Arhīva kalendārs
Svētdien, 6. martā Alūksnes novada Pededzes pagastā, kas atrodas Krievijas pierobežā, atvadoties no ziemas, notiks tradicionālie slāvu svētki – Masļeņica.
Jau no pulksten 12 pie Pededzes tautas nama sāksies vairākas aktivitātes – ikviens, kas vēlēsies, varēs vizināties zirgu pajūgos, notiks rokdarbu un mājamatniecības darinājumu izstāde – pārdošana, pasākuma vadītāji – Masļeņica un skomorohi (tautas dziesminieki, stāstnieki pareizticīgo tradīcijās) - aktīvākos aicinās iesaistīties dažādos konkursos un atrakcijās. Protams, pasākuma dalībnieki varēs iegādāties arī tradicionālās Masļeņicas pankūkas, kas, būdamas apaļas un dzeltenas, simbolizē sauli. Pankūka un glāze tējas kopā maksās 20 santīmus. Dažādām aktivitātēm pie tautas nama sekos Pededzes amatiermākslas kolektīvu koncerts tautas namā. Te varēs vērot četru Pededzes pamatskolas skolēnu deju kolektīvu, pagasta sieviešu deju kopas un jauniešu deju kolektīva, kā arī folkloras kopas „Labā oma” priekšnesumus. Ieeja koncertā maksās vienu latu pieaugušajiem, bet skolēniem 50 santīmus. Koncerta noslēgumā ikviens svētku dalībnieks varēs piedalīties tradicionālās Masļeņicas salmu lelles sadedzināšanā pie tautas nama, tā simboliski atvadoties no ziemas līdz nākamajam gadam. Masļeņica jeb Metenis tiek svinēts visu nedēļu pirms pareizticīgo Lielā gavēņa, šo laiku veltot izlīgumam ar tuvajiem un savstarpējai piedošanai, labdarībai un kopā būšanai. Masļeņicas laikā jāizklaidējas, daudz jāēd, katru dienu jāiet ciemos vai jāsagaida ciemiņi pašiem. Katrai dienai šajā laikā ir savs nosaukums. Masļeņicas nedēļā ļaudis priecājas par gaidāmajām ziemas beigām un svin pavasara tuvošanos. FOTO:
- Viena no krāšņām un iecienītām pasākuma apmeklētāju Masļeņicas tradīcijām ir vizināšanās izrotātā zirgu pajūgā
Tradicionāli Masļeņicas svētkos tiek sadedzināta salmu lelle, tā simboliski atvadoties no ziemas
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 64381502 www.aluksne.lv Sestdien, 5.martā plkst.20.00 Kārķu tautas namā būs Starptautiskajai sieviešu dienai veltīts koncerts ,,Ak, sievietes…”. Lai popularizētu vokālo dziedāšanu un dziesmu akustisko skanējumu, šis koncerts reizē būs arī Valkas novada vokālo ansambļu skate.
Koncertā piedalīsies Zvārtavas pagasta sieviešu vokālais ansamblis, Kārķu pagasta sieviešu vokālais kvartets un senioru jauktais vokālais ansamblis, kā arī Valkas pagasta sieviešu grupa „ROMAŠKI”. No kaimiņiem – Burtnieku novada Kārķos viesosies Ēveles pagasta jauniešu vokālais ansamblis. Kad stingajās ziemas debesīs saulīte sāk sildīt siltāk, arī vīriešu sirdis atmaigst. Tāpēc par Sieviešu dienas noskaņu rūpēsies Kārķu pagasta vīru vokālā grupa, muzikālā grupa „Sauleskalni” no Lugažiem un pasākuma vadītāji. Koncertu papildinās Kārķu vidējās paaudzes deju kolektīvs un senioru dāmu deju grupa. Pēc koncerta – balle. Deju ritmos aicinās griezties grupa „Sawējie”. Papildus informācija Informāciju sagatavoja Starptautiskajā sieviešu dienā, otrdien, 8.martā plkst.19.00 Valkas pilsētas kultūras nama Mūzikas kluba telpās (Valkā, Emīla Dārziņa ielā 8) būs atpūtas sarīkojums – koncerts „Vēlreiz par mīlestību”.
Koncertā Raimonda Paula un citu komponistu dziesmas Jūsu priekam dziedās Valkas pilsētas kultūras nama sieviešu popmūzikas grupa „CAMPARI” (vadītāja Mārīte Meļķe) – Aija, Inga, Daiga, Ilona, Mārīte un Indra. Ieeja uz koncertu – dāvana svētkos, bez maksas. Pēc koncerta, no plkst.20.00 – 24.00 ballīte (spēlēs DJ). Darbosies bārs. Ieeja uz ballīti – Ls 1,-. Ja nāk puisis ar meiteni vai kungs ar dāmu, tad meitenei un dāmai – ieeja par brīvu!
Papildus informācija Informāciju sagatavoja Biedrība "Oleru muiža“, plāno rīkot apmācību nodarbību mākslas vesturē šī gada 12.martā plkst.11.00 "Oleru muižā“. Par garīgām vērtībam, meklējumiem un to atspoguļojumu mākslā, lektore mākslas zinātniece Baiba Eglīte.Nodarbība par ziedojumu – 2 Ls. Lai saskaņotu iecerēto datumu ar plānotajiem apmācību dalībniekiem, lūdzam savu dalību obligāti piesakiet līdz 2011.gada 7.martam (tel. 29251565 – Kārlis, e-pasts: oleri PIE apollo PUNKTS lv). Aktualizētā informācija par nodarbību tiks izsūtīta 8.martā. Informāciju sagatavoja: Otrdien, 8.martā plkst.16.00 Valkas pilsētas kultūras nama mazajā zālē (Valkā, Emīla Dārziņa ielā 8) atklās Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) „Saulīte” dalībnieču darbu izstādi „Rozēm kaisu istabiņu”. Pērn TLMS „Saulīte” apritēja 50 gadu. Sekojot izmaiņām apkārtējā dzīvē, studijas darbībā pēdējos gados nākušas klāt jaunas nodarbes – zīda apgleznošana, knipelēšana, tapošana, auduma ziedu veidošana. Studijas dalībnieces savos darbos seno amatu noslēpumus apvieno ar modernākiem un mūsdienīgākiem materiāliem. Kā stāsta studijas vadītāja Inese Pētersone, izstādē būs aplūkojama daļa pēdējo 100 dienu laikā tapušo darbu. Būs iespēja paviesoties kādas tautu meitas istabā, kur austas segas un galdauti, adītas zeķes un cimdi, radītas krāšņas zīda šalles un – ziedi, ziedi... To saulainās un spilgtās krāsas palīdzēs sagaidīt un sajust pavasari. Izstāde būs apskatāma līdz 5.aprīlim katru darba dienu no plkst.12.00 līdz 14.00. Ja šis laiks kādam nav piemērots izstādes apmeklējumam, lūdzu zvaniet 29440558 vai 64723705 (Līgai) vai 26375211 (TLMS vadītājai Inesei). Atnāciet, paskatieties un izbaudiet – šie darbi un puķes var rotāt istabu, galdu, tērpu un dzīvi!
Papildus informācija: Līdz 28.martam Valkas novadpētniecības muzeja Izstāžu zālē (Valkā, Rīgas ielā 64) aplūkojama Cēsu fotogrāfa Jāņa Godiņa darbu izstāde „Sibīrijā”. Izstādē eksponēti darbi, kas atspoguļo cilvēka vietu Sibīrijas skarbajā ainavā. Jānis Godiņš dzimis 1934.gada 25.aprīlī Gatartas pagastā Drustu novadā. 1949.gadā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju – Tomskas apgabala Molčanovas rajonu. Ģimene atgriezās Latvijā 1958.gadā. No 1961.gada līdz 1981.gadam J.Godiņš kā fotogrāfs strādāja Sadzīves pakalpojumu kombinātā Cēsīs, regulāri gūstot atzinību kombinātu sistēmas foto konkursos Latvijas mērogā. Ārpus darba pienākumiem fiksējis un foto sērijās apkopojis dabas ainavas, Cēsu pilsētu un tās apkārtni. Esot Sibīrijā, Jānis Godiņš sekmīgi pabeidza Grišinas pamatskolu un Molčanovas vidusskolu, vēlāk mācījās Tomskas meža tehniskajā skolā. Lai gan mācības tika apvienotas ar dažādiem dienas un nakts darbiem, laiks tika atrasts arī fotografēšanas iemaņu apgūšanai. Fotografējot ar mērķtiecīgi iegādāto pirmo aparātu „Smena” (lai savāktu nepieciešamo naudas summu, tika pārdots pat vienīgais ziemas mētelis!), J.Godiņš fiksēja sādžas iedzīvotāju ikdienas gaitas – māti Mariju un tēvu Kārli kartupeļu laukā, ciema puišus ap velosipēdu uz smilšainā ceļa vai pie kāpurķēžu traktora kolhozā. Fotogrāfijās redzamas ne tikai ģimenes no Latvijas, piemēram, Pēteris Olte ar pirmdzimto dēlu vai Marija un Jānis Rikmaņi pie pašu uzceltās mājas, bet arī izsūtītie igauņi un moldāvi. Šobrīd šo dokumentālo fotogrāfiju sērija vērtējama kā unikāls vēstures izziņas materiāls, kas sniedz iespēju nepastarpināti vērot izsūtīto dzīves norises svešumā. Jāņa Godiņa fotogrāfijas ir Latvijas Fotogrāfijas muzeja īpašums. Izstāde papildināta ar Valkas novadpētniecības muzeja krājuma priekšmetiem. Muzeja darba laiks: pirmdienās – piektdienās no plkst.10:00 – 17:00, sestdienās no plkst.10:00 – 16:00. Ieejas maksa Ls 0,50 (pensionāriem, studentiem un skolēniem Ls 0,20).
Papildus informācija Šonedēļ, 3.martā, norisinājās Latvijas plānošanas reģionu kultūras koordinatoru sanāksme, lai pārrunātu aktualitātes kultūras jomā reģionos. Tikšanās laikā koordinatori vienojās nosūtīt oficiālu aicinājumu Kultūras ministrijai tuvākajā laikā organizēt Latvijas novadu kultūras koordinatoru konferenci, kā arī uzsāka konferences satura konceptuālu plānošanu. Pašreiz tiek strādāts pie aicinājuma vēstules satura, lai to pēc iespējas ātrāk būtu iespējams nosūtīt Kultūras ministrijas pārstāvjiem. Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kultūras ministriju 2011.gada 16.martā plkst. 11:00, Rīgas ielā 10, Valmierā, Valmieras kultūras centrā, rīko Vidzemes kultūras darbinieku semināru.
Semināra programmā: * Etiķetes nozīme un nepieciešamība saskarsmes kultūrā, tās veidi; Semināru pasniegs vieslektore, vairāku grāmatu autore, Aija Strautmane Tā kā vietu skaits ir ierobežots, lūgums iepriekš pieteikties pa e-pastu: olita.landsmane PIE vidzeme PUNKTS lv . Pieteikties iespējams līdz 14.martam plkst. 12:00.
Reģistrēšanās 16.martā no plkst. 10:30. Semināra sākums plkst. 10:30. Detalizēta darba kārtība un informācija par Semināra vieslektori atrodama šeit
Tiem, kuri vēlas saņemt tālākizglītības apliecības par etiķetes kursa apguvi, lūgums atsūtīt sekojošu informāciju par sevi:
Tālākizglītības apliecība ir maksas pakalpojums - 3 Ls vienai personai. Sestdien, 16. aprīlī plkst.17.00 Valkas pilsētas kultūras namā jau astoto reizi notiks Latvijas Nacionālās operas solistu un orķestra koncerts. Koncerta īpašais viesis – šī gada jubilārs Maestro Raimonds Pauls.
2003. gadā Valkā tika aizsākta skaista tradīcija- ik gadu Valkas pilsētas kultūras namā notiek Latvijas Nacionālās operas un Igaunijas Nacionālās operas mākslinieku koncerts. Tagad vēl vairāk kā agrāk cilvēkiem ir nepieciešamas pozitīvas emocijas. Latvijas Nacionālās operas mākslinieku koncertā skatītāji noteikti var gūt emocionālu pacēlumu. Koncertā, kas sestdien, 16.aprīlī pulksten 17.00 notiks Valkas pilsētas kultūras namā, piedalīsies LNO solisti Sonora Vaice, Inga Šļubovska, Ilona Bagele, Kristīne Zadovska, Andris Ludvigs, Jānis Apeinis, Imants Erdmans, Krišjānis Norvelis, kā arī Latvijas Nacionālās operas orķestris. Koncerta īpašais viesis būs šī gada jubilārs, Maestro Raimonds Pauls. Koncertā piedalīsies arī jaunais solists Juris Jope , Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4.kursa students, kurš Starptautiskajā teātra augstskolu vokālajā konkursā "Singing Mask" Sanktpēterburgā 2010.gadā ieguvis 2.vietu Skanēs populāras melodijas no mūzikliem un operetēm. Koncerta diriģents - Mārtiņš Ozoliņš, bet koncertu vadīs Dagnija Grīnfelde. Biļetes uz Latvijas Nacionālās operas mākslinieku koncertu maksās 10 ,8 un 6 latus. Tās katru darba dienu no pulksten 9.00 līdz 20.00 nopērkamas Valkas pilsētas kultūras namā pie dežuranta, kā arī www.bilesuserviss.lv un Biļešu servisa kasēs. Koncertu atbalsta Valkas novada dome, SIA „Binders’’, Valsts Kultūrkapitāla fonds, laikraksti „Ziemeļlatvija’’, „ Valgamaalane ”, Radio Ruut. Pasākuma laikā darbosies kafejnīca. No 18. līdz 22. aprīlim Alūksnē, kā arī Gulbenē, Balvos un Rīgā notiks franču mūzikas un mākslas pasākumu cikls – sadraudzības dienas ar Franciju „16. nedēļa”, kuru laikā Latvijā koncertēs džeza bigbends „L`Jazz Big Band”.
Lai vienotos par pasākumu norisi, Alūksni un pārējās koncertu norises vietas apmeklēja Dižonas piepilsētas Marsannay-la-Cote Mūzikas centra ģenerāldirektors un Kultūras biroja priekšsēdētājs, kolektīva menedžeris un Francijā pazīstams trompetes virtuozs Sacha Duchaine. Sadraudzības dienu norisi organizē Alūksnes novada pašvaldība, sadarbojoties ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, Francijas vēstniecības Francijas Kultūras centru Rīgā, kā arī Gulbenes un Balvu novadu pašvaldībām. Džeza bigbends „L`Jazz Big Band”, kas Latvijā koncertēs Francijas sadraudzības dienās, dibināts 2003. gadā, apvienojoties profesionāliem mūziķiem, studentiem un skolēniem. Koncertos iecerēti arī vairāki pārsteigumi, piemēram, šobrīd franču mūziķi apgūst latviešu valodu, kas viņiem būs nepieciešama koncerttūres laikā. Interesanti, ka koncerts Alūksnē notiks 19. aprīlī – tieši kolektīva menedžera Sacha Duchaine – Sašas, kā viņu sauc draugi Alūksnē, dzimšanas dienā. Līdztekus koncertiem, Alūksnes muzejā būs skatāma franču modernās foto mākslas izstāde, ko piedāvā kompānija „Octarine production”, kas pazīstama arī kā elektroniskās mūzikas producents Eiropā. Franču mūziķus Alūksnē uzņems Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris. 2009. gadā, piedaloties starptautiskā projektā „Mūzika vieno Eiropu”, sākās Alūksnes jauno mūziķu sadarbība ar vienu no projekta apvienotā orķestra diriģentiem – Sašu. Kopš šī projekta Saša Alūksni apmeklējis vairākkārt – ciemojies E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 100 gadu jubilejā, kopā ar ģimnāzijas pūtēju orķestri piedalījies Skolēnu dziesmu un deju svētku gājienā un ielu koncertos pagājušajā vasarā. Franču mūziķis ģimnāzijas pūtēju orķestra dalībnieku tehnisko sagatavotību vērtē ļoti augstu, tomēr allaž var apgūt ko jaunu, tādēļ sadraudzības dienu laikā notiks arī abu muzikālo kolektīvu dalībnieku darba seminārs. - Daudzi mani draugi Francijā vaicā, kādēļ koncerttūrei esmu izvēlējies tieši šīs Latvijas vietas. Francijas Kultūras centram, kas izrādīja interesi par šo projektu, arī šķita neticami, ka Alūksnē grasos realizēt trīs projektus, taču es esmu pilnībā pārliecināts par savu izvēli, - saka S. Duchaine. Minētā koncerttūre ir tikai viena no tālākās sadarbības iecerēm, jo nākamajā gadā Latvijā varētu viesoties Sašas vadītais jauniešu orķestris, bet 2013. gadā, kad Dižonas mūzikas skola svinēs 120 gadu jubileju, uz Franciju viņš iecerējis aicināt E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri. Saša vēlas sadarboties arī ar citiem Latvijā zināmiem mūziķiem – alūksniešiem, piemēram, Lauri Amantovu un viņa „Mirrage Jazz Orchestra”, Kristīnu Zaharovu. Lai ieceres varētu izdoties, Saša nodibinājis fondu finansējuma piesaistei. Šajā laikā Saša kļuvis par labu draugu daudziem alūksniešiem, tādēļ viņš teic īpašu paldies ģimnāzijas direktorei Dainai Dubrei – Dobrei, kura atbalsta šīs muzikālās aktivitātes, Ilonai Riekstiņai, Ingūnai Vilemsonei, Ilzei un Sandoram Līviņiem, Zālīšu ģimenei. To, ka Latvija Sašam kļuvusi tuva, apliecina arī ar simpātisku franču pieskaņu izrunātie vārdi latviešu valodā – Saša to apgūst un ar draugiem Alūksnē jau var sazināties sarunvalodas līmenī. Ne velti viņš esot aktīvs LNT skatītājs un „Dziedošo ģimeņu” šova laikā sekojis līdzi alūksniešu Krūmiņu ģimenes gaitām šajā pasākumā. - Ikreiz, kad esmu Alūksnē, man ir daudz pārsteigumu, - atzīst Saša. Viņš iepriekš dzirdējis, ka ziemā pa Alūksnes ezera ledu ir iespējams braukt ar auto un šīs viesošanās laikā, pateicoties Aivara Ezeriņa atsaucībai, viņam ir bijusi iespēja arī to izbaudīt. Iepazīstot mūsu valsts kultūru, Saša secinājis, ka latviešiem ir ļoti svarīgas tradicionālās kultūras vērtības - tautas mūzika, folklora, tautas dejas, un atzīst, ka latvieši tiešām ir dziedātāju un dejotāju tauta. Arī pārējiem franču džeza bigbenda mūziķiem būs iespēja iepazīt latvisko vidi, mūsu kultūru un tradīcijas koncerttūres laikā. Aicinām sekot informācijai un apmeklēt franču džeza bigbenda „L`Jazz Big Band” koncertus aprīlī Latvijā!
Džeza bigbends „L`Jazz Big Band” (Foto no „L`Jazz Big Band” arhīva) Tradīcija turpinās – jau astoto reizi Valkā – pilsētā, kur sākas Latvija, būs tradicionālie operas svētki. Latvijas Nacionālās operas (LNO) solistu un orķestra koncerts notiks sestdien, 16.aprīlī plkst.17.00 Valkas pilsētas kultūras namā (Valkā, Emīla Dārziņa ielā 8). Koncerta īpašais viesis – šī gada jubilārs, Maestro Raimonds Pauls. Koncertā piedalīsies LNO solisti – Sonora Vaice, Inga Šļubovska, Ilona Bagele, Kristīne Zadovska, Andris Ludvigs, Jānis Apeinis, Imants Erdmans, Krišjānis Norvelis, kā arī LNO orķestris. Operas koncertā piedalīsies arī Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4.kursa students, jaunais solists Juris Jope, kurš Starptautiskajā teātra augstskolu vokālajā konkursā „Singing Mask” Sanktpēterburgā 2010.gadā ieguva 2.vietu. Koncertā skanēs populāras melodijas no mūzikliem un operetēm. Koncerta diriģents – Mārtiņš Ozoliņš, bet koncertu vadīs Dagnija Grīnfelde. Biļetes uz LNO mākslinieku koncertu maksās 10, 8 un 6 latus. Biļetes katru darba dienu, no pulksten 9.00 līdz 20.00 nopērkamas Valkas pilsētas kultūras namā pie dežuranta, kā arī www.bilesuserviss.lv un Biļešu servisa kasēs. Koncertu atbalsta Valkas novada dome, SIA „Binders”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, laikraksti „Ziemeļlatvija” un „Valgamaalane”, kā arī Radio Ruut. Pasākuma laikā darbosies kafejnīca. Skaistā tradīcija – ik gadu Valkas pilsētas kultūras namā sarīkot īstus operas svētkus, aizsākās 2003.gadā. Šobrīd cilvēkiem vēl vairāk ir nepieciešamas pozitīvas emocijas un LNO operas mākslinieku koncertā skatītāji pilnīgi noteikti varēs gūt īpašu emocionālu pacēlumu. Visi līdzšinējie koncerti ir izpelnījušies lielu skatītāju atsaucību. Tāpēc daudzi opermūzikas cienītāji Valkā un tuvējā apkārtnē šos svētkus gaida ar lielu nepacietību, katrā koncertā saikne starp solistiem un klausītājiem allaž bijusi neparasti cieša un koncerts garīgi uzlādē visus tā apmeklētājus uz ilgu laiku.
Papildus informācija Informāciju sagatavoja Piektdien 25.martā plkst.18.30 Valkas pilsētas kultūras namā (Valkā, Emīla Dārziņa ielā 8) būs koncerts „Kamene Ledus Balonā” – tikšanās ar dziesminieku Kasparu Dimiteru.
„Nu viss, par ko 20 gadus dziedāju savās balādēs, ir piepildījies. Psiholoģiski un ekonomiski valsts ir sagrauta. Latvijas suverenitāte – tikai vārdi, jo visi vēl tajā atlikušie pilsoņi padarīti par banku afēru ķīlniekiem. Mana dziesmās paustā līdzjūtība iznerrotajiem savējiem ir smeldzīga, bet – ar cerību. Albumā atkausētā kamene atkal iedvesmo dziedāt koncertos jeb sarunāties ar cilvēkiem balāžu valodā. Tiem, kuriem sirdis vēl ir dzīvas, vēlos dalīt to, kas krājies un lijis pāri manām malām. Koncerta programma veidota no dažādiem albumiem, bet programmas nosaukums, kā jaunajam albumam – ir „Kamene Ledus Balonā”. Noklausīties var http://blogs.krustaskola.lv/klb/ P.S. Par sevi... Man ir 53 gadi, sieva Līga, laulībā dzīvojam 32 gadus, dēli – Jēkabs (25, http://krustaskola.lv/jekabs/ ) un Stefans (16, http://krustaskola.lv/stefans_ezra/ ), mazmeitiņa Estere (6). Dziesmas saceru jau 35 gadus. Pēdējos 20 – balādes. Kopumā ieskaņoti 24 albumi, kas klausīšanai pieejami manā mājas lapā www.krustaskola.lv. Pēdējos 20 gados sarakstīti arī libreti Zigmara Liepiņa operām „Parīzes Dievmātes katedrāle”, „No rozes un asinīm”, kā arī muzikālajai drāmai „Vadonis” par Kārli Ulmani, publicēti simtiem sociāli un politiski aktuālu publicistisku tekstu. Daļa no tiem atrodami blogā: www.blogs.krustaskola.lv. Kopā ar ģimeni no sabrukšanas paglābti arī vairāki dievnami un desmitiem dažādu atkarību vajātu ļaužu. Ar dziesmās, tekstos un publicistikā liecināto vēstīju, kas notiks, ja dzīvosim bezjēdzīgu, nodevīgu un negarīgu dzīvi,” Jūsu dziesminieks Kaspars Dimiters. Biļetes uz koncertu iepriekšpārdošanā var iegādāties Valkas pilsētas kultūras namā pie dežuranta/kasiera katru darba dienu no plkst.9.00 – 20.00. Ieeja uz koncertu Ls 1,- (skolēniem –Ls 0.50). Komunistiskā genocīda represijās cietušajiem ieeja ar ielūgumiem (tos varēs saņemt 25.martā tikšanās laikā plkst.17.00).
Papildus informācija Informāciju sagatavoja Par godu Frankofonijas dienai, 18.martā plkst.17:30 Jāņa Cimzes Valkas Mūzikas skolā (Valkā, Semināra ielā 25) notiks skolas audzēkņu koncerts „Muzikāli stāsti par Franciju”. Koncertā tiks atskaņoti franču komponistu skaņdarbi un klausītājiem būs iespēja iepazīties ar franču mūzikas daudzveidību un unikalitāti cauri gadsimtiem. Frankofonijas dienas svinības mūzikas skolā aizsākās jau 9.martā, kad skolas telpās tika izvietota izstāde „Šopēns Parīzē, komponista darbnīca”. Izstāde izveidota, sadarbojoties Francijas kultūras centram Rīgā ar Francijas Nacionālo bibliotēku un „Cite de la musique” . Izstāde ir atceļojusi no Parīzes un tā tika izveidota, atzīmējot Friderika Šopēna 200.dzimšanas dienu. Valkas Mūzikas skolā izstāde būs apskatāma līdz marta beigām. Frankofonijas diena visā pasaulē tiek svinēta 20.martā. Latvijā tā tiek atzīmēta kopš 2005.gada un tai veltītos pasākumus visa mēneša garumā tradicionāli organizē Francijas vēstniecība un Francijas kultūras centrs, sadarbībā ar „Starptautiskās Frankofonijas organizācijas” (SFO) dalībvalstu – Beļģijas, Kanādas un Šveices – vēstniecībām Latvijā, kā arī iesaistoties dažādām Latvijas institūcijām. Frankofoniju dienas tiek organizētas, lai veicinātu interesi par Frankofonijas valstu kultūrām, franču valodas apmācību un apguvi, iepazīstināt sabiedrību ar Frankofonijas kultūras izpausmes formām – mūziku, literatūru, zinātni un kinomākslu. Frankofonijas dienai veltītos pasākumus Valkā organizē Valkas Mūzikas skola, sadarbībā ar Valkas novada domi, Vidzemes plānošanas reģionu, Lejasreinas departamentu un Francijas kultūras centru Rīgā. Terminu „frankofonija” pirmo reizi pieminēja ģeogrāfs Onēzims Reklū (Onesime Reclus) 1880.gadā, lai zem viena nosaukuma apvienotu visas franciski runājošās valstis. Tikai pēc Otrā pasaules kara to pieņēma kā oficiālu nosaukumu 56 valstu kopumam, kurās oficiālā vai otrā valsts valoda ir franču vai arī franču valoda un kultūra ir atstājusi ievērojamas pēdas vietējā kultūrā. Frankofonijas kustība „SFO” radās 20.gadsimta sešdesmitajos gados. Tajā apvienojās asociācijas, kuru mērķis bija un vēl joprojām ir – popularizēt franču valodu. Kā zināms, pēc Otrā pasaules kara, franču valoda zaudēja savas pozīcijas starptautiskajā komunikācijā, bet aizvien lielāku popularitāti ieguva angļu valoda. SFO drīzāk varētu dēvēt par lingvistisku komūnu, kuras uzdevums ir valstu dažādībā un individualitātē rast vienojošo, tas ir, mīlestību uz franču valodu un kultūru. Marta mēnesis tiek uzskatīts par frankofonijas mēnesi. Tad tiek organizēti dažādi pasākumi, kuros ir iespējams iepazīties ar „franciski runājošo valstu” kultūras (mūzika, literatūra, teātris, deja, māksla utt.) daudzveidību. Sadarbojoties frankofono valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām Latvijā, arī šogad ir tapuši dažādi kultūras notikumi, kas atspoguļo šo valstu kultūras daudzveidību un piederību vienai valodas kopienai. Pasākumi domāti visiem: skolēniem un studentiem, franču valodu apgūstošajiem, autodidaktiem, ceļotājiem, darījumu cilvēkiem, ģimenēm un jauniešiem, franču valodu zinošajiem un nezinošajiem. Latvija SFO iestājās 2008.gadā un ieguva novērotājas statusu. Mūsu valsti SFO pārstāv Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Francijā Jānis Kārkliņš. Saeima ir Frankofonijas Parlamentārās asamblejas locekle kopš 2006.gada. Informāciju sagatavoja Sestdien, 19.martā plkst. 19:00 norisināsies amatierkolektīvu no Gaujienas tautas nama un Igaunijas koncerts "Lai vieno draudzība".
Tradicionālais VII Ziemeļvidzemes tautas muzikantu saiets skanēs 19. martā plkst. 13:00 Rencēnu pagasta kultūras namā, kurā satiekas un klausītājus priecē tautas muzikanti, kam ir vēlme izpausties tautas mūzikā, dziesmā un jautrā ziņģē. Šogad pasākumu kuplinās kapelas un individuālie tautas muzikanti no Rūjienas, Lodes, Salacgrīvas novada Tūjas, Sedas, Jērcēniem, Umurgas, Kārļiem un pašmāju muzikanti. Būs arī īpaši ciemiņi, bet tas lai paliek noslēpumā. Pasākums notiks pie galdiņiem, omulībai līdzi jāpaņem groziņš, labs garastāvoklis un dejot prieks. Vietu skaits ierobežots, pieteikties pie kultūras nama vadītājas Ilonas pa tālr. 64268331 vai mob. tālr. 29183069. Uz tikšanos! Šogad – pa Gauju! Festivāls notiek Apes novadā jau otro gadu, braucot pa kādu no mūsu novada upēm. Aicināti tiek visi, kas vēlas braukt ar laivām pa Gauju un aktīvi atpūsties – izstaigāt dabas taku, orientēties Eiropas centrā, doties ekskursijā pa Gaujienas muižas ansambli, muzejiem, vērot sacensības. Lūdzam nodrošināties ar piemērotu apģērbu lietus gadījumam, sausu drēbju un apavu rezervēm. Festivālā piedāvāsim dažādus lauku labumus, amatnieku tirdziņu, pusdienas brīvā dabā, „čigānu” pirti nosalušajiem, ugunskurus. Brauciena sākums – Virešu tilts pār Gauju uz Vidzemes šosejas, kur jānogādā laivas līdz reģistrācijai (starta brigādes uzraudzībā). Tiks nodrošināts transports no Gaujienas, aizvedot dalībniekus uz starta vietu. UZMANĪBU! dalībnieki Bez glābšanas vestēm braucienā nevarēs piedalīties. Katrā laivā jābūt vismaz vienam pieaugušajam. Dienas kārtība: 9.00 - 11.00 – ierašanās un reģistrācija „Egļukalna” estrādē Dalības maksa - 5 Ls, bērniem līdz 16 gadiem - bez maksas. Dalības maksā iekļauts transports uz starta vietu, brokastu pankūkas, pusdienu zupa, ekskursija gidu vadībā, čigānu pirts, pirmā medicīniskā palīdzība, koncerts un balle. Detalizētāka informācija: 29247772, Ineta Riepniece www.gaujiena.lv Laivu noma iespējama pa tālruni 29222339 Piektdien, 18.martā no plkst.11.00 Valkas pagasta Saieta namā Lugažu muiža būs Tālās Gaujmalas novada bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojums „Mans ciemkukulis”. Folkloras kopas no Valkas, Ērģemes, Kārķiem, Valmieras, Rankas un Mūrmuižas tiksies, lai ieskandinātu pavasara saulgriežus jeb Lielo dienu un kopīgi priecātos koncertā. Šim sarīkojumam katra kopa ir sagatavojusi 7 – 10 minūšu garu programmu par ciemkukuļa tēmu. Sarīkojumā pirmo reizi notiks tautas deju pusfināla konkurss, kur bērni varēs parādīt savu dejotprasmi un labākie dosies uz fināla sacensībām Rīgā. Pasākumu kuplinās arī Valkas kultūras nama bērnu aušanas pulciņa darbu izstāde. Sarīkojumu vērtēs Valsts izglītības satura centra (VISC) un tradicionālās kultūras biedrības „Aprika” speciālisti. Sirsnīgs paldies visiem dalībniekiem, vecākiem, skolotājiem un atbalstītājiem, kuri ir palīdzējuši veidot šo sarīkojumu! Priecīgu prātu un možu garu! Ieeja uz koncertu: pieaugušajiem – 0,50 Ls, bērniem – 0,25 Ls Papildus informācija:
Sestdien, 7.maijā Valkā, Lugažu laukumā valcēniešus un pilsētas viesus gaidīs interesants un savā ziņā unikāls projekts – IX Lielais Labdarības Robežtirgus. Tas ir plašā sabiedrībā iecienīts, ikgadējs pasākums ar daudzveidīgu kultūras programmu, tirgošanos, dažādām atrakcijām, labdarības loteriju un citām aktivitātēm. Valkas Tūrisma informācijas birojs aicina pieteikties visus interesentus – tirgotājus, amatniekus un ikvienu, kas vēlas tirgot vai prezentēt savu produkciju IX Lielajā Labdarības Robežtirgū. Kontaktinformācija: Valkas TIB, Rīgas iela 22, Valka, tel. +371 64725522, mob.tel +371 26446602, e-pasts tib PIE valka PUNKTS lv . Robežtirgus ir vērsts uz labdarību, visi tirgū iegūtie līdzekļi tiek ziedoti kādam konkrētam mērķim. Jau ziņots, ka iepriekšējos gados Robežtirgū iegūtie līdzekļi ir ziedoti rotaļu laukuma izveidei, krēslu iegādei Bērnu un jauniešu interešu centram. Pateicoties Labdarības Robežtirgum, J.Cimzes Valkas Mūzikas skolai ir iegādāts akordeons un nepieciešamā tehnika, lai ik dienu pilsētā atskaņotu J.Cimzes tautas dziesmas apdari „Teici, teici valodiņa”. Līdzekļi ir novirzīti arī pilsētas skeitparka izveidei un inventāra iegādei. Papildus informācija Informāciju sagatavoja
Informāciju sagatavoja: Ceturtdien, 2011. gada 31. martā plkst. 11.00 Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā (Rīgā, Pils laukumā 4, 3. stāvā) notiks Tautas lietišķās mākslas studiju, pulciņu un kopu vadītāju sanāksme. Aicināti arī citi interesenti. Dienas kārtībā: Detalizētāka informācija: Linda Rubena, KNMC tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā: linda.rubena PIE knmc.gov PUNKTS lv, tālr.: 67228985. Sestdien, 26. martā plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centrā 21 latviešu skatuviskās dejas horeogrāfs piedalīsies XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku deju lieluzveduma „Tēvu laipas” repertuāra konkursā. Kopumā pieteiktas 72 dejas. Konkursā tiks meklētas 17 jaunas dejas, kuras atbilst lieluzveduma pamatidejai un noteiktajām tematiskajām vadlīnijām. Autoru uzdevums ir veidot un piedāvāt dejas, kurās atspoguļots tautas raksturs, gara vērtības un tēvzemes mīlestība, pavasara, vasaras, rudens un ziemas darbi, gadskārtu ticējumi par Lielo dienu, Jānu dienu, Mārtiņiem, Ziemassvētkiem, ieražas par saules sagaidīšanu, rumulēšanās tradīcijām, ķekatās iešanu, Jumja ķeršanu u.c. norises. Deju lieluzvedumu „Tēvu laipas” paredzēts veidot kā vienotu vēstījumu ar starplikām (intermēdijām). Tiks radīts stāsts par latvieti, izdejojot latviskās vērtības kā deviņas laipas, kas iekļautas četrās deju pīnēs. Konkursu vērtēs Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) Dejas nozares padomes izveidota ekspertu grupa: horeogrāfe, Deju svētku goda virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte; horeogrāfe, RPIVA studiju prorektore Rita Spalva; horeogrāfe, VISC speciāliste tautas dejas nozarē Ilze Mažāne; LU Tautas deju ansambļa „Dancis” mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis; deju folkloras kopas „Dandari” vadītāja Dace Circene un KNMC dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. Deju autoru ieceres izdejos 32 deju ansambļi un kolektīvi. Plašāka informācija KNMC mājas lapā: www.knmc.gov.lv Informāciju sagatavoja 30.aprīlī Vangažu kultūras namā notiks pašdarbības vokāli instrumentālo ansambļu – kāzu un pasākumu muzikantu spēkošanās un vokālo ansambļu sadziedāšanās otrā tūre par iekļūšanu festivāla – konkursa „Vangažos dzied” finālā.
Atlases dalībniekiem kāzu un pasākumu muzikantiem būs jāizpilda viena obligātā Raimonda Paula dziesma – „Anno Domini” vai „Muļķe sirds” un viena dziesma latviešu valodā pēc brīvas izvēles. Vokālie ansambļi atlasei var izvēlēties sirdij tīkamāko Raimonda Paula dziesmu un vienu tautasdziesmu a capella. 5 vokāli instrumentālās grupas, kas atlasē būs saņēmušas žūrijas augstāko novērtējumu, iekļūs finālā un 19.jūnijā, uzstājoties uz brīvdabas skatuves, cīnīsies par vērtīgām balvām – 100 latiem dziesmas demo ierakstam un īpašo kāzu pakalpojumu portāla Precos.lv balvu – bezmaksas reklāmu vesela gada garumā. Vienam no 5 vokālajiem ansambļiem finālistiem būs iespēja iegūt CD ar 5 Raimonda Paula dziesmu profesionāli veidotiem pavadījumiem (jeb mīnusiem). Visi konkursa atlases dalībnieku balvā saņems CD ar profesionālu veidotu pavadījumu vienai Raimonda Paula dziesmai. Festivālu organizē: Mūziķu apvienība „Grieži” un Vangažu Kultūras nams. Festivālu šobrīd jau atbalsta: Inčukalna novada dome, Precos.lv, Mattilde.lv, „Tukuma piens”, Laiksest.lv, SIA „All4You”, astroloģe Guna Kārkliņa un māksliniece Kristīne Osīte. Konkursa nolikumus un pieteikuma anketas var lejuplādēt – www.griezi-muzika.lv.
Informāciju sagatavoja: Vēl tikai šajā sestdienā, 26. martā iespējams apmeklēt Tradicionālo prasmju skolas 2011 nodarbības Latgalē. Upītē joprojām var mācīties lina dvieļu aušanu, Ludzā amatnieki rāda cimdu adīšanu un seno velteņu velšanas tradīcijas, savukārt Vērēmu pagasta Adamovā var apmeklēt vienīgo vietu Latvijā, kur top zirglietas. Aglonā ikviens tiek gaidīts apgūt kokgriešanas prasmes, Nautrēnos – metālkalšanu. Krāslavā var mācīties Latgales keramikas tradīcijas, savukārt Višķos – pinumu daudzveidību. Ūdrīšos joprojām ir iespēja izgatavot niedru stabules un Līvānos – rakstainās un pītās jostas. Raiņa mājā Berķenelē notiek vilnas apstrādes nodarbības, savukārt Zvirgzdenē var apgūt tradicionālās latgaliešu receptes. Dagdas folkloras centrā var uzzināt par katrai gadskārtai raksturīgajām tradīcijām un mācīties Latgales tradicionālos dančus un rotaļas. Visas nodarbības ir bez maksas. Pieteikšanās pie meistariem telefoniski vai pa e-pastu. Plašāka informācija par Tradicionālo prasmju skolas norisēm un meistaru kontaktinformācija Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra mājas lapā: www.knmc.gov.lv, kā arī www.prasmjuskola.lv un pa tālruni 67228985. 2. aprīlī Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centrā notiks Prasmju skolas noslēgums, kurā tiksies visi meistari un viņu mācekļi. Uz cepļa atvēršanu, amatu demonstrējumiem, koncertu un meistaru godināšanu tiks gaidīts ikviens interesents. Meistaru un mācekļu darbu dokumentē Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles studenti. Tradicionālo prasmju skolu 2011 rīko: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar novadu pašvaldībām. Atbalstītāji: Latvijas Mobilais telefons, Latvijas Radio 2, Latgales mākslas un amatniecības centrs.
Informāciju sagatavoja Svētdien, 2011. gada 20. martā Valmieras kultūras centrā noslēdzās IV Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā piedalījās 30 orķestri (kopā ap 1000 dalībnieku). Četrās grūtības pakāpes grupās tika piešķirtas sešas pirmās vietas, astoņas otrās un trešās vietas. Par konkursa uzvarētājiem III grupā kļuva Madonas kultūras nama pūtēju orķestris „Madona” (diriģents Andrejs Cepītis) un Smiltenes mūzikas skolas pūtēju orķestris (diriģents Pēteris Vilks); II grupā – Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris „Tālavas taurētājs” (diriģenti Gvido Brenčevs un Jānis Akulis) un Kauguru kultūras nama pūtēju orķestris „Jūrmala” (diriģenti Jānis Kaģis un Viesturs Galenieks). I - augstākās grūtības pakāpes grupas uzvarētāji ir Latvijas Universitātes pūtēju orķestris (diriģents Jānis Puriņš) un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris (diriģenti Jānis Retenais un Andis Karelis). Konkursa norisi un orķestru sniegumu atzinīgi novērtēja I un II grupas obligāto skaņdarbu autori. Komponists Rihards Zaļupe uzsver, ka „konkurss ir nepieciešams kā atskaites punkts, un būtiski, ka tas rosina jaundarbu rašanos dažādiem sastāviem”. Komponists Andris Riekstiņš atzina, ka „orķestru kopējais līmenis ir augsts, un ir patīkami redzēt tik daudz jauniešu, kas nodarbojas ar tik laikietilpīgu un sarežģītu žanru”. Pūtēju orķestra „Saldus” diriģents Artūrs Maculēvičs atzīmē konkursa lomu orķestra stratēģijas veidošanā ilgtermiņa un ikdienas plānošanā: „Mūziķiem ir svarīgi, ka jau gadu iepriekš viņi zina - martā būs konkurss”. Tāpat diriģents priecājas, ka kopā ar orķestriem, aug arī komponisti, piedāvājot arvien interesantākus un daudzveidīgākus skaņdarbus. Konkursu rīkoja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) sadarbībā ar Valmieras kultūras centru. Atbalstīja - Nacionālo Bruņoto spēku pūtēju orķestris, novadu un pilsētu pašvaldības. Ar konkursa rezultātiem var iepazīties KNMC mājas lapā www.knmc.gov.lv II Starptautiskais pūtēju orķestru konkurss „Baltic Open” un V Latvijas pūtēju orķestru konkurss notiks 2012. gada martā. Janvāra sākumā tika izsludināta portāla letonika.lv projektu konkursa „Kultūrvides TAKAS” 1. kārta, kuras ietvaros notika kuratoru atlase Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģioniem.
Šī konkursa rezultātā par kuratoriem ir apstiprināti: - Latgales reģionā – Valda Čakša (vieslektore Rēzeknes Augstskolā, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas vēstures un kulturoloģijas skolotāja); Kuratoru uzdevums būs sniegt informatīvu un konsultatīvu atbalstu reģiona dalībniekiem, kā arī koordinēt projektu izstrādes gaitu. „Ļoti ceru, ka mums kopīgi izdosies piedzīvot patiešām vērtīgus un interesantus brīžus, apkopojot līdz šim plašākai sabiedrības daļai nezināmu informāciju par vidi, kurā dzīvojam,” par projekta ieceri saka tā vadītāja, letonika.lv multivides satura redaktore Baiba Altena. Šobrīd izsludinām konkursa 2. kārtu. Aizpildot un nosūtot dalībnieka pieteikuma anketu, ikviens Latvijas iedzīvotājs, entuziasts un patriots var kļūt par kultūrvides taku veidotāju. Konkurss „Kultūrvides TAKAS” ir iespēja mums katram veidot savas Latvijas takas, atklājot dzimtās vietas vai cita novada skaisto, vērtīgo, sev tuvo un interesanto, nedublējot jau zināmo. Īpaši aicinām iesaistīties jauniešus. Konkurss tiek izsludināts atsevišķi Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionos. Koordinēt Rīgas reģiona dalībnieku pieteikumus uzticēsim pēc dzīves vietas tuvākā reģiona kuratoram. Projektu konkursa „Kultūrvides TAKAS” 2. kārtā – TAKU veidošanā – var piedalīties gan individuāli dalībnieki, gan dalībnieku izveidotas darba grupas. Atsevišķā kategorijā tiks veicināti un vērtēti jauniešu iesniegtie projekti. Latvijas publiskās bibliotēkas aicinām kļūt par projekta kontaktpunktiem un atbalstīt konkursa dalībniekus nozīmīga satura apkopošanā. Projekta rezultātā radītās Latvijas TAKAS tiks publicētas portālā www.letonika.lv un būs bez maksas pieejamas ikvienam interneta lietotājiem. Noteiktai pilsētai, novadam vai pagastam piesaistītās TAKAS bibliotēkas varēs publicēt Latvijas bibliotēku portālā www.biblioteka.lv. Konkursa termiņi. Dalībnieku pieteikšanās un projekta realizācija –2011. gada 1. Februāris – 1. maijs. Projektu izvērtēšana – līdz 2011.gada 15.maijam. Rezultātu apkopošana un publicēšana – līdz 2011. gada 1. jūnijam. Projekta Dalībnieku pieteikumu iesniegšana. Projektu pieteikumi dalībniekiem pēc konkursa izziņošanas jāiesūta SIA Tilde uz e-pastu letonika PIE tilde PUNKTS lv. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas ir pieejamas Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionu interneta mājas lapās, kā arī organizatora www.letonika.lv mājas lapā. Veiksmīgākie projekta dalībnieki saņems projekta organizētāju, atbalstītāju un sadarbības partneru balvas.
Informāciju sagatavoja: Baiba Altena / SIA Tilde / Projekta „Kultūrvides TAKAS” vadītāja
Par projektu: Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu projektu konkursu izsludina sabiedrības Tilde veidotais un uzturētais interneta portāls letonika.lv (www.letonika.lv). Projekta partneris ir v/a „Kultūras informācijas sistēmas” . Projekta mērķis ir izveidot Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģioniem atsevišķi un Latvijai kopumā vienojošu kultūras karti – TAKAS – sociālu vietni, kurā paši reģionu iedzīvotāji – gan skolu jaunieši, gan viņu domubiedri ir tie, kuri veido skatījumu uz savas apkārtnes kultūrvidi, raksta mūsdienu vēsturi un atspoguļo to vidi, kurā mīt, satiekas, izklaidējas, izglītojas un arī paši veido. Izceļot katra novada vai pilsētas unikalitāti, taps vienojoša mūsdienu TAKU kultūrkarte, kurā fiksētu faktu, fotogrāfiju, video materiālu, audio ierakstu un stāstu formā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja atstāt savu liecību un skatu. Projekta mērķis ir nedublēt jau plašsaziņas līdzekļos esošu informāciju, bet izcelt to būtisko, kas katram ir īpašs, piemēram, manas saulrieta, pastaigu vai skatu vietas, alternatīvie klubi, ekstrēmo sporta veidu trases, amatu darbnīcas, vietas ar īpašu vēsturi, unikālās kultūras dzīves personības, dabas objekti, sakoptākās vietas ucc. – tās ir tikai dažas no TAKU projekta piedāvātajām tēmām. Projekta rezultātā radītās Latvijas TAKAS tiks publicētas portālā www.letonika.lv, un būs bez maksas pieejamas ikvienam interneta lietotājiem.
Saskaņā ar Autortiesību likumu par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās - vai tas ir radio vai mūzikas CD - ir jāmaksā. Kā liecina biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) pieredze, uzņēmēji, īpaši reģionos, bieži nav informēti, ka par mūzikas atskaņošanu komerciestādēs ir jāmaksā atlīdzība un tādēļ to neievēro. No 2010. gada septembra LaIPA reģionālie pārstāvji sāka pastiprināti apzināt, vai uzņēmēji Latvijas reģionos mūziku atskaņo likumīgi, un informēja uzņēmējus par nepieciešamajām licencēm. No 2011. gada LaIPA reģionālie pārstāvji darbojas ne tikai pilsētās - Gulbene, Saldus, Ventspils, Valmiera, Bauska, Jelgava, Cēsis, Daugavpils, Krāslava, Rēzekne -, bet arī Jēkabpilī, Ludzā, Salacgrīvā, Pāvilostā, Jūrmalā un Talsos. Katrai biznesa darbības jomai ir sava specifika un līdz ar to arī mūzikas lomai ir sava specifiskā nozīme. Bāros, naktsklubos, sporta klubos tā ir neatņemama atmosfēras daļa, savukārt veikalos, skaistumkopšanas salonos un citās iestādēs, kur apkalpo cilvēkus, tiek izmantota fona mūzika, lai padarītu vidi apmeklētājiem un pircējiem patīkamāku. Mūzikas izmantošana ir veiksmīga uzņēmuma mārketinga neatņemama sastāvdaļa, kas par tādu ir kļuvusi vai nu apzināti, izvēloties noteiktas kompozīcijas, vai neapzināti, ieklausoties savā intuīcijā. Par mūzikas spēcīgo ieteikmi noskaņojuma radīšanā nevar iebilst, kad piemin Ziemassvētku vai Līgo dziesmas. Šī, konkrētiem svētkiem tik raksturīgā mūzika var papildināt svētku noskaņu un Eiropā veikti pētījumi apliecina, ka svētku laikā 95% pircēju vairāk iepērkas veikalos, kur skan Ziemassvētku dziesmas. Tomēr arī ikdienā iepērkoties pārtikas veikalā vai pusdienojot kafejnīcā, pircēji labprātāk izvēlas vietas, kur tiek atskaņota mūzika. Mārketinga eksperti atzīst, ka mūzikas izmantošana ir veiksmīga mārketinga neatņemama sastāvdaļa, kas Latvijā tiek izmantota, galvenokārt neapzināti, ieklausoties savā intuīcijā, bet pasaulē tā jau kļuvusi par atsevišķu uzņēmējdarbības un konsultāciju sfēru – palīdzot precīzi izvēloties un atlasīt mūziku, kas nodrošina uzņēmējiem lielāku peļņu. Autortiesību likums paredz, ka mūzikas fonogrammu atskaņošana (vienalga, vai tā tiek atskaņota ar radio, TV, CD, datora vai cita mūzikas nesēja palīdzību) bez atlīdzības maksājuma veikšanas ir nelikumīga un var būt pat krimināli sodāma. Sekas nelikumīgai mūzikas izmantošanai - pēc divu administratīvu sodu uzlikšanas var tikt ierosināts kriminālprocess. Tas nozīmē, ka veikalu, bāru, kafejnīcu, salonu un citu vietu īpašniekiem par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā. Latvijā šo maksājumu veikšanu uzrauga un par mūzikas likumīgu atskaņošanu atbild biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA), kas aizstāv blakustiesības, kas pieder mūzikas izpildītājiem un fonogrammu producentiem, un Latvijas autoru biedrība "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības. Maksājamās atlīdzības lielums ir atkarīgs no tā, kāda loma uzņēmēja komercdarbībā ir izmantotajai fonogrammai – vai tā tiek izmantota kā fona mūzika (lielveikali, frizētavas, saloni, solāriji, slidotavas, spēļu zāles, arī kafejnīcas, bāri, restorāni), vai ir saimnieciskās darbības būtiska sastāvdaļa (mūzikas un deju klubi; kafejnīcas, bāri, restorāni, kuros ir paredzētas dejas; aerobikas, deju nodarbības un priekšnesumi). To ietekmē arī fonogrammu izmantošanas biežums, kā arī noteiktos gadījumos – apmeklētāju skaita un ieejas maksa. Maksājamās atlīdzības lielumu saskaņā ar Autortiesību likumu nosaka tiesību īpašnieki - izpildītāji un producenti, kuri ir apvienojušies kolektīvā pārvaldījuma organizācijā „LaIPA”. Šobrīd LaIPA pārstāv aptuveni 500 Latvijas izpildītāju un producentu (kopā ar koru un orķestru dalībniekiem – vairāk nekā 700), piemērām, “Prāta Vētru”, “Autobusu debesīs”, Anci Krauzi, Normundu Rutuli, “The Hobos”, R.A.P., Guntaru Raču, Ainaru Mielavu, Aivaru Hermani, Raimondu Tiguli, “Tumsu”, “Labvēlīgo tipu”, Ladybird, Donu un Lily, “Aparātu”, “Skyforger”, “Hospitāļu ielu”, Māri Briežkalnu, Eduardu Glotovu, Pitu Andersonu, akadēmisko kori “Latvija”, Nacionālo simfonisko orķestri un daudzus citus, kā arī neatkarīgos producentus un tādas Latvijas ierakstu kompānijas kā “Mikrofona ieraksti”, “Platforma Rekords”, BRG, “Upe”, “Laula”, “Rīgas skaņu ierakstu studija”, “Mapls” un četras pasaules lielākās ierakstu kompānijas – EMI, “Warner”, “Universal” un BMG, kā arī Krievijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas un citu valstu izpildītājus un producentus.
Šī gada tūrisma sezonā Āraišu arheoloģiskais muzejparks gaida ikvienu mazu vai lielu, tuvu vai tālu draugu, tūristu un visus interesentus. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Āraišu muzejparka darbinieki ir nopietni domājuši, kā dažādot piedāvājumu 2011. gadā: notiks gan pasākumi, gan koncerti, gan nometnes, tiek plānotas arī jaunas muzejpedagoģiskās programmas. Gaidot pirmos pavasara vēstnešus, Āraišu arheoloģiskais muzejparks no 1. aprīļa sāk strādāt katru dienu no plkst. 9:00 -19:00. Pēc ziemas bargajiem vējiem un biezajiem sniegiem zeme atsegs zarus, lapas un citus gružus, tāpēc 30. aprīlī priecāsimies par ikvienu roku pāri mūsu talkas dienā. Pirmo reizi muzejparks gaidīs apmeklētājus arī Muzeju naktī 14. maijā, kad atdzīvosies Meitu sala ar arheologu stāstiem, ieklausīsimies putnu un kukaiņu skaņās. Notiks arī velobrauciens Cēsis – Āraiši – Cēsis. Sadarbībā ar vesturiskiaktivs.lv Livonijas svētki 22. maijā, notiks Āraišos, apdzīvojot un ieskandinot abus Āraišu ezera krastus. 2011. gada vasaras sezonā turpināsies sadarbība ar tautas vērtes kopu „Dzieti”, kuri sniegs sešus koncertus ciklā par norisēm dabā un cilvēka mūžā. (04.06., 18.06., 09.07.,30.07., 06.08., 20.08.) Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam un sadarbībai ar nodibinājumu „Āraišu ezerpils fonds”, muzejparkā norisināsies projekts „Piecas prasmes piecās tikšanās reizēs”, kura ietvaros ikviens interesents varēs piedalīties radošajās darbnīcās. 14. maijā radošo darbnīcu vadīs pieredzējuši podnieki Baiba un Einārs Dumpji. Darbnīcas ietvaros katrs dalībnieks izgatavos bezripas keramikas trauku, kuru varēs atstāt ezerpilī kaltēšanai vai arī ņemt sev līdzi. Tuvojoties vasaras Saulgriežiem, 19. jūnijā tiks organizētas 2 radošās darbnīcas vienas dienas laikā – pirts slotu siešana un Jāņu siera siešana. Pirts slotu siešanas apmācību nodrošinās sertificēts pirtnieks Romualds Lamsters. 3. jūlijā kopā ar koktēlnieku Rihardu Vidzicki tiks izgatavoti vienkoči – darbarīki, kurus plaši pielietoja ezerpils iedzīvotāji. 7. augustā līgatnieši Vizma un Pēteris Zvirbuļi ļaus ikvienam praktizēties tāšu locīšanas mākslā, bet 21. augustā pieredzējušas amata meistares Anetes Karlsones vadībā notiks radošā darbnīca, kurā tiks demonstrētas aušanas prasmes. Tās izmantotas vairāku gadsimtus senā pagātnē – celu darināšana, adatas pinums un aušana stāvstellēs. 30. jūlijā jau trešo reizi tiks organizēti Āraišu svētki, šogad ar devīzi „Eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā. Veltījums Jāņa Apala piemiņai.” 2011. gada sezonā muzejparks Latvijas pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem piedāvās muzejpedagoģisko programmu „Akmens laikmets Latvijas teritorijā”. Programmas norise būs Meitu salā, kurā jau šobrīd atrodas akmens laikmeta būvju rekonstrukcijas. Šajā vasarā Āraišu svētku laikā tiek plānots uzcelt mezolīta laikmeta vasaras novietni, kas papildinās ikviena interesenta priekšstatu par ikdienu akmens laikmeta periodā.
Gaidām Jūs ciemos visos gadalaikos 2011. gadā! Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9. - 10. gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija; 14. - 17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un t. s. Meitu sala ar akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijām, kuri ir izvietoti 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā, ap 7 km no Cēsīm. Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma arheologs Jānis Apals un Āraišu ezerpils fonds to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi. Ieejas biļetes: pieaugušajiem 2.00 LVL, skolēniem, studentiem un pensionāriem 1.00 LVL, ģimenes biļete 5.00 LVL.
Papildinformācija: Agnese Ramata 64107080; 26567912
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
