Arhīva kalendārs

Rūjienai nesot titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”, viens no aktivitāšu virzieniem ir palīdzēt Rūjienas un apkārtnes iedzīvotājiem satikt savus kaimiņus – gan tuvākus, gan arī tālākus aiz Igaunijas robežas – un stiprināt kaimiņu attiecības. Izstāde “Pastkartes no pierobežas” vēsta par Rūjienas apvienības un Igaunijas puses pierobežas iedzīvotājiem un mēģina izzināt kaimiņu būšanu plašākā mērogā, uzdodot jautājumus, ko nozīmē dzīvot pierobežā, ko sniedz Igaunijas tuvums Latvijai un Latvijas tuvums Igaunijai un kāda ir mūsu kaimiņu būšana, atskatoties arī uz Baltijas ceļu, kas 1989. gada 23. augustā starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību, iezīmējot vienu no spilgtākajiem piemēriem kaimiņvalstu sadarbībai pasaules vēsturē.

Izstāde atspoguļo sarunas un fotoportretus ar 28 iedzīvotājiem, kas tapuši, izstādes komandai aprīlī, maijā un jūlijā ciemojoties Unguriņu, Lodes, Arakstes, Penujas un Lilli apkaimē. “No vienām mājām pie otrām mūs aizveda satikto cilvēku norādes un stāsti, tāpēc ceļš pie izstādes dalībniekiem veidojās pats no sevis un ne satiktie cilvēki, ne mēs paši zinājām par mūsu gaidāmo tikšanos. Esam pateicīgi visiem, kuri mūs sagaidīja, atvēra durvis sarunai un uzticējās,” izstādes tapšanas procesu raksturo projekta vadītāja Madara Seile.

Izstādes scenogrāfe un grafiskā dizainere ir Karīna Vītiņa. “Izstāde atspoguļo iedzīvotāju stāstus caur simboliskām mājām melnbaltā un dabīgā koka krāsu gammā. Scenogrāfija ataino mājas kā kopienas un kaimiņattiecību spēka simbolu. Šur tur atvērtie koka karkasi ļauj ielūkoties kaimiņu dzīvēs, mudinot apmeklētājus pašiem piešķirt krāsas un radīt savus stāstus, tādējādi nojaucot robežas starp cilvēkiem. Izstādei piešķirti arī audiovizuāli efekti, kas, izmantojot viedtālruni, ļauj šos stāstus noklausīties un paņemt līdzi sev mājās, jo, noskenējot uzlīmi, iespējams lasīt izstādes digitālo versiju, kur apkopoti kaimiņu stāsti pilnā apmērā,” vizuālo valodu raksturo Karīna. Izstādes digitālais turpinājums ir likumsakarīgs, jo sarunu kopējais garums mērāms 9 audioieraksta stundās un 80 lappusēs. “No apjomīgā materiāla atlasīt katra cilvēka zīmīgākos citātus izstādei nebija vienkārši,” atzīst interviju autore un literārā redaktore Anna Paula Gruzdiņa. “Centos katrā sarunā saklausīt būtiskāko par kaimiņu būšanu, satikšanos, dzīvi pierobežā, Baltijas ceļa laiku un pārrobežu attiecībām,” Anna Paula piebilst un vērtē, ka interesantākais radošajā prcoesā bija “ieraudzīt krustpunktus, kuros, pašiem nezinot, iedzīvotāju stāsti satiekas. Kad, piemēram, kādam, kurš ir aizrāvies ar vēstures notikumiem, varam ieteikt paciemoties pie kaimiņa otrpus mežam, jo viņš šajos vēstures procesos ir piedalījies. Šīs paralēles savilkt sarunās mums sanāca tīri nejauši un jutāmies mazliet kā bites, kas no vienas mājas otrā nogādā informācijas putekšņus. Ļoti priecāsimies, ja izstādes tapšanas process būs ierosme kādai sarunai, ciemošanās reizei un jauniem krustpunktiem tieši tāpat, kā to pieredzējām mēs, jo, piemēram, pirmajā braucienā iepazīto vēstures entuziastu Domenico mēs jau drīz vien uzrunājām rūveniešu viktorīnas jautājumu veidošanai,” prieku par izstādes ierosināto satikšanos pauž Anna Paula.

“Pastkartes no pierobežas” ved uz stāstiem, piemēram, par agrāk notikušo robeždziedāšanas pasākumu, kopīgiem pārrobežu svētkiem, lavīšanos caur mežu atpakaļ mājās pēc otrpus robežai aizvadīta igauņu-latviešu futbola turnīra, latviešu puiša un igauņu meitenes satikšanos, kaimiņu ciemošanos vārdadienās ar rabarbermaizi un mīlestību pret zirgiem un šo vietu. Jaunākajam interviju dalībniekam ir 10 gadi, vecākajam – teju 90. Tie ir gan vietējie, gan cilvēki, kas pierobežā nonākuši, piemēram, no Dundagas, Līgatnes, Rīgas, Liepājas un pat Itālijas.

●      Unguriņu un Ķoņu apkaimē satiktie izstādes dalībnieki: Maruta Krastiņa, Laila Lūse, Juris Sproģis, Valdis Mūrnieks, Raitis Lazdiņš, Georgs Micītis, Domenico Karanna.

●      Lodes un Arakstes pusē satiktie izstādes dalībnieki: Kaiva Medne, Normunds Lorencs un Sandra Roķe, Agrita Medne, Aija Upīte, Liene Zemzare, Alda Meirēna, Una Sniega, Ilga Šmite, Una Ripīte.

●      Igaunijā (Lilli un Penujas apkaimē) satiktie izstādes dalībnieki: Marge Šneidere, Sille Muska, Alli Lānde, Rēta Paju, Jānis Grīnvalds un Anete Sika, Aivo Joamets, Arne Palulills, Hanss Kīvits, Līna Pūsāre, Jāns Metus.

Izstādes fotogrāfiju autors ir Uldis Rusmanis un Rūjienas Kultūras nama Jauno mediju pulciņa dalībnieces Elizabete Zariņa, Samanta Lūsīte un Patrīcija Ketija Kukaine. Intervijās Igaunijā tulkojumu nodrošināja Ilze Salnāja-Verva, bet tekstus tulkoja Kristīne Hauge un Mārīte Uibo. Attēlu animācijas veidoja Rūdolfs Piziks.

Unguriņu robežpunktā izstāde būs skatāma līdz š.g. 30. septembrim. Pēc tam tā ceļos pie apmeklētājiem citviet Latvijā un Igaunijā. Izstādes tapšanu finansiāli atbalsta Valmieras novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Sagatavoja: Anna Paula Gruzdiņa.

.

Festivāla neatņemama sastāvdaļa ir meistarklases, kuru ietvaros šo trīs dienu laikā dalībnieki kopīgi ar “Latvian Voices” strādāja pie sava repertuāra, iedvesmojās viens no otra, apguva jaunas zināšanas no vieslektoriem un kopā veidoja arī noslēguma koncertu. Tajā uzstājās “Latvian Voices”, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas vokālais ansamblis “Rondo”, JVPI “Kultūra” sieviešu vokālais ansamblis “Guns”, Latvijas Universitātes vīru vokālais ansamblis “Dancis”, Madonas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis “Cantate”, Strenču kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Melo’dia”, koris “DuoLife”, kā arī jaunradīts festivāla meistarklašu brīvklausītāju ansamblis. 

Latvian Voices A cappella festivālu un meistarklases finansiāli atbalsta VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītā “Vidzemes kultūras programma 2024“ un Vidzemes plānošanas reģions. 

Par Latvian Voices A cappella festivālu:

Latvian Voices ir viena no vien dažām profesionālajām a cappella grupām Baltijā. Ņemot vērā šī mūzikas žanra mazpazīstamību, Latvian Voices sadarbībā ar Valmieras pilsētu ir izvirzījuši mērķi ik vasaru iepazīstināt klausītājus ar a cappella mūzikas daudzveidību un aktualitātēm pasaulē, nodrošinot kvalitatīvus koncertus, kā arī rīkojot iedvesmojošas meistarklases a cappella praktizētājiem. Festivāls norisinās dažādās šarmantās Valmieras vietās, atklājot šī reģiona un vasaras sezonas burvību.

.

Brīvdabas kultūrtelpa DABĀ Siguldas novada Nurmižos jau trešo gadu 23., 24. un 25. augusta siltajos vakaros aicina uz kamermūzikas koncertciklu „Tuvāk Zvaigznēm”, kurā būs dzirdama daudzveidīga un koša kamermūzika, kuru izpildīs jaunie mākslinieki no Latvijas, Vācijas, Šveices, Nīderlandes, Beļģijas, ASV un Kanādas.

23. augustā plkst. 20.00 ar teatrālu koncertprogrammu “SEPTIŅAS MĪLESTĪBAS NOKRĀSAS” koncertciklu atklās Amsterdamā mītošā jauno mūziķu apvienība “AMANTIS AUREM”: mecosoprāns Vizma Zvaigzne (Latvija/ Nīderlande), kontrtenors Šons Heids (Sean Haid, Kanāda/Nīderlande) un pianists Pīters Boherts (Pieter Bogaert, Beļģija/ Nīderlande). Viņu sniegumā skanēs K. Monteverdi, K. V. Gluka, G. F. Hendeļa, V. A. Mocarta, Dž. Rossīni, Ž. Bizē, B. Britena, L. Bernsteina, M. Macoli, K. Galbraita un F. Glāsa opermūzikas fragmenti.

24. augustā plkst. 20.00 skanēs džeza un improvizācijas mūzika lieliskā MATĪSA ČUDARA TRIO sniegumā. Ģitārista Matīsa Čudara (Latvija/ASV), basista Edvīna Ozola (Latvija) un bundzinieka Ivara Arutjunjana (Latvija/Vācija) repertuārā varēs dzirdēt orģinālmūziku no trio nesen iznākušā ierakstu albuma “Take Your Time”.

Jāpiebilst, ka sestdien apmeklētāji Nurmižos tiks gaidīti brīvdabas festivālā “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs” jau no plkst 14.00, piedāvājot neierastas un atraktīvas sarunas un meistardarbnīcas, kas visas vīsies ap vienotu tēmu “Latvietes slavināšana”.

25. augustā plkst. 16.00 klasisku un azartisku programmu piedāvās Latvijā jau iemīļotais ansamblis “TRIO FABEL” – klarnetiste Anna Gāgane (Latvija/Šveice), čellists Kristaps Bergs (Latvija/Beļģija) un pianiste Linda Leine (Latvija/Vācija). Līdztekus L. van Bēthovena, G. Pelēča, P. Juona mūzikai, skanēs arī franču komponista A. Bonardi īpašs aranžētais R. Vāgnera dziesmu cikls "Vēzendonkas dziesmas", kuras izpildīs dziedātāja Vizma Zvaigzne.

Biļetes uz atsevišķiem koncertiem vai kopējo festivāla biļeti var iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs vai tīmeklī: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/141739. Norādot Siguldas novada ID kartes numuru, biļetes iepriekšpārdošanā līdz 19. augustam iegādājamas ar 25% atlaidi. Skolēniem, studentiem un pensionāriem piemērota 50% atlaide. Ieeja uz vakara koncertiem no plkst. 19.00. Dalība dienas norisēs bez maksas.   

Pasākums tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības, Valsts Kultūrkapitāla fonda un tā mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

Vairāk informācijas par pasākuma norisi: 29494151. 

Informāciju sagatavojusi:
Vizma Zvaigzne-Šenka
projekta vadītāja

.

Zaubes savvaļas kulinārais festivāls 2024. gada 7. septembrī no plkst. 11.00 Zaubes muižas parkā pie Augšezera un Lejas ezera jau astoto reizi pulcēs apmeklētājus, lai kopā ar pavāru mākslas meistariem un saimniecēm, medniekiem un makšķerniekiem, dabas pazinējiem un amatniekiem daudzinātu paaudzēs pārmantotās un jauniegūtās zināšanas par dabas veltēm. Šī gada festivāla tēma – “Sēņu laiks”. Tā izvēlēta par godu sēņošanas tradīcijas iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sēņošana ir stabila tradīcija Latvijā. Gandrīz katrā ģimenē ir sava sēņu mērces, zupas vai sēņu karbonādes recepte. Tās var sālīt, skābēt, marinēt, kaltēt, vārīt un cept. Tā ir būtiska mūsu kulinārā mantojuma daļa.

Kopā ar Latvijas Mikologu biedrību veidotā šī gada festivāla programma piedāvās daudzveidīgu sēņu izziņas pasauli – izstādi “Ēdamas un neēdamas sēnes”, gatavošanas meistarklases un demonstrācijas, sēņu radošās darbnīcas, vides izglītības aktivitātes, konkursus un lekcijas. Varēs uzzināt ne tikai par sēņu pielietojumu uzturā, bet arī ārstniecībā, par radošu izmantošanu amatniecībā un mājsaimniecībā, par sēņu nozīmi dabā. Piemēram, kā tiek radīts piepju papīrs, sēņu kosmētika, kā notiek dzijas krāsošana ar sēnēm un grozu pīšana. Speciālisti stāstīs par piepēm veselībai un garšai, par toksisko sēņu labajām īpašībām un trifeļu vākšanu Latvijas apstākļos. Īpašu sēņu īsfilmu programmu nodrošinās Cēsu novada uzņēmējs “Spora”, kas iepazīstinās ar savu biznesu – sēņu audzēšanu maisos un vērtīgu uztura bagātinātāju ražošanu no sēnēm. Norisināsies konkurss “Sēne burciņā”, ko organizē Zaubes senioru biedrība “Sidrabozols”. Tajā var piedalīties ikviens, festivāla sākumā atnesot savu sēņu burciņu. Festivāla programmu ar atraktīviem ēdiena pagatavošanas demonstrējumiem kuplinās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pasniedzēji un audzēkņi.

Tāpat kā citus gadus, arī šogad festivāla programmu neiztrūkstoši papildinās Zaubes mednieku un makšķernieku kolektīva tradicionālie medījumu pagatavošanas paraugdemonstrējumi, būs jaunas tikšanās ar Vidzemes amatniekiem radošajās darbnīcās, daudzas aktivitātes bērniem, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Pie Zaubes dižozola varēs sadziedāties ar Zaubes jaukto kori un laisties dejās pūtēju orķestra mūzikas pavadībā. Ieeja festivālā bez maksas.

Festivālu organizē Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūra. Atbalsta Cēsu novada pašvaldība un VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, kā arī vietējie uzņēmēji. 

Informāciju sagatavoja: Ieva Dreibante.

.

22. un 23. augustā Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā notiks vairākas meistardarbnīcas kopā ar Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Kopā ar Madonas novada profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņiem un pedagogiem darbosies gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa, tekstilmāksliniece  Inese Jakobi, mākslinieki Dainis Rudens un Kristians Brekte.

Dalībnieki varēs iepazīties ar mākslinieku darbiem, darboties dažādos mākslas stilos, tehnikās. Projektā piedalīsies 36 Madonas novada bērni un jaunieši, tiks pārstāvētas Madonas, Ērgļu, Lubānas, Varakļānu, Cesvaines mākslas skolas. Galarezultātā radītie darbi būs aplūkojami pilsētvidē un Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas telpās. Projekts veicinās iespēju vienoties kopīgā pieredzē un radīt jaunas tradīcijas Madonas novada mākslas jaunrades telpā.

Izstādes atvēršanas svētki paredzēti 30. augustā Madonā, Skolas ielā 8. Pasākuma norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģions un Madonas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Šulce, projekta vadītāja.

.

Šā gada 25. augustā Lielstraupes pils viduslaiku pagalms atdzīvosies, veidojot mājīguma un iedvesmojošas atklāsmes gaisotni. Visas dienas garumā te risināsies Lielstraupes pils svētki, kuru misija ir ļaut vietējiem un tālākiem novada iedzīvotājiem iepazīt kvalitatīvu un daudzveidīgu senās mūzikas un priekšnesuma kultūru izcilu profesionāļu izpildījumā.

Svētki piedāvās viduslaiku pilīm raksturīgo torņa mūziku, kuru atskaņojumam tieši Lielstraupes pils pirms 4 gadiem bija pirmā iniciatore.

Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos jaunatklājums – 2014. gadā Berlīnes valsts bibliotēkā atrastā komponista Johana Valentīna Mēdera (1649–1719) Svīta do minorā klavesīnam. J.V.Mēders ir nozīmīgs pasaules mēroga komponists arī latviešiem, jo komponists ilgus gadus darbojies tieši Latvijas teritorijā. Pirmatskaņojumā kopā ar Latvijas mūziķiem piedalīsies arī mūziķi no Igaunijas un Somijas.

Viļa Daudziņa un mūziķu priekšnesumā savdabīgā muzikālā žanrā “folijas” tiks izpildīti Roterdamas Erasma darba “Muļķības slavinājums” fragmenti.

Programma:  

Plkst.12:00 un 14:30 Senā torņu mūzika Zagļu kāpnēs: Rīgas sakbutu konsorts

Plkst.13:00 – 14:00– Senā mūzika Straupes baznīcā: Mēders un Bukstehūde. Atskaņo latviešu, igauņu un somu mūziķi

Plkst.17:00 – 18:00  Vilis Daudziņš un mūziķi: Roterdamas Erasma “Muļķības slavinājums”

.

Citas nodarbes lieliem un maziem:

Plkst.12:30 un plkst.14.30 pils pagalmā Mākslas meistarklase kopā ar mākslinieci (princešu un karalieņu gleznotāju) Elizabeti Melbārzdi

Plkst. 15:00 ārvalstu jauno restauratoru stāstījums par atklājumiem pils Lielajā zālē

No pl. 12:00 – 16:00 princešu un prinču kroņu modes darbnīca, šaušana ar loku, rotu gatavošana no dabas materiāliem

No pl. 12:00 – 17:00 pils kūku stends, viduslaiku virtuve (maltīte ar stāstu).

.

Pils telpās skatāma Elizabetes Melbārzdes darbu izstāde “Drāmas karaliene”.

1.stāva salonā – Ivetas Šmites personālizstāde “Kustībā esošie”.

Ieeja svētkos bez maksas.

Lielstraupes pils svētkus organizē Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūra sadarbībā ar biedrību “Musica Humana” un Cēsu novada Pārgaujas apvienības pārvaldi.  Atbalsta Cēsu novada pašvaldība un VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja: Ieva Dreibante.

.