.png)
|
Arhīva kalendārs
Vizītes laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar veiksmīgiem konfliktu risināšanas piemēriem, kas īstenoti Triglava nacionālajā parkā un citviet Slovēnijā. Lielākie izaicinājumi, kas saistīti ar sarežģījumiem starp vietējiem iedzīvotājiem un dabas aizsardzības interesēm, ietvēra situācijas, kur lielo plēsēju klātbūtne ietekmē un lauksaimniecību, tūrisma attīstību un dabas saglabāšanu, kā arī vietējo kopienu iesaisti dabas teritoriju pārvaldībā. Īpaši nozīmīgi piemēri tika aplūkoti tieši nacionālajā parkā, kur ieviestas "klusuma zonas" ("Quiet Zones"), lai līdzsvarotu tūrisma attīstību un dabas saglabāšanu. Šo zonu mērķis ir ierobežot cilvēku darbības, lai aizsargātu vietējās sugas un nodrošinātu dabisko ekosistēmu saglabāšanu. Uzsvērts, ka efektīva komunikācija un sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem ir bijusi izšķiroša šo zonu veiksmīgai ieviešanai. Izzināts arī “LIFE LYNX” projekts, kura mērķis ir atjaunot lūšu populāciju Slovēnijā. Tas tiek īstenots sadarbībā ar vairākām Eiropas valstīm, un ir izcils starptautiskās sadarbības piemērs, lai novērstu ģenētisko izsīkumu un savstarpēju dzīvnieku krustošanos ļoti ierobežotā lokā, kas apdraud lūšu populāciju. Projekta laikā notika plaša ieinteresēto pušu iesaistīšana, lai izprastu un risinātu problēmas, kas saistītas ar lūšu populācijas sarukšanu. Projekts pierāda, ka cieša sadarbība starp zinātniekiem, mežu pārvaldes iestādēm, medniekiem un sabiedrību var būt veiksmīgs risinājums ilgtermiņā, lai atjaunotu apdraudētas sugas un vienlaikus novērstu konfliktus starp dažādām iesaistītajām pusēm ar atšķirīgām interesēm.
Pieredzes apmaiņas dalībnieki novērtēja to, kā projekta partneri, Slovēnijas Mežu pārvalde, sadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem, integrējot viņus dabas aizsardzības procesos. Slovēnijas pieeja, kas balstās uz visu iesaistīto pušu aktīvu līdzdalību, skaidru komunikāciju un kopīgu risinājumu izstrādi, var būt noderīga, lai izvairītos un savlaicīgi novērstu iespējamas konfliktu situācijas dabas aizsardzībā Latvijā. Piemēram, rūpējoties par to lai savienotu līdzāspastāvēšanu starp lauksaimniecību un plēsējiem, dabas resursu saglabāšanu, aizsardzību un tūrismu. Vizītes laikā uzsvērta arī vides izglītības nozīme. Slovēnijas prakse iesaistīt skolēnus un jauniešus dabas aizsardzības jautājumos, izmantojot interaktīvas metodes un praktiskas aktivitātes, veicina cieņu un izpratni par dabas resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Pieredzes apmaiņas laikā secināts, ka veiksmīgai aizsargājamo teritoriju pārvaldībai nepieciešama ne tikai zinātnisku datu kombinācija ar praktiskām darbībām, bet arī sadarbība un uzticības veidošana starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Gūtā pieredze apliecināja, ka veiksmīga konfliktu risināšana ir balstīta uz ilgtermiņa sadarbību starp dažādām ieinteresētajām pusēm, efektīvu komunikāciju un zinātnisko datu izmantošanu, lai pieņemtu pamatotus lēmumus. Video no pieredzes apmaiņas Slovēnijā: https://youtu.be/zTaaaWEQdJk?feature=shared Nākamā projekta pieredzes apmaiņas vizīte notiks šī gada oktobrī Vidzemē, lai kopā ar starptautiskajiem partneriem turpinātu zināšanu apmaiņu un meklētu kopīgus risinājumus sabiedrības iesaistei bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā. Vizīte Vidzemē tematiski tiks veltīta sabiedrības zinātnei un komunikācijas kampaņām.
Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv
Tikšanās sākās ar dalībnieču un mentoru iepazīstināšanu par sevi. Daudzas no dalībnieces uzsvēra, ka saredz līdzības citu stāstos, katrā no tiem sadzirdot arī daļiņu sevis. “Projektā esmu tādēļ, ka man pietrūkst drosmes, zināšanu par pārdošanu. Es esmu šeit, lai kļūtu zinošāka un iegūtu jaunas sadarbības,” tā viena no dalībniecēm. Uz tilla, ar roku izšūtas personalizētas aplikācijas, kuras rotā apģērbu; lina un kokvilnas apģērbi bērniem, ražoti tikai no dabīgiem materiāliem; mīļspilveni, rotaļlietas, somas bērniem un pieaugušajiem; viss dāvanu iesaiņošanai – tikai daļa no produktiem ar ko darbojas projekta dāmas. Uz pirmo no mentoru klubiem tika aicināts arī Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks Aleksandrs Ļubinskis, lai pastāstītu par biznesa uzsākšanu un attīstīšanu jaunajiem uzņēmējiem. “Radošie uzņēmumi bieži vien var ātri pielāgoties mainīgām tirgus tendencēm un klientu prasībām, izmantojot savu radošumu un elastīgās struktūras,” tā eksperts. A. Ļubinskis iepazīstināja ar dažādiem radošās domāšanas rīkiem, ko izmanto ideju ģenerēšanai un problēmu risināšanai. Tāpat eksperts pieskārās arī radošo industriju uzņēmējdarbības riskiem – nepastāvīgu pieprasījumu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, finansējuma nepietiekamību, augstu konkurenci, ātru tehnoloģiju attīstību, radošuma un uzņēmējdarbības līdzsvars utt. Tika uzsvērts, ka tieši radošie produkti un pakalpojumi bieži vien veido dziļāku emocionālo saikni ar klientiem, radot uzticību un lojalitāti. Mentoru programmas aktivitātes norisinās no 2024. gada septembra līdz 2025. gada jūnijam. Paredzēts, ka grupas dalībnieces mentoringa programmas laikā saņems mentoru atbalstu, mentorēm daloties ar dažādiem padomiem un ieteikumiem. Sieviešu uzņēmējdarbības prasmju stiprināšanai pieteikušās mentores, kas sniegs atbalstu un zināšanas uzņēmējdarbības, mārketinga un komunikācijas, produktu un pakalpojumu attīstības, kā arī dizaina jautājumos. Papildus, mentoru atbalsts tiks sniegts arī konsultācijām par produkta vai pakalpojuma pašizmaksas veidošanos un cenas aprēķināšanu, kā arī jautājumā par aprites ekonomikas principu ieviešanu uzņēmējdarbībā. Projekta “Uzplaukt radoši” mentores:
Aktivitātes organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzplaukt radoši: sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana”, sadarbībā ar Igaunijas Austrumviru Uzņēmējdarbības centru, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Vairāk informācijas: Arta Indriksone, apmācību programmas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, arta.indriksone PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 16. līdz 19. septembrim Vidzemes plānošanas reģiona komanda kopā ar pārstāvēm no Valmieras novada Tūrisma pārvaldes un Ogres novada pašvaldības Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūras piedalījās projekta "CIBioGo" pieredzes apmaiņā Slovēnijā. Vizīte norisinājās Triglava nacionālajā parkā, Bohiņas reģionā un tās mērķis bija veicināt labāku un iekļaujošāku aizsargājamo teritoriju pārvaldību, īpaši koncentrējoties uz konfliktu risināšanu starp dabas aizsardzības interesēm un cilvēka darbību.
Vidzemes Augstskolā, Valmierā projekta “Uzplaukt radoši: sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana” ietvaros pirmo reizi kopā pulcējās 16 radošas uzņēmējas vecumā virs 40 gadiem un viņu mentores, lai gūtu zināšanas tēmā “Biznesa uzsākšana un attīstīšana jaunajiem uzņēmējiem”. Šis ir pirmais no gaidāmajiem sešiem mentoru klubiem, kas norisināsies projektā nākamo desmit mēnešu laikā.
