Arhīva kalendārs

Projekta ietvaros paredzēts apzināt Piebalgas podnieku tradīcijas, kas sevī ietver trauku izgatavošanu pēc 19. un 20. g.s. tradīcijām un piedalīties uguns cepļa būvniecības procesā. Rezultātā būs iespējams apdedzināt traukus izmantojot atklātu uguni. Cepļa mūrēšanas meistarklase notiks podnieka Eināra Dumpja vadībā. Viņš ir viens no retajiem meistariem, kurš šīs prasmes nodod tālāk. Meistarklasi būs iespējams vērot un tajā piedalīties projekta dalībniekiem.

Cepļa mūrēšanas meistarklase notiks Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas parkā, līdz ar to, dodot iespēju, gan studijas dalībniekiem, gan audzēkņiem, gan vietējai kopienai pētīt, izzināt un apgūt senās podniecības tradīcijas šodienas vidē, kā arī popularizēt šo seno amatu jomu turpmāk. 

Norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. 

Informāciju sagatavoja: Aija Sila.

.

2024. gada 16. oktobrī plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkā (Siguldā, L. Paegles 3) notiks projekta - kultūrvēsturiskās ekspedīcijas "Gauja. 44 tilti" noslēguma pasākums. Laipni aicināti!

Šovasar, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītam projektam, Vidzemē, visas Gaujas garumā no tās ietekas jūrā līdz tās iztekai Vidzemes augstienē notika kultūrvēsturiska ekspedīcija. Tā laikā tika apsekoti un dokumentēti Gaujas tilti.  Daži no Gaujas tiltiem ir tikai kājāmgājējiem un riteņbraucējiem paredzēti, pāris - dzelzceļa satiksmei. Lielākā daļa Gaujas tiltu ir daļa no vietējās, reģionālās un galvenās nozīmes ceļiem, lai autobraucēji varētu šķērsot upi.

Kādi izskatās Gaujas tilti mūsdienās? Kādi tie bijuši senāk? Kā mainās Gauja no upes ietekas jūrā pie Carnikavas līdz  iztekai Elkas kalna pakājē? Vai par tiltu var uzskatīt arī mazo hidroelektrostaciju aizsprostus un Līgatnes prāmi?! Kādi bija spilgtākie ekspedīcijas atklājumi un piedzīvojumi? Par to projekta noslēguma pasākumā stāstīs un bildēs rādīs ekspedīcijas vadītāji Ieva Vītola un Māris Mitrevics, un dalībnieki, Siguldas bērni un jaunieši - Lība, Betija, Benjamins un Augusts. Pasākumā būs iespējams arī iepazīt Gaujas tiltus senajās pastkartēs un fotogrāfijās no siguldieša Egila Jemeļjanova kolekcijas.

Vairāk par projektu, ekspedīciju un Gaujas tiltiem var uzzināt sociālā tīkla "Facebook" mājas lapā "Gaujas tilti"! Pieseko un uzzini ko jaunu!

Informāciju sagatavoja: Ieva Vītola.

.

2024. gada 10. augustā no pēcpusdienas līdz pat vēlam vakaram Sēļu muižā norisinājās svētki “Teātra brīnumi ārpus mājas”. Projekta mērķis "Teātra brīnumi ārpus mājām" paredzamais ieguldījums mērķu sasniegšanā ir nozīmīgs gan kvalitatīvas un daudzveidīgas kultūras pieejamības nodrošināšanā Vidzemes vēsturiskajā zemē, gan arī Vidzemes savdabības izzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā. Šis projekts veicinās kultūras attīstību, tādējādi veidojot ilgtspējīgu kultūras ainavu šajā reģionā. Aktualizējot Vidzemes kultūru ar teātri apvienojot Vidzemes ainavas burvību, radot izrādes brīvā dabā.

“Teātra brīnumi ārpus mājas” ir starpdisciplinārs festivāls, kas pārsteidz ar savu unikālo pieeju un piedāvājumu. Notiekot Sēļos, pie skaistās Sēļu muižas un brīvā dabā, šis festivāls ne tikai atgriežas pie teātra sākumiem, bet arī pāršķir mūs no ierastās teātra telpas sajūtas.

Plkst. 15.00 svētkus iesākām ar leļļu teātra “TIMS” koncertprogrammu “Šādi, tādi, dažādi…”. Mūsdienu pasauli par dažādu var nosaukt daudzu iemeslu dēļ. Un šos iemeslus mēs radām paši, jo katrs esam unikāls. Mums katram ir savas tikai mums raksturīgās īpašības, kas mūs padara par personībām. Mēs katrs meklējam draugus ar līdzīgu domāšanas veidu, līdzīgām interesēm un hobijiem. Koncertprogrammā “Šādi, tādi, dažādi…” bija iespēja izzināt, ka ir labi būt citādam, bet ne nošķirtam, ka ir jāsaglabā sava individualitāte, taču tajā pašā laikā vajag būt pieklājīgam, prast uzklausīt un rēķināties arī ar apkārtējiem. Mainoties gadsimtiem mainās viss! Un reiz kas bijis, šķiet, ka tā ir pasaka! Kaut kas aizmirsts kaut kas nezināms! Kādam svešs, bet kādam ļoti mīļš!

No plkst. 17.30 svētku viesi tika aicināti doties iepazīt Sēļu muižu – uzzināt par tās vēsturi un mūsdienām, kā arī aplūkot vairākas izstādes – zaļajā zālē Antras un Jāņa Galzonu gleznu izstādi “Sintēze”, velvju zālē Ingūnas Briedes keramikas izstādi “Rasas zīmes”, lielajā zālē Rūjienas mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “Ornamenti”, izstāžu zālē un muižas klētī Ingūnas Briedes gleznošanas studijas dalībnieču gleznu izstādi “Vasaras motīvi”. Svētku laikā bija iespēja arī aplūkot Valmieras Drāmas teātra izrāžu tērpus.

Plkst. 19.00 muižas klētī norisinājās muzikāli piepildīts vakars “Viena mirkļa dēļ…” aktiera, režisora un mūziķa Vara Vētras izpildījumā.

Svētku dienas kulminācijā plkst. 21.00 Sēļu muižā aicinājām uz Ģertrūdes ielas teātra “gandrīz mūziklu” pēc Aspazijas lugas “RAGANA”, kurā galvenajās lomās būs aktrises Anta Aizupe, Sandija Dovgāne un Ance Muižniece. “Aspazijas luga “Ragana” tapa laikā, kad dzejnieces un dramaturģes lugas tika iestudētas Rīgas Latviešu teātrī, tomēr sievietes stāvoklis sabiedrībā, runājot dzejnieces vārdiem, “tinās melnas nakts dūmakā”. Arī šodien, gandrīz 130 gadus vēlāk, līdztiesības ideja ar Aspazijas roku uzstājīgi klauvē pie mūsu kultūras namdurvīm, no jauna taujājot, ar kādiem līdzekļiem ne tikai iespējams, bet arī vērts piepildīt savus sapņus un ilgas?” teic izrādes koordinatori.

Svētku “Teātra brīnumi ārpus mājas” izrāde “RAGANA” norisinās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona un Latviešu vēsturisko zemju atbalstu, sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Ģertrūdes ielas teātri. Svētkus organizē Mazsalacas Kultūras centrs.

Svētku pēcpusdienas garumā par atvēsinošiem gardumiem parūpējās Salacgrīvas saldējums, bet našķošanos nodrošināja STREET FOOD ROLDOGS.

Pasākuma norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. 

Informāciju sagatavoja: Alīna Veidemane.

.