekošos pasākumus. Pasākumu organizē Amatas novada pašvaldība. Noslēguma pasākumā tiek aicināti piedalīties arī tie, kuri spēli vēl nav uzspējuši iemēģināt. Viss, kas nepieciešams ir - jāizveido komanda 2-5 cilvēku sastāvā, kas līdz 12. oktobrim ir jāpiesaka dalībai pasākumā, sūtot komandas nosaukumu un dalībnieku skaitu uz e-pastu turisms PIE amatasnovads PUNKTS lv. Vairāk informācijas par Āraišiem šeit: http://araisi.com/
Informāciju sagatavoja:
Divpusējā attīstības sadarbībā Latvijas pieredze inovācijās, e-pakalpojumu un e-pārvaldes ieviešanā un labas pārvaldības veicināšanā ir jomas, kas interesē mūsu partnervalstis. Diskutēsim par inovāciju ekosistēmām jeb sadarbību starp pašvaldībām, universitātēm un uzņēmējiem, jo uzņēmējiem ir interese digitālo risinājumu ieviešanā partnervalstīs, savukārt ar attīstības instrumentiem iespējams attīstīt pašvaldības un likumdošanas vidi, kas veicina inovatīvo risinājumu izmantošanu partnervalstu attīstībai.
Inovatīvu ekosistēmu attīstībā joprojām daudz kas darāms arī Latvijas pašvaldībās. Viens no ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas jāiekļauj arī Latvijas nacionālajā plānošanas un finansēšanas ietvarā, paredz veidot noturīgu infrastruktūru un sekmēt inovācijas, uzlabojot zinātnisko pētniecību, plašāk izmantojot tīras un videi nekaitīgas tehnoloģijas, kā arī palielinot uzņēmumu piekļuvi finanšu pakalpojumiem. Par to, kādi finanšu līdzekļi pieejami inovāciju projektiem un pieredzes apmaiņai, stāstīsim un diskutēsim seminārā, kuram līdz 26. septembrim varat pieteikties Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā! Darba_kartiba_LPS_Amata_28092017v5.pdf
Informāciju ievietoja: Agita Kaupuža Amats: LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos, LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja Tālrunis: +3222040670 E-pasts: agita.kaupuza PIE lps PUNKTS lv
Talkā Apē kopīgiem spēkiem un, šķirojot savāktos atkritumus, tiks atdzīvināts muižas parks un talkas noslēgumā tiks iestādīts abu valstu 100-gades ozols. Visus talciniekus pēc lieliskā veikuma priecēs silta zupa. Savukārt sacensības ar skrejriteņiem Igaunijas-Latvijas pierobežā notiek jau trešo gadu un ir iemantojušas popularitāti igauņu un latviešu skolēnu vidū. Šogad sacensības notiks uz Apes – Mõnistes ceļa aptuveni 6km garā distancē. Tie dalībnieki, kuri nebrauks ar skrejriteņiem, varēs piedalīties zaļās darbnīcās Meža brāļu saimniecībā Vastse-Roosa ciemā. Dienas noslēgumā turpat brīvdabas estrādē koncertu sniegs igauņu grupa “Wurffel”. Visi pasākumi ir bez maksas. Igaunijas-Latvijas sadarbības dienas pasākumiem nepieciešama obligāta reģistrācija līdz 17. septembrim programmas mājas lapā. Bezmaksas autobusi uz un no pasākuma vietas tiek organizēti no Rīgas (maršruts pa Vidzemes šoseju) un Alūksnes. Visi dalībnieki, kas plāno doties uz Vastse-Roosa, Igaunijā, tiek aicināti paņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu. 23.09. IGAUNIJAS-LATVIJAS SADARBĪBAS DIENA Ape – Vastse-Roosa: 11.00 Talka un atkritumu šķirošana Apes muižas parkā
Kontakti:
|
|