Arhīva kalendārs

UZSĀKTS JAUNS INTERREG IVC PROJEKTS lauku teritoriju attīstībai.

GRISI PLUS (Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS) ir jauns Eiropas Komisijas INTERREG IVC programmas 4.uzsaukuma ietvaros atbalstīts projekts. Tas apvieno 13 partnerus no 11 ES dalībvalstīm¹. Projekta vadošais partneris ir Gers provinces Tirdzniecības un Rūpniecības Kamera, kam ir ievērojama un ilgstoša pieredze īstenojot inovācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas lauku teritorijās atbalstošus projektus.

No 6.līdz 8.februārim Francijas pilsētā Auch notiks GRISI PLUS projekta uzsākšanas sanāksme. Trīs dienu garo sanāksmi apmeklēs 30 pārstāvji no 14 Eiropas valstīm. Pārstāvji no 13 dažādiem reģioniem pētīs Gers provinces SOHO SOLO programmas ietvaros sasniegto - sešu gadu laikā 50 Gers provinces ciematiem atgriezušās 500 ģimenes.

Projekta starptautiskā atklāšanas konference notiks ceturtdien, 9.februārī Blanjakas (Blagnac) reģiona (Tulūza, Francija)Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Šīs konferences galvenais temats būs ģeomātika, kas ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar kuriem iespējams veicināt Eiropas valstu lauku teritoriju pievilcību. Eiropas Komisijas, Francijas Zemes pārvaldības un teritoriālās attīstības aģentūras, Francijas Lauku tīkla, Nacionālā ģeogrāfijas institūta un 14 projekta partneru pārstāvji diskutēs par pasākumiem, kas jāveic lauku teritoriju attīstībai līdz 2020.gadam. No Latvijas konferencē piedalīsies Latvijas Pašvaldību savienības un Vidzemes Plānošanas reģiona pārstāvji.

Par GRISI PLUS 

Mūsdienās lauku teritorijas sastopas ar dažādiem izaicinājumiem: iedzīvotāji skaits samazinās un tie noveco,  vietējā ekonomiskā situācija pasliktinās, izolētība, netiek uzmantotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, nav nepieciešamās infrastruktūras, kūtri tiek ieviestas inovācijas ... GRISI PLUS projekta mērķis ir risināt šos jautājumus, ieviešot jauninājumus ES valstu lauku teritorijās - ģeogrāfiskās informācijas un ģeomātiskos rīkus.  

Lai sasniegtu šo mērķi, partneri dalīsies pieredzē, apzinās un pārņems labās prakses piemērus ar lauku teritoriju attīstību saistītās sfērās:

• Lauku teritoriju pievilcības veicināšana nolūkā piesaistīt jaunus iedzīvotājus, sniedzot tiem iespēju strādāt attālināti, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
• Vietējo produktu popularizēšana izmantojot ģeomātiskos rīkus un Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

¹  11 GRISI PLUS  partneru  valstis ir  Francija, Īrija, Latvija, Kipra, Malta,  Čehijas Republika,  Slovēnija,  Rumānija, Bulgārija, Igaunija, Grieķija

² Ģeomātika ir disciplīna, kas apvieno zemes zinātnes ar informācijas tehnoloģijām: ģeogrāfija + informātika


Informācijas avots”: LPS infolapa

2.februārī Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrā notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkota diskusija par Nacionālā attīstības plāna 2013.– 2020.gadam izstrādi. Vidzemes reģiona turpmākā attīstība iespējama, ieguldot līdzekļus un resursus reģiona stiprajās pusēs un iespējās.

Diskusijā piedalījās pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvji, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts attīstības plānošanas departamenta vadītājs Raivis Bremšmits un Pārresoru koordinācijas centra konsultants Pēteris Vilks. Dalībnieki debatēja par izaicinājumiem un risinājumiem Vidzemes reģiona turpmākai attīstībai vairākās jomās – uzņēmējdarbībā, izglītībā, demografijā un reģiona iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā.     

Raivis Bremšmits: „Nacionālais attīstības plāns nepieciešams, lai mēs skaidri apzinātos avotus, kur iegūsim resursus, un vietas, kur ieguldīsim, lai tas būtu efektīvi un nākotnē atmaksātos”. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū.     

Sarunā izkristalizējās vairākas Vidzemes reģiona attīstības prioritātes – iespēja reģiona iedzīvotājam realizēties savā dzīvesvietā, attīstīta vidējā un mazā uzņēmējdarbība pašvaldību centros, kā arī ceļu un infrastruktūras pieejamība reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem.
                       
Diskusijas noslēgumā klātesošie Vidzemes reģiona nākotni 2020.gadā raksturoja ar dažādiem vārdiem – ilgtspēja un sadarbība, pašpietiekams indivīds un reģions, pakalpojumu un iespēju sasniedzamība, sabiedrība, kas gatava piedalīties, un iegūto zināšanu pārnese.

Vidzemes Augstskola 2011. gada 10. februārī plkst. 14:15 Valmieras integrētajā bibliotēkā, C114 auditorijā, rīko grāmatas-rakstu krājuma “Cilvēkdrošība Latvijā: riski un ietekmējošie faktori” atklāšanas svētkus. Pasākuma programmā paredzētas rakstu krājuma autoru uzrunas un diskusiju daļa ar uzkodām. Pasākuma laikā būs iespēja saņemt rakstu krājumu bez maksas. Vienas nodaļas līdzautors ir arī Vidzemes plānošanas reģiona darbinieks Kristaps Ročāns.

Rakstu krājumā “Cilvēkdrošība Latvijā: riski un ietekmējošie faktori” ietilpst publikācijas, kas sagatavotas projektā “Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” un kas detalizēti apskata tādus jautājumus kā sociālās palīdzības pieejamība un atbilstība iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai, it īpaši krīzes apstākļos; valsts un pašvaldību aktivitātes sociālās stabilitātes uzturēšanai; iedzīvotāju subjektīvo vērtējumu par savu un valsts situāciju dinamika. Autori secina, ka skaidri iezīmējas pabalsta saņēmēja identitāte un trūcīguma pārmantojamības risks Latvijā. Tiek analizēta arī cita mūsu valstī izplatīta identitāte, ko apzīmē par “strādājošiem trūcīgiem”. Adekvāta darba samaksa un ar to saistītie jēdzieni – minimālā alga un ienākumu nevienlīdzība – darbojas kā būtiski cilvēkdrošības faktori, kuru loma un aktualitāte ir tikai pieaugusi globālās finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmē. Raksta autori aplūko minimālo algu un ienākumu nevienlīdzību kā būtiskus faktorus, kas ietekmē Latvijas darba ņēmēju cilvēkdrošību. Atsevišķu vietu ieņem raksts, kura autors analizē faktorus, kas kavē iespējamo pāreju no institucionalizētās aprūpes uz alternatīvo garīgās aprūpes pakalpojumu (kas saistīti ar pacienta dzīvesvietu) attīstību Latvijā.

Rakstu krājumā ietilpst sekojoši raksti:

• Oksana Petrova (Vidzemes Augstskolas 2011.g. Sociālo zinātņu fakultātes Maģistra studiju programmas „Pārvaldība un komunikācija” absolvente; LU Sociālo un politisko pētījumu institūts) „Sociālās palīdzības pieejamība un atbilstība cilvēkdrošībai Latvijas apstākļos”

• Evija Kūla (Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes Maģistra studiju programmas „Pārvaldība un komunikācija” 1. kursa studente) „Sociālās drošības pasākumi krīzes laikā sociālās stabilitātes nodrošināšanai”

• Feliciana Rajevska (Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, profesionālās maģistra studiju programmas „Pārvaldība un komunikācija” direktore; Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte; LU Sociālo un politisko pētījumu institūts), Kristaps Ročāns (Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes Maģistra studiju programmas „Pārvaldība un komunikācija” 2. kursa students; Vidzemes plānošanas reģiona darbinieks – ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta 2012.-2013. gadam speciālists) „Minimālā alga kā cilvēkdrošības faktors”

• Laura Cunska-Āboma (Vieslektore Vidzemes Augstskolā; Lielbritānijas vēstniecības Latvijā Politiskās nodaļas darbiniece – politikas analītiķe) „Nodarbinātība un cilvēkdrošība: vai darbs ir uzticams ceļš uz ekonomiski drošu nākotni Latvijā”

• Didzis Stāvausis (Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes Bakalaura studiju programmas „Politoloģija” 4. kursa students) „Ar pacienta dzīvesvietu saistītu alternatīvo garīgās aprūpes pakalpojumu attīstība Latvijā”

AVOTS: www.va.lv

Valsts reģionālās attīstības aģentūra sadarbībā ar SIA „Grupa 93” sagatavojusi Rokasgrāmatu pašvaldībām darbam ar ES fondiem, ar mērķi sniegt informatīvu atbalstu projektu speciālistiem, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar ES fondu finansētajiem projektiem. Šajā rokasgrāmatā aktualizēta jau iepriekšējā izdevumā iekļautā tematika, papildinot ar projektu speciālistu pieredzi.

Rokasgrāmatas četrās sadaļās ir pievērsta uzmanība vairākiem projektu speciālistiem būtiskiem jautājumiem - projektu plānošanas jautājumiem, projektu integrēšana pašvaldības attīstības plānošanā, pašvaldību sadarbības projekti, uzņēmējdarbības atbalstam virzītie projekti, izmaksu un ieguvumu novērtēšana, būvniecības tehnisko projektu un citu iepirkumu darba uzdevumu sagatavošana. Tāpat ietveras jaunās tendences iepirkumu organizēšanā, („zaļais” iepirkums, elektroniskais iepirkums) jautājumi par dokumentāciju un finanšu vadība, kā arī sniegti praktiski ieteikumi projektu pārskatu un to pavaddokumentu noformēšanai, informācijas un publicitātes pasākumiem. Rokasgrāmatā ir pievērsta uzmanība projekta rezultātu un ietekmes izvērtējumam un projekta rezultātu ilgtspējai. Ieteikumus ilustrē piemēri no pašvaldību projektiem.

Rokasgrāmata pieejama tikai elektroniski VRAA mājas lapā  -www.vraa.gov.lv.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) piedāvā jaunu risinājumu plānošanas īstenošanai reģionos - pārveidot plānošanas reģionu attīstības padomes.

Reģioniem vajadzīga struktūra, kas nodarbotos ar plānotā īstenošanu, bet pagaidām tas ir melnais zirdziņš, savu ieceri piedāvāt jaunu risinājumu intervijā "Latvijas Avīzei" pamato Sprūdžs.

"Norīkosim padomēs pēc paritātes principa divu pilsētu un divu novadu pārstāvjus, kuri varētu mainīties rotācijas kārtībā. Papildināsim padomes ar FM pārstāvi, jo nereti šī ministrija taisnīgi aizrādījusi, ka dažviet pašvaldībās nesaimnieciski izlieto līdzekļus. Nesakliegsimies un neapkarosim viens otru no diviem krastiem; lai FM cilvēks iesaistās reģionu padomēs un kontrolē procesus. Kopā ar viņu - arī Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un VARAM pārstāvji, jo šīs jomas lauku teritorijās ir svarīgas. Visbeidzot, trešais četrinieks padomēs būtu uzņēmēju, darba ņēmēju pārstāvji, kā arī reģionālo augstskolu cilvēki," savu ieceri izklāsta ministrs.

Tādējādi šo "parlamentu" veido 12 cilvēki, kuri ievēlē sev priekšnieku un strādā - apstiprina stratēģiju un investīcijas reģionā.

Šī pārvalde jārada, piemērojoties 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam. Idejas radīs pašvaldības, un tās tiks iesniegtas reģionu padomēs. "Tur apstiprinās, un - aiziet nauda!" vīziju iezīmē Sprūdžs. Viņš atzīmē, ka šī ir visai radikāla reforma, bet līdz šim gājis samērā veiksmīgi, saskaņojot projektu ar visām iesaistītajām pusēm.

Līdz 2012.gada 27.februāra plkst.17:00 ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts sniegt savu vērtējumu par Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu pamatojuma ziņojumu.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu pamatojuma ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar NAP izstrādes metodiku un Ministru kabineta (MK) 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.816 „Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtība” paredzēto pieeju.

Šis prioritāšu pamatojuma ziņojums ir pirmais solis NAP 2014.-2020.gadam izstrādes procesā un, balstoties uz esošās situācijas analīzi, piedāvā noteikt trīs būtiskākās nākamā plānošanas perioda prioritātes. Svarīgi uzsvērt, ka šī ir prioritāšu pamatojuma ziņojuma pirmā versija, kas ir nodota ekspertu un sabiedrības vērtējumam un par kuru līdz 2012.gada 27.februāra plkst.17:00 ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts sniegt savu vērtējumu, nosūtot savus ieteikumus ziņojuma uzlabošanai un e-pastu: pkc PIE pkc.mk.gov PUNKTS lv.

Prioritāšu pamatojuma ziņojumā veiktā analīze balstās uz trīs būtiskiem, līdz šim apstiprinātiem plānošanas dokumentiem – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam („Latvija 2030”), Saeimas apstiprināto konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā” un Nacionālo reformu programmu stratēģijas „ES 2020” īstenošanai (NRP) – un tajos noteiktajiem valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķiem. Prioritāšu ziņojuma pamata struktūra ir veidota atbilstoši „Latvija 2030” nospraustajām septiņām prioritātēm – kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, telpiskās attīstības perspektīva un inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.

Detalizēts ziņojums pieejams šeit.

Informācija no Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu pamatojuma ziņojuma kopsavilkuma.

Rīga, 16.febr., NOZARE.LV. Pašvaldībām jāatvēl daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kā arī jāļauj ieviest pašiem savi nodokļi, intervijā laikrakstam "Bizness&Baltija" stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).

Viņš norāda, ka pašreizējā sistēma, kad pašvaldību ieņēmumu galvenokārt veido atskaitījumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa, neveicina vietējās varas vēlmi stimulēt uzņēmējdarbību reģionos.

Prognozējams, ka pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināsies, ņemot vērā valsts politiku samazināt darbaspēka nodokļus. Savukārt ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa pieaugs, taču tie dažādās pašvaldībās ir dažādi un arī turpmāk radīs nevienlīdzību.

"Tāpēc uzskatu, ka pašvaldībām jāsaņem arī daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas tās stimulētu attīstīt uzņēmējdarbību un samazināt bezdarbu," akcentē ministrs.

Tāpat pašvaldībām jādod iespēja ieviest savus nodokļus, piemēram, par infrastruktūru. "Sākumā liekas, ka tas būtu neizdevīgi uzņēmējiem, taču praksē sanāk otrādi - investors ir gatavs samaksāt nelielu summu, lai viņam būtu labas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Viņi precīzi zinās - par to, ka uzņēmējs uzbūvēs fabriku, viņš pārskaitīs pašvaldībai nodokli, kas ļaus pabeigt skolas būvniecību. Tādā veidā iedzīvotājiem būs lojālāka attieksme pret šādiem projektiem," skaidro Sprūdžs.

Viņš uzskata, ka pašvaldībām ir jābūt iespējai arī ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, nodrošinot atlaides investoriem.

Kā ziņots, jaunā sistēma varētu stāties spēkā ne ātrāk par 2013.gadu, un darbs ar konkrētiem priekšlikumiem būtu jāsāk jau vasaras sākumā.

No 12. līdz 18.martam visā Latvijā noritēs radošās darbības nedēļa RADI!, kuras laikā mēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, vēlamies atrast radošāko pašvaldību. 

Ja Tu zini kādu radošu pašvaldību, tās iestādi vai kapitālsabiedrību, kas īsteno vai jau ieviesusi radošus risinājumus savas teritorijas atpazīstamības, sabiedrības līdzdalības, nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanā, e-pārvaldes attīstībā, publisko pakalpojumu sniegšanā vai kultūras dzīves organizēšanā, nekavējies un piesaki to Radošuma balvai līdz šā gada 2.martam!

Ar šīs balvas ieviešanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēlas sekmēt radošumu pašvaldību darbā un pieredzes apmaiņu radošu risinājumu izmantošanā, kā arī informēt iedzīvotājus par labas un veiksmīgas prakses piemēriem.

Radošuma balvas nolikums un plašāka informācija par pieteikšanos pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā www.varam.gov.lv.

Izveidotā Radošuma balvas darba grupa izvērtēs pieteikumu atbilstoši nolikumā minētajiem kritērijiem; tajā darbojas pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, biedrības „ZINIS”, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra, Latvijas Lauku foruma un Britu padomes Latvijā.

RADI! noslēgumā 16.martā radošākās pašvaldības sveiks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, pasniedzot īsteni radošas balvas - labāko mākslas skolu audzēkņu izgatavotus darbus un konkrētai pašvaldībai pielāgotas radoši izglītojošas apmācības.

Par radošās darbības nedēļu RADI!  

 Radošās darbības nedēļas RADI! mērķis ir parādīt Latvijas radošo potenciālu, pieredzi un sasniegumus, kā arī veicināt izpratni un interesi par radošo un kultūras industriju sektoru, radošumu veicinošu izglītību, inovācijām un zināšanu ekonomiku un radošu pārvaldību. RADI! nedēļas vadmotīvs ir radoša darbība un sadarbība – starp cilvēkiem, organizācijām, disciplīnām, novadiem un idejām.

RADI! laikā notiks spilgti pasākumi, prezentācijas, diskusijas, radošās darbnīcas un semināri; būs iespēja klausīties izcilas Latvijas un ārvalstu ekspertu lekcijas. Radošās darbības nedēļa aptvers piecas tematiskās jomas - radoša identitāte, radoša pārvaldība, radoša izglītība, radoši novadi un radoša uzņēmējdarbība.

Radošās darbības nedēļas RADI! iniciatori ir Kultūras ministrija un Britu padome Latvijā; stratēģiskie partneri - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija un Ārlietu ministrija, Valsts kanceleja, Latvijas Institūts un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un nodibinājums „Rīga 2014”. Projektā iesaistīti daudzi Latvijā pazīstami inteliģences, kultūras, uzņēmējdarbības un citu sfēru pārstāvji.

Nolikums un kritēriji šeit

Vairāk par RADI!: www.radilatvija.lv (lapa aktīva no 27.02.2012)

Vairāk par Radošuma balvu:

www.varam.gov.lv

www.km.gov.lv

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Barševska
Sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja vietniece
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.: 67026533/ 26417267;
E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv

Piektdien, 17.februārī Vecgulbenes muižā parakstīja sadarbības līgumu starp Latvijas Republikas Vidzemes reģionu un Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala administrāciju. Sadarbības līgums veicinās sociālo jomu, uzņēmējdarbības un kultūras attīstību Vidzemes pašvaldībās.

Līguma parakstīšanas pasākumā piedalījās Vidzemes reģiona pašvaldību un Pleskavas apgabala administrācijas pārstāvji un uzņēmēji, kā arī uzrunu teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.             

Nikolajs Stepanovs: „Sadarbība ar mūsu kaimiņiem kultūras, uzņēmējdarbības un izglītības jomās notiek jau vairākus gadus. Sadarbībai Vidzemes ziemeļaustrumu daļā jābūt ar papildu inerci, lai attīstītu jautājumus saistītus ar uzņēmējdarbību. Parakstot līgumu, ceru šo sadarbību vēl stiprināt.”      

Vēl notika sadarbības līgumu ar Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala uzņēmējdarbības garantiju un attīstības fondu parakstīšana ar Gulbenes novada domi un Alūksnes novada domi.   

Pēc svinīgas līgumu parakstīšanas norisinājās Pleskavas apgabala uzņēmējdarbības garantiju un attīstības fondu tikšanās ar uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem.

 

Foto: G. Krevica 

Norises laiks:  2012.gada 24.februārī, no plkst.10.00 – 13.00

Norises vieta:  Priekuļu Agrocentrs, Priekuļu novads, Priekuļu pagasts, Dārza iela 12

Semināra mērķis:
Semināra mērķis ir, izglītojot un informējot lauksaimniekus par energoefektivitātes pasākumu nozīmīgumu un izpildes iespējām lauksaimniecības sektorā, nodrošināt siltumnīcefekta gāzu izplatīšanās samazināšanu, vides piesārņojuma ierobežošanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu saimniecību vadības un jaunu projektu īstenošanas procesā.

Semināra darba kārtība:

10.00 - 10.15   Semināra atklāšana – iepazīstināšana ar projektu, energoefektivitātes pasākumu  aktualitāti un klimata pārmaiņu mazināšanas iespējām lauksaimniecībā – Zanda Krūklīte, Zemnieku saeimas projektu vadītāja.

10.15 - 11.00  Energoefektivitātes principi lauksaimniecības tehnikas izvēlē un darbībā – iespēja taupīt resursus un strādāt ekonomiski, Hardijs Grabovskis, SIA Amazone pārdošanas vadītājs

11.00 - 11.15    Kafijas pauze

11.15 – 11.45    Energoefektīvas elektroapgādes priekšnosacījumi un elementi lauku  saimniecībā –SIA Ekodoma

11.45 - 12.15   Enerģijas pašpietiekamība nākotnē (dažādu alternatīvu pielietošanas iespējas zemnieku saimniecībās), Verners Blauss, enerģētikas speciālists, z.s. Grantskalni, Raikuma pag.

12.15 – 12.45   KLP piedāvātās iespējas un izaicinājumi Latvijas lauksaimniekiem – aktualitātes, jaunumi, tālākā darbība - Maira Dzelzkalēja, Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle

12.45 Jautājumi, atbildes, diskusijas

Papildu informācija
Zanda Krūklīte
t.: 67027044, 29484101      

Piektdien, 24.februārī no plkst.10.00 līdz 11.15, Vidzemes Augstskolā, Cēsu ielā 4, 310. auditorijā notiks LR ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vieslekcija "Industriālā politika: attīstības iespējas Vidzemē".

Vieslekcijā ministrs runās par Vidzemes uzņēmējiem pieejamo ES finansējumu, ERAF atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, kā arī atbalstu mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās. Lekcijas apmeklētāji tiks iepazīstināti ar lielākajiem projektiem, gūs plašāku sapratni par to, kā jaunā industriju politika veicina ilgtermiņa attīstību un kādi ir industriju politikas darbības soļi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Vidzemes priekšrocībām.

Uz vieslekciju ir laipni aicināti visi interesenti.

Avots : www.va.lv

28.februārī plkst.11:00 Priekuļos, Dārza ielā 12, Agrocentrs ēkā norisināsies seminārs „Aktivitāšu un iespēju atslēga laukos – atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”.

Papildu informācija http://www.priekuli.lv/index.php?id=z&tx=772

Ēriks Nordens
Rīkotājdirektors
VSIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs”
Mob: +371 29355877      
e-mail: eriks.nordens PIE stc PUNKTS lv