Arhīva kalendārs
Mini festivāls “Ražas svētki” aicina gan mazus, gan lielus iepazīt Vidzemes ziemeļus un tur izbaudīt dažādus laikmetīgās mākslas notikumus. 16.augustā Mazsalacā un Braslavas pagastā norsināsies jau pagājušā gadā aizsāktais mini festivāls “Ražas svētki”, kuru organizē biedrība “LAUKKU”. Šogad mini festivāla “Ražas svētki” ietvaros jebkurš draudzīgā kopābūšānā varēs piedzīvot gan dejas jaundarba pirmizrādi, gan jaunus dejas talantus, gan arī žonglēšanu ar saldējumu un pašu saldējumu no Latvijas lauku labumiem. “Ražas svētkus” noslēgs vizuālās mākslas izstādes atklāšana lauku ainavā. Minētie pasākumi visas dienas garumā notiks Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Filozofu lapenē un biedrības “LAUKKU” rezidencē “Braslavas Kalniņi”, Braslavas pagastā. Ieeja visos mākslas notikumos bezmaksas. Dejas pirmizrāde Izrādē atraktīvā veidā būs iespēja iepazīt Barišņikovu ģimeni, kurā aug pieci bērni (vecumā no 6 līdz 23 gadiem), Latvijas dejas vēsturē nozīmīgus faktus un dejas nosacīto dalījumu četros žanros. Konceptuāli izrāde sava vēstījuma pastiprināšanai izmanto Latvijas dejas nozarē tik skaļo uzvārdu "Barišņikovs", kas vienlaikus ir noderīgi nozares atpazīstamībai un Latvijas atpazīstamībai pasaulē. Tomēr Barišņikovam jau sen vairs nav nekāda sakara ar to, ko un kā dejo Latvijas cilvēki un ar ko nodarbojas dejas profesionāļi mūsdienās. Tā izrāde ar ironiski pompozu mārketinga saukli “Barišņikovi dejo” aicinās doties iekšā lokālpatriotiskā piedzīvojumā, kurš gan dalībniekiem, gan skatītājiem vēsta ne tikai par deju, bet par to, cik liels ir šīs mākslas formas sabiedrības saliedēšanas, empātijas veicināšanas un citu tikumu attīstīšanas potenciāls. Izrādi Finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Dejas darbizrāde “Nu un” Divas laikmetīgās dejas dejotājas - Kate Kaparkalēja un Terēze Zabarovska - savus dejas izglītības pamatus apguvušas Rīgas Baleta skolā, bet pēc tās absolvēšanas savas dejas gaitas katra turpina citās augstskolās Eiropā. Pēc vesela gada, kas pavadīts, studējot ārzemēs un gūstot jaunus iespaidus par laikmetīgo deju un apkārtējo pasauli, abas topošās mākslinieces savos iespaidos ir gatavas dalīties gan viena ar otru, gan ar skatītājiem. Darbizrādē “Nu un ” tiks vēstīts par personīgās identitātes meklējumiem, kā arī piederību sabiedrībai laikā, kad ik katrs lēmums šķiet kā vissvarīgākais, lai gan vienlaikus ir sajūta, ka nekam nav nozīmes. Finansiāli atbalsta biedrība “LAUKKU”. Performance “Clymsy Archer” (Neveiklais strēlnieks) Clymsy Archer ir laikmetīgās dejas mākslinieka Artura Muskara pseidonīms. Clumsy Archer ir ilgi lolots mākslinieka sapnis, kurā jaunietis, kas izaudzis vecāku zemnieku saimniecībā vēlās iesākto turpināt un apvienot ar otru savu aizraušanos un degsmi - dejas un performances mākslas praksi. Clumsy Archer ir performatīvs akts visai ģimenei, īpaši tiem, kuriem garšo saldējums no Latvijas lauku labumiem. Saldējumu pasniegs Clumsy Archer. Clumsy Archer ierodas ar savu darba galdu, netīši uz tā izlej pienu ar zemenēm, un nu nezina ko darīt- mēģinot šmuci savākt, tas sataisa gardus saldējuma rullīšus, ko piedāvā klātesošajiem. Finansiāli atbalsta Mazsalacas pilsētas bibliotēka. Vizuālās mākslas izstāde “Patvertne-krātuve” (16.08.-21.12.2024.) “Braslavas Kalniņu” teritorijā apskatāmajā mākslinieces Ievas Saulītes brīvdabas izstādē “Patvertne - krātuve” būs aplūkojami vizuālās mākslas objekti, kas turpina mākslinieces ilggadēja darbu sēriju “Anestezējošā etnogrāfija”. “Anestezējošā etnogrāfija” ietvaros māksliniece rada darbus no lietotām, otrreiz pārstrādātām lietām, vairāku gadu garumā uzkrātajiem un atrastajiem materiāliem. Māksliniece Ieva Saulīte par izstādes "Patvertne - krātuve" ieceri: “Man patīk un fascinē doma par to, cik mēs esam dažādi un kā mūsu gēni, valoda, izturēšanās un citi dzīves aspekti ir cieši saistīti viens ar otru. Mēs viens otru ietekmējam, mūs ietekmē dažādas pieredzes, individuālas un kolektīvas traumas. Par šo visu mēs krājam atmiņas un pieredžu slāņus. Atcerēšanās ir patveršanās vieta, slēpnis, kur sava nodabā varam pārvirknēt, pārkārtot notikums un piedzīvoto - to pašu, bet tomēr katru citādu. Gluži kā rokdarbos, meditatīvi izšujot krustiņdūrienā vai tamborējot, maza neatkarīga cikliska darbība ir cita suverēna kopuma daļa, reizē atkārtojums un reizē arī jauna kustība” Finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Jaunrades veicināšanas stipendija” un biedrība “LAUKKU”. Īpašs paldies Agnesei Dabolai un MMA Valmiera. Informāciju sagatavoja: Agate Bankava. .
Projekta ietvaros 20 jaunieši vecumā no 13 līdz 20 gadiem piedalījās Sansusī labklājības rezidencēs “Kalāčos”. Rezidenču tēma bija – zīme, nozīme, rakstīšana ar alfabētā neierakstītajiem burtiem. Šogad jaunieši bija ne vien no visa Cēsu novada, bet arī no kaimiņu novadiem. Rezidenču ietvaros ir tapusi interaktīva izstāde, performance “Summ ri vasa mēle”. Izstādes atklāšana, performances atrādīšana notiks 17. augustā E. Veidenbauma muzejā “Kalāči”, jauniešu rīkotajā kultūras notikumā "Veidenfests". Paralēli jauniešiem bija iespēja radīt savas izstādes, būt izstāžu māksliniekiem, kuratoriem. Projekta ietvaros ir tapušas divas izstādes, kas būs apskatāmas līdz 15. novembrim. Viena no izstādēm ir jaunā fotogrāfa Adriana Zālīša izstāde “Hameleons”, kurā viņš ar filmiņu fotoaparātu, melnbaltajās fotogrāfijās iemūžinājis cilvēku mainīgās emocijas. Jauniešu grupa kopā veidojuši izstādi (Ne)notikušās satikšanās. Izstādē būs apskatāmas Līgatnes senioru mājas iedzīvotāju gleznas, fotogrāfijās iemūžināti senioru un jauniešu portreti, viņu satikšanās, senioru un jauniešu stāsti, atmiņas. Izstādes stāsta par būšanu šeit, satikšanos, atmiņām, stāstiem, kopā būšanu. Abas izstādes tiks atklātas 17. augustā, kultūras notikumā “Veidenfests”. Aktivitātes notiek projekta “Sateic mākslu “Kalāčos” ietvaros, to finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Baiba Roze. . 24. augustā plkst. 17.00 Strenčos notiks Strenču fotodarbnīcas izstādes “Vienādā attālumā no Saules” atklāšana. Izstādē apkopoti fotogrāfiski un zīmēti vēstījumi (meilārta jeb pasta mākslas darbi), kurus veidojuši un uz Strenčiem nosūtījuši korespondenti no Latvijas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Grieķijas un ASV. Šī gada pavasarī, atsaukdamies uz Strenču fotodarbnīcas aicinājumu, beļģu fotogrāfs un meilārta entuziasts Tomass Vandenberge (Thomas Vandenberghe) uzsāka vizuālu sarunu ar Latvijas māksliniekiem. Tiekoties Strenčos, sarakstes dalībnieki – galvenokārt fotogrāfi – eksperimentēja ar dažādām fotogrāfijas tehnikām un sagatavoja savus personiskos vēstījumus. Pēc aizbraukšanas no Strenčiem sarakste turpinājās, tajā iesaistoties arvien jauniem dalībniekiem. Ja izsakāmies fotogrāfu valodā, viņi visi darbā izmantoja vienu un to pašu fotoprocesa pamatsubstanci – gaismu – vienādā attālumā no Saules. Šī izstāde ir trīs mēnešu ilgās vēstuļu apmaiņas rezultāts. Strenču fotodarbnīca uzsāka darbību 2023. gadā, aktualizējot savas vēsturiskās priekšteces – arī Strenču fotodarbnīcas – mantojumu. Divām meistarklasēm, kas bija veltītas analogajiem fotoprocesiem un stikla fotoplašu izgatavošanai, sekoja izstāde “Pirms nokrīt egle” Strenču vēsturiskās fotodarbnīcas telpās Rīgas ielā 17. Šogad organizētie fotodarbnīcas pasākumi vēlas atdzīvināt meilārta tradīcijas, uzsverot “lēnas” un mākslinieciski izkoptas komunikācijas ideju, kas ļauj veidot smalkākas, niansētākas un pārsteidzošākas saskarsmes formas. Tie ir nelieli mākslas darbi, kuri radīti ar tīru, cilvēcīgu nolūku kādu iepriecināt, pasveicināt, izstāstīt stāstu. Uz vēstījumiem vienmēr ir atzīmes, kas liecina par tālu ceļojumu, – pastmarkas un pasta nodaļu zīmogi. Strenču fotodarbnīcas kuratori Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs uzsver, ka fotogrāfija vēl arvien ir aizraujošs materiāls medijs. Piemēram, ja tajā izmanto termopapīru, attēls kļūst par savdabīgu izgaistošu “pulksteni”. Tam atvēlēts tikai neilgs laiks, lai nokļūtu līdz adresātam un kādu brīdi paliktu kopā ar to, jo attēls saules staru ietekmē izbalē. Tas demonstrē arī saikni starp fotogrāfiju un visu dzīvo – kopīgu atkarību no saules stariem. Ir svarīgi piezīmēt, ka meilārts kā mākslas žanrs izvairās no tradicionālām kuratoru stratēģijām, piemēram, no subjektīva sprieduma par to, kas ir “interesants” un kas – “neinteresants”. Ja kaut ko uzskatāt par pietiekami svarīgu un interesantu, lai tajā dalītos ar citiem, tad tas tāds arī ir. “Dažreiz es visievērojamākos darbus saņemu no cilvēkiem, kuri nav mākslinieki, jo viņi tiem pieiet citādi, savukārt profesionāli mākslinieki nereti pārāk daudz domā par saviem darbiem. Uzskatu, ka vislabākais meilārts rodas tad, kad pārāk daudz nedomājat un vienkārši radāt,” – stāsta Tomass Vandenberge. Izstādē “Vienādā attālumā no Saules” tiks iekļauti visi uz darbnīcas adresi iesūtītie vēstījumi. Būsiet laipni gaidīti izstādes atklāšanas dienā, 24. augustā, plkst. 17.00 Strenčos, Rīgas ielā 5. Turpmāk izstāde būs atvērta no 25. augusta līdz 1. septembrim katru dienu no plkst. 14.00 līdz 19.00. Ar Strenču fotodarbnīcas aktivitātēm varat iepazīties šeit: https://www.fotodarbnica.lv Par citiem biedrības “Orbīta” rīkotajiem pasākumiem festivālā “Mākslas vasara Strenčos 2024” varat uzzināt šeit: https://www.orbita.lv/makslasvasarastrencos Projekts tapis ar Valmieras novada pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Projekta atbalstītāji: Valmiera.Valmieras novads, Kurtuve.Valmiera, Valsts kultūrkapitāla fonds, Strenču apvienība, Latviešu vēsturiskās zemes. Informāciju sagatavoja: Inga Bodnarjuka-Mrazauskas. . Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiālē “Vēveri” norisinās Valsts Kultūrkapitāla fonda “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītā “Vidzemes kultūras programma 2024” projekta ““Vecvēveru” rijas arheoloģiskā izpēte” arheoloģiskie izrakumi jau nedēļas garumā. Arheologi ir atseguši lielāko daļu rijas ēkas un jūt pienākumu savos atklājumos dalīties ar piebaldzēniem un citiem pagātnes interesentiem. Gaidīsim jūs Vecvēveru rijas atkal atvēršanas pasākumā š. g. 22. augustā, no plkst. 11:00 līdz 13:00. Programmā paredzēts Vēveru etnogrāfiskā kompleksa vadītāja Edgara Žīgura stāsts par Piebalgas etnogrāfiskās rijas vēsturi un arheologu atskats uz izrakumos atklāto, kā arī atrasto priekšmetu izstāde. Informāciju sagatavoja: Una Bērente. . Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību aicina apmeklēt Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti.” Koncerts norisināsies 2024. gada 25. augustā plkst. 16.00 Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē. Koncerts sniedz jauniešiem vērtīgu skatuves pieredzi, tas ir kā virzītājs ceļā uz izcilību, palīdz pilnveidot prasmes un stiprina pašapziņu. Katra uzstāšanās veicina izaugsmi un motivē tiekties pēc arvien augstākiem mērķiem mūzikā, tādēļ šogad koncerta vadmotīvs ir izcilības – talanti talantiem. Koncertā piedalīsies Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Salacgrīvas, Strenčiem, Valmieras un Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā. Koncerta programmā būs dzirdama dažādu instrumentu – čella, eifonija, fagota, flautas, klavieru, kokles, marimbas, saksofona, trompetes, vijoles spēle, kā arī solo dziedāšana. Šogad koncerta skaņdarbu aranžiju veidošana uzticēta jaunajai komponistei, cēsniecei, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas absolventei, kura šobrīd studē kompozīciju Hāgas Karaliskajā konservatorijā (Nīderlandē) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, - Annijai Annai Zariņai. Jaunās komponistes mūziku atskaņojuši tādi sastāvi kā Hāgas Residentie Orkest, Latvijas Radio Koris, Signum kvartets, Orkest de Ereprijs, New European Ensemble un citi. Koncertu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu novada pašvaldība un Ģimenes stādu audzētava “Silavirši”. Ieeja bez maksas. Informāciju sagatavoja: Elīna Eglīte. . |
|