.png)
|
Arhīva kalendārs
27. aprīlī Dānijas pilsētā Vejlē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība Dānijā sadarbībā ar Latvijas Republikas Vēstniecību Dānijas Karalistē un Latviešu–dāņu biedrību rīkoja forumu “Remigrācija – vakances un izaicinājumi”, kurā aicināti piedalīties bija arī Smiltenes novada domes pārstāvji.
Pasākums tika rīkots ar mērķi sniegt informāciju par darba, prakses iespējām Latvijā, atgriešanos un iespējām, ko var sniegt Latvija un pašvaldības. Šāda veida forums ar Latviešu- dāņu biedrības starpniecību tika rīkots pirmo reizi un tajā tika aicināti piedalīties gan reģionālie koordinatori, Latvijas pašvaldību pārstāvji, gan Latvijas darba devēji- uzņēmumu pārstāvji. Forumu atklāja Latvijas Republikas Vēstniece Dānijas Karalistē Alda Vanaga, kura uzsvēra, ka Dānijā, proporcionāli visiem Latvijas iedzīvotājiem, dzīvo ļoti daudz latvieši, līdz ar to, ir svarīgi runāt un stāstīt par iespējām Latvijā, veicinot remigrācijas procesu. Pasākuma ietvaros Latgales un Zemgales remigrācijas koordinatores iepazīstināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) remigrācijas projektu, tā ietvaros izveidoto reģionālo koordinatoru tīklu. Vērsa uzmanību uz soļiem un darbībām, kuras iesaka veikt pirms atgriešanās Latvijā, kā arī atbalsta pasākumiem, VARAM rīkoto konkursu, tā rezultātiem 2018.gadā, un plānoto konkursu finansējuma saņemšanai remigrantiem 2019.gadā. Lai sniegtu informāciju par pašvaldību piedāvātajām iespējām, atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbībai un darba iespējām, forumā piedalījās arī Smiltenes novads, Liepājas, Valmieras, Jelgavas pilsētu pārstāvji. Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis savā prezentācijā iepazīstināja ar dzīves, darba, izglītības, atpūtas iespējām Smiltenes novadā, īstenotajiem un aktuālajiem projektiem, uzsverot pieejamo un sakārtoto infrastruktūru, kas noteikti ir svarīgs faktors, lai par savus dzīves un darbavietu izvēlētos Smiltenes novadu. Papildus tika vērsta uzmanība uz ikvienam migrantam aktuālu jautājumu- darba iespējām. Klātesošie tika iepazīstināti gan ar aktuālajām vakancēm Skandināvijas valstu uzņēmumos, kā SIA “Artex Latvia” un SIA”Troll Smiltene”, gan citām aktuālām vakancēm, kuras šobrīd Smiltenes novada uzņēmumos ir vairāk kā 36. Savas prezentācijas noslēgumā G.Kukainis klātesošos iedrošināja nebaidīties un spert soļus tuvāk saviem mērķim, neskatoties uz grūtībām, kādas var rasties, ejot šo ceļu. Foruma noslēgumā LIAA pārstāvniecības Dānijā vadītājs Gints Norlinds stāstīja par ekonomiskās sadarbības veidiem, attīstību starp Dāniju un Latviju, akcentējot darba iespējas Skandināvijas valstu uzņēmumos Latvijā, kā, piemēram, SIA “Livonia Print” un SIA “Transcom WorldWide Latvia”, kuru pārstāvji foruma noslēgumā prezentēja darba iespējās viņu uzņēmumos. Atgriešanās Latvijā, atgriešanās dzimtajā novadā, vai pārcelšanās uz jaunu vietu, visticamāk būs izaicinājumiem, jautājumiem pilns laiks, kurā gan reģionālie koordinatori, gan pašvaldības ir gatavas iesaistīties un palīdzēt:
Nāc dzīvot, strādāt, mācīties, atpūsties Smiltenes novadā un Latvijā! Informāciju sagatavojusi: Inga Kovala Smiltenes novada dome E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv; Mob.tel. 29613117
No 2019. gada 28. aprīļa līdz 4. maijam Cēsīs jau trešo reizi norisināsies ikgadējais izglītojošu notikumu kopums – koka arhitektūras, amatu, rūpniecības un dizaina pasākumu cikls Koka dienas. Starptautiskas konferences un praktisko darbnīcu mērķis ir veicināt augstas pievienotās vērtības kokapstrādes nozaru attīstību, praktisku un akadēmisku zināšanu pārnesi, demonstrēt mūsdienīgu koka arhitektūru, veicināt augstu amatniecisku un tehnoloģisku kvalitāti būvniecībā, palīdzēt jaunajiem arhitektiem, dizaineriem un kokamatniekiem praktiski īstenot labākās koka ražojumu idejas un parādīt tās plašai auditorijai. Viena no galvenajām šī gada Koka dienu tēmām ir mācīšanās caur darīšanu. Koka dienas svētdien, 28. aprīlī, atklās četru dienu Dizaina un arhitektūras darbnīca Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā. Darbnīca paredzēta kokapstrādes, dizaina un arhitektūras profesionāļiem, studentiem un entuziastiem, kuri lolo kāda koka dizaina parauga vai produkta ideju, bet līdz šim nav raduši iespēju to īstenot. Tās gaitā dalībniekiem tiks dota iespēja ar labi aprīkotas kokapstrādes darbnīcas iekārtām, izmantojot Koka dienu atbalstītāju sagādātus materiālus un konsultējoties ar profesionāliem mentoriem, uzlabot un izgatavot savu izstrādājumu vai pat nelielu produktu partiju. Ideju autoriem talkā nāks brīvprātīgi palīgi, par viņu ražojumiem tiks uzņemti profesionāli videoklipi. Koka dienu starptautiskās konferences laikā notiks šo produktu izstāde. Darbnīcas mērķis ir 10–15 dizaina paraugi, kurus to veidotāji varētu nodot testēšanai pirmajiem lietotājiem vai pat pārdot Koka dienu izstādes laikā. Rīkotāji apņemas ievērot dalībnieku autortiesības. Vairāk par Dizaina un arhitektūras darbnīcu šeit: http://kokadienas.lv/dizaina-un-arhitekturas-darbnica/ Aicinām pieteikties brīvprātīgos palīgus! Dalība Koka dienu Dizaina un arhitektūras darbnīcā ir bez maksas. Ceturtdien, 2. maijā, visas dienas garumā notiks plaša koka arhitektūras un būvniecības konference Vidzemes koncertzālē «Cēsis» ar Latvijas un ārvalstu ekspertu piedalīšanos. Konferencē ar lekcijām uzstāsies Norvēģijas Tehnoloģiju un dabaszinātņu universitātes (NTNU, Norvēģija, Tronheima, https://www.ntnu.no/wood/), Ālto universitātes Koka programmas (Helsinki, Somija, http://woodprogram.fi/), Ūmeo universitātes (Ūmeo, Zviedrija, http://www.arch.umu.se/sv/) mācībspēki, pazīstamu Norvēģijas (MDH Arkitekter, https://mdh.no/; Pir II Arkitektkontor, http://www.pir2.no/), Lielbritānijas (Architype, https://architype.co.uk/), Somijas (Arkkitehtitoimisto Livady, https://livady.fi/), Austrijas (Innauer-Matt Architekten, http://www.innauer-matt.com/) un Latvijas (MADE arhitekti, http://made.lv/) arhitektu biroju pārstāvji. Lekcijas par tehniskiem risinājumiem koka ēkās sniegs uzņēmumu «Siga» (Šveice, https://www.siga.swiss/global_en), «Rothoblaas» (Itālija, https://www.rothoblaas.com/), kā arī Latvijas Meža un koksnes produktu pētniecībasun attīstības institūta (http://e-koks.lv) pārstāvji. Pievērsīsim uzmanību ne vien liela mēroga publiskām un dzīvojamām koka būvēm, bet arī mācībām caur darīšanu, būvniecībai pašu rokām, izmantojot atgūtus koka materiālus, un tās praktiskiem piemēriem. Pasākums tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti un Latvijas Arhitektu savienību. Konferencē tiks nodrošināta sinhronā tulkošana latviešu un angļu valodā. Konferences laikā notiks Dizaina un arhitektūras darbnīcā radīto produktu un uzņēmumu — Koka dienu sadarbības partneru — izstāde. Koka dienu konference visiem studentiem, skolēniem, izglītības darbiniekiem unžurnālistiem, kā arī Cēsu pašvaldības darbiniekiem ir bez maksas. LAS parkonferences apmeklējumu sertificētiem arhitektiem piešķir 3,6 kompetences paaugstināšanas kredītpunktus. Sestdien, 4. maijā, un svētdien, 5. maijā, būs iespēja apmeklēt biedrības «Cēsu mantojums» koka ēku restaurācijas darbnīcu restauratoru Jāņa Tolpežņikova, Ievas Zilbertes un Edgara Raituma vadībā. Interesenti tiks iesaistīti teorētiskā seminārā, praktiskā būvdetaļu atjaunošanā, tradicionālo darbarīku, krāsu un citu materiālu izmantošanā. Koka dienu restaurācijas darbnīca visiem studentiem, skolēniem,izglītības darbiniekiem un žurnālistiem, kā arī Cēsu pašvaldības darbiniekiem ir bezmaksas. Starptautiskās koka arhitektūras, amatu, rūpniecības un dizaina dienas Cēsīs tiekveidotas sadarbībā ar AS «Latvijas Valsts meži», Cēsu pilsētas pašvaldību, biedrību«Zaļās mājas», Latvijas Arhitektu savienību, Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolu. Notikumi top ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā, Latvijas Kokabūvniecības klastera, uzņēmumu «Siga» un «Rothoblaas» atbalstu. Koka dienas rīko Cēsu nodibinājums «Koprades māja Skola6», RTU Arhitektūras fakultāte un Vecpiebalgas ainavu un kultūrvides aizsardzības biedrība. Aicinām arī citus koka nozares uzņēmumus, rūpniekus un amatniekus atbalstītāju un sadarbības partneru pulkā! Uzzināt vairāk par Koka dienu norisi un pieteikties pasākumiem iespējams tīmekļvietnē www.kokadienas.lv
Informāciju sagatavojis: Ervins Krauklis, arh.
Dalībnieki guva plašāku informāciju par to, kādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tiek veidoti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Vidzemes plānošanas reģionā, kā arī to, cik un kādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros līdz šim ir saņēmuši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti salīdzinoši maz informē sava novada iedzīvotājus par deinstitucionalizācijas procesu, saistīts ar bailēm nekorekti sniegt informāciju un tādējādi aizvainot dažādas sabiedrības grupas. Par to, kā rakstīt un runāt par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, savā pieredzē dalījās Vita Rusmane. Vita ir skolotāja Mazsalacas vidusskolā, deputāte Mazsalacas novada pašvaldībā un divu lielisku dēlu mamma. Vecākais dēls Kārlis ir uzsācis iniciatīvu “Mēs mainīsim pasauli”, lai atbalstītu jaunāko brāli Rūdolfu un palīdzētu sabiedrībai izprast cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem saskarsmes nianses. Vitai ir gan pozitīva, gan negatīva pieredze, sniedzot intervijas žurnālistiem par savu un savas ģimenes dzīves gājumu. Vita semināra dalībniekiem sniedza vairākus padomus, kā rakstīt par šo jūtīgo tēmu, tai skaitā kā vienu no svarīgākajiem intervijas norises aspektiem Vita norādīja komunikāciju ar klātesošo bērnu. Vita norāda: “Svarīgi ir nevis “runāt pāri” bērnam, liekot viņam justies maznozīmīgam, bet noskaidrot viņa viedokli.”. Vita aicināja neveltīt laiku, lai runātu par nebeidzamām grūtībām un izteiktu līdzjūtību. Tā vietā “pēc iespējas lielāku uzmanību veltīt tam, kā līdzcilvēki visvienkāršākajā veidā var atbalstīt ģimeni un pašu bērnu ikdienā”. Vita atgādināja, ka sabiedrībā bieži funkcionāli traucējumi tiek uztverti tikai kā kustību traucējumi, tomēr jāatceras, ka funkcionālie traucējumi ne vienmēr ir ārēji redzami, piemēram, dzirdes traucējumi, autiskā spektra traucējumi, epilepsija u.c.
Žurnāliste semināra dalībniekiem uzdeva veikt arī praktiskus uzdevumus, to mērķis bija sniegt informāciju iedzīvotājiem par deinstitucionalizācijas procesa attīstību pašvaldībā. Pēc grupu darbu prezentācijas tika iztirzātas biežāk pieļautās kļūdas un pārrunāti galvenie laba raksta priekšnosacījumi. Galvenie ieteikumi no žurnālistes puses bija saistīti ar datu izmantošanu informācijas sniegšanā (piemēram, izmantot infografikas), kā arī svarīgi ir saprast informācijas sniegšanas mērķi – informācijas pasniegšanas veids iedzīvotājiem un medijiem noteikti būs atšķirīgs. Deinstitucionalizācijas process Vidzemes plānošanas reģionā noris kopš 2016. gada un tajā piedalās visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības. Pašvaldības ir noslēgušas sadarbības līgumus par dalību projektā “Vidzeme iekļauj”, kura ietvaros tiek veidoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem no ārpusģimenes aprūpes iestādēm, lai mazināt institucionālo aprūpi- sniedzot atbalstu, lai ikvienam cilvēkam būtu iespēja dzīvot ģimenē. Prezentācijas no semināra: Vita Rusmane-"Kad vērtē tavu bērnu" Inga Paparde- "Cilvēki ar invaliditāti un mediji" Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, 2019.gada 25.aprīlī rīkoja semināru “Cilvēcīgi par svarīgo”, kurā Vidzemes plānošanas reģionā esošo pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti tika aicināti plašāk iepazīties ar deinstitucionalizācijas procesu Vidzemē. Projekta “Vidzeme iekļauj” komandas ieskatā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem ir būtiska loma, skaidrojot deinstitucionalizācijas procesus pašvaldību iedzīvotājiem, kā arī veidojot iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. 
Lai veicinātu izpratni par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nepieciešamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, semināra laikā tika izspēlēta lomu spēle, kuras laikā dalībnieki iejutās cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem ikdienas dzīvē valsts sociālās aprūpes centrā. Dalībniekiem tika sniegta informācija par to, cik cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo Vidzemes plānošanas reģionā, cik no tiem atrodas valsts sociālās aprūpes centros un cik cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem jau šobrīd dzīvo sabiedrībā, bez nepieciešamā atbalsta.
Par dažādām kļūdām, ko komunikācijā pieļauj sabiedriskie mediji, savu viedokli sniedza Neatkarīgās Rīta avīzes žurnāliste Inga Paparde. Inga ir žurnāliste, kas ieguvusi maģistra grādu arī sociālajā darbā, viņas raksti galvenokārt veltīti sociālās jomas jautājumiem. Semināra dalībnieki kopā ar žurnālisti analizēja labās un sliktās prakses piemērus dažādu mediju publikācijās par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā. Savā prezentācijā Inga norādīja uz vairākām problēmām, piemēram, publikācijās dominējošās emocijas ir ciešanas un līdzjūtība, mediji nesaskata cilvēkos ar invaliditāti cilvēkus, bet tikai viņu invaliditāti. Tāpat Inga norādīja uz t.s. invaliditātes ekspluatāciju – labdarības kampaņas, kurās uzsvērts kaut kas fragmentārs, bet netiek piedāvāts risinājums kopumā.